24-TA-209: Likumprojekts (Jauns)
Anotācijas (ex-ante) nosaukums
Tiesību akta projekta "Gaujas Nacionālā parka likums" sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojums (anotācija)
1. Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība
1.1. Pamatojums
Izstrādes pamatojums
Ministrijas / iestādes iniciatīva
Apraksts
Likumprojekts "Gaujas Nacionālā parka likums" (turpmāk - likumprojekts) izstrādāts, lai nodrošinātu dabas, ainavisko, ģeoloģisko u.c. vērtību aizsardzību Gaujas Nacionālajā parkā (turpmāk - GNP) atbilstoši Nacionālā parka dabas aizsardzības plāna (apstiprināts ar vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra 2023.gada 13.jūlija rīkojumu Nr.1-2/85, pieejams- https://www.daba.gov.lv/lv/gaujas-nacionalais-parks#dabas-aizsardzibas-plans-20232035) (turpmāk - dabas aizsardzības plāns) izstrādes laikā sagatavotajiem priekšlikumiem. Likums sagatavots jaunā redakcijā, jo saskaņā ar Ministru kabineta 2009. gada 3. februāra noteikumu Nr.108 "Normatīvo aktu projektu sagatavošanas noteikumi" 66. punktu likumprojektu nesagatavo, ja tā normu apjoms pārsniedz pusi no spēkā esošā likuma normu apjoma. Šādā gadījumā sagatavo jaunu likumprojektu.
1.2. Mērķis
Mērķa apraksts
Likumprojekta mērķis ir precizēt GNP regulējumu, ņemot vērā aktuālo teritorijas novērtējumu un dabas vērtību inventarizāciju, kas veikta dabas aizsardzības plāna izstrādes laikā. Dabas aizsardzības plāna izstrādes ietvaros ir apkopoti un iegūti jauni dati par dabas vērtībām un to ietekmējošiem faktoriem augstākā detalizācijā, pamatojoties uz to ir izstrādāts priekšlikums jaunam funkcionālajam zonējumam un aizsardzības prasībām. Likumprojekts paredz precizēt GNP un funkcionālo zonu mērķus un robežas, kā arī GNP pārvaldību.
Spēkā stāšanās termiņš
Vispārējā kārtība
1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi
Pašreizējā situācija
GNP ir valsts nozīmes īpaši aizsargājama dabas teritorija, kas izveidota 1973.gadā. GNP kopējā platība ir 91 768 hektāri. Atbilstoši administratīvajam iedalījumam GNP atrodas četru novadu teritorijās – Cēsu, Saulkrastu, Siguldas un Valmieras. Saskaņā ar likumu "Par īpaši aizsargājamām dabas teritorijām" GNP ir noteikts kā Eiropas nozīmes aizsargājamā dabas teritorija (Natura 2000).
Pašreizējais GNP teritorijas funkcionālais zonējums, kā arī aizsardzības un izmantošanas prasības ir noteikts Gaujas nacionālā parka likumā (pieņemts 2009. gada 30. aprīlī) un Ministru kabineta 2012.gada 2.maija noteikumos Nr. 317 “Gaujas nacionālā parka individuālie aizsardzības un izmantošanas noteikumi” (turpmāk – noteikumi Nr.317). Saimnieciskās darbības ierobežojumi GNP teritorijā ir noteikti gan Gaujas nacionālā parka likumā, gan noteikumos Nr.317.
Dabas aizsardzības plāna izstrādes ietvaros ir izvērtēts esošas GNP regulējums un secināts, ka esošais GNP zonējums ir izstrādāts, lai aizsargātu tā nozīmīgākās dabas vērtības, iekļaujot Gaujas senieleju, tās sāngravas un upju pieteku ielejas, Sudas purvu, kā arī citas nozīmīgas dabas vērtības (ezeru, mežu, purvu u.c. teritorijas) stingrā režīma zonā un dabas lieguma zonā. Izvēlētā zonējuma pieeja saglabā un aizsargā nozīmīgas ekoloģiskā tīklojuma daļas plašākā teritorijā, tajā pat laikā ir secināts, ka GNP ir noteikti neitrālās zonas areāli ievērojamās platībās, ietverot ne tikai ciemu, apdzīvotu vietu un būtiski pārveidotu vietu teritorijas, bet arī meža, purvu un lauksaimniecības zemju platībās ar aizsargājamām dabas vērtībām. GNP ir vienīgā īpaši aizsargājamā dabas teritorija Latvijā, kurā ir noteikta kultūrvēsturiskā zona, tajā pat laikā tās izveides kritēriji un sasaiste ar mērķiem pamatota vispārīgi. Funkcionālo zonu sadalījums veidots salīdzinoši mazā mērogā pēc konceptuālas pieejas, nefragmentējot to, bet veidojot ērti uztveramus un viengabalainus funkcionālo zonu areālus, vienlaikus secināts, ka daļa īpaši aizsargājamo dabu vērtību sastopamas ainavu aizsardzības zonā un neitrālajā zonā, kur esošais regulējums nenodrošināta to aizsardzību. Plašās mežu platībās dabas lieguma zonā tiek pieļauta meža izmantošana koksnes ieguvei, kas nereti pasliktina esošo dabas vērtību, tajā skaitā aizsargājamo biotopu un sugu dzīvotņu, kvalitāti un neveicina dabas aizsardzības vērtības palielināšanos ilgtermiņā.
Tā kā funkcionālo zonu mērķi un aizsardzības nosacījumi ir atrunāti divos normatīvajos aktos (Gaujas nacionālā parka likums un noteikumi Nr.317.), ir apgrūtināta to uztveramību un pastāv risks veidoties dažādām nosacījumu piemērošanas interpretācijām.
Pašreizējais GNP teritorijas funkcionālais zonējums, kā arī aizsardzības un izmantošanas prasības ir noteikts Gaujas nacionālā parka likumā (pieņemts 2009. gada 30. aprīlī) un Ministru kabineta 2012.gada 2.maija noteikumos Nr. 317 “Gaujas nacionālā parka individuālie aizsardzības un izmantošanas noteikumi” (turpmāk – noteikumi Nr.317). Saimnieciskās darbības ierobežojumi GNP teritorijā ir noteikti gan Gaujas nacionālā parka likumā, gan noteikumos Nr.317.
Dabas aizsardzības plāna izstrādes ietvaros ir izvērtēts esošas GNP regulējums un secināts, ka esošais GNP zonējums ir izstrādāts, lai aizsargātu tā nozīmīgākās dabas vērtības, iekļaujot Gaujas senieleju, tās sāngravas un upju pieteku ielejas, Sudas purvu, kā arī citas nozīmīgas dabas vērtības (ezeru, mežu, purvu u.c. teritorijas) stingrā režīma zonā un dabas lieguma zonā. Izvēlētā zonējuma pieeja saglabā un aizsargā nozīmīgas ekoloģiskā tīklojuma daļas plašākā teritorijā, tajā pat laikā ir secināts, ka GNP ir noteikti neitrālās zonas areāli ievērojamās platībās, ietverot ne tikai ciemu, apdzīvotu vietu un būtiski pārveidotu vietu teritorijas, bet arī meža, purvu un lauksaimniecības zemju platībās ar aizsargājamām dabas vērtībām. GNP ir vienīgā īpaši aizsargājamā dabas teritorija Latvijā, kurā ir noteikta kultūrvēsturiskā zona, tajā pat laikā tās izveides kritēriji un sasaiste ar mērķiem pamatota vispārīgi. Funkcionālo zonu sadalījums veidots salīdzinoši mazā mērogā pēc konceptuālas pieejas, nefragmentējot to, bet veidojot ērti uztveramus un viengabalainus funkcionālo zonu areālus, vienlaikus secināts, ka daļa īpaši aizsargājamo dabu vērtību sastopamas ainavu aizsardzības zonā un neitrālajā zonā, kur esošais regulējums nenodrošināta to aizsardzību. Plašās mežu platībās dabas lieguma zonā tiek pieļauta meža izmantošana koksnes ieguvei, kas nereti pasliktina esošo dabas vērtību, tajā skaitā aizsargājamo biotopu un sugu dzīvotņu, kvalitāti un neveicina dabas aizsardzības vērtības palielināšanos ilgtermiņā.
Tā kā funkcionālo zonu mērķi un aizsardzības nosacījumi ir atrunāti divos normatīvajos aktos (Gaujas nacionālā parka likums un noteikumi Nr.317.), ir apgrūtināta to uztveramību un pastāv risks veidoties dažādām nosacījumu piemērošanas interpretācijām.
Problēmas un risinājumi
Problēmas apraksts
Dabas aizsardzības plāna izstrādes ietvaros ir izvērtēts esošas GNP regulējums un secināts, ka esošais GNP zonējums ir izstrādāts, lai aizsargātu tā nozīmīgākās dabas vērtības, iekļaujot Gaujas senieleju, tās sāngravas un upju pieteku ielejas, Sudas purvu, kā arī citas nozīmīgas dabas vērtības (ezeru, mežu, purvu u.c. teritorijas) stingrā režīma zonā un dabas lieguma zonā. Izvēlētā zonējuma pieeja saglabā un aizsargā nozīmīgas ekoloģiskā tīklojuma daļas plašākā teritorijā, tajā pat laikā ir secināts, ka GNP ir noteikti neitrālās zonas areāli ievērojamās platībās, ietverot ne tikai ciemu, apdzīvotu vietu un būtiski pārveidotu vietu teritorijas, bet arī meža, purvu un lauksaimniecības zemju platībās ar aizsargājamām dabas vērtībām. GNP ir vienīgā īpaši aizsargājamā dabas teritorija Latvijā, kurā ir noteikta kultūrvēsturiskā zona, tajā pat laikā tās izveides kritēriji un sasaiste ar mērķiem pamatota vispārīgi. Funkcionālo zonu sadalījums veidots salīdzinoši mazā mērogā pēc konceptuālas pieejas, nefragmentējot to, bet veidojot ērti uztveramus un viengabalainus funkcionālo zonu areālus, vienlaikus secināts, ka daļa īpaši aizsargājamo dabu vērtību sastopamas ainavu aizsardzības zonā un neitrālajā zonā, kur esošais regulējums nenodrošināta to aizsardzību. Plašās mežu platībās dabas lieguma zonā tiek pieļauta meža izmantošana koksnes ieguvei, kas nereti pasliktina esošo dabas vērtību, tajā skaitā aizsargājamo biotopu un sugu dzīvotņu, kvalitāti un neveicina dabas aizsardzības vērtības palielināšanos ilgtermiņā.
