Anotācija (ex-ante)

GNP teritorija ir iekļauta starp Latvijai nozīmīgākajām dabas un ainavu teritorijām ar izcilām dabas, ainavu un kultūrvēsturiskajām vērtībām, tāpat arī iekļauta Latvijas kultūras kanona ainavu sadaļā starp Latvijas astoņām kanoniskajām ainavām kā viena no nacionālas nozīmes vērtīgajām ainavu teritorijām. DAP izstrādes laikā identificētas galvenās nozīmīgo ainavu saglabāšanas problēmas -  sarūkošo atklātu skatu ainavas, nekopti atvērumi skatu vietās, nepievilcīgas ainavas derīgo izrakteņu ieguves vietās un to tuvumā, piesārņotās vietas, degradētās teritorijas u.c.

DAP izstrādes laikā GNP ir noteiktas ainaviski nozīmīgas teritorijas un skatu punkti, kas iekļauti noteikumu projekta 2.pielikumā. Lai saglabātu reģionam raksturīgo ainavu struktūru, tās ainavu elementus, tipiskos zemes izmantošanas veidus un apbūvi, kā arī kultūrvēsturiskās vides īpatnības, noteikumu projekts paredz, ka ainaviski nozīmīgajās teritorijās vietējās pašvaldības teritorijas plānojumos un apbūves noteikumos var noteikt papildus prasības būvniecībai un zemes izmantošanas veidiem. Tāpat arī vietējām pašvaldībām GNP teritorijā ir tiesības teritorijas plānojumos noteikt pašvaldības nozīmes ainaviskās teritorijas. Ainavu aizsardzības zonā ir aizliegts veikt būvniecību vai ierīkot stādījumus un ieaudzēt mežu, kas var aizsegt skatu no publiski pieejamiem skatu punktiem, vai uz ainavai raksturīgajiem elementiem un vērtībām, kas noteikti vietējās pašvaldības teritorijas plānojumā.
Noteikumu projekts paredz ainaviski nozīmīgajās teritorijās aizliegumu lauksaimniecībā izmantojamās zemēs ierīkot enerģētisko kultūru kokaugu stādījumus (apse, baltalksnis, kārkli u.c.), kā arī iegūt derīgos izrakteņus (izņemot derīgo izrakteņu un pazemes ūdens ieguvi personiskām vajadzībām). Tāpat arī paredzēts, ka saules paneļu (iekārtu) uzstādīšana ainavu aizsardzības zonā noteikumu projektā 2.pielikumā noteiktajās ainaviski vērtīgajās teritorijās vai vietējās pašvaldības teritorijas plānojumā noteiktajās teritorijās saskaņojama ar Dabas aizsardzības pārvaldi (izņemot, ja saules paneļi tiek uzstādīti pašpatēriņam). Ainavas elementu (tai skaitā skatu punktu) saskatāmības un pieejamības nodrošināšanai un ainavu estētiskās kvalitātes uzturēšanai pilsētu un ciemu teritorijā ir paredzēti izņēmumi koku ciršanas ierobežojumiem bioloģiski nozīmīgās meža teritorijās. 
Lai saglabātu ainaviski pievilcīgus skatus, ainavu aizsardzības zonā gar autoceļiem (noteikumu projekta 2. pielikumā vai vietējās pašvaldības teritorijas plānojumā tiem piegulošā teritorija noteikta kā ainaviski vērtīga teritorija) kailcirtei piegulošo mežaudzi cērt, ja kailcirtes platībā mežaudze atzīta par atjaunotu un atjaunotās mežaudzes koku vidējais augstums skuju kokiem ir viens metrs un vairāk, bet lapu kokiem – divi metri un vairāk.
Visā GNP ir aizliegts uzstādīt vēja elektrostacijas, kuru augstākais punkts pārsniedz 30 metru augstumu (izņemot vēja elektrostacijas neitrālajā zonā, kur pieļaujamo vēja elektrostaciju augstumu nosaka vietējās pašvaldības teritorijas plānojumā).

