Anotācija

Valsts pārvaldes iekārtas likuma 16.panta pirmajā daļā noteikts, ka tiešās pārvaldes iestādes darbību reglamentē Ministru kabineta apstiprināts nolikums. Tādējādi ir nepieciešams izstrādāt Nodokļu un muitas policijas nolikumu, kurā noteikti minētās iestādes darbību reglamentējošie jautājumi atbilstoši minētā likuma 16.panta otrajai daļai.

1. Lai arī Nodokļu un muitas policijas padotības forma ir noteikta Saeimas 2024. gada 31. oktobrī pieņemtā Nodokļu un muitas policijas likuma 2. pantā, ievērojot Valsts pārvaldes iekārtas likuma 16. panta otrās daļas 2. punktā noteikto, noteikumu projekta 1. punktā norādīta Nodokļu un muitas policijas padotības forma. Valsts iestāžu juridisko dienestu vadītāju 2024. gada 5. septembra sanāksmes protokola Nr. 2 3. § 1. punktā atbalstīti sanāksmes materiālā norādītie Valsts kancelejas ieteikumi iestāžu nolikumu sagatavošanā, kā arī noteikts ievērot tos, gatavojot grozījumus nolikumā, lai atvieglotu izpratni par iestāžu padotības formu un savstarpējo atbildību lēmumu pieņemšanā vai lēmumu atcelšanā. Saskaņā ar Normatīvo aktu projektu izstrādes rokasgrāmatas nodaļā “Institūciju nolikumi” noteikto, ja iestādes padotība ir minēta speciālajā likumā, nolikumā to pārraksta.

2. Likuma “Grozījumi likumā “Par skaidras naudas deklarēšanu uz valsts robežas”” (Nr. 648/Lp14), kas stāsies spēkā 2026. gada 1. janvārī, ietvertais grozījums 3. panta ceturtajā daļā noteic, ka kompetentās iestādes funkcijas skaidras naudas un nepavadītas skaidras naudas kontroles nodrošināšanai, ko ieved Latvijas Republikā vai izved no tās, šķērsojot valsts iekšējo robežu, veic Nodokļu un muitas policija (noteikumu projekta 3.1. apakšpunkts).
Nodokļu un muitas policijas likuma (Nr. 644/Lp14), kas stāsies spēkā 2026. gada 1. janvārī, 2. panta trešajā daļā noteikts, ka Nodokļu un muitas policija atbilstoši Muitas likuma 3. panta trešajai daļai ir muitas iestāde. Ar noteikumu projektu netiek pārņemtas vai ieviestas starptautiskās saistības vai Eiropas Savienības normatīvie akti. Muitas iestādes statuss Nodokļu un muitas policijai noteikts ar Nodokļu un muitas policijas likuma 2.panta trešo daļu. Noteikumu projekta 3.2. apakšpunktā paskaidrots Nodokļu un muitas policijas kompetences ietvars muitas iestādes funkciju veikšanā. Proti, noteikumu projekta 3.2.apakšpunktā tiek precizēta Nodokļu un muitas policijas kompetence muitas iestādes funkciju veikšanā paskaidrojot, ka muitas iestādes funkcijas Nodokļu un muitas policija pilda  muitas riska pārvaldības sistēmas uzturēšanai, muitas kontroles nodrošināšanai, kā arī informācijas aprites un savstarpējo palīdzību nodrošināšanai muitas lietās atbilstoši kompetencei. Minētās funkcijas tiks veiktas saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 9. oktobra Regulu (ES) Nr. 952/2013, ar ko izveido Savienības Muitas kodeksu (turpmāk – Savienības muitas kodekss), un savstarpējās palīdzības muitas lietās nodrošināšanai saskaņā ar Konvenciju, kas izstrādāta, pamatojoties uz Eiropas Savienības, Latvijas Republikas un starpvalstu nolīgumiem par savstarpējo palīdzību muitas lietās, kā arī pamatojoties uz K3. pantu līguma par Eiropas Savienību, par savstarpēju palīdzību un sadarbību muitas pārvalžu starpā (Neapoles II konvencija) (turpmāk – Konvencija), tai skaitā pildot galvenās koordinējošās struktūrvienības funkciju Konvencijā nostiprināto starptautisko saistību izpildes nodrošināšanai.
