22-TA-2597: Likumprojekts (Grozījumi)
Anotācijas (ex-ante) nosaukums
Tiesību akta projekta "Grozījumi Vispārējās izglītības likumā" sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojums (anotācija)
1. Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība
1.1. Pamatojums
Izstrādes pamatojums
Tiesību akts / Ministru Prezidenta rezolūcija
Apraksts
Izglītības un zinātnes ministrija ir sagatavojusi likumprojektu "Grozījumi Vispārējās izglītības likumā" (turpmāk - likumprojekts) pamatojoties uz:
1) Ministru kabineta (turpmāk - MK) 2022. gada 11. janvāra sēdes protokola Nr. 2, 17. § "Noteikumu projekts "Kārtība, kādā izglītojamie tiek uzņemti vispārējās izglītības programmās un atskaitīti no tām, kā arī obligātās prasības izglītojamo pārcelšanai nākamajā klasē" 3. punktā noteikto, paredzot pilnvarojumu MK noteikt izglītojamo ar speciālām vajadzībām skaitu speciālās izglītības klasēs un grupās, kā arī izglītojamo ar speciālām vajadzībām skaitu vispārizglītojošās klasēs un grupās.
2) MK 2022. gada 17. maija sēdes protokola Nr. 27, 5. §. "Noteikumu projekts "Grozījumi Ministru kabineta 2019. gada 3. septembra noteikumos Nr. 416 "Noteikumi par valsts vispārējās vidējās izglītības standartu un vispārējās vidējās izglītības programmu paraugiem"" un MK 2022. gada 17. maija sēdes protokola Nr. 27, 6. § "Noteikumu projekts "Grozījumi Ministru kabineta 2018. gada 27. novembra noteikumos Nr. 747 "Noteikumi par valsts pamatizglītības standartu un pamatizglītības programmu paraugiem"" 3. punktos noteikto, kuros Izglītības un zinātnes ministrijai uzdots līdz 2022. gada 31. augustam iesniegt izskatīšanai MK grozījumus Vispārējās izglītības likumā, pilnveidojot regulējumu par gadījumiem, kādos par vispārējās pamatizglītības programmas apguvi vai par vispārējās vidējās izglītības programmas apguvi izglītojamam izsniedz liecību.
1) Ministru kabineta (turpmāk - MK) 2022. gada 11. janvāra sēdes protokola Nr. 2, 17. § "Noteikumu projekts "Kārtība, kādā izglītojamie tiek uzņemti vispārējās izglītības programmās un atskaitīti no tām, kā arī obligātās prasības izglītojamo pārcelšanai nākamajā klasē" 3. punktā noteikto, paredzot pilnvarojumu MK noteikt izglītojamo ar speciālām vajadzībām skaitu speciālās izglītības klasēs un grupās, kā arī izglītojamo ar speciālām vajadzībām skaitu vispārizglītojošās klasēs un grupās.
2) MK 2022. gada 17. maija sēdes protokola Nr. 27, 5. §. "Noteikumu projekts "Grozījumi Ministru kabineta 2019. gada 3. septembra noteikumos Nr. 416 "Noteikumi par valsts vispārējās vidējās izglītības standartu un vispārējās vidējās izglītības programmu paraugiem"" un MK 2022. gada 17. maija sēdes protokola Nr. 27, 6. § "Noteikumu projekts "Grozījumi Ministru kabineta 2018. gada 27. novembra noteikumos Nr. 747 "Noteikumi par valsts pamatizglītības standartu un pamatizglītības programmu paraugiem"" 3. punktos noteikto, kuros Izglītības un zinātnes ministrijai uzdots līdz 2022. gada 31. augustam iesniegt izskatīšanai MK grozījumus Vispārējās izglītības likumā, pilnveidojot regulējumu par gadījumiem, kādos par vispārējās pamatizglītības programmas apguvi vai par vispārējās vidējās izglītības programmas apguvi izglītojamam izsniedz liecību.
Izstrādes pamatojums
Valsts kontroles ieteikums
Apraksts
Izglītības un zinātnes ministrija, pamatojoties uz Valsts kontroles 2021. gada revīzijās ziņojumā Nr. 2.4.1–8/2020 "Vai bērnam ar speciālām vajadzībām ir iespēja saņemt tā spējām, vajadzībām un bērna labākajām interesēm atbilstošu izglītību?" (turpmāk - revīzijas ziņojums) izteikto priekšlikumu, ir izvērtējusi iespēju ar normatīvajiem aktiem ierobežot speciālās izglītības iestāžu internātu darbību, lai novērstu situāciju, ka ar izglītības iestāžu internātiem tiek risinātas ģimeņu sociālās problēmas.
