Anotācija (ex-ante)

24-TA-210: Noteikumu projekts (Jauns)
Anotācijas (ex-ante) nosaukums
Tiesību akta projekta "Gaujas Nacionālā parka individuālie aizsardzības un izmantošanas noteikumi" sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojums (anotācija)
1. Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība

1.1. Pamatojums

Izstrādes pamatojums
Ministrijas / iestādes iniciatīva
Apraksts
Noteikumu projekts ""Gaujas Nacionālā parka individuālie aizsardzības un izmantošanas noteikumi" (turpmāk - noteikumu projekts) izstrādāts, lai nodrošinātu dabas, ainavisko, ģeoloģisko u.c. vērtību aizsardzību Gaujas Nacionālajā parkā (turpmāk - GNP) atbilstoši dabas aizsardzības plāna (apstiprināts ar vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra 2023.gada 13.jūlija rīkojumu Nr.1-2/85, pieejams -  https://www.daba.gov.lv/lv/gaujas-nacionalais-parks#dabas-aizsardzibas-plans-20232035) (turpmāk - DAP) izstrādes laikā sagatavotajiem priekšlikumiem. Noteikumu projekts sagatavots jaunā redakcijā, atbilstoši likumprojektā "Gaujas Nacionālā parka likums" (24-TA-209) trešā panta trešajā daļā paredzētajam deleģējumam un nosaka GNP individuālo aizsardzības un izmantošanas kārtību, GNP teritorijā esošos dabas pieminekļus - to aizsardzības un izmantošanas kārtību, kā arī GNP apzīmēšanai lietojamās speciālās informatīvās zīmes paraugu un tās izveidošanas un lietošanas kārtību.

1.2. Mērķis

Mērķa apraksts
Noteikumu projekta mērķis ir noteikt GNP individuālo aizsardzības un izmantošanas kārtību, tajā skaitā GNP esošos dabas pieminekļus un to aizsardzības prasības, kā arī GNP apzīmēšanai lietojamo speciālo informatīvo zīmi. Noteikumu projekts sagatavots pamatojoties uz detalizētu dabas vērtību inventarizāciju un aktuālo teritorijas novērtējumu, kā arī ietekmējošo faktoru analīzi, kas veikta DAP izstrādes laikā.
Spēkā stāšanās termiņš
Jebkādi citi nosacījumi (atrunāti tiesību aktā)
Pamatojums
Noteikumu projekts stājas spēkā vienlaikus ar likumprojektu "Gaujas Nacionālā parka likums" (24-TA-209)

1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi

Pašreizējā situācija
GNP ir valsts nozīmes īpaši aizsargājama dabas teritorija, kas izveidota 1973.gadā. GNP kopējā platība ir 91 768 hektāri. Atbilstoši administratīvajam iedalījumam GNP atrodas četru novadu teritorijās – Cēsu, Saulkrastu, Siguldas un Valmieras. Saskaņā ar likumu "Par īpaši aizsargājamām dabas teritorijām" GNP ir noteikts kā Eiropas nozīmes aizsargājamā dabas teritorija (Natura 2000).

