Anotācija

Ievērojot minēto ir nepieciešams izdot jaunus Ministru kabineta noteikumus atbilstoši Profesionālās izglītības likumā noteiktajam. 
Papildu minētajam Padomju darbībā un to darbības koordinācijā ir konstatēta nepieciešamība to optimizēt, tai skaitā arī attiecībā uz pārstāvju deleģēšanas un personālsastāva apstiprināšanas kārtību, uzaicinājumu nosūtīšanu dalībai Padomes sēdēs u.c.
 

Ievērojot minēto Noteikumi Nr. 485 tiek izdoti jaunā redakcijā, nosakot Padomju izveidošanas, darbības un darbības koordinācijas kārtību, veicot atsevišķus precizējumus attiecībā uz pārstāvju deleģēšanas un personālsastāva apstiprināšanas kārtību, Padomes darbību, tai skaitā sēžu organizēšanu. 
Kopš 2011.gada  ir izveidotas un aktīvi darbojas 13 Padomes, kas izveidotas šādās tautsaimniecības nozarēs:
1. Tūrisms, skaistumkopšana;
2. Ķīmiskās rūpniecības nozare un tās saskarnozares  - ķīmija, farmācija, biotehnoloģija, vide;
3. Metālapstrāde, mašīnbūve un mašīnzinības;
4. Tekstilizstrādājumu, apģērbu, ādas un ādas izstrādājumu ražošana;
5. Kokrūpniecība (mežsaimniecība, kokapstrāde);
6. Būvniecība;
7. Enerģētika;
8. Pārtikas rūpniecība un lauksaimniecība;
9. Uzņēmējdarbība, finanses, grāmatvedība, administrēšana (vairumtirdzniecība, mazumtirdzniecība un komerczinības);
10. Elektronisko un optisko iekārtu ražošana, informācijas un komunikācijas tehnoloģijas;
11. Poligrāfija un izdevējdarbība, papīra un papīra izstrādājumu ražošana un datordizains;
12. Transports un loģistika.
13. Kultūras nozares un radošo industriju joma.

No minētajām Padomēm 11  koordinē Latvijas Darba devēju konfederācija, kas ir arī nacionālais nozaru ekspertu padomju koordinators.  Pārtikas rūpniecības un lauksaimniecības padomi  koordinē Lauksaimniecības organizācijas sadarbības padome, bet Kultūras nozares un radošo industriju jomas nozares ekspertu padomes funkcijas veic Kultūrizglītības padome, kuras darbu koordinē Latvijas Nacionālais kultūras centrs.

Noteikumu projekts pamatā saglabā Noteikumos Nr. 485 noteikto regulējumu attiecībā uz Padomes izveidošanu, tās darbības un darbības koordinācijas kārtību, vienlaikus precizējot šādus jautājumus:
1) Tiek precizēts Padomju sastāvs atbilstoši Profesionālās izglītības likumā noteiktajam, nosakot arī, ka atbilstoši attiecīgās Padomes kompetencē esošo jautājumu specifikai Padomes darbā bez balsstiesībām var pieaicināt izglītības iestāžu un pašvaldību pārstāvjus un citus nozares ekspertus.
2) Tiek noteikts, ka, izvirzot pārstāvjus, nav nepieciešams iesniegt detalizētu  pārstāvja dzīves gaitas aprakstu (CV), tā vietā nosakot, ka pamatojumu (izglītību un pieredzi) pārstāvja atbilstībai darbam Padomē norāda iesniegumā. Deleģējot pārstāvjus darbam attiecīgajā Padomē, dzīves gaitas apraksts  (CV) nav nepieciešams, jo tā saturs ir pārāk vispārīgs, lai to prasītu iesniegt dalībai Padomē. Turklāt tiek iesniegta informācija, kas specifiski nav nepieciešama, lai lemtu par personas atbilstību darbam attiecīgajā Padomē. Tas nereti rada nevajadzīgu administratīvo slogu un arī zemas nozīmīguma pakāpes informācijas apmaiņu.
3)  Tiek noteikts, ka Nacionālās trīspusējās sadarbības padomes Profesionālās izglītības un nodarbinātības trīspusējās sadarbības padomes apakšpadome (turpmāk - PINTSA) apstiprina Padomes institucionālo pārstāvniecību, bet ne vairs personālsastāvu. Tas, ka PINTSA ir jāapstiprina gan institucionālā pārstāvniecība, gan personālsastāvs, apgrūtina iespējas dalībai Padomēs jau apstiprinātajām organizācijām elastīgi mainīt pārstāvjus (piemēram, darba attiecību izbeigšanas vai ilgstošu atvaļinājumu gadījumā), jo tikai pēc PINTSA saskaņojuma deleģētais pārstāvis ir balsstiesīgs. Praksē Padomju sastāvs tiek aktualizēts pastāvīgi, un nepieciešamība ikreiz virzīt sastāva aktualizāciju uz PINTSA rada nesamērīgu administratīvo slogu. Tādējādi turpmāk PINTSA lems tikai par institucionālo pārstāvniecību, atstājot pilnvaras pašām deleģējošām institūcijām un Padomēm lemt par deleģētā pārstāvja atbilstību darbam Padomē.
4) Noteikts, ka Padomes priekšsēdētājs pilda arī minētās Padomes reprezentatīvo funkciju.
5) Noteikumu projekts paredz noteikt mazāku Padomes minimālo sēžu skaitu gadā, jo  Padomēm, kurām ir izveidotas apakšpadomes, lielāko daļu darba organizē apakšpadomju sēdēs, un Padomes kopīgo jautājumu risināšanai pietiek ar divām Padomes sēdēm gadā. Tāpat arī noteikts, ka Padomes sēdes var organizēt arī attālināti, izmantojot koordinācijas institūcijas videokonferences platformu. Plānojot Padomes sēžu grafiku, Padomes  sadarbojas ar koordinācijas institūciju. 
6) Noteikumu projekts paredz, ka Padomes priekšsēdētāja funkcijas, tai skaitā Padomes sēdes sasaukšanu viņa prombūtnes laikā pilda  priekšsēdētāja vietnieks vai cita Padomes priekšsēdētāja nominēta persona. 
7)  Noteikumu projekts paredz, ka Padomes sēdes darba kārtību apstiprina pati Padome, tādējādi visiem Padomes locekļiem tiek dota iespēja aktīvi piedalīties izskatāmo jautājumu saraksta veidošanā.
8) Noteikumu projekts paredz vienkāršot regulējumu par uzaicinājuma uz Padomes sēdēm nosūtīšanu, to formulējot vispārīgāk, lai mazinātu administratīvo slogu. Tā kā Padomes sēžu plānošana praksē notiek savlaicīgi visam gadam, tad arī sēžu datumi ir zināmi savlaicīgi. Tādējādi projektā tiek paredzēts īsāks uzaicinājuma nosūtīšanas termiņš un darba kārtībā būs iespējams ierosināt arī aktuālus jautājumus, kas atsūtīti neilgi pirms sēdes.
9) Noteikumu projekts paredz pagarināt protokola sagatavošanas termiņu līdz desmit darbdienām, jo praksē konstatēts, ka līdzšinējais piecu dienu termiņš ir par īsu kvalitatīvai protokola sagatavošanai.
10) Noteikumu projekts  paredz skaidrāk noteikt atšķirības starp Padomes apakšpadomēm un darba grupām, lai nerastos šaubas, kuru no apakšstruktūrvienībām izveidot noteiktos gadījumos.  Projektā noteikts, ka apakšpadome ir patstāvīga Padomes struktūrvienība, kuras kompetencē ir daļa no Padomes kompetencē esošās nozares jautājumiem. 
 Tādējādi noteikts, ka apakšpadome varēs pati lemt par jautājumiem, kas attiecas uz tās kompetencē esošām apakšnozarēm, kas būs noteiktas Padomes nolikumā. Šie lēmumi tiks noformēti kā  Padomes apakšpadomes lēmums, to parakstīs apakšpadomes priekšsēdētājs.  Projektā tiek arī noteikts, ka apakšpadome pieņem lēmumus ar apakšpadomes locekļu balsu vairākumu, kā arī tas, ka apakšpadomes darbu vada apakšpadomes priekšsēdētājs. Padomes nolikumā nosakāmas Padomes ietvaros izveidotās apakšpadomes, to kompetencē esošās apakšnozares un apakšpadomes priekšsēdētāja ievēlēšanas kārtība un pilnvaru termiņš. Tāpat arī paredzēts, ka apakšpadomē darbojas daļa no Padomes locekļiem atbilstoši apakšpadomes kompetencei.
Regulējums attiecībā uz darba grupām netiek mainīts. Tās darbojas atbilstoši lēmumam par to izveidošanu un  paredzēts, ka darba grupas sniedz Padomei priekšlikumus par to kompetencē esošajiem jautājumiem. Darba grupu esamību nav nepieciešams norādīt Padomes nolikumā. Atšķirībā no apakšpadomēm, darba grupās var iesaistīt arī citus ekspertus, kas nav Padomes locekļi.
11) Tiek paredzēts, ka koordinācijas institūcija vairs nav atbildīga par informācijas apriti starp Padomi un citām institūcijām par ekspertu piesaisti darba vidē balstītu mācību un prakses īstenošanā, jo atbilstoši Profesionālās izglītības likuma 12. panta otrās daļas 6. punktam Padomes  veicina (nevis koordinē) darba devēju sadarbību ar profesionālās izglītības iestādēm darba vidē balstītu  mācību atbalstīšanā un prakses organizēšanā.
12) Noteikumu projektā atbilstoši Profesionālās izglītības likumā noteiktajam tiek noteikta nacionālā nozaru ekspertu padomju koordinatora atbildību un kompetence Padomju koordinācijas kontekstā. Tāpat arī noteiktas pilnvaras iesniegt priekšlikumu PINTSA par Padomju reorganizāciju, jo var rasties nepieciešamība pārdalīt vairāku Padomju kompetencē esošās nozares vai kvalifikācijas starp Padomēm, kuras koordinē dažādas institūcijas.