Proti, efektīvai Nodokļu un muitas policijai deleģēto funkciju izpildei saistībā ar noziedzīgu nodarījumu muitas jomā atklāšanu un novēršanu Nodokļu un muitas policijai ir kompetence veikt muitas kontroli precēm atbilstoši Savienības muitas kodeksa prasībām, tai skaitā izmantot Savienības muitas kodeksā nostiprinātas muitas iestādes tiesības veikt preču pārbaudi, paraugu ņemšanu, deklarācijā vai paziņojumā ietvertās informācijas pareizības un pilnības pārbaudi un dokumentu esības, īstuma, pareizības un derīguma pārbaudi, uzņēmēju grāmatvedības un citu uzskaites datu pārbaudi, transportlīdzekļu apskati, personu nestās vai vestās bagāžas un citu mantu pārbaudi un citas līdzīgas darbības.
Savienības muitas kodekss noteic, ka muitas kontroles, kas nav izlases veida pārbaudes, galvenokārt ir balstītas uz riska analīzi, izmantojot elektroniskus datu apstrādes līdzekļus, lai, pamatojoties uz kritērijiem, kas noteikti valsts, Savienības un, ja pieejams, starptautiskā līmenī, identificētu un novērtētu riskus un izstrādātu vajadzīgos pretpasākumus. Šādas Savienības normas izpildei Latvijā tiek izmantota valsts informācijas sistēma Integrētā riska informācijas sistēma, kuras pārzinis ir Nodokļu un muitas policija un kura nodrošina tehnisko atbalstu profilakses un kontroles pasākumu īstenošanā saistībā ar preču pārvietošanu pāri Eiropas Savienības muitas robežai, nodokļu un muitas noziegumu atklāšanu un novēršanu, kā arī Eiropas Savienības muitas kodeksā noteikto risku pārvaldību un muitas kontroli. Muitas iestādes statuss ļauj izmantot kopējo riska pārvaldības sistēmu muitas kontroles nodrošināšanai, apmainīties ar informāciju starp muitas administrācijām attiecībā uz risku un tā analīzes rezultātiem, tai skaitā par konstatētiem noziedzīgiem nodarījumiem muitas jomā Eiropas Savienības ietvaros, kā arī izmantot dalībvalstu muitas iestādēm pieejamas informācijas sistēmas un sadarbības mehānismus likumpārkāpumu muitas jomā atklāšanai un novēršanai.
Eiropas Savienībai, kā arī Latvijas Republikai ir noslēgti vairāki līgumi ar trešajām valstīm, kas paredz sadarbību un palīdzību muitas lietās. Līgumi paredz veikt informācijas apmaiņu starp valstu muitas iestādēm, tai skaitā attiecībā uz tādu informāciju, kurai var būt nozīme noziedzīga nodarījumā atklāšanā, novēršanā un izmeklēšanā.
Nodokļu un muitas policija nodrošina Latvijas Republikas saistību izpildi, saskaņā ar 1997. gada 18. decembra Konvencijā, kas izstrādāta, pamatojoties uz K3. pantu līgumā par Eiropas Savienību, par savstarpēju palīdzību un sadarbību muitas pārvalžu starpā (Neapoles II konvencija).
