Anotācija

Publiskais iepirkums ir būtisks vienotā tirgus elements. Atbilstoši Iepirkumu uzraudzības biroja datiem^[1] Latvijā 2025. gadā tika izsludināti 12 281 iepirkumi un rezultātā noslēgti 25 107 līgumi par kopējo summu 7 986 877 617 euro.
Daudzās nozarēs, piemēram, enerģētikas, transporta, atkritumu apsaimniekošanas, sociālās aizsardzības un veselības aprūpes vai izglītības pakalpojumu sniegšanas jomā, publiskās iestādes ir galvenie pircēji. Attiecīgi augstas kvalitātes sabiedriskie pakalpojumi ir atkarīgi no mūsdienīga, labi pārvaldīta un efektīva iepirkuma.
Publiskas personas finanšu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas novēršanas likuma 3. pantā ir noteikts vispārējs pienākums publiskai personai, kā arī kapitālsabiedrībai (t.i., publiskas personas kapitālsabiedrība, kapitālsabiedrība, kurā publiskas personas daļa pamatkapitālā atsevišķi vai kopumā pārsniedz 50 %, kā arī kapitālsabiedrība, kurā vienas vai vairāku publisku personu kapitālsabiedrību daļa pamatkapitālā atsevišķi vai kopumā pārsniedz 50 %) rīkoties ar finanšu līdzekļiem un mantu lietderīgi, t.sk. tās rīcībai jābūt tādai, lai mērķi sasniegtu ar mazāko finanšu līdzekļu un mantas izlietojumu un manta iegūstama īpašumā vai lietošanā par izdevīgāko cenu.
Kā viens no publisko iepirkumu noslēgto līgumu līgumcenas noteicošajiem faktoriem ir pietiekamas konkurences līmeņa nodrošināšana iepirkuma procedūrās, attiecīgi ceļot konkurences līmeni, iespējams samazināt izdevumus par līgumu izpildi. Vienlaikus būtiski ņemt vērā, ka parasti lielākas vērtības jeb līgumcenas iepirkumi piesaista arī lielāku pretendentu skaitu.
Ievērojot Konkurences padomes kompetenci, lai atvieglotu publiskā iepirkuma rīkošanu, 2025. gada sākumā Konkurences padome ir izstrādājusi un publicējusi infografiku jeb kontrolsarakstu publisko iepirkumu rīkotājiem, lai mazinātu risku īstenot darbības, kas nepamatoti ierobežotu konkurenci publiskajos iepirkumos^[2]. Vienlaikus saskaņā ar Iepirkumu uzraudzības biroja datiem 2025. gadā vidējais pretendentu skaits vienā iepirkumu daļā bija 3,3 (salīdzinot 2011. gada datiem - vidēji 5,7 pretendenti katrā procedūrā). Būtiski ņemt vērā, ka atbilstoši kopējiem iepirkumu datiem pēdējo 10 gadu laikā Eiropas Savienības vienotajā tirgū konkurences līmenis kopumā būvdarbu, preču un pakalpojumu piegādes publisko līgumu piešķiršanā ir samazinājies^[3].
Atbilstoši Eiropas Komisijas izvērtējumam par Direktīvu 2014/23/ES par koncesijām, Direktīvu 2014/24/ES par publisko iepirkumu un Direktīvu 2014/25/ES par komunālajiem pakalpojumiem^[4] vidēji katrs papildu piedāvājums ir saistīts ar līgumcenas samazinājumu par 2,5 %. Ievērojot minēto publiskā iepirkuma prakses uzlabošana, t.sk. uzsākto iepirkumu pārskatīšana, novēršot potenciālā konkurences ierobežošanas un citu preču vai pakalpojumu sadārdzinājuma riskus, var nodrošināt būtiskus ietaupījumus.
Atbilstoši Iepirkumu uzraudzības biroja datiem uz 2026. gada 19. jūniju no 2025. gadā izsludinātajiem iepirkumiem 7,2% pagaidām nav publicētu rezultātu, savukārt 2026. gadā - 57,2% (aprēķinā ņemti vērā visi iepirkumi, t.sk. iepirkumi, kas ir izsludināti arī dienu pirms datu izgūšanas), no tā zemāk informācija par valsts iestāžu un valsts kapitālsabiedrību izsludinātajiem iepirkumiem sadalījumā pa iepirkuma priekšmeta pamatveidiem:

Juridiskais tips	Pamatveids	Iepirkumu daļu bez publicēta rezultāta skaits (2025. gads)	Iepirkumu daļu bez publicēta rezultāta skaits (2026. gads)
Ministrija	būvdarbi pakalpojumi piegādes kopā	0 12 0 12	0 51 3 54
Valsts iestāde	būvdarbi pakalpojumi piegādes kopā	12 112 102 226	46 526 428 1000
Kapitālsabiedrība (valsts un kontrolētās)	būvdarbi pakalpojumi piegādes kopā	29 53 98 180	83 431 547 1061

Atbilstoši datiem paredzamo kopējo līgumcenu nav iesējams noteikt, ņemot vērā, ka lielā daļā paziņojumu nav norādīta paredzamā līgumcena.

