Anotācija

[1] Dzīvnieku veselības tiesību aktā un regulā 2018/1882 minēto slimību nosaukumi un slimību kategorijas, kas nosaka rīcību slimību izskaušanai, ir atšķirīgi no noteikumu Nr. 199 2. un 3. punktā uzskaitīto infekcijas slimību nosaukumiem, pēc kuru uzliesmojuma ir tiesības saņemt zaudējumu kompensāciju.
Dzīvnieku veselības tiesību aktā un regulā 2018/1882 ir noteikts, ka:
1) “A kategorijas slimība” ir sarakstā norādīta slimība, kas ES parasti netiek konstatēta un pēc kuras konstatēšanas ir nekavējoties jāveic tūlītēji izskaušanas pasākumi, kā minēts Dzīvnieku veselības tiesību akta 9. panta 1. punkta "a" apakšpunktā;
2) “B kategorijas slimība” ir sarakstā norādīta slimība, kas ir jākontrolē visās dalībvalstīs, lai visā ES šo slimību izskaustu, kā minēts Dzīvnieku veselības tiesību akta 9. panta 1. punkta "b" apakšpunktā;
3) “C kategorijas slimība” ir sarakstā norādīta slimība, kura attiecas uz dažām ES dalībvalstīm un saistībā ar kuru ir nepieciešami pasākumi, lai novērstu šīs slimības izplatīšanos tajās ES daļās, kas oficiāli ir brīvas no slimības vai kam ir attiecīgo sarakstā norādīto slimību izskaušanas programmas, kā minēts Dzīvnieku veselības tiesību akta 9. panta 1. punkta "c" apakšpunktā;
4) no jauna radusies slimība jeb jaunradusies slimība, kā noteikts Dzīvnieku veselības tiesību akta  6. pantā un 43. pantā un Komisijas 2019. gada 17. decembra Deleģētajā regulā (ES) 2020/689, ar ko attiecībā uz noteikumiem par noteiktu sarakstā norādītu un jaunradušos slimību uzraudzību, izskaušanas programmām un statusu “brīvs no slimības” papildina Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2016/429, tā ir slimība, kas nav norādīta slimību sarakstos un, ja pastāv iespēja, ka tā atbilst kritērijiem iekļaušanai slimību sarakstā un
a) tā ir radusies kāda esoša slimības ierosinātāja attīstības vai izmaiņu rezultātā;
b) tā ir zināma slimība, kas izplatās uz jaunu ģeogrāfisku apgabalu, sugu vai populāciju;
c) ES tā tiek diagnosticēta pirmo reizi vai to izraisa kāds nezināms vai agrāk nezināms slimības ierosinātājs.
Veterinārmedicīnas likuma 3. panta 1. punktā lietots termins "epizootija", kas ir dzīvnieku infekcijas slimība, kurai raksturīga dzīvnieku masveida saslimšana un strauja izplatība un kura rada lielus sociālekonomiskos zaudējumus, ierobežo starptautisko tirdzniecību ar dzīvniekiem un dzīvnieku izcelsmes produkciju. Saskaņā ar Veterinārmedicīnas likumā noteikto dzīvnieku infekcijas slimību sadalījumu, epizootijas ir infekcijas slimību grupa, kura visvairāk ietekmē dzīvnieku veselības, starptautiskās tirdzniecības, pārtikas aprites un dzīvnieku labturības jautājumus un kuru konstatēšana valstī prasa neatliekamu pasākumu un ierobežojumu ieviešanu. Turklāt šo slimību parādīšanās valstī rada lielus ekonomisku zaudējumus. Ņemot vērā Dzīvnieku veselības tiesību aktā un regulas 2018/1882 1. panta 1. punktā noteikto definīciju A kategorijas infekcijas slimībai ir līdzvērtīga Veterinārmedicīnas likumā noteiktajam terminam "epizootija". Lai nerastos neskaidrības noteikumu piemērošanā, ir lietderīgi noteikumos turpināt lietot vārdu "epizootija”.  