25-TA-1666: Rīkojuma (grozījumu) projekts (Vispārīgais)
Anotācijas (ex-ante) nosaukums
Tiesību akta projekta "Grozījumi Ministru kabineta 2021. gada 2. novembra rīkojumā Nr. 775 "Par ceļu satiksmes pārkāpumu fiksēšanas tehnisko līdzekļu darbības nodrošināšanu"" sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojums (anotācija)
1. Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība
1.1. Pamatojums
Izstrādes pamatojums
Ministrijas / iestādes iniciatīva
Apraksts
Ministru kabineta rīkojuma projekts "Grozījumi Ministru kabineta 2021. gada 2. novembra rīkojumā Nr. 775 "Par ceļu satiksmes pārkāpumu fiksēšanas tehnisko līdzekļu darbības nodrošināšanu" (turpmāk - rīkojuma projekts) sagatavots, pamatojoties uz Ministru kabineta 2021. gada 2. novembra rīkojuma Nr. 775 "Par ceļu satiksmes pārkāpumu fiksēšanas tehnisko līdzekļu darbības nodrošināšanu" (turpmāk - rīkojums Nr.775) 4.punktu.
1.2. Mērķis
Mērķa apraksts
Rīkojuma projekta mērķis ir precizēt valsts pamatbudžeta ieņēmumu apmēru no naudas sodiem, ko uzliek Valsts policija par pārkāpumiem ceļu satiksmē, kas fiksēti ar komersanta tehniskajiem līdzekļiem, un izdevumus, tajā skaitā ilgtermiņa saistību apjomu. Vienlaikus nepieciešams paredzēt, ka Valsts policija noslēdz deleģēšanas līgumu ar Ceļu satiksmes drošības direkciju par Ceļu satiksmes likuma 43.7 panta 1.1 daļā paredzētās informācijas par fiksēto gadījumu nosūtīšanu, kā arī svītrot atsauci uz Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksu.
Spēkā stāšanās termiņš
01.01.2026.
Pamatojums
Spēkā stāšanās termiņš saistīts ar valsts budžeta likuma spēkā stāšanās termiņu un nosakāms 2026. gada 1. janvāris.
1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi
Pašreizējā situācija
Rīkojuma Nr.775 4. punkts nosaka, ka, ja nepieciešams, Iekšlietu ministrija likumprojekta par valsts budžetu kārtējam gadam un likumprojekta par vidēja termiņa budžeta ietvaru sagatavošanas procesā var iesniegt izskatīšanai Ministru kabinetā pamatotus priekšlikumus plānoto valsts pamatbudžeta ieņēmumu, kā arī ilgtermiņa saistību precizēšanai, ievērojot, ka ilgtermiņa saistības atļauts palielināt tikai tad, ja palielinās valsts pamatbudžeta ieņēmumi un ilgtermiņa saistību palielinājums saistīts ar konkrētu izdevumu palielināšanos.
Pasaules praksē kā viens no efektīvākajiem transportlīdzekļu braukšanas ātruma kontroles līdzekļiem ir atzīta vidējā ātruma kontrole, kas samazina satiksmes plūsmas ātrumu garākos ceļa posmos. Vērtējot jau uzstādīto vidējā ātruma kontroles sistēmu efektivitāti Latvijā, konstatēts gan ātruma samazinājums, gan arī CSNg skaita samazinājums, kas norāda uz nozīmīgu pienesumu ceļu satiksmes drošībai kopumā. Ievērojot minēto, Valsts policija valsts sabiedrībai ar ierobežotu atbildību "Latvijas Valsts ceļi" (turpmāk - Latvijas Valsts ceļi) jau noslēgtā deleģēšanas līguma ietvaros deleģēs attīstīt vidējā braukšanas ātruma mērīšanas sistēmu tīklu. Proti, papildus 2023. gadā uzstādītajām transportlīdzekļu vidējā braukšanas ātruma kontroles sistēmām 16 autoceļu posmos 2026.gadā paredzēta vēl 17 šādu sistēmu uzstādīšana un darbības nodrošināšana.
Paredzams, ka šādu līdzekļu izmantošana ļaus paplašināt satiksmes dalībnieku kontroli, izmantojot efektīvākos tehniskos līdzekļus gan ātruma kontrolei, gan tādu pārkāpumu kontrolei kā transportlīdzekļa izmantošana ceļu satiksmē, kuram noteiktajā termiņā nav veikta valsts tehniskā apskate, tāda transportlīdzekļa izmantošana ceļu satiksmē, par kuru nav veikta tā īpašnieka civiltiesiskās atbildības obligātā apdrošināšana un Autoceļu lietošanas nodevas likuma 11.panta otrajā daļā minētos pārkāpumus (vinjete).
Īstenojot ar Ministru kabineta 2023.gada 15.augusta rīkojumu Nr. 524 "Par 2.1.1.1.i. investīcijas projekta "Tehniskā nodrošinājuma un digitālo risinājumu ieviešana izmeklēšanas procesa efektīvai darbībai, sabiedriskās kārtības un drošības monitoringa uzlabošanai" pases un centralizētās funkcijas vai koplietošanas pakalpojumu attīstības plānu apstiprināšanu" apstiprinātā projekta "Tehniskā nodrošinājuma un digitālo risinājumu ieviešana izmeklēšanas procesa efektīvai darbībai, sabiedriskās kārtības un drošības monitoringa uzlabošanai" (turpmāk – Projekts) ieviešanu, ir paredzēts šī Projekta ietvaros 23 no 100 uzstādāmajām kamerām izmantot ceļu satiksmē izdarītu pārkāpumu fiksēšanai. Kameru uzstādīšana uz ceļiem un darbības nodrošināšana ir saistīta ar izmaiņām normatīvajos aktos. Ministru kabineta 2022. gada 12. aprīļa noteikumos Nr. 224 "Prasības un kārtība tehnisko līdzekļu uzstādīšanai uz ceļiem un prasības informācijas nosūtīšanai un saņemšanai no tehniskajiem līdzekļiem apstrādei transportlīdzekļu un to vadītāju valsts reģistrā" tika aktualizētas prasības informācijas nosūtīšanai un saņemšanai no tehniskajiem līdzekļiem apstrādei transportlīdzekļu un to vadītāju valsts reģistrā, kā arī Ministru kabineta 2017. gada 21. marta noteikumos Nr. 153 "Kārtība, kādā policija veic novērošanu, izmantojot tehniskos līdzekļus, kā arī šādas novērošanas rezultātā iegūto datu apstrādi” tiks noteiktas policijas tiesības slēgt attiecīgu deleģēšanas līgumu (grozījums Ministru kabineta 2017. gada 21. marta noteikumos Nr. 153 "Kārtība, kādā policija veic novērošanu, izmantojot tehniskos līdzekļus, kā arī šādas novērošanas rezultātā iegūto datu apstrādi" (tiesību aktu lieta 24-TA-3289) nodots saskaņošanā).
Projekta ietvaros uzstādāmās kameras aizstās kopš 2023.gada izmantotās pielāgotu meteostaciju kameras, kas fiksē tikai vinješu objektus. Atšķirībā no šobrīd izmantotajām pielāgotu meteostaciju kamerām (fiksē tikai vinješu objektus), Projekta ietvaros uzstādāmās kameras nolasīs visus garām braucošos transportlīdzekļus neatkarīgi no to veida, konstatējot šādus pārkāpumus: tāda transportlīdzekļa izmantošana ceļu satiksmē, kuram noteiktajā termiņā nav veikta valsts tehniskā apskate, tāda transportlīdzekļa izmantošana ceļu satiksmē, par kuru nav veikta tā īpašnieka civiltiesiskās atbildības obligātā apdrošināšana un Autoceļu lietošanas nodevas likuma 11.panta otrajā daļā minētie pārkāpumi (vinjete). Bez ceļu satiksmē izdarītu pārkāpumu fiksēšanas tiks veicināta noziedzīgu nodarījumu atklāšana, sabiedriskās kārtības un drošības monitoringa uzlabošana.
Ievērojot minēto, plānots valsts pamatbudžeta ieņēmumu no naudas sodiem palielinājums, ievērojot šo tehnisko līdzekļu prognozēto darbības uzsākšanas termiņu, kā arī prognozēto lēmumu skaitu un vidējo naudas soda apmēru, kā arī pārkāpumu veidu.
Pasaules praksē kā viens no efektīvākajiem transportlīdzekļu braukšanas ātruma kontroles līdzekļiem ir atzīta vidējā ātruma kontrole, kas samazina satiksmes plūsmas ātrumu garākos ceļa posmos. Vērtējot jau uzstādīto vidējā ātruma kontroles sistēmu efektivitāti Latvijā, konstatēts gan ātruma samazinājums, gan arī CSNg skaita samazinājums, kas norāda uz nozīmīgu pienesumu ceļu satiksmes drošībai kopumā. Ievērojot minēto, Valsts policija valsts sabiedrībai ar ierobežotu atbildību "Latvijas Valsts ceļi" (turpmāk - Latvijas Valsts ceļi) jau noslēgtā deleģēšanas līguma ietvaros deleģēs attīstīt vidējā braukšanas ātruma mērīšanas sistēmu tīklu. Proti, papildus 2023. gadā uzstādītajām transportlīdzekļu vidējā braukšanas ātruma kontroles sistēmām 16 autoceļu posmos 2026.gadā paredzēta vēl 17 šādu sistēmu uzstādīšana un darbības nodrošināšana.