Tā kā funkcionālo zonu mērķi un aizsardzības nosacījumi ir atrunāti divos normatīvajos aktos (Gaujas nacionālā parka likums un noteikumi Nr.317.), ir apgrūtināta to uztveramību un pastāv risks veidoties dažādām nosacījumu piemērošanas interpretācijām.
Tā kā funkcionālo zonu mērķi un aizsardzības nosacījumi ir atrunāti divos normatīvajos aktos (Gaujas nacionālā parka likums un noteikumi Nr.317.), ir apgrūtināta to uztveramību un pastāv risks veidoties dažādām nosacījumu piemērošanas interpretācijām.
Risinājuma apraksts
1. Likumprojekts precizē vispārīgās normas (I.nodaļas 1.-2.pants), kas nosaka GNP robežas, platību un izveidošanas mērķi atbilstoši dabas aizsardzības plānā ieteiktajiem precizējumiem. Dabas aizsardzības plāna izstrādes ietvaros ir precizēta GNP ārējā robeža atbilstoši aktuālajai kadastrālajai informācijai, attiecīgi ir precizēta arī GNP kopējā platība (91 768 ha) un tā norādīta likumprojekta 1.pantā. GNP robežas tiek noteiktas likumprojekta pielikumā. Likumprojekta pielikums satur GNP robežas un funkcionālo zonu shēmu, kā arī atsauci uz dabas datu pārvaldības sistēmu "Ozols", kas ir valsts informācijas sistēma, kur saskaņā ar Ministru kabineta 2014.gada 9.jūnija noteikumiem Nr.293 "Dabas datu pārvaldības sistēmas uzturēšanas, datu aktualizācijas un informācijas aprites kārtība" tiek uzturētās īpaši izsargājamo dabas teritoriju robežas. Tāpat arī iekļauta atsauce uz robežu shēmas sagatavošanā izmantoto kartogrāfisko informāciju.
Ņemt vērā dabas aizsardzības plāna priekšlikumus, likumprojekts paredz detalizētāk aprakstīt GNP izveidošanas mērķi.
Likumprojekta II.nodaļa nosaka GNP funkcionālās zonas, atbilstoši dabas aizsardzības plānā ietvertajam priekšlikumam. Plānotais funkcionālais zonējums sagatavots nodrošinot spēkā esošā zonējuma pēctecību, vienlaikus precizējot to atbilstoši teritorijas aktuālajam novērtējumam, esošajai situācijai un aktuālajiem datiem. Funkcionālo zonu definēšanai izmantota integrēta pieeja.
Rekreācijas un tūrisma potenciāla attīstībai, kā arī dabas, ainavu un kultūrvēsturisko vērtību saglabāšanai, ir ieviesta dabas parka zona, kas lielā mērā ietver iepriekš kultūrvēsturiskajā zonā aizsargātās platības. Zonējums veidots ar mērķi saglabāt teritorijas unikālās un tipiskās dabas, ainaviskās, rekreatīvās un kultūrvēsturiskās vērtības. Vienlaikus ņemts vērā tas, ka kultūrvēsturisko objektu aizsardzība un ainavu pārvaldība daudz lielākā mērā saistās ar citiem normatīviem aktiem un plānošanas dokumentiem, respektīvi, tie nav primārie īpaši aizsargājamo dabas teritoriju juridiskā ietvara objekti, bet gan kultūrvēsturiskā mantojuma saglabāšanas un telpiskās plānošanas ietvara objekti.
Izstrādājot zonējuma priekšlikumu, tika ņemta vērā arī teritorijas īpašā nozīme tūrismam un rekreācijai, gan vietējā, gan arī nacionālā mērogā.
Kā papildus datu kopa teritorijas zonējuma sagatavošanai un izvērtējumam tika izmantots ekosistēmu pakalpojumu (turpmāk - EP) novērtējums GNP. Sagatavotais priekšlikums zonējumam izvērtēts ņemot vērā teritoriju nozīmību EP nodrošinājumam gan kvalitatīvos aspektos, gan arī funkcionāli. Teritorijas ar plašāko EP klāstu, kura saglabāšanu pilnvērtīgi iespējams nodrošināt paredzot noteiktu ierobežojumu kopumu, iekļautas zonās, kam noteikti atbilstoši saimnieciskās darbības ierobežojumi. Piemēram, lai nodrošinātu EP nodrošinājuma saglabāšanos, mežu platības ar augstu nozīmību rekreācijas, dabisko ainavu un erozijas aizsardzības nodrošināšanai, iekļautas GNP zonās, kurās paredzēti meža apsaimniekošanas ierobežojumi. Vienlaikus, teritorijas, kuru EP nodrošinājuma nozīmība primāri identificēta vienā konkrētā pakalpojumu blokā, piemēram, apgādes pakalpojumi - lauksaimnieciskās produkcijas, pārtikas ražošana vai kultūras pakalpojumi - raksturīgo kultūrvēsturisko ainavu nodrošināšana, iekļautas zonā, kas nodrošina iespējas šo teritoriju pilnvērtīgai apsaimniekošanai.
Likumprojekts paredz GNP izdalīt šādas funkcionālās zonas (4.pants):
- stingrā režīma zona;
- dabas lieguma zona;
- dabas parka zona;
- ainavu aizsardzības zona;
- neitrālā zona.
Esošais un plānotais GNP funkcionālo zonu sadalījums:
Stingrās režīma zonas mērķis ir nodrošināt un aizsargāt pret traucējumiem jutīgās īpaši aizsargājamās sugas un to dzīvotnes un saglabāt cilvēku darbības neskartas un maz pārveidotas teritorijas, kurās tiek nodrošināta netraucēta dabisko procesu attīstība.
stingrā režīma zona ietver teritorijas ar augstu bioloģiskās daudzveidības saglabāšanas nozīmību, teritorijas, kuras maz ietekmējusi cilvēka saimnieciskā darbība un kas veido unikālus ekoloģiskos kompleksus, kuru vērtības saglabāšanas nodrošināšanai ir nepieciešams nodrošināt netraucētu dabisko procesu attīstību. Stingrā režīma zonā pieļaujama ekoloģisko procesu zinātniskā izpēte un monitorings, kā arī ierobežoti aizsargājamo sugu un biotopu aizsardzības un apsaimniekošanas pasākumi atbilstoši speciāli sagatavotiem pasākumu plāniem.
Stingrā režīma zonas zeme ir valsts īpašums.
Dabas lieguma zonas mērķis ir:
1) saglabāt Gaujas senielejai ar tās sāngravām un Gaujas pieteku ielejām raksturīgo ģeoloģisko formu noteikto dabisko ainavu;
saglabāt mazpārveidotas dabas un cilvēku darbības ietekmētas ekosistēmu mozaīkas struktūras un nodrošināt dabas resursus ilgtspējīgam dabas tūrismam un rekreācijai;
2) nodrošināt īpaši aizsargājamo biotopu un sugu dzīvotņu aizsardzību un šādām platībām raksturīgo ekoloģisko procesu norisi;
3) saglabāt šajā teritorijā koncentrētos valsts un vietējās nozīmes ģeoloģiskos un ģeomorfoloģiskos dabas pieminekļus un citus dabas pieminekļus.
Dabas lieguma zonā ir piedāvāts iekļaut teritorijas ar augstu dabas vērtību blīvumu. Šajā funkcionālajā zonā ir iekļautas bioloģiskai daudzveidībai nozīmīgu vērtību koncentrēšanās vietas, piemēram, īpaši aizsargājamo biotopu, aizsargājamu un retu sugu dzīvotņu, ģeoloģisko objektu un struktūru kompleksi. Tāpat dabas lieguma zonā ir iekļauti ekoloģiski saistīti mežu masīvi, kas nodrošina mežu un citu ekosistēmu mijiedarbības ekoloģisku procesu kopumu, un ar meža ekosistēmām saistītu sugu un to populāciju ilglaicīgai saglabāšanai labvēlīgus apstākļus. Dabas lieguma zonas pamatu veido mežu masīvu platības un to iekļautās teritorijas Gaujas senielejā un Gaujas pieteku ielejās, kā arī meža masīvi un purvu kompleksi, kas piekļaujas Gaujas senielejas kompleksam.
Tāpat dabas lieguma zonā ir piedāvāts iekļaut no Gaujas senielejas kompleksa telpiski nodalītus mežu masīvus un purvu kompleksus, ar tiem piegulošajām teritorijām. Šādu teritoriju aizsardzība ir nozīmīga tādu platību saglabāšanai, kur konstatētas īpaši aizsargājamo biotopu platības vai aizsargājamo sugu dzīvotnes, piemēram, pūčveidīgajiem un dzeņveidīgajiem putniem prioritārās teritorijas, kas identificētas attiecīgo sugu aizsardzības plānos.