Pašreizējais GNP teritorijas funkcionālais zonējums, kā arī aizsardzības un izmantošanas prasības ir noteikts Gaujas nacionālā parka likumā (pieņemts 2009. gada 30. aprīlī) un Ministru kabineta 2012.gada 2.maija noteikumos Nr. 317 “Gaujas nacionālā parka individuālie aizsardzības un izmantošanas noteikumi” (turpmāk – noteikumi Nr.317). Saimnieciskās darbības ierobežojumi GNP teritorijā ir noteikti gan Gaujas nacionālā parka likumā, gan noteikumos Nr.317.
Veicot teritorijas izpēti DAP izstrādes laikā konstatēti vairāki dabas vērtības negatīvi ietekmējoši faktori. Nozīmīgākie negatīvi ietekmējošie faktori ir – mežsaimnieciskā darbība, vēsturiskā purvu un pārmitro mežu platību nosusināšana, lauksaimniecības intensificēšanās, grūti apsaimniekojamu lauksaimniecības platību pamešana, intensīva apmeklētāju plūsma teritorijā, kā arī apdzīvotu teritoriju antropogēnā ietekme (piemēram, nepietiekami attīrītu notekūdeņu novadīšana ūdens objektos, atkritumu pārvaldība, invazīvo sugu izplatīšanās apdzīvotu vietu tuvumā).
DAP izstrādes ietvaros ir izvērtēts esošais GNP regulējums un secināts, ka spēkā esošais GNP zonējums un aizsardzības prasības saglabā un aizsargā nozīmīgas ekoloģiskā tīklojuma daļas plašākā teritorijā, tajā pat laikā ievērojamās platībās ir noteikti neitrālās zonas areāli, ietverot ne tikai ciemu, apdzīvotu vietu un būtiski pārveidotu vietu teritorijas, bet arī meža, purvu un lauksaimniecības zemju platības ar aizsargājamām dabas vērtībām, kur to aizsardzība nav pietiekami nodrošināta. Funkcionālo zonu sadalījums veidots salīdzinoši mazā mērogā pēc konceptuālas pieejas, nefragmentējot to, bet veidojot viengabalainus funkcionālo zonu areālus. Plašās mežu teritorijās dabas lieguma zonā tiek pieļauta meža izmantošana koksnes ieguvei, kas pasliktina esošo dabas vērtību, tajā skaitā aizsargājamo biotopu un sugu dzīvotņu, kvalitāti un neveicina dabas aizsardzības vērtības palielināšanos ilgtermiņā.  
Daudzas noteikumu Nr.317 normas ir novecojušas,  noteikumu projektā tās tiek precizētas atbilstoši spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem vai jaunākajai lietotajai terminoloģijai, tāpat arī noteikumu projekta normas saskaņotas ar likumprojektā "Gaujas Nacionālā parka likums" 
(24-TA-209) noteiktajām funkcionālajām zonām.
Problēmas un risinājumi
Problēmas apraksts
GNP teritorija ir iekļauta starp Latvijai nozīmīgākajām dabas un ainavu teritorijām ar izcilām dabas, ainavu un kultūrvēsturiskajām vērtībām, tāpat arī iekļauta Latvijas kultūras kanona ainavu sadaļā starp Latvijas astoņām kanoniskajām ainavām kā viena no nacionālas nozīmes vērtīgajām ainavu teritorijām. DAP izstrādes laikā identificētas galvenās nozīmīgo ainavu saglabāšanas problēmas -  sarūkošo atklātu skatu ainavas, nekopti atvērumi skatu vietās, nepievilcīgas ainavas derīgo izrakteņu ieguves vietās un to tuvumā, piesārņotās vietas, degradētās teritorijas u.c.
Risinājuma apraksts
DAP izstrādes laikā GNP ir noteiktas ainaviski nozīmīgas teritorijas un skatu punkti, kas iekļauti noteikumu projekta 2.pielikumā. Lai saglabātu reģionam raksturīgo ainavu struktūru, tās ainavu elementus, tipiskos zemes izmantošanas veidus un apbūvi, kā arī kultūrvēsturiskās vides īpatnības, noteikumu projekts paredz, ka ainaviski nozīmīgajās teritorijās vietējās pašvaldības teritorijas plānojumos un apbūves noteikumos var noteikt papildus prasības būvniecībai un zemes izmantošanas veidiem. Tāpat arī vietējām pašvaldībām GNP teritorijā ir tiesības teritorijas plānojumos noteikt pašvaldības nozīmes ainaviskās teritorijas. Ainavu aizsardzības zonā ir aizliegts veikt būvniecību vai ierīkot stādījumus un ieaudzēt mežu, kas var aizsegt skatu no publiski pieejamiem skatu punktiem, vai uz ainavai raksturīgajiem elementiem un vērtībām, kas noteikti vietējās pašvaldības teritorijas plānojumā.
Noteikumu projekts paredz ainaviski nozīmīgajās teritorijās aizliegumu lauksaimniecībā izmantojamās zemēs ierīkot enerģētisko kultūru kokaugu stādījumus (apse, baltalksnis, kārkli u.c.), kā arī iegūt derīgos izrakteņus (izņemot derīgo izrakteņu un pazemes ūdens ieguvi personiskām vajadzībām). Tāpat arī paredzēts, ka saules paneļu (iekārtu) uzstādīšana ainavu aizsardzības zonā noteikumu projektā 2.pielikumā noteiktajās ainaviski vērtīgajās teritorijās vai vietējās pašvaldības teritorijas plānojumā noteiktajās teritorijās saskaņojama ar Dabas aizsardzības pārvaldi (izņemot, ja saules paneļi tiek uzstādīti pašpatēriņam). Ainavas elementu (tai skaitā skatu punktu) saskatāmības un pieejamības nodrošināšanai un ainavu estētiskās kvalitātes uzturēšanai pilsētu un ciemu teritorijā ir paredzēti izņēmumi koku ciršanas ierobežojumiem bioloģiski nozīmīgās meža teritorijās. 
Lai saglabātu ainaviski pievilcīgus skatus, ainavu aizsardzības zonā gar autoceļiem (noteikumu projekta 2. pielikumā vai vietējās pašvaldības teritorijas plānojumā tiem piegulošā teritorija noteikta kā ainaviski vērtīga teritorija) kailcirtei piegulošo mežaudzi cērt, ja kailcirtes platībā mežaudze atzīta par atjaunotu un atjaunotās mežaudzes koku vidējais augstums skuju kokiem ir viens metrs un vairāk, bet lapu kokiem – divi metri un vairāk.
Visā GNP ir aizliegts uzstādīt vēja elektrostacijas, kuru augstākais punkts pārsniedz 30 metru augstumu (izņemot vēja elektrostacijas neitrālajā zonā, kur pieļaujamo vēja elektrostaciju augstumu nosaka vietējās pašvaldības teritorijas plānojumā).
Problēmas apraksts
Kā viena no būtiskākajām negatīvajām ietekmēm DAP izstrādes ietvaros ir atzīta mežsaimnieciskās darbības negatīvā ietekme uz dabas vērtībām un to palielināšanos ilgtermiņā. Atbilstoši spēkā esošajam regulējumam GNP ir atļauta galvenā cirte (dabas lieguma zonā).
DAP ir norādīts, ka meža biotopu aizsardzībai būtiski ievērot neiejaukšanās režīmu stingrā režīma (dabas rezervāta) un dabas lieguma funkcionālajās zonās. Savukārt teritorijās, kur pieļaujama mežsaimnieciskā darbība, būtiski izslēgt no apsaimniekošanas bioloģiskās daudzveidības saglabāšanai nozīmīgas teritorijas (t.sk. ģeoloģiskās un reljefa struktūras), kā arī ievērot noteiktas prasības dabiskiem mežiem raksturīgo struktūru saglabāšanai.
Tāpat arī DAP ir norādīts, ka tradicionālas mežsaimniecības pieejā apsaimniekotajos mežos, kā arī lielās platībās, kur veikta meža apsaimniekošana, ievērojot specifiskus apsaimniekošanas nosacījumus, ir samazinājies dabisko mežu elementu daudzums – atmiruši un atmirstoši koki, ietekmētas potenciālo biotopu mežaudzes, kuru struktūru veidoja dažādu sugu, izmēru un vecuma koku sajaukums un kurām raksturīgs noturīgs mikroklimats. Labvēlīga aizsardzības stāvokļa nodrošināšana vairumam konstatēto meža biotopu nav savienojama ar koku ciršanu, kā arī kritalu un sausokņu izvākšanu. Pārmitro meža biotopu platības negatīvi ietekmē purvaiņu un slapjaiņu mežu vēsturiskā nosusināšana un meliorācija.
DAP secināts, ka vislielākā negatīvā mežsaimnieciskā ietekme uz meža biotopiem vai potenciāliem meža biotopiem vērojama pieaugušās un pāraugušās mežaudzēs, kur veiktas izlases cirtes un mirušās koksnes izvākšana sanitārajās cirtēs. Šādu mežaudžu struktūra un kvalitāte, raugoties no aizsargājamo sugu dzīvotņu piemērotības aspekta, ir būtiski degradēta – veidots vienmērīgs koku izvietojums, izvākti atmirušie koki, kritalas un pamežs, kas būtiski izmainījis mežaudžu mikroklimatu un reto un aizsargājamo sugu dzīvotņu pieejamību šajās platībās.
Nosakot aizsardzības režīmu tikai augstas vērtības meža platībām (piemēram, īpaši aizsargājamiem biotopiem, dabiskiem meža biotopiem u.tml.), nevar nodrošināt funkcionālu, reto un aizsargājamo sugu dzīvotnes nodrošinošas mežaudžu struktūras aizsardzību. Lai nodrošinātu šādu bioloģiskai daudzveidībai īpaši nozīmīgu platību aizsardzību, ir nepieciešams aizsargāt arī tiem piegulošas pieaugušas un pāraugušas mežaudzes. Tas samazinātu meža ekosistēmu fragmentāciju, tajā skaitā malas efektu un nodrošinātu aizsargājamu meža biotopu un līdz ar to reto un aizsargājamo sugu dzīvotņu attīstību un to platību palielināšanos.
Kopējā ES nozīmes aizsargājamo meža biotopu platība GNP veido 12049 ha, kas ~ 13 % no nacionālā parka teritorijas. Aptuveni 66 % konstatēto aizsargājamo meža biotopu atrodas dabas lieguma zonā, 13 % biotopu kartēti stingrā režīma zonā, 15 % ainavu aizsardzības un tikai kopumā 5 % meža biotopu konstatēti GNP neitrālajā vai kultūrvēsturiskajā zonā. Salīdzinot biotopu konstatēšanas biežumu pieaugušu un pāraugušu mežaudžu platībās dabas lieguma zonā un ainavu aizsardzības zonā ir secināts, ka ES nozīmes aizsargājamie meža biotopi konstatēti attiecīgi 51,8 % un 27,4 % audžu, kurās nav veikta mežsaimnieciskā darbība, un tikai attiecīgi 20 % un 14,6 % mežaudžu, kur veikta koksnes ieguve. 
Risinājuma apraksts

Lai netraucētu dzīvniekus vairošanās sezonā, noteikumu projekts paredz aizliegumu GNP veikt mežsaimniecisko darbību no 15.marta līdz 31.jūlijam, izņemot meža nekoksnes vērtību ieguvi, jaunaudžu kopšanu, kokmateriālu izvešanu augsnes sasaluma apstākļos (ar Dabas aizsardzības pārvaldes atļauju), ugunsdrošības pasākumus, avāriju vai katastrofu seku likvidēšanu. 

Mežsaimnieciskā darbība valsts un pašvaldību valdījumā esošajās zemēs tāpat kā līdz šim būs aizliegta mežaudzēs, kur koku vecums pārsniedz - priedei un lapeglei - 140 gadus, eglei- 120 gadus, bērzam- 100 gadus, melnalksnim un apsei - 80 gadus. Tāpat arī tiek saglabāts ierobežojums veikt mežsaimniecisko darbību ozolu, ošu, liepu, kļavu, vīksnu, gobu un vītolu tīraudzēs un mistrotās mežaudzēs, dumbrāja un liekņas meža tipos, upju un ezeru palienēs, upju un ezeru krastos, senkrastos un gravās, kā arī citās augsnes erozijas riskam pakļautās teritorijās, kur nogāzes slīpums pārsniedz 25 grādus, īpaši aizsargājamos biotopos, īpaši aizsargājamo sugu dzīvotnēs un mikroliegumos. Izņēmumi noteikti bīstamo koku ciršanai, meža ugunsdrošības pasākumu veikšanai, sugu un biotopu aizsardzības pasākumu veikšanai, infrastruktūras objektu ierīkošanai un uzturēšanai, ainavas elementu uzturēšanai pilsētās un ciemos, kā arī kaitēkļu bojāto koku ciršanai sanitārajā cirtē pēc Valsts meža dienesta sanitārā atzinuma saņemšanas egļu audzēs, kurās ir konstatēta masveidīga astoņzobu mizgrauža invāzija, mežaudzes šķērslaukumu nesamazinot zem minimālā šķērslaukuma, primāri saglabājot sausus stāvošus kokus, svaigi vēja gāztus kokus un kritalas, kuru diametrs resnākajā vietā pārsniedz 25 centimetrus. 
Kaitēkļu invāzijas samazināšanai kaitēkļu invadētās egļu mežaudzēs var izvietot feromonu slazdus. Ja saglabājamo svaigi gāzto un lauzto egļu, kuru diametrs ir lielāks par 20 cm, apjoms pārsniedz 10 kubikmetru, rēķinot uz mežaudzes hektāru, jānodrošina to aizsardzību pret stumbra kaitēkļiem.
Noteikumu projekts paredz, ka cērtot kokus kopšanas cirtē un galvenajā cirtē, rēķinot uz cirsmas hektāru, saglabā vismaz 25 augtspējīgus ekoloģiskos kokus ar lielāko diametru. Savukārt sanitārajās cirtēs aizliegts cirst augtspējīgus kokus, izņemot egles, ja sanitārās cirtes rezultātā paredzama paliekošo koku bojāeja visā cirsmas platībā. Tāpat arī ir saglabāts aizliegums mežaudzēs cirst augošus kokus, kuru caurmērs pārsniedz noteiktu resnumu (ozoli - 50 cm; priedes, apses - 65 cm; egles, lapegles - 70; oši, gobas, vīksnas, bērzi, vītoli - 60 cm; melnalkšņi - 45 cm), kā arī cirst sausus kokus un izvākt kritalas, kuru caurmērs pārsniedz 50 cm.

