Anotācija (ex-ante)

21-TA-1817: Rīkojuma projekts (Vispārīgais)
Anotācijas (ex-ante) nosaukums
Tiesību akta projekta "Par atteikumu nodot privatizācijai apbūvētu zemesgabalu "Bulduri 1607", Jūrmalā" sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojums (anotācija)
1. Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība

1.1. Pamatojums

Izstrādes pamatojums
Ministrijas / iestādes iniciatīva
Apraksts
Valsts un pašvaldību īpašuma privatizācijas un privatizācijas sertifikātu izmantošanas pabeigšanas likuma 7. panta otrā daļa, Meža likuma 44.panta ceturtās daļas 3.punkts, Aizsargjoslu likuma 36.panta trešās daļas 1.punkts, Valsts pārvaldes iekārtas likuma 6.pants, 9.pants, 10.panta trešā un ceturtā daļa un Administratīvā procesa likuma (APL) 13.pants, un 66.panta pirmās daļas 4. punktu

1.2. Mērķis

Mērķa apraksts
Atbilstoši Valsts un pašvaldību īpašuma privatizācijas un privatizācijas sertifikātu izmantošanas pabeigšanas likuma 7. panta otrai daļai, Meža likuma 44.panta ceturtās daļas 3.punktam, Aizsargjoslu likumam, Valsts pārvaldes iekārtas likuma 6.pantam, 9.pantam, 10.panta trešajai un ceturtajai daļai, un APL atteikt nodot privatizācijai nekustamo īpašumu “Bulduri 1607” Jūrmalā, jo sabiedrības interesēs ir saglabāt īpašuma nekustamā īpašuma sastāva esošos valsts meža zemi un zemi, kas atrodas Rīgas jūras līča piekrastes krasta kāpu aizsargjoslā.
Spēkā stāšanās termiņš
Vispārējā kārtība

1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi

Pašreizējā situācija
Nekustamais īpašums “Bulduri 1607” Jūrmalā (nekustamā īpašuma kadastra Nr.1300 007 1607) sastāv no zemes vienības (zemes vienības kadastra apzīmējums 1300 007 1607) 0,6961 ha platībā (turpmāk – Zemesgabals), t.sk. valsts meža zeme 0,2300 ha platībā, ko atbilstoši teritorijas attīstības plānošanas dokumentiem nav pieļaujams nodalīt.

SIA “Publisko aktīvu pārvaldītājs Possessor” (turpmāk – Possessor) 2002.gada 14.augustā saņemts Zemesgabala, privatizācijas ierosinājums (privatizācijas ierosinājumu reģistra Nr.1.33/4266-5255).

Uz Zemesgabala atrodas ēku (būvju) īpašums “Bulduri 1607”, Jūrmalā, nekustamā īpašuma kadastra Nr.1300 507 1002, kas sastāv no divām būvēm (turpmāk – Būves) - sūkņu mājas (būves kadastra apzīmējums 1300 007 1607 002), kurā atrodas nātrija hlorīda ūdeņu aka (būves kadastra apzīmējums 1300 007 1001 050). 

2002.gada 7.augustā Jūrmalas pilsētas zemesgrāmatas nodalījumā Nr.100000070755 īpašuma tiesības uz Būvēm nostiprinātas fiziskai personai (turpmāk – Persona). Saskaņā ar likuma “Par valsts un pašvaldību īpašuma objektu privatizāciju” (turpmāk – Privatizācijas likums) 64.panta pirmo daļu Personai ir pirmpirkuma tiesības uz apbūvēto zemesgabalu.


Būves sākotnēji bija privatizētā valsts uzņēmuma “Zinātnes un ražošanas uzņēmums “Kūrortoloģija”” (nodots privatizācijai ar Ministru kabineta 1996.gada 21.februāra rīkojumu Nr.58 “Par valsts īpašuma objektu nodošanu privatizācijai”) nekustamā manta. Zemesgabals nodots privatizācijai ar Ministru kabineta 1998.gada 21.oktobra rīkojumu Nr.507 “Par zemesgabalu nodošanu privatizācijai” (pielikuma 2.38.apakšpunkts).