Paredzams, ka šādu līdzekļu izmantošana ļaus paplašināt satiksmes dalībnieku kontroli, izmantojot efektīvākos tehniskos līdzekļus gan ātruma kontrolei, gan tādu pārkāpumu kontrolei kā transportlīdzekļa izmantošana ceļu satiksmē, kuram noteiktajā termiņā nav veikta valsts tehniskā apskate, tāda transportlīdzekļa izmantošana ceļu satiksmē, par kuru nav veikta tā īpašnieka civiltiesiskās atbildības obligātā apdrošināšana un Autoceļu lietošanas nodevas likuma 11.panta otrajā daļā minētos pārkāpumus (vinjete).
Īstenojot ar Ministru kabineta 2023.gada 15.augusta rīkojumu Nr. 524 "Par 2.1.1.1.i. investīcijas projekta "Tehniskā nodrošinājuma un digitālo risinājumu ieviešana izmeklēšanas procesa efektīvai darbībai, sabiedriskās kārtības un drošības monitoringa uzlabošanai" pases un centralizētās funkcijas vai koplietošanas pakalpojumu attīstības plānu apstiprināšanu" apstiprinātā projekta "Tehniskā nodrošinājuma un digitālo risinājumu ieviešana izmeklēšanas procesa efektīvai darbībai, sabiedriskās kārtības un drošības monitoringa uzlabošanai" (turpmāk – Projekts) ieviešanu, ir paredzēts šī Projekta ietvaros 23 no 100 uzstādāmajām kamerām izmantot ceļu satiksmē izdarītu pārkāpumu fiksēšanai. Kameru uzstādīšana uz ceļiem un darbības nodrošināšana ir saistīta ar izmaiņām normatīvajos aktos. Ministru kabineta 2022. gada 12. aprīļa noteikumos Nr. 224 "Prasības un kārtība tehnisko līdzekļu uzstādīšanai uz ceļiem un prasības informācijas nosūtīšanai un saņemšanai no tehniskajiem līdzekļiem apstrādei transportlīdzekļu un to vadītāju valsts reģistrā" tika aktualizētas prasības informācijas nosūtīšanai un saņemšanai no tehniskajiem līdzekļiem apstrādei transportlīdzekļu un to vadītāju valsts reģistrā, kā arī Ministru kabineta 2017. gada 21. marta noteikumos Nr. 153 "Kārtība, kādā policija veic novērošanu, izmantojot tehniskos līdzekļus, kā arī šādas novērošanas rezultātā iegūto datu apstrādi” tiks noteiktas policijas tiesības slēgt attiecīgu deleģēšanas līgumu (grozījums Ministru kabineta 2017. gada 21. marta noteikumos Nr. 153 "Kārtība, kādā policija veic novērošanu, izmantojot tehniskos līdzekļus, kā arī šādas novērošanas rezultātā iegūto datu apstrādi" (tiesību aktu lieta 24-TA-3289) nodots saskaņošanā).
Projekta ietvaros uzstādāmās kameras aizstās kopš 2023.gada izmantotās pielāgotu meteostaciju kameras, kas fiksē tikai vinješu objektus. Atšķirībā no šobrīd izmantotajām pielāgotu meteostaciju kamerām (fiksē tikai vinješu objektus), Projekta ietvaros uzstādāmās kameras nolasīs visus garām braucošos transportlīdzekļus neatkarīgi no to veida, konstatējot šādus pārkāpumus: tāda transportlīdzekļa izmantošana ceļu satiksmē, kuram noteiktajā termiņā nav veikta valsts tehniskā apskate, tāda transportlīdzekļa izmantošana ceļu satiksmē, par kuru nav veikta tā īpašnieka civiltiesiskās atbildības obligātā apdrošināšana un Autoceļu lietošanas nodevas likuma 11.panta otrajā daļā minētie pārkāpumi (vinjete). Bez ceļu satiksmē izdarītu pārkāpumu fiksēšanas tiks veicināta noziedzīgu nodarījumu atklāšana, sabiedriskās kārtības un drošības monitoringa uzlabošana.
Ievērojot minēto, plānots valsts pamatbudžeta ieņēmumu no naudas sodiem palielinājums, ievērojot šo tehnisko līdzekļu prognozēto darbības uzsākšanas termiņu, kā arī prognozēto lēmumu skaitu un vidējo naudas soda apmēru, kā arī pārkāpumu veidu.
Problēmas un risinājumi
Problēmas apraksts
1. Tehnisko līdzekļu skaita izmaiņas
1.1.VSIA "Latvijas Valsts ceļi"
Saskaņā ar rīkojuma Nr.775 2.punktu Valsts policijai ir uzdots, ievērojot Ceļu satiksmes likuma 43.7 panta pirmo un otro daļu, normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā noslēgt valsts pārvaldes uzdevumu deleģēšanas līgumus ar Latvijas Valsts ceļiem par transportlīdzekļa vidējā braukšanas ātruma mērīšanas sistēmu uzstādīšanu uz ceļiem un to darbību pārkāpumu fiksēšanai, neapturot transportlīdzekli, uz nenoteiktu laiku. Saskaņā ar Ministru kabineta 2024. gada 1. oktobra rīkojuma Nr. 784 "Grozījumi Ministru kabineta 2021. gada 2. novembra rīkojumā Nr. 775 "Par ceļu satiksmes pārkāpumu fiksēšanas tehnisko līdzekļu darbības nodrošināšanu"" (24-TA-1507) (turpmāk - rīkojums Nr.784) sākotnējās ietekmes novērtējuma ziņojumā (anotācijā) un anotācijas pielikumos iekļauto tiek paredzēts, ka Latvijas Valsts ceļi, nodrošina šādu tehnisko līdzekļu darbību pārkāpumu fiksēšanai:
- transportlīdzekļa vidējā braukšanas ātruma mērīšanas sistēmas: 2025. gadā 29 sistēmas, 2026. gadā un turpmāk katru gadu 40 sistēmas:
- meteostacijas: turpina darboties tehniskais aprīkojums uz 4 ceļu meteostacijām;
- videokameras: 2025.gadā 7 videokameras, 2026. gadā un turpmāk katru gadu 11 videokameras.
Savukārt, pašlaik tiek plānots, ka Latvijas Valsts ceļi nodrošina šādu tehnisko līdzekļu darbību pārkāpumu fiksēšanai:
- transportlīdzekļa vidējā braukšanas ātruma mērīšanas sistēmas: 2026. gadā un turpmāk katru gadu 33 sistēmas:
- videokameras: 2026. gadā un turpmāk katru gadu 23 videokameras.
Detalizēta informācija par prognozējamo pārkāpumu skaitu apkopota anotācijas 1.pielikumā.
1.2. VAS "Ceļu satiksmes drošības direkcija"
Saskaņā ar rīkojuma Nr.775 2.2.1. apakšpunktu Valsts policijai ir uzdots, ievērojot Ceļu satiksmes likuma 43.7 panta pirmo un otro daļu, normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā noslēgt valsts pārvaldes uzdevumu deleģēšanas līgumus ar valsts akciju sabiedrību "Ceļu satiksmes drošības direkcija" (turpmāk - Ceļu satiksmes drošības direkcija) par uzstādīto transportlīdzekļu braukšanas ātruma kontroles mērierīču (100 stacionārie fotoradari) darbības nodrošināšanu pārkāpumu fiksēšanai, neapturot transportlīdzekli, līdz laikam, kamēr tie tiks atzīti par derīgiem (atkārtoti verificēti) atbilstoši normatīvajos aktos noteiktajām metroloģiskajām prasībām.
Paredzams, ka saistībā ar autoceļu pārbūvi (krustojumu pārbūvi, kuros atrodas fotoradari “Autoceļš Rīga-Jelgava-Lietuvas robeža (Meitene) (A8) 36,4.km” un “Autoceļš Rīga-Bauska-Lietuvas robeža (Grenctāle) (A7) 20,5.km)" 2 stacionāro fotoradaru darbības nodrošināšana nebūs iespējama un fotoradaru atrašanās sākotnēji paredzētajā vietā būs nelietderīga, kā rezultātā uzstādītie fotoradari tiks demontēti. Prognozes veiktas Valsts policijai sadarbojoties ar Latvijas Valsts ceļiem un Ceļu satiksmes drošības direkciju. Tādējādi plānots, ka 2026., 2027. un 2028. gadā turpinās darboties 98 fotoradari.
2. Lēmumu skaits (fiksētie pārkāpumi, par kuriem tiek nosūtīts lēmums) prognozēts, ņemot vērā tehnisko līdzekļu skaitu, kā arī izvērtējot iespējamo pārkāpumu ceļu satiksmē skaitu un pārkāpuma veidu. Prognozēts, ka par pārkāpumiem ceļu satiksmē, kas fiksēti ar komersanta tehniskajiem līdzekļiem un Valsts policijas tehniskajiem līdzekļiem 2026. gadā tiks sagatavoti 528 126 lēmumi, 2027. gadā 521 183 lēmumi, 2028. gadā 482 230 lēmumi (aprēķinos izmantotais pieņēmums).
Detalizēta informācija par prognozēto lēmumu skaitu, saistībā ar pārkāpumiem ceļu satiksmē, kas fiksēti ar komersanta tehniskajiem līdzekļiem un Valsts policijas tehniskajiem līdzekļiem apkopota anotācijas 1.pielikuma 11.tabulā.
3. Izmaksu izmaiņas
3.1. Fotoradaru darbības nodrošināšanas izmaksu (Ceļu satiksmes drošības direkcijas izdevumi)
-palielinājums uz vienu pozīciju saistīts ar šādām galvenajām izmaiņām:
-personāla izmaksu pieaugums, palielinot atlīdzību;
- elektroenerģijas izmaksu pieaugums;
- apsardzes izmaksu pieaugums;
- sakaru pakalpojumu izmaksu izmaiņas.
