Anotācija (ex-ante)

Dabas aizsardzības plāna izstrādes ietvaros ir izvērtēts esošas GNP regulējums un secināts, ka esošais GNP zonējums ir izstrādāts, lai aizsargātu tā nozīmīgākās dabas vērtības, iekļaujot Gaujas senieleju, tās sāngravas un upju pieteku ielejas, Sudas purvu, kā arī citas nozīmīgas dabas vērtības (ezeru, mežu, purvu u.c. teritorijas) stingrā režīma zonā un dabas lieguma zonā. Izvēlētā zonējuma pieeja saglabā un aizsargā nozīmīgas ekoloģiskā tīklojuma daļas plašākā teritorijā, tajā pat laikā ir secināts, ka GNP  ir noteikti neitrālās zonas areāli ievērojamās platībās, ietverot ne tikai ciemu, apdzīvotu vietu un būtiski pārveidotu vietu teritorijas, bet arī meža, purvu un lauksaimniecības zemju platībās ar aizsargājamām dabas vērtībām. GNP ir vienīgā īpaši aizsargājamā dabas teritorija Latvijā, kurā ir noteikta kultūrvēsturiskā zona, tajā pat laikā tās izveides kritēriji un sasaiste ar mērķiem pamatota vispārīgi. Funkcionālo zonu sadalījums veidots salīdzinoši mazā mērogā pēc konceptuālas pieejas, nefragmentējot to, bet veidojot ērti uztveramus un viengabalainus funkcionālo zonu areālus, vienlaikus secināts, ka daļa īpaši aizsargājamo dabu vērtību sastopamas ainavu aizsardzības zonā un neitrālajā zonā, kur esošais regulējums nenodrošināta to aizsardzību. Plašās mežu platībās dabas lieguma zonā tiek pieļauta meža izmantošana koksnes ieguvei, kas nereti pasliktina esošo dabas vērtību, tajā skaitā aizsargājamo biotopu un sugu dzīvotņu, kvalitāti un neveicina dabas aizsardzības vērtības palielināšanos ilgtermiņā.
Tā kā funkcionālo zonu mērķi un aizsardzības nosacījumi ir atrunāti divos normatīvajos aktos (Gaujas nacionālā parka likums un noteikumi Nr.317.), ir apgrūtināta to uztveramību un pastāv risks veidoties dažādām nosacījumu piemērošanas interpretācijām.
 

1. Likumprojekts precizē vispārīgās normas (I.nodaļas 1.-2.pants), kas nosaka GNP robežas, platību un izveidošanas mērķi atbilstoši dabas aizsardzības plānā ieteiktajiem precizējumiem. Dabas aizsardzības plāna izstrādes ietvaros ir precizēta GNP ārējā robeža atbilstoši aktuālajai kadastrālajai informācijai, attiecīgi ir precizēta arī GNP  kopējā platība (91 768 ha) un tā norādīta likumprojekta 1.pantā. GNP robežas tiek noteiktas likumprojekta pielikumā. Likumprojekta pielikums satur GNP robežas un funkcionālo zonu shēmu, kā arī atsauci uz dabas datu pārvaldības sistēmu "Ozols", kas ir valsts informācijas sistēma, kur saskaņā ar Ministru kabineta 2014.gada 9.jūnija noteikumiem Nr.293  "Dabas datu pārvaldības sistēmas uzturēšanas, datu aktualizācijas un informācijas aprites kārtība" tiek uzturētās īpaši izsargājamo dabas teritoriju robežas. Tāpat arī iekļauta atsauce uz robežu shēmas sagatavošanā izmantoto kartogrāfisko informāciju. 
Ņemt vērā dabas aizsardzības plāna priekšlikumus, likumprojekts paredz detalizētāk aprakstīt GNP izveidošanas mērķi.