Kā viena no būtiskākajām negatīvajām ietekmēm DAP izstrādes ietvaros ir atzīta mežsaimnieciskās darbības negatīvā ietekme uz dabas vērtībām un to palielināšanos ilgtermiņā. Atbilstoši spēkā esošajam regulējumam GNP ir atļauta galvenā cirte (dabas lieguma zonā).
DAP ir norādīts, ka meža biotopu aizsardzībai būtiski ievērot neiejaukšanās režīmu stingrā režīma (dabas rezervāta) un dabas lieguma funkcionālajās zonās. Savukārt teritorijās, kur pieļaujama mežsaimnieciskā darbība, būtiski izslēgt no apsaimniekošanas bioloģiskās daudzveidības saglabāšanai nozīmīgas teritorijas (t.sk. ģeoloģiskās un reljefa struktūras), kā arī ievērot noteiktas prasības dabiskiem mežiem raksturīgo struktūru saglabāšanai.
Tāpat arī DAP ir norādīts, ka tradicionālas mežsaimniecības pieejā apsaimniekotajos mežos, kā arī lielās platībās, kur veikta meža apsaimniekošana, ievērojot specifiskus apsaimniekošanas nosacījumus, ir samazinājies dabisko mežu elementu daudzums – atmiruši un atmirstoši koki, ietekmētas potenciālo biotopu mežaudzes, kuru struktūru veidoja dažādu sugu, izmēru un vecuma koku sajaukums un kurām raksturīgs noturīgs mikroklimats. Labvēlīga aizsardzības stāvokļa nodrošināšana vairumam konstatēto meža biotopu nav savienojama ar koku ciršanu, kā arī kritalu un sausokņu izvākšanu. Pārmitro meža biotopu platības negatīvi ietekmē purvaiņu un slapjaiņu mežu vēsturiskā nosusināšana un meliorācija.
DAP secināts, ka vislielākā negatīvā mežsaimnieciskā ietekme uz meža biotopiem vai potenciāliem meža biotopiem vērojama pieaugušās un pāraugušās mežaudzēs, kur veiktas izlases cirtes un mirušās koksnes izvākšana sanitārajās cirtēs. Šādu mežaudžu struktūra un kvalitāte, raugoties no aizsargājamo sugu dzīvotņu piemērotības aspekta, ir būtiski degradēta – veidots vienmērīgs koku izvietojums, izvākti atmirušie koki, kritalas un pamežs, kas būtiski izmainījis mežaudžu mikroklimatu un reto un aizsargājamo sugu dzīvotņu pieejamību šajās platībās.
Nosakot aizsardzības režīmu tikai augstas vērtības meža platībām (piemēram, īpaši aizsargājamiem biotopiem, dabiskiem meža biotopiem u.tml.), nevar nodrošināt funkcionālu, reto un aizsargājamo sugu dzīvotnes nodrošinošas mežaudžu struktūras aizsardzību. Lai nodrošinātu šādu bioloģiskai daudzveidībai īpaši nozīmīgu platību aizsardzību, ir nepieciešams aizsargāt arī tiem piegulošas pieaugušas un pāraugušas mežaudzes. Tas samazinātu meža ekosistēmu fragmentāciju, tajā skaitā malas efektu un nodrošinātu aizsargājamu meža biotopu un līdz ar to reto un aizsargājamo sugu dzīvotņu attīstību un to platību palielināšanos.
Kopējā ES nozīmes aizsargājamo meža biotopu platība GNP veido 12049 ha, kas ~ 13 % no nacionālā parka teritorijas. Aptuveni 66 % konstatēto aizsargājamo meža biotopu atrodas dabas lieguma zonā, 13 % biotopu kartēti stingrā režīma zonā, 15 % ainavu aizsardzības un tikai kopumā 5 % meža biotopu konstatēti GNP neitrālajā vai kultūrvēsturiskajā zonā. Salīdzinot biotopu konstatēšanas biežumu pieaugušu un pāraugušu mežaudžu platībās dabas lieguma zonā un ainavu aizsardzības zonā ir secināts, ka ES nozīmes aizsargājamie meža biotopi konstatēti attiecīgi 51,8 % un 27,4 % audžu, kurās nav veikta mežsaimnieciskā darbība, un tikai attiecīgi 20 % un 14,6 % mežaudžu, kur veikta koksnes ieguve. 

Lai netraucētu dzīvniekus vairošanās sezonā, noteikumu projekts paredz aizliegumu GNP veikt mežsaimniecisko darbību no 15.marta līdz 31.jūlijam, izņemot meža nekoksnes vērtību ieguvi, jaunaudžu kopšanu, kokmateriālu izvešanu augsnes sasaluma apstākļos (ar Dabas aizsardzības pārvaldes atļauju), ugunsdrošības pasākumus, avāriju vai katastrofu seku likvidēšanu. 