1.2. Mērķis
Mērķa apraksts
Likumprojekta mērķis ir noteikt izglītojamo ar speciālām vajadzībām skaitu speciālās izglītības klasēs un grupās, kā arī izglītojamo ar speciālām vajadzībām skaitu vispārizglītojošās klasēs un grupās, noteikt speciālās izglītības iestāžu internātu organizatorisko struktūru, pakalpojuma saturu, internāta darbībai nepieciešamo personālu, kā arī to uzraudzības kārtību un pilnveidot regulējumu par gadījumiem, kādos par vispārējās pamatizglītības programmas apguvi vai par vispārējās vidējās izglītības programmas apguvi izglītojamam izsniedz liecību.
Spēkā stāšanās termiņš
Vispārējā kārtība
1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi
Pašreizējā situācija
Ministru kabineta 2022. gada 11. janvāra noteikumos Nr. 11 "Kārtība, kādā izglītojamie tiek uzņemti vispārējās izglītības programmās un atskaitīti no tām, kā arī obligātās prasības izglītojamo pārcelšanai nākamajā klasē” noteikts, ka izglītojamo uzņem speciālās pirmsskolas izglītības grupā pedagoģiski medicīniskās komisijas atzinumā ieteiktās speciālās pirmsskolas izglītības programmā, un izglītības iestāde nodrošina, ka izglītojamo skaits, ieskaitot attiecīgo izglītojamo, vienā grupā nepārsniedz:
- 10 izglītojamos ar redzes traucējumiem;
- 10 izglītojamos ar dzirdes traucējumiem;
- 15 izglītojamos ar fiziskās attīstības traucējumiem;
- 15 izglītojamos ar somatiskām saslimšanām;
- 14 izglītojamos ar valodas attīstības traucējumiem;
- 12 izglītojamos ar jauktiem attīstības traucējumiem;
- 14 izglītojamos ar garīgās veselības traucējumiem;
- 10 izglītojamos ar garīgās attīstības traucējumiem;
- sešus izglītojamos ar smagiem garīgās attīstības traucējumiem vai vairākiem smagiem attīstības traucējumiem.
Vienlaikus noteikts, ka izglītojamo uzņem speciālās izglītības klasē pedagoģiski medicīniskās komisijas atzinumā ieteiktā speciālās izglītības programmā, un izglītības iestāde nodrošina, ka izglītojamo skaits, ieskaitot attiecīgo izglītojamo, vienā klasē nepārsniedz:
- 10 izglītojamos ar redzes traucējumiem;
- 10 izglītojamos ar dzirdes traucējumiem;
- 16 izglītojamos ar fiziskās attīstības traucējumiem;
- 20 izglītojamos ar somatiskām saslimšanām;
- 14 izglītojamos ar valodas traucējumiem;
- 14 izglītojamos ar mācīšanās traucējumiem;
- 12 izglītojamos ar garīgās veselības traucējumiem;
- 10 izglītojamos ar garīgās attīstības traucējumiem;
- sešus izglītojamos ar smagiem garīgās attīstības traucējumiem vai vairākiem smagiem attīstības traucējumiem.
Savukārt izglītojamo var iekļaut apvienotajā klasē speciālās izglītības programmas apguvei, nodrošinot, ka apvienotajā klasē ir izglītojamie no ne vairāk kā divām dažādām speciālās izglītības programmām un ne vairāk kā divām klasēm. Izglītojamos, kuri apgūst speciālās pamatizglītības programmu izglītojamiem ar garīgās attīstības traucējumiem vai speciālās pamatizglītības programmu izglītojamiem ar smagiem garīgās attīstības traucējumiem vai vairākiem smagiem attīstības traucējumiem, apvienotajā klasē neiekļauj.
Uz 2022. gada 1. septembri 372 vispārējās izglītības iestādēs, kurās tiek īstenotas speciālās izglītības programmas, 1.-12. kl., izglītību iegūst 7529 izglītojamie, no kuriem:
- 4 izglītojamie ir ar redzes traucējumiem;
- 14 izglītojamie ir ar dzirdes traucējumiem;
- 308 izglītojamie ir ar fiziskās attīstības traucējumiem;
- 8 izglītojamie ir ar somatiskām saslimšanām;
- 764 izglītojamie ir ar valodas traucējumiem;
- 5240 izglītojamie ir ar mācīšanās traucējumiem;
- 43 izglītojamie ir ar garīgās veselības traucējumiem;
- 1003 izglītojamie ir ar garīgās attīstības traucējumiem;
- 145 izglītojamie ir ar smagiem garīgās attīstības traucējumiem vai vairākiem smagiem attīstības traucējumiem.