Likumprojekta II.nodaļa nosaka GNP funkcionālās zonas, atbilstoši dabas aizsardzības plānā ietvertajam priekšlikumam. Plānotais funkcionālais zonējums sagatavots nodrošinot spēkā esošā zonējuma pēctecību, vienlaikus precizējot to atbilstoši teritorijas aktuālajam novērtējumam, esošajai situācijai un aktuālajiem datiem. Funkcionālo zonu definēšanai izmantota integrēta pieeja.
Rekreācijas un tūrisma potenciāla attīstībai, kā arī dabas, ainavu un kultūrvēsturisko vērtību saglabāšanai, ir ieviesta dabas parka zona, kas lielā mērā ietver iepriekš kultūrvēsturiskajā zonā aizsargātās platības. Zonējums veidots ar mērķi saglabāt teritorijas unikālās un tipiskās dabas, ainaviskās, rekreatīvās un kultūrvēsturiskās vērtības. Vienlaikus ņemts vērā tas, ka kultūrvēsturisko objektu aizsardzība un ainavu pārvaldība daudz lielākā mērā saistās ar citiem normatīviem aktiem un plānošanas dokumentiem, respektīvi, tie nav primārie īpaši aizsargājamo dabas teritoriju juridiskā ietvara objekti, bet gan kultūrvēsturiskā mantojuma saglabāšanas un telpiskās plānošanas ietvara objekti.
Izstrādājot zonējuma priekšlikumu, tika ņemta vērā arī teritorijas īpašā nozīme tūrismam un rekreācijai, gan vietējā, gan arī nacionālā mērogā.
Kā papildus datu kopa teritorijas zonējuma sagatavošanai un izvērtējumam tika izmantots ekosistēmu pakalpojumu (turpmāk - EP) novērtējums GNP. Sagatavotais priekšlikums zonējumam izvērtēts ņemot vērā teritoriju nozīmību EP nodrošinājumam gan kvalitatīvos aspektos, gan arī funkcionāli. Teritorijas ar plašāko EP klāstu, kura saglabāšanu pilnvērtīgi iespējams nodrošināt paredzot noteiktu ierobežojumu kopumu, iekļautas zonās, kam noteikti atbilstoši saimnieciskās darbības ierobežojumi. Piemēram, lai nodrošinātu EP nodrošinājuma saglabāšanos, mežu platības ar augstu nozīmību rekreācijas, dabisko ainavu un erozijas aizsardzības nodrošināšanai, iekļautas GNP zonās, kurās paredzēti meža apsaimniekošanas ierobežojumi. Vienlaikus, teritorijas, kuru EP nodrošinājuma nozīmība primāri identificēta vienā konkrētā pakalpojumu blokā, piemēram, apgādes pakalpojumi - lauksaimnieciskās produkcijas, pārtikas ražošana vai kultūras pakalpojumi - raksturīgo kultūrvēsturisko ainavu nodrošināšana, iekļautas zonā, kas nodrošina iespējas šo teritoriju pilnvērtīgai apsaimniekošanai.

Likumprojekts paredz GNP izdalīt šādas funkcionālās zonas (4.pants):
- stingrā režīma zona;
- dabas lieguma zona;
- dabas parka zona;
- ainavu aizsardzības zona;
- neitrālā zona.

Esošais un plānotais GNP funkcionālo zonu sadalījums:

Funkcionālā zona	Esošais zonējums		Plānotais zonējums		Izmaiņas
	Paltība, ha	Platība no GNP, %	Platība, ha	Platība no GNP, %	ha	%
Dabas rezervāta jeb stingrā režīma zona (SRZ)	3685	4	3678	4	-7	0.01
Dabas lieguma zona (DLZ)	31884	35	29018	32	-2864	-3,4
Dabas parka zona (DPZ)	0	0	10422	11	10422	11,4
Ainavu aizsardzības zona (AAZ)	41812	46	43065	47	1253	0,9
Kultūrvēsturiskā zona	2569	3	0	0	-2569	-3,0
Neitrālā zona (NZ)	11838	13	5585	6	-6253	-6,9

Stingrās režīma zonas mērķis ir nodrošināt un aizsargāt pret traucējumiem jutīgās īpaši aizsargājamās sugas un to dzīvotnes un saglabāt cilvēku darbības neskartas un maz pārveidotas teritorijas, kurās tiek nodrošināta netraucēta dabisko procesu attīstība.
stingrā režīma zona ietver teritorijas ar augstu bioloģiskās daudzveidības saglabāšanas nozīmību, teritorijas, kuras maz ietekmējusi cilvēka saimnieciskā darbība un kas veido unikālus ekoloģiskos kompleksus, kuru vērtības saglabāšanas nodrošināšanai ir nepieciešams nodrošināt netraucētu dabisko procesu attīstību. Stingrā režīma zonā pieļaujama ekoloģisko procesu zinātniskā izpēte un monitorings, kā arī ierobežoti aizsargājamo sugu un biotopu aizsardzības un apsaimniekošanas pasākumi atbilstoši speciāli sagatavotiem pasākumu plāniem.
Stingrā režīma zonas zeme ir valsts īpašums.

Dabas lieguma zonas mērķis ir:
1) saglabāt Gaujas senielejai ar tās sāngravām un Gaujas pieteku ielejām raksturīgo ģeoloģisko formu noteikto dabisko ainavu;
saglabāt mazpārveidotas dabas un cilvēku darbības ietekmētas ekosistēmu mozaīkas struktūras un nodrošināt dabas resursus ilgtspējīgam dabas tūrismam un rekreācijai;
2) nodrošināt īpaši aizsargājamo biotopu un sugu dzīvotņu aizsardzību un šādām platībām raksturīgo ekoloģisko procesu norisi;
3) saglabāt šajā teritorijā koncentrētos valsts un vietējās nozīmes ģeoloģiskos un ģeomorfoloģiskos dabas pieminekļus un citus dabas pieminekļus.