Zemesgabals 0,6961 ha platībā atdalīts no nekustamā īpašuma “Bulduri 1001” Jūrmalā, un 2002.gada 16.oktobrī ierakstīts Jūrmalas pilsētas zemesgrāmatas nodalījumā Nr.100000079527 uz Latvijas valsts vārda valsts akciju sabiedrības “Valsts nekustamie īpašumi” (iepriekšējais nosaukums – valsts akciju sabiedrība “Valsts nekustamā īpašuma aģentūra”, turpmāk - VNĪ)  personā. Savukārt 2014.gada 17.jūnijā īpašuma tiesības uz Zemesgabalu zemesgrāmatā nostiprinātas Latvijas valstij Possessor personā. 2007.gada 2.aprīlī VNĪ nodeva Zemesgabalu Possessor valdījumā.

Persona lieto Zemesgabalu saskaņā ar 2000.gada 12.septembrī ar VNĪ noslēgto nomas līgumu, grozījumi izdarīti 2003.gada 14.maijā, 2006.gada 3.februārī, 2007.gada 12.marta grozījumi paredz "nostiprinātas nomas tiesības uz zemesgabalu līdz iznomātā zemesgabala pirkuma līguma noslēgšanai vai līdz lēmuma pieņemšanai par zemesgabala privatizācijas izbeigšanu", 2007.gada 23.augustā, 2008.gada 22.augustā, 2010.gada 15.jūnijā, 2011.gada 6.jūnijā un 2014.gada 22.oktobrī. Nomas tiesības uz Zemesgabalu Personai nostiprinātas zemesgrāmatā.

Vienošanās grozījumi nomas līgumā (turpmāk - Nomas līgums) starp  N. Podgorbunskihu (turpmāk - Nomnieks)  un VAS Privatizācijas aģentūru Nr. J-1958-Z/17,  nosaka, ka Zemes, tas ir, nekustamā īpašuma mērķis ir  - dabas pamatnes, parki, zaļā zona un citas rekreācijas nozīmes objektu teritorijas. 
Zemesgabalam ir noteikti šādi apgrūtinājumi un servitūti:
- zemesgabals atrodas "Dabas pamatnes" teritorijā - 6961 m2;
- ievērot Rīgas jūras līča piekrastes krasta kāpu aizsargjoslas noteikumus - 6961 m2; 
- zemesgabala daļa 910 m2 platībā  atrodas satiksmes josla 10 m un Vienības prospekta 20 m ekspluatācijas aizsargjoslas  - 910 m2; 
- zemesgabala lietošanas mērķis - īpaši aizsargājamās dabas teritorijas, parku, skvēru, meža parku, aleju, pludmaļu, krastmalu un citu koplietošanas rekreācijas nozīmes teritorijas, ja uz tam atļautā saimnieciskā darbība nav pieskaitāma pie kāda cita klasifikatorā norādīta lietošanas mērķa - 0908.
Nomas līgumā norādīts, ka Nomniekam jālieto iznomātais Zemesgabals, ievērojot Nomas līguma noteikumus, likuma "Par zemes lietošanu un zemes ierīcību" 30 pantā noteiktos zemes lietotāja vispārīgos pienākumus, citus normatīvos aktus par zemes lietošanu un aizsardzību. Nomnieks apņemas ievērot iznomātajam Zemesgabalam noteiktos servitūtus un apgrūtinājumus. Nomnieks ar savu darbību neaizskar citu zemes lietotāju un iedzīvotāju likumīgas intereses. 

Zemesgabals ir publiski pieejams.

Saskaņā 2018.gada 7.maija meža inventarizācijas datiem Zemesgabalā ietilpst valsts meža zeme 0,2300 ha platībā.

Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmā (turpmāk – NĪVKIS) Zemesgabalam reģistrēts šāds platības sadalījums pa lietošanas veidiem: mežu platība – 0,2300 ha, zemes zeme zem ēkām – 0,2700 ha, zemes zem ceļiem – 0,0600 ha un pārējās zemes platība  - 0,1361 ha.

NĪVKIS reģistrētie Zemesgabala apgrūtinājumi: 061001 Zemesgabals atrodas “Dabas pamatnes” teritorijā; 7311010100 Baltijas jūras un Rīgas jūras līča krasta kāpu vides un dabas resursu aizsardzības aizsargjoslas teritorija 0,6961 ha; 7312030100 ekspluatācijas aizsargjoslas teritorija gar ielu vai ceļu - sarkanā līnija 0,0910 ha.

