Anotācija (ex-ante)

Lai to novērstu, ir izstrādāts jauns noteikumu projekts, kurš paredz ieviest tādas izmaiņas, lai nodrošinātu sekojošus uzlabojumus zinātnes bāzes finansējuma piešķiršanā:
1) administratīvā sloga mazināšana (no administratīvi smagnēja audita uz viegli pārbaudāmu informāciju);
2) lielāks caurspīdīgums (vairums informācijas no publiski pieejamām datubāzēm, vieglāka metodoloģija finansējuma sadalei);
3) lielāka piešķirtā finansējuma stabilitāte un paredzamība (pāreja vairumā rezultatīvo rādītāju uz 3 gadu atskaites periodu, nevis 1 gada atskaites periodu kā šobrīd);
4) snieguma veicināšana (lielāks īpatsvars rezultatīvajiem rādītājiem, nevis 10% no piešķirtā bāzes finansējuma kā šobrīd);
5)sasaiste ar Latvijas Atveseļošanas un noturības mehānisma plānu, lai veicinātu iekšējo un ārējo konsolidāciju, pārvaldības uzlabošanu;

Noteikumu projekta 1.punkts ir atstāts nemainīgs no pašreizējā deleģējuma.

Noteikumu projekta 2. un 3. punktā ir ieviesta jauna bāzes finansējuma aprēķināšanas formula, kura primāri atsakās no esošā veida, kā skaita zinātniskā personāla un zinātnisko darbinieku skaitu pilna laika ekvivalenta izteiksmē (turpmāk PLE), un tas tika  izmantots kā zinātnes bāzes finansējuma aprēķinu pamats, tā vietā definējot, ka zinātnes bāzes finansējums nosedz daļu no zinātnisko institūciju zinātniskajiem darbiniekiem izmaksātā atalgojuma, kas veidos 40 % no piešķiramā zinātnes bāzes finansējuma apmēra.
Pāreja uz atalgojuma komponentes ieviešanu arī ļauj atteikties no pašreizējo noteikumu aprēķinu formulā noteiktajiem nozares koeficientiem, kas nodala dabaszinātņu nozares, inženierzinātņu un tehnoloģiju nozares, medicīnas un dzīvības zinātņu nozares, lauksaimniecības un meža zinātņu nozares, kurām ir noteikts augstāks koeficients, no humanitāro zinātņu nozarēm un sociālo zinātņu nozarēm, kurām ir noteikts ievērojami mazāks koeficients. Atalgojuma komponente PLE vietā nodrošinās objektīvās atalgojuma atšķirības starp nozarēm un institūcijām, kā arī nodrošinās lielāku nozīmi sasniegtajiem rezultātiem (īpaši īstenoto projektu apmēram) un tie skaidri iezīmēs atšķirību starp tām nozarēm, kurām ir izmaksu ietilpīgāki piesaistītie pētniecības projekti.
Citas izmaiņas aprēķinu formulā (3.punktā) attiecībā par pozīcijām „Konk” un „Ligum” ir saistītas ar to, ka 25 % no kopējā zinātnes bāzes finansējuma balstās uz zinātnisko institūciju spēju piesaistīt projektu finansējumu, atsevišķi nodalot tos projektus, kuri ir iegūti konkursa kārtībā, no līgumpētījumiem, kā arī ieņēmumiem no intelektuālā īpašuma tiesību nodošanas. 25% no kopējā finansējuma ļaus būtiski palielināt atbalsta apmēru tām zinātniskajām institūcijām, kuras spēj šos projektus piesaistīt ievērojami lielākā intensitātē nekā šobrīd.
Savukārt attiecībā par 3.punkta formulas pozīciju „Konk”, ir paredzēts tai noteikt dubultu svaru formulas pozīcijā Eiropas Savienības Ietvara programmas pētniecības un attīstības projektiem (piemēra, Apvārsnis Eiropa), pamatojoties uz to, ka šāda veida projektu dalība ir īpaši atbalstāma zinātniskajām institūcijām un šie projekti ir papildu piesaistītais finansējums Latvijas pētniecības un attīstības sistēmai, atšķirībā no nacionāla mēroga pētniecības grantu programmām.