- samazinājums saistīts ar šādām galvenajam izmaiņām:
- apdrošināšanas izmaksu samazinājums;
- darbojošos fotoradaru skaita samazinājums.
Kopumā fotoradaru darbības nodrošināšanas gada izmaksas plānotas mazākas (neliels samazinājums), jo tiek prognozēts darbojošos fotoradaru skaita samazinājums, vienlaikus tiek paredzēts to darbības laika pagarinājums: plānots, ka 2026., 2027. un 2028. gadā darbosies 98 fotoradari (rīkojumā Nr.775 finansējums paredzēts, ka 2026. gadā darbojas 100 fotoradari, savukārt 2027. gadā un turpmāk finansējums fotoradaru darbībai netika plānots).
Detalizēta informācija par prognozētajām tehnisko līdzekļu darbības nodrošināšanas izmaksām apkopota anotācijas 2.pielikuma 1.tabulā.
3.2. Informācijas apstrādes un lēmumu nosūtīšanas adresātiem nodrošināšanas izmaksu izmaiņas (Ceļu satiksmes drošības direkcijas izdevumi) saistītas ar šādiem apstākļiem:
- prognozētais lēmumu skaita pieaugums;
- Valsts akciju sabiedrības "Latvijas Pasts" tarifu pieaugums (neierakstītas vēstules līdz 20 grami pa Latviju bez PVN cena ir 2,30 euro par vēstuli (iepriekš plānotā cena bija 1,65 euro par vēstuli) un neierakstītas vēstules līdz 20 grami uz ES valstīm bez PVN vidējā cena ir 2,54 euro par vēstuli (iepriekš plānotā vidējā cena bija 1,787 euro par vēstuli);
- statistikas datu izmaiņu proporcija saistībā ar adresātiem (adresātiem lēmumi tiek nosūtīti elektroniski vai ar vēstuli, kā arī adresāti atrodas Latvijā un ārvalstīs);
- atbilstoši Ceļu satiksmes likuma 43.7panta 11.daļā (stājas spēkā 01.01.2025.) noteiktajam,
ja pārkāpums - tāda transportlīdzekļa izmantošana ceļu satiksmē, kuram noteiktajā termiņā nav veikta valsts tehniskā apskate vai par kuru nav veikta tā īpašnieka civiltiesiskās atbildības obligātā apdrošināšana, - fiksēts ar tehnisku līdzekli, neapturot transportlīdzekli, Administratīvās atbildības likuma 162. panta pirmajā daļā minētajai personai nekavējoties elektroniski nosūtāma informācija (ja adresāta dati elektroniskai saziņai ir zināmi) par fiksēto gadījumu. Kārtību, kādā informācija paziņojama Administratīvās atbildības likuma 162. panta pirmajā daļā minētajai personai, nosaka Ministru kabinets. Šie izdevumi tiks segti atbilstoši regulējumam (Ministru kabineta noteikumiem, kas tiks izstrādāti - TAP uzdevums Nr. 24-UZ-278). Ceļu satiksmes drošības direkcijas izmaksas par informācijas nosūtīšanu Administratīvās atbildības likuma 162. panta pirmajā daļā minētajai personai plānotas 0,54 euro apmērā.
3.3. Izmaksu par augstākas instances lēmuma (pārsūdzības gadījumā) nosūtīšanu un dokumentu nosūtīšanu piespiedu piedziņai uz ārvalstīm (Valsts policijas izdevumi) palielinājums saistīts ar prognozēto lēmumu skaita pieaugumu.
Detalizēta informācija par prognozētajām Valsts policijas izmaksām par augstākas instances lēmuma (pārsūdzības gadījumā) un dokumentu nosūtīšanu piespiedu piedziņai uz ES dalībvalstīm apkopota anotācijas 2.pielikuma 5. un 6.tabulā.
4.Ieņēmumu izmaiņas
Ieņēmumi no naudas sodiem, ko uzliek Valsts policija par pārkāpumiem ceļu satiksmē, kas fiksēti ar komersanta tehniskajiem līdzekļiem (kods 10.1.5.2.) (turpmāk šajā sadaļā - ieņēmumi), prognozēti, ņemot vērā šādus nosacījumus:
- uzstādīto un darbojošos tehnisko līdzekļu skaits.
Plānots, ka 2026. gadā un turpmāk darbosies šādi stacionārie tehniskie līdzekļi, kas fiksēs ceļu satiksmes pārkāpumus, neapturot transportlīdzekli:
1) Latvijas valsts ceļu uzstādītie tehniskie līdzekļi: 2026. gadā un turpmāk 56 tehniskie līdzekļi;
2) Ceļu satiksmes drošības direkcijas uzstādītie tehniskie līdzekļi: 2026. gadā 98 tehniskie līdzekļi, 2027.gadā 98 tehniskie līdzekļi un 2028. gadā 98 tehniskie līdzekļi.
- prognozētais pārkāpumu skaits (prognozēts, ka 2026. gadā tiek sagatavoti 528 126 lēmumi (palielinājums par 145 902 lēmumiem), 2027. gadā 521 183 lēmumi (palielinājums par 359 936 lēmumiem), 2028. gadā 482 230 lēmumi (palielinājums par 320 983 lēmumiem) (detalizēts apkopojums anotācijas 1.pielikuma 11. tabulā).
Pārkāpumu skaits prognozēts, ņemot vērā iepriekšējo gadu statistiku, transportlīdzekļu plūsmas intensitāti un pārkāpēju gadījumu skaita īpatsvaru procentos kopējā transportlīdzekļu plūsmā, kā arī turpmāko gadu tendences. Ņemts vērā, ka nākotnē paredzēta transportlīdzekļa vidējā braukšanas ātruma mērīšanas sistēmu uzstādīšana ne tikai uz valsts galvenajiem, bet arī reģionālajiem autoceļiem, par kuru lietošanu nav maksājama nodeva. Ievērojot minēto, vinješu lēmumu skaita prognoze nav noteikta uz visiem posmiem, kuros plānota sistēmu uzstādīšana, bet gan tikai uz tiem, kuros notiks vinješu kontrole.
- vidējais naudas soda apmērs.
Vidējais naudas soda apmērs prognozēts ņemot vērā iepriekšējo gadu statistiku un normatīvajos aktos noteikto naudas soda apmēru par konkrēto pārkāpumu ceļu satiksmē.
- tehniskā līdzekļa darbības dienu skaits gadā.
Ieņēmumi plānoti piesardzīgi (paredzot pakāpenisku vienas iekārtas fiksēto pārkāpumu, par kuriem tiks nosūtīts lēmums, samazinājumu, ievērojot, ka projekta mērķis ir novērst pārkāpumus), lai nepieļautu neiekasējamu ieņēmumu plānošanu valsts budžeta kopējos ieņēmumos, ņemot vērā ieņēmumu nobīdes, nesamaksāšanas un citus riskus koriģējošos koeficientus. Detalizēta informācija par ieņēmumiem apkopota anotācijas 1.pielikuma 1.-10. tabulā.
Būtiski norādīt, ka ieņēmumiem arī ir sezonāls raksturs, kas saistīts ar lielāka skaita transportlīdzekļu atrašanos uz ceļiem no maija līdz septembrim.
5. Ceļu satiksmes likuma 43.7 panta 1.1 daļā (stājas spēkā 2025. gada 1. janvārī) noteikts, ka gadījumā, ja pārkāpums - tāda transportlīdzekļa izmantošana ceļu satiksmē, kuram noteiktajā termiņā nav veikta valsts tehniskā apskate vai par kuru nav veikta tā īpašnieka civiltiesiskās atbildības obligātā apdrošināšana, - fiksēts ar tehnisku līdzekli, neapturot transportlīdzekli, Administratīvās atbildības likuma 162. panta pirmajā daļā minētajai personai nekavējoties elektroniski nosūtāma informācija (ja adresāta dati elektroniskai saziņai ir zināmi) par fiksēto gadījumu. Policija ar Ceļu satiksmes drošības direkciju var noslēgt deleģēšanas līgumu, kurā paredz, ka Ceļu satiksmes drošības direkcija informāciju par fiksēto gadījumu nosūta Administratīvās atbildības likuma 162. panta pirmajā daļā minētajai personai.
Pamatojoties uz iepriekš minēto tiesību normu, nepieciešams rīkojuma Nr. 775 2. punktā noteikt papildus iespēju noslēgt deleģēšanas līgumu ar Ceļu satiksmes drošības direkciju, ievērojot Ceļu satiksmes likuma 43.7 panta 1.1 daļu par Ceļu satiksmes likuma 43.7 panta 1.1 daļā paredzētās informācijas par fiksēto gadījumu nosūtīšanu Administratīvās atbildības likuma 162. panta pirmajā daļā minētajai personai un papildināt rīkojuma Nr.775 2. punktu ar atsauci uz Ceļu satiksmes likuma 43.7 panta 1.1 daļu, kā arī papildināt rīkojumu Nr.775 ar 2.2.4. apakšpunktu šādā redakcijā:
"2.2.4. Ceļu satiksmes likuma 43.7 panta 1.1 daļā paredzētās informācijas par fiksēto gadījumu nosūtīšanu Administratīvās atbildības likuma 162. panta pirmajā daļā minētajai personai.".