Nacionālajā parkā tiek saglabāts aizliegums cirst kokus rekonstruktīvajā cirtē un galvenajā cirtē pēc galvenās cirtes caurmēra.
Ainavu cirti (izņemot koku atzarošanu skatu punktu ierīkošanai un uzturēšanai, elektrisko tīklu un citu komunikāciju līniju un infrastruktūras objektu uzturēšanai, kā arī cilvēku un satiksmes drošībai uz ceļiem un tūrisma infrastruktūrai) atļauts veikt,  ja ir saņemts Dabas aizsardzības pārvaldes un attiecīgo sugu un biotopu aizsardzības jomā sertificēta eksperta pozitīvs rakstisks atzinums, kura nepieciešamību nosaka Dabas aizsardzības pārvalde. Valsts meža dienests atzinumu izsniedz pēc Dabas aizsardzības pārvaldes atzinuma saņemšanas.

Īpaši aizsargājamo biotopu un īpaši aizsargājamo sugu dzīvotņu aizsardzības, saglabāšanas un atjaunošanas pasākumus (tajā skaitā veicot koku ciršanu) atļauts veikt, ja ir saņemts Dabas aizsardzības pārvaldes rakstveida atzinums un attiecīgo sugu un biotopu aizsardzības jomā sertificēta eksperta pozitīvs rakstisks atzinums, kura nepieciešamību nosaka Dabas aizsardzības pārvalde. Ja minētie pasākumi tiek veikti meža zemēs, Valsts meža dienests atzinumu koku ciršanai izsniedz pēc Dabas aizsardzības pārvaldes atzinuma saņemšanas. 

Nacionālā parka teritorijā meža atjaunošanā un ieaudzēšanā atļauts izmantot vienīgi vietējo koku sugas (noteiktas noteikumu 5. pielikumā).
Lai mazinātu administratīvo slogu, noteikumu projekts nosaka, ka Dabas aizsardzības pārvaldes rakstveida atļauja nav nepieciešama, ja saskaņā ar meža apsaimniekošanu regulējošiem normatīvajiem aktiem Valsts meža dienests izsniedz koku ciršanas apliecinājumu. Šādā gadījumā Valsts meža dienests apliecinājumu izsniedz pēc Dabas aizsardzības pārvaldes pozitīva atzinuma saņemšanas. Valsts meža dienests neprasa Dabas aizsardzības pārvaldes atzinumu koku ciršanai meža teritorijās, kur tas ar šiem noteikumiem ir aizliegts (piemēram, īpaši aizsargājamo meža biotopos) un Valsts meža dienestam ir iespēja par to iegūt informāciju no publiski pieejamām valsts informācijas sistēmām (dabas datu pārvaldības sistēmas "Ozols'). 

Noteikumu projekts paredz dabas lieguma zonā noteikt galvenās cirtes aizliegumu. Mežsaimnieciskā darbība īpaši aizsargājamos biotopos un sugu dzīvotnēs dabas lieguma zonā ir aizliegta jau patlaban (Gaujas nacionālā parka likuma 3.panta ceturto daļa), līdz ar to ierobežojums no jauna attieksies uz mežaudzēm dabas lieguma zonā, kur nav konstatēti aizsargājamie biotopi. Vienlaikus norādāms, ka dabas lieguma zonas platība kopumā tiek samazināta par 3,4% (esošo un plānoto funkcionālo zonu sadalījums iekļauts  likumprojekta 24-TA-209 anotācijā). Šāds ierobežojums atbilst dabas liegumu (dabas liegumu zonu) nosacījumiem, kas noteikti arī Ministru kabineta 2010.gada 16.marta noteikumos Nr. 264 "Īpaši aizsargājamo dabas teritoriju vispārējie aizsardzības un izmantošanas noteikumi", kā arī vispārpieņemtai praksei dabas liegumu zonās arī citu īpaši aizsargājamo dabas teritoriju individuālajos aizsardzības un izmantošanas noteikumos. Ņemot vērā to, ka koksnes resursu ieguve galvenajā cirtē dabas lieguma zonā turpmāk nebūs atļauta, tiek atcelta arī prasība izstrādāt meža apsaimniekošanas plānu.
Dabas lieguma zonā tiek noteikts kopšanas cirtes aizliegumus, ja valdaudzes vecums sasniedzis noteiktu vecumu (priežu un ozolu audzēm 60 gadi; egļu, bērzu, melnalkšņu, ošu un liepu audzēm – 50 gadi, apšu audzēm – 30 gadi).
Dabas lieguma zonā tāpat kā līdz šim paredzēts aizliegums atjaunot mežu stādot vai sējot, izņemot, ja nepieciešams veikt meža atjaunošanu pēc vienlaidus sanitārās cirtes. Šādā gadījumā atjaunojot mežaudzi, veido mistrotu audzi. Savukārt pēc sanitārās cirtes, kur mežaudzes šķērslaukums kļuvis mazāks par kritisko šķērslaukumu, netiek piemēroti normatīvajos aktos par meža atjaunošanu noteiktie termiņi.
Nosacījumi svaigi gāztu egļu atstāšanai mežaudzēs saskaņoti ar Ministru kabineta 2012.gada 18.decembra noteikumu Nr.947 "Noteikumi par meža aizsardzības pasākumiem un ārkārtējās situācijas izsludināšanu mežā" prasībām. Pieļaujams izvākt svaigi vēja gāztas un/vai lauztas egles, kuru apjoms pārsniedz piecus kubikmetrus, rēķinot uz mežaudzes hektāru, un kuras var izraisīt mežaudžu bojāeju masveidīgas kaitēkļu savairošanās dēļ. Ja paredzēta svaigi gāzto un lauzto egļu, kuru apjoms pārsniedz 10 kubikmetru, rēķinot uz mežaudzes hektāru, saglabāšana, nodrošina to aizsardzību pret stumbra kaitēkļiem. Ja slimību inficētie, kaitēkļu invadētie vai citādi bojātie koki rada masveidīgas kaitēkļu savairošanās draudus un var izraisīt audžu bojāeju ārpus dabas lieguma zonas, bojātos kokus atļauts cirst sanitārajā cirtē pēc Valsts meža dienesta sanitārā atzinuma, kurā noteikts konkrēts apjoms un termiņš šo bojāto koku izvākšanai.
Tāpat arī dabas lieguma zonā tiek noteikts, ka gadījumos, ja mežaudzes šķērslaukums ir lielāks par kritisko šķērslaukumu, sauso un vēja gāzto koku ciršanai nepieciešams Valsts meža dienesta izsniegts apliecinājums koku ciršanai. Mežaudzēs, kurās meža slimību, kaitēkļu, dzīvnieku vai citādu bojājumu dēļ mežaudzes šķērslaukums kļuvis mazāks par kritisko šķērslaukumu un bojātie, gāztie, lauztie, sausie koki un kritalas netiek izvākti, neattiecina meža atjaunošanas un jaunaudžu kopšanas prasības.