Dabas lieguma zonā ir piedāvāts iekļaut teritorijas ar augstu dabas vērtību blīvumu. Šajā funkcionālajā zonā ir iekļautas bioloģiskai daudzveidībai nozīmīgu vērtību koncentrēšanās vietas, piemēram, īpaši aizsargājamo biotopu, aizsargājamu un retu sugu dzīvotņu, ģeoloģisko objektu un struktūru kompleksi. Tāpat dabas lieguma zonā ir iekļauti ekoloģiski saistīti mežu masīvi, kas nodrošina mežu un citu ekosistēmu mijiedarbības ekoloģisku procesu kopumu, un ar meža ekosistēmām saistītu sugu un to populāciju ilglaicīgai saglabāšanai labvēlīgus apstākļus. Dabas lieguma zonas pamatu veido mežu masīvu platības un to iekļautās teritorijas Gaujas senielejā un Gaujas pieteku ielejās, kā arī meža masīvi un purvu kompleksi, kas piekļaujas Gaujas senielejas kompleksam.
Tāpat dabas lieguma zonā ir piedāvāts iekļaut no Gaujas senielejas kompleksa telpiski nodalītus mežu masīvus un purvu kompleksus, ar tiem piegulošajām teritorijām. Šādu teritoriju aizsardzība ir nozīmīga tādu platību saglabāšanai, kur konstatētas īpaši aizsargājamo biotopu platības vai aizsargājamo sugu dzīvotnes, piemēram, pūčveidīgajiem un dzeņveidīgajiem putniem prioritārās teritorijas, kas identificētas attiecīgo sugu aizsardzības plānos.
Dabas lieguma zonā ir piedāvāts iekļaut arī tās mežaudžu platības, kas šobrīd neatbilst īpaši aizsargāmo biotopu izdalīšanas nosacījumiem, bet  kalpo kā īpaši vērtīgo mežaudžu, avotu un avoksnāju vai iežu atsegumu biotopu aizsardzības buferzonas. Šo platību iekļaušana dabas lieguma zonā nodrošina to, ka tiek samazināta bioloģiskai daudzveidībai nozīmīgo platību fragmentācija. Teritoriju fragmentācijas ietekme ir konstatēta kā viens no aizsargājamo sugu populācijas un biotopus negatīvi ietekmējošiem faktoriem, kas tika identificēts dabas aizsradzības plāna izstrādes laikā un plašāk skaidrots nodaļās par aizsargājamo sugu un biotopu saglabāšanu ietekmējošiem faktoriem (skat. informāciju dabas aizsradzības plāna 2.3. nodaļā).
Tāpat dabas lieguma zonā iekļautas tādas platības, kurām nepieciešams paredzēt saimnieciskās darbības ierobežojumus citu vides vai ekoloģisku apsvērumu dēļ. Piemēram, ja tas nepieciešams, lai samazinātu augsnes erozijas riskus, palu un plūdu negatīvās ietekmes uz saimnieciski izmantotām platībām, vienlaikus nodrošinot nozīmīgo ekoloģisko procesu ietekmes saglabāšanos, piemēram, palu procesus Gaujas ielejas palieņu mežu platībās. Saimnieciskās darbības ierobežojumi ir nepieciešami arī, lai nodrošinātu ekoloģiski īpaši vērtīgu mežaudžu teritoriju, kā, piemēram, īpaši vecu mežaudžu, platlapju dominētu mežaudžu un GNP reti sastopamu meža ekosistēmu, aizsardzību.