[1] https://info.iub.gov.lv/visual
[2] https://www.kp.gov.lv/lv/jaunums/kp-izstrada-kontrolsarakstu-publisko-iepirkumu-rikotajiem-lai-veicinatu-konkurenci-publiskajos-iepirkumos
[3] https://www.eca.europa.eu/lv/publications?ref=SR-2023-28
[4] https://ec.europa.eu/transparency/documents-register/detail?ref=SWD(2025)332&lang=en.

Ministru kabineta sēdes protokollēmums paredz uzdot valsts kancelejai, ministrijām un to padotības iestādēm izvērtēt plānotos vai uzsāktos iepirkumus, ja publiska piegādes vai pakalpojuma līguma paredzamā līgumcena ir vienāda ar 140 000 euro vai lielāka, un publiska būvdarbu līguma paredzamā līgumcena ir vienāda ar 1 000 000 euro vai lielāka, minētais iekļauj visus iepirkumus, t.sk. arī darījumu veikšanu Elektronisko iepirkumu sistēmas e-katalogos. Minētais uzdevums attiecināms gan uz uzsāktajiem iepirkumiem, gan arī šobrīd vēl tikai plānošanas procesā esošiem aktuālajiem iepirkumiem, respektīvi uz iepirkumiem, kuru īstenošanu pasūtītājs vēl var ietekmēt (t.i., iepirkuma līgums vēl nav noslēgts).
Vērtējot uzsākta vai plānota iepirkuma lietderību un piegādātājiem noteikto prasību samērīgumu, būtu jāvērtē šādi galvenie aspekti: vajadzības pamatotība; izmaksu pamatotība; prasību samērīgums; alternatīvu izvērtēšana; sadārdzinājuma un atkarības riski. Vērtēšanas mērķis ir pārliecināties par attiecīgo iepirkumu lietderību noteiktā mērķa sasniegšanai, t.sk., piemēram, pārskatot vai vai attiecīgais iepirkums ir nepieciešams un nodrošina attiecīgā mērķa sasniegšanu, vai netiek iepirkti pārmērīgi vai nevajadzīgi risinājumi, kā arī tā izpildei noteiktās prasības (t.sk. tehniskajā specifikācijā) ir samērīgas attiecībā pret iepirkuma priekšmetu un iepirkuma apjomu, tādējādi novēršot preču, pakalpojuma vai būvdarbu potenciālos sadārdzinājuma riskus.
Vienlaikus, ņemot vērā Ministru prezidenta rezolūciju saistībā ar jaunu informācijas un komunikācijas tehnoloģiju (turpmāk - IKT) izstrādes darbu pasūtīšanu, kā arī informatīvo ziņojumu "Priekšlikumi informācijas un komunikācijas tehnoloģiju pārmaiņām" (26-TA-1866), lietderības un prasību samērīguma izvērtēšana iepirkumos īpaši būtu veicama informācijas un komunikācijas tehnoloģiju jomā, t.sk. ņemot vērā to sasaisti ar valsts IKT resursu uzskaiti un ieguldījumu kumulatīvu vērtēšanu viena IKT resursa griezumā neatkarīgi no atsevišķu iepirkumu vai pasūtījumu vērtības.
Saskaņā ar Valdības rīcības plānā noteikto iepirkumu izvērtēšana ir veicama līdz 2026. gada 1. septembrim, ievērojot minēto Ministru kabineta sēdes protokollēmumā paredzēts, ka ministrijas līdz 2026. gada 30. septembrim sagatavo minētā izvērtējuma rezultātu un iesniedz izskatīšanai Ministru kabinetā.
Papildus paredzēts, ka arī valsts kapitālsabiedrības izvērtē to iepirkumus, ņemot vērā, ka iepirkumos izvēlētais cenu piedāvājums var tieši ietekmēt kapitālsabiedrību nodrošināto pakalpojuma pašizmaksu. Efektīvs iepirkums ļauj optimizēt izdevumus un piedāvāt konkurētspējīgākas cenas gala lietotājiem. Kopsakarā ar Publiskas personas kapitāla daļu un kapitālsabiedrību pārvaldības likuma 1. panta pirmās daļas 9. punktā noteikto, minētais uzdevums būtu attiecināms uz kapitālsabiedrībām, kurās visas kapitāla daļas vai balsstiesīgās akcijas pieder valstij. Vienlaikus iepirkumu izvērtēšana veicama, neapdraudot valsts kapitālsabiedrību darbības nepārtrauktību, sabiedrībai nozīmīgu pakalpojumu nodrošināšanu.