Papildus nepieciešams precizēt rīkojuma Nr.775 2.2.3. apakšpunktu, svītrojot atsauci uz Latvijas Administratīvā pārkāpumu kodeksa 296. pantu, ievērojot, ka administratīvā pārkāpuma lietās, kurās pārkāpums izdarīts līdz Administratīvās atbildības likuma spēkā stāšanās dienai, ir iestājies noilgums.
1.1.VSIA "Latvijas Valsts ceļi"
Saskaņā ar rīkojuma Nr.775 2.punktu Valsts policijai ir uzdots, ievērojot Ceļu satiksmes likuma 43.7 panta pirmo un otro daļu, normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā noslēgt valsts pārvaldes uzdevumu deleģēšanas līgumus ar Latvijas Valsts ceļiem par transportlīdzekļa vidējā braukšanas ātruma mērīšanas sistēmu uzstādīšanu uz ceļiem un to darbību pārkāpumu fiksēšanai, neapturot transportlīdzekli, uz nenoteiktu laiku. Saskaņā ar Ministru kabineta 2024. gada 1. oktobra rīkojuma Nr. 784 "Grozījumi Ministru kabineta 2021. gada 2. novembra rīkojumā Nr. 775 "Par ceļu satiksmes pārkāpumu fiksēšanas tehnisko līdzekļu darbības nodrošināšanu"" (24-TA-1507) (turpmāk - rīkojums Nr.784) sākotnējās ietekmes novērtējuma ziņojumā (anotācijā) un anotācijas pielikumos iekļauto tiek paredzēts, ka Latvijas Valsts ceļi, nodrošina šādu tehnisko līdzekļu darbību pārkāpumu fiksēšanai:
- transportlīdzekļa vidējā braukšanas ātruma mērīšanas sistēmas: 2025. gadā 29 sistēmas, 2026. gadā un turpmāk katru gadu 40 sistēmas:
- meteostacijas: turpina darboties tehniskais aprīkojums uz 4 ceļu meteostacijām;
- videokameras: 2025.gadā 7 videokameras, 2026. gadā un turpmāk katru gadu 11 videokameras.
Savukārt, pašlaik tiek plānots, ka Latvijas Valsts ceļi nodrošina šādu tehnisko līdzekļu darbību pārkāpumu fiksēšanai:
- transportlīdzekļa vidējā braukšanas ātruma mērīšanas sistēmas: 2026. gadā un turpmāk katru gadu 33 sistēmas:
- videokameras: 2026. gadā un turpmāk katru gadu 23 videokameras.
Detalizēta informācija par prognozējamo pārkāpumu skaitu apkopota anotācijas 1.pielikumā.
1.2. VAS "Ceļu satiksmes drošības direkcija"
Saskaņā ar rīkojuma Nr.775 2.2.1. apakšpunktu Valsts policijai ir uzdots, ievērojot Ceļu satiksmes likuma 43.7 panta pirmo un otro daļu, normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā noslēgt valsts pārvaldes uzdevumu deleģēšanas līgumus ar valsts akciju sabiedrību "Ceļu satiksmes drošības direkcija" (turpmāk - Ceļu satiksmes drošības direkcija) par uzstādīto transportlīdzekļu braukšanas ātruma kontroles mērierīču (100 stacionārie fotoradari) darbības nodrošināšanu pārkāpumu fiksēšanai, neapturot transportlīdzekli, līdz laikam, kamēr tie tiks atzīti par derīgiem (atkārtoti verificēti) atbilstoši normatīvajos aktos noteiktajām metroloģiskajām prasībām.
Paredzams, ka saistībā ar autoceļu pārbūvi (krustojumu pārbūvi, kuros atrodas fotoradari “Autoceļš Rīga-Jelgava-Lietuvas robeža (Meitene) (A8) 36,4.km” un “Autoceļš Rīga-Bauska-Lietuvas robeža (Grenctāle) (A7) 20,5.km)" 2 stacionāro fotoradaru darbības nodrošināšana nebūs iespējama un fotoradaru atrašanās sākotnēji paredzētajā vietā būs nelietderīga, kā rezultātā uzstādītie fotoradari tiks demontēti. Prognozes veiktas Valsts policijai sadarbojoties ar Latvijas Valsts ceļiem un Ceļu satiksmes drošības direkciju. Tādējādi plānots, ka 2026., 2027. un 2028. gadā turpinās darboties 98 fotoradari.
2. Lēmumu skaits (fiksētie pārkāpumi, par kuriem tiek nosūtīts lēmums) prognozēts, ņemot vērā tehnisko līdzekļu skaitu, kā arī izvērtējot iespējamo pārkāpumu ceļu satiksmē skaitu un pārkāpuma veidu. Prognozēts, ka par pārkāpumiem ceļu satiksmē, kas fiksēti ar komersanta tehniskajiem līdzekļiem un Valsts policijas tehniskajiem līdzekļiem 2026. gadā tiks sagatavoti 528 126 lēmumi, 2027. gadā 521 183 lēmumi, 2028. gadā 482 230 lēmumi (aprēķinos izmantotais pieņēmums).
Detalizēta informācija par prognozēto lēmumu skaitu, saistībā ar pārkāpumiem ceļu satiksmē, kas fiksēti ar komersanta tehniskajiem līdzekļiem un Valsts policijas tehniskajiem līdzekļiem apkopota anotācijas 1.pielikuma 11.tabulā.
3. Izmaksu izmaiņas
3.1. Fotoradaru darbības nodrošināšanas izmaksu (Ceļu satiksmes drošības direkcijas izdevumi)
-palielinājums uz vienu pozīciju saistīts ar šādām galvenajām izmaiņām:
-personāla izmaksu pieaugums, palielinot atlīdzību;
- elektroenerģijas izmaksu pieaugums;
- apsardzes izmaksu pieaugums;
- sakaru pakalpojumu izmaksu izmaiņas.
- samazinājums saistīts ar šādām galvenajam izmaiņām:
- apdrošināšanas izmaksu samazinājums;
- darbojošos fotoradaru skaita samazinājums.
Kopumā fotoradaru darbības nodrošināšanas gada izmaksas plānotas mazākas (neliels samazinājums), jo tiek prognozēts darbojošos fotoradaru skaita samazinājums, vienlaikus tiek paredzēts to darbības laika pagarinājums: plānots, ka 2026., 2027. un 2028. gadā darbosies 98 fotoradari (rīkojumā Nr.775 finansējums paredzēts, ka 2026. gadā darbojas 100 fotoradari, savukārt 2027. gadā un turpmāk finansējums fotoradaru darbībai netika plānots).
Detalizēta informācija par prognozētajām tehnisko līdzekļu darbības nodrošināšanas izmaksām apkopota anotācijas 2.pielikuma 1.tabulā.
3.2. Informācijas apstrādes un lēmumu nosūtīšanas adresātiem nodrošināšanas izmaksu izmaiņas (Ceļu satiksmes drošības direkcijas izdevumi) saistītas ar šādiem apstākļiem:
- prognozētais lēmumu skaita pieaugums;
- Valsts akciju sabiedrības "Latvijas Pasts" tarifu pieaugums (neierakstītas vēstules līdz 20 grami pa Latviju bez PVN cena ir 2,30 euro par vēstuli (iepriekš plānotā cena bija 1,65 euro par vēstuli) un neierakstītas vēstules līdz 20 grami uz ES valstīm bez PVN vidējā cena ir 2,54 euro par vēstuli (iepriekš plānotā vidējā cena bija 1,787 euro par vēstuli);
- statistikas datu izmaiņu proporcija saistībā ar adresātiem (adresātiem lēmumi tiek nosūtīti elektroniski vai ar vēstuli, kā arī adresāti atrodas Latvijā un ārvalstīs);
- atbilstoši Ceļu satiksmes likuma 43.7panta 11.daļā (stājas spēkā 01.01.2025.) noteiktajam,
ja pārkāpums - tāda transportlīdzekļa izmantošana ceļu satiksmē, kuram noteiktajā termiņā nav veikta valsts tehniskā apskate vai par kuru nav veikta tā īpašnieka civiltiesiskās atbildības obligātā apdrošināšana, - fiksēts ar tehnisku līdzekli, neapturot transportlīdzekli, Administratīvās atbildības likuma 162. panta pirmajā daļā minētajai personai nekavējoties elektroniski nosūtāma informācija (ja adresāta dati elektroniskai saziņai ir zināmi) par fiksēto gadījumu. Kārtību, kādā informācija paziņojama Administratīvās atbildības likuma 162. panta pirmajā daļā minētajai personai, nosaka Ministru kabinets. Šie izdevumi tiks segti atbilstoši regulējumam (Ministru kabineta noteikumiem, kas tiks izstrādāti - TAP uzdevums Nr. 24-UZ-278). Ceļu satiksmes drošības direkcijas izmaksas par informācijas nosūtīšanu Administratīvās atbildības likuma 162. panta pirmajā daļā minētajai personai plānotas 0,54 euro apmērā.
3.3. Izmaksu par augstākas instances lēmuma (pārsūdzības gadījumā) nosūtīšanu un dokumentu nosūtīšanu piespiedu piedziņai uz ārvalstīm (Valsts policijas izdevumi) palielinājums saistīts ar prognozēto lēmumu skaita pieaugumu.
Detalizēta informācija par prognozētajām Valsts policijas izmaksām par augstākas instances lēmuma (pārsūdzības gadījumā) un dokumentu nosūtīšanu piespiedu piedziņai uz ES dalībvalstīm apkopota anotācijas 2.pielikuma 5. un 6.tabulā.
