1.1. Pamatojums
Rīkojuma projekts izstrādāts, pamatojoties uz Ostu likuma 7. panta 1.1 un 1.2 daļu, pārejas noteikumu 16. punkta 3. apakšpunktu, 20. punktu, Publiskas personas kapitāla daļu un kapitālsabiedrību pārvaldības likuma 5. panta pirmo un ceturto daļu, Valsts pārvaldes iekārtas likuma 88. panta pirmās daļas 2. un 3. punktu, Komerclikuma 141., 143. pantu, kā arī, lai izpildītu deklarācijas par Artura Krišjāņa Kariņa vadītā Ministru kabineta iecerēto darbību 181. punktu, kas nosaka turpināt uzlabot un pabeigt ostu pārvaldības reformu, pilnveidojot pašvaldību iesaisti ostu pārvaldībā.
1.2. Mērķis
Rīkojuma projekts sagatavots par Rīgas brīvostas pārvaldes likvidāciju un tiesību un saistību nodošanu publiski privātai akciju sabiedrībai “Rīgas osta” un kas saskaņā ar Ostu likumā ietverto regulējumu turpmāk veiks Rīgas ostas pārvaldīšanas funkcijas un kļūs par likvidējamās Rīgas brīvostas pārvaldes saistību (tiesību, pienākumu un apgrūtinājumu), finanšu līdzekļu, kustamās un nekustamās mantas, lietvedības un grāmatvedības pārņēmēju.
1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi
Ostu likuma normas paredz mainīt Rīgas brīvostas pārvaldības modeli, nosakot, ka Rīgas brīvostas pārvaldīšanas funkcijas veiks akciju sabiedrība, kuras akcijas pieder valstij un var piederēt arī pašvaldībai ar nosacījumu, ka valsts pusei ne mazāk kā 60 % un Rīgas pašvaldībai — ne vairāk kā 40 % akciju. Atbilstoši Ostu likuma pārejas noteikumu 16. punkta 1. apakšpunktam Ministru kabinets un Rīgas pašvaldība līdz 2023. gada 1. septembrim pieņem lēmumu par akciju sabiedrības dibināšanu Rīgas ostas pārvaldīšanai. Rīgas valstspilsētas pašvaldības dome 2022.gada 24. augustā ar lēmumu Nr. RD-22-1821-lē nolēma kopīgi ar valsti dibināt publiski privāto kapitālsabiedrību – akciju sabiedrību – Rīgas ostas pārvaldīšanai.
Lai uzsāktu pienācīgu likvidācijas Rīgas brīvostas pārvaldes procesu, rīkojumu par Rīgas brīvostas pārvaldes likvidācijas komisijas izveidi Ministru kabinets pieņēma 2022.gada 14.jūlijā. Likvidācijas komisija ir veikusi virkni uzdevumu saistībā ar inventarizācijas veikšanu, tiesību un saistību apzināšanu, tā pat ir noteikta kustamās un nekustamās mantas inventarizāciju. Piesaistot auditorus un nekustamā īpašuma novērtētājus, likvidācijas procesu ir plānots noslēgt Ostu likumā noteiktajos termiņos.
Saskaņā ar Ostu likumā paredzētajiem uzdevumiem Satiksmes ministrija ir sagatavojusi Ministru kabineta rīkojuma projektu "Par Rīgas brīvostas pārvaldes likvidāciju" (turpmāk - rīkojuma projekts).
Ostu likuma pārejas noteikumu 16. punkta 3. apakšpunkts noteic, ka Rīgas brīvostas pārvalde likvidējama līdz 2023. gada 31. decembrim. Lēmumu par Rīgas brīvostas pārvaldes likvidāciju pieņem Ministru kabinets. Likvidācijas procesu īsteno Ministru kabineta apstiprināta likvidācijas komisija, kas veic Rīgas brīvostas pārvaldes materiālo, finanšu līdzekļu un saistību inventarizāciju, nodrošina Rīgas brīvostas pārvaldes saistību (tiesību un pienākumu) un mantas līdz ar visu saistīto pienākumu, tiesību un apgrūtinājumu, tostarp kredītsaistību, nodošanu kapitālsabiedrībai, kas būs ostu pārvalde Rīgas ostā, kā arī veic citus Ministru kabineta noteiktos uzdevumus, kas nepieciešami pienācīgai Rīgas brīvostas pārvaldes likvidācijai. Ar 2022. gada 14. jūlija Ministru kabineta rīkojumu Nr. 519 “Par Rīgas brīvostas pārvaldes likvidācijas komisijas izveidi” izveidotā likvidācijas komisija turpina darbu un, cita starpā, veic nepieciešamās darbības visu tiesību un saistību uzskaitei un nodošanai jaunajai kapitālsabiedrībai.
Ostu likuma pārejas noteikumu 16.punkta 4.apakšpunkts un 17.punkts Ministru kabineta rīkojuma projektā tiek izpildīts ar rīkojuma projekta 4.,5.,7. un 8. punktiem ar kuriem tiek noteiktas darbības saistībā ar Rīgas brīvostas pārvaldes saistību un mantu kopuma nodošanu. Katram no šiem punktiem ir savi mērķi. 4.punkts nosaka, ka Rīgas brīvostas pārvalde līdz 2023. gada 31. decembrim nodod akciju sabiedrībai “Rīgas osta” saistības (tiesības un pienākumus).
Rīkojuma projekta 5. punkts nosaka, ka Rīgas brīvostas pārvalde tai piederošo mantu līdz ar visiem saistītajiem pienākumiem, tiesībām un apgrūtinājumiem, tostarp kredītsaistībām, un aktīvus līdz 2023.gada 31.decembrim nodod Satiksmes ministrijai ieguldīšanai akciju sabiedrības “Rīgas osta” pamatkapitālā. Satiksmes ministrija pārņemot mantu no Rīgas brīvostas pārvaldes, to iekļauj savā bilancē, savukārt pēc mantas ieguldīšanas akciju sabiedrības “Rīgas osta” pamatkapitālā attiecīgo mantu izslēdz no bilances.
Rīkojuma projekta 7. un 8. punkti paredz rīcības ar Rīgas brīvostas pārvaldes mantu, kas piekrīt valstij, netiek ieguldīta pamatkapitālā, tiek nodota Satiksmes ministrijai bilancē un tālāk nodota akciju sabiedrībai “Rīgas osta” valdījumā.
Ostu likuma pārejas noteikumu 20. punkts noteic, ka Ministru kabinets ne vēlāk kā līdz 2023. gada 31. decembrim pieņem lēmumu par Rīgas brīvostas pārvaldes likvidāciju un Rīgas brīvostas pārvaldes mantas un aktīvu ieguldīšanu jaunizveidotās kapitālsabiedrības pamatkapitālā Publiskas personas kapitāla daļu un kapitālsabiedrību pārvaldības likumā noteiktajā kārtībā.
Līdz 2023. gada 31. decembrim tiks veikta Rīgas brīvostas pārvaldes mantas novērtēšana un tās ieguldīšana, tiesību un saistību pārņemšana uz jaundibināto akciju sabiedrību.
Rīgas brīvostas pārvaldes mantas nodošana valstij un ieguldīšana akciju sabiedrības “Rīgas osta” pamatkapitālā tiks organizēts kā vienots process – sākotnēji Rīgas brīvostas pārvalde ar pieņemšana / nodošanas aktu nodos tai piederošo mantu un aktīvus Satiksmes ministrijai ieguldīšanai akciju sabiedrības “Rīgas osta” pamatkapitālā. Tajā pašā dienā notiks akcionāru sapulce, kas uzdos Valdei iesniegt Komercreģistrā informāciju par mantu, kas tiek ieguldīta pamatkapitālā. Iepriekš minēto darbību veikšanai nepieciešams arī Ministru kabineta lēmums par attiecīgas mantas ieguldīšanu akciju sabiedrības pamatkapitālā. Tas tiks gatavots un virzīts, tiklīdz būs apzinātas konkrētas mantas apmērs un veikts tās novērtējums. Savlaicīgi sagatavojot dokumentus šis process ir paveicams īsā laika periodā.
Ne visa Rīgas brīvostas pārvaldes manta tiks ieguldīta akciju sabiedrības “Rīgas osta” pamatkapitālā. Ieguldāmās mantas apjoms būs jāvērtē pēc nepieciešamības, lai nodrošinātu optimālu kapitāla apjomu. Bez tam būs arī manta, ko nav iespējams ieguldīt pamatkapitālā, kas tiks nodota akciju sabiedrības “Rīgas osta” valdījumā (ieguldījumi īpašumos, kas nepieder ostas pārvaldei, maznozīmīgs inventārs, Zemesgrāmatā nereģistrētus īpašumus u.c). Pamatkapitāla apjoma jautājumi tiks risināti sadarbībā ar otru potenciālo akcionāru Rīgas valstspilsētas pašvaldību.
Atbilstoši Publiskas personas kapitāla daļu un kapitālsabiedrību pārvaldības likuma 124.pantam un Komerclikuma 328.pantam, rīkojuma projekts paredz noteikt, ka Rīgas brīvostas pārvaldes likvidācijas slēguma finanšu pārskats gatavojams uz 2023.gada 31.decembri, iesniedzot to līdz 2024.gada 30.jūnijam.
Par slēguma finanšu pārskatu atzinumu sniedz zvērināts revidents.
Par likvidācijas slēguma finanšu pārskata sagatavošanu atbild akciju sabiedrība “Rīgas osta”, kas iesniedz Rīgas brīvostas pārvaldes likvidācijas slēguma finanšu pārskatu un nodrošina nepieciešamās darbības Rīgas brīvostas pārvaldes vārdā pēc tās likvidācijas. Akciju sabiedrība “Rīgas osta”, ir likumiska likvidējamās Rīgas brīvostas pārvaldes saistību (tiesību, pienākumu un apgrūtinājumu), finanšu līdzekļu, kustamās un nekustamās mantas, lietvedības un grāmatvedības pārņēmēja.
Rīkojuma projekts nosaka termiņu un pienākumu Rīgas brīvostas pārvaldei līdz 2023.gada 31.decembrim nodot akciju sabiedrībai “Rīgas osta” saistības (tiesības un pienākumus), saskaņā ar Ostu likuma pārejas noteikumu 16. punkta 4. apakšpunktu un 19. punktu.
Ostu likuma pārejas noteikumu 19. punkts noteic, ka kapitālsabiedrība, kas izveidota Rīgas ostas pārvaldīšanai, ir likumiska likvidējamās Rīgas brīvostas pārvaldes saistību (tiesību un pienākumu) un mantas pārņēmēja. Rīgas brīvostas pārvalde nodod tās valdījumā esošo valsts un pašvaldības zemi, ēkas (būves), piestātnes, inženierbūves un citus īpašuma objektus jaunizveidotajai kapitālsabiedrībai atbilstoši universālsukcesijas principam un saskaņā ar Rīgas brīvostas pārvaldes likvidācijas komisijas lēmumu.
Rīgas brīvostas pārvaldes manta pēc tās likvidācijas piekrīt valstij un tā nododama akciju sabiedrībai “Rīgas osta” valdījumā tās funkciju nodrošināšanai. Valsts veiks mantas ieguldīšanu akciju sabiedrības "Rīgas osta" pamatkapitālā. Rīgas brīvostas pārvaldes likvidācijas rezultātā valstij piekrītošo nekustamo īpašumu ieraksta zemesgrāmatā uz valsts vārda vienlaikus ar akciju sabiedrības "Rīgas osta" īpašuma tiesību nostiprināšanu uz attiecīgo īpašumu. Nekustamais īpašums, kas netiek ieguldīts akciju sabiedrības “Rīgas osta” pamatkapitālā, ierakstāms zemesgrāmatā uz Valsts vārda Satiksmes ministrijas personā.
Lai novērstu interpretācijas iespējas attiecībā uz Rīgas brīvostas pārvaldē nodarbināto tiesībām, rīkojuma projekts paredz pienākumus pārņemt saistības pret darbiniekiem pilnā apmērā, veicot tikai grozījumus darba līgumos, mainot tikai darba devēja rekvizītu daļu atbilstoši Valsts pārvaldes iekārtas likuma 15. panta piektajai daļai un Darba likuma 118. panta pirmajai daļai, tādējādi nodrošinot, ka darbiniekiem tiek saglabātas tiesības uz neizmantoto atvaļinājumu un darbinieka darba stāžā akciju sabiedrībā “Rīgas osta” ieskaita darba stāžu Rīgas brīvostas pārvaldē.
Gatavojot analoģisku Ministru kabineta rīkojuma projektu par Ventspils brīvostas pārvaldes likvidāciju, Ventspils brīvostas pārvalde ir konsultējusies ar Centrālo finanšu un līgumu aģentūru (CFLA) par iespējamo ES līdzfinansēto projektu attīstību saistībā ar brīvostas pārvaldes likvidāciju un aktīvu saistību nodošanu kapitālsabiedrībai.
CFLA 2022.gada 14.septembra vēstulē ir norādījusi, ka aģentūras ieskatā finansējuma saņēmēja juridiskā statusa izmaiņas neietekmē projekta komercdarbības atbalsta nosacījumus ar priekšnosacījumu, ka netiek mainīts projektu mērķis un darbības, kā arī tiek sasniegti projektu rezultāti un nodrošināta to ilgtspēja atbilstoši projektu nosacījumiem. Šādu pieeju analoģiski var piemērot arī Rīgas brīvostas pārvaldes likvidācijas procesā.
1.4. Izvērtējumi/pētījumi, kas pamato TA nepieciešamību
1.5. Pēcpārbaudes (ex-post) izvērtējums
1.6. Cita informācija
2.1. Sabiedrības grupas, kuras tiesiskais regulējums ietekmē, vai varētu ietekmēt
- Personas, kas izmanto ostas pakalpojumus.
- Privātpersonas, kas nodarbinātas Rīgas brīvostas pārvaldē.
Rīkojuma projekta ietekme ir tieša uz privātpersonām, kas nodarbinātas Rīgas brīvostas pārvaldē, jo turpmāk tās strādās akciju sabiedrībā “Rīgas osta”, kas ir likumiska likvidējamās Rīgas brīvostas pārvaldes saistību (tiesību un pienākumu) un mantas pārņēmēja.
- Personas, kas izmanto ostu pakalpojumus.
- Rīgas brīvostas pārvalde
Rīkojuma projekta ietekme uz Rīgas brīvostas pārvaldi ir tieša, jo tā ar šo rīkojumu tiek likvidēta jeb tā poārtrauc savu oficiālo darbību kā atvasināta juridiskā persona.
2.2. Tiesiskā regulējuma ietekme uz tautsaimniecību
2.2.1. uz makroekonomisko vidi:
Nē2.2.2. uz nozaru konkurētspēju:
2.2.3. uz uzņēmējdarbības vidi:
2.2.4. uz mazajiem un vidējiem uzņēmējiem:
2.2.5. uz konkurenci:
2.2.6. uz nodarbinātību:
2.3. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums
2.4. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums
4.2. Cita informācija
5.3. Cita informācija
Projekta izstrādē iesaistītā institūcija - Satiksmes ministrija.
6.4. Cita informācija
7.1. Projekta izpildē iesaistītās institūcijas
- Satiksmes ministrija
- Finanšu ministrija
- Ekonomikas ministrija
- Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrija
- Rīgas valstspilsētas pašvaldība
- Rīgas brīvostas pārvalde