Mežsaimnieciskā darbība valsts un pašvaldību valdījumā esošajās zemēs tāpat kā līdz šim būs aizliegta mežaudzēs, kur koku vecums pārsniedz - priedei un lapeglei - 140 gadus, eglei- 120 gadus, bērzam- 100 gadus, melnalksnim un apsei - 80 gadus. Tāpat arī tiek saglabāts ierobežojums veikt mežsaimniecisko darbību ozolu, ošu, liepu, kļavu, vīksnu, gobu un vītolu tīraudzēs un mistrotās mežaudzēs, dumbrāja un liekņas meža tipos, upju un ezeru palienēs, upju un ezeru krastos, senkrastos un gravās, kā arī citās augsnes erozijas riskam pakļautās teritorijās, kur nogāzes slīpums pārsniedz 25 grādus, īpaši aizsargājamos biotopos, īpaši aizsargājamo sugu dzīvotnēs un mikroliegumos. Izņēmumi noteikti bīstamo koku ciršanai, meža ugunsdrošības pasākumu veikšanai, sugu un biotopu aizsardzības pasākumu veikšanai, infrastruktūras objektu ierīkošanai un uzturēšanai, ainavas elementu uzturēšanai pilsētās un ciemos, kā arī kaitēkļu bojāto koku ciršanai sanitārajā cirtē pēc Valsts meža dienesta sanitārā atzinuma saņemšanas egļu audzēs, kurās ir konstatēta masveidīga astoņzobu mizgrauža invāzija, mežaudzes šķērslaukumu nesamazinot zem minimālā šķērslaukuma, primāri saglabājot sausus stāvošus kokus, svaigi vēja gāztus kokus un kritalas, kuru diametrs resnākajā vietā pārsniedz 25 centimetrus. 
Kaitēkļu invāzijas samazināšanai kaitēkļu invadētās egļu mežaudzēs var izvietot feromonu slazdus. Ja saglabājamo svaigi gāzto un lauzto egļu, kuru diametrs ir lielāks par 20 cm, apjoms pārsniedz 10 kubikmetru, rēķinot uz mežaudzes hektāru, jānodrošina to aizsardzību pret stumbra kaitēkļiem.
Noteikumu projekts paredz, ka cērtot kokus kopšanas cirtē un galvenajā cirtē, rēķinot uz cirsmas hektāru, saglabā vismaz 25 augtspējīgus ekoloģiskos kokus ar lielāko diametru. Savukārt sanitārajās cirtēs aizliegts cirst augtspējīgus kokus, izņemot egles, ja sanitārās cirtes rezultātā paredzama paliekošo koku bojāeja visā cirsmas platībā. Tāpat arī ir saglabāts aizliegums mežaudzēs cirst augošus kokus, kuru caurmērs pārsniedz noteiktu resnumu (ozoli - 50 cm; priedes, apses - 65 cm; egles, lapegles - 70; oši, gobas, vīksnas, bērzi, vītoli - 60 cm; melnalkšņi - 45 cm), kā arī cirst sausus kokus un izvākt kritalas, kuru caurmērs pārsniedz 50 cm.

Nacionālajā parkā tiek saglabāts aizliegums cirst kokus rekonstruktīvajā cirtē un galvenajā cirtē pēc galvenās cirtes caurmēra.
Ainavu cirti (izņemot koku atzarošanu skatu punktu ierīkošanai un uzturēšanai, elektrisko tīklu un citu komunikāciju līniju un infrastruktūras objektu uzturēšanai, kā arī cilvēku un satiksmes drošībai uz ceļiem un tūrisma infrastruktūrai) atļauts veikt,  ja ir saņemts Dabas aizsardzības pārvaldes un attiecīgo sugu un biotopu aizsardzības jomā sertificēta eksperta pozitīvs rakstisks atzinums, kura nepieciešamību nosaka Dabas aizsardzības pārvalde. Valsts meža dienests atzinumu izsniedz pēc Dabas aizsardzības pārvaldes atzinuma saņemšanas.

Īpaši aizsargājamo biotopu un īpaši aizsargājamo sugu dzīvotņu aizsardzības, saglabāšanas un atjaunošanas pasākumus (tajā skaitā veicot koku ciršanu) atļauts veikt, ja ir saņemts Dabas aizsardzības pārvaldes rakstveida atzinums un attiecīgo sugu un biotopu aizsardzības jomā sertificēta eksperta pozitīvs rakstisks atzinums, kura nepieciešamību nosaka Dabas aizsardzības pārvalde. Ja minētie pasākumi tiek veikti meža zemēs, Valsts meža dienests atzinumu koku ciršanai izsniedz pēc Dabas aizsardzības pārvaldes atzinuma saņemšanas. 

Nacionālā parka teritorijā meža atjaunošanā un ieaudzēšanā atļauts izmantot vienīgi vietējo koku sugas (noteiktas noteikumu 5. pielikumā).
Lai mazinātu administratīvo slogu, noteikumu projekts nosaka, ka Dabas aizsardzības pārvaldes rakstveida atļauja nav nepieciešama, ja saskaņā ar meža apsaimniekošanu regulējošiem normatīvajiem aktiem Valsts meža dienests izsniedz koku ciršanas apliecinājumu. Šādā gadījumā Valsts meža dienests apliecinājumu izsniedz pēc Dabas aizsardzības pārvaldes pozitīva atzinuma saņemšanas. Valsts meža dienests neprasa Dabas aizsardzības pārvaldes atzinumu koku ciršanai meža teritorijās, kur tas ar šiem noteikumiem ir aizliegts (piemēram, īpaši aizsargājamo meža biotopos) un Valsts meža dienestam ir iespēja par to iegūt informāciju no publiski pieejamām valsts informācijas sistēmām (dabas datu pārvaldības sistēmas "Ozols'). 