4.Ieņēmumu izmaiņas
Ieņēmumi no naudas sodiem, ko uzliek Valsts policija par pārkāpumiem ceļu satiksmē, kas fiksēti ar komersanta tehniskajiem līdzekļiem (kods 10.1.5.2.) (turpmāk šajā sadaļā - ieņēmumi), prognozēti, ņemot vērā šādus nosacījumus:
- uzstādīto un darbojošos tehnisko līdzekļu skaits.
Plānots, ka 2026. gadā un turpmāk darbosies šādi stacionārie tehniskie līdzekļi, kas fiksēs ceļu satiksmes pārkāpumus, neapturot transportlīdzekli:
1) Latvijas valsts ceļu uzstādītie tehniskie līdzekļi: 2026. gadā un turpmāk 56 tehniskie līdzekļi;
2) Ceļu satiksmes drošības direkcijas uzstādītie tehniskie līdzekļi: 2026. gadā 98 tehniskie līdzekļi, 2027.gadā 98 tehniskie līdzekļi un 2028. gadā 98 tehniskie līdzekļi.
- prognozētais pārkāpumu skaits (prognozēts, ka 2026. gadā tiek sagatavoti 528 126 lēmumi (palielinājums par 145 902 lēmumiem), 2027. gadā 521 183 lēmumi (palielinājums par 359 936 lēmumiem), 2028. gadā 482 230 lēmumi (palielinājums par 320 983 lēmumiem) (detalizēts apkopojums anotācijas 1.pielikuma 11. tabulā).
Pārkāpumu skaits prognozēts, ņemot vērā iepriekšējo gadu statistiku, transportlīdzekļu plūsmas intensitāti un pārkāpēju gadījumu skaita īpatsvaru procentos kopējā transportlīdzekļu plūsmā, kā arī turpmāko gadu tendences. Ņemts vērā, ka nākotnē paredzēta transportlīdzekļa vidējā braukšanas ātruma mērīšanas sistēmu uzstādīšana ne tikai uz valsts galvenajiem, bet arī reģionālajiem autoceļiem, par kuru lietošanu nav maksājama nodeva. Ievērojot minēto, vinješu lēmumu skaita prognoze nav noteikta uz visiem posmiem, kuros plānota sistēmu uzstādīšana, bet gan tikai uz tiem, kuros notiks vinješu kontrole.
- vidējais naudas soda apmērs.
Vidējais naudas soda apmērs prognozēts ņemot vērā iepriekšējo gadu statistiku un normatīvajos aktos noteikto naudas soda apmēru par konkrēto pārkāpumu ceļu satiksmē.
- tehniskā līdzekļa darbības dienu skaits gadā.
Ieņēmumi plānoti piesardzīgi (paredzot pakāpenisku vienas iekārtas fiksēto pārkāpumu, par kuriem tiks nosūtīts lēmums, samazinājumu, ievērojot, ka projekta mērķis ir novērst pārkāpumus), lai nepieļautu neiekasējamu ieņēmumu plānošanu valsts budžeta kopējos ieņēmumos, ņemot vērā ieņēmumu nobīdes, nesamaksāšanas un citus riskus koriģējošos koeficientus. Detalizēta informācija par ieņēmumiem apkopota anotācijas 1.pielikuma 1.-10. tabulā.
Būtiski norādīt, ka ieņēmumiem arī ir sezonāls raksturs, kas saistīts ar lielāka skaita transportlīdzekļu atrašanos uz ceļiem no maija līdz septembrim.
5. Ceļu satiksmes likuma 43.7 panta 1.1 daļā (stājas spēkā 2025. gada 1. janvārī) noteikts, ka gadījumā, ja pārkāpums - tāda transportlīdzekļa izmantošana ceļu satiksmē, kuram noteiktajā termiņā nav veikta valsts tehniskā apskate vai par kuru nav veikta tā īpašnieka civiltiesiskās atbildības obligātā apdrošināšana, - fiksēts ar tehnisku līdzekli, neapturot transportlīdzekli, Administratīvās atbildības likuma 162. panta pirmajā daļā minētajai personai nekavējoties elektroniski nosūtāma informācija (ja adresāta dati elektroniskai saziņai ir zināmi) par fiksēto gadījumu. Policija ar Ceļu satiksmes drošības direkciju var noslēgt deleģēšanas līgumu, kurā paredz, ka Ceļu satiksmes drošības direkcija informāciju par fiksēto gadījumu nosūta Administratīvās atbildības likuma 162. panta pirmajā daļā minētajai personai.
Pamatojoties uz iepriekš minēto tiesību normu, nepieciešams rīkojuma Nr. 775 2. punktā noteikt papildus iespēju noslēgt deleģēšanas līgumu ar Ceļu satiksmes drošības direkciju, ievērojot Ceļu satiksmes likuma 43.7 panta 1.1 daļu par Ceļu satiksmes likuma 43.7 panta 1.1 daļā paredzētās informācijas par fiksēto gadījumu nosūtīšanu Administratīvās atbildības likuma 162. panta pirmajā daļā minētajai personai un papildināt rīkojuma Nr.775 2. punktu ar atsauci uz Ceļu satiksmes likuma 43.7 panta 1.1 daļu, kā arī papildināt rīkojumu Nr.775 ar 2.2.4. apakšpunktu šādā redakcijā:
"2.2.4. Ceļu satiksmes likuma 43.7 panta 1.1 daļā paredzētās informācijas par fiksēto gadījumu nosūtīšanu Administratīvās atbildības likuma 162. panta pirmajā daļā minētajai personai.".
Papildus nepieciešams precizēt rīkojuma Nr.775 2.2.3. apakšpunktu, svītrojot atsauci uz Latvijas Administratīvā pārkāpumu kodeksa 296. pantu, ievērojot, ka administratīvā pārkāpuma lietās, kurās pārkāpums izdarīts līdz Administratīvās atbildības likuma spēkā stāšanās dienai, ir iestājies noilgums.
Risinājuma apraksts
Ievērojot prognozēto ieņēmumu un izdevumu apmēru, nepieciešams precizēt rīkojuma Nr.775 1. punktu, nosakot jaunus ilgtermiņa saistību apmērus no 2026. gada, kurus atļauts Iekšlietu ministrijai uzņemties, un rīkojuma Nr.775 2.2.1. apakšpunktu, precizējot stacionāro fotoradaru skaitu, kā arī rīkojuma Nr.775 3.punktu, nosakot jaunus ieņēmumu apmērus (rīkojuma Nr.775 3.1.5. un 3.1.6. apakšpunkts un papildināt ar 3.1.7.apakšpunktu) un izdevumu apmērus valsts budžeta apakšprogrammā 06.01.00 "Valsts policija" (rīkojuma 3.2.1.5. un 3.2.1.6. apakšpunkts un papildināt ar 3.2.1.7. apakšpunktu).
Ievērojot Ceļu satiksmes likuma 43.7 panta 1.1 daļā (stājas spēkā 2025. gada 1. janvārī) noteikto, nepieciešams precizēt rīkojuma Nr.775 2. punktu, papildinot to ar atsauci uz Ceļu satiksmes likuma 43.7 panta 1.1 daļu, kā arī papildināt rīkojumu Nr.775 ar 2.2.4. apakšpunktu, paredzot, ka Valsts policija noslēdz deleģēšanas līgumu ar Ceļu satiksmes drošības direkciju par Ceļu satiksmes likuma 43.7 panta 1.1 daļā paredzētās informācijas par fiksēto gadījumu nosūtīšanu Administratīvās atbildības likuma 162. panta pirmajā daļā minētajai personai.
Administratīvā pārkāpuma lietās, kurās pārkāpums izdarīts līdz Administratīvās atbildības likuma spēkā stāšanās dienai, iestājies noilgums. Tādējādi nepieciešams precizēt rīkojuma Nr.775 2.2.3. apakšpunktu, svītrojot atsauci uz Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksu.
Ievērojot Ceļu satiksmes likuma 43.7 panta 1.1 daļā (stājas spēkā 2025. gada 1. janvārī) noteikto, nepieciešams precizēt rīkojuma Nr.775 2. punktu, papildinot to ar atsauci uz Ceļu satiksmes likuma 43.7 panta 1.1 daļu, kā arī papildināt rīkojumu Nr.775 ar 2.2.4. apakšpunktu, paredzot, ka Valsts policija noslēdz deleģēšanas līgumu ar Ceļu satiksmes drošības direkciju par Ceļu satiksmes likuma 43.7 panta 1.1 daļā paredzētās informācijas par fiksēto gadījumu nosūtīšanu Administratīvās atbildības likuma 162. panta pirmajā daļā minētajai personai.
Administratīvā pārkāpuma lietās, kurās pārkāpums izdarīts līdz Administratīvās atbildības likuma spēkā stāšanās dienai, iestājies noilgums. Tādējādi nepieciešams precizēt rīkojuma Nr.775 2.2.3. apakšpunktu, svītrojot atsauci uz Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksu.
Vai ir izvērtēti alternatīvie risinājumi?
Nē
Vai ir izvērtēts prasību un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem?
Nē
1.4. Izvērtējumi/pētījumi, kas pamato TA nepieciešamību
1.5. Pēcpārbaudes (ex-post) izvērtējums
Vai tiks veikts?