Minētā konvencija nosaka, ka:
- neskarot Kopienas kompetenci, Eiropas Savienības dalībvalstis cita citai sniedz savstarpēju palīdzību, un to muitas pārvaldes savstarpēji sadarbojas, lai novērstu un atklātu valstu muitas noteikumu pārkāpumus un kontrabandu, kā arī sauktu pie atbildības un sodītu par Kopienas un valstu muitas noteikumu pārkāpumiem;
- muitas pārvaldes piemēro šo konvenciju atbilstoši valsts noteikumiem, ievērojot tām piešķirto pilnvaru robežas. Nekas šajā konvencijā nav iztulkojams tā, ka ļautu ietekmēt pilnvaras, kas saskaņā ar dalībvalstu noteikumiem piešķirtas muitas pārvaldēm šīs konvencijas kontekstā (sk. 2. pantu);
- muitas pārvaldes ir dalībvalstu muitas iestādes, kā arī citas iestādes ar tiesībām piemērot konvencijas noteikumus (sk. 4. panta 7. punktu);
- dalībvalstis izrauga savās muitas iestādēs galveno struktūrvienību (koordinējošo struktūrvienību). Neskarot 2. daļu, tā atbild par to, lai tiktu saņemti visi savstarpējas palīdzības pieprasījumi saskaņā ar šo konvenciju, un par savstarpējas palīdzības koordinēšanu. Šī struktūrvienība atbild arī par sadarbību ar citām iestādēm, kas iesaistītas palīdzības pasākumā saskaņā ar šo konvenciju. Dalībvalstu koordinējošās struktūrvienības savā starpā nodibina vajadzīgos tiešos sakarus, jo īpaši gadījumos, kas paredzēti IV sadaļā (sk. 5. panta pirmo daļu).
Turklāt saskaņā ar Neapoles II konvenciju izmeklēšanas iestādei vienlaikus jābūt arī muitas iestādes statusam un spējai īstenot Neapoles II konvencijas IV sadaļā paredzētās īpašās sadarbības formas – kontrolēto piegādi, aizdomās turamo pārrobežu vajāšanu, novērošanu citas valsts teritorijā un slepeno izmeklēšanu, kā arī iesaistīties vienotās īpašas izmeklēšanas vienībās.
Muitas likuma 3. panta trešajā daļā noteikts: ja cita valsts pārvaldes iestāde saskaņā ar normatīvajiem aktiem veic kādu uzdevumu muitas jomā, attiecīgā valsts pārvaldes iestāde, veicot šo uzdevumu, arī tiek uzskatīta par muitas iestādi.
Minētais ir saistīts ar Neapoles II konvenciju, no kuras izriet, ka izmeklēšanas iestādei vienlaikus jābūt arī muitas iestādes statusam un spējai īstenot Neapoles II konvencijas IV sadaļā paredzētās īpašās sadarbības formas – kontrolēto piegādi un novērošanu citas valsts teritorijā, aizdomās turamo pārrobežu vajāšanu, novērošanu citas valsts teritorijā un slepeno izmeklēšanu, kā arī iesaistīties vienotās īpašas izmeklēšanas vienībās.
Tādēļ Nodokļu un muitas policijai Nodokļu un muitas policijas likuma 2.panta trešajā daļā ir noteikts muitas iestādes statuss, kas izriet gan no Muitas likuma 3. panta trešās daļas, gan arī Neapoles II konvencijas.

3. Noteikumu projekta 4. un 5. punktos nav atsevišķi uzskaitīti normatīvajos aktos noteiktie un no normatīvajiem aktiem izrietošie Nodokļu un muitas policijas uzdevumi un kompetence. Pamata tiesiskais regulējums ir noteikts Nodokļu un muitas policijas likuma, kas stāsies spēkā 2026. gada 1. janvārī, 4. pantā un 8. pantā, bet atsevišķi uzdevumi un kompetence arī citos ar Nodokļu un muitas policijas darbību saistītajos normatīvajos aktos, piemēram, Kriminālprocesa likumā, Operatīvās darbības likumā, Saeimas 2024.gada 21.novembrī pieņemtajā likumā “Grozījumi Administratīvās atbildības likumā” (Nr. 615/Lp14) un citos normatīvajos aktos. Noteikumu projekta 4.1. un 4.2.apakšpunkts paredz, ka Nodokļu un muitas policija īsteno valsts politiku noziedzīgu nodarījumu un likumpārkāpumu atklāšanas valsts ieņēmumu un muitas lietu jomā un nodrošina tās attīstību, kā arī izstrādā normatīvo aktu un attīstības plānošanas dokumentu projektus noziedzīgu nodarījumu un likumpārkāpumu atklāšanas valsts ieņēmumu un muitas lietu jomā. Noteikumu projekta 4.3.apakšpunkts paredz, ka Nodokļu un muitas policija sniedz atzinumus par citu institūciju sagatavotajiem normatīvo aktu un attīstības plānošanas dokumentu projektiem, kas ir Nodokļu un muitas policijas kompetences ietvarā.