Saskaņā ar Aizsargjoslu likuma 36.panta trešās daļas 1.punktu krasta kāpu aizsargjoslā aizliegts atsavināt valsts vai pašvaldības īpašumā esošo zemi, izņemot likumos noteiktos gadījumus, kad personai ir tiesības iegūt īpašumā zemi zem ēkas (būves), ievērojot nosacījumu, ka īpašuma tiesības uz ēku (būvi) attiecīgajai personai ir nostiprinātas zemesgrāmatā.

Meža likuma 44.panta ceturtās daļas 3.punkta “b” apakšpunktā noteikts, ka zemesgrāmatā ierakstītas valsts meža zemes privatizāciju pilsētās var atļaut ar ikreizēju Ministru kabineta rīkojumu, privatizējot ēku (būvju) īpašniekiem zemi, ko aizņem būves tādā platībā, kādā šī zeme ir būvju īpašnieku likumīgā lietošanā (apbūvei), līdz 0,12 hektāru platībā vai vairāk, ja ir vajadzīga funkcionāli lielāka platība vai ja valsts meža zemes nodalīšana nav pieļaujama atbilstoši teritorijas attīstības plānošanas dokumentiem.
Problēmas un risinājumi
Problēmas apraksts
Atbilstoši Jūrmalas pilsētas domes (turpmāk - Dome) 2021.gada 5.jūlija izziņai Nr.14-1/1164  Zemesgabals saskaņā ar Domes 2004.gada 1.decembra saistošajiem noteikumiem Nr.22 “Par detālplānojuma projekta “Bulduri 1001” saistošās daļas apstiprināšanu” apstiprināto detālplānojumu (turpmāk – Detālplānojums) atrodas Dabas pamatnes teritorijā ar Rīgas jūras līča piekrastes krasta kāpu aizsargjoslas statusu (PK) un apzīmēta ar PK-1. Saskaņā ar Detālplānojumu nav iespējama Zemesgabala tāda sadale, kas pieļauj nodalīt meža nogabalu 0,2300 ha platībā.

Saskaņā ar Jūrmalas pilsētas Teritorijas plānojuma, kas apstiprināts ar Domes 2012.gada 11.oktobra saistošajiem noteikumiem Nr.42 “Par Jūrmalas pilsētas Teritorijas plānojuma grafiskās daļas, teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumu apstiprināšanu” (turpmāk – saistošie noteikumi Nr.42), kurā veikti grozījumi ar Domes 2016.gada 24.marta saistošajiem noteikumiem Nr.8 “Par Jūrmalas pilsētas teritorijas plānojuma grozījumu grafiskās daļas, teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumu apstiprināšanu” (turpmāk – Saistošie noteikumi Nr.8) Zemesgabals atrodas Dabas un apstādījumu teritorijā DA5. Atbilstoši Saistošo noteikumu Nr.8 Teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumu 20.4.apakšpunktam zemes vienību aizliegts sadalīt, ja zemes vienība atrodas dabas teritorijā (šajos noteikumos minētajās teritorijās DA1, DA2, DA3, DA4, DA5, DA6).

Satversmes tiesa, izskatot vairāku personu iesniegtās konstitucionālās sūdzības, apstrīdot Saistošajos noteikumos Nr.8 iekļauto normu, saskaņā ar kuru Zemesgabalā tiek pieļauta apbūve (Saistošo noteikumu Nr.8 2361.punkts), ar 2017.gada 6.oktobra spriedumu lietā Nr.2016-24-03 nosprieda atzīt Domes 2016.gada 24.marta Saistošo noteikumu Nr.8 2361.punktu par atbilstošu Latvijas Republikas Satversmes 115.pantam.

Ievērojot apbūvētā zemesgabala kopējo platību un tā sadalījumu pa zemes lietošanas veidiem, kā arī samērojot to ar būvju kopējo platību un to novietojuma vietu zemesgabalā (vienā tā malā), ir acīmredzami skaidrs, ka būvju uzturēšanai viss apbūvētais zemesgabals, kurā sastāvā ir meža zeme, funkcionāli nav nepieciešams. Vienlaikus ir konstatēts, ka valsts meža zemes nodalīšana nav pieļaujama atbilstoši teritorijas attīstības plānošanas dokumentiem, tādējādi nav iespējams izveidot atsevišķu zemesgabalu, kas ir tieši saistīts ar apbūvi un funkcionāli nepieciešams būvju uzturēšanai.
Risinājuma apraksts
Sagatavotais Ministru kabineta rīkojuma projekts paredz atteikt nodot privatizācijai Zemesgabalu.