Dabas parka zonas mežos kopšanas cirtēs piemērojami Meža likumā un Ministru kabineta 2012.gada 18.decembrī noteikumi Nr.935 "Noteikumi par koku ciršanu mežā" noteiktie ierobežojumi. Savukārt cirst kokus galvenajā cirtē drīkst, ja mežaudze sasniegusi noteiktu vecumu, ņemot vērā bonitāti (priede un lapegle 121-141 gads, egle - 101 gads, bērzs 81-61 gads, melnalksnis 81 gads, apse 51 gads).
Lai nodrošinātu dažāda vecuma mežaudžu veidošanos, dabas parka zonā galvenajā cirtē kokus būs atļauts cirst izlases cirtē vairākos paņēmienos, ievērojot nosacījumus, ka:
1) vienā paņēmienā cirsmā atļauts nocirst ne vairāk kā 25 procentus no mežaudzes koku krājas, izņemot, ja paredzams, ka, izpildot cirtes paņēmienu, mežaudzes šķērslaukums kļūs mazāks par kritisko šķērslaukumu;
2) nākamo cirtes paņēmienu tajā pašā cirsmā atļauts uzsākt ne agrāk kā 10 gadu pēc iepriekšējā paņēmiena pabeigšanas.
Savukārt cērtot kokus galvenajā cirtē priežu audzēs - sila, mētrāja un lāna meža tipos, cirti veic trīs paņēmienos, ievērojot šādus nosacījumus:
1) vienā paņēmienā cirsmā atļauts nocirst ne vairāk kā 50 procentus no mežaudzes koku krājas, bet pēc cirtes pēdējā paņēmiena, rēķinot uz cirsmas hektāru, saglabā vismaz 50 augtspējīgus kokus;
2) nākamo cirtes paņēmienu tajā pašā cirsmā atļauts uzsākt, kad priedes paaugas koku skaits, rēķinot uz cirsmas hektāru, ir vismaz 1000 koku, un kuru augstums ir vismaz viens metrs;
3) cirsmā saglabājama vai veidojama priedes mirusī koksne (sausi stāvoši koki, mirstoši koki, par sešiem metriem augstāki koka stumbeņi, svaigi gāzti koki un kritalas, kuru diametrs resnākajā vietā pārsniedz 25 centimetrus) vismaz 20 kubikmetru, rēķinot uz cirsmas hektāru.

Paredzētie nosacījumi dabas parka zonā nodrošina iespēju cirst priežu audzes sausajos meža tipos ar tādu cirtes intensitāti, kas nodrošina potenciāli veiksmīgu platības dabisko atjaunošanos ar priedi. Kailcirte dabas parka zonā ir aizliegta.
Dabas parka zonā cērtot baltalkšņu mežaudzes galvenajā cirtē, tās cērt izlases cirtē divos paņēmienos, ievērojot, ka vienā paņēmienā cirsmā atļauts nocirst ne vairāk kā 50 procentu no mežaudzes koku krājas un nākamo cirtes paņēmienu tajā pašā cirsmā atļauts uzsākt ne agrāk kā četrus gadus pēc iepriekšējā paņēmiena pabeigšanas. Papildus noteikts nosacījums saglabāt citu sugu kokus.
Dabas parka zonā meža dabiskā atjaunošanās noteikta kā prioritārs atjaunošanās veids pēc koku ciršanas galvenajā cirtē vai sanitārajā cirtē, kur mežaudzes šķērslaukums kļuvis mazāks par kritisko šķērslaukumu, šādos gadījumos neattiecinot normatīvajos aktos par meža atjaunošanu noteiktos termiņus. 

Ainavu aizsardzības zonā un neitrālajā zonā mežsaimnieciskās darbības ierobežojumi vērsti uz ainavisko vērtību saglabāšanu un sabalansētu saimniecisko izmantošanu. Atļautā kailcirtes platība sila, mētrāja, lāna, damakšņa un vēra meža tipam – divi hektāri, savukārt grīņa, slapjā mētrāja, slapjā damakšņa, viršu āreņa, mētru āreņa, šaurlapju āreņa, platlapju āreņa, viršu kūdreņa, mētru kūdreņa, šaurlapju kūdreņa, platlapju kūdreņa, purvāja, slapjā vēra, slapjās gāršas, gāršas un niedrāja meža tipam – viens hektārs. 
Galvenajā cirtē, cērtot kokus vairākos paņēmienos, pēdējo cirtes paņēmienu atļauts veikt, ja cirsmā paaugas koku skaits atbilst atjaunotas mežaudzes kritērijam saskaņā ar normatīvajiem aktiem par meža atjaunošanu un to vidējais augstums sasniedzis lapu kokiem vismaz vienu metru, bet skuju kokiem vismaz 0,5 metrus.
Ja ainavu aizsardzības zonā vai neitrālajā zonā plānotas vairākas kailcirtes, minimālajam attālumam starp cirsmām ir jābūt 90 metru. Par kailcirtei piegulošajām platībām uzskatāmi tie izcirtumi un mežaudzes līdz triju gadu vecumam, kas robežojas ar mežaudzi, kurā plānota kailcirte. Gar autoceļiem ainaviski vērtīgajās teritorijās kailcirtei piegulošo mežaudzi cērt, ja kailcirtes platībā mežaudze atzīta par atjaunotu un atjaunotās mežaudzes koku vidējais augstums skuju kokiem ir viens metrs un vairāk, bet lapu kokiem – divi metri un vairāk.
 
Problēmas apraksts
DAP konstatēts, ka nepietiekami organizēta apmeklētāju plūsma negatīvi ietekmē dabas vērtības GNP.  Pārāk intensīvu apmeklējumu rezultātā notiek dzīvotņu izmīdīšana, iežu atsegumu pastiprināta erozija, traucējums alās ziemojošām sugām. Sūnu sugas negatīvi ietekmē purvos un avotainās vietās izmīdīšana, bet mežos – mirušās koksnes izvākšana. Tāpat arī DAP norādīts, ka GNP teritorijā putnu sugām ir salīdzinoši augsts antropogēnā traucējuma līmenis.
Risinājuma apraksts
Lai regulētu apmeklētāju plūsmu noteikumu projekts paredz, ka GNP bez saskaņojuma ar zemes īpašnieku un Dabas aizsardzības pārvaldi ir aizliegts izveidot jaunus tūrisma un izziņas, atpūtas un sporta maršrutus (tai skaitā digitālus) ārpus dabas datu pārvaldības sistēmā reģistrētiem infrastruktūras objektiem. Tāpat arī bez saskaņojuma ar zemes īpašnieku aizliegts ierīkot nometnes un celt teltis ārpus speciāli norādītām vietām, kurināt ugunskurus ārpus speciāli ierīkotām vietām, kuras nodrošina uguns tālāku neizplatīšanos (izņemot ugunskurus pagalmos un ugunskurus ciršanas atlieku sadedzināšanai atbilstoši meža apsaimniekošanu un izmantošanu regulējošiem normatīvajiem aktiem), kā arī ierīkot slēpņošanas (geocaching) punktus. Plānotais regulējums dos tiesības arī zemes īpašniekiem vērsties Dabas aizsardzības pārvaldē ar lūgumu nodrošināt informācijas dzēšanu par viņu īpašumos nesaskaņoti izvietotiem punktiem. 
Vienlaikus noteikumu projekts paredz, ka zemes īpašniekiem vai tiesiskajiem valdītājiem savā īpašumā vai valdījumā esošajā nekustamajā īpašumā ir aizliegts ierobežot nacionālā parka apmeklētāju pārvietošanos pa Gaujas pietekām, kā arī ceļiem un takām, kas paredzēti nacionālā parka un tajā esošo publisko dabas tūrisma, izziņas un atpūtas infrastruktūras objektu apskatei un reģistrēti dabas datu pārvaldības sistēmā.
Tāpat arī GNP ir aizliegts izveidot kalnu slēpošanas, snovborda, tramplīnu, bobsleja, kamaniņu un divriteņu nobraucienu bāzes (speciāli ierīkotas vietas ar atbilstošu infrastruktūru un labiekārtojumu) un ierīkot kalnu slēpošanas, snovborda, tramplīnu, bobsleja un kamaniņu trases, kā arī divriteņu nobraucienu trases ārpus esošajām bāzēm (izņemot pilsētās un neitrālajā zonā). Esošo bāzu savienošana atļauta ar Dabas aizsardzības pārvaldes rakstveida atļauju, ja savienojošās trases platums nepārsniedz 20 metru.
Dabas lieguma zonā aizliegts celt teltis un ierīkot atpūtas vietas ārpus speciāli ierīkotām vietām un pagalmiem.