Dabas lieguma zonā ir piedāvāts iekļaut arī tās mežaudžu platības, kas šobrīd neatbilst īpaši aizsargāmo biotopu izdalīšanas nosacījumiem, bet kalpo kā īpaši vērtīgo mežaudžu, avotu un avoksnāju vai iežu atsegumu biotopu aizsardzības buferzonas. Šo platību iekļaušana dabas lieguma zonā nodrošina to, ka tiek samazināta bioloģiskai daudzveidībai nozīmīgo platību fragmentācija. Teritoriju fragmentācijas ietekme ir konstatēta kā viens no aizsargājamo sugu populācijas un biotopus negatīvi ietekmējošiem faktoriem, kas tika identificēts dabas aizsradzības plāna izstrādes laikā un plašāk skaidrots nodaļās par aizsargājamo sugu un biotopu saglabāšanu ietekmējošiem faktoriem (skat. informāciju dabas aizsradzības plāna 2.3. nodaļā).
Tāpat dabas lieguma zonā iekļautas tādas platības, kurām nepieciešams paredzēt saimnieciskās darbības ierobežojumus citu vides vai ekoloģisku apsvērumu dēļ. Piemēram, ja tas nepieciešams, lai samazinātu augsnes erozijas riskus, palu un plūdu negatīvās ietekmes uz saimnieciski izmantotām platībām, vienlaikus nodrošinot nozīmīgo ekoloģisko procesu ietekmes saglabāšanos, piemēram, palu procesus Gaujas ielejas palieņu mežu platībās. Saimnieciskās darbības ierobežojumi ir nepieciešami arī, lai nodrošinātu ekoloģiski īpaši vērtīgu mežaudžu teritoriju, kā, piemēram, īpaši vecu mežaudžu, platlapju dominētu mežaudžu un GNP reti sastopamu meža ekosistēmu, aizsardzību.
Dabas parka zona ir izveidota, lai nodrošinātu ilgtspējīgu izziņas, tūrisma un rekreācijas attīstību, kā arī un kultūrvēsturiskā mantojuma saglabāšanu, vienlaikus aizsargājot ainaviski nozīmīgas teritorijas un GNP sastopamo dabas vērtību ekoloģisko integritāti.
Dabas parka zonā piedāvāts iekļaut:
1) platības, kur šobrīd atrodas aktīvās atpūtas vai intensīvi apmeklēti izziņas infrastruktūras objekti vai plānots attīstīt jaunus rekreācijas vai dabas izziņas objektus. Intensīva tūrisma un rekreācijas teritorijas, kuras nodrošina ilgtspējīga tūrisma un rekreācijas, kā arī sabiedrības izglītošanas funkcijas, vienlaikus saglabājot nozīmīgākās dabas vērtības.
2) platības, kuru apsaimniekošanas un pārvaldības mērķis ir kultūrvēsturisko vērtību saglabāšana. Teritorijas ar augstu kultūrvēsturiski nozīmīgu objektu īpatsvaru, kuru galvenais mērķis ir kompleksa kultūrvēsturisko, dabas un ainavisko vērtību saglabāšana un attīstība
3) teritorijās, kas atrodas blakus un ekoloģiski saistītas (veido buferzonu) ar nozīmīgām un jutīgām dabas vērtību koncentrācijas vietām, un ainavu vērtībām, vai kur vienkopus atrodas nozīmīgas dabas vērtības un apbūves teritorijas. tajā skaitā dabas lieguma zonai piegulošo viensētu un lauksaimniecības zemju platības, kuru apsaimniekošanas pieejai būtu jāmazina saimnieciskās darbības ietekme uz dabas vērtībām un dabiskiem procesiem, kuru aizsardzības tiek nodrošināta dabas lieguma zonā.
Dabas parka zonā iekļauto meža teritoriju aizsardzības un apsaimniekošanas mērķu nodrošināšanai ir piedāvāts veidot ekstensīvi apsaimniekotu mežu apvidus, kuros tiek saglabāta pastāvīga meža vide ar dabisku mežu struktūru un procesu klātbūtni, un attīstīta dažādvecuma mežaudžu struktūra. Šāda pieeja nodrošinās pakāpenisku pāreju no meža platībām ar augstu dabas aizsardzības vērtību uz saimnieciski izmantotu mežu platībām vai lauksaimniecībā izmantotām platībām.
Ainavu aizsardzības zona ir izveidota, lai saglabātu raksturīgo daudzveidīgo ainavu, tradicionālo kultūrvidi, rekreācijas un tūrisma resursus, kā arī nodrošinātu nenoplicinošu un ilgtspējīgu saimniecisko darbību GNP teritorijā.
Ainavu aizsardzības zonā ir piedāvāts iekļaut:
- fragmentētas mežu masīvu/mežu puduru teritorijas, kuras mijas mozaīkā ar lauksaimniecībā intensīvi izmantotām platībām, un viensētu un savrupmāju teritorijām.
- teritorijas, kurās ir jāveicina sabalansēta lauku telpas attīstība un pārvaldība, vienlaikus nodrošinot šajās teritorijās izklaidus atrodamo dabas vērtību aizsardzību un teritoriju saimniecisku izmantošanu.
- perspektīvās derīgo izrakteņu ieguves teritorijas.
GNP ainaviski nozīmīgākās teritorijas ir piedāvāts iekļaut arī stingrā režīma zonā, dabas lieguma zonā, dabas parka zonā, tajā skaitā pilsētām un ciematiem pieguļošās lauku teritorijas, kas veido reģionam raksturīgo ainavu (ainaviski vērtīgās teritorijas GNP teritoriāli noteiktas individuālajos aizsardzības un izmantošanas noteikumu 2.pielikumā). Ainaviski vērtīgo teritoriju saglabāšanas mērķis GNP ir nodrošināt vietējo tūrisma un rekreācijas resursu saglabāšanu, vienlaikus nodrošinot zemes resursu ilgtspējīgu saimniecisku izmantošanu.
Neitrālā zona ir izveidota, lai veicinātu parkā esošo blīvi apdzīvoto teritoriju, transporta infrastruktūras un rūpniecības teritoriju ilgtspējīgu attīstību.
Neitrālā zona ietver šādas teritorijas:
- valsts un pašvaldības autoceļi, kuriem izdalīta atsevišķa zemes vienība un dzelzceļa līnija “Rīga Pasažieru-Lugaži-valsts robeža”;
- daļēji ciemu un pilsētas teritorijas (blīvi apbūvētas teritorijas);
- esošas rūpnieciskās teritorijas (tajā skaitā rūpnieciskās teritorijas, kas tieši piekļaujas ciemu vai pilsētu teritorijām),
- derīgo izrakteņu atradnes, kurās notiek aktīva saimnieciskā darbība un kuras aizņem lielu platību.
Lai nodrošinātu teritorijas uzturēšanu, stingrā režīma zonā (Nurmižu rezervātā) kā neitrālā zona ir atsevišķi izdalīts maģistrālais gāzesvads un tā ekspluatācijas aizsargjosla.
Likumprojekta III.nodaļā ietvertas normas, kas attiecas uz GNP pārvaldību, tajā skaitā nosakot, ka GNP pārvaldi īsteno Dabas aizsardzības pārvalde (10.pants) un dabas aizsardzības un saimniecisko darbību interešu saskaņošanai izveido konsultatīvo padomi, kuras nolikumu apstiprina Ministru kabinets.
Ņemt vērā dabas aizsardzības plāna priekšlikumus, likumprojekts paredz detalizētāk aprakstīt GNP izveidošanas mērķi.
Likumprojekta II.nodaļa nosaka GNP funkcionālās zonas, atbilstoši dabas aizsardzības plānā ietvertajam priekšlikumam. Plānotais funkcionālais zonējums sagatavots nodrošinot spēkā esošā zonējuma pēctecību, vienlaikus precizējot to atbilstoši teritorijas aktuālajam novērtējumam, esošajai situācijai un aktuālajiem datiem. Funkcionālo zonu definēšanai izmantota integrēta pieeja.
Rekreācijas un tūrisma potenciāla attīstībai, kā arī dabas, ainavu un kultūrvēsturisko vērtību saglabāšanai, ir ieviesta dabas parka zona, kas lielā mērā ietver iepriekš kultūrvēsturiskajā zonā aizsargātās platības. Zonējums veidots ar mērķi saglabāt teritorijas unikālās un tipiskās dabas, ainaviskās, rekreatīvās un kultūrvēsturiskās vērtības. Vienlaikus ņemts vērā tas, ka kultūrvēsturisko objektu aizsardzība un ainavu pārvaldība daudz lielākā mērā saistās ar citiem normatīviem aktiem un plānošanas dokumentiem, respektīvi, tie nav primārie īpaši aizsargājamo dabas teritoriju juridiskā ietvara objekti, bet gan kultūrvēsturiskā mantojuma saglabāšanas un telpiskās plānošanas ietvara objekti.
Izstrādājot zonējuma priekšlikumu, tika ņemta vērā arī teritorijas īpašā nozīme tūrismam un rekreācijai, gan vietējā, gan arī nacionālā mērogā.