Uz 2022. gada 1. septembri 630 pirmsskolas izglītības iestādēs izglītību iegūst 3414 izglītojamie ar speciālām vajadzībām, no kuriem:
- 97 izglītojamie ir ar redzes traucējumiem;
- 15 izglītojamie ir ar dzirdes traucējumiem;
- 83 izglītojamie ir ar fiziskās attīstības traucējumiem;
- 135 izglītojamie ir ar somatiskām saslimšanām;
- 2146 izglītojamie ir ar valodas traucējumiem;
- 802 izglītojamie ir ar jauktiem attīstības traucējumiem;
- 14 izglītojamie ir ar veselības attīstības traucējumiem;
- 80 izglītojamie ir ar garīgās attīstības traucējumiem;
- 42 izglītojamie ir ar smagiem garīgās attīstības traucējumiem vai vairākiem attīstības traucējumiem.
Uz 2022. gada 1. septembri 280 vispārējās izglītības iestādēs, kuras īsteno pirmsskolas izglītības programmas, izglītības iegūst 220 izglītojamie ar speciālām vajadzībām, no kuriem:
- 106 izglītojamie ir ar valodas traucējumiem;
- 98 izglītojamie ir ar jauktiem attīstības traucējumiem;
- 10 izglītojamie ir ar garīgās attīstības traucējumiem;
- 6 izglītojamie ir ar smagiem garīgās attīstības traucējumiem vai vairākiem attīstības traucējumiem.
Saskaņā ar Izglītības likuma 17. panta trešās daļas 1. punktu pašvaldība, saskaņojot ar Izglītības un zinātnes ministriju, dibina, reorganizē un likvidē vispārējās izglītības iestādes, tai skaitā speciālās izglītības iestādes un klases, kā arī pirmsskolas izglītības grupas bērniem ar speciālām vajadzībām. Ņemot vērā Vispārējās izglītības likuma 10. panta trešās daļas 4. punktā noteikto, vispārējās izglītības iestāde ir tiesīga patstāvīgi sniegt dienesta viesnīcu, internātu pakalpojumus. Savukārt, Ministru kabineta 2022. gada 11. janvāra noteikumu Nr. 11 "Kārtība, kādā izglītojamie tiek uzņemti vispārējās izglītības programmās un atskaitīti no tām, kā arī obligātās prasības izglītojamo pārcelšanai nākamajā klasē" 20. punktā noteikts, ka, ja izglītības iestāde izglītības programmas īstenošanas laikā nodrošina dienesta viesnīcas pakalpojumus vai internāta pakalpojumus, vadītājs izdod rīkojumu, norādot tajā izglītojamā vārdu, uzvārdu un personas kodu, kurš izmanto šo pakalpojumu. Cita starpā no Izglītības likuma 17. panta trešās daļas 7. punkta izriet, ka pašvaldība neuztur tās padotībā esošās speciālās izglītības iestādes, kas īsteno speciālās izglītības programmas pamatizglītības vai vidējās izglītības pakāpē un nodrošina internāta pakalpojumus, kā arī speciālās izglītības iestādes — attīstības centrus. Pašvaldību padotībā esošo speciālās izglītības iestāžu, kurās tiek nodrošināti internāta pakalpojumi, uzturēšanas izdevumus finansē no valsts budžeta mērķdotācijas, pamatojoties uz Ministru kabineta 2016. gada 15. jūlija noteikumu Nr. 477 „Speciālās izglītības iestāžu un vispārējās izglītības iestāžu speciālās izglītības klašu (grupu) finansēšanas kārtība” (turpmāk – MK noteikumi Nr. 477) 2. punkta 2.1. apakšpunktu. Maksa par izglītojamam sniegtajiem pakalpojumiem internātā tiek aprēķināta atbilstoši MK noteikumu Nr. 477 1. pielikumam, savukārt, maksājumus par izglītojamajam sniegtajiem internāta pakalpojumiem veic saskaņā ar līgumu par izglītojamā aprūpi internātā (MK noteikumu Nr.477 4.pielikums). Ņemot vērā minētajās tiesību normās noteikto, vienam speciālās izglītības iestādes, kas nodrošina internāta pakalpojumus, izglītojamam, kas saņem internāta pakalpojumus, uzturēšanas izmaksas gadā no valsts budžeta mērķdotācija sasniedz 3 158,77 euro (trīs tūkstoši viens simts piecdesmit astoņi euro, 77 centi) jeb 263,23 euro (divi simti sešdesmit trīs euro un 23 centi) mēnesī.