Noteikumu projekts paredz dabas lieguma zonā noteikt galvenās cirtes aizliegumu. Mežsaimnieciskā darbība īpaši aizsargājamos biotopos un sugu dzīvotnēs dabas lieguma zonā ir aizliegta jau patlaban (Gaujas nacionālā parka likuma 3.panta ceturto daļa), līdz ar to ierobežojums no jauna attieksies uz mežaudzēm dabas lieguma zonā, kur nav konstatēti aizsargājamie biotopi. Vienlaikus norādāms, ka dabas lieguma zonas platība kopumā tiek samazināta par 3,4% (esošo un plānoto funkcionālo zonu sadalījums iekļauts  likumprojekta 24-TA-209 anotācijā). Šāds ierobežojums atbilst dabas liegumu (dabas liegumu zonu) nosacījumiem, kas noteikti arī Ministru kabineta 2010.gada 16.marta noteikumos Nr. 264 "Īpaši aizsargājamo dabas teritoriju vispārējie aizsardzības un izmantošanas noteikumi", kā arī vispārpieņemtai praksei dabas liegumu zonās arī citu īpaši aizsargājamo dabas teritoriju individuālajos aizsardzības un izmantošanas noteikumos. Ņemot vērā to, ka koksnes resursu ieguve galvenajā cirtē dabas lieguma zonā turpmāk nebūs atļauta, tiek atcelta arī prasība izstrādāt meža apsaimniekošanas plānu.
Dabas lieguma zonā tiek noteikts kopšanas cirtes aizliegumus, ja valdaudzes vecums sasniedzis noteiktu vecumu (priežu un ozolu audzēm 60 gadi; egļu, bērzu, melnalkšņu, ošu un liepu audzēm – 50 gadi, apšu audzēm – 30 gadi).
Dabas lieguma zonā tāpat kā līdz šim paredzēts aizliegums atjaunot mežu stādot vai sējot, izņemot, ja nepieciešams veikt meža atjaunošanu pēc vienlaidus sanitārās cirtes. Šādā gadījumā atjaunojot mežaudzi, veido mistrotu audzi. Savukārt pēc sanitārās cirtes, kur mežaudzes šķērslaukums kļuvis mazāks par kritisko šķērslaukumu, netiek piemēroti normatīvajos aktos par meža atjaunošanu noteiktie termiņi.
Nosacījumi svaigi gāztu egļu atstāšanai mežaudzēs saskaņoti ar Ministru kabineta 2012.gada 18.decembra noteikumu Nr.947 "Noteikumi par meža aizsardzības pasākumiem un ārkārtējās situācijas izsludināšanu mežā" prasībām. Pieļaujams izvākt svaigi vēja gāztas un/vai lauztas egles, kuru apjoms pārsniedz piecus kubikmetrus, rēķinot uz mežaudzes hektāru, un kuras var izraisīt mežaudžu bojāeju masveidīgas kaitēkļu savairošanās dēļ. Ja paredzēta svaigi gāzto un lauzto egļu, kuru apjoms pārsniedz 10 kubikmetru, rēķinot uz mežaudzes hektāru, saglabāšana, nodrošina to aizsardzību pret stumbra kaitēkļiem. Ja slimību inficētie, kaitēkļu invadētie vai citādi bojātie koki rada masveidīgas kaitēkļu savairošanās draudus un var izraisīt audžu bojāeju ārpus dabas lieguma zonas, bojātos kokus atļauts cirst sanitārajā cirtē pēc Valsts meža dienesta sanitārā atzinuma, kurā noteikts konkrēts apjoms un termiņš šo bojāto koku izvākšanai.
Tāpat arī dabas lieguma zonā tiek noteikts, ka gadījumos, ja mežaudzes šķērslaukums ir lielāks par kritisko šķērslaukumu, sauso un vēja gāzto koku ciršanai nepieciešams Valsts meža dienesta izsniegts apliecinājums koku ciršanai. Mežaudzēs, kurās meža slimību, kaitēkļu, dzīvnieku vai citādu bojājumu dēļ mežaudzes šķērslaukums kļuvis mazāks par kritisko šķērslaukumu un bojātie, gāztie, lauztie, sausie koki un kritalas netiek izvākti, neattiecina meža atjaunošanas un jaunaudžu kopšanas prasības.

DAP konstatēts, ka nepietiekami organizēta apmeklētāju plūsma negatīvi ietekmē dabas vērtības GNP.  Pārāk intensīvu apmeklējumu rezultātā notiek dzīvotņu izmīdīšana, iežu atsegumu pastiprināta erozija, traucējums alās ziemojošām sugām. Sūnu sugas negatīvi ietekmē purvos un avotainās vietās izmīdīšana, bet mežos – mirušās koksnes izvākšana. Tāpat arī DAP norādīts, ka GNP teritorijā putnu sugām ir salīdzinoši augsts antropogēnā traucējuma līmenis.