4. Noteikumu 6. punktā paredzēts, ka Nodokļu un muitas policijas priekšnieks nosaka kārtību, kādā Nodokļu un muitas policija veic šaujamieroču iegādi un reģistrāciju, īpašumā (valdījumā) esošo šaujamieroču un munīcijas izsniegšanu dienesta pienākumu izpildei, dienesta ieroču un munīcijas izņemšanu un iznīcināšanu, atbildīgās personas par šaujamieroču apriti un praktiskās šaušanas nodarbību organizēšanu. Saskaņā ar Nodokļu un muitas policijas likuma, kas stāsies spēkā 2026. gada 1. janvārī, 10. panta desmito daļu Nodokļu un muitas policijas ierēdņu rīcībā esošo šaujamieroču glabāšanas un nēsāšanas noteikumus un kārtību nosaka Ministru kabinets. Pamatojoties uz to, tiks izstrādāti Ministru kabineta noteikumi. Savukārt deleģējums, kas attiecas uz Nodokļu un muitas policijas pārvaldei nepieciešamo šaujamieroču iegādi, reģistrāciju, uzskaiti, dienesta ieroču atļauju izsniegšanu, atļaujās iekļaujamo informāciju, Nodokļu un muitas policijas likumā nav paredzēts. Pašlaik minēto kārtību reglamentē Valsts ieņēmumu dienesta iekšējie noteikumi.
Noteikumu projekta 6.punkta regulējums ir iekļauts atbilstoši Valsts pārvaldes iekārtas likuma 16.panta otrās daļas 7.punktam, un ievērojot Ieroču aprites likuma 94.panta pirmo daļu, kas nosaka, ka Nacionālo bruņoto spēku, Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu, valsts drošības iestāžu, Latvijas Bankas, Valsts ieņēmumu dienesta, Ieslodzījuma vietu pārvaldes, Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja, Jaunsardzes centra, Valsts aizsardzības loģistikas un iepirkumu centra, Pulkveža Oskara Kalpaka profesionālās vidusskolas, Nodrošinājuma valsts aģentūras, ostas policijas un pašvaldības policijas valdījumā esošo ieroču, munīcijas un speciālo līdzekļu iegādāšanās, izmantošanas, pielietošanas, glabāšanas, nēsāšanas, realizēšanas, pārvadāšanas un pārsūtīšanas, treniņšaušanas, remonta, kā arī apmācībām nepieciešamo ieroču pārveidošanas kārtību nosaka šo institūciju darbību reglamentējošie normatīvie akti. Vienlaikus Ministru kabineta noteikumu projekta (25-TA-790) "Nodokļu un muitas policijas ierēdņu dienesta šaujamieroču glabāšanas un nēsāšanas noteikumi"  17.punktā paredzēts, ka Nodokļu un muitas policijas īpašumā (valdījumā) esošo šaujamieroču un munīcijas uzskaites un izsniegšanas kārtību dienesta pienākumu izpildei un atbildīgo personu nosaka Nodokļu un muitas policijas priekšnieks.

5. Noteikumu 7.punktā paredzēts noteikt, ka Nodokļu un muitas policijas ierēdņi pilnvaru apliecināšanai uzrāda dienesta apliecību kopā ar Nodokļu un muitas policijas žetonu. Nodokļu un muitas policijas likuma, kas stāsies spēkā 2026. gada 1. janvārī, 12.panta pirmajā daļā noteikts, ka Nodokļu un muitas policijas ierēdnim un darbiniekam pilnvaru apliecināšanai izdod dienesta apliecību. Dienesta apliecības aprakstu un paraugu nosaka Ministru kabinets, bet nav noteikts deleģējums, ka dienesta apliecību uzrāda kopā ar Nodokļu un muitas policijas žetonu.