Saskaņā ar Valsts izglītības informācijas sistēmas datiem uz 2022. gada 1. septembri ir 42 speciālās izglītības iestādes ar 4432 izglītojamiem 1. - 12. klasē un 768 izglītojamiem profesionālās pamatizglītības programmās, savukārt, izglītojamo skaits ar speciālām vajadzībām, kas izglītību iegūst speciālās izglītības iestādēs pirmsskolas programmās, ir 708 bērni.
Vispārējās izglītības likuma 39. panta trešās daļas 2. punkts šobrīd spēkā esošajā redakcijā nosaka, ka par vispārējās pamatizglītības programmas apguvi izglītojamajam izsniedz liecību, ja vērtējums divos vai vairākos mācību priekšmetos gadā vai valsts pārbaudījumā atbilstoši valsts izglītības standartā noteiktajai izglītojamā mācību sasniegumu vērtēšanas kārtībai ir zemāks par 4 ballēm, savukārt, Vispārējās izglītības likuma 48. panta ceturtās daļas 2. punkts nosaka, ka par vispārējās vidējās izglītības programmas apguvi izglītojamajam izsniedz liecību, ja vērtējums mācību priekšmetā gadā vai valsts pārbaudījumā atbilstoši valsts izglītības standartā noteiktajai izglītojamā mācību sasniegumu vērtēšanas kārtībai ir zemāks par četrām ballēm.
- 10 izglītojamos ar redzes traucējumiem;
- 10 izglītojamos ar dzirdes traucējumiem;
- 15 izglītojamos ar fiziskās attīstības traucējumiem;
- 15 izglītojamos ar somatiskām saslimšanām;
- 14 izglītojamos ar valodas attīstības traucējumiem;
- 12 izglītojamos ar jauktiem attīstības traucējumiem;
- 14 izglītojamos ar garīgās veselības traucējumiem;
- 10 izglītojamos ar garīgās attīstības traucējumiem;
- sešus izglītojamos ar smagiem garīgās attīstības traucējumiem vai vairākiem smagiem attīstības traucējumiem.
Vienlaikus noteikts, ka izglītojamo uzņem speciālās izglītības klasē pedagoģiski medicīniskās komisijas atzinumā ieteiktā speciālās izglītības programmā, un izglītības iestāde nodrošina, ka izglītojamo skaits, ieskaitot attiecīgo izglītojamo, vienā klasē nepārsniedz:
- 10 izglītojamos ar redzes traucējumiem;
- 10 izglītojamos ar dzirdes traucējumiem;
- 16 izglītojamos ar fiziskās attīstības traucējumiem;
- 20 izglītojamos ar somatiskām saslimšanām;
- 14 izglītojamos ar valodas traucējumiem;
- 14 izglītojamos ar mācīšanās traucējumiem;
- 12 izglītojamos ar garīgās veselības traucējumiem;
- 10 izglītojamos ar garīgās attīstības traucējumiem;
- sešus izglītojamos ar smagiem garīgās attīstības traucējumiem vai vairākiem smagiem attīstības traucējumiem.
Savukārt izglītojamo var iekļaut apvienotajā klasē speciālās izglītības programmas apguvei, nodrošinot, ka apvienotajā klasē ir izglītojamie no ne vairāk kā divām dažādām speciālās izglītības programmām un ne vairāk kā divām klasēm. Izglītojamos, kuri apgūst speciālās pamatizglītības programmu izglītojamiem ar garīgās attīstības traucējumiem vai speciālās pamatizglītības programmu izglītojamiem ar smagiem garīgās attīstības traucējumiem vai vairākiem smagiem attīstības traucējumiem, apvienotajā klasē neiekļauj.
Uz 2022. gada 1. septembri 372 vispārējās izglītības iestādēs, kurās tiek īstenotas speciālās izglītības programmas, 1.-12. kl., izglītību iegūst 7529 izglītojamie, no kuriem:
- 4 izglītojamie ir ar redzes traucējumiem;
- 14 izglītojamie ir ar dzirdes traucējumiem;
- 308 izglītojamie ir ar fiziskās attīstības traucējumiem;
- 8 izglītojamie ir ar somatiskām saslimšanām;
- 764 izglītojamie ir ar valodas traucējumiem;
- 5240 izglītojamie ir ar mācīšanās traucējumiem;
- 43 izglītojamie ir ar garīgās veselības traucējumiem;
- 1003 izglītojamie ir ar garīgās attīstības traucējumiem;
- 145 izglītojamie ir ar smagiem garīgās attīstības traucējumiem vai vairākiem smagiem attīstības traucējumiem.