Kā papildus datu kopa teritorijas zonējuma sagatavošanai un izvērtējumam tika izmantots ekosistēmu pakalpojumu (turpmāk - EP) novērtējums GNP. Sagatavotais priekšlikums zonējumam izvērtēts ņemot vērā teritoriju nozīmību EP nodrošinājumam gan kvalitatīvos aspektos, gan arī funkcionāli. Teritorijas ar plašāko EP klāstu, kura saglabāšanu pilnvērtīgi iespējams nodrošināt paredzot noteiktu ierobežojumu kopumu, iekļautas zonās, kam noteikti atbilstoši saimnieciskās darbības ierobežojumi. Piemēram, lai nodrošinātu EP nodrošinājuma saglabāšanos, mežu platības ar augstu nozīmību rekreācijas, dabisko ainavu un erozijas aizsardzības nodrošināšanai, iekļautas GNP zonās, kurās paredzēti meža apsaimniekošanas ierobežojumi. Vienlaikus, teritorijas, kuru EP nodrošinājuma nozīmība primāri identificēta vienā konkrētā pakalpojumu blokā, piemēram, apgādes pakalpojumi - lauksaimnieciskās produkcijas, pārtikas ražošana vai kultūras pakalpojumi - raksturīgo kultūrvēsturisko ainavu nodrošināšana, iekļautas zonā, kas nodrošina iespējas šo teritoriju pilnvērtīgai apsaimniekošanai.
Likumprojekts paredz GNP izdalīt šādas funkcionālās zonas (4.pants):
- stingrā režīma zona;
- dabas lieguma zona;
- dabas parka zona;
- ainavu aizsardzības zona;
- neitrālā zona.
Esošais un plānotais GNP funkcionālo zonu sadalījums:
Funkcionālā zona | Esošais zonējums | Plānotais zonējums | Izmaiņas | |||
Paltība, ha | Platība no GNP, % | Platība, ha | Platība no GNP, % | ha | % | |
Dabas rezervāta jeb stingrā režīma zona (SRZ) | 3685 | 4 | 3678 | 4 | -7 | 0.01 |
Dabas lieguma zona (DLZ) | 31884 | 35 | 29018 | 32 | -2864 | -3,4 |
Dabas parka zona (DPZ) | 0 | 0 | 10422 | 11 | 10422 | 11,4 |
Ainavu aizsardzības zona (AAZ) | 41812 | 46 | 43065 | 47 | 1253 | 0,9 |
Kultūrvēsturiskā zona | 2569 | 3 | 0 | 0 | -2569 | -3,0 |
Neitrālā zona (NZ) | 11838 | 13 | 5585 | 6 | -6253 | -6,9 |
Stingrās režīma zonas mērķis ir nodrošināt un aizsargāt pret traucējumiem jutīgās īpaši aizsargājamās sugas un to dzīvotnes un saglabāt cilvēku darbības neskartas un maz pārveidotas teritorijas, kurās tiek nodrošināta netraucēta dabisko procesu attīstība.
stingrā režīma zona ietver teritorijas ar augstu bioloģiskās daudzveidības saglabāšanas nozīmību, teritorijas, kuras maz ietekmējusi cilvēka saimnieciskā darbība un kas veido unikālus ekoloģiskos kompleksus, kuru vērtības saglabāšanas nodrošināšanai ir nepieciešams nodrošināt netraucētu dabisko procesu attīstību. Stingrā režīma zonā pieļaujama ekoloģisko procesu zinātniskā izpēte un monitorings, kā arī ierobežoti aizsargājamo sugu un biotopu aizsardzības un apsaimniekošanas pasākumi atbilstoši speciāli sagatavotiem pasākumu plāniem.
Stingrā režīma zonas zeme ir valsts īpašums.
Dabas lieguma zonas mērķis ir:
1) saglabāt Gaujas senielejai ar tās sāngravām un Gaujas pieteku ielejām raksturīgo ģeoloģisko formu noteikto dabisko ainavu;
saglabāt mazpārveidotas dabas un cilvēku darbības ietekmētas ekosistēmu mozaīkas struktūras un nodrošināt dabas resursus ilgtspējīgam dabas tūrismam un rekreācijai;
2) nodrošināt īpaši aizsargājamo biotopu un sugu dzīvotņu aizsardzību un šādām platībām raksturīgo ekoloģisko procesu norisi;
3) saglabāt šajā teritorijā koncentrētos valsts un vietējās nozīmes ģeoloģiskos un ģeomorfoloģiskos dabas pieminekļus un citus dabas pieminekļus.
Dabas lieguma zonā ir piedāvāts iekļaut teritorijas ar augstu dabas vērtību blīvumu. Šajā funkcionālajā zonā ir iekļautas bioloģiskai daudzveidībai nozīmīgu vērtību koncentrēšanās vietas, piemēram, īpaši aizsargājamo biotopu, aizsargājamu un retu sugu dzīvotņu, ģeoloģisko objektu un struktūru kompleksi. Tāpat dabas lieguma zonā ir iekļauti ekoloģiski saistīti mežu masīvi, kas nodrošina mežu un citu ekosistēmu mijiedarbības ekoloģisku procesu kopumu, un ar meža ekosistēmām saistītu sugu un to populāciju ilglaicīgai saglabāšanai labvēlīgus apstākļus. Dabas lieguma zonas pamatu veido mežu masīvu platības un to iekļautās teritorijas Gaujas senielejā un Gaujas pieteku ielejās, kā arī meža masīvi un purvu kompleksi, kas piekļaujas Gaujas senielejas kompleksam.
Tāpat dabas lieguma zonā ir piedāvāts iekļaut no Gaujas senielejas kompleksa telpiski nodalītus mežu masīvus un purvu kompleksus, ar tiem piegulošajām teritorijām. Šādu teritoriju aizsardzība ir nozīmīga tādu platību saglabāšanai, kur konstatētas īpaši aizsargājamo biotopu platības vai aizsargājamo sugu dzīvotnes, piemēram, pūčveidīgajiem un dzeņveidīgajiem putniem prioritārās teritorijas, kas identificētas attiecīgo sugu aizsardzības plānos.
Dabas lieguma zonā ir piedāvāts iekļaut arī tās mežaudžu platības, kas šobrīd neatbilst īpaši aizsargāmo biotopu izdalīšanas nosacījumiem, bet kalpo kā īpaši vērtīgo mežaudžu, avotu un avoksnāju vai iežu atsegumu biotopu aizsardzības buferzonas. Šo platību iekļaušana dabas lieguma zonā nodrošina to, ka tiek samazināta bioloģiskai daudzveidībai nozīmīgo platību fragmentācija. Teritoriju fragmentācijas ietekme ir konstatēta kā viens no aizsargājamo sugu populācijas un biotopus negatīvi ietekmējošiem faktoriem, kas tika identificēts dabas aizsradzības plāna izstrādes laikā un plašāk skaidrots nodaļās par aizsargājamo sugu un biotopu saglabāšanu ietekmējošiem faktoriem (skat. informāciju dabas aizsradzības plāna 2.3. nodaļā).
Tāpat dabas lieguma zonā iekļautas tādas platības, kurām nepieciešams paredzēt saimnieciskās darbības ierobežojumus citu vides vai ekoloģisku apsvērumu dēļ. Piemēram, ja tas nepieciešams, lai samazinātu augsnes erozijas riskus, palu un plūdu negatīvās ietekmes uz saimnieciski izmantotām platībām, vienlaikus nodrošinot nozīmīgo ekoloģisko procesu ietekmes saglabāšanos, piemēram, palu procesus Gaujas ielejas palieņu mežu platībās. Saimnieciskās darbības ierobežojumi ir nepieciešami arī, lai nodrošinātu ekoloģiski īpaši vērtīgu mežaudžu teritoriju, kā, piemēram, īpaši vecu mežaudžu, platlapju dominētu mežaudžu un GNP reti sastopamu meža ekosistēmu, aizsardzību.
Dabas parka zona ir izveidota, lai nodrošinātu ilgtspējīgu izziņas, tūrisma un rekreācijas attīstību, kā arī un kultūrvēsturiskā mantojuma saglabāšanu, vienlaikus aizsargājot ainaviski nozīmīgas teritorijas un GNP sastopamo dabas vērtību ekoloģisko integritāti.
Dabas parka zonā piedāvāts iekļaut:
1) platības, kur šobrīd atrodas aktīvās atpūtas vai intensīvi apmeklēti izziņas infrastruktūras objekti vai plānots attīstīt jaunus rekreācijas vai dabas izziņas objektus. Intensīva tūrisma un rekreācijas teritorijas, kuras nodrošina ilgtspējīga tūrisma un rekreācijas, kā arī sabiedrības izglītošanas funkcijas, vienlaikus saglabājot nozīmīgākās dabas vērtības.
2) platības, kuru apsaimniekošanas un pārvaldības mērķis ir kultūrvēsturisko vērtību saglabāšana. Teritorijas ar augstu kultūrvēsturiski nozīmīgu objektu īpatsvaru, kuru galvenais mērķis ir kompleksa kultūrvēsturisko, dabas un ainavisko vērtību saglabāšana un attīstība
3) teritorijās, kas atrodas blakus un ekoloģiski saistītas (veido buferzonu) ar nozīmīgām un jutīgām dabas vērtību koncentrācijas vietām, un ainavu vērtībām, vai kur vienkopus atrodas nozīmīgas dabas vērtības un apbūves teritorijas. tajā skaitā dabas lieguma zonai piegulošo viensētu un lauksaimniecības zemju platības, kuru apsaimniekošanas pieejai būtu jāmazina saimnieciskās darbības ietekme uz dabas vērtībām un dabiskiem procesiem, kuru aizsardzības tiek nodrošināta dabas lieguma zonā.
Dabas parka zonā iekļauto meža teritoriju aizsardzības un apsaimniekošanas mērķu nodrošināšanai ir piedāvāts veidot ekstensīvi apsaimniekotu mežu apvidus, kuros tiek saglabāta pastāvīga meža vide ar dabisku mežu struktūru un procesu klātbūtni, un attīstīta dažādvecuma mežaudžu struktūra. Šāda pieeja nodrošinās pakāpenisku pāreju no meža platībām ar augstu dabas aizsardzības vērtību uz saimnieciski izmantotu mežu platībām vai lauksaimniecībā izmantotām platībām.