Nereti ierēdņi dienesta pienākumu izpildes laikā saskaras ar personām, kuras klaji pauž savas dusmas vai nepatiku par spēkā esošajām tiesību normām, kā arī rada dažādas provokatīvas situācijas, lai vēlāk ar tām dalītos sociālajos tīklos. Šādas situācijas rada tiešus draudus ne tikai amatpersonām, bet arī to ģimenes locekļiem, jo minētās personas var vērst dažādas cieņu aizskarošas darbības un izteikt draudus gan pret konkrētu amatpersonu, gan arī viņa ģimenes locekļiem. Tādēļ drošības apsvērumu dēļ Nodokļu un muitas policijas ierēdņi personas identifikācijas zīmi ar vārda pirmo burtu un uzvārdu aizstās un izmantos piecu ciparu personas identifikācijas numura zīmi, kas ir norādīta uz Nodokļu un muitas policijas žetona, tādējādi nodrošinot amatpersonas piederību iestādei gadījumos, kad ir radušās šaubas par amatpersonas identitāti. Īpaši tas ir svarīgi tiesībsargājošās iestādēs, kur dienesta apliecība vien nenodrošina pietiekamu drošību pret viltošanu vai ļaunprātīgu izmantošanu. Žetons ir unikāls un grūtāk viltojams. Žetons ir kā papildus drošība ja nepieciešams pārbaudīt amatpersonas pilnvaras, žetona numuru var salīdzināt ar attiecīgās iestādes reģistriem, lai pārliecinātos, ka persona tiešām ir attiecīgās iestādes pārstāvis. Sabiedrības uzticamība būs augstāka, sabiedrības uzticamība amatpersonām būs augstāka, ja tā uzrādīs ne tikai dokumentu, bet arī fizisku, unikālu identifikācijas zīmi. Īpaši svarīgi tas ir situācijās, kur pastāv risks, ka kāds varētu uzdoties par Nodokļu un muitas policijas amatpersonu, piemēram, veicot kontroles pasākumus vai kratīšanas.

7. Noteikumu projekta 8. un 9. punktā noteikti Nodokļu un muitas policijas struktūras un pārvaldības jautājumi. Valsts pārvaldes iekārtas likuma 17. panta pirmā un otrā daļa noteic, ka tiešās pārvaldes iestādes vadītājs organizē iestādes funkcijas pildīšanu un atbild par to, vada iestādes administratīvo darbu, nodrošinot tā nepārtrauktību, lietderību un tiesiskumu. Ja normatīvajā aktā nav noteikts citādi, iestādes vadītājs: 1) pārvalda iestādes finanšu, personāla un citus resursus; 2) (izslēgts ar 12.06.2009. likumu); 3) nosaka iestādes pārvaldes amatpersonu un darbinieku pienākumus; 4) ieceļ amatā un atbrīvo no tā amatpersonas, pieņem darbā un atlaiž no tā darbiniekus; 5) nodrošina iestādes gadskārtējā darbības plāna un budžeta pieprasījuma izstrādi; 6) izveido iestādes iekšējās kontroles sistēmu, kā arī uzrauga un uzlabo to; 7) nosaka pārvaldes lēmumu priekšpārbaudes un pēcpārbaudes kārtību.
Valsts pārvaldes iekārtas likuma 73. panta pirmās daļas 1. punktā noteikts, ka publiskas personas orgāns un amatpersona savas kompetences ietvaros var izdot iekšējos normatīvos aktus par iestādes, iestādes izveidotās koleģiālās institūcijas vai struktūrvienības uzbūvi un darba organizāciju (nolikums, reglaments).
Ievērojot Valsts pārvaldes iekārtas likuma 73. panta pirmās daļas 1. punktā noteikto, Nodokļu un muitas policijas priekšnieks iestādes reglamentā nosaka iestādes organizatorisko struktūru, struktūrvienību funkciju un uzdevumu sadalījumu iestādē.

8. Valsts pārvaldes iekārtas likuma 17. panta pirmā daļa noteic, ka tiešās pārvaldes iestādes vadītājs organizē iestādes funkcijas pildīšanu un atbild par to, vada iestādes administratīvo darbu, nodrošinot tā nepārtrauktību, lietderību un tiesiskumu, bet minētā likuma 17. panta otrās daļas 7. punkts noteic, ja normatīvajā aktā nav noteikts citādi, iestādes vadītājs nosaka pārvaldes lēmumu priekšpārbaudes un pēcpārbaudes kārtību. Noteikumu projekta 10. punkts paredz, ka Nodokļu un muitas policijas darbības tiesiskumu nodrošina Nodokļu un muitas policijas priekšnieks, kurš ir arī atbildīgs par pārvaldes lēmumu pārbaudes sistēmas izveidošanu un darbību.