Ministru kabinets pieņem šo lēmumu jo:
1) pēc Valsts pārvaldes iekārtas likuma Ministru kabinets kā izpildvaras galvenā institūcija var pieņemt jebkuru lēmumu, arī hierarhijā zemāku instanču (tāpēc atsauce uz Valsts pārvaldes iekārtas normām par hierarhiju un Ministru kabineta vadošo lomu);
2) Meža likuma gadījumā likumdevējs ir tieši definējis un no Aizsargjoslu likuma arīdzan izriet, ka vērtēt, vai ir iestājies izņēmuma gadījums, kad būtu pieļaujam zemes atsavināšana, var tikai Ministru kabinets;
3) tādēļ lēmums par šo objektu jāpieņem Ministru kabinetam, konstatējot, ka izņēmuma gadījums nav iestājies. Turpretim privatizācijas institūcija piemēram atsaka, kur konkrētam indivīdam likums aizliedz būt par zemes īpašnieku, privatizācijas institūcijas lēmums ir fakta konstatācija, bet Meža likums un Aizsargjoslu likums ir vērtējams jautājums (ir/nav iestājies izņēmuma gadījums).

Sekojoši, pamatojoties uz Valsts un pašvaldību īpašuma privatizācijas un privatizācijas sertifikātu izmantošanas pabeigšanas likuma 7. panta otrai daļu: valsts īpašumu privatizāciju veicošā institūcija nedrīkst nodot privatizācijai apbūvētu zemesgabalu, par kuru Ministru kabinets ir pieņēmis lēmumu, ka zemesgabals saglabājams valsts īpašumā, jo tas ir nepieciešams valsts pārvaldes funkciju veikšanai saskaņā ar Valsts pārvaldes iekārtas likumu. Ministru kabineta lēmumā norādāms, kuras valsts pārvaldes funkcijas veikšanai zemesgabals nepieciešams. 

Saskaņā ar Meža likuma 44.panta ceturtās daļas 3.punkta „b” apakšpunktu  izņēmums no vispārējā aizlieguma atsavināt valstij piederošu meža zemi ir pieļaujams vienīgi ar nolūku novērst ēkas un tai piesaistītās zemes atrašanos dažādu personu īpašumā (t.s. dalīto īpašumu). Nav pietiekams, ka valsts meža zeme ir ēkas (būvju) īpašnieka likumīgā lietošanā, bet konkrētajai valsts meža zemei ir jābūt tieši saistītai ar apbūvi, lai pastāvētu tiesības tās atsavināšanai (privatizācijai). Likumdevējs apzināti ir uzsvēris, ka konkrētais izņēmums attiecas uz tādu meža zemi, kas ēkas īpašnieka lietošanā ir tieši saistībā ar apbūvi, līdz ar to likumdevēja mērķis nav nodot atsavināšanai pilsētās jebkuru zemesgabalā esošu valsts meža zemi, kas nav tieši saistīta ar apbūvi.

Atbilstoši Meža likuma 44.panta ceturtajai daļai Ministru kabinetam ir likumdevēja dotas tiesības izvērtēt, vai konkrētās valsts meža zemes privatizācija ir atļaujama, vai nav atļaujama.

Ikviena personas tiesību ierobežojuma pamatā ir apstākļi un argumenti, tātad ierobežojums tiek noteikts svarīgu valsts interešu labad. Tādēļ atteikumam, kas radītu personas tiesību ierobežojumu, ir jāatbilst samērīguma principam. Saskaņā ar Valsts pārvaldes iekārtas likuma 10.pantā minētajiem valsts pārvaldes principiem valsts pārvalde darbojas sabiedrības interesēs, īstenojot valsts pārvaldes funkcijas. Līdz ar to saskaņā ar Administratīvā procesa likuma 13.pantu un 66.panta pirmās daļas 4.punktu ir jāvērtē, vai labums, ko sabiedrība iegūst, ja tiek atteikts nodot privatizācijai zemesgabalā esošo meža zemi, ir lielāks nekā privatizācijas ierosinātāja tiesisko interešu ierobežojums.