Uz 2022. gada 1. septembri 630 pirmsskolas izglītības iestādēs izglītību iegūst 3414 izglītojamie ar speciālām vajadzībām, no kuriem:
- 97 izglītojamie ir ar redzes traucējumiem;
- 15 izglītojamie ir ar dzirdes traucējumiem;
- 83 izglītojamie ir ar fiziskās attīstības traucējumiem;
- 135 izglītojamie ir ar somatiskām saslimšanām;
- 2146 izglītojamie ir ar valodas traucējumiem;
- 802 izglītojamie ir ar jauktiem attīstības traucējumiem;
- 14 izglītojamie ir ar veselības attīstības traucējumiem;
- 80 izglītojamie ir ar garīgās attīstības traucējumiem;
- 42 izglītojamie ir ar smagiem garīgās attīstības traucējumiem vai vairākiem attīstības traucējumiem.
Uz 2022. gada 1. septembri 280 vispārējās izglītības iestādēs, kuras īsteno pirmsskolas izglītības programmas, izglītības iegūst 220 izglītojamie ar speciālām vajadzībām, no kuriem:
- 106 izglītojamie ir ar valodas traucējumiem;
- 98 izglītojamie ir ar jauktiem attīstības traucējumiem;
- 10 izglītojamie ir ar garīgās attīstības traucējumiem;
- 6 izglītojamie ir ar smagiem garīgās attīstības traucējumiem vai vairākiem attīstības traucējumiem.
Saskaņā ar Izglītības likuma 17. panta trešās daļas 1. punktu pašvaldība, saskaņojot ar Izglītības un zinātnes ministriju, dibina, reorganizē un likvidē vispārējās izglītības iestādes, tai skaitā speciālās izglītības iestādes un klases, kā arī pirmsskolas izglītības grupas bērniem ar speciālām vajadzībām. Ņemot vērā Vispārējās izglītības likuma 10. panta trešās daļas 4. punktā noteikto, vispārējās izglītības iestāde ir tiesīga patstāvīgi sniegt dienesta viesnīcu, internātu pakalpojumus. Savukārt, Ministru kabineta 2022. gada 11. janvāra noteikumu Nr. 11 "Kārtība, kādā izglītojamie tiek uzņemti vispārējās izglītības programmās un atskaitīti no tām, kā arī obligātās prasības izglītojamo pārcelšanai nākamajā klasē" 20. punktā noteikts, ka, ja izglītības iestāde izglītības programmas īstenošanas laikā nodrošina dienesta viesnīcas pakalpojumus vai internāta pakalpojumus, vadītājs izdod rīkojumu, norādot tajā izglītojamā vārdu, uzvārdu un personas kodu, kurš izmanto šo pakalpojumu. Cita starpā no Izglītības likuma 17. panta trešās daļas 7. punkta izriet, ka pašvaldība neuztur tās padotībā esošās speciālās izglītības iestādes, kas īsteno speciālās izglītības programmas pamatizglītības vai vidējās izglītības pakāpē un nodrošina internāta pakalpojumus, kā arī speciālās izglītības iestādes — attīstības centrus. Pašvaldību padotībā esošo speciālās izglītības iestāžu, kurās tiek nodrošināti internāta pakalpojumi, uzturēšanas izdevumus finansē no valsts budžeta mērķdotācijas, pamatojoties uz Ministru kabineta 2016. gada 15. jūlija noteikumu Nr. 477 „Speciālās izglītības iestāžu un vispārējās izglītības iestāžu speciālās izglītības klašu (grupu) finansēšanas kārtība” (turpmāk – MK noteikumi Nr. 477) 2. punkta 2.1. apakšpunktu. Maksa par izglītojamam sniegtajiem pakalpojumiem internātā tiek aprēķināta atbilstoši MK noteikumu Nr. 477 1. pielikumam, savukārt, maksājumus par izglītojamajam sniegtajiem internāta pakalpojumiem veic saskaņā ar līgumu par izglītojamā aprūpi internātā (MK noteikumu Nr.477 4.pielikums). Ņemot vērā minētajās tiesību normās noteikto, vienam speciālās izglītības iestādes, kas nodrošina internāta pakalpojumus, izglītojamam, kas saņem internāta pakalpojumus, uzturēšanas izmaksas gadā no valsts budžeta mērķdotācija sasniedz 3 158,77 euro (trīs tūkstoši viens simts piecdesmit astoņi euro, 77 centi) jeb 263,23 euro (divi simti sešdesmit trīs euro un 23 centi) mēnesī.