Ainavu aizsardzības zona ir izveidota, lai saglabātu raksturīgo daudzveidīgo ainavu, tradicionālo kultūrvidi, rekreācijas un tūrisma resursus, kā arī nodrošinātu nenoplicinošu un ilgtspējīgu saimniecisko darbību GNP teritorijā.
Ainavu aizsardzības zonā ir piedāvāts iekļaut:
- fragmentētas mežu masīvu/mežu puduru teritorijas, kuras mijas mozaīkā ar lauksaimniecībā intensīvi izmantotām platībām, un viensētu un savrupmāju teritorijām.
- teritorijas, kurās ir jāveicina sabalansēta lauku telpas attīstība un pārvaldība, vienlaikus nodrošinot šajās teritorijās izklaidus atrodamo dabas vērtību aizsardzību un teritoriju saimniecisku izmantošanu.
- perspektīvās derīgo izrakteņu ieguves teritorijas.
GNP ainaviski nozīmīgākās teritorijas ir piedāvāts iekļaut arī stingrā režīma zonā, dabas lieguma zonā, dabas parka zonā, tajā skaitā pilsētām un ciematiem pieguļošās lauku teritorijas, kas veido reģionam raksturīgo ainavu (ainaviski vērtīgās teritorijas GNP teritoriāli noteiktas individuālajos aizsardzības un izmantošanas noteikumu 2.pielikumā). Ainaviski vērtīgo teritoriju saglabāšanas mērķis GNP ir nodrošināt vietējo tūrisma un rekreācijas resursu saglabāšanu, vienlaikus nodrošinot zemes resursu ilgtspējīgu saimniecisku izmantošanu.
Neitrālā zona ir izveidota, lai veicinātu parkā esošo blīvi apdzīvoto teritoriju, transporta infrastruktūras un rūpniecības teritoriju ilgtspējīgu attīstību.
Neitrālā zona ietver šādas teritorijas:
- valsts un pašvaldības autoceļi, kuriem izdalīta atsevišķa zemes vienība un dzelzceļa līnija “Rīga Pasažieru-Lugaži-valsts robeža”;
- daļēji ciemu un pilsētas teritorijas (blīvi apbūvētas teritorijas);
- esošas rūpnieciskās teritorijas (tajā skaitā rūpnieciskās teritorijas, kas tieši piekļaujas ciemu vai pilsētu teritorijām),
- derīgo izrakteņu atradnes, kurās notiek aktīva saimnieciskā darbība un kuras aizņem lielu platību.
Lai nodrošinātu teritorijas uzturēšanu, stingrā režīma zonā (Nurmižu rezervātā) kā neitrālā zona ir atsevišķi izdalīts maģistrālais gāzesvads un tā ekspluatācijas aizsargjosla.
Likumprojekta III.nodaļā ietvertas normas, kas attiecas uz GNP pārvaldību, tajā skaitā nosakot, ka GNP pārvaldi īsteno Dabas aizsardzības pārvalde (10.pants) un dabas aizsardzības un saimniecisko darbību interešu saskaņošanai izveido konsultatīvo padomi, kuras nolikumu apstiprina Ministru kabinets.
Vai ir izvērtēti alternatīvie risinājumi?
Jā
Apraksts
GNP dabas aizsardzības plāna izstrādes ietvaros ir veikts esošā GNP regulējuma izvērtējums un konstatēts, ka tas nenodrošina nepieciešamo aizsardzības režīmu dabas vērtību ilgtermiņa aizsardzībai. Ņemot vērā to, ka GNP aizņem plašu teritoriju, dabas aizsardzības plānā kā atbilstošākais veids dabas aizsardzības un saimniecisko interešu salāgošanai tiek piedāvāts GNP noteikt dažādas funkcionālās zonas. Dabas aizsardzības plāna izstrādes ietvaros ir izvērtētas un iespēju robežās ņemtas vērā dažādu ieinteresēto pušu (tajā skaitā zemes īpašnieku, pašvaldību u.c.) intereses.
Vai ir izvērtēts prasību un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem?
Jā
Apraksts
Lai nodrošinātu dabas vērtību aizsardzību, vienlaikus neradot nepamatotus saimnieciskās darbības ierobežojumus teritorijās, kur tas nav nepieciešams, izstrādāts iespējami detalizēts GNP funkcionālais zonējums, kur paredzēti atšķirīgi saimnieciskās darbības ierobežojumi. Vienlaikus ar likumprojektu ir sagatavots Ministru kabineta noteikumu projekts "Gaujas Nacionālā parka individuālie aizsardzības un izmantošanas noteikumi" (24-TA-210), kur noteiktas GNP aizsardzības un izmantošanas prasības.
Nekustamo īpašumu ierobežojumi īpaši aizsargājamās dabas teritorijās fizisko un juridisko personu nekustamo īpašumu izmantošanā ar īpašnieka tiesībām brīvi rīkoties ar savu īpašumu citu starp izvērtēti, izstrādājot likumu „Par zemes īpašnieku tiesībām uz kompensāciju par saimnieciskās darbības ierobežojumiem īpaši aizsargājamās dabas teritorijās un mikroliegumos”.
Par mežsaimnieciskās darbības ierobežojumiem atbilstoši likumam „Par zemes īpašnieku tiesībām uz kompensāciju par saimnieciskās darbības ierobežojumiem īpaši aizsargājamās dabas teritorijās un mikroliegumos” ir pieejami ikgadējie atbalsta maksājumi (Ministru kabineta 2023. gada 18. aprīļa noteikumu Nr. 197 "Atbalsta piešķiršanas kārtība Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai platībatkarīgo un dzīvniekatkarīgo saistību īstenošanai" 82. punkts (52 euro/ha par kailcirtes aizliegumu, 145 euro/ha par galvenās cirtes aizliegumu, 196 euro/ha – par mežsaimnieciskās darbības, galvenās cirtes un kopšanas cirtes aizliegumu)). Arī lauksaimniecībā izmantojamās zemēs - bioloģiski vērtīgos zālājos (ES nozīmes zālāju biotopos vai/un putniem nozīmīgi zālājos) ir pieejami atbalsta maksājumi par to atbilstošu apsaimniekošanu (no 96 euro/ha BDUZ 1.klases
līdz 338 euro/ha BDUZ 4.klasei) papildus citiem atbalsta maksājumiem (ja attiecināmi).
Kompensācija netiek noteikta atkarībā no tā saimnieciskās darbības veida, ko bija iecerējusi katra ierobežotā persona, bet gan par tādas saimnieciskās darbības ierobežojumu, kuru būtībā varētu veikt uz ikviena zemesgabala laukos (lauksaimniecība vai mežsaimniecība). Kompensācija par saimnieciskās darbības ierobežojumiem īpaši aizsargājamās dabas teritorijās paredzēta tikai tad, ja saimnieciskās darbības ierobežojums ir būtisks, un tikai tiktāl, lai atsvērtu ierobežojuma nesamērību (Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departamenta 2010. gada 9. jūlija spriedums lietā Nr.A42443506, SKA – 35/2010).
Nekustamo īpašumu ierobežojumi īpaši aizsargājamās dabas teritorijās fizisko un juridisko personu nekustamo īpašumu izmantošanā ar īpašnieka tiesībām brīvi rīkoties ar savu īpašumu citu starp izvērtēti, izstrādājot likumu „Par zemes īpašnieku tiesībām uz kompensāciju par saimnieciskās darbības ierobežojumiem īpaši aizsargājamās dabas teritorijās un mikroliegumos”.
Par mežsaimnieciskās darbības ierobežojumiem atbilstoši likumam „Par zemes īpašnieku tiesībām uz kompensāciju par saimnieciskās darbības ierobežojumiem īpaši aizsargājamās dabas teritorijās un mikroliegumos” ir pieejami ikgadējie atbalsta maksājumi (Ministru kabineta 2023. gada 18. aprīļa noteikumu Nr. 197 "Atbalsta piešķiršanas kārtība Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai platībatkarīgo un dzīvniekatkarīgo saistību īstenošanai" 82. punkts (52 euro/ha par kailcirtes aizliegumu, 145 euro/ha par galvenās cirtes aizliegumu, 196 euro/ha – par mežsaimnieciskās darbības, galvenās cirtes un kopšanas cirtes aizliegumu)). Arī lauksaimniecībā izmantojamās zemēs - bioloģiski vērtīgos zālājos (ES nozīmes zālāju biotopos vai/un putniem nozīmīgi zālājos) ir pieejami atbalsta maksājumi par to atbilstošu apsaimniekošanu (no 96 euro/ha BDUZ 1.klases
līdz 338 euro/ha BDUZ 4.klasei) papildus citiem atbalsta maksājumiem (ja attiecināmi).
Kompensācija netiek noteikta atkarībā no tā saimnieciskās darbības veida, ko bija iecerējusi katra ierobežotā persona, bet gan par tādas saimnieciskās darbības ierobežojumu, kuru būtībā varētu veikt uz ikviena zemesgabala laukos (lauksaimniecība vai mežsaimniecība). Kompensācija par saimnieciskās darbības ierobežojumiem īpaši aizsargājamās dabas teritorijās paredzēta tikai tad, ja saimnieciskās darbības ierobežojums ir būtisks, un tikai tiktāl, lai atsvērtu ierobežojuma nesamērību (Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departamenta 2010. gada 9. jūlija spriedums lietā Nr.A42443506, SKA – 35/2010).
1.4. Izvērtējumi/pētījumi, kas pamato TA nepieciešamību
1.5. Pēcpārbaudes (ex-post) izvērtējums
Vai tiks veikts?