Noteikumu 3.punkta pozīcija „Publ” būtiski maina pašreizējo noteikumu kārtību attiecībā uz zinātniskajām publikācijām un patentiem, gan palielinot kopējo atbalstu zinātniskajam institūcijām par šāda veida rezultātiem rezultātiem, gan zinātniskās publikācijas piedāvājot īpaši atbalstīt, ja tām ir augstāka kvalitāte (kuras apzīmētas ir ar saīsinājumiem - Q1 un Q2, kas liecina to piederību pirmajai ceturtdaļai vai otrajai ceturtdaļai pēc attiecīgo zinātnisko žurnālu citējamības), piedāvājot tās svērt pēc to kvalitātes vai darba nozīmīguma (ar koeficientu 3 kvartilē Q1 Scopus un Web of Science publikācijām, koeficients –2 par Q2 kvartīli un pārējām Web of Science un SCOPUS publikācijām – koeficients 1, kā arī 0,5 koeficients cita veida oriģinālajiem zinātniskajiem rakstiem.
Papildus, 3.punkta kārtībā, kādā tiek atlasīta publikāciju atbilstība Q1 un Q2 žurnāliem tiks detalizēti atrunāta vadlīnijās, kuras specificē informācijas sagatavošanu bāzes finansējuma aprēķinam, nosakot katras datubāzes specifiku Q1 un Q2 atbilstības noteikšanai (SCOPUS – CiteScore, Web of Science – JIF), atbilstības pārbaudes periodu, kā arī principu, kurš ir noteikts šo noteikumu projekta 13.punktā, tām publikācijām, kuras ir abās datubāzēs – atbilstību Q1 vai Q2 publikācijām piemērot, ja vismaz vienā no tām informācijas pārbaudes brīdī ir tikušas izpildītas šīs prasības.
Attiecībā par 3.punkta formulas pozīciju „Publ”, ir arī paredzēts noteikt specifisku izņēmumu attiecībā par zinātniskajiem konsorcijiem, nosakot, ka attiecībā par tiem konsorcijiem, kuru zinātniskajām publikāciām ir ļoti plašs autoru skaits (vairāk nekā 50 autori), ja vien konkrētā Latvijas zinātniskā institūcija nav starp galvenajiem autoriem (pirmais vai pēdējais autors), tiek noteikts būtiski mazāks svars (0,1) aprēķinu formulā. Šāda pieeja papildus jaunajiem kvalitātes stimuliem arī nodrošinās to, ka novērtējot Latvijas zinātnisko institūciju publikācijas nozīme tiek pievērsta arī tam, cik liela ir konkrētās institūcijas ietekme uz šo rezultātu izstrādi. Informācijai, no Latvijas gandrīz 8000 zinātniskajām publikācijām SCOPUS datubāzē 2018. – 2020.gadā ~ 600 zinātniskās publikācijas ir ar vairāk nekā 100 autoriem (t.sk. 500 ar vairāk nekā 1000 autoriem). Papildus, noteikumu projekta 14.punkts specificē atbilstības noteikšanu Q1 un Q2 publikācijām, nosakot, ka, ja publikācija ir abās datubāzēs – piemēro augstāko koeficientu.

Noteikumu projekta 3.punkta pozīcija „DrMg” nosaka atbalsta apmēru zinātniskajām institūcijām pēc to zinātniskā personāla vai zinātnisko darbinieku aizstāvētajiem promocijas un maģistra darbiem. Šī apakšpunkta kārtība nav būtiski mainīta no esošās, izņemot kopējo atbalsta apmēra pieaugumu šiem rezultātiem, kuri nodrošinās lielāku stimulu zinātniskajām institūcijām nodrošināt tās darbinieku sekmīgu doktora un maģistra studiju absolvēšanu, kas ir aktuāli, ņemot vērā augsto studiju atbirumu (īpaši doktorantūrā). Ir arī atbilstoši informatīvajam ziņojumam precizēts, ka 75 % no šī kritērija pieejamā finansējuma ir paredzēti atbalstam par promocijas darbiem, kamēr 25 % par maģistra darbiem.
Savukārt attiecībā par 3.punkta formulas pozīciju „DrMg”, noteikumu projekts plāno noteikt minimālo nodarbinātības apmēru konkrētajos amatos, lai novērstu iespēju nodarbināt konkrēto personu uz ļoti nelielu slodzi tikai, lai mākslīgi palielinātu šajā kritērijā iegūstamā finansējuma apmēru.

Noteikumu projekta 3.punkta pozīcija „Izc” saglabā esošā līmeņa 10% atbalstu izcilībai pēc zinātnisko institūciju starptautiskā izvērtējuma rezultātiem, tikai mainot piešķiršanas kārtību un nosakot, ka izmantotā kritērijā vērtība tiek reizināta ar zinātniskās institūcijas, vai tās vērtējamo vienību starptautiskā izvērtējuma novērtēšanas kritēriju skaita, kuros ir iegūts vērtējums "4" un "5" dalījumu ar visu zinātniskās institūcijas vai tās vērtējumo vienību novērtēto kritēriju kopskaitu. Šāda kārtība paplašinās loku ar institūcijām, kuras pretendē uz šo atbalstu, nelielu izcilības atbalstu paredzot arī institūcijām, kuras, vai kuru struktūrvienības starptautiskajā izvērtējumā ir ieguvušas vērtējumu „3”, bet kurām ir viens vai vairāki kritēriji ar vērtējumu „4” vai „5”.

Noteikumu projekta 3.punkta pozīcija „Infr” ievieš jaunu atbalsta kritēriju, kura nosaka, ka 5% no zinātnes bāzes finansējuma ir piešķirti  pamatojoties uz Izglītības un zinātnes ministrijas veiktā nacionālās zinātniskās infrastruktūras apsekojuma, kartējuma un analīzes rezultātiem. Šis apsekojums šobrīd ir izstrādē un tikai pēc tā rezultātiem tiks izstrādāta kārtība infrastruktūras atbalstam, kā rezultātā ir noteikts, ka šis punkts stājas spēkā no 2023.gada 1.janvāra, kura tiks arī specificēta kā šo noteikumu grozījumi. Pamatojoties uz nacionālo zinātniskās infrastruktūras kartējumu, kur tiks izvērtēta infrastruktūras atbilstība nacionāla mēroga un reģionāla mēroga statusam, tiks izveidots saraksts ar tādiem infrastruktūras objektiem, kuru tiešo uzturēšanu var atbalstīt no publiskā finansējuma. Caur šo atbalstu varēs tikt atbalstīta infrastruktūra, kura tiek pielietota nekomerciālai pētniecībai, vai par tādu daļu, kas tiek lietota nekomerciālai pētniecībai, lai nerastos valsts atbalsta situācija.

 
Noteikumu projekta 4.punkta kārtībā precizē iepriekšējo kārtību, kādas institūcijas var pretendēt uz zinātnes bāzes finansējumu, skaidri pasakot, ka atbilst vērtējumi "3", “4” un “5”, novēršot risku, ka var izveidoties situācija, kurā zems starptautiskais vērtējums liedz dalību šī finansējuma saņemšanā, kamēr, ja institūcija nav piedalījusies izvērtējumā – tā var pretendēt uz šo finansējumu.

Noteikumu projekta 5. un 6.punkts nosaka atjaunotu kārtību sasaistei ar zinātnisko institūciju starptautisko izvērtējumu, tajā skaitā attiecībā par īpašās kārtības definēšanu valsts augstskolām, kuras starptautiskā izvērtējumā piedalījās ar vairākām vērtējamajām vienībām, nosakot, ka atbilstība 7. punkta prasībām tiek noteikta pēc vidēji svērtā vidējā aritmētiskā vērtējuma: saņemtos vērtējumus un sverot pēc to zinātnisko darbinieku skaita (PLE izteiksmē), kurš ir ticis izmantots starptautiskajā izvērtējumā un apaļojot to līdz tuvākajam veselajam skaitlim. Šāda kārtība novērš esošo problēmu, kurā tām institūcijām (valsts augstskolām), kuras izvērtējumā piedalījās ar vairākām vērtējamām vienībām, neatrunājot 6.punktā noteiktu atsevišķu kārtību nebija noteiktas sekas pie ekvivalenta starptautiskā izvērtējuma rezultātiem, kā zinātniskajiem institūtiem. 2025.gadā šis jautājums tiks pilnībā atrisināts, pamatojoties uz Ministru kabineta 2022.gada 1.februāra sēdes protokollēmumu (prot. Nr.5 31.§), kura 6.punkts nosaka līdz 2025.gada kārtējā zinātnisko institūciju starptautiskā novērtējuma īstenošanai, papildināt Ministru kabineta 2018.gada 2.oktobra noteikumus Nr. 619 „Zinātnisko institūciju darbības starptautiskā novērtējuma organizēšanas kārtība” ar kārtību, kādā augstskolām, kuras izvērtējumā piedalās ar vairākām vērtējamajām vienībām tiek noteikts konsolidētais vidējais vērtējums.

Noteikumu projekta 7.punkta kārtībā ir veiktas izmaiņas, nosakot, ka Izglītības un zinātnes ministrijai informācija zinātnes bāzes finansējuma aprēķinam ir nodota caur Nacionālo zinātniskās darbības informācijas sistēmu, kā arī precizējot norādi par to, ka Zinātniskās institūcijas vadītājs ir atbildīgs par šīs informācijas patiesumu un tās savlaicīgu iesniegšanu

Noteikumu projekta 8.punkts atsevišķi specificē publicēšanas un informācijas iesniegšanu vadlīnijām, kuras atrunā katra rādītāja tehnisko detalizāciju iesniegšanas kārtībai, kas ir nepieciešams tās ievadei Nacionālajā zinātniskās darbības informācijas sistēmā.

Noteikumu projekta 9.punkts savukārt specifiski atrunā aprēķinu kārtību, kādā tiek izmantota vairāku gadu informācija katrā no 3.punktā minētajām formulas pozīcijām. Tajā brīdī, kad bāzes finansējums vairumā rādītāju pāries uz 3 gadu ciklu, tiek noteikts, ka katram gadam ietekme uz formulas pozīcijai paredzēto svaru aprēķinu formulā ir vienāda, jeb katrs gads, neatkarīgi no tā vērtību kopsummas atšķirībām starp visām zinātniskajām institūcijām ietekmē aprēķinu trešdaļas apmērā.

Noteikumu projekta 10.punkts, savukārt nosaka specifisku kārtību attiecībā par 4.punkta formulas pozīciju „Alga”, nosakot, ka sākot no 2023.gada  attiecībā par 2024.gadam piešķiramo bāzes finansējumu (kad pilnībā būs ieviesta pāreja uz 3 gadu ciklu visos rādītājos), to aprēķina konstanti nemainīgu uz 3 gadiem, lai nodrošinātu to, ka vismaz 40 % no zinātnes bāzes finansējumam piešķiramā apmēra zinātniskajām institūcijām ir pilnīgi precīzi prognozējami, tādējādi atvieglojot zinātniskajām institūcijām to budžeta plānošanu.

Noteikumu projekta 11.punkts savukārt nosaka kārtību, kādā informācija tiek pārbaudīta, tajā skaitā nosakot neatkarīgus ārējos ekspertus (auditu) šīs informācijas pārbaudei, kas īpašu būs vajadzīga pirmajos gados, ieviešot jauno zinātnes bāzes finansējuma aprēķinu modeli, īpaši attiecībā par jaunajām 4.punktā noteiktajām aprēķinu pozīcijām.

Noteikumu projekta 13. punkts nosaka, ka zinātniskajām institūcijām ir nodrošināta bezmaksas pieeja vienotajam nacionālas nozīmes Latvijas akadēmiskajam pamattīklam, sedzot tā uzturēšanas izdevumus. Atšķirībā no pašreizējā regulējuma, noteikumu projekta 14. punkts papildināts ar 14.6. apakšpunktu, paredzot, ka Latvijas akadēmiskā pamattīkla uzturēšanai attiecināmas Vienotā augstākās izglītības un zinātnes informāciju tehnoloģiju koplietošanas pakalpojumu centra (turpmāk – VPC) izmaksas. VPC ir četru Latvijas zinātnes universitāšu dibināta organizācija, kas nodrošinās izmaksu efektīvu atsevišķu akadēmiskā tīkla funkciju nodrošināšanu, t.sk. pētniecības datu repozitoriju izveidi un uzturēšanu.

Noteikumu projekta noslēguma jautājumi savukārt atrunā šo noteikumu pakāpenisko ieviešanas kārtību, kura 2022.gadā attiektos tikai uz papildu piešķirto zinātnes bāzes finansējumu, kā arī 18. punktā noteikto kārtību attiecībā uz infrastruktūras uzturēšanas finansēšanu, kura stātos spēkā no 2023.gada 1.janvāra, un kura tiktu proporcionāli sadalīta līdz tam starp pārējiem 3.punkta un apakšpunktu aprēķinu kritērijiem.
22.punkts savukārt nosaka atsevišķu kārtību 2022. un 2023.gadam attiecībā par 4. punktā minētās formulas pozīcijas “Alga”, “Konk”, “Ligum”, “DrMg”, nosakot pakāpenisku pāreju uz 3 gadu rādītāju ciklu šīm formulas pozīcijām. "Publ" jau no noteikumu ieviešanas uzreiz tiek izmantots 3 gadu cikls, jo arī iepriekšējā zinātnes bāzes finansējuma aprēķinā tas ir bijis vienīgais rādītās ar jau ieviestu 3 gadu ciklu.
18.punkts savukārt specificē termiņu, kurā tiek piemērots noteikumu projekta 10.punktā noteiktais 3 gadu cikls kritērijam

Noteikumu projekta 24.punkts arī nosaka, ka ar šo noteikumu stāšanos spēkā spēku zaudē Ministru kabineta 2013. gada 12. novembra noteikumi Nr. 1316 “ Kārtība, kādā aprēķina un piešķir bāzes finansējumu zinātniskajām institūcijām”.