Ņemot vērā, ka Nodokļu un muitas policija ir operatīvās darbības subjekts un izmeklēšanas iestāde un tieši Nodokļu un muitas policijas priekšnieks primāri uzņemas atbildību par veicamo operatīvo un izmeklēšanas darbību pieļaujamību un tiesiskumu, noteikumu projekta 11. un 12. punkts skaidri noteic Nodokļu un muitas policijas priekšnieka pienākumu un tiesību ietvaru operatīvo darbību un kriminālprocesa jomā. Tajā pašā laikā, lai minēto pienākumu un tiesību iestādes vadītājs varētu pienācīgi īstenot, noteikumu projekta 11. punkts uzliek par pienākumu izveidot efektīvu iekšējās kontroles sistēmu, kas mazinātu riskus iestādē nodarbināto iespējamai prettiesiskai rīcībai.

9. Ievērojot Valsts pārvaldes iekārtas likuma 16. panta otrās daļas 7. punktu, labu pārvaldību, lai dažādu jomu apstrīdēšanas/pārsūdzēšanas kārtība sabiedrībai būtu pieejama vienuviet, proti, sabiedrības informēšanai, noteikumu projekta 13., 14., 15. punktā iekļauta norāde par Nodokļu un muitas policijas ierēdņu pieņemto administratīvo aktu un faktiskās rīcības apstrīdēšanas un pārsūdzēšanas, kā arī to, ka civillietā kasācijas instances tiesā valsti Nodokļu un muitas policijas personā pārstāv Nodokļu un muitas policijas priekšnieks, priekšnieka vietnieks, daļas vadītājs vai nodaļas vadītājs, vai galvenais jurists.
Ar likumu "Grozījumi Civilprocesa likumā", kas stājās spēkā 2018. gada 15. janvārī, Civilprocesa likums papildināts ar 82.¹ pantu, kura ceturtajā daļā noteikts, ka juridisko personu lietas kasācijas instances tiesā ved to amatpersonas, kas darbojas likumā, statūtos vai nolikumā piešķirto pilnvaru ietvaros, vai arī tās tiek vestas ar advokāta starpniecību. Tādējādi minētā norma liedz valsts pārvaldes iestāžu, tai skaitā Nodokļu un muitas policijas amatpersonām, kuras nav iestādes vadītājs, pārstāvēt iestādi kasācijas instancē civillietās.
Ņemot vērā minēto un to, ka valsts Nodokļu un muitas policijas personā var būt lietas dalībnieks civillietās, savukārt Nodokļu un muitas policijas priekšniekam pārstāvēt valsti Nodokļu un muitas policijas personā kasācijas instances tiesas sēdēs vai piesaistīt zvērinātu advokātu prasītu nesamērīgus resursus, kā arī to, ka Nodokļu un muitas policijas pārstāvības nodrošināšanai kasācijas instancē ir pietiekami ar Nodokļu un muitas policijas augsti kvalificētu darbinieku piesaisti, Nodokļu un muitas policijas nolikumā nepieciešams noteikt regulējumu, kas ļautu noteiktām amatpersonām pārstāvēt valsti Nodokļu un muitas policijas personā kasācijas instancē tiesas sēdēs civillietās. Jautājuma izlemšana attiecībā uz sprieduma pārsūdzēšanu kasācijas kārtībā, būs Nodokļu un muitas policijas priekšnieka kompetencē atbilstoši Civilprocesa likumā noteiktajam. Attiecīgi noteikumu projekta 15. punkts paredz, ka valsti Nodokļu un muitas policijas personā kasācijas instances tiesā civillietā pārstāv Nodokļu un muitas policijas priekšnieks, priekšnieka vietnieks, daļas vadītājs vai nodaļas vadītājs, vai galvenais jurists.