25-TA-2447: Likumprojekts (Grozījumi)
Anotācijas (ex-ante) nosaukums
Tiesību akta projekta "Grozījumi Kredītiestāžu likumā" sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojums (anotācija)
1. Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība
1.1. Pamatojums
Izstrādes pamatojums
ES dokuments
Apraksts
Likumprojekts "Grozījumi Kredītiestāžu likumā” (turpmāk - likumprojekts) izstrādāts, lai Kredītiestāžu likumā (turpmāk - Likums):
1) transponētu Eiropas Parlamenta un Padomes 2023. gada 13. decembra direktīvas (ES) 2023/2864, ar ko attiecībā uz Eiropas vienotā piekļuves punkta izveidi un darbību groza konkrētas direktīvas (turpmāk – Direktīva Nr. 2023/2864), prasības.
Ar šo Direktīvu Nr. 2023/2864, tostarp tiek grozīta Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 26. jūnija direktīva 2013/36/ES par piekļuvi kredītiestāžu darbībai un kredītiestāžu un ieguldījumu brokeru sabiedrību prudenciālo uzraudzību, ar ko groza Direktīvu 2002/87/EK un atceļ Direktīvas 2006/48/EK un 2006/49/EK (turpmāk – Direktīva Nr. 2013/36), iekļaujot tajā jaunu 116.a pantu “Informācijas pieejamība Eiropas vienotajā piekļuves punktā”.
Direktīvas Nr. 2013/36 116.a panta noteiktās prasības par informācijas nodošanu Eiropas vienotajam piekļuves punktam (European single access point) (turpmāk – ESAP), kas tiks izveidots saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2023. gada 13. decembra Regulu (ES) 2023/2859, ar ko izveido Eiropas vienoto piekļuves punktu, kurš nodrošina centralizētu piekļuvi publiski pieejamai informācijai saistībā ar finanšu pakalpojumiem, kapitāla tirgiem un ilgtspēju (turpmāk – Regula Nr. 2023/2859), attiecas tikai uz Kredītiestāžu likuma subjektiem.
2) transponētu Eiropas Parlamenta un Padomes 2024. gada 27. novembra direktīvas (ES) 2024/2994, ar ko groza Direktīvas 2009/65/EK, 2013/36/ES un (ES) 2019/2034 attiecībā uz pieeju koncentrācijas riskam, kas izriet no riska darījumiem ar centrālajiem darījumu partneriem, un darījuma partnera riskam atvasināto instrumentu darījumos, kuriem tīrvērte veikta centralizēti (turpmāk – Direktīva Nr. 2024/2994), prasības.
Direktīvā Nr. 2024/2994 iekļautas tiesību normas ar mērķi nodrošināt finanšu stabilitāti Eiropas Savienībā un mazināt iespējamos kaitīgās ietekmes izplatīšanās riskus visā Eiropas Savienības finanšu sistēmā, ieviešot atbilstošas prasības, lai veicinātu tāda koncentrācijas riska apzināšanu, pārvaldību un uzraudzību, kas izriet no riska darījumiem ar centrālo darījumu partneri (CCP). Minētās prasības veikt nepieciešamos pasākumus savu darījumdarbības modeļu pielāgošanai nolūkā nodrošināt atbilstību jaunajām tīrvērtes prasībām, kas ieviestas ar grozījumiem Regulā (ES) Nr. 648/2012, kuri ir iekļauti Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) 2024/2987, un lai kopumā veicinātu to riska pārvaldības praksi, ņemot vērā to tirdzniecību veicinošo aktivitāšu raksturu, darbības jomu un sarežģītību, attiecas uz Likuma subjektiem.
1) transponētu Eiropas Parlamenta un Padomes 2023. gada 13. decembra direktīvas (ES) 2023/2864, ar ko attiecībā uz Eiropas vienotā piekļuves punkta izveidi un darbību groza konkrētas direktīvas (turpmāk – Direktīva Nr. 2023/2864), prasības.
Ar šo Direktīvu Nr. 2023/2864, tostarp tiek grozīta Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 26. jūnija direktīva 2013/36/ES par piekļuvi kredītiestāžu darbībai un kredītiestāžu un ieguldījumu brokeru sabiedrību prudenciālo uzraudzību, ar ko groza Direktīvu 2002/87/EK un atceļ Direktīvas 2006/48/EK un 2006/49/EK (turpmāk – Direktīva Nr. 2013/36), iekļaujot tajā jaunu 116.a pantu “Informācijas pieejamība Eiropas vienotajā piekļuves punktā”.
Direktīvas Nr. 2013/36 116.a panta noteiktās prasības par informācijas nodošanu Eiropas vienotajam piekļuves punktam (European single access point) (turpmāk – ESAP), kas tiks izveidots saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2023. gada 13. decembra Regulu (ES) 2023/2859, ar ko izveido Eiropas vienoto piekļuves punktu, kurš nodrošina centralizētu piekļuvi publiski pieejamai informācijai saistībā ar finanšu pakalpojumiem, kapitāla tirgiem un ilgtspēju (turpmāk – Regula Nr. 2023/2859), attiecas tikai uz Kredītiestāžu likuma subjektiem.
2) transponētu Eiropas Parlamenta un Padomes 2024. gada 27. novembra direktīvas (ES) 2024/2994, ar ko groza Direktīvas 2009/65/EK, 2013/36/ES un (ES) 2019/2034 attiecībā uz pieeju koncentrācijas riskam, kas izriet no riska darījumiem ar centrālajiem darījumu partneriem, un darījuma partnera riskam atvasināto instrumentu darījumos, kuriem tīrvērte veikta centralizēti (turpmāk – Direktīva Nr. 2024/2994), prasības.
Direktīvā Nr. 2024/2994 iekļautas tiesību normas ar mērķi nodrošināt finanšu stabilitāti Eiropas Savienībā un mazināt iespējamos kaitīgās ietekmes izplatīšanās riskus visā Eiropas Savienības finanšu sistēmā, ieviešot atbilstošas prasības, lai veicinātu tāda koncentrācijas riska apzināšanu, pārvaldību un uzraudzību, kas izriet no riska darījumiem ar centrālo darījumu partneri (CCP). Minētās prasības veikt nepieciešamos pasākumus savu darījumdarbības modeļu pielāgošanai nolūkā nodrošināt atbilstību jaunajām tīrvērtes prasībām, kas ieviestas ar grozījumiem Regulā (ES) Nr. 648/2012, kuri ir iekļauti Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) 2024/2987, un lai kopumā veicinātu to riska pārvaldības praksi, ņemot vērā to tirdzniecību veicinošo aktivitāšu raksturu, darbības jomu un sarežģītību, attiecas uz Likuma subjektiem.