Nē
1.6. Cita informācija
-
2. Tiesību akta projekta ietekmējamās sabiedrības grupas, ietekme uz tautsaimniecības attīstību un administratīvo slogu
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
2.1. Sabiedrības grupas, kuras tiesiskais regulējums ietekmē, vai varētu ietekmēt
Fiziskās personas
- Zemes īpašnieki, tiesiskie valdītāji un apsaimniekotāji, kuru īpašumā esošās zemes vienības vai to daļas atrodas GNP teritorijā. GNP apmeklētāji, sabiedrība kopumā.
Ietekmes apraksts
GNP ietverto nekustamo īpašumu apsaimniekošanā atkarībā no piemērotās funkcionālās zonas, būs jāievēro GNP individuālie aizsardzības un izmantošanas noteikumi. Lielākā ietekme paredzama zemes īpašniekiem dabas lieguma zonā.
Juridiskās personas
- Juridiskās personas, kuru īpašumā, valdījumā vai apsaimniekošanā esošās zemes vienības vai to daļas atrodas GNP teritorijā.
Ietekmes apraksts
GNP ietverto nekustamo īpašumu apsaimniekošanā atkarībā no piemērotās funkcionālās zonas, būs jāievēro GNP individuālie aizsardzības un izmantošanas noteikumi. Lielākā ietekme paredzama zemes īpašniekiem dabas lieguma zonā.
2.2. Tiesiskā regulējuma ietekme uz tautsaimniecību
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
2.2.1. uz makroekonomisko vidi:
Nē2.2.2. uz nozaru konkurētspēju:
Nē2.2.3. uz uzņēmējdarbības vidi:
Nē2.2.4. uz mazajiem un vidējiem uzņēmējiem:
Jā
Ietekmes apraksts
Var būt lokāla ietekme uz mazajiem un vidējiem uzņēmumiem, kuriem pieder, veic vai plāno saimniecisko darbību GNP ietvertajās zemes vienībās, galvenokārt saistībā ar mežizstrādi.
2.2.5. uz konkurenci:
Nē2.2.6. uz nodarbinātību:
Nē2.3. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.4. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
3. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
Cita informācija
Likumprojektam nav ietekmes uz valsts budžeta izdevumiem. Likumprojekta ievērošanu un citas normatīvajos aktos noteiktās darbības (piemēram, rakstisku atļauju izsniegšana) Dabas aizsardzības pārvalde un citas institūcijas veiks esošo budžetu ietvaros.
Likumprojekts kopumā paredz dabas lieguma zonas samazinājumu par 2864 ha, vienlaikus (salīdzinot ar spēkā esošo regulējumu) dabas lieguma zonā plānots noteikt stingrākas prasības mežsaimnieciskajai darbībai (galvenās cirtes aizliegums un kopšanas cirtes aizliegums sasniedzot noteiktu audzes vecumu).
Ikgadējie atbalsta maksājumi - kompensācijas par mežsaimnieciskās darbības ierobežojumiem (no valsts vai Eiropas Savienības budžeta) tiks nodrošināti esošo budžetu ietvaros, atbilstoši Ministru kabineta 2023. gada 18. aprīļa noteikumiem Nr. 197 "Atbalsta piešķiršanas kārtība Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai platībatkarīgo un dzīvniekatkarīgo saistību īstenošanai".
Likumprojekts kopumā paredz dabas lieguma zonas samazinājumu par 2864 ha, vienlaikus (salīdzinot ar spēkā esošo regulējumu) dabas lieguma zonā plānots noteikt stingrākas prasības mežsaimnieciskajai darbībai (galvenās cirtes aizliegums un kopšanas cirtes aizliegums sasniedzot noteiktu audzes vecumu).
Ikgadējie atbalsta maksājumi - kompensācijas par mežsaimnieciskās darbības ierobežojumiem (no valsts vai Eiropas Savienības budžeta) tiks nodrošināti esošo budžetu ietvaros, atbilstoši Ministru kabineta 2023. gada 18. aprīļa noteikumiem Nr. 197 "Atbalsta piešķiršanas kārtība Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai platībatkarīgo un dzīvniekatkarīgo saistību īstenošanai".
4. Tiesību akta projekta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
4.1. Saistītie tiesību aktu projekti
4.1.1. Ministru kabineta noteikumu projekts "Gaujas Nacionālā parka individuālie aizsardzības un izmantošanas noteikumi" (24-TA-210)
Pamatojums un apraksts
Vienlaikus ar likumprojektu ir sagatavots Ministru kabineta noteikumu projekts "Gaujas Nacionālā parka individuālie aizsardzības un izmantošanas noteikumi" (24-TA-210), kuru plānots iesniegt izskatīšanai Ministru kabinetā pēc likumprojekta izskatīšanas Saeimā 3.lasījumā. Noteikumu projekts stājas spēkā vienlaikus ar likumprojekta stāšanos spēkā.
Atbildīgā institūcija
Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrija
4.2. Cita informācija
-
5. Tiesību akta projekta atbilstība Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
5.1. Saistības pret Eiropas Savienību
Vai ir attiecināms?
Jā
ES tiesību akta CELEX numurs
01992L0043, 32009L0147
ES tiesību akta datums, izdevējinstitūcija, numurs, veids un nosaukums
Padomes direktīva 92/43/EEK (1992. gada 21. maijs) par dabisko dzīvotņu, savvaļas faunas un floras aizsardzību (turpmāk - Biotopu direktīva);
Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 30. novembra direktīva 2009/147/EK par savvaļas putnu aizsardzību (turpmāk - Putnu direktīva).
Apraksts
Biotopu direktīvas 3. panta 2) punkts noteic, ka dalībvalsts iesaistīšanās Natura 2000 tīkla izveidē ir proporcionāla tam, kādā mērā tās teritorijā ir pārstāvēti 1. punktā minētie dabisko dzīvotņu veidi un sugu dzīvotnes. Tāpēc dalībvalstis saskaņā ar 4. pantu nosaka aizsargājamas teritorijas, ņemot vērā 1. punktā izklāstītos mērķus.
Saskaņā ar likuma "Par īpaši aizsargājamām dabas teritorijām" (turpmāk - ĪADT likums) 43. panta otro daļu, par Eiropas nozīmes aizsargājamo teritoriju (Natura 2000 teritoriju) tiek noteikta nacionālā aizsargājamā teritorija vai mikroliegums. GNP ir iekļauts ĪADT likuma pielikumā "Latvijas Natura 2000 — Eiropas nozīmes aizsargājamo dabas teritoriju saraksts" (8.punkts) kā "C" tipa vieta (Natura 2000 teritorija putnu un biotopu aizsardzībai).
Saskaņā ar likuma "Par īpaši aizsargājamām dabas teritorijām" (turpmāk - ĪADT likums) 43. panta otro daļu, par Eiropas nozīmes aizsargājamo teritoriju (Natura 2000 teritoriju) tiek noteikta nacionālā aizsargājamā teritorija vai mikroliegums. GNP ir iekļauts ĪADT likuma pielikumā "Latvijas Natura 2000 — Eiropas nozīmes aizsargājamo dabas teritoriju saraksts" (8.punkts) kā "C" tipa vieta (Natura 2000 teritorija putnu un biotopu aizsardzībai).
5.2. Citas starptautiskās saistības
Vai ir attiecināms?
Nē
5.3. Cita informācija
Apraksts
-
5.4. 1. tabula. Tiesību akta projekta atbilstība ES tiesību aktiem
Attiecīgā ES tiesību akta datums, izdevējinstitūcija, numurs, veids un nosaukums
Padomes direktīva 92/43/EEK (1992. gada 21. maijs) par dabisko dzīvotņu, savvaļas faunas un floras aizsardzību (turpmāk - Biotopu direktīva);
Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 30. novembra direktīva 2009/147/EK par savvaļas putnu aizsardzību (turpmāk - Putnu direktīva).
ES TA panta numurs
Projekta vienība, kas pārņem vai ievieš A minēto
Tiek pārņemts pilnībā vai daļēji
Vai B minētais paredz stingrākas prasības un pamatojums
A
B
C
D
Biotopu direktīvas 3. panta 2. punkts
Likumprojekta 2.pants
Biotopu direktīvas 3. panta 2. punkts ieviests arī ar ĪADT likuma 43. panta pirmo daļu un pielikumu, MK 2023. gada 21. novembra noteikumiem Nr. 674 "Noteikumi par dabas liegumiem", MK 1999. gada 9. marta noteikumiem Nr. 83 "Noteikumi par dabas parkiem", MK 2010. gada 5. janvāra noteikumiem Nr. 17 "Noteikumi par aizsargājamām jūras teritorijām", MK 2022. gada 14.jūlija noteikumiem Nr. 461 "Noteikumi par aizsargājamiem ģeoloģiskajiem un ģeomorfoloģiskajiem dabas pieminekļiem", MK 1999.gada 23.februāra noteikumiem Nr.69 "Noteikumi par aizsargājamo ainavu apvidiem", Teiču dabas rezervāta likumu, Krustkalnu dabas rezervāta likumu, Grīņu dabas rezervāta likumu, Moricsalas dabas rezervāta likumu, , Slīteres nacionālā parka likumu, Rāznas nacionālā parka likumu, Ķemeru nacionālā parka likumu, kā arī Sugu un biotopu aizsardzības likumu un MK 2012. gada 18. decembra noteikumiem Nr. 940 "Noteikumi par mikroliegumu izveidošanas un apsaimniekošanas kārtību, to aizsardzību, kā arī mikroliegumu un to buferzonu noteikšanu".