Lai mazinātu traucējumus īpaši aizsargājamo dzīvnieku sugām, noteikts aizliegums uzstādīt pastāvīgus apgaismes ķermeņus (piemēram, lampas ar sensoriem pie ēkām, gar ceļiem un tiltiem), kas vērsti uz ūdens pusi, Gaujas, Amatas, Braslas krastos un Līgatnes upes posmā no papīrfabrikas līdz uzpludinājumam, kā arī Ungura, Raiskuma un Ratnieku ezeru krastos.

Dabas lieguma zonā ir noteikts ierobežojums organizēt dabā publiskus pasākumus vairāk kā 50 cilvēkiem no 1.aprīļa līdz 30.jūnijam un no 1.jūlija līdz 30.septembrim ne biežāk kā divas reizes vienā un tajā pašā teritorijā (par plānoto pasākumu mēnesi iepriekš rakstveidā jāinformē Dabas aizsardzības pārvalde, kas seko līdzi, lai vienā vietā netiktu organizēti vairāki pasākumi). Vienlaikus ir noteikti izņēmumi, proti, minētais ierobežojums neattiecas uz pilsētām, ciemiem, māju pagalmiem, publiski pieejamu tūrisma infrastruktūru, publiskiem pasākumiem paredzētām vietām, valsts aizsardzības un bruņoto spēku mācībām, kā arī uz Gauju.
Publisku pasākumu rīkošana Gaujā nav aizliegta, vienlaikus, lai regulētu ūdenstūristu plūsmu un tās radīto slodzi uz Gauju un tās krasta zonu, noteikumu projekts paredz, ka novietot Gaujas krastos kuģošanas līdzekļus, kā arī izkāpt krastā no kuģošanas līdzekļiem drīkst tikai tam speciāli paredzētās, apzīmētās un ierīkotās vietās, kas reģistrētas dabas datu pārvaldības sistēmā, saskaņotas ar zemes īpašnieku un Dabas aizsardzības pārvaldi (izņemot gadījumus, ja tas ir saistīts ar šo teritoriju uzraudzību,  zinātnisko izpēti, valsts aizsardzības uzdevumu veikšanu un makšķerēšanu). Izkāpšanas vietas visā GNP apzīmējamas ar vienādām norādēm, lai tās būtu atpazīstamas un pamanāmas no ūdens un krasta. 
Plānotais regulējums atbilst lielāko GNP teritorijā darbojošos laivu nomu pakalpojumu sniedzēju sabiedriskās apspriešanas laikā piedāvātajam risinājumam, proti, Dabas aizsardzības pārvaldei vai pašvaldībām izveidot atbilstošu infrastruktūru savā īpašumā esošajās zemēs pie Gaujas, vai nodot tās apsaimniekošanā tūrisma pakalpojumu sniedzējiem. Tūrisma pakalpojumu sniedzēji ir izteikuši gatavību nepieciešamības gadījumā izveidot biedrību, lai nodrošinātu teritorijas labiekārtošanu un attiecīgo pakalpojumu pieejamību.
 
Problēmas apraksts
Nepieciešams precizēt regulējumu attiecībā uz medībām GNP, tajā skaitā atbilstoši Medību likumā lietotajai terminoloģijai.
Risinājuma apraksts
Noteikumu projekts paredz, ka GNP teritorijā aizliegts medīt izmantojot neselektīvus medību līdzekļus, rīkus, metodes un paņēmienus. Punkta mērķis ir ierobežot medības ar lamatām, slazdiem vai citiem rīkiem, kas izslēdz tādu sugu nomedīšanu, kuru medības GNP ir aizliegtas. Piedāvātā punkta redakcija formulēta atbilstoši Medību likumā lietotai terminoloģijai. Gadījumos, kad, ievērojot medību rīku atbilstošas un pamatotas lietošanas principus, tiek nomedīts kādas nemedījamās sugas īpatnis, no Dabas aizsardzības pārvaldes saņemama nemedījamā dzīvnieka iegūšanas atļauja.
Noteikumu projektā uzskaitīti medījamie dzīvnieki, kurus GNP teritorijā medīt ir aizliegts: ūdensputnus, medņus Tetrao urogallus, rubeņus Tetrao tetrix, raķeļus Tetrao tetrix x Tetrao urogallus, pelēkos zaķus Lepus europaeus, baltos zaķus Lepus timidus, akmens caunas Martes foina, seskus Mustela putorius, āpšus Meles meles, mežirbes Bonasia bonasia, lauku baložus Columba palumbus un slokas Scolopax rusticola. Izņemot akmens caunas Martes foina un seskus Mustela putorius, ja tie nodara nozīmīgu kaitējumu lauksaimniecības dzīvniekiem. Tāpat arī aizliegts medīt vilkus Canis lupus, izņemot epizootiju uzliesmojuma vai draudu gadījumā vai ja tie nodara nozīmīgu kaitējumu lauksaimniecības dzīvniekiem. Šajos gadījumos Valsts meža dienests medību atļauju izsniedz pēc Dabas aizsardzības pārvaldes pozitīva atzinuma saņemšanas. Dabas aizsardzības pārvalde atzinumu sniedz 10 darbdienu laikā pēc Valsts meža dienesta pieprasījuma saņemšanas.
GNP ir aizliegts organizēt medības ar dzinējiem vai medības ar traucēšanu biežāk nekā divas reizes kalendāra mēnesī vienā un tajā pašā platībā, izņemot gadījumus, ja ir konstatēti būtiski medījamo dzīvnieku nodarīti postījumi, un par tiem ziņots Valsts meža dienestam. Valsts meža dienests par plānotajām medībām informē Dabas aizsardzības pārvaldi. 

Stingrā režīma zonā medības ir aizliegtas, izņemot pēc saskaņošanas ar Dabas aizsardzības pārvaldi medības ar dzinējiem vai medības ar traucēšanu ne biežāk kā vienu reizi mēnesī vienā un tajā pašā platībā gadījumus, ja ir konstatēti būtiski medījamo dzīvnieku nodarīti postījumi stingrās režīma zonas pieguļošajām lauksaimniecības zemēm, un par tiem ziņots Valsts meža dienestam, kā arī lai nepieļautu epizootiju izplatīšanos. Medījamo dzīvnieku nodarīto postījumu būtiskumu novērtē atbilstoši Ministru kabineta 2014.gada 26.maija noteikumiem Nr.269 "Noteikumi par medījamo dzīvnieku nodarīto zaudējumu noteikšanu un medību koordinācijas komisijām". 

GNP teritorijā ir aizliegts piebarot savvaļas sugu dzīvniekus meža zemēs. GNP teritorijā pieļaujama vienīgi dozēto dzīvnieku barotavu uzstādīšana. Ierīkot medījamo dzīvnieku piebarošanas lauces GNP nav atļauts.
GNP dabiskajās ūdenstecēs un ūdenstilpēs aizliegts nodarboties ar zemūdens medībām un atrasties ar zemūdens medību rīkiem ūdenī vai krastā tuvāk par 20 metriem no krasta līnijas (izņemot ūdenstilpes, kurās ir izstrādāts licencētās makšķerēšanas nolikums un tajā ir paredzētas zemūdens medības).
 