Nē
1.6. Cita informācija
-
2. Tiesību akta projekta ietekmējamās sabiedrības grupas, ietekme uz tautsaimniecības attīstību un administratīvo slogu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
3. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Rādītājs
2025
saskaņā ar valsts budžetu kārtējam gadam
izmaiņas kārtējā gadā, salīdzinot ar valsts budžetu kārtējam gadam
Turpmākie trīs gadi (euro)
2026
2027
2028
saskaņā ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
saskaņā ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
1
2
3
4
5
6
7
8
1. Budžeta ieņēmumi
9 678 954
0
7 222 404
3 843 740
4 550 837
6 354 265
6 354 265
1.1. valsts pamatbudžets, tai skaitā ieņēmumi no maksas pakalpojumiem un citi pašu ieņēmumi
9 678 954
0
7 222 404
3 843 740
4 550 837
6 354 265
6 354 265
1.2. valsts speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
1.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
0
0
0
2. Budžeta izdevumi
3 046 746
0
2 934 539
520 394
482 537
2 953 615
2 832 260
2.1. valsts pamatbudžets
3 046 746
0
2 934 539
520 394
482 537
2 953 615
2 832 260
2.2. valsts speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
2.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
0
0
0
3. Finansiālā ietekme
6 632 208
0
4 287 865
3 323 346
4 068 300
3 400 650
3 522 005
3.1. valsts pamatbudžets
6 632 208
0
4 287 865
3 323 346
4 068 300
3 400 650
3 522 005
3.2. speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
3.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
0
0
0
4. Finanšu līdzekļi papildu izdevumu finansēšanai (kompensējošu izdevumu palielinājumu norāda ar "-" zīmi)
6 632 208
0
4 287 865
0
4 068 300
0
0
5. Precizēta finansiālā ietekme
0
3 323 346
3 400 650
3 522 005
5.1. valsts pamatbudžets
0
3 323 346
3 400 650
3 522 005
5.2. speciālais budžets
0
0
0
0
5.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
6. Detalizēts ieņēmumu un izdevumu aprēķins (ja nepieciešams, detalizētu ieņēmumu un izdevumu aprēķinu var pievienot anotācijas (ex-ante) pielikumā)
Detalizēti ieņēmumu un izdevumu aprēķini un pamatojumi iekļauti anotācijas:
1.pielikuma 1.-10. tabulā (detalizēti ieņēmumu aprēķini) un 11. tabulā (informācija par prognozēto lēmumu skaitu);
2.pielikuma 1.-6. tabulā (detalizēti izdevumu aprēķini) un 7.1. tabulā (ieņēmumu un izdevumu kopsavilkums) un 7.2. tabulā (Lēmumu skaita un tehnisko līdzekļu skaita izmaiņu kopsavilkums);
3.pielikumā (Iekšlietu ministrijai papildu nepieciešamā finansējuma aprēķins).
1.pielikuma 1.-10. tabulā (detalizēti ieņēmumu aprēķini) un 11. tabulā (informācija par prognozēto lēmumu skaitu);
2.pielikuma 1.-6. tabulā (detalizēti izdevumu aprēķini) un 7.1. tabulā (ieņēmumu un izdevumu kopsavilkums) un 7.2. tabulā (Lēmumu skaita un tehnisko līdzekļu skaita izmaiņu kopsavilkums);
3.pielikumā (Iekšlietu ministrijai papildu nepieciešamā finansējuma aprēķins).
6.1. detalizēts ieņēmumu aprēķins
Ieņēmumi no naudas sodiem, ko uzliek Valsts policija par pārkāpumiem ceļu satiksmē, kas fiksēti ar komersanta tehniskajiem līdzekļiem, (kods 10.1.5.2.) (Ceļu satiksmes drošības direkcijas un Latvijas Valsts ceļu uzstādītie tehniskie līdzekļi)(turpmāk šajā sadaļā - ieņēmumi).
Saskaņā ar likumu "Par valsts budžetu 2025.gadam un budžeta ietvaru 2025., 2026. un 2027.gadam" un atbilstoši rīkojumam Nr.775 plānoti ieņēmumi:
2025. gadā: 9 678 954 euro;
2026. gadā: 7 222 404 euro;
2027. gadā un turpmāk katru gadu: 4 550 837 euro.
Prognozētie ieņēmumi:
2026. gadā: 11 066 144 euro (palielinājums par 3 843 740 euro).
2027. gadā: 10 905 102 euro (palielinājums par 6 354 265 euro).
2028. gadā un turpmāk katru gadu: 10 905 102 euro (palielinājums par 6 354 265 euro).
Detalizēti aprēķini iekļauti anotācijas 1.pielikuma 1.-10. tabulā.
Saskaņā ar likumu "Par valsts budžetu 2025.gadam un budžeta ietvaru 2025., 2026. un 2027.gadam" un atbilstoši rīkojumam Nr.775 plānoti ieņēmumi:
2025. gadā: 9 678 954 euro;
2026. gadā: 7 222 404 euro;
2027. gadā un turpmāk katru gadu: 4 550 837 euro.
Prognozētie ieņēmumi:
2026. gadā: 11 066 144 euro (palielinājums par 3 843 740 euro).
2027. gadā: 10 905 102 euro (palielinājums par 6 354 265 euro).
2028. gadā un turpmāk katru gadu: 10 905 102 euro (palielinājums par 6 354 265 euro).
Detalizēti aprēķini iekļauti anotācijas 1.pielikuma 1.-10. tabulā.
6.2. detalizēts izdevumu aprēķins
Izdevumi ilgtermiņa saistību pasākumam "Ceļu satiksmes pārkāpumu fiksēšanas tehnisko līdzekļu darbības nodrošināšanai"
Saskaņā ar likumu "Par valsts budžetu 2025.gadam un budžeta ietvaru 2025., 2026. un 2027.gadam" un atbilstoši rīkojuma Nr.775 (kopā budžeta apakšprogrammā 06.01.00 "Valsts policija" un budžeta apakšprogrammā 02.03.00 "Vienotās sakaru un informācijas sistēmas uzturēšana un vadība") plānoti izdevumi:
2025. gadā: 3 046 746 euro;
2026. gadā: 2 934 539 euro;
2027. gadā un turpmāk katru gadu: 482 537 euro.
Prognozētie izdevumi ilgtermiņa saistību pasākumam "Ceļu satiksmes pārkāpumu fiksēšanas tehnisko līdzekļu darbības nodrošināšanai" (kopā budžeta apakšprogrammā 06.01.00 "Valsts policija" un budžeta apakšprogrammā 02.03.00 "Vienotās sakaru un informācijas sistēmas uzturēšana un vadība") kopā:
2026. gadā: 3 454 933 euro (palielinājums par 520 394 euro);
2027. gadā: 3 436 152 euro (palielinājums par 2 953 615 euro);
2028. gadā un turpmāk katru gadu: 3 314 797 euro (palielinājums par 2 832 260 euro);
Detalizēti aprēķini iekļauti anotācijas 2. pielikuma 1.-6. tabulā.
Saskaņā ar likumu "Par valsts budžetu 2025.gadam un budžeta ietvaru 2025., 2026. un 2027.gadam" un atbilstoši rīkojuma Nr.775 (kopā budžeta apakšprogrammā 06.01.00 "Valsts policija" un budžeta apakšprogrammā 02.03.00 "Vienotās sakaru un informācijas sistēmas uzturēšana un vadība") plānoti izdevumi:
2025. gadā: 3 046 746 euro;
2026. gadā: 2 934 539 euro;
2027. gadā un turpmāk katru gadu: 482 537 euro.
Prognozētie izdevumi ilgtermiņa saistību pasākumam "Ceļu satiksmes pārkāpumu fiksēšanas tehnisko līdzekļu darbības nodrošināšanai" (kopā budžeta apakšprogrammā 06.01.00 "Valsts policija" un budžeta apakšprogrammā 02.03.00 "Vienotās sakaru un informācijas sistēmas uzturēšana un vadība") kopā:
2026. gadā: 3 454 933 euro (palielinājums par 520 394 euro);
2027. gadā: 3 436 152 euro (palielinājums par 2 953 615 euro);
2028. gadā un turpmāk katru gadu: 3 314 797 euro (palielinājums par 2 832 260 euro);
Detalizēti aprēķini iekļauti anotācijas 2. pielikuma 1.-6. tabulā.
7. Amata vietu skaita izmaiņas (palielinājuma gadījumā: izvērsts pamatojums, izvērtējums par esošo resursu pārskatīšanas iespējām, t.sk. vakanto štata vietu, ilgstošo vakanču izmantošanu u.c.)
Amata vietu skaita izmaiņas netiek plānotas.
Cita informācija
[1] Aprēķinos norādītas indikatīvas izmaksas. Izdevumi var mainīties pa izdevumu veidiem un apmēriem, ņemot vērā iepirkuma rezultātus un citus apstākļus.
[2] Ieņēmumu no naudas sodiem, ko uzliek Valsts policija par pārkāpumiem ceļu satiksmē, kas fiksēti ar komersanta tehniskajiem līdzekļiem, aprēķinu pamato gan plānotās tehnisko līdzekļu skaita izmaiņas, gan plānotās lēmumu skaita izmaiņas (detalizēta informācija apkopota anotācijas 2.pielikuma 7.2. tabulā):
- tehnisko līdzekļu skaita izmaiņas: 2026. gadā samazinājums par 1 tehnisko līdzekli, 2027. gadā palielinājums par 99 tehniskajiem līdzekļiem un 2028. gadā palielinājums par 99 tehniskajiem līdzekļiem;
- lēmumu skaita izmaiņas: 2026. gadā palielinājums par 145 902 lēmumiem; 2027. gadā palielinājums par 359 936 lēmumiem un 2028. gadā palielinājums par 320 983 lēmumiem.