Lai regulētu apmeklētāju plūsmu noteikumu projekts paredz, ka GNP bez saskaņojuma ar zemes īpašnieku un Dabas aizsardzības pārvaldi ir aizliegts izveidot jaunus tūrisma un izziņas, atpūtas un sporta maršrutus (tai skaitā digitālus) ārpus dabas datu pārvaldības sistēmā reģistrētiem infrastruktūras objektiem. Tāpat arī bez saskaņojuma ar zemes īpašnieku aizliegts ierīkot nometnes un celt teltis ārpus speciāli norādītām vietām, kurināt ugunskurus ārpus speciāli ierīkotām vietām, kuras nodrošina uguns tālāku neizplatīšanos (izņemot ugunskurus pagalmos un ugunskurus ciršanas atlieku sadedzināšanai atbilstoši meža apsaimniekošanu un izmantošanu regulējošiem normatīvajiem aktiem), kā arī ierīkot slēpņošanas (geocaching) punktus. Plānotais regulējums dos tiesības arī zemes īpašniekiem vērsties Dabas aizsardzības pārvaldē ar lūgumu nodrošināt informācijas dzēšanu par viņu īpašumos nesaskaņoti izvietotiem punktiem. 
Vienlaikus noteikumu projekts paredz, ka zemes īpašniekiem vai tiesiskajiem valdītājiem savā īpašumā vai valdījumā esošajā nekustamajā īpašumā ir aizliegts ierobežot nacionālā parka apmeklētāju pārvietošanos pa Gaujas pietekām, kā arī ceļiem un takām, kas paredzēti nacionālā parka un tajā esošo publisko dabas tūrisma, izziņas un atpūtas infrastruktūras objektu apskatei un reģistrēti dabas datu pārvaldības sistēmā.
Tāpat arī GNP ir aizliegts izveidot kalnu slēpošanas, snovborda, tramplīnu, bobsleja, kamaniņu un divriteņu nobraucienu bāzes (speciāli ierīkotas vietas ar atbilstošu infrastruktūru un labiekārtojumu) un ierīkot kalnu slēpošanas, snovborda, tramplīnu, bobsleja un kamaniņu trases, kā arī divriteņu nobraucienu trases ārpus esošajām bāzēm (izņemot pilsētās un neitrālajā zonā). Esošo bāzu savienošana atļauta ar Dabas aizsardzības pārvaldes rakstveida atļauju, ja savienojošās trases platums nepārsniedz 20 metru.
Dabas lieguma zonā aizliegts celt teltis un ierīkot atpūtas vietas ārpus speciāli ierīkotām vietām un pagalmiem.

Lai mazinātu traucējumus īpaši aizsargājamo dzīvnieku sugām, noteikts aizliegums uzstādīt pastāvīgus apgaismes ķermeņus (piemēram, lampas ar sensoriem pie ēkām, gar ceļiem un tiltiem), kas vērsti uz ūdens pusi, Gaujas, Amatas, Braslas krastos un Līgatnes upes posmā no papīrfabrikas līdz uzpludinājumam, kā arī Ungura, Raiskuma un Ratnieku ezeru krastos.

Dabas lieguma zonā ir noteikts ierobežojums organizēt dabā publiskus pasākumus vairāk kā 50 cilvēkiem no 1.aprīļa līdz 30.jūnijam un no 1.jūlija līdz 30.septembrim ne biežāk kā divas reizes vienā un tajā pašā teritorijā (par plānoto pasākumu mēnesi iepriekš rakstveidā jāinformē Dabas aizsardzības pārvalde, kas seko līdzi, lai vienā vietā netiktu organizēti vairāki pasākumi). Vienlaikus ir noteikti izņēmumi, proti, minētais ierobežojums neattiecas uz pilsētām, ciemiem, māju pagalmiem, publiski pieejamu tūrisma infrastruktūru, publiskiem pasākumiem paredzētām vietām, valsts aizsardzības un bruņoto spēku mācībām, kā arī uz Gauju.
Publisku pasākumu rīkošana Gaujā nav aizliegta, vienlaikus, lai regulētu ūdenstūristu plūsmu un tās radīto slodzi uz Gauju un tās krasta zonu, noteikumu projekts paredz, ka novietot Gaujas krastos kuģošanas līdzekļus, kā arī izkāpt krastā no kuģošanas līdzekļiem drīkst tikai tam speciāli paredzētās, apzīmētās un ierīkotās vietās, kas reģistrētas dabas datu pārvaldības sistēmā, saskaņotas ar zemes īpašnieku un Dabas aizsardzības pārvaldi (izņemot gadījumus, ja tas ir saistīts ar šo teritoriju uzraudzību,  zinātnisko izpēti, valsts aizsardzības uzdevumu veikšanu un makšķerēšanu). Izkāpšanas vietas visā GNP apzīmējamas ar vienādām norādēm, lai tās būtu atpazīstamas un pamanāmas no ūdens un krasta. 
Plānotais regulējums atbilst lielāko GNP teritorijā darbojošos laivu nomu pakalpojumu sniedzēju sabiedriskās apspriešanas laikā piedāvātajam risinājumam, proti, Dabas aizsardzības pārvaldei vai pašvaldībām izveidot atbilstošu infrastruktūru savā īpašumā esošajās zemēs pie Gaujas, vai nodot tās apsaimniekošanā tūrisma pakalpojumu sniedzējiem. Tūrisma pakalpojumu sniedzēji ir izteikuši gatavību nepieciešamības gadījumā izveidot biedrību, lai nodrošinātu teritorijas labiekārtošanu un attiecīgo pakalpojumu pieejamību.
 

