Anotācija

Šobrīd noteiktā prasība dienestam veikt dzīvnieku novietņu pārbaudi ne retāk kā reizi gadā nosaka atšķirīgu pieeju pārbaužu veikšanai dzīvnieku novietnēs attiecībā uz noteiktu svaigpiena ražotāju grupu, kuri tieši piegādā svaigpienu galapatērētājiem vai mazumtirdzniecības vietām. Šāda pieeja nav vienlīdzīga attiecībā uz visiem lauksaimniecības dzīvnieku īpašniekiem un primārās ražošanas operatoriem, kā arī rada papildu administratīvo slogu gan dienestam, gan minētajiem svaigpiena ražotājiem.
Turklāt saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2017. gada 15. marta Regulas (ES) 2017/625 par oficiālajām kontrolēm un citām oficiālajām darbībām, kuras veic, lai nodrošinātu, ka tiek piemēroti pārtikas un barības aprites tiesību akti, noteikumi par dzīvnieku veselību un labturību, augu veselību un augu aizsardzības līdzekļiem, un ar ko groza Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 999/2001, (EK) Nr. 396/2005, (EK) Nr. 1069/2009, (EK) Nr. 1107/2009, (ES) Nr. 1151/2012, (ES) Nr. 652/2014, (ES) 2016/429 un (ES) 2016/2031, Padomes Regulas (EK) Nr. 1/2005 un (EK) Nr. 1099/2009 un Padomes Direktīvas 98/58/EK, 1999/74/EK, 2007/43/EK, 2008/119/EK un 2008/120/EK un atceļ Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 854/2004 un (EK) Nr. 882/2004, Padomes Direktīvas 89/608/EEK, 89/662/EEK, 90/425/EEK, 91/496/EEK, 96/23/EK, 96/93/EK un 97/78/EK un Padomes Lēmumu 92/438/EEK (Oficiālo kontroļu regula) 9. pantu, kompetentās iestādes visiem operatoriem regulāri veic oficiālās kontroles  riska pamatoti un pietiekami bieži, ņemot vērā apzinātos riskus, kas saistīti ar tādu produktu, procesu izmantošanu, kuri var ietekmēt pārtikas nekaitīgumu dzīvnieku veselību vai dzīvnieku labturību. Oficiālās kontroles veic bez iepriekšēja paziņojuma, ar izņēmuma gadījumiem un cik vien iespējams, tā, lai administratīvais slogs un darbības traucējumi operatoriem saglabātos nepieciešamajā minimālajā līmenī, bet bez negatīvas ietekmes uz minēto kontroļu efektivitāti.

Nepieciešams svītrot noteikumu Nr. 73 19. punktu. Turpmāk dzīvnieku novietņu pārbaudes tiks plānotas, balstoties uz tādu pašu principu kā citās dzīvnieku turēšanas vietās – pamatojoties uz risku analīzi.  Tas nodrošinātu vienotus pārbaužu principus visiem lauksaimniecības dzīvnieku īpašniekiem un primārās ražošanas operatoriem, vienlaikus novēršot papildu prasības konkrētai svaigpiena ražotāju grupai. Riska analīzes ietvaros var identificēt tās novietnes, kurās, iespējams, netiek ievērotas normatīvajos aktos noteiktās prasības, tostarp attiecībā uz dzīvnieku veselības, higiēnas un piena kvalitātes nodrošināšanu, tādējādi uz šīm novietnēm var tikt vērstas pastiprinātas kontroles.
Šāda pieeja samazinātu administratīvo un finanšu slogu svaigpiena ražotājiem, kuri ievēro spēkā esošās prasības, jo viņiem piederošajās dzīvnieku novietnēs dienests pārbaudes vairs obligāti neveiks katru gadu. Rezultātā tiktu panākts laika un finanšu resursu ietaupījums svaigpiena ražotājiem. Gadījumā, ja riska analīze liecinātu, ka ievērojama daļa svaigpiena ražotāju atbilst normatīvo aktu prasībām, resursus būtu iespējams izmantot mērķtiecīgāk, novirzot neizmantotos finanšu līdzekļus uz risku balstītās ārpus kārtas kontrolēs dzīvnieku novietnēs, vai novirzīt citu nepieciešamo kontroļu veikšanai. Līdz ar to dienesta administratīvā sloga apmērs būs cieši saistīts ar ražotāju atbilstības līmeni.