Saskaņā ar Valsts izglītības informācijas sistēmas datiem uz 2022. gada 1. septembri ir 42 speciālās izglītības iestādes ar 4432 izglītojamiem 1. - 12. klasē un 768 izglītojamiem profesionālās pamatizglītības programmās, savukārt, izglītojamo skaits ar speciālām vajadzībām, kas izglītību iegūst speciālās izglītības iestādēs pirmsskolas programmās, ir 708 bērni.
Vispārējās izglītības likuma 39. panta trešās daļas 2. punkts šobrīd spēkā esošajā redakcijā nosaka, ka par vispārējās pamatizglītības programmas apguvi izglītojamajam izsniedz liecību, ja vērtējums divos vai vairākos mācību priekšmetos gadā vai valsts pārbaudījumā atbilstoši valsts izglītības standartā noteiktajai izglītojamā mācību sasniegumu vērtēšanas kārtībai ir zemāks par 4 ballēm, savukārt, Vispārējās izglītības likuma 48. panta ceturtās daļas 2. punkts nosaka, ka par vispārējās vidējās izglītības programmas apguvi izglītojamajam izsniedz liecību, ja vērtējums mācību priekšmetā gadā vai valsts pārbaudījumā atbilstoši valsts izglītības standartā noteiktajai izglītojamā mācību sasniegumu vērtēšanas kārtībai ir zemāks par četrām ballēm.
Problēmas un risinājumi
Problēmas apraksts
Vēsturiski ir izveidojusies situācija, ka, nosakot kārtību, kādā izglītojamie tiek uzņemti vispārējās izglītības programmās un atskaitīti no tām, kā arī obligātās prasības izglītojamo pārcelšanai nākamajā klasē, tiek noteikts izglītojamo ar speciālajām vajadzībām skaits speciālajās klasēs un grupās, kā arī izglītojamo ar speciālām vajadzībām skaits vispārizglītojošās klasēs.
Risinājuma apraksts
Likumprojekts paredz deleģējumu Ministru kabinetam noteikt izglītojamo ar speciālām vajadzībām skaitu speciālās izglītības klasēs un grupās, kā arī izglītojamo ar speciālām vajadzībām skaitu vispārizglītojošās klasēs un grupās, lai bērniem un izglītojamiem, kuriem Valsts pedagoģiski medicīniskā komisija vai pašvaldības pedagoģiski medicīniskā komisija ir noteikusi speciālās izglītības programmu vai atbalsta pasākumus, tie būtu kvalitatīvi nodrošināmi katrā izglītības programmā.
Problēmas apraksts
Valsts kontroles revīzijas ziņojumā secināts, ka daļai izglītojamo internāta pakalpojumu nepieciešamība ir saistīta ar izglītības iegūšanu tādās speciālās izglītības programmās, kuras viņu dzīvesvietas pašvaldības izglītības iestādēs nav pieejamas, tomēr revīzijas ziņojumā analizētie dati liecina, ka 2020./2021. mācību gada sākumā tikai 1477 no 3415 izglītojamiem, kas apguva kādu no speciālās izglītības programmām un saņēma internāta pakalpojumus, bija no citām pašvaldībām. Tie ir 43% no kopējā izglītojamo skaita. Revīzijas ziņojumā tika analizētas 10 speciālās izglītības iestādes. Tika secināts, ka analizētajās speciālās izglītības iestādēs 47 bērnu uzturēšanās internātā nav pamatota ar objektīviem apstākļiem. Cita starpā revīzijas ziņojumā ir aktualizēta galvenā problemātika, proti, vēsturiski izveidojusies situācija, kad ar internāta pakalpojumu nodrošināšanu tiek risinātas sociāla rakstura problēmas ģimenēs, kurās bērnam netiek nodrošināti pilnvērtīgi sadzīves apstākļi un aprūpe, ko apliecinājuši arī paši speciālās izglītības iestāžu pārstāvji. Tomēr jāuzsver, ka bērnam, nodrošinot internāta pakalpojumus, sociāla rakstura problēmas netiek atrisinātas, bet eskalē situācijas attīstību no paaudzes paaudzē, bērnā radot nepareizu ģimenes modeļa veidošanu sadzīviskā līmenī, kā arī bērna aprūpes un audzināšanas jautājumos.