Nepieciešams precizēt regulējumu attiecībā uz medībām GNP, tajā skaitā atbilstoši Medību likumā lietotajai terminoloģijai.

Noteikumu projekts paredz, ka GNP teritorijā aizliegts medīt izmantojot neselektīvus medību līdzekļus, rīkus, metodes un paņēmienus. Punkta mērķis ir ierobežot medības ar lamatām, slazdiem vai citiem rīkiem, kas izslēdz tādu sugu nomedīšanu, kuru medības GNP ir aizliegtas. Piedāvātā punkta redakcija formulēta atbilstoši Medību likumā lietotai terminoloģijai. Gadījumos, kad, ievērojot medību rīku atbilstošas un pamatotas lietošanas principus, tiek nomedīts kādas nemedījamās sugas īpatnis, no Dabas aizsardzības pārvaldes saņemama nemedījamā dzīvnieka iegūšanas atļauja.
Noteikumu projektā uzskaitīti medījamie dzīvnieki, kurus GNP teritorijā medīt ir aizliegts: ūdensputnus, medņus Tetrao urogallus, rubeņus Tetrao tetrix, raķeļus Tetrao tetrix x Tetrao urogallus, pelēkos zaķus Lepus europaeus, baltos zaķus Lepus timidus, akmens caunas Martes foina, seskus Mustela putorius, āpšus Meles meles, mežirbes Bonasia bonasia, lauku baložus Columba palumbus un slokas Scolopax rusticola. Izņemot akmens caunas Martes foina un seskus Mustela putorius, ja tie nodara nozīmīgu kaitējumu lauksaimniecības dzīvniekiem. Tāpat arī aizliegts medīt vilkus Canis lupus, izņemot epizootiju uzliesmojuma vai draudu gadījumā vai ja tie nodara nozīmīgu kaitējumu lauksaimniecības dzīvniekiem. Šajos gadījumos Valsts meža dienests medību atļauju izsniedz pēc Dabas aizsardzības pārvaldes pozitīva atzinuma saņemšanas. Dabas aizsardzības pārvalde atzinumu sniedz 10 darbdienu laikā pēc Valsts meža dienesta pieprasījuma saņemšanas.
GNP ir aizliegts organizēt medības ar dzinējiem vai medības ar traucēšanu biežāk nekā divas reizes kalendāra mēnesī vienā un tajā pašā platībā, izņemot gadījumus, ja ir konstatēti būtiski medījamo dzīvnieku nodarīti postījumi, un par tiem ziņots Valsts meža dienestam. Valsts meža dienests par plānotajām medībām informē Dabas aizsardzības pārvaldi. 

Stingrā režīma zonā medības ir aizliegtas, izņemot pēc saskaņošanas ar Dabas aizsardzības pārvaldi medības ar dzinējiem vai medības ar traucēšanu ne biežāk kā vienu reizi mēnesī vienā un tajā pašā platībā gadījumus, ja ir konstatēti būtiski medījamo dzīvnieku nodarīti postījumi stingrās režīma zonas pieguļošajām lauksaimniecības zemēm, un par tiem ziņots Valsts meža dienestam, kā arī lai nepieļautu epizootiju izplatīšanos. Medījamo dzīvnieku nodarīto postījumu būtiskumu novērtē atbilstoši Ministru kabineta 2014.gada 26.maija noteikumiem Nr.269 "Noteikumi par medījamo dzīvnieku nodarīto zaudējumu noteikšanu un medību koordinācijas komisijām". 

GNP teritorijā ir aizliegts piebarot savvaļas sugu dzīvniekus meža zemēs. GNP teritorijā pieļaujama vienīgi dozēto dzīvnieku barotavu uzstādīšana. Ierīkot medījamo dzīvnieku piebarošanas lauces GNP nav atļauts.
GNP dabiskajās ūdenstecēs un ūdenstilpēs aizliegts nodarboties ar zemūdens medībām un atrasties ar zemūdens medību rīkiem ūdenī vai krastā tuvāk par 20 metriem no krasta līnijas (izņemot ūdenstilpes, kurās ir izstrādāts licencētās makšķerēšanas nolikums un tajā ir paredzētas zemūdens medības).
 