Dabas parka zona ir izveidota, lai nodrošinātu ilgtspējīgu izziņas, tūrisma un rekreācijas attīstību, kā arī un kultūrvēsturiskā mantojuma saglabāšanu, vienlaikus aizsargājot ainaviski nozīmīgas teritorijas un GNP sastopamo dabas vērtību ekoloģisko integritāti.
Dabas parka zonā piedāvāts iekļaut:
1) platības, kur šobrīd atrodas aktīvās atpūtas vai intensīvi apmeklēti izziņas infrastruktūras objekti vai plānots attīstīt jaunus rekreācijas vai dabas izziņas objektus. Intensīva tūrisma un rekreācijas teritorijas, kuras nodrošina ilgtspējīga tūrisma un rekreācijas, kā arī sabiedrības izglītošanas funkcijas, vienlaikus saglabājot nozīmīgākās dabas vērtības.
2) platības, kuru apsaimniekošanas un pārvaldības mērķis ir kultūrvēsturisko vērtību saglabāšana. Teritorijas ar augstu kultūrvēsturiski nozīmīgu objektu īpatsvaru, kuru galvenais mērķis ir kompleksa kultūrvēsturisko, dabas un ainavisko vērtību saglabāšana un attīstība
3) teritorijās, kas atrodas blakus un ekoloģiski saistītas (veido buferzonu) ar nozīmīgām un jutīgām dabas vērtību koncentrācijas vietām, un ainavu vērtībām, vai kur vienkopus atrodas nozīmīgas dabas vērtības un apbūves teritorijas. tajā skaitā dabas lieguma zonai piegulošo viensētu un lauksaimniecības zemju platības, kuru apsaimniekošanas pieejai būtu jāmazina saimnieciskās darbības ietekme uz dabas vērtībām un dabiskiem procesiem, kuru aizsardzības tiek nodrošināta dabas lieguma zonā.
Dabas parka zonā iekļauto meža teritoriju aizsardzības un apsaimniekošanas mērķu nodrošināšanai ir piedāvāts veidot ekstensīvi apsaimniekotu mežu apvidus, kuros tiek saglabāta pastāvīga meža vide ar dabisku mežu struktūru un procesu klātbūtni, un attīstīta dažādvecuma mežaudžu struktūra. Šāda pieeja nodrošinās pakāpenisku pāreju no meža platībām ar augstu dabas aizsardzības vērtību uz saimnieciski izmantotu mežu platībām vai lauksaimniecībā izmantotām platībām.

Ainavu aizsardzības zona ir izveidota, lai saglabātu raksturīgo daudzveidīgo ainavu, tradicionālo kultūrvidi, rekreācijas un tūrisma resursus, kā arī nodrošinātu nenoplicinošu un ilgtspējīgu saimniecisko darbību GNP teritorijā.
Ainavu aizsardzības zonā ir piedāvāts iekļaut:
- fragmentētas mežu masīvu/mežu puduru teritorijas, kuras mijas mozaīkā ar lauksaimniecībā intensīvi izmantotām platībām, un viensētu un savrupmāju teritorijām.
- teritorijas, kurās ir jāveicina sabalansēta lauku telpas attīstība un pārvaldība, vienlaikus nodrošinot šajās teritorijās izklaidus atrodamo dabas vērtību aizsardzību un teritoriju saimniecisku izmantošanu.
-  perspektīvās derīgo izrakteņu ieguves teritorijas.
GNP ainaviski nozīmīgākās teritorijas ir piedāvāts iekļaut arī stingrā režīma zonā, dabas lieguma zonā, dabas parka zonā, tajā skaitā  pilsētām un ciematiem pieguļošās lauku teritorijas, kas veido reģionam raksturīgo ainavu (ainaviski vērtīgās teritorijas GNP teritoriāli noteiktas individuālajos aizsardzības un izmantošanas noteikumu 2.pielikumā). Ainaviski vērtīgo teritoriju saglabāšanas mērķis GNP ir nodrošināt vietējo tūrisma un rekreācijas resursu saglabāšanu, vienlaikus nodrošinot zemes resursu ilgtspējīgu saimniecisku izmantošanu.

Neitrālā zona ir izveidota, lai veicinātu parkā esošo blīvi apdzīvoto teritoriju, transporta infrastruktūras un rūpniecības teritoriju ilgtspējīgu attīstību.
Neitrālā zona ietver šādas teritorijas:
- valsts un pašvaldības autoceļi, kuriem izdalīta atsevišķa zemes vienība un dzelzceļa līnija “Rīga Pasažieru-Lugaži-valsts robeža”;
 - daļēji ciemu un pilsētas teritorijas (blīvi apbūvētas teritorijas);
- esošas rūpnieciskās teritorijas (tajā skaitā rūpnieciskās teritorijas, kas tieši piekļaujas ciemu vai pilsētu teritorijām),
- derīgo izrakteņu atradnes, kurās notiek aktīva saimnieciskā darbība un kuras aizņem lielu platību.
Lai nodrošinātu teritorijas uzturēšanu, stingrā režīma zonā (Nurmižu rezervātā) kā neitrālā zona ir atsevišķi izdalīts maģistrālais gāzesvads un tā ekspluatācijas aizsargjosla.

Likumprojekta III.nodaļā ietvertas normas, kas attiecas uz GNP pārvaldību, tajā skaitā nosakot, ka GNP pārvaldi īsteno Dabas aizsardzības pārvalde (10.pants) un dabas aizsardzības un saimniecisko darbību interešu saskaņošanai izveido konsultatīvo padomi, kuras nolikumu apstiprina Ministru kabinets.