Biotopu direktīvas 3. panta 2. punkts ieviests arī ar ĪADT likuma 43. panta pirmo daļu un pielikumu, MK 2023. gada 21. novembra noteikumiem Nr. 674 "Noteikumi par dabas liegumiem", MK 1999. gada 9. marta noteikumiem Nr. 83 "Noteikumi par dabas parkiem", MK 2010. gada 5. janvāra noteikumiem Nr. 17 "Noteikumi par aizsargājamām jūras teritorijām", MK 2022. gada 14.jūlija noteikumiem Nr. 461 "Noteikumi par aizsargājamiem ģeoloģiskajiem un ģeomorfoloģiskajiem dabas pieminekļiem", MK 1999.gada 23.februāra noteikumiem Nr.69 "Noteikumi par aizsargājamo ainavu apvidiem", Teiču dabas rezervāta likumu, Krustkalnu dabas rezervāta likumu, Grīņu dabas rezervāta likumu, Moricsalas dabas rezervāta likumu, , Slīteres nacionālā parka likumu, Rāznas nacionālā parka likumu, Ķemeru nacionālā parka likumu, kā arī Sugu un biotopu aizsardzības likumu un MK 2012. gada 18. decembra noteikumiem Nr. 940 "Noteikumi par mikroliegumu izveidošanas un apsaimniekošanas kārtību, to aizsardzību, kā arī mikroliegumu un to buferzonu noteikšanu".
Pārņemtas daļēji
GNP kā Natura 2000 izveidošanas mērķis ir noteikts ĪADT likuma pielikuma 8.punktā.
Atbilstoši EK vadlīnijām Natura 2000 teritorijām jāaizsargā (tajā jāiekļauj) vismaz 20 % no katras aizsargājamās sugas populācijas vai katra biotopa kopējās platības, ja suga vai biotops ir plaši izplatīts, nav apdraudēts vai arī atrodas uz areāla robežas, un vismaz 60 % no katras sugas populācijas vai katra biotopa aizņemtā platības, ja suga vai biotops ir prioritārs, rets, ļoti apdraudēts vai nepieciešami īpaši apsaimniekošanas pasākumi.
Atbilstoši EK vadlīnijām Natura 2000 teritorijām jāaizsargā (tajā jāiekļauj) vismaz 20 % no katras aizsargājamās sugas populācijas vai katra biotopa kopējās platības, ja suga vai biotops ir plaši izplatīts, nav apdraudēts vai arī atrodas uz areāla robežas, un vismaz 60 % no katras sugas populācijas vai katra biotopa aizņemtā platības, ja suga vai biotops ir prioritārs, rets, ļoti apdraudēts vai nepieciešami īpaši apsaimniekošanas pasākumi.
Nē
Biotopu direktīvas 4. panta 1. punkts
Likumprojekta 2.pants
Biotopu direktīvas 4. panta 1. punkts ieviests arī ar ar ĪADT likuma 43. panta pirmo daļu un pielikumu, MK 2023. gada 21. novembra noteikumiem Nr. 674 "Noteikumi par dabas liegumiem", MK 1999. gada 9. marta noteikumiem Nr. 83 "Noteikumi par dabas parkiem", MK 2010. gada 5. janvāra noteikumiem Nr. 17 "Noteikumi par aizsargājamām jūras teritorijām", MK 2022. gada 14.jūlija noteikumiem Nr. 461 "Noteikumi par aizsargājamiem ģeoloģiskajiem un ģeomorfoloģiskajiem dabas pieminekļiem", MK 1999.gada 23.februāra noteikumiem Nr.69 "Noteikumi par aizsargājamo ainavu apvidiem", Teiču dabas rezervāta likumu, Krustkalnu dabas rezervāta likumu, Grīņu dabas rezervāta likumu, Moricsalas dabas rezervāta likumu, , Slīteres nacionālā parka likumu, Rāznas nacionālā parka likumu, Ķemeru nacionālā parka likumu, kā arī Sugu un biotopu aizsardzības likumu un MK 2012. gada 18. decembra noteikumiem Nr. 940 "Noteikumi par mikroliegumu izveidošanas un apsaimniekošanas kārtību, to aizsardzību, kā arī mikroliegumu un to buferzonu noteikšanu".
Biotopu direktīvas 4. panta 1. punkts ieviests arī ar ar ĪADT likuma 43. panta pirmo daļu un pielikumu, MK 2023. gada 21. novembra noteikumiem Nr. 674 "Noteikumi par dabas liegumiem", MK 1999. gada 9. marta noteikumiem Nr. 83 "Noteikumi par dabas parkiem", MK 2010. gada 5. janvāra noteikumiem Nr. 17 "Noteikumi par aizsargājamām jūras teritorijām", MK 2022. gada 14.jūlija noteikumiem Nr. 461 "Noteikumi par aizsargājamiem ģeoloģiskajiem un ģeomorfoloģiskajiem dabas pieminekļiem", MK 1999.gada 23.februāra noteikumiem Nr.69 "Noteikumi par aizsargājamo ainavu apvidiem", Teiču dabas rezervāta likumu, Krustkalnu dabas rezervāta likumu, Grīņu dabas rezervāta likumu, Moricsalas dabas rezervāta likumu, , Slīteres nacionālā parka likumu, Rāznas nacionālā parka likumu, Ķemeru nacionālā parka likumu, kā arī Sugu un biotopu aizsardzības likumu un MK 2012. gada 18. decembra noteikumiem Nr. 940 "Noteikumi par mikroliegumu izveidošanas un apsaimniekošanas kārtību, to aizsardzību, kā arī mikroliegumu un to buferzonu noteikšanu".
Pārņemtas daļēji
GNP kā Natura 2000 izveidošanas mērķis ir noteikts ĪADT likuma pielikuma 8.punktā.
Nē
Putnu direktīvas 3. panta 2. punkta a) apakšpunkts.
Likumprojekta 2.pants
Putnu direktīvas 3. panta 2. punkta a) apakšpunkts ieviests arī ar ar ĪADT likuma 43. panta pirmo daļu un pielikumu, MK 2023. gada 21. novembra noteikumiem Nr. 674 "Noteikumi par dabas liegumiem", MK 1999. gada 9. marta noteikumiem Nr. 83 "Noteikumi par dabas parkiem", MK 2010. gada 5. janvāra noteikumiem Nr. 17 "Noteikumi par aizsargājamām jūras teritorijām", MK 2022. gada 14.jūlija noteikumiem Nr. 461 "Noteikumi par aizsargājamiem ģeoloģiskajiem un ģeomorfoloģiskajiem dabas pieminekļiem", MK 1999.gada 23.februāra noteikumiem Nr.69 "Noteikumi par aizsargājamo ainavu apvidiem", Teiču dabas rezervāta likumu, Krustkalnu dabas rezervāta likumu, Grīņu dabas rezervāta likumu, Moricsalas dabas rezervāta likumu, , Slīteres nacionālā parka likumu, Rāznas nacionālā parka likumu, Ķemeru nacionālā parka likumu, kā arī Sugu un biotopu aizsardzības likumu un MK 2012. gada 18. decembra noteikumiem Nr. 940 "Noteikumi par mikroliegumu izveidošanas un apsaimniekošanas kārtību, to aizsardzību, kā arī mikroliegumu un to buferzonu noteikšanu".
Putnu direktīvas 3. panta 2. punkta a) apakšpunkts ieviests arī ar ar ĪADT likuma 43. panta pirmo daļu un pielikumu, MK 2023. gada 21. novembra noteikumiem Nr. 674 "Noteikumi par dabas liegumiem", MK 1999. gada 9. marta noteikumiem Nr. 83 "Noteikumi par dabas parkiem", MK 2010. gada 5. janvāra noteikumiem Nr. 17 "Noteikumi par aizsargājamām jūras teritorijām", MK 2022. gada 14.jūlija noteikumiem Nr. 461 "Noteikumi par aizsargājamiem ģeoloģiskajiem un ģeomorfoloģiskajiem dabas pieminekļiem", MK 1999.gada 23.februāra noteikumiem Nr.69 "Noteikumi par aizsargājamo ainavu apvidiem", Teiču dabas rezervāta likumu, Krustkalnu dabas rezervāta likumu, Grīņu dabas rezervāta likumu, Moricsalas dabas rezervāta likumu, , Slīteres nacionālā parka likumu, Rāznas nacionālā parka likumu, Ķemeru nacionālā parka likumu, kā arī Sugu un biotopu aizsardzības likumu un MK 2012. gada 18. decembra noteikumiem Nr. 940 "Noteikumi par mikroliegumu izveidošanas un apsaimniekošanas kārtību, to aizsardzību, kā arī mikroliegumu un to buferzonu noteikšanu".
Pārņemtas pilnībā
Nē
Putnu direktīvas 4. panta 1. un 2.punkts
Likumprojekta 2.pants
Putnu direktīvas 4. panta 1. un 2.punkts ieviests arī ar ar ĪADT likuma 43. panta pirmo daļu un pielikumu, MK 2023. gada 21. novembra noteikumiem Nr. 674 "Noteikumi par dabas liegumiem", MK 1999. gada 9. marta noteikumiem Nr. 83 "Noteikumi par dabas parkiem", MK 2010. gada 5. janvāra noteikumiem Nr. 17 "Noteikumi par aizsargājamām jūras teritorijām", MK 2022. gada 14.jūlija noteikumiem Nr. 461 "Noteikumi par aizsargājamiem ģeoloģiskajiem un ģeomorfoloģiskajiem dabas pieminekļiem", MK 1999.gada 23.februāra noteikumiem Nr.69 "Noteikumi par aizsargājamo ainavu apvidiem", Teiču dabas rezervāta likumu, Krustkalnu dabas rezervāta likumu, Grīņu dabas rezervāta likumu, Moricsalas dabas rezervāta likumu, , Slīteres nacionālā parka likumu, Rāznas nacionālā parka likumu, Ķemeru nacionālā parka likumu, kā arī Sugu un biotopu aizsardzības likumu un MK 2012. gada 18. decembra noteikumiem Nr. 940 "Noteikumi par mikroliegumu izveidošanas un apsaimniekošanas kārtību, to aizsardzību, kā arī mikroliegumu un to buferzonu noteikšanu".