Valsts uzraudzībā esošās dzīvnieku infekcijas slimību apkarošanas un uzraudzības programmas atbilst regulas 2018/1882 1. panta 2. un 3. punktā noteiktajām definīcijām “B kategorijas slimība”, “C kategorijas slimība” un Dzīvnieku veselības tiesību akta  6. pantā un 43. pantā minētajai definīcijai “no jauna radušās slimības jeb jaunradušās slimības”. Veterinārmedicīnas likuma 15. panta pirmajā daļā noteikts, ka valsts uzraudzībā esošo dzīvnieku infekcijas slimību uzraudzība un kontrole notiek saskaņā ar normatīvajiem aktiem un valsts uzraudzībā esošo dzīvnieku infekcijas slimību apkarošanas un uzraudzības programmām. Savukārt Veterinārmedicīnas likuma 4. panta otrās daļas 2. punktā  noteikts, ka Pārtikas un veterinārā dienests (turpmāk – PVD) izstrādā un apstiprina dzīvnieku infekcijas slimību uzraudzības un apkarošanas programmas. Ņemot vērā, ka Dzīvnieku veselības tiesību aktā un regulā 2018/1882 tiek lietots termins “izskaušana”, kas ir līdzvērtīgs Veterinārmedicīnas likumā lietotajam terminam "apkarošana" ir lietderīgi noteikumos Nr. 199 lietot vārdu “izskaušana”.
Nepieciešama noteikumu Nr. 199 harmonizēšana ar ES normatīvajiem aktiem, kas nosaka jauno ietvaru dzīvnieku veselības jomā un dzīvnieku slimībām.

[1] Noteikumu Nr. 199 2. punktā minēto epizootiju saraksts, pēc kuru uzliesmojuma ir tiesības saņemt zaudējumu kompensāciju, jāaizstāj ar atsauci uz regulas 2018/1882 pielikumā norādītajām A kategorijas slimībām (noteikumu projekta 1. punkts). 
Epizootijas, pēc kuru uzliesmojuma ir tiesības saņemt zaudējumu kompensāciju, ir govju mēra vīrusa infekcija, mazo atgremotāju mēra vīrusa infekcija,  aitu bakas un kazu bakas, kazu kontagiozā pleiropneimonija, Rifta ielejas drudža vīrusa infekcija, nodulārā dermatīta vīrusa infekcija, Āfrikas zirgu mēris, Burkholderia mallei infekcija (zirgu ļaunie ienāši), klasiskais cūku mēris, Āfrikas cūku mēris, Mycoplasma mycoides subsp. mycoides SC infekcija (kontagiozā govju pleiropneimonija), augsti patogēnā putnu gripa, Ņūkāslas slimības vīrusa infekcija, mutes un nagu sērga un šādas akvakultūras dzīvnieku infekcijas slimības - epizootiskā hematopoētiskā nekroze (EHN) zivīm, Perkinsus marinus infekcija (perkinsoze), Microcytos mackini infekcija (mikrocitoze), Tauras sindroma vīrusa infekcija vēžveidīgajiem, dzeltenās galvas vīrusa infekcija vēžveidīgajiem. 
Noteikumu Nr. 199 3. punktā valsts uzraudzībā esošo dzīvnieku infekcijas slimības (izņemot epizootijas), pēc kuru uzliesmojuma ir tiesības saņemt zaudējumu kompensāciju, saraksts jāaizstāj ar nosacījumiem, kādiem slimībām jāatbilst (noteikumu projekta 2. punkts).
Valsts uzraudzībā esošās dzīvnieku infekcijas slimības (izņemot epizootijas) ir:
1) regulas 2018/1882 pielikumā norādītās B kategorijas slimības (Mycobacterium tuberculosis kompleksa infekcija liellopiem, Brucella abortus, B. melitensis, B. suis infekcija liellopiem, aitām un kazām, trakumsērgas vīrusa infekcija govīm, aitām, kazām, zirgiem, cūkām, nebrīvē turētiem briežu dzimtas dzīvniekiem) un C kategorijas slimības (govju infekciozais rinotraheīts/infekciozais pustulozais vulvovaginīts, govju virusālā diareja, govju enzootiskā leikoze, infekciozā katarālā drudža vīrusa infekcija (serotipi 1–24), Aujeski slimības vīrusa infekcija cūkām un šādas akvakultūras dzīvnieku infekcijas slimības - virusālā hemorāģiskā septicēmija (VHS), inficēšanās ar lašu infekciozās anēmijas (ISA) vīrusu, kura genoma izteikti polimorfiskajā reģionā (HPR) ir delēcijas), infekciozā hematopoētiskā nekroze (IHN), plankumu sindroma vīrusa infekcija vēžveidīgajiem);
2) Eiropas Parlamenta un Padomes 2001. gada 22. maija Regulā (EK) Nr. 999/2001, ar ko paredz noteikumus dažu transmisīvo sūkļveida encefalopātiju profilaksei, kontrolei un apkarošanai, Ministru kabineta 2018. gada 19. jūnija noteikumos Nr. 337 “Skrepi slimības uzraudzības, kontroles un apkarošanas kārtība” un Ministru kabineta 2017. gada 18. jūlija noteikumos Nr. 416 “Hroniskās novājēšanas slimības uzraudzības un kontroles kārtība” minētās transmisīvās sūkļveida encefalopātijas govīm, aitām, kazām, nebrīvē turētiem briežu dzimtas dzīvniekiem;
3) Eiropas Parlamenta un Padomes 2003. gada 17. novembra Regulas (EK) Nr. 2160/2003 par salmonellas un dažu citu pārtikā sastopamu zoonozes īpašu izraisītāju kontroli, 5. pantā iekļautie ierosinātāji:
a) Salmonella enteritidis vai Salmonella typhimurium, tostarp monofāziska Salmonella typhimurium ar antigēna formulu 1,4,[5],12:i:- infekcija šādos mājputnu ganāmpulkos - pieaugušu Gallus gallus dējējvistu saimēs, Gallus gallus broileru saimēs, gaļas tītaru un vaislas tītaru saimēs;
b) Salmonella eneteritidis, Salmonella typhimurium, tostarp monofāziska Salmonella typhimurium ar antigēna formulu 1,4,[5],12:i:-, Salmonella virchow, Salmonella infantis, Salmonella hadar infekcija pieaugušu mājas vistu (Gallus gallus) vaislas saimēm, kurās ir vismaz 250 putni;
4) Ministru kabineta 2023. gada 24. oktobra noteikumos Nr. 604 “Kārtība, kādā kontrolē un apkaro salmonelozi un citas ar pārtikas produktiem pārnēsājamas infekcijas slimības mājputnu ganāmpulkos, kas paredzēti pārtikas produktu iegūšanai nelielā apjomā un tiešai piegādei galapatērētājam” iekļautie ierosinātāji Mycobacterium avium (putnu tuberkuloze), Salmonella enteritidis vai Salmonella typhimurium, tostarp monofāziska Salmonella typhimurium ar antigēna formulu 1,4,[5],12:i:- infekcija mājputnu ganāmpulkos no kuriem paredzēta pārtikas produktu (gaļa, olas) iegūšana nelielā apjomā un tiešai piegādei galapatērētājam;
5) regulas 2018/1882 pielikumā norādītā Brucella abortus, B. melitensis, B. suis infekcija cūkām saskaņā ar Ministru kabineta 2013. gada 29. janvāra noteikumos Nr. 63 “Kārtība, kādā veic brucelozes profilakses un apkarošanas pasākumus cūkām” noteiktajām prasībām;
6) Amerikas peru puve bišu saimēm saskaņā ar Ministru kabineta 2014. gada 23. decembra noteikumos Nr. 809 “Amerikas peru puves uzraudzības, kontroles un apkarošanas kārtība” noteiktajām prasībām;
7) liesas sērga saskaņā ar Ministru kabineta 2006.gada 18. aprīļa noteikumus Nr. 298 “Kārtība, kādā veic to infekcijas slimību profilaksi un apkarošanu, ar kurām slimo gan dzīvnieki, gan cilvēki” noteiktajām prasībām.
Noteikumi Nr. 199 tiek papildināti ar nosacījumu, ka arī pēc jaunradušās dzīvnieku infekcijas slimības uzliesmojuma ir tiesības saņemt zaudējumu kompensāciju.

[2] Noteikumu Nr. 199 4. punktā noteikts, ka zaudējumu kompensācijas apmērs par dzīvnieku ir noteikts noteikumu 1. pielikumā. Noteikumu Nr. 199 1. pielikumā kompensācijas apmērs ir noteikts kā konkrēta (fiksēta) naudas summa, kas neatspoguļo dzīvnieka patieso tirgus vērtību infekcijas slimības uzliesmojuma brīdī, kā arī neparedz dzīvnieka tirgus vērtības svārstības nākotnē. Zaudējumu kompensācijai par likvidēto dzīvnieku ir jābūt objektīvai, pierādāmai un pamatojamai, un informācijai par kompensācijas aprēķina procesu ir jābūt pārbaudāmai un uzticamai. Dzīvnieku tirgus vērtība ir vērtība, ko dzīvnieka īpašnieks būtu varējis iegūt par dzīvnieku pirms tas tika nogalināts infekcijas slimības uzliesmojuma apkarošanas pasākumu veikšanas laikā, ņemot vērā tā kondīciju, vecumu, šķirnību un kvalitāti. Tāpēc zaudējumu kompensācijas apmēra noteikšana par likvidēto dzīvnieku jāsasaista ar dzīvnieku vērtību un likvidēšanas brīdī aktuālo tirgus cenu. Secināts, ka šādi principi aprēķinam var tikt ievēroti, izmantojot ES statistikas (turpmāk - EUROSTAT), Centrālās statistikas pārvaldes (turpmāk - CSP), Lauku atbalsta dienesta (turpmāk - LAD) datus un zinātnisko literatūru.

[2] Noteikumu Nr. 199 1. pielikums jāizsaka jaunā redakcijā,  nosakot kompensācijas apmēru par nokautiem, nogalinātiem vai mirušiem dzīvniekiem, kas minēti Veterinārmedicīnas likuma 35. panta otrās daļas 1. punkta "a" un "b" apakšpunktā un 38. panta otrās daļas "a" apakšpunktā (noteikumu projekta 25. punkts). Kompensācijas apmēru aprēķina 80 procentu apmērā no dzīvnieka tirgus vērtības. Dzīvnieka tirgus vērtību aprēķina katrai dzīvnieku sugai pēc formulas, ņemot vērā tā vecumu, šķirnību, kategoriju un izmantošanas veidu.
Zaudējumu kompensāciju epizootiju un valsts uzraudzībā esošās dzīvnieku infekcijas slimības uzliesmojuma gadījumā aprēķina tikai par tiem nokautiem, nogalinātiem vai mirušiem dzīvniekiem, par kuriem noteikumu projekta 1. pielikumā ir noteiktas zaudējumu kompensācijas un tirgus vērtības aprēķina formulas.
Dzīvnieka tirgus vērtība tiek aprēķināta izmantojot gaļas (kautķermeņa) vidējo tirgus cenu (€/kg). Atsevišķām dzīvnieku sugām, piemēram, zirgam, dējējvistai, zosij, pīlei strausam, paipalai, bišu saimei, nebrīvē audzētam savvaļas putnam, statistikas dati par to gaļas tirgus cenu Latvijā nav pieejami, tāpēc pielieto atšķirīgas dzīvnieka tirgus vērtības aprēķina formulas. Dzīvnieka tirgus vērtību nosaka tajā nedēļā, kurā tika apstiprināts infekcijas slimības uzliesmojums. Infekcijas slimības uzliesmojuma apstiprināšanas datums parasti ir laboratorijas testēšanas pārskata datums, kurā konstatēts infekcijas slimības ierosinātājs.
Gadījumos, kad LAD lēmuma pieņemšanas brīdī nav pieejama informācija par gaļas, piena, olu un citu produktu vidējo cenu valstī infekcijas slimības uzliesmojuma apstiprināšanas nedēļā, tiek izmantoti iepriekšējās nedēļas dati, vai gadījumos, kad lēmuma pieņemšanas brīdī nav pieejama informācija par vidējo cenu valstī infekcijas slimības uzliesmojuma apstiprināšanas iepriekšējā nedēļā, mēnesī vai iepriekšējā mēnesī, tiek izmantoti iepriekšējā gada dati. Lai dzīvnieku īpašnieks neslēptu informāciju par dzīvnieku saslimšanu, kā arī lai tiktu novērsts infekcijas slimības ierosinātāja tālākas izplatīšanas risks, tādejādi pasargājot citus ganāmpulkus no dzīvnieku infekcijas slimības, kompensācijas apmēru aprēķina 80 procentu apmērā no dzīvnieka tirgus vērtības pēc gaļas vai olu vidējās tirgus cenas (EUR/kg) valstī infekcijas slimības uzliesmojuma apstiprināšanas nedēļā, bet ne zemāku par pēdējo trīs noslēgto gadu (piemēram, 2025.gadā pēdējie noslēgtie trīs gadi ir 2022., 2023. un 2024.gads) gaļas vai olu vidējo tirgus cenu pēc oficiālās statistikas iestāžu datiem. 
Gadījumos, kad infekcijas slimības uzliesmojums notiek epidemioloģiski saistītos objektos un vietās vai ir sekundārs epizootijas (A kategorijas slimības) uzliesmojums, dzīvnieka tirgus vērtību nosaka tajā nedēļā, kurā tika apstiprināts primārais infekcijas slimības uzliesmojums.
LAD attiecīgā produkta (piemēram, gaļas, piena, olu, graudu) vidējo cenu nosaka, pamatojoties uz oficiālās statistikas datiem, kas pieejami oficiālās statistikas iestādēs. Oficiālās statistikas iestādes ir visas valsts institūcijas, kuras saskaņā ar Statistikas likumu nodrošina oficiālo statistiku, piemēram, Agroresursu un ekonomikas institūts.  Oficiālo statistikas iestāžu uzskaitījums ir atrodams  interneta vietnē https://www.csp.gov.lv/lv/statistikas-iestades. Ja LAD attiecīgās sugas dzīvnieku attiecīgā produkta (piemēram gaļas, piena olu) vidējo cenu Latvijā vai Eiropā nevar noteikt no oficiālās statistikas datiem vai pieprasīt no oficiālām statistikas iestādēm, tad šos datus pieprasa Zemkopības ministrijai.
Atkarībā no dzīvnieku sugas, tirgus vērtības aprēķinā tiek ņemta vērā dzīvnieka šķirne un tas, vai dzīvnieks ir ierakstīts ciltsgrāmatā, piemērojot tam atbilstošus koeficientus, kuru vērtības ir noteiktas pēc ekspertu ieteikuma un apkopotas noteikumu projekta 1. pielikuma 1. tabulā. Secināts, ka pieaudzis vīrišķā vai sievišķā dzimuma dzīvnieks, kuram piemērojams ciltsgrāmatas koeficients, ir dzimumgatavību sasniegušie dzīvnieki, kurus izmanto vaislai. Savukārt audzējamais dzīvnieks ir vīrišķā vai sievišķā dzimuma dzīvnieks līdz dzimumgatavības sasniegšanai. LAD lauksaimniecības dzīvnieku reģistrā (turpmāk – LAD datubāze) ir pieejama informācija par dzīvnieka šķirni un ciltsgrāmatas numuru individuāli apzīmētiem dzīvniekiem. Ja LAD datubāzē nav pieejama informācija par dzīvnieka šķirni un ciltsgrāmatas numuru (piemēram, cūkām), tad LAD sadarbojas ar lauksaimniecības dzīvnieku audzētāju biedrībām un krustojuma cūku audzētāju organizācijām, kas uztur ciltsgrāmatas, tādejādi iegūstot datus un informāciju par dzīvnieka šķirni un ciltsgrāmatas datiem. 
Ministru kabineta 2025. gada 25. februāra noteikumos