Problēmas apraksts
Lauksaimniecības intensificēšanās vai grūti apsaimniekojamu lauksaimniecības platību pamešana DAP ir norādīta kā viena no nozīmīgākajām problēmām zālāju biotopu saglabāšanā un aizsardzības nodrošināšanā.  GNP teritorijā zālājus ietekmē gan neatbilstoša apsaimniekošana, gan pamešana, kā rezultātā vērtīgi zālāju biotopi aizaug ar krūmiem un kokiem, kā arī pasliktinās biotopus raksturojošie struktūras rādītāji. Tāpat arī bioloģiskai daudzveidībai vai ainaviski nozīmīgu zālāju iznīcināšana notiek apbūves vai rekreācijas infrastruktūras attīstības rezultātā.
Ilggadīgo zālāju platības Gaujas senielejā un pieteku ielejās DAP  ir identificētas kā sliktā stāvoklī esošās nozīmīgās ainavas, kuras prioritāri nepieciešams uzturēt vai atjaunot.
 
Risinājuma apraksts
Noteikumu projekts paredz aizliegumu GNP teritorijā bojāt vai iznīcināt īpaši aizsargājamos biotopus, kas reģistrēti dabas datu pārvaldības sistēmā. Ierobežojums attiecināms arī uz īpaši aizsargājamiem zālāju biotopiem un tādām darbībām kā, piemēram, uzaršana, kultivēšana, apbūvēšana, mākslīga meža ieaudzēšana vai aizaudzēšana ar krūmiem un kokiem.
Lai nodrošinātu aizsardzību ilggadīgīgajiem zālājiem upju ielejās (potenciālās teritorijas, kur nākotnē varētu veidoties zālāju biotopi), noteikumu projekts paredz aizliegumu tos bojāt vai iznīcināt (norādīti noteikumu projekta 3. pielikumā). Vienlaikus ir paredzēts izņēmums gadījumos, ja zālājs ir vienīgā apbūvei piemērotā teritorija nekustamajā īpašumā. Šādā gadījumā pieļaujama zemes lietošanas kategorijas maiņa apbūvei un piemājas zemei līdz 20% apjomā no zālāja platības, bet ne vairāk kā 0,3 ha.
Problēmas apraksts
Zemes vienību sadalīšana dod iespēju veidot patstāvīgus nekustamos īpašumus. Jo vairāk patstāvīgu nekustamo īpašumu, jo lielāka iespējamība, ka katrā īpašumā tiek veidota jauna apbūve, tādējādi palielināta antropogēnā slodze uz GNP dabas vērtībām. Līdz ar to zemes vienību sadalīšana rada risku negatīvās antropogēnās ietekmes palielināšanai (skatīt Senāta Administratīvo lietu departamenta 2020.gada 30.novembra spriedumu lietā Nr. A420278717, SKA-379/2020). Jo bioloģiski vērtīgāka teritorija, jo potenciāli lielāku negatīvu ietekmi uz dabas vērtību saglabāšanu rada jaunu nekustamo īpašumu veidošana.
 
Risinājuma apraksts
Zemes vienību dalīšanas ierobežojuma mērķis GNP ir antropogēnās slodzes pieauguma samazināšana. Ierobežojumi tiek attiecināti arī uz kopīpašumu sadalīšanu reālās daļās, lai neveidotos jauni patstāvīgi īpašumi ar iespēju palielināt apbūves blīvumu.
Noteikumu projektā noteikts ierobežojums sadalīt zemes vienības (tajā skaitā dalot kopīpašumu), ja pēc sadalīšanas katras atsevišķās vienības platība dabas lieguma zonā  ir mazāka par 10 ha. Dabas parka zonā aizliegts sadalīt zemes vienību, ja dalāmās zemes vienības dominējošais zemes lietošanas veids ir meža zeme, – ja katras atsevišķās zemes vienības platība pēc sadalīšanas ir mazāka par 10 ha meža zemēs, bet, ja dalāmās zemes vienības dominējošais zemes lietošanas veids ir lauksaimniecībā izmantojamā zeme un pārējās zemes, – ja katras atsevišķās zemes vienības platība pēc sadalīšanas ir mazāka par 3 ha. 
Ierobežojumi neattiecas uz 1) uz zemes robežu pārkārtošanu vai zemes vienību apvienošanu; 2) zemes vienībām, kas tiek atdalītas publiski pieejamu dabas tūrisma un izziņas, atpūtas un sporta infrastruktūras objektu ierīkošanai, būvniecībai un uzturēšanai, kā arī inženierbūvju atjaunošanai, pārbūvei vai uzturēšanai; 3) uz gadījumiem, ja no īpašuma tiek atdalīta zemes vienība ar dzīvojamām un saimniecības ēkām, pagalmu un zemi, kas nepieciešama saimniecības uzturēšanai; 4) pilsētās un ciemos, kas noteikti vietējās pašvaldības teritorijas plānojumā; 5) ja atdalāmais zemes gabals tiek nodots publisko personu īpašumā to funkciju īstenošanai. 
Ja zemes vienība ietilpst vairākās GNP funkcionālajās zonās (ar dažādiem zemes dalīšanas nosacījumiem), pieļaujama zemes vienības nodalīšana pa funkcionālās zonas robežām. Savukārt funkcionālās zonas ietvaros ietilpstošās zemes vienības sadalīšana pieļaujama atbilstoši konkrētās funkcionālās zonas nosacījumiem. Piemēram, ja zemes vienība ar platību 5 ha atrodas dabas lieguma zonā (2 ha) un neitrālajā zonā (3 ha), atļauts nodalīt neitrālajā zonā ietilpstošo zemes vienības daļu un sadalīt atbilstoši teritorijas plānojumā noteiktajai minimālajai platībai. Savukārt dabas lieguma zonā ietilpstošo zemes vienības daļu mazākās vienībās sadalīt nav atļauts, jo atbilstoši noteikumu projektam dabas lieguma zonā sadalāmā zemes vienības daļa būtu mazāka kā 10 ha.  

Ja vienā zemes gabalā ir vairāki zemes izmantošanas veidi, kas izvietoti mozaīkveidā, zemes gabalu dalīšanas ierobežojumus nosaka pēc dominējošā zemes lietošanas veida.  Izvērtējot katra atsevišķa zemes lietošanas veida pārstāvību konkrētajā zemes gabalā, par dominējošo pieņemot to, kas aizņem lielākās platības jeb vairāk kā 50 % attiecībā pret citiem zemes lietošanas veidiem. Zemes lietošanas kategorijas veidi tiek lietoti atbilstoši Ministru kabineta 2007.gada 21.augusta noteikumu Nr.562 “Noteikumi par zemes lietošanas veidu klasifikācijas kārtību un to noteikšanas kritērijiem” 1.pielikumā iekļautajam klasifikatoram.
 