Putnu direktīvas 4. panta 1. un 2.punkts ieviests arī ar ar ĪADT likuma 43. panta pirmo daļu un pielikumu, MK 2023. gada 21. novembra noteikumiem Nr. 674 "Noteikumi par dabas liegumiem", MK 1999. gada 9. marta noteikumiem Nr. 83 "Noteikumi par dabas parkiem", MK 2010. gada 5. janvāra noteikumiem Nr. 17 "Noteikumi par aizsargājamām jūras teritorijām", MK 2022. gada 14.jūlija noteikumiem Nr. 461 "Noteikumi par aizsargājamiem ģeoloģiskajiem un ģeomorfoloģiskajiem dabas pieminekļiem", MK 1999.gada 23.februāra noteikumiem Nr.69 "Noteikumi par aizsargājamo ainavu apvidiem", Teiču dabas rezervāta likumu, Krustkalnu dabas rezervāta likumu, Grīņu dabas rezervāta likumu, Moricsalas dabas rezervāta likumu, , Slīteres nacionālā parka likumu, Rāznas nacionālā parka likumu, Ķemeru nacionālā parka likumu, kā arī Sugu un biotopu aizsardzības likumu un MK 2012. gada 18. decembra noteikumiem Nr. 940 "Noteikumi par mikroliegumu izveidošanas un apsaimniekošanas kārtību, to aizsardzību, kā arī mikroliegumu un to buferzonu noteikšanu".
Pārņemtas pilnībā
Nē
Kā ir izmantota ES tiesību aktā paredzētā rīcības brīvība dalībvalstij pārņemt vai ieviest noteiktas ES tiesību akta normas? Kādēļ?
Lai iespējami mazinātu apgrūtinājumus privātīpašumā esošajās zemēs, likumprojekts paredz GNP noteikt funkcionālās zonas, kur paredzēts noteikt atšķirīgus saimnieciskās darbības ierobežojumus (likumprojekta 3.panta trešā daļa.
Saistības sniegt paziņojumu ES institūcijām un ES dalībvalstīm atbilstoši normatīvajiem aktiem, kas regulē informācijas sniegšanu par tehnisko noteikumu, valsts atbalsta piešķiršanas un finanšu noteikumu (attiecībā uz monetāro politiku) projektiem
-
Cita informācija
Natura 2000 tīklā Latvijā atbilstoši ĪADT likuma pielikumam ir iekļautas 333 teritorijas – 4 dabas rezervāti, 4 nacionālie parki, 239 dabas liegumi, 37 dabas parki, 9 aizsargājamo ainavu apvidi, 7 aizsargājamās jūras teritorijas, 9 dabas pieminekļi un 24 mikroliegumi. Patlaban atbilstoši Putnu direktīvai ir noteiktas 98 aizsargājamās teritorijas, atbilstoši Biotopu direktīvai - 329.
6. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas un sabiedrības līdzdalības process
Sabiedrības līdzdalība uz šo tiesību akta projektu neattiecas
Nē
6.1. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas
Valsts un pašvaldību institūcijas
Dabas aizsardzības pārvaldeNevalstiskās organizācijas
NēCits
Nē6.2. Sabiedrības līdzdalības organizēšanas veidi
Veids
Sabiedriskā apspriede
Saite uz sabiedrības līdzdalības rezultātiem
-
6.3. Sabiedrības līdzdalības rezultāti
Sadaļa tiks papildināta pēc sabiedriskās apspriedes termiņa beigām.
6.4. Cita informācija
Saskaņā ar likuma "Par īpaši aizsargājamām dabas teritorijām" (turpmāk - ĪADT likums) 12.panta ceturto daļu noteikumu projekts atzinuma sniegšanai nosūtīts GNP ietilpstošajām pašvaldībām - Saulkrastu novada pašvaldībai, Cēsu novada pašvaldībai, Siguldas novada pašvaldībai un Valmieras novada pašvaldībai.
Saskaņā ar ĪADT likuma 13.panta ceturto daļu Dabas aizsardzības pārvalde publicē paziņojumu Latvijas Vēstnesī un nodrošina zemes īpašnieku informēšanu - publicējot informāciju Dabas aizsardzības pārvaldes mājas lapā, vietējo pašvaldību mājas lapās, vietējos laikrakstos, kā arī organizējot publiskās apspriedes sanāksmes.
Publisko apspriežu norises laiki un vietas:
23.10.2024. plkst. 12.00 Krimuldas Tautas namā, Parka iela 1, Ragana, Krimuldas pagasts, Siguldas novads
23.10.2024. plkst. 19.00 Kultūras centrā "Siguldas Devons", Pils iela 10, Sigulda
24.10.2024. plkst. 12.00 Tautas namā "Auciemmuiža", Cēsu iela 4, Auciems, Raiskuma pagasts, Cēsu novads
24.10.2024. plkst. 19.00 Liepas kultūras namā, Pļavas iela 2, Liepa
29.10.2024. plkst. 12.00 Līgatnes Kultūras centrā, Spriņģu iela 4, Līgatne, Cēsu novads
29.10.2024. plkst. 19.00 Priekuļu kultūras namā, Selekcijas iela 6A, Priekuļi, Cēsu novads
30.10.2024. plkst. 12.00 Straupes pagasta Tautas namā, plācis, Straupes pagasts
30.10.2024. plkst. 19.00 Kocēnu kultūras namā, Alejas iela 3, Kocēni, Valmieras novads
Saskaņā ar ĪADT likuma 13.panta ceturto daļu Dabas aizsardzības pārvalde publicē paziņojumu Latvijas Vēstnesī un nodrošina zemes īpašnieku informēšanu - publicējot informāciju Dabas aizsardzības pārvaldes mājas lapā, vietējo pašvaldību mājas lapās, vietējos laikrakstos, kā arī organizējot publiskās apspriedes sanāksmes.
Publisko apspriežu norises laiki un vietas:
23.10.2024. plkst. 12.00 Krimuldas Tautas namā, Parka iela 1, Ragana, Krimuldas pagasts, Siguldas novads
23.10.2024. plkst. 19.00 Kultūras centrā "Siguldas Devons", Pils iela 10, Sigulda
24.10.2024. plkst. 12.00 Tautas namā "Auciemmuiža", Cēsu iela 4, Auciems, Raiskuma pagasts, Cēsu novads
24.10.2024. plkst. 19.00 Liepas kultūras namā, Pļavas iela 2, Liepa
29.10.2024. plkst. 12.00 Līgatnes Kultūras centrā, Spriņģu iela 4, Līgatne, Cēsu novads
29.10.2024. plkst. 19.00 Priekuļu kultūras namā, Selekcijas iela 6A, Priekuļi, Cēsu novads
30.10.2024. plkst. 12.00 Straupes pagasta Tautas namā, plācis, Straupes pagasts
30.10.2024. plkst. 19.00 Kocēnu kultūras namā, Alejas iela 3, Kocēni, Valmieras novads
7. Tiesību akta projekta izpildes nodrošināšana un tās ietekme uz institūcijām
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
7.1. Projekta izpildē iesaistītās institūcijas
Institūcijas
- Dabas aizsardzības pārvalde
7.2. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.3. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.4. Projekta izpildes ietekme uz pārvaldes funkcijām un institucionālo struktūru
Ietekme
Jā/Nē
Skaidrojums
1. Tiks veidota jauna institūcija
Nē
-
2. Tiks likvidēta institūcija
Nē
-
3. Tiks veikta esošās institūcijas reorganizācija
Nē
-
4. Institūcijas funkcijas un uzdevumi tiks mainīti (paplašināti vai sašaurināti)
Nē
-
5. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu efektivizācija
Nē
-
6. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu digitalizācija
Nē
-
7. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu optimizācija
Nē
-
8. Cita informācija
Nē
-
7.5. Cita informācija
Normatīvajos aktos noteiktās funkcijas, kas saistītas ar GNP (piemēram, rakstisku atļauju izsniegšana, ziņojumu gatavošana EK) Dabas aizsardzības pārvalde un citas institūcijas veiks esošo budžetu ietvaros.
8. Horizontālās ietekmes
8.1. Projekta tiesiskā regulējuma ietekme
8.1.1. uz publisku pakalpojumu attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.2. uz valsts un pašvaldību informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.3. uz informācijas sabiedrības politikas īstenošanu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.4. uz Nacionālā attīstības plāna rādītājiem
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.5. uz teritoriju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Apraksts
Likumprojektā paredzētais GNP funkcionālais zonējums veicinās ilgtspējīgu GNP teritorijas attīstību.
8.1.6. uz vidi
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Apraksts
Likumprojekts veicinās dabas vērtību saglabāšanu un ilgtspējīgu apsaimniekošanu.
8.1.7. uz klimatneitralitāti
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.8. uz iedzīvotāju sociālo situāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.9. uz personu ar invaliditāti vienlīdzīgām iespējām un tiesībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.10. uz dzimumu līdztiesību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.11. uz veselību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.12. uz cilvēktiesībām, demokrātiskām vērtībām un pilsoniskās sabiedrības attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.13. uz datu aizsardzību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.14. uz diasporu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.15. uz profesiju reglamentāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.16. uz bērna labākajām interesēm
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.2. Cita informācija
-
Pielikumi