1.2. Mērķis
Mērķa apraksts
Likumprojekta mērķis ir pilnveidot tiesisko regulējumu, kas attiecas uz informācijas nodošanu ESAP, tādējādi nodrošinot centralizētu piekļuvi publiski pieejamai informācijai saistībā par globālām sistēmiski nozīmīgām iestādēm un par citām sistēmiski nozīmīgām iestādēm, par piemērotajām sankcijām un administratīvajiem pasākumiem, kā arī nodrošināt, ka kredītiestādes, ieguldījumu brokeru sabiedrības un to kompetentās iestādes pienācīgi uzrauga un mazina koncentrācijas risku, kas izriet no riska darījumiem ar centrālajiem darījumu partneriem.
Spēkā stāšanās termiņš
Nākamā diena pēc izsludināšanas (likumprojektam)
Pamatojums
Direktīvas Nr. 2023/2864 17. pantā “Transponēšana” noteikts, ka dalībvalstis līdz 2026.gada 10.janvārim pieņem un publicē normatīvos aktus, kas vajadzīgi, lai izpildītu šīs direktīvas prasības. Līdz ar to nekavējoties ir nepieciešams transponēt Likumā minēto Eiropas Savienības tiesību aktu, lai novērstu tādu valstij nelabvēlīgu seku iestāšanos, kas skar būtiskas valsts starptautiskās un finanšu intereses, ja Direktīva Nr. 2023/2864 netiek transponēta minētajā termiņā.
Direktīvas Nr. 2024/2994 4. pantā “Transponēšana” noteikts, ka dalībvalstis līdz 2026. gada 25. jūnijam pieņem un publicē normatīvos aktus, kas vajadzīgi, lai izpildītu Direktīvas Nr. 2024/2994 prasības.
Direktīvas Nr. 2024/2994 4. pantā “Transponēšana” noteikts, ka dalībvalstis līdz 2026. gada 25. jūnijam pieņem un publicē normatīvos aktus, kas vajadzīgi, lai izpildītu Direktīvas Nr. 2024/2994 prasības.
1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi
Pašreizējā situācija
Likuma 34.1 panta pirmā daļa paredz, ka kredītiestāde nodrošina efektīvas un visaptverošas iekšējās kontroles sistēmas izveidi un darbību, kas atbilst kredītiestādes darbības raksturam, apjomam un sarežģītībai. Iekšējai kontroles sistēmai jāietver attiecīgi pamatelementi - kredītiestādes lielumam un darbības riskiem atbilstoša organizatoriskā struktūra, kurā attiecībā uz darījumu veikšanu un kontroli starp kredītiestādes struktūrvienībām un atbildīgajiem darbiniekiem ir skaidri noteikts, nepārprotams un sistemātisks pienākumu, pilnvaru un atbildības sadalījums (pirmās daļas 1.punkts); kredītiestādes darbībai piemītošo un varbūtējo risku identificēšanas, pārvaldīšanas, uzraudzības un ziņošanas sistēma (pirmās daļas 2.punkts); iekšējās kontroles procedūras (pirmās daļas 3.punkts); atalgojuma sistēma, kas ietver dzimumneitrālu atalgojuma politiku (pirmās daļas 4.punkts).
Likuma 34.2 pantā noteikts, kā kredītiestāde izstrādā un īsteno, un kādām prasībām jāatbilst kredītiestādes stratēģijai, politikām un procedūrām, lai pārvaldītu, tai skaitā laikus identificētu, novērtētu, analizētu un uzraudzītu kredītrisku un darījuma partnera kredītrisku, koncentrācijas risku, vērtspapīrošanas risku, tirgus risku, operacionālo risku, tai skaitā modeļa risku, riskus, kas rodas ārpakalpojuma saņemšanas dēļ, un notikumus ar zemu iestāšanās varbūtību, bet būtisku ietekmi, procentu likmju risku netirdzniecības portfelī, kredītriska starpības risku netirdzniecības portfelī, atlikušo risku, likviditātes risku, pārmērīgas sviras risku un citus kredītiestādei būtiskus riskus. Tāpat arī pants nosaka, ka kredītiestāde jāizstrādā rīcības plānus ārkārtas situācijām, likviditātes atjaunošanai un darbības nepārtrauktības nodrošināšanai. Savukārt Latvijas Bankai ir tiesības noteikt prasības attiecībā uz kredītiestādes risku pārvaldīšanu un rīcības plāniem ārkārtas situācijām, likviditātes atjaunošanai un darbības nepārtrauktības nodrošināšanai.
Likuma 35.11 pants paredz, ka kredītiestādes, finanšu pārvaldītājsabiedrības vai jauktas finanšu pārvaldītājsabiedrības konsolidācijas grupa vai kredītiestāde, kas ir atzīta par globālu sistēmiski nozīmīgu iestādi, tiek iekļauta vienā no vismaz piecām globālu sistēmiski nozīmīgu iestāžu apakšgrupām, pamatojoties uz kritēriju izvērtējumu. Latvijas Banka informē Eiropas Komisiju, Eiropas Sistēmisko risku kolēģiju un Eiropas Banku iestādi par kredītiestādes, finanšu pārvaldītājsabiedrības vai jauktas finanšu pārvaldītājsabiedrības konsolidācijas grupām vai kredītiestādēm, kas ir atzītas par globālām sistēmiski nozīmīgām iestādēm, un par atbilstošajām apakšgrupām, kurās tās iekļautas, sniedz pilnīgu pamatojumu uzraudzības vērtējuma izmantošanai vai neizmantošanai, kā arī publisko globālu sistēmiski nozīmīgu iestāžu sarakstu, norādot attiecīgās apakšgrupas, kurās tās iekļautas. Latvijas Banka ne retāk kā reizi gadā pārskata par globālām sistēmiski nozīmīgām iestādēm atzīto kredītiestādes, finanšu pārvaldītājsabiedrības vai jauktas finanšu pārvaldītājsabiedrības konsolidācijas grupu vai kredītiestāžu sistēmisko nozīmīgumu un atbilstošās apakšgrupas, kurās tās iekļautas, un informē globālas sistēmiski nozīmīgas iestādes par pieņemto lēmumu, paziņo šo informāciju Eiropas Sistēmisko risku kolēģijai, kā arī publisko globālu sistēmiski nozīmīgu iestāžu sarakstu, norādot atbilstošās apakšgrupas, kurās tās iekļautas.
Papildus Likuma 35.15 pants nosaka, ka Latvijas Banka kredītiestādei, finanšu pārvaldītājsabiedrībai vai jauktai finanšu pārvaldītājsabiedrībai, kas atzīta par citu sistēmiski nozīmīgu iestādi izvērtējuma rezultātā, individuāli, konsolidācijas grupas līmenī vai subkonsolidēti var noteikt citas sistēmiski nozīmīgas iestādes kapitāla rezerves normu līdz 3 procentiem. Nosakot citas sistēmiski nozīmīgas iestādes kapitāla rezerves normu, Latvijas Banka ievēro, ka tās piemērošana nedrīkst atstāt nesamērīgu negatīvu ietekmi uz citu dalībvalstu finanšu sistēmu vai tās daļu, vai Eiropas Savienību kopumā, radot šķēršļus Eiropas Savienības iekšējā tirgus darbībai. Latvijas Banka ne retāk kā reizi gadā pārskata par citām sistēmiski nozīmīgām iestādēm atzītajām kredītiestādēm, finanšu pārvaldītājsabiedrībām vai jauktām finanšu pārvaldītājsabiedrībām noteiktās citas sistēmiski nozīmīgas iestādes kapitāla rezerves normas pamatotību un informē citu sistēmiski nozīmīgu iestādi par pieņemto lēmumu, paziņo to Eiropas Komisijai, Eiropas Sistēmisko risku kolēģijai, Eiropas Banku iestādei, kā arī publisko citu sistēmiski nozīmīgu iestāžu sarakstu. Latvijas Banka paziņo Eiropas Komisijai, Eiropas Sistēmisko risku kolēģijai, Eiropas Banku iestādei un publisko par citu sistēmiski nozīmīgu iestādi atzītās kredītiestādes, finanšu pārvaldītājsabiedrības vai jauktas finanšu pārvaldītājsabiedrības nosaukumu.
Likuma 101.3 pants nosaka kārtību, kā Latvijas Banka pārbauda un novērtē kredītiestādes stratēģiju, procedūras un pasākumus, ko tā īstenojusi, lai ievērotu šā likuma, citu normatīvo aktu, tieši piemērojamo Eiropas Savienības normatīvo aktu un Latvijas Bankas izdoto noteikumu un pieņemto lēmumu prasības.
Likuma 113. panta pirmās daļas sestajā punktā noteikts, ja Latvijas Banka konstatē, ka kredītiestāde neievēro, vai Latvijas Bankai ir pamats uzskatīt, ka 12 mēnešu laikā no dienas, kad tā pieņēmusi lēmumu par šajā pantā minēto darbību īstenošanu, neievēros šā likuma, ES regulas Nr. 575/2013, tieši piemērojamo Eiropas Savienības institūciju izdoto normatīvo aktu vai Latvijas Bankas izdoto lēmumu vai noteikumu prasības, Latvijas Banka, pieņemot lēmumu, ir tiesīga iecelt kredītiestādē vienu vai vairākus Latvijas Bankas pilnvarniekus.
Likuma 117.panta 31 daļā noteikts, ka lēmumā par pilnvarnieka iecelšanu var noteikt, ka ar tā spēkā stāšanās brīdi, ja pilnvarniekam Latvijas Bankas pieņemtajā lēmumā par pilnvarnieka iecelšanu ir noteiktas pilnvaras pārstāvēt kredītiestādi, tad šādu lēmumu Latvijas Banka publicē savā tīmekļvietnē.
Savukārt Likuma 201.1 pants paredz, ka Latvijas Banka informāciju par personām piemērotajām sankcijām, administratīvajiem pasākumiem un vienlaikus saskaņā ar šā likuma 113.pantu un 101.3 panta 4.4 daļu īstenotajām darbībām ievieto savā tīmekļvietnē, norādot ziņas par personu un tās izdarīto pārkāpumu, kā arī par Latvijas Bankas izdotā administratīvā akta apstrīdēšanu un pieņemto nolēmumu. Kredītiestāžu likuma 201.1 panta pirmajā daļā minēto informāciju Latvijas Banka var publiskot, neidentificējot personu, ja pēc iepriekšēja izvērtējuma veikšanas konstatē, ka fiziskās personas datu atklāšana nav samērīga vai arī fiziskās vai juridiskās personas datu atklāšana var apdraudēt finanšu tirgus stabilitāti vai uzsākta kriminālprocesa norisi vai radīt nesamērīgu kaitējumu iesaistītajām personām.
Regulas Nr. 2023/2859 1.pants paredz, ka līdz 2027. gada 10. jūlijam Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestāde, kas izveidota ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2010. gada 24. novembra Regulu (ES) Nr. 1095/2010, ar ko izveido Eiropas Uzraudzības iestādi (Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestādi), groza Lēmumu Nr. 716/2009/EK un atceļ Komisijas Lēmumu 2009/77/EK, (turpmāk – EVTI) izveido un pārvalda ESAP, kas nodrošina centralizētu piekļuvi informācijai, ko publisko saskaņā ar regulas nr. 2023/2859 pielikumā uzskaitītajiem Savienības leģislatīvajiem aktiem, tostarp direktīvā nr. 2013/36 noteikto informāciju. ESAP funkcijas noteiktas Regulas Nr. 2023/2859 7. pantā.
Likuma 34.2 pantā noteikts, kā kredītiestāde izstrādā un īsteno, un kādām prasībām jāatbilst kredītiestādes stratēģijai, politikām un procedūrām, lai pārvaldītu, tai skaitā laikus identificētu, novērtētu, analizētu un uzraudzītu kredītrisku un darījuma partnera kredītrisku, koncentrācijas risku, vērtspapīrošanas risku, tirgus risku, operacionālo risku, tai skaitā modeļa risku, riskus, kas rodas ārpakalpojuma saņemšanas dēļ, un notikumus ar zemu iestāšanās varbūtību, bet būtisku ietekmi, procentu likmju risku netirdzniecības portfelī, kredītriska starpības risku netirdzniecības portfelī, atlikušo risku, likviditātes risku, pārmērīgas sviras risku un citus kredītiestādei būtiskus riskus. Tāpat arī pants nosaka, ka kredītiestāde jāizstrādā rīcības plānus ārkārtas situācijām, likviditātes atjaunošanai un darbības nepārtrauktības nodrošināšanai. Savukārt Latvijas Bankai ir tiesības noteikt prasības attiecībā uz kredītiestādes risku pārvaldīšanu un rīcības plāniem ārkārtas situācijām, likviditātes atjaunošanai un darbības nepārtrauktības nodrošināšanai.
Likuma 35.11 pants paredz, ka kredītiestādes, finanšu pārvaldītājsabiedrības vai jauktas finanšu pārvaldītājsabiedrības konsolidācijas grupa vai kredītiestāde, kas ir atzīta par globālu sistēmiski nozīmīgu iestādi, tiek iekļauta vienā no vismaz piecām globālu sistēmiski nozīmīgu iestāžu apakšgrupām, pamatojoties uz kritēriju izvērtējumu. Latvijas Banka informē Eiropas Komisiju, Eiropas Sistēmisko risku kolēģiju un Eiropas Banku iestādi par kredītiestādes, finanšu pārvaldītājsabiedrības vai jauktas finanšu pārvaldītājsabiedrības konsolidācijas grupām vai kredītiestādēm, kas ir atzītas par globālām sistēmiski nozīmīgām iestādēm, un par atbilstošajām apakšgrupām, kurās tās iekļautas, sniedz pilnīgu pamatojumu uzraudzības vērtējuma izmantošanai vai neizmantošanai, kā arī publisko globālu sistēmiski nozīmīgu iestāžu sarakstu, norādot attiecīgās apakšgrupas, kurās tās iekļautas. Latvijas Banka ne retāk kā reizi gadā pārskata par globālām sistēmiski nozīmīgām iestādēm atzīto kredītiestādes, finanšu pārvaldītājsabiedrības vai jauktas finanšu pārvaldītājsabiedrības konsolidācijas grupu vai kredītiestāžu sistēmisko nozīmīgumu un atbilstošās apakšgrupas, kurās tās iekļautas, un informē globālas sistēmiski nozīmīgas iestādes par pieņemto lēmumu, paziņo šo informāciju Eiropas Sistēmisko risku kolēģijai, kā arī publisko globālu sistēmiski nozīmīgu iestāžu sarakstu, norādot atbilstošās apakšgrupas, kurās tās iekļautas.
Papildus Likuma 35.15 pants nosaka, ka Latvijas Banka kredītiestādei, finanšu pārvaldītājsabiedrībai vai jauktai finanšu pārvaldītājsabiedrībai, kas atzīta par citu sistēmiski nozīmīgu iestādi izvērtējuma rezultātā, individuāli, konsolidācijas grupas līmenī vai subkonsolidēti var noteikt citas sistēmiski nozīmīgas iestādes kapitāla rezerves normu līdz 3 procentiem. Nosakot citas sistēmiski nozīmīgas iestādes kapitāla rezerves normu, Latvijas Banka ievēro, ka tās piemērošana nedrīkst atstāt nesamērīgu negatīvu ietekmi uz citu dalībvalstu finanšu sistēmu vai tās daļu, vai Eiropas Savienību kopumā, radot šķēršļus Eiropas Savienības iekšējā tirgus darbībai. Latvijas Banka ne retāk kā reizi gadā pārskata par citām sistēmiski nozīmīgām iestādēm atzītajām kredītiestādēm, finanšu pārvaldītājsabiedrībām vai jauktām finanšu pārvaldītājsabiedrībām noteiktās citas sistēmiski nozīmīgas iestādes kapitāla rezerves normas pamatotību un informē citu sistēmiski nozīmīgu iestādi par pieņemto lēmumu, paziņo to Eiropas Komisijai, Eiropas Sistēmisko risku kolēģijai, Eiropas Banku iestādei, kā arī publisko citu sistēmiski nozīmīgu iestāžu sarakstu. Latvijas Banka paziņo Eiropas Komisijai, Eiropas Sistēmisko risku kolēģijai, Eiropas Banku iestādei un publisko par citu sistēmiski nozīmīgu iestādi atzītās kredītiestādes, finanšu pārvaldītājsabiedrības vai jauktas finanšu pārvaldītājsabiedrības nosaukumu.
Likuma 101.3 pants nosaka kārtību, kā Latvijas Banka pārbauda un novērtē kredītiestādes stratēģiju, procedūras un pasākumus, ko tā īstenojusi, lai ievērotu šā likuma, citu normatīvo aktu, tieši piemērojamo Eiropas Savienības normatīvo aktu un Latvijas Bankas izdoto noteikumu un pieņemto lēmumu prasības.
Likuma 113. panta pirmās daļas sestajā punktā noteikts, ja Latvijas Banka konstatē, ka kredītiestāde neievēro, vai Latvijas Bankai ir pamats uzskatīt, ka 12 mēnešu laikā no dienas, kad tā pieņēmusi lēmumu par šajā pantā minēto darbību īstenošanu, neievēros šā likuma, ES regulas Nr. 575/2013, tieši piemērojamo Eiropas Savienības institūciju izdoto normatīvo aktu vai Latvijas Bankas izdoto lēmumu vai noteikumu prasības, Latvijas Banka, pieņemot lēmumu, ir tiesīga iecelt kredītiestādē vienu vai vairākus Latvijas Bankas pilnvarniekus.
Likuma 117.panta 31 daļā noteikts, ka lēmumā par pilnvarnieka iecelšanu var noteikt, ka ar tā spēkā stāšanās brīdi, ja pilnvarniekam Latvijas Bankas pieņemtajā lēmumā par pilnvarnieka iecelšanu ir noteiktas pilnvaras pārstāvēt kredītiestādi, tad šādu lēmumu Latvijas Banka publicē savā tīmekļvietnē.
Savukārt Likuma 201.1 pants paredz, ka Latvijas Banka informāciju par personām piemērotajām sankcijām, administratīvajiem pasākumiem un vienlaikus saskaņā ar šā likuma 113.pantu un 101.3 panta 4.4 daļu īstenotajām darbībām ievieto savā tīmekļvietnē, norādot ziņas par personu un tās izdarīto pārkāpumu, kā arī par Latvijas Bankas izdotā administratīvā akta apstrīdēšanu un pieņemto nolēmumu. Kredītiestāžu likuma 201.1 panta pirmajā daļā minēto informāciju Latvijas Banka var publiskot, neidentificējot personu, ja pēc iepriekšēja izvērtējuma veikšanas konstatē, ka fiziskās personas datu atklāšana nav samērīga vai arī fiziskās vai juridiskās personas datu atklāšana var apdraudēt finanšu tirgus stabilitāti vai uzsākta kriminālprocesa norisi vai radīt nesamērīgu kaitējumu iesaistītajām personām.
Regulas Nr. 2023/2859 1.pants paredz, ka līdz 2027. gada 10. jūlijam Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestāde, kas izveidota ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2010. gada 24. novembra Regulu (ES) Nr. 1095/2010, ar ko izveido Eiropas Uzraudzības iestādi (Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestādi), groza Lēmumu Nr. 716/2009/EK un atceļ Komisijas Lēmumu 2009/77/EK, (turpmāk – EVTI) izveido un pārvalda ESAP, kas nodrošina centralizētu piekļuvi informācijai, ko publisko saskaņā ar regulas nr. 2023/2859 pielikumā uzskaitītajiem Savienības leģislatīvajiem aktiem, tostarp direktīvā nr. 2013/36 noteikto informāciju. ESAP funkcijas noteiktas Regulas Nr. 2023/2859 7. pantā.
Problēmas un risinājumi
Problēmas apraksts
Ņemot vērā to, ka reglamentējošais normatīvais akts, kurš attiecas uz uzņēmumiem, uz kuriem attiecas Direktīvas Nr. 2013/36 116.a panta noteiktās prasības par informācijas nodošanu ESAP, ir Kredītiestāžu likums, tad, lai pārņemtu Direktīvas Nr. 2023/2864 prasības, ir jāveic grozījumi Kredītiestāžu likumā.
Ņemot vērā, ka reglamentējošais normatīvais akts, kas nosaka kredītiestāžu darbību regulējošās prasības un kapitāla rezerves nosacījumus, kā arī prasības attiecībā uz kredītiestādes darījuma riska samazināšanu, uz ko attiecas Direktīvas Nr. 2013/36/ES noteiktās prasības, ir Kredītiestāžu likums, tad, lai pārņemtu Direktīvas Nr. 2024/2994 2.pantā noteiktās prasības, ir jāveic grozījumi Kredītiestāžu likumā.
Ņemot vērā, ka reglamentējošais normatīvais akts, kas nosaka kredītiestāžu darbību regulējošās prasības un kapitāla rezerves nosacījumus, kā arī prasības attiecībā uz kredītiestādes darījuma riska samazināšanu, uz ko attiecas Direktīvas Nr. 2013/36/ES noteiktās prasības, ir Kredītiestāžu likums, tad, lai pārņemtu Direktīvas Nr. 2024/2994 2.pantā noteiktās prasības, ir jāveic grozījumi Kredītiestāžu likumā.
Risinājuma apraksts
Lai pārņemtu Direktīvas Nr. 2013/36 116.a panta “Informācijas pieejamība Eiropas vienotajā piekļuves punktā” prasības, kas izriet no Direktīvas Nr. 2023/2864, Likums papildināts ar 35.37 pantu.
Lai pārņemtu Direktīvas Nr. 2013/36/ES prasības, kas izriet no Direktīvas Nr. 2024/2994 2. panta prasībām, Likuma 34.1 panta pirmās daļas 2. punkts tiek izteikts jaunā redakcijā, nosakot, ka kredītiestādes darbībai piemītošo un varbūtējo risku identificēšanas, pārvaldīšanas, uzraudzības un ziņošanas sistēmu veido, ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2012. gada 4. jūlija regulas (ES) Nr. 648/2012 par ārpusbiržas atvasinātajiem instrumentiem, centrālajiem darījumu partneriem un darījumu reģistriem 7.a panta prasības;
Likuma 34.2 pants tiek papildināts ar piekto un sesto daļu, kur attiecīgi panta piektā daļa nosaka kredītiestādes pienākumu koncentrācijas risku pārvaldībai un novēršanai izstrādāt plānus un kvantificējamus mērķus saskaņā ar Regulas Nr. 648/2012 7.a panta prasībām, bet panta sestā daļa nosaka Latvijas Bankas pienākumu novērtēt un pārraudzīt kredītiestāžu praksi koncentrācijas riska pārvaldīšanai, kā arī kredītiestāžu komercdarbības modeļu pielāgošanu Regulas Nr. 648/2012 7.a pantā noteiktajām prasībām;
Lai nodrošinātu vienotu izpratni un tiesisko noteiktību, ar formulējumu “kvantificējami mērķi” jāsaprot kredītiestādes noteikti, skaidri izmērāmi un skaitliski izteikti mērķi, kas ļauj novērtēt koncentrācijas riska apjomu un tā samazināšanas progresu saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 648/2012 7.a panta prasībām. Minētie mērķi attiecas uz koncentrācijas riska pārvaldīšanu un ierobežošanu attiecībā uz centrālajiem darījumu partneriem, kuri piedāvā pakalpojumus, kuriem ir būtiska sistēmiska nozīme Eiropas Savienībā vai dalībvalstī.
Kvantificējami mērķi var ietvert, piemēram, noteiktas ekspozīcijas robežvērtības, procentuālus limitus, ekspozīcijas attiecību pret kapitālu vai pakāpeniskus samazināšanas rādītājus ar konkrētiem termiņiem.
Likuma 101.3 panta 4.4 daļa tiek papildināta ar 6.1 punktu, kurā noteikts, ka Latvijas Banka ir tiesīga pieprasīt, lai kredītiestāde samazina riska darījumus ar noteiktu centrālo darījumu partneri vai pārdala riska darījumus tās tīrvērtes kontos saskaņā ar Regulas Nr. 648/2012 7.a pantu, ja Latvijas Banka uzskata, ka pastāv pārmērīgas koncentrācijas risks, kas izriet no riska darījumiem ar noteiktu centrālo darījumu partneri.
Likumprojekts papildina arī informatīvo atsauci uz Eiropas Savienības direktīvām ar atsauci uz Direktīvu Nr. 2024/2994.
Lai pārņemtu Direktīvas Nr. 2013/36/ES prasības, kas izriet no Direktīvas Nr. 2024/2994 2. panta prasībām, Likuma 34.1 panta pirmās daļas 2. punkts tiek izteikts jaunā redakcijā, nosakot, ka kredītiestādes darbībai piemītošo un varbūtējo risku identificēšanas, pārvaldīšanas, uzraudzības un ziņošanas sistēmu veido, ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2012. gada 4. jūlija regulas (ES) Nr. 648/2012 par ārpusbiržas atvasinātajiem instrumentiem, centrālajiem darījumu partneriem un darījumu reģistriem 7.a panta prasības;
Likuma 34.2 pants tiek papildināts ar piekto un sesto daļu, kur attiecīgi panta piektā daļa nosaka kredītiestādes pienākumu koncentrācijas risku pārvaldībai un novēršanai izstrādāt plānus un kvantificējamus mērķus saskaņā ar Regulas Nr. 648/2012 7.a panta prasībām, bet panta sestā daļa nosaka Latvijas Bankas pienākumu novērtēt un pārraudzīt kredītiestāžu praksi koncentrācijas riska pārvaldīšanai, kā arī kredītiestāžu komercdarbības modeļu pielāgošanu Regulas Nr. 648/2012 7.a pantā noteiktajām prasībām;
Lai nodrošinātu vienotu izpratni un tiesisko noteiktību, ar formulējumu “kvantificējami mērķi” jāsaprot kredītiestādes noteikti, skaidri izmērāmi un skaitliski izteikti mērķi, kas ļauj novērtēt koncentrācijas riska apjomu un tā samazināšanas progresu saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 648/2012 7.a panta prasībām. Minētie mērķi attiecas uz koncentrācijas riska pārvaldīšanu un ierobežošanu attiecībā uz centrālajiem darījumu partneriem, kuri piedāvā pakalpojumus, kuriem ir būtiska sistēmiska nozīme Eiropas Savienībā vai dalībvalstī.
Kvantificējami mērķi var ietvert, piemēram, noteiktas ekspozīcijas robežvērtības, procentuālus limitus, ekspozīcijas attiecību pret kapitālu vai pakāpeniskus samazināšanas rādītājus ar konkrētiem termiņiem.
Likuma 101.3 panta 4.4 daļa tiek papildināta ar 6.1 punktu, kurā noteikts, ka Latvijas Banka ir tiesīga pieprasīt, lai kredītiestāde samazina riska darījumus ar noteiktu centrālo darījumu partneri vai pārdala riska darījumus tās tīrvērtes kontos saskaņā ar Regulas Nr. 648/2012 7.a pantu, ja Latvijas Banka uzskata, ka pastāv pārmērīgas koncentrācijas risks, kas izriet no riska darījumiem ar noteiktu centrālo darījumu partneri.
Likumprojekts papildina arī informatīvo atsauci uz Eiropas Savienības direktīvām ar atsauci uz Direktīvu Nr. 2024/2994.
Problēmas apraksts
Direktīvas Nr. 2013/36 116.a panta 1. punktā noteikts, ka no 2030. gada 10. janvāra dalībvalstis nodrošina, ka, publiskojot informāciju par globālām sistēmiski nozīmīgām iestādēm un par citām sistēmiski nozīmīgām iestādēm, kā arī par piemērotajām sankcijām un administratīvajiem pasākumiem, regulētās vienības vienlaikus iesniedz minēto informāciju šā panta 3. punktā minētajai informācijas vākšanas struktūrai, lai tie būtu pieejami ESAP.
Attiecībā uz ESAP nododamās informācijas tehniskajām prasībām Direktīvas Nr. 2013/36 116.a panta 1.punktā noteikts, ka dalībvalstis nodrošina, ka informācija tiek iesniegta datu izgūšanai piemērotā formātā, kā definēts Regulas Nr. 2023/2859 2. panta 3) punktā, vai – ja to prasa Savienības vai valstu tiesību akti – mašīnlasāmā formātā, kā definēts minētās regulas 2. panta 4) punktā. Informācijai tiek pievienoti metadati, kas noteikti Direktīvas Nr. 2013/36 116.a panta 1. punkta b) apakšpunktā.
Attiecībā uz ESAP nododamās informācijas tehniskajām prasībām Direktīvas Nr. 2013/36 116.a panta 1.punktā noteikts, ka dalībvalstis nodrošina, ka informācija tiek iesniegta datu izgūšanai piemērotā formātā, kā definēts Regulas Nr. 2023/2859 2. panta 3) punktā, vai – ja to prasa Savienības vai valstu tiesību akti – mašīnlasāmā formātā, kā definēts minētās regulas 2. panta 4) punktā. Informācijai tiek pievienoti metadati, kas noteikti Direktīvas Nr. 2013/36 116.a panta 1. punkta b) apakšpunktā.
Risinājuma apraksts
Papildināt Likumu ar 35.37 pantu, kura pirmajā daļā paredzēts, ka Latvijas Banka ir uzskatāma par informācijas vākšanas struktūru Regulas Nr. 2023/2859 2. panta 2. punkta izpratnē.
Likuma 35.37 panta otrā daļa paredz, ka Latvijas Banka nodrošina šā likuma 35.11 panta ceturtajā un piektajā daļā, 35.15 panta piektajā un sestajā daļā, 113. panta pirmās daļās sestajā punktā, 117. panta 3.1 daļā un 201.1 panta pirmajā daļā minētās informācijas nodošanu Eiropas vienotajam piekļuves punktam.
Savukārt Likuma 35.37 panta trešā daļa nosaka, ka informāciju Eiropas vienotajam piekļuves punktam sniedz Regulas Nr. 2023/2859 2. panta 3. punktā noteiktajā formātā. Informācija satur Regulas Nr. 2023/2859 7. panta 4. punkta “b” un “c” apakšpunktā minēto informāciju, tai skaitā, vārds, uzvārds vai juridiskās personas nosaukums un norādi, vai informācija satur fiziskas personas datus.
Direktīvas Nr. 2023/2864 10. apsvērumā teikts, ka saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2018. gada 23. oktobra Regulu (ES) 2018/1725 par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi Savienības iestādēs, struktūrās, birojos un aģentūrās un par šādu datu brīvu apriti un ar ko atceļ Regulu (EK) Nr. 45/2001 un Lēmumu Nr. 1247/2002/EK (turpmāk - Regula Nr. 2018/1725) 42. panta 1. punktu ir notikusi apspriešanās ar Eiropas Datu aizsardzības uzraudzītāju, kas 2022. gada 19. janvārī sniedza oficiālus komentārus. Līdz ar to regulējums attiecībā uz personas datu nodošanu ir saskaņots ar Eiropas Datu aizsardzības uzraudzītāju un atbilst Regulai Nr. 2018/1725, kā to paredz Direktīva Nr. 2023/2864.
Savukārt Regulas Nr. 2023/2859 21. apsvērumā teikts, ka personas datu nodošana ir saskaņota Direktīvas Nr. 2023/2864 regulējumā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2016. gada 27. aprīļa Regula (ES) 2016/679 par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti un ar ko atceļ Direktīvu 95/46/EK (Vispārīgā datu aizsardzības regula) un Regulu Nr. 2018/1725, kur metadati šajā gadījumā ir tikai tehniska pazīme, kas palīdz pārvaldīt dokumentus, piemēram, piemērot datu aizsardzības režīmus, nodrošināt dzēšanas termiņus un, ja nepieciešams, ierobežot meklēšanas un piekļuves funkcijas. Papildus tehniskā pazīme ir tikai marķējums, kas norāda uz personas datu klātbūtni dokumentā, kā arī ESAP nenodod un neprasa papildu personas datus, bet glabā tikai tos personas datus, kas jau tiesiski ietverti iesniedzamajā informācijā.
Likumprojekts paredz papildināt pārejas noteikumus ar nosacījumu, ka Kredītiestāžu likuma 35.37 pantu piemēro, sākot ar 2030. gada 10. janvāri.
Likumprojektā ir iekļauta arī informatīvā atsauce uz Direktīvu Nr. 2023/2864.
Likuma 35.37 panta otrā daļa paredz, ka Latvijas Banka nodrošina šā likuma 35.11 panta ceturtajā un piektajā daļā, 35.15 panta piektajā un sestajā daļā, 113. panta pirmās daļās sestajā punktā, 117. panta 3.1 daļā un 201.1 panta pirmajā daļā minētās informācijas nodošanu Eiropas vienotajam piekļuves punktam.
Savukārt Likuma 35.37 panta trešā daļa nosaka, ka informāciju Eiropas vienotajam piekļuves punktam sniedz Regulas Nr. 2023/2859 2. panta 3. punktā noteiktajā formātā. Informācija satur Regulas Nr. 2023/2859 7. panta 4. punkta “b” un “c” apakšpunktā minēto informāciju, tai skaitā, vārds, uzvārds vai juridiskās personas nosaukums un norādi, vai informācija satur fiziskas personas datus.
Direktīvas Nr. 2023/2864 10. apsvērumā teikts, ka saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2018. gada 23. oktobra Regulu (ES) 2018/1725 par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi Savienības iestādēs, struktūrās, birojos un aģentūrās un par šādu datu brīvu apriti un ar ko atceļ Regulu (EK) Nr. 45/2001 un Lēmumu Nr. 1247/2002/EK (turpmāk - Regula Nr. 2018/1725) 42. panta 1. punktu ir notikusi apspriešanās ar Eiropas Datu aizsardzības uzraudzītāju, kas 2022. gada 19. janvārī sniedza oficiālus komentārus. Līdz ar to regulējums attiecībā uz personas datu nodošanu ir saskaņots ar Eiropas Datu aizsardzības uzraudzītāju un atbilst Regulai Nr. 2018/1725, kā to paredz Direktīva Nr. 2023/2864.
Savukārt Regulas Nr. 2023/2859 21. apsvērumā teikts, ka personas datu nodošana ir saskaņota Direktīvas Nr. 2023/2864 regulējumā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2016. gada 27. aprīļa Regula (ES) 2016/679 par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti un ar ko atceļ Direktīvu 95/46/EK (Vispārīgā datu aizsardzības regula) un Regulu Nr. 2018/1725, kur metadati šajā gadījumā ir tikai tehniska pazīme, kas palīdz pārvaldīt dokumentus, piemēram, piemērot datu aizsardzības režīmus, nodrošināt dzēšanas termiņus un, ja nepieciešams, ierobežot meklēšanas un piekļuves funkcijas. Papildus tehniskā pazīme ir tikai marķējums, kas norāda uz personas datu klātbūtni dokumentā, kā arī ESAP nenodod un neprasa papildu personas datus, bet glabā tikai tos personas datus, kas jau tiesiski ietverti iesniedzamajā informācijā.
Likumprojekts paredz papildināt pārejas noteikumus ar nosacījumu, ka Kredītiestāžu likuma 35.37 pantu piemēro, sākot ar 2030. gada 10. janvāri.
Likumprojektā ir iekļauta arī informatīvā atsauce uz Direktīvu Nr. 2023/2864.
Vai ir izvērtēti alternatīvie risinājumi?
Nē
Vai ir izvērtēts prasību un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem?
Nē
1.4. Izvērtējumi/pētījumi, kas pamato TA nepieciešamību
1.5. Pēcpārbaudes (ex-post) izvērtējums
Vai tiks veikts?
Nē
1.6. Cita informācija
-
2. Tiesību akta projekta ietekmējamās sabiedrības grupas, ietekme uz tautsaimniecības attīstību un administratīvo slogu
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
2.1. Sabiedrības grupas, kuras tiesiskais regulējums ietekmē, vai varētu ietekmēt
Fiziskās personas
Nē
Juridiskās personas
- Latvijas Banka
- Uzņēmumi, kas ir Likuma subjekti.
Ietekmes apraksts
Ar šiem grozījumiem Likumā tā subjektiem nerodas papildus pienākumi.
2.2. Tiesiskā regulējuma ietekme uz tautsaimniecību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.3. Administratīvo izmaksu novērtējums juridiskām personām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.4. Administratīvā sloga novērtējums fiziskām personām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.5. Atbilstības izmaksu novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
3. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
Cita informācija
-
4. Tiesību akta projekta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
4.1. Saistītie tiesību aktu projekti
4.1.1. Likumprojekts "Grozījumi Finanšu konglomerātu likumā"
Pamatojums un apraksts
Lai pārņemtu Direktīvas Nr. 2023/2864 prasības, vienlaicīgi tiek virzīts likumprojekts "Grozījumi Finanšu konglomerātu likumā" (25-TA-2284).
Atbildīgā institūcija
Finanšu ministrija
4.1.2. Likumprojekts "Grozījumi Akciju atpirkšanas likumā".
Pamatojums un apraksts
Lai pārņemtu Direktīvas Nr. 2023/2864 prasības, vienlaicīgi tiek virzīts likumprojekts "Grozījumi Akciju atpirkšanas likumā" (25-TA-2326).
Atbildīgā institūcija
Finanšu ministrija
4.1.3. Likumprojekts "Grozījumi Ieguldījumu pārvaldes sabiedrību likumā".
Pamatojums un apraksts
Lai pārņemtu Direktīvas Nr. 2023/2864 prasības, vienlaicīgi tiek virzīts likumprojekts "Grozījumi Ieguldījumu pārvaldes sabiedrību likumā" (25-TA-2538).
Atbildīgā institūcija
Finanšu ministrija
4.1.4. Likumprojekts "Grozījumi Apdrošināšanas un pārapdrošināšanas likumā".
Pamatojums un apraksts
Lai pārņemtu Direktīvas Nr. 2023/2864 prasības, vienlaicīgi tiek virzīts likumprojekts "Grozījumi Apdrošināšanas un pārapdrošināšanas likumā" (25-TA-2547).
Atbildīgā institūcija
Finanšu ministrija
4.1.5. Likumprojekts "Grozījumi Segto obligāciju likumā".
Pamatojums un apraksts
Lai pārņemtu Direktīvas Nr. 2023/2864 prasības, vienlaicīgi tiek virzīts likumprojekts "Grozījumi Segto obligāciju likumā" (25-TA-2563).
Atbildīgā institūcija
Finanšu ministrija
4.1.6. Likumprojekts "Grozījumi Apdrošināšanas un pārapdrošināšanas izplatīšanas likumā".
Pamatojums un apraksts
Lai pārņemtu Direktīvas Nr. 2023/2864 prasības, vienlaicīgi tiek virzīts likumprojekts "Grozījumi Apdrošināšanas un pārapdrošināšanas izplatīšanas likumā" (25-TA-2576).
Atbildīgā institūcija
Finanšu ministrija
4.1.7. Likumprojekts "Grozījumi Privāto pensiju fondu likumā".
Pamatojums un apraksts
Lai pārņemtu Direktīvas Nr. 2023/2864 prasības, vienlaicīgi tiek virzīts likumprojekts "Grozījumi Privāto pensiju fondu likumā" (25-TA-2585).
Atbildīgā institūcija
Finanšu ministrija
4.1.8. Likumprojekts "Grozījumi Ieguldījumu brokeru sabiedrību likumā".
Pamatojums un apraksts
Lai pārņemtu Direktīvas Nr. 2023/2864 prasības, vienlaicīgi tiek virzīts likumprojekts "Grozījumi Ieguldījumu brokeru sabiedrību likumā" (25-TA-2604).
Atbildīgā institūcija
Finanšu ministrija
4.1.9. Likumprojekts "Grozījumi Kredītiestāžu un ieguldījumu brokeru sabiedrību darbības atjaunošanas un noregulējuma likumā".
Pamatojums un apraksts
Lai pārņemtu Direktīvas Nr. 2023/2864 prasības, vienlaicīgi tiek virzīts likumprojekts "Grozījumi Kredītiestāžu un ieguldījumu brokeru sabiedrību darbības atjaunošanas un noregulējuma likumā" (25-TA-2691).
Atbildīgā institūcija
Finanšu ministrija
4.1.10. Likumprojekts "Grozījumi Finanšu instrumentu tirgus likumā".
Pamatojums un apraksts
Lai pārņemtu Direktīvas Nr. 2023/2864 prasības, vienlaicīgi tiek virzīts likumprojekts "Grozījumi Finanšu instrumentu tirgus likumā" (25-TA-2713).
Atbildīgā institūcija
Finanšu ministrija
4.2. Cita informācija
-
5. Tiesību akta projekta atbilstība Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
5.1. Saistības pret Eiropas Savienību
Vai ir attiecināms?
Jā
ES tiesību akta CELEX numurs
32023L2864; 32024L2994
ES tiesību akta datums, izdevējinstitūcija, numurs, veids un nosaukums
Eiropas Parlamenta un Padomes 2023. gada 13. decembra Direktīva (ES) 2023/2864, ar ko attiecībā uz Eiropas vienotā piekļuves punkta izveidi un darbību groza konkrētas direktīvas;
Eiropas Parlamenta un Padomes 2024. gada 27. novembra direktīva (ES) 2024/2994, ar ko groza Direktīvas 2009/65/EK, 2013/36/ES un (ES) 2019/2034 attiecībā uz pieeju koncentrācijas riskam, kas izriet no riska darījumiem ar centrālajiem darījumu partneriem, un darījuma partnera riskam atvasināto instrumentu darījumos, kuriem tīrvērte veikta centralizēti
Apraksts
Direktīvas Nr. 2022/2864 normas ir jāpārņem līdz 10.01.2026. Direktīvas Nr. 2024/2994 tiesību normas ir jāpārņem līdz 25.06.2026.
5.2. Citas starptautiskās saistības
Vai ir attiecināms?
Nē
5.3. Cita informācija
Apraksts
-
5.4. 1. tabula. Tiesību akta projekta atbilstība ES tiesību aktiem
Attiecīgā ES tiesību akta datums, izdevējinstitūcija, numurs, veids un nosaukums
Eiropas Parlamenta un Padomes 2023. gada 13. decembra Direktīva (ES) 2023/2864, ar ko attiecībā uz Eiropas vienotā piekļuves punkta izveidi un darbību groza konkrētas direktīvas;
Eiropas Parlamenta un Padomes 2024. gada 27. novembra direktīva (ES) 2024/2994, ar ko groza Direktīvas 2009/65/EK, 2013/36/ES un (ES) 2019/2034 attiecībā uz pieeju koncentrācijas riskam, kas izriet no riska darījumiem ar centrālajiem darījumu partneriem, un darījuma partnera riskam atvasināto instrumentu darījumos, kuriem tīrvērte veikta centralizēti
ES TA panta numurs
Projekta vienība, kas pārņem vai ievieš A minēto
Tiek pārņemts pilnībā vai daļēji
Vai B minētais paredz stingrākas prasības un pamatojums
A
B
C
D
Ar Direktīvas Nr. 2023/2864 10. pantu Direktīvā 2013/36 iekļautais 116.a pants
Likuma 35.37 pants. Pārejas noteikumu ar 127. punkts.
Pārņemtas pilnībā
Likumprojekts neparedz stingrākas prasības
Ar Direktīvas Nr. 2024/2994 2. panta 1. punktu aizstāts Direktīvas 2013/36/ES 74. panta 1. punkta "b" apakšpunkts
Likuma 34.1 panta pirmās daļas 2. punkts
Pārņemtas pilnībā
Likumprojekts neparedz stingrākas prasības
Ar Direktīvas Nr. 2024/2994 2. panta 2. punktu Direktīvas 2013/36/ES 76. panta 2. punktam pievienota otrā daļa
Likuma 34.2 panta (22) daļa
Pārņemtas pilnībā
Likumprojekts neparedz stingrākas prasības
Ar Direktīvas Nr. 2024/2994 2. panta 3. punktu Direktīvas 2013/36/ES 81. pantam pievienota otrā daļa)
Likuma 34.2 panta piektā daļa
Pārņemtas pilnībā
Likumprojekts neparedz stingrākas prasības
Direktīvas Nr. 2023/2864 2. panta 4. punkts (Direktīvas 2013/36/ES 100. panta 5. punkts)
deleģējums EBA izstrādāt pamatnostādnes
Pārņemtas pilnībā
Pārņemšana nav nepieciešama
Ar Direktīvas Nr. 2024/2994 2. panta 5. punktu Direktīvas 2013/36/ES 104. panta 1. punktam pievienots "o" apakšpunkts)
Likuma 101.3 panta (44) daļas 6.1 punkts
Pārņemtas pilnībā
Likumprojekts neparedz stingrākas prasības
Kā ir izmantota ES tiesību aktā paredzētā rīcības brīvība dalībvalstij pārņemt vai ieviest noteiktas ES tiesību akta normas? Kādēļ?
-
Saistības sniegt paziņojumu ES institūcijām un ES dalībvalstīm atbilstoši normatīvajiem aktiem, kas regulē informācijas sniegšanu par tehnisko noteikumu, valsts atbalsta piešķiršanas un finanšu noteikumu (attiecībā uz monetāro politiku) projektiem
-
Cita informācija
-
6. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas un sabiedrības līdzdalības process
Sabiedrības līdzdalība uz šo tiesību akta projektu neattiecas
Nē
6.1. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas
Valsts un pašvaldību institūcijas
Latvijas BankaNevalstiskās organizācijas
NēCits
Nē6.2. Sabiedrības līdzdalības organizēšanas veidi
Veids
Publiskā apspriešana
Saite uz sabiedrības līdzdalības rezultātiem
6.3. Sabiedrības līdzdalības rezultāti
Publiskās apspriešanas laikā netika saņemti viedokļi, priekšlikumi vai iebildumi par Likumprojektu "Grozījumi Kredītiestāžu likumā".
6.4. Cita informācija
-
7. Tiesību akta projekta izpildes nodrošināšana un tās ietekme uz institūcijām
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
7.1. Projekta izpildē iesaistītās institūcijas
Institūcijas
- Latvijas Banka
7.2. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.3. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.4. Projekta izpildes ietekme uz pārvaldes funkcijām un institucionālo struktūru
Ietekme
Jā/Nē
Skaidrojums
1. Tiks veidota jauna institūcija
Nē
-
2. Tiks likvidēta institūcija
Nē
-
3. Tiks veikta esošās institūcijas reorganizācija
Nē
-
4. Institūcijas funkcijas un uzdevumi tiks mainīti (paplašināti vai sašaurināti)
Nē
-
5. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu efektivizācija
Nē
-
6. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu digitalizācija
Nē
-
7. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu optimizācija
Nē
-
8. Cita informācija
Nē
-
7.5. Cita informācija
-
8. Horizontālās ietekmes
8.1. Projekta tiesiskā regulējuma ietekme
8.1.1. uz publisku pakalpojumu attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.2. uz valsts un pašvaldību informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.3. uz informācijas sabiedrības politikas īstenošanu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.4. uz Nacionālā attīstības plāna rādītājiem
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.5. uz teritoriju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.6. uz vidi
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.7. uz klimatneitralitāti
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.8. uz iedzīvotāju sociālo situāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.9. uz personu ar invaliditāti vienlīdzīgām iespējām un tiesībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.10. uz dzimumu līdztiesību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.11. uz veselību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.12. uz cilvēktiesībām, demokrātiskām vērtībām un pilsoniskās sabiedrības attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.13. uz datu aizsardzību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.14. uz diasporu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.15. uz profesiju reglamentāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.16. uz bērna labākajām interesēm
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.2. Cita informācija
-
Pielikumi