[3] Ieņēmumu no naudas sodiem, ko uzliek Valsts policija par pārkāpumiem ceļu satiksmē, kas fiksēti ar komersanta tehniskajiem līdzekļiem, un budžeta izdevumu ilgtermiņa saistību pasākumam "Ceļu satiksmes pārkāpumu fiksēšanas tehnisko līdzekļu darbības nodrošināšanai" izmaiņu BILANCE ir šāda (aprēķins anotācijas 2.pielikuma 7. tabulā):
2026. gadā: + 3 323 346 euro
2027. gadā: + 3 400 650 euro
2028. gadā: + 3 522 005 euro
Iekšlietu ministrija 2026. gada budžeta sagatavošanas procesā nepieciešams palielināt dotāciju no vispārējiem ieņēmumiem un izdevumus, lai nodrošinātu finansējumu Iekšlietu ministrijai neatliekamu pasākumu īstenošanai, kā finansēšanas avotu paredzot ieņēmumu no naudas sodiem, ko uzliek Valsts policija par pārkāpumiem ceļu satiksmē, kas fiksēti ar komersanta tehniskajiem līdzekļiem, prognozēto palielinājumu no 2026. gada. Priekšlikumi papildu izdevumu palielināšanai neradīs negatīvu ietekmi uz valsts fiskālo bilanci. Papildu finansējums nepieciešams (detalizēta informācija iekļauta anotācijas 3. pielikumā):
- 2026. gadā 3 323 346 euro, no tā:
- Iekšlietu ministrijas Informācijas centram (Iekšlietu ministrija budžeta apakšprogramma 02.03.00 "Vienotās sakaru un informācijas sistēmas uzturēšana un vadība") 358 794 euro;
- Valsts policijai (Iekšlietu ministrija budžeta apakšprogramma 06.01.00 "Valsts policija") 385 298 euro;
- Valsts robežsardzei (Iekšlietu ministrija budžeta programma 10.00.00 "Valsts robežsardzes darbība") 326 176 euro;
- Nodrošinājuma valsts aģentūrai 2 253 078 euro (Iekšlietu ministrija budžeta apakšprogramma 40.02.00 "Nekustamais īpašums un centralizētais iepirkums" 2 253 078 euro);
- 2027. gadā 3 400 650 euro, no tā:
- Iekšlietu ministrijas Informācijas centram (Iekšlietu ministrija budžeta apakšprogramma 02.03.00 "Vienotās sakaru un informācijas sistēmas uzturēšana un vadība" 358 794 euro;
- Valsts policijai (Iekšlietu ministrija budžeta apakšprogramma 06.01.00 "Valsts policija") 385 298 euro;
- Valsts robežsardzei (Iekšlietu ministrija budžeta programma 10.00.00 "Valsts robežsardzes darbība") 360 315 euro;
- Nodrošinājuma valsts aģentūrai 2 296 243 euro (Iekšlietu ministrija budžeta apakšprogramma 40.02.00 "Nekustamais īpašums un centralizētais iepirkums" 2 296 243 euro);
- 2028. gadā un turpmāk ik gadu 3 522 005 euro, no tā:
- Iekšlietu ministrijas Informācijas centram (Iekšlietu ministrija budžeta apakšprogramma 02.03.00 "Vienotās sakaru un informācijas sistēmas uzturēšana un vadība" 358 794 euro;
- Valsts policijai (Iekšlietu ministrija budžeta apakšprogramma 06.01.00 "Valsts policija") 385 298 euro;
- Valsts robežsardzei (Iekšlietu ministrija budžeta programma 10.00.00 "Valsts robežsardzes darbība") 360 315 euro;
- Nodrošinājuma valsts aģentūrai 2 417 598 euro (Iekšlietu ministrija budžeta apakšprogramma 40.02.00 "Nekustamais īpašums un centralizētais iepirkums" 2 417 598 euro).
Pievienotais Ministru kabineta sēdes protokollēmuma projekts paredz:
- Atbalstīt Iekšlietu ministrijas priekšlikumu palielināt valsts pamatbudžeta ieņēmumus no naudas sodiem, ko uzliek Valsts policija par pārkāpumiem ceļu satiksmē, kas fiksēti ar komersanta tehniskajiem līdzekļiem, 2026. gadā 3 843 740 euro apmērā, 2027. gadā un turpmāk ik gadu 6 354 265 euro apmērā.
- Atbilstoši plānotajam valsts budžeta ieņēmumu palielinājumam atbalstīt Iekšlietu ministrijas priekšlikumus palielināt dotāciju no vispārējiem ieņēmumiem un izdevumus:
- budžeta apakšprogrammā 02.03.00 “Vienotās sakaru un informācijas sistēmas uzturēšana un vadība" 2026. gadā un turpmāk ik gadu 327 648 euro (preces un pakalpojumi), lai nodrošinātu koplietošanas tehnoloģiskās platformas transportlīdzekļu valsts numura zīmju atpazīšanai un uzkrāšanai darbības nodrošināšanu un uzturēšanu un 31 146 euro (preces un pakalpojumi), lai nodrošinātu Valsts apdraudējuma novēršanas informācijas sistēmas izveidi un uzturēšanu;
- budžeta apakšprogrammā 06.01.00 "Valsts policija" ilgtermiņa saistību pasākumam “Ceļu satiksmes pārkāpumu fiksēšanas tehnisko līdzekļu darbības nodrošināšana” 2026. gadā 520 394 euro (izdevumi precēm un pakalpojumiem 56 844 euro, subsīdijām un dotācijām 463 550 euro), 2027. gadā 2 953 615 euro (izdevumi precēm un pakalpojumiem 75 513 euro, subsīdijām un dotācijām 2 878 102 euro), 2028. gadā un turpmāk ik gadu 2 832 260 euro (izdevumi precēm un pakalpojumiem 66 796 euro, subsīdijām un dotācijām 2 765 464 euro) apmērā, lai nodrošinātu ceļu satiksmes pārkāpumu fiksēšanas tehnisko līdzekļu darbību;
- budžeta apakšprogrammā 06.01.00 "Valsts policija" 2026. gadā un turpmāk ik gadu 385 298 euro apmērā (preces un pakalpojumi), lai nodrošinātu preču un pakalpojumu sadārdzinājuma segšanu;
- budžeta programmā 10.00.00 "Valsts robežsardzes darbība" 2026. gadā 326 176 euro apmērā, 2027. gadā un turpmāk ik gadu 360 315 euro apmērā (preces un pakalpojumi), lai nodrošinātu ārējās sauszemes robežas tehnoloģiskās infrastruktūras darbībai nepieciešamos Ārkārtas situāciju valsts elektronisko sakaru tīkla pieslēgumus;
- budžeta apakšprogrammā 40.02.00 “Nekustamais īpašums un centralizētais iepirkums” 2026. gadā 2 253 078 euro (preces un pakalpojumi), 2027. gadā 2 296 243 euro (preces un pakalpojumi) un 2028. gadā un turpmāk ik gadu 2 417 598 euro (preces un pakalpojumi), lai nodrošinātu Iekšlietu ministrijas valdījumā esošā nekustamā īpašuma uzturēšanu un apsaimniekošanu, komunālo izdevumu un elektroenerģijas izmaksu segšanu.
- Iekšlietu ministrijai likumprojekta "Par valsts budžetu 2026. gadam un budžeta ietvaru 2026., 2027. un 2028. gadam" sagatavošanas procesā iesniegt Finanšu ministrijā priekšlikumus izdevumu precizēšanai;
- Iekšlietu ministrijai sekot līdzi ieņēmumiem no naudas sodiem, ko uzliek Valsts policija par pārkāpumiem ceļu satiksmē, kas fiksēti ar komersanta tehniskajiem līdzekļiem. Ja šo ieņēmumu izpilde ir mazāka par plānoto, Iekšlietu ministrijai 2027. – 2030. gada budžeta izdevumu pārskatīšanas procesa ietvaros iesniegt priekšlikumus prognozēto ieņēmumu palielinājuma nodrošināšanai.
[2] Ieņēmumu no naudas sodiem, ko uzliek Valsts policija par pārkāpumiem ceļu satiksmē, kas fiksēti ar komersanta tehniskajiem līdzekļiem, aprēķinu pamato gan plānotās tehnisko līdzekļu skaita izmaiņas, gan plānotās lēmumu skaita izmaiņas (detalizēta informācija apkopota anotācijas 2.pielikuma 7.2. tabulā):
- tehnisko līdzekļu skaita izmaiņas: 2026. gadā samazinājums par 1 tehnisko līdzekli, 2027. gadā palielinājums par 99 tehniskajiem līdzekļiem un 2028. gadā palielinājums par 99 tehniskajiem līdzekļiem;
- lēmumu skaita izmaiņas: 2026. gadā palielinājums par 145 902 lēmumiem; 2027. gadā palielinājums par 359 936 lēmumiem un 2028. gadā palielinājums par 320 983 lēmumiem.
[3] Ieņēmumu no naudas sodiem, ko uzliek Valsts policija par pārkāpumiem ceļu satiksmē, kas fiksēti ar komersanta tehniskajiem līdzekļiem, un budžeta izdevumu ilgtermiņa saistību pasākumam "Ceļu satiksmes pārkāpumu fiksēšanas tehnisko līdzekļu darbības nodrošināšanai" izmaiņu BILANCE ir šāda (aprēķins anotācijas 2.pielikuma 7. tabulā):
2026. gadā: + 3 323 346 euro
2027. gadā: + 3 400 650 euro
2028. gadā: + 3 522 005 euro
Iekšlietu ministrija 2026. gada budžeta sagatavošanas procesā nepieciešams palielināt dotāciju no vispārējiem ieņēmumiem un izdevumus, lai nodrošinātu finansējumu Iekšlietu ministrijai neatliekamu pasākumu īstenošanai, kā finansēšanas avotu paredzot ieņēmumu no naudas sodiem, ko uzliek Valsts policija par pārkāpumiem ceļu satiksmē, kas fiksēti ar komersanta tehniskajiem līdzekļiem, prognozēto palielinājumu no 2026. gada. Priekšlikumi papildu izdevumu palielināšanai neradīs negatīvu ietekmi uz valsts fiskālo bilanci. Papildu finansējums nepieciešams (detalizēta informācija iekļauta anotācijas 3. pielikumā):
- 2026. gadā 3 323 346 euro, no tā:
- Iekšlietu ministrijas Informācijas centram (Iekšlietu ministrija budžeta apakšprogramma 02.03.00 "Vienotās sakaru un informācijas sistēmas uzturēšana un vadība") 358 794 euro;
- Valsts policijai (Iekšlietu ministrija budžeta apakšprogramma 06.01.00 "Valsts policija") 385 298 euro;
- Valsts robežsardzei (Iekšlietu ministrija budžeta programma 10.00.00 "Valsts robežsardzes darbība") 326 176 euro;
- Nodrošinājuma valsts aģentūrai 2 253 078 euro (Iekšlietu ministrija budžeta apakšprogramma 40.02.00 "Nekustamais īpašums un centralizētais iepirkums" 2 253 078 euro);
- 2027. gadā 3 400 650 euro, no tā:
- Iekšlietu ministrijas Informācijas centram (Iekšlietu ministrija budžeta apakšprogramma 02.03.00 "Vienotās sakaru un informācijas sistēmas uzturēšana un vadība" 358 794 euro;
- Valsts policijai (Iekšlietu ministrija budžeta apakšprogramma 06.01.00 "Valsts policija") 385 298 euro;
- Valsts robežsardzei (Iekšlietu ministrija budžeta programma 10.00.00 "Valsts robežsardzes darbība") 360 315 euro;
- Nodrošinājuma valsts aģentūrai 2 296 243 euro (Iekšlietu ministrija budžeta apakšprogramma 40.02.00 "Nekustamais īpašums un centralizētais iepirkums" 2 296 243 euro);
- 2028. gadā un turpmāk ik gadu 3 522 005 euro, no tā:
- Iekšlietu ministrijas Informācijas centram (Iekšlietu ministrija budžeta apakšprogramma 02.03.00 "Vienotās sakaru un informācijas sistēmas uzturēšana un vadība" 358 794 euro;
- Valsts policijai (Iekšlietu ministrija budžeta apakšprogramma 06.01.00 "Valsts policija") 385 298 euro;
- Valsts robežsardzei (Iekšlietu ministrija budžeta programma 10.00.00 "Valsts robežsardzes darbība") 360 315 euro;
- Nodrošinājuma valsts aģentūrai 2 417 598 euro (Iekšlietu ministrija budžeta apakšprogramma 40.02.00 "Nekustamais īpašums un centralizētais iepirkums" 2 417 598 euro).
Pievienotais Ministru kabineta sēdes protokollēmuma projekts paredz:
- Atbalstīt Iekšlietu ministrijas priekšlikumu palielināt valsts pamatbudžeta ieņēmumus no naudas sodiem, ko uzliek Valsts policija par pārkāpumiem ceļu satiksmē, kas fiksēti ar komersanta tehniskajiem līdzekļiem, 2026. gadā 3 843 740 euro apmērā, 2027. gadā un turpmāk ik gadu 6 354 265 euro apmērā.
- Atbilstoši plānotajam valsts budžeta ieņēmumu palielinājumam atbalstīt Iekšlietu ministrijas priekšlikumus palielināt dotāciju no vispārējiem ieņēmumiem un izdevumus:
- budžeta apakšprogrammā 02.03.00 “Vienotās sakaru un informācijas sistēmas uzturēšana un vadība" 2026. gadā un turpmāk ik gadu 327 648 euro (preces un pakalpojumi), lai nodrošinātu koplietošanas tehnoloģiskās platformas transportlīdzekļu valsts numura zīmju atpazīšanai un uzkrāšanai darbības nodrošināšanu un uzturēšanu un 31 146 euro (preces un pakalpojumi), lai nodrošinātu Valsts apdraudējuma novēršanas informācijas sistēmas izveidi un uzturēšanu;
- budžeta apakšprogrammā 06.01.00 "Valsts policija" ilgtermiņa saistību pasākumam “Ceļu satiksmes pārkāpumu fiksēšanas tehnisko līdzekļu darbības nodrošināšana” 2026. gadā 520 394 euro (izdevumi precēm un pakalpojumiem 56 844 euro, subsīdijām un dotācijām 463 550 euro), 2027. gadā 2 953 615 euro (izdevumi precēm un pakalpojumiem 75 513 euro, subsīdijām un dotācijām 2 878 102 euro), 2028. gadā un turpmāk ik gadu 2 832 260 euro (izdevumi precēm un pakalpojumiem 66 796 euro, subsīdijām un dotācijām 2 765 464 euro) apmērā, lai nodrošinātu ceļu satiksmes pārkāpumu fiksēšanas tehnisko līdzekļu darbību;
- budžeta apakšprogrammā 06.01.00 "Valsts policija" 2026. gadā un turpmāk ik gadu 385 298 euro apmērā (preces un pakalpojumi), lai nodrošinātu preču un pakalpojumu sadārdzinājuma segšanu;
- budžeta programmā 10.00.00 "Valsts robežsardzes darbība" 2026. gadā 326 176 euro apmērā, 2027. gadā un turpmāk ik gadu 360 315 euro apmērā (preces un pakalpojumi), lai nodrošinātu ārējās sauszemes robežas tehnoloģiskās infrastruktūras darbībai nepieciešamos Ārkārtas situāciju valsts elektronisko sakaru tīkla pieslēgumus;
- budžeta apakšprogrammā 40.02.00 “Nekustamais īpašums un centralizētais iepirkums” 2026. gadā 2 253 078 euro (preces un pakalpojumi), 2027. gadā 2 296 243 euro (preces un pakalpojumi) un 2028. gadā un turpmāk ik gadu 2 417 598 euro (preces un pakalpojumi), lai nodrošinātu Iekšlietu ministrijas valdījumā esošā nekustamā īpašuma uzturēšanu un apsaimniekošanu, komunālo izdevumu un elektroenerģijas izmaksu segšanu.
- Iekšlietu ministrijai likumprojekta "Par valsts budžetu 2026. gadam un budžeta ietvaru 2026., 2027. un 2028. gadam" sagatavošanas procesā iesniegt Finanšu ministrijā priekšlikumus izdevumu precizēšanai;
- Iekšlietu ministrijai sekot līdzi ieņēmumiem no naudas sodiem, ko uzliek Valsts policija par pārkāpumiem ceļu satiksmē, kas fiksēti ar komersanta tehniskajiem līdzekļiem. Ja šo ieņēmumu izpilde ir mazāka par plānoto, Iekšlietu ministrijai 2027. – 2030. gada budžeta izdevumu pārskatīšanas procesa ietvaros iesniegt priekšlikumus prognozēto ieņēmumu palielinājuma nodrošināšanai.
4. Tiesību akta projekta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
4.2. Cita informācija
-
5. Tiesību akta projekta atbilstība Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
5.3. Cita informācija
Apraksts
-
6. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas un sabiedrības līdzdalības process
Sabiedrības līdzdalība uz šo tiesību akta projektu neattiecas
Jā
Skaidrojums
-
6.4. Cita informācija
-
7. Tiesību akta projekta izpildes nodrošināšana un tās ietekme uz institūcijām
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
7.1. Projekta izpildē iesaistītās institūcijas
Institūcijas
- VSIA "Latvijas Valsts ceļi"
- VAS "Ceļu satiksmes drošības direkcija"
- Valsts policija
- Iekšlietu ministrijas Informācijas centrs
- Iekšlietu ministrija
7.2. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.3. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.4. Projekta izpildes ietekme uz pārvaldes funkcijām un institucionālo struktūru
Ietekme
Jā/Nē
Skaidrojums
1. Tiks veidota jauna institūcija
Nē
-
2. Tiks likvidēta institūcija
Nē
-
3. Tiks veikta esošās institūcijas reorganizācija
Nē
-
4. Institūcijas funkcijas un uzdevumi tiks mainīti (paplašināti vai sašaurināti)
Nē
-
5. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu efektivizācija
Nē
-
6. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu digitalizācija
Nē
-
7. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu optimizācija
Nē
-
8. Cita informācija
Nē
-
7.5. Cita informācija
-
8. Horizontālās ietekmes
8.1. Projekta tiesiskā regulējuma ietekme
8.1.1. uz publisku pakalpojumu attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.2. uz valsts un pašvaldību informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.3. uz informācijas sabiedrības politikas īstenošanu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.4. uz Nacionālā attīstības plāna rādītājiem
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.5. uz teritoriju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.6. uz vidi
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.7. uz klimatneitralitāti
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.8. uz iedzīvotāju sociālo situāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.9. uz personu ar invaliditāti vienlīdzīgām iespējām un tiesībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.10. uz dzimumu līdztiesību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.11. uz veselību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.12. uz cilvēktiesībām, demokrātiskām vērtībām un pilsoniskās sabiedrības attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.13. uz datu aizsardzību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.14. uz diasporu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.15. uz profesiju reglamentāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.16. uz bērna labākajām interesēm
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.2. Cita informācija
-
Pielikumi
3. pielikums
Nosaukums
Iekšlietu ministrijai papildu nepieciešamo izdevumu aprēķins