Baltijas jūras un Rīgas jūras līča piekrastes aizsargjoslā ietilpstošo objektu uzturēšanā likumdevējs ir noteicis aprobežojumus, kuri izriet no nepieciešamības aizsargāt vidi attiecīgajā teritorijā, kā arī, lai tajās esošās vides vērtības būtu pieejamas pēc iespējas plašākam sabiedrības lokam un kalpotu visas sabiedrības interesēm. Baltijas jūras un Rīgas jūras līča piekrastes krasta kāpu aizsargjoslā noteikti papildu aprobežojumi, tostarp Aizsargjoslu likuma 36.panta trešās daļas 1.punktā noteikts zemes atsavināšanas aizliegums, pieļaujot tā atsavināšanu tikai izņēmuma gadījumā. Tāpat arī saskaņā ar Meža likuma 1.panta 13.punktu un 2.panta pirmo daļu Meža likuma un tajā iekļauto normu mērķis ir regulēt visu Latvijas mežu ilgtspējīgu apsaimniekošanu, lai saglabātu to bioloģisko daudzveidību, produktivitāti un vitalitāti, kā arī atjaunošanās spēju un spēju pildīt nozīmīgas ekoloģiskās, ekonomiskās un sociālās funkcijas tagad un nākotnē.

Likumdevējs ir noteicis aizliegumu atsavināt zemi Baltijas jūras un Rīgas jūras līča piekrastes krasta kāpu aizsargjoslā, kā arī atsavināt valsts meža zemi, lai sasniegtu sabiedrības interesēm atbilstošu mērķi un nodrošinātu, ka šī zeme tiek saglabāta valsts īpašumā. Atsavināšanas aizlieguma mērķis ir nodrošināt šīs zemes izmantošanu sabiedrības interesēs, lai tā saimnieciskā darbība, kas, ievērojot likumā paredzētos ierobežojumus, tiktu veikta, kalpotu publiskām, nevis privātām interesēm. Saskaņā ar 1998.gada 28.aprīlī Ministru kabinetā apstiprināto Meža politiku (protokols Nr.22, 44.§), valsts meža īpašums ir valsts kapitāls un garants Latvijas cilvēku ekoloģisko un sociālo interešu realizācijai. Tātad pastāv leģitīmas sabiedrības intereses, kas ir prioritāras attiecībā pret atsevišķu privātpersonu (privatizācijas subjektu) interesēm.

Saskaņā ar Aizsargjoslu likuma 36.panta trešās daļas 1.punktu Rīgas jūras līča piekrastes krasta kāpu aizsargjoslā ir aizliegts atsavināt valsts vai pašvaldības īpašumā esošo zemi, izņemot likumos noteiktos gadījumus, kad personai ir tiesības iegūt īpašumā zemi zem ēkas (būves), ievērojot nosacījumu, ka īpašuma tiesības uz ēku (būvi) attiecīgajai personai ir nostiprinātas zemesgrāmatā, kas būtiski sašaurina iespējas atsavināt (t.sk. privatizēt) meža zemi Rīgas jūras līča piekrastes krasta kāpu aizsargjoslā, ja vien tā nav cieši saistīta ar būvju uzturēšanu (zeme zem ēkas (būves)). Dotajā gadījumā Zemesgabalam no kopējās platības 0,6961ha,  zeme zem ēkas (būves) platība ir 0,2700ha jeb mazāk nekā ½ no kopējās platības. Vienlaicīgi likumprojekta anotācijā par Meža likuma 44.panta ceturtās daļas 3.punktā paredzētajiem grozījumiem tika skaidrots, ka dotais regulējums nav attiecināms uz valsts meža zemes privatizāciju vai atsavināšanu Baltijas jūras un Rīgas jūras līča krasta kāpu aizsargjoslā, jo zemes atsavināšanas gadījumus Baltijas jūras un Rīgas jūras līča krasta kāpu aizsargjoslā reglamentē Aizsargjoslu likums. Papildus, pie šīs informācijas, paskaidrojam, tā kā tikai neliela zemesgabala daļa ir atzīstama par zemi zem ēkas (būves) vai nepieciešama esošās ēkas (būves) uzturēšanai, atsavināt visu zemes gabalu būvju īpašniekam nav pieļaujams arī atbilstoši Aizsargjoslu likuma 36.panta trešās daļas 1.punktam, jo izņemot likumos noteiktos gadījumus, kad personai ir tiesības iegūt īpašumā zemi zem ēkas (būves), Rīgas jūras līča piekrastes krasta kāpu aizsargjoslā ir aizliegts atsavināt valsts vai pašvaldības īpašumā esošo zemi.

Ar Latvijas Republikas Senāta Administratīvo lietu departamenta 2019.gada 17.decembra spriedumu lietā Nr. A420684911, SKA-1/2019 konstatēts, ka 
Aizsargjoslu likuma 36.panta trešās daļas 1.punkta plašākais mērķis ir aizsargāt un saglabāt piekrastes aizsargjoslā esošās dabas un ar to saistītās vērtības un vienlaikus nodrošināt, ka visa sabiedrība tās ilgtermiņā var baudīt. Tādēļ vienlaikus normas mērķis ir arī nodrošināt, ka zeme piekrastes aizsargjoslā tiek saglabāta valsts vai pašvaldības īpašumā. Tādējādi, nosakot ierobežojumu šajā teritorijā atsavināt valsts vai pašvaldības zemi, tiek nodrošināts, ka šī teritorija tiek saglabāta valsts un pašvaldības īpašumā un līdz ar to – pilnīgā pārziņā. Likumdevējs ir atzinis, ka tādā veidā visefektīvāk ir nodrošināma aizsargājamo vērtību saglabāšana un pieejamība sabiedrībai ilgtermiņā [37.p.] un Aizsargjoslu likuma 36.panta trešās daļas 1.punktā ietvertais izņēmums – tiesības atsavināt zemi – ir vērsts uz to, lai apvienotu patstāvīgus zemes un ēkas īpašumus vienotā īpašumā. Vienlaikus, lai arī ar Aizsargjoslu likuma 36.panta trešās daļas 1.punktā paredzēto izņēmumu tiek pildīts arī mērķis apvienot vienotā īpašumā zemes un ēku (būvju) patstāvīgus īpašumus, tas ir īstenojams ierobežotā veidā, proti, tiktāl, cik tas nenonāk pretrunā ar normas galveno mērķi – aizsargāt piekrastes teritoriju – un atbilst normā tieši noteiktajam. Citiem vārdiem, izņēmums no atsavināšanas aizlieguma ir tulkojams šauri, pakārtojot to normas galvenajam mērķim. Senāta 2011.gada 17.marta spriedumā lietā Nr. SKA-119/2011 (A42663409) norādīts, ka Aizsargjoslu likuma 36.panta trešās daļas 1.punktu no tiesību normas jēgas un mērķa viedokļa ir atbilstoši interpretēt privātpersonu ierobežojošā veidā, ņemot vērā Rīgas jūras līča piekrastes aizsargjoslas mērķi. Tādējādi tiesības privatizēt zemi šajā aizsargjoslā skaidrojamas ar iespēju nodrošināt zemes un ēkas īpašumu vienotību, ne vairāk. Aizsargjoslu likuma mērķis ir arī nodrošināt, ka zeme Rīgas jūras līča piekrastes aizsargjoslā tiek saglabāta valsts īpašumā (6., 11.punkts)

Valsts meža zemes nodalīšana, lai izveidotu būvju uzturēšanai funkcionāli nepieciešamu zemesgabalu, nav pieļaujama atbilstoši teritorijas attīstības plānošanas dokumentiem. Nodot privatizācijai valsts meža zemi, kas nav funkcionāli saistīta un nav nepieciešama būvju uzturēšanai, nav pieļaujams, jo tas ir pretrunā ar sabiedrības interesēm un to faktiski nepieļauj arī ar spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem noteikti publiskas zemes atsavināšanas ierobežojumi. Savukārt, neatsavinot, sabiedrības ieguvums ir lielāks nekā privātpersonu tiesību vai tiesisko interešu ierobežojums un, līdz ar to, valsts meža zeme, kas atrodas apbūvētā zemesgabalā ir saglabājama valsts īpašumā.

Neatsavināmais zemesgabals ar valsts meža zemi pēc privatizācijas atteikuma paliek Possessor valdījumā.

Likumdevējs  ir noteicis kritēriju pēc kuriem nosaka vai meža zemi/Rīgas līča aizsargjoslā esošu zemi var atsavināt, t.i., kuros gadījumos primāras ir sabiedrības intereses un kuros primāras ir privātas intereses, tādēļ Ministru kabinets vērtē zemes privatizācijas ierosinājumu pēc likumdevēja noteiktajiem kritērijiem.

Apbūvētajam zemesgabalam ir pirmpirkuma tiesīgā persona, kas nevarēs izlietot savas tiesības – privatizēt sev piederošajām būvēm piekrītošo zemi.
Vai ir izvērtēti alternatīvie risinājumi?
Vai ir izvērtēts prasību un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem?

1.4. Izvērtējumi/pētījumi, kas pamato TA nepieciešamību

1.5. Pēcpārbaudes (ex-post) izvērtējums

Vai tiks veikts?

1.6. Cita informācija

-
2. Tiesību akta projekta ietekmējamās sabiedrības grupas, ietekme uz tautsaimniecības attīstību un administratīvo slogu
Vai projekts skar šo jomu?

2.1. Sabiedrības grupas, kuras tiesiskais regulējums ietekmē, vai varētu ietekmēt

Fiziskās personas
Ietekmes apraksts
Rīkojuma projekts attiecināms uz fizisko personu, kurai liegtas tiesības privatizēt tai piederošajām (ēkām) būvēm piekritīgo zemesgabalu.
Juridiskās personas

2.2. Tiesiskā regulējuma ietekme uz tautsaimniecību

Vai projekts skar šo jomu?

2.3. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums

Vai projekts skar šo jomu?

2.4. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums

Vai projekts skar šo jomu?
3. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
Vai projekts skar šo jomu?
Cita informācija
Rīkojuma projekta īstenošanai nav nepieciešami papildu līdzekļi no valsts vai pašvaldību budžeta.
5. Tiesību akta projekta atbilstība Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām
Vai projekts skar šo jomu?

5.3. Cita informācija

Apraksts
-
Skaidrojums
Jautājuma būtība skar Ministru kabineta tiesības atļaut ēku (būvju) īpašniekam, privatizējot Zemesgabalu, privatizēt arī tajā ietilpstošo valsts meža zemi 0,2300 ha platībā, atbilstoši Meža likuma 44.panta ceturtās daļas 3.punkta „b” apakšpunktā noteiktajam, jo atbilstoši teritorijas attīstības plānošanas dokumentiem valsts meža zemes nodalīšana nav pieļaujama.

Rīkojuma projekts attiecināms uz ēku (būvju) īpašniekiem, kam ir pirmpirkuma tiesības uz Zemesgabalu. Līdz ar to šis jautājums neparedz ieviest izmaiņas, kas varētu ietekmēt sabiedrības intereses.

6.4. Cita informācija

-
7. Tiesību akta projekta izpildes nodrošināšana un tās ietekme uz institūcijām
Vai projekts skar šo jomu?

7.5. Cita informācija

Saistībā ar Rīkojuma projekta izpildi nav plānots radīt jaunas valsts pārvaldes institūcijas vai likvidēt esošās valsts pārvaldes institūcijas, vai reorganizēt esošās valsts pārvaldes institūcijas.

Possessor veiks savas funkcijas, kas noteiktas normatīvajos aktos. Rīkojuma projekta izpilde neietekmēs iesaistīto institūciju pieejamos cilvēkresursus.
8. Horizontālās ietekmes

8.1.1. uz publisku pakalpojumu attīstību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.2. uz valsts un pašvaldību informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.3. uz informācijas sabiedrības politikas īstenošanu

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.4. uz Nacionālā attīstības plāna rādītājiem

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.5. uz teritoriju attīstību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.6. uz vidi

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.7. uz klimatneitralitāti

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.8. uz iedzīvotāju sociālo situāciju

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.9. uz personu ar invaliditāti vienlīdzīgām iespējām un tiesībām

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.10. uz dzimumu līdztiesību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.11. uz veselību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.12. uz cilvēktiesībām, demokrātiskām vērtībām un pilsoniskās sabiedrības attīstību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.13. uz datu aizsardzību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.14. uz diasporu

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.15. uz profesiju reglamentāciju

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.16. uz bērna labākajām interesēm

Vai projekts skar šo jomu?

8.2. Cita informācija

-
Pielikumi
Piekrītu
Paziņojums par sīkdatņu lietošanu
Lai nodrošinātu TAP portāla pieejamību, tā darbībai tiek izmantotas tikai obligātās tehniskās sīkdatnes. Esmu informēts par sīkdatņu izmantošanu un, turpinot darboties šajā vietnē, piekrītu to izmantošanai. Lasīt vairāk