Problēmas apraksts
Viens no GNP mērķiem ir nodrošināt īpaši aizsargājamie biotopu un īpaši aizsargājamās sugu aizsardzību, lai saglabātu vai atjaunotu labvēlīgu aizsardzības statusu tiem biotopiem un sugu populācijām, kuru dēļ GNP ir noteikts kā Eiropas nozīmes aizsargājamās dabas teritorija (Natura 2000). Dabas aizsardzības plāna izstrādes ietvaros apkopoti un iegūti jauni dati par dabas vērtībām un to ietekmējošiem faktoriem, daudz augstākā detalizācijā. GNP teritorijā kopumā ir konstatēti 32 aizsargājamo biotopu veidi ar kopējo platību 18 580 ha jeb 20,2 % no kopējās GNP teritorijas.
Risinājuma apraksts
Noteikumu projekts paredz, ka GNP aizliegts bojāt vai iznīcināt īpaši aizsargājamos biotopus un īpaši aizsargājamo sugu dzīvotnes. Šāds ierobežojums ir noteikts arī patlaban. Vienlaikus noteikumu projektā tiek precizēts, ka ierobežojumi attiecas uz īpaši aizsargājamiem biotopiem, kuri ir reģistrēti dabas datu pārvaldības sistēmā un par kuriem ir informēts zemes īpašnieks vai tiesiskais valdītājs.
Par īpaši aizsargājamiem biotopiem zemes īpašnieki (ar individuālu vēstuli) tika informēti DAP izstrādes laikā veiktās kartēšanas ietvaros vai meža apsaimniekošanas plāna izstrādes ietvaros. Lai novērstu dažādas interpretācijas par zemes īpašnieku informēšanas faktu, uzskatāms, ka par īpaši aizsargājamiem biotopiem, kas ir reģistrēti dabas datu pārvaldības sistēmā līdz šo noteikumu pieņemšanai, zemes īpašnieki ir informēti.
Pirms jaunu (pēc šo noteikumu pieņemšanas) īpaši aizsargājamos biotopu reģistrēšanas dabas datu pārvaldības sistēmā  Dabas aizsardzības pārvalde par to informē zemes īpašnieku. Ja īpaši aizsargājamais biotops tiek konstatēts normatīvajos aktos noteikto atļauju (ja to pieprasa zemes īpašnieks vai tā pilnvarotā persona) saņemšanas procesā, kuras izsniedz Dabas aizsardzības pārvalde vai citas iestādes, pamatojoties uz Dabas aizsardzības pārvaldes rakstveida atļauju, atsevišķa zemes īpašnieka informēšana nav jāveic.  
Attiecībā uz informēšanu par īpaši aizsargājamo sugu dzīvotnēm regulējums ir noteikts Sugu un biotopu aizsardzības likumā. 
Vienlaikus norādāms, ka zemes īpašnieks par īpaši aizsargājamo biotopu un īpaši aizsargājamo sugu dzīvotņu esamību savā īpašumā var pārliecināties dabas datu pārvaldības sistēmā (https://ozols.gov.lv/pub), kas ir publiski pieejama
Vai ir izvērtēti alternatīvie risinājumi?
Apraksts
GNP dabas aizsardzības plāna izstrādes ietvaros ir veikts esošā GNP regulējuma izvērtējums un konstatēts, ka tas nenodrošina nepieciešamo aizsardzības režīmu dabas vērtību ilgtermiņa aizsardzībai. Ņemot vērā to, ka GNP aizņem plašu teritoriju, dabas aizsardzības plānā kā atbilstošākais veids dabas aizsardzības un saimniecisko interešu salāgošanai tiek piedāvāts GNP noteikt dažādas funkcionālās zonas. Dabas aizsardzības plāna izstrādes ietvaros ir izvērtētas un iespēju robežās ņemtas vērā dažādu ieinteresēto pušu (tajā skaitā zemes īpašnieku, pašvaldību u.c.) intereses.
Vai ir izvērtēts prasību un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem?
Apraksts
Lai nodrošinātu dabas vērtību aizsardzību, vienlaikus neradot nepamatotus saimnieciskās darbības ierobežojumus teritorijās, kur tas nav nepieciešams, izstrādāts iespējami detalizēts GNP funkcionālais zonējums ar atšķirīgām aizsardzības un izmantošanas prasības. Vienlaikus ar noteikumu projektu ir sagatavots likumprojekts  "Gaujas Nacionālā parka likums" (24-TA-209), kur noteiktas GNP robežas, funkcionālās zonas un pārvaldības principi.
 

1.4. Izvērtējumi/pētījumi, kas pamato TA nepieciešamību

1.5. Pēcpārbaudes (ex-post) izvērtējums

Vai tiks veikts?

1.6. Cita informācija

-
2. Tiesību akta projekta ietekmējamās sabiedrības grupas, ietekme uz tautsaimniecības attīstību un administratīvo slogu
Vai projekts skar šo jomu?

2.1. Sabiedrības grupas, kuras tiesiskais regulējums ietekmē, vai varētu ietekmēt

Fiziskās personas
  • Zemes īpašnieki, tiesiskie valdītāji un apsaimniekotāji, kuru īpašumā esošās zemes vienības vai to daļas atrodas GNP teritorijā. GNP apmeklētāji, sabiedrība kopumā.
Ietekmes apraksts
GNP ietverto nekustamo īpašumu  apsaimniekošanā atkarībā no piemērotās funkcionālās zonas, būs jāievēro GNP individuālie aizsardzības un izmantošanas noteikumi.  Lielākā ietekme paredzama meža zemes īpašniekiem dabas lieguma zonā, kur tiek paredzēts galvenās cirtes un kopšanas cirtes aizliegums. Vienlaikus tiek samazināts administratīvais slogs, piemēram, tiek atcelta prasība izstrādāt meža apsaimniekošanas plānu.
Juridiskās personas
  • Juridiskās personas, kuru īpašumā, valdījumā vai apsaimniekošanā esošās zemes vienības vai to daļas atrodas GNP teritorijā.
Ietekmes apraksts
GNP ietverto nekustamo īpašumu  apsaimniekošanā atkarībā no piemērotās funkcionālās zonas, būs jāievēro GNP individuālie aizsardzības un izmantošanas noteikumi.  Lielākā ietekme paredzama meža zemes īpašniekiem dabas lieguma zonā, kur tiek paredzēts galvenās cirtes un kopšanas cirtes aizliegums. Vienlaikus tiek samazināts administratīvais slogs, piemēram, tiek atcelta prasība izstrādāt meža apsaimniekošanas plānu.

2.2. Tiesiskā regulējuma ietekme uz tautsaimniecību

Vai projekts skar šo jomu?

2.2.1. uz makroekonomisko vidi:

2.2.2. uz nozaru konkurētspēju:

2.2.3. uz uzņēmējdarbības vidi:

2.2.4. uz mazajiem un vidējiem uzņēmējiem:

Ietekmes apraksts
Var būt lokāla ietekme uz mazajiem un vidējiem uzņēmumiem, kuriem pieder, veic vai plāno saimniecisko darbību GNP ietvertajās zemes vienībās, galvenokārt saistībā ar mežizstrādi. Vienlaikus tiek samazināts administratīvais slogs, piemēram, tiek atcelta prasība izstrādāt meža apsaimniekošanas plānu.

2.2.5. uz konkurenci:

2.2.6. uz nodarbinātību:

2.3. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums

Vai projekts skar šo jomu?

2.4. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums

Vai projekts skar šo jomu?
3. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
Vai projekts skar šo jomu?
Cita informācija
Noteikumu projektam nav ietekmes uz valsts budžeta izdevumiem. Likumprojekta ievērošanu un citas normatīvajos aktos noteiktās darbības (piemēram, rakstisku atļauju izsniegšana)  Dabas aizsardzības pārvalde un citas institūcijas veiks esošo budžetu ietvaros.

Nekustamo īpašumu ierobežojumi īpaši aizsargājamās dabas teritorijās fizisko un juridisko personu nekustamo īpašumu izmantošanā ar īpašnieka tiesībām brīvi rīkoties ar savu īpašumu citu starp izvērtēti, izstrādājot likumu „Par zemes īpašnieku tiesībām uz kompensāciju par saimnieciskās darbības ierobežojumiem īpaši aizsargājamās dabas teritorijās un mikroliegumos”.
Par mežsaimnieciskās darbības ierobežojumiem atbilstoši likumam „Par zemes īpašnieku tiesībām uz kompensāciju par saimnieciskās darbības ierobežojumiem īpaši aizsargājamās dabas teritorijās un mikroliegumos” ir pieejami ikgadējie atbalsta maksājumi (Ministru kabineta 2023. gada 18. aprīļa noteikumu Nr. 197 "Atbalsta piešķiršanas kārtība Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai platībatkarīgo un dzīvniekatkarīgo saistību īstenošanai" (turpmāk - Noteikumi Nr.197) 82. punkts (52 euro/ha par kailcirtes aizliegumu, 145 euro/ha par galvenās cirtes aizliegumu, 196 euro/ha – par mežsaimnieciskās darbības, galvenās cirtes un kopšanas cirtes aizliegumu)). Arī lauksaimniecībā izmantojamās zemēs - bioloģiski vērtīgos zālājos (ES nozīmes zālāju biotopos vai/un putniem nozīmīgi zālājos) ir pieejami atbalsta maksājumi par to atbilstošu apsaimniekošanu (no 96 euro/ha BDUZ 1.klases  līdz 338 euro/ha BDUZ 4.klasei) papildus citiem atbalsta maksājumiem (ja attiecināmi).

Pēc Dabas aizsardzības pārvaldes aprēķiniem plānoto izmaiņu rezultātā fiziskām un juridiskām personām piederošajos mežos GNP paredzams, ka platības, kur ir aizliegta mežsaimnieciskā darbība samazināsies par 940 ha (no 5086,68 ha uz 4146 ha), galvenās cirtes aizliegums pieaugs par 5251 ha (no 99,3 ha uz 5351 ha), kailcirtes aizliegums pieaugs par 2792 ha (no 859 ha uz 3651ha), kā arī tiks noteikts kopšanas cirtes aizliegums 3895 ha platībā. Atbilstoši Noteikumos Nr.197 noteiktajām atbalsta likmēm paredzams, ka atbalsta maksājumiem papildus būs nepieciešami ap 932 000 euro. Ņemot vērā to, ka atbalsts tiek maksāts uz zemes īpašnieku iesniegumu pamata (un nav prognozējams, vai visi zemes īpašnieki uz atbalstu pieteiksies), precīza maksājumiem nepieciešamā summa nav aprēķināma. 


Kompensācija netiek noteikta atkarībā no tā saimnieciskās darbības veida, ko bija iecerējusi katra ierobežotā persona, bet gan par tādas saimnieciskās darbības ierobežojumu, kuru būtībā varētu veikt uz ikviena zemesgabala laukos (lauksaimniecība vai mežsaimniecība). Kompensācija par saimnieciskās darbības ierobežojumiem īpaši aizsargājamās dabas teritorijās paredzēta tikai tad, ja saimnieciskās darbības ierobežojums ir būtisks, un tikai tiktāl, lai atsvērtu ierobežojuma nesamērību (Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departamenta 2010. gada 9. jūlija spriedums lietā Nr.A42443506, SKA – 35/2010).
Noteikumu projekts sagatavots pamatojoties uz likumprojektā "Gaujas Nacionālā parka likums" (24-TA-209) doto deleģējumu un stājas spēkā vienlaikus.
5. Tiesību akta projekta atbilstība Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām
Vai projekts skar šo jomu?

5.1. Saistības pret Eiropas Savienību

Vai ir attiecināms?

5.2. Citas starptautiskās saistības

Vai ir attiecināms?
-

5.3. Cita informācija

Apraksts
Informatīva atsauce uz Padomes direktīvu 92/43/EEK (1992. gada 21. maijs) par dabisko dzīvotņu, savvaļas faunas un floras aizsardzību un Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 30. novembra direktīvu 2009/147/EK par savvaļas putnu aizsardzību iekļauta likumprojektā "Gaujas Nacionālā parka likums" un atbilstības novērtējums iekļauts minētā likumprojekta anotācijā.

6.1. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas

Valsts un pašvaldību institūcijas
Dabas aizsardzības pārvalde
Nevalstiskās organizācijas
Cits

6.2. Sabiedrības līdzdalības organizēšanas veidi

Veids
Sabiedriskā apspriede
Saite uz sabiedrības līdzdalības rezultātiem
Apkopojums pieejams sadaļā "Sabiedrības līdzdalība"

6.3. Sabiedrības līdzdalības rezultāti

Sabiedriskās apsiešanas laikā tiesību aktu izstrādes portālā saņemti 85 iebildumi/priekšlikumi no 14 iesniedzējiem. Apkopojums, kādā veidā viedoklis vai iebildums ņemts vērā, vai pamatojums, ja viedoklis nav ņemts vērā, pievienots sadaļā "Sabiedrības līdzdalība".
Papildus VARAM saņemti 28 iesniegumi no GNP zemju īpašniekiem ar lūgumu pārskatīt plānoto regulējumu. Funkcionālais zonējums iesniegumos norādītajos īpašumos atkārtoti izvērtēts un iespēju robežās pārskatīts. Veiktās izmaiņas zemes īpašniekiem redzamas tiešsasites kartē (https://ozols.gov.lv/kartes/apps/webappviewer/index.html?id=5f23138dac7743c698545c046c2f4f50). 
Sabiedriskās apspriešanas sanāksmēs (8 sanāksmes) kopā piedalījās 186 personas.

6.4. Cita informācija

Saskaņā ar likuma "Par īpaši aizsargājamām dabas teritorijām" (turpmāk - ĪADT likums) 12.panta ceturto daļu noteikumu projekts atzinuma sniegšanai tika nosūtīts GNP ietilpstošajām pašvaldībām - Saulkrastu novada pašvaldībai, Cēsu novada pašvaldībai, Siguldas novada pašvaldībai un Valmieras novada pašvaldībai.
Saskaņā ar ĪADT likuma 13.panta ceturto daļu Dabas aizsardzības pārvalde publicēja paziņojumu Latvijas Vēstnesī (https://www.vestnesis.lv/op/2024/197.DA5) un nodrošināja zemes īpašnieku informēšanu -  publicējot informāciju Dabas aizsardzības pārvaldes mājas lapā (https://www.daba.gov.lv/lv/gaujas-nacionala-parka-individualo-noteikumu-apspriesana), VARAM mājas lapā (https://www.varam.gov.lv/lv/normativo-aktu-projekti-dabas-aizsardzibas-joma) vietējo pašvaldību mājas lapās,  vietējos laikrakstos, kā arī organizējot astoņas publiskās apspriedes sanāksmes no 2024.gada 23.oktobra līdz 30.oktobrim. Lai zemes īpašnieki ērti varētu redzēt plānotās izmaiņas savos īpašumos Dabas aizsardzības pārvalde sagatavoja tiešsaistes karti ar esošajām un plānotajām funkcionālajām zonām(https://ozols.gov.lv/kartes/apps/webappviewer/index.html?id=5f23138dac7743c698545c046c2f4f50).  
7. Tiesību akta projekta izpildes nodrošināšana un tās ietekme uz institūcijām
Vai projekts skar šo jomu?

7.1. Projekta izpildē iesaistītās institūcijas

Institūcijas
  • Dabas aizsardzības pārvalde

7.2. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums

Vai projekts skar šo jomu?

7.3. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums

Vai projekts skar šo jomu?

7.4. Projekta izpildes ietekme uz pārvaldes funkcijām un institucionālo struktūru

Ietekme
Jā/Nē
Skaidrojums
1. Tiks veidota jauna institūcija
-
2. Tiks likvidēta institūcija
-
3. Tiks veikta esošās institūcijas reorganizācija
-
4. Institūcijas funkcijas un uzdevumi tiks mainīti (paplašināti vai sašaurināti)
-
5. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu efektivizācija
-
6. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu digitalizācija
-
7. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu optimizācija
-
8. Cita informācija
-

7.5. Cita informācija

Normatīvajos aktos noteiktās funkcijas, kas saistītas ar GNP (piemēram, rakstisku atļauju izsniegšana, ziņojumu gatavošana EK) Dabas aizsardzības pārvalde un citas institūcijas veiks esošo budžetu ietvaros. Noteikumu projekts neparedz jaunas funkcijas.
8. Horizontālās ietekmes

8.1.1. uz publisku pakalpojumu attīstību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.2. uz valsts un pašvaldību informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.3. uz informācijas sabiedrības politikas īstenošanu

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.4. uz Nacionālā attīstības plāna rādītājiem

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.5. uz teritoriju attīstību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.6. uz vidi

Vai projekts skar šo jomu?
Apraksts
Noteikumu projekts veicinās ilgtspējīgu GNP teritorijas attīstību.

8.1.7. uz klimatneitralitāti

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.8. uz iedzīvotāju sociālo situāciju

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.9. uz personu ar invaliditāti vienlīdzīgām iespējām un tiesībām

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.10. uz dzimumu līdztiesību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.11. uz veselību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.12. uz cilvēktiesībām, demokrātiskām vērtībām un pilsoniskās sabiedrības attīstību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.13. uz datu aizsardzību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.14. uz diasporu

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.15. uz profesiju reglamentāciju

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.16. uz bērna labākajām interesēm

Vai projekts skar šo jomu?

8.2. Cita informācija

-
Pielikumi
Piekrītu
Paziņojums par sīkdatņu lietošanu
Lai nodrošinātu TAP portāla pieejamību, tā darbībai tiek izmantotas tikai obligātās tehniskās sīkdatnes. Esmu informēts par sīkdatņu izmantošanu un, turpinot darboties šajā vietnē, piekrītu to izmantošanai. Lasīt vairāk