Lauksaimniecības intensificēšanās vai grūti apsaimniekojamu lauksaimniecības platību pamešana DAP ir norādīta kā viena no nozīmīgākajām problēmām zālāju biotopu saglabāšanā un aizsardzības nodrošināšanā.  GNP teritorijā zālājus ietekmē gan neatbilstoša apsaimniekošana, gan pamešana, kā rezultātā vērtīgi zālāju biotopi aizaug ar krūmiem un kokiem, kā arī pasliktinās biotopus raksturojošie struktūras rādītāji. Tāpat arī bioloģiskai daudzveidībai vai ainaviski nozīmīgu zālāju iznīcināšana notiek apbūves vai rekreācijas infrastruktūras attīstības rezultātā.
Ilggadīgo zālāju platības Gaujas senielejā un pieteku ielejās DAP  ir identificētas kā sliktā stāvoklī esošās nozīmīgās ainavas, kuras prioritāri nepieciešams uzturēt vai atjaunot.
 

Noteikumu projekts paredz aizliegumu GNP teritorijā bojāt vai iznīcināt īpaši aizsargājamos biotopus, kas reģistrēti dabas datu pārvaldības sistēmā. Ierobežojums attiecināms arī uz īpaši aizsargājamiem zālāju biotopiem un tādām darbībām kā, piemēram, uzaršana, kultivēšana, apbūvēšana, mākslīga meža ieaudzēšana vai aizaudzēšana ar krūmiem un kokiem.
Lai nodrošinātu aizsardzību ilggadīgīgajiem zālājiem upju ielejās (potenciālās teritorijas, kur nākotnē varētu veidoties zālāju biotopi), noteikumu projekts paredz aizliegumu tos bojāt vai iznīcināt (norādīti noteikumu projekta 3. pielikumā). Vienlaikus ir paredzēts izņēmums gadījumos, ja zālājs ir vienīgā apbūvei piemērotā teritorija nekustamajā īpašumā. Šādā gadījumā pieļaujama zemes lietošanas kategorijas maiņa apbūvei un piemājas zemei līdz 20% apjomā no zālāja platības, bet ne vairāk kā 0,3 ha.

Zemes vienību sadalīšana dod iespēju veidot patstāvīgus nekustamos īpašumus. Jo vairāk patstāvīgu nekustamo īpašumu, jo lielāka iespējamība, ka katrā īpašumā tiek veidota jauna apbūve, tādējādi palielināta antropogēnā slodze uz GNP dabas vērtībām. Līdz ar to zemes vienību sadalīšana rada risku negatīvās antropogēnās ietekmes palielināšanai (skatīt Senāta Administratīvo lietu departamenta 2020.gada 30.novembra spriedumu lietā Nr. A420278717, SKA-379/2020). Jo bioloģiski vērtīgāka teritorija, jo potenciāli lielāku negatīvu ietekmi uz dabas vērtību saglabāšanu rada jaunu nekustamo īpašumu veidošana.
 

Zemes vienību dalīšanas ierobežojuma mērķis GNP ir antropogēnās slodzes pieauguma samazināšana. Ierobežojumi tiek attiecināti arī uz kopīpašumu sadalīšanu reālās daļās, lai neveidotos jauni patstāvīgi īpašumi ar iespēju palielināt apbūves blīvumu.
Noteikumu projektā noteikts ierobežojums sadalīt zemes vienības (tajā skaitā dalot kopīpašumu), ja pēc sadalīšanas katras atsevišķās vienības platība dabas lieguma zonā  ir mazāka par 10 ha. Dabas parka zonā aizliegts sadalīt zemes vienību, ja dalāmās zemes vienības dominējošais zemes lietošanas veids ir meža zeme, – ja katras atsevišķās zemes vienības platība pēc sadalīšanas ir mazāka par 10 ha meža zemēs, bet, ja dalāmās zemes vienības dominējošais zemes lietošanas veids ir lauksaimniecībā izmantojamā zeme un pārējās zemes, – ja katras atsevišķās zemes vienības platība pēc sadalīšanas ir mazāka par 3 ha. 
Ierobežojumi neattiecas uz 1) uz zemes robežu pārkārtošanu vai zemes vienību apvienošanu; 2) zemes vienībām, kas tiek atdalītas publiski pieejamu dabas tūrisma un izziņas, atpūtas un sporta infrastruktūras objektu ierīkošanai, būvniecībai un uzturēšanai, kā arī inženierbūvju atjaunošanai, pārbūvei vai uzturēšanai; 3) uz gadījumiem, ja no īpašuma tiek atdalīta zemes vienība ar dzīvojamām un saimniecības ēkām, pagalmu un zemi, kas nepieciešama saimniecības uzturēšanai; 4) pilsētās un ciemos, kas noteikti vietējās pašvaldības teritorijas plānojumā; 5) ja atdalāmais zemes gabals tiek nodots publisko personu īpašumā to funkciju īstenošanai. 
Ja zemes vienība ietilpst vairākās GNP funkcionālajās zonās (ar dažādiem zemes dalīšanas nosacījumiem), pieļaujama zemes vienības nodalīšana pa funkcionālās zonas robežām. Savukārt funkcionālās zonas ietvaros ietilpstošās zemes vienības sadalīšana pieļaujama atbilstoši konkrētās funkcionālās zonas nosacījumiem. Piemēram, ja zemes vienība ar platību 5 ha atrodas dabas lieguma zonā (2 ha) un neitrālajā zonā (3 ha), atļauts nodalīt neitrālajā zonā ietilpstošo zemes vienības daļu un sadalīt atbilstoši teritorijas plānojumā noteiktajai minimālajai platībai. Savukārt dabas lieguma zonā ietilpstošo zemes vienības daļu mazākās vienībās sadalīt nav atļauts, jo atbilstoši noteikumu projektam dabas lieguma zonā sadalāmā zemes vienības daļa būtu mazāka kā 10 ha.  

Ja vienā zemes gabalā ir vairāki zemes izmantošanas veidi, kas izvietoti mozaīkveidā, zemes gabalu dalīšanas ierobežojumus nosaka pēc dominējošā zemes lietošanas veida.  Izvērtējot katra atsevišķa zemes lietošanas veida pārstāvību konkrētajā zemes gabalā, par dominējošo pieņemot to, kas aizņem lielākās platības jeb vairāk kā 50 % attiecībā pret citiem zemes lietošanas veidiem. Zemes lietošanas kategorijas veidi tiek lietoti atbilstoši Ministru kabineta 2007.gada 21.augusta noteikumu Nr.562 “Noteikumi par zemes lietošanas veidu klasifikācijas kārtību un to noteikšanas kritērijiem” 1.pielikumā iekļautajam klasifikatoram.
 

Viens no GNP mērķiem ir nodrošināt īpaši aizsargājamie biotopu un īpaši aizsargājamās sugu aizsardzību, lai saglabātu vai atjaunotu labvēlīgu aizsardzības statusu tiem biotopiem un sugu populācijām, kuru dēļ GNP ir noteikts kā Eiropas nozīmes aizsargājamās dabas teritorija (Natura 2000). Dabas aizsardzības plāna izstrādes ietvaros apkopoti un iegūti jauni dati par dabas vērtībām un to ietekmējošiem faktoriem, daudz augstākā detalizācijā. GNP teritorijā kopumā ir konstatēti 32 aizsargājamo biotopu veidi ar kopējo platību 18 580 ha jeb 20,2 % no kopējās GNP teritorijas.

Noteikumu projekts paredz, ka GNP aizliegts bojāt vai iznīcināt īpaši aizsargājamos biotopus un īpaši aizsargājamo sugu dzīvotnes. Šāds ierobežojums ir noteikts arī patlaban. Vienlaikus noteikumu projektā tiek precizēts, ka ierobežojumi attiecas uz īpaši aizsargājamiem biotopiem, kuri ir reģistrēti dabas datu pārvaldības sistēmā un par kuriem ir informēts zemes īpašnieks vai tiesiskais valdītājs.
Par īpaši aizsargājamiem biotopiem zemes īpašnieki (ar individuālu vēstuli) tika informēti DAP izstrādes laikā veiktās kartēšanas ietvaros vai meža apsaimniekošanas plāna izstrādes ietvaros. Lai novērstu dažādas interpretācijas par zemes īpašnieku informēšanas faktu, uzskatāms, ka par īpaši aizsargājamiem biotopiem, kas ir reģistrēti dabas datu pārvaldības sistēmā līdz šo noteikumu pieņemšanai, zemes īpašnieki ir informēti.
Pirms jaunu (pēc šo noteikumu pieņemšanas) īpaši aizsargājamos biotopu reģistrēšanas dabas datu pārvaldības sistēmā  Dabas aizsardzības pārvalde par to informē zemes īpašnieku. Ja īpaši aizsargājamais biotops tiek konstatēts normatīvajos aktos noteikto atļauju (ja to pieprasa zemes īpašnieks vai tā pilnvarotā persona) saņemšanas procesā, kuras izsniedz Dabas aizsardzības pārvalde vai citas iestādes, pamatojoties uz Dabas aizsardzības pārvaldes rakstveida atļauju, atsevišķa zemes īpašnieka informēšana nav jāveic.  
Attiecībā uz informēšanu par īpaši aizsargājamo sugu dzīvotnēm regulējums ir noteikts Sugu un biotopu aizsardzības likumā. 
Vienlaikus norādāms, ka zemes īpašnieks par īpaši aizsargājamo biotopu un īpaši aizsargājamo sugu dzīvotņu esamību savā īpašumā var pārliecināties dabas datu pārvaldības sistēmā (https://ozols.gov.lv/pub), kas ir publiski pieejama