Uz 2022. gada 1. septembri no kopējā izglītojamo skaita (5908 izglītojamie), kuri izglītību iegūst speciālās izglītības iestādēs (1.-12. klase, pirmsskolas izglītības programmās, profesionālās pamatizglītības programmās), speciālās izglītības iestāžu internāta pakalpojumu saņemšanai reģistrēti 3547 izglītojamie (60,03%), no kuriem 2307 izglītojamo (65%) dzīvesvieta ir deklarēta izglītības iestādes novadā.
Šobrīd nav neviena speciālās izglītības iestāžu internātu darbību regulējoša tiesību akta, izņemot Ministru kabineta 2002. gada 27. decembra noteikumi Nr. 610 „Higiēnas prasības izglītības iestādēm, kas īsteno vispārējās pamatizglītības, vispārējās vidējās izglītības, profesionālās pamatizglītības, arodizglītības vai profesionālās vidējās izglītības programmas”, kuros desmitā nodaļa paredz tikai daļējas iestādes internātu iekārtošanas minimālās higiēnas prasības. Internātu pakalpojumu saņemšanas saturs, organizatoriskā struktūra, personāla pienākumi, u.c. jautājumi, kas saistīti ar bērna tiesību un interešu nodrošināšanu viņa uzturēšanās laikā internātā, ir nodoti izglītības iestādes dibinātāja kompetencē. Ņemot vērā tiesiskā regulējuma trūkumu, tiek mākslīgi radīti apstākļi internātu pakalpojumu nodrošināšanai tiem izglītojamajiem, kuriem tas nav nepieciešams, pārkāpti vairāki bērnu tiesību aizsardzības principi un nelietderīgi tērēta valsts budžeta mērķdotācija internātu pakalpojuma segšanai.
Uz 2022. gada 1. septembri no kopējā izglītojamo skaita (5908 izglītojamie), kuri izglītību iegūst speciālās izglītības iestādēs (1.-12. klase, pirmsskolas izglītības programmās, profesionālās pamatizglītības programmās), speciālās izglītības iestāžu internāta pakalpojumu saņemšanai reģistrēti 3547 izglītojamie (60,03%), no kuriem 2307 izglītojamo (65%) dzīvesvieta ir deklarēta izglītības iestādes novadā.
Šobrīd nav neviena speciālās izglītības iestāžu internātu darbību regulējoša tiesību akta, izņemot Ministru kabineta 2002. gada 27. decembra noteikumi Nr. 610 „Higiēnas prasības izglītības iestādēm, kas īsteno vispārējās pamatizglītības, vispārējās vidējās izglītības, profesionālās pamatizglītības, arodizglītības vai profesionālās vidējās izglītības programmas”, kuros desmitā nodaļa paredz tikai daļējas iestādes internātu iekārtošanas minimālās higiēnas prasības. Internātu pakalpojumu saņemšanas saturs, organizatoriskā struktūra, personāla pienākumi, u.c. jautājumi, kas saistīti ar bērna tiesību un interešu nodrošināšanu viņa uzturēšanās laikā internātā, ir nodoti izglītības iestādes dibinātāja kompetencē. Ņemot vērā tiesiskā regulējuma trūkumu, tiek mākslīgi radīti apstākļi internātu pakalpojumu nodrošināšanai tiem izglītojamajiem, kuriem tas nav nepieciešams, pārkāpti vairāki bērnu tiesību aizsardzības principi un nelietderīgi tērēta valsts budžeta mērķdotācija internātu pakalpojuma segšanai.
Risinājuma apraksts
Lai risinātu speciālās izglītības iestāžu internātu tiesiskā regulējuma trūkumu, likumprojekts paredz deleģējumu Ministru kabinetam noteikt speciālās izglītības iestāžu internātu organizatorisko struktūru, pakalpojuma saturu un internāta darbībai nepieciešamo personālu, kā arī to uzraudzības kārtību.
Problēmas apraksts
2022. gada 17. maijā MK ir pieņēmis noteikumus Nr. 298 "Grozījumi Ministru kabineta 2019. gada 3. septembra noteikumos Nr. 416 "Noteikumi par valsts vispārējās vidējās izglītības standartu un vispārējās vidējās izglītības programmu paraugiem"" un MK noteikumus Nr. 299 "Grozījumi Ministru kabineta 2018. gada 27. novembra noteikumos Nr. 747 "Noteikumi par valsts pamatizglītības standartu un pamatizglītības programmu paraugiem"", kuri stājas spēkā 2022. gada 1. septembrī. Minētajos noteikumos paredzēts, ka valsts pārbaudes darbos gan pamatizglītības pakāpē, gan vidējās izglītības pakāpē vērtējumu izsaka procentos. Līdz ar to nepieciešams grozīt Vispārējās izglītības likuma 39. panta trešās daļas 2. punkta un 48. panta ceturtās daļas 2. punkta tiesību normas, lai nodrošinātu to saskaņotību ar MK 2019. gada 3. septembra noteikumos Nr. 416 "Noteikumi par valsts vispārējās vidējās izglītības standartu un vispārējās vidējās izglītības programmu paraugiem" un MK 2018. gada 27. novembra noteikumos Nr. 747 "Noteikumi par valsts pamatizglītības standartu un pamatizglītības programmu paraugiem" noteikto valsts pārbaudes darbu vērtējumu izteikšanas veidu.
Risinājuma apraksts
Lai risinātu minētās problēmas, likumprojekts paredz grozīt Vispārējās izglītības likuma 39. panta trešās daļas 2. punkta un 48. panta ceturtās daļas 2. punkta normas, nosakot, ka izglītojamajam par vispārējās pamatizglītības vai par vispārējās vidējās izglītības programmas apguvi izsniedz liecību, ja izglītojamais nav ieguvis vērtējumu valsts pārbaudījumā atbilstoši valsts izglītības pamatizglītības standartā vai valsts vidējās izglītības standartā noteiktajai izglītojamā mācību sasniegumu vērtēšanas kārtībai.
Vai ir izvērtēti alternatīvie risinājumi?
Nē
Vai ir izvērtēts prasību un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem?
Nē
1.4. Izvērtējumi/pētījumi, kas pamato TA nepieciešamību
1.5. Pēcpārbaudes (ex-post) izvērtējums
Vai tiks veikts?
Nē
1.6. Cita informācija
-
2. Tiesību akta projekta ietekmējamās sabiedrības grupas, ietekme uz tautsaimniecības attīstību un administratīvo slogu
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
2.1. Sabiedrības grupas, kuras tiesiskais regulējums ietekmē, vai varētu ietekmēt
Fiziskās personas
- pedagogi
- izglītojamie
- izglītojamo vecāki
Ietekmes apraksts
Sabiedrības grupām un institūcijām noteikumu projekta tiesiskais regulējums nemaina tiesības un pienākumus, kā arī veicamās darbības.
Juridiskās personas
- Izglītības iestādes, to dibinātāji
Ietekmes apraksts
Sabiedrības grupām un institūcijām noteikumu projekta tiesiskais regulējums nemaina tiesības un pienākumus, kā arī veicamās darbības.
2.2. Tiesiskā regulējuma ietekme uz tautsaimniecību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.3. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.4. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
3. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
Cita informācija
-
4. Tiesību akta projekta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
4.2. Cita informācija
-
5. Tiesību akta projekta atbilstība Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
5.3. Cita informācija
Apraksts
-
6. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas un sabiedrības līdzdalības process
Sabiedrības līdzdalība uz šo tiesību akta projektu neattiecas
Jā
Skaidrojums
-
6.4. Cita informācija
-
7. Tiesību akta projekta izpildes nodrošināšana un tās ietekme uz institūcijām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.5. Cita informācija
Projekta izpilde neatstās ietekmi uz to izglītības iestāžu, kuras piedalīsies projekta izpildē, funkcijām un uzdevumiem.
8. Horizontālās ietekmes
8.1. Projekta tiesiskā regulējuma ietekme
8.1.1. uz publisku pakalpojumu attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.2. uz valsts un pašvaldību informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.3. uz informācijas sabiedrības politikas īstenošanu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.4. uz Nacionālā attīstības plāna rādītājiem
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.5. uz teritoriju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.6. uz vidi
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.7. uz klimatneitralitāti
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.8. uz iedzīvotāju sociālo situāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.9. uz personu ar invaliditāti vienlīdzīgām iespējām un tiesībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.10. uz dzimumu līdztiesību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.11. uz veselību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.12. uz cilvēktiesībām, demokrātiskām vērtībām un pilsoniskās sabiedrības attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
-
8.1.13. uz datu aizsardzību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.14. uz diasporu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.15. uz profesiju reglamentāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.16. uz bērna labākajām interesēm
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.2. Cita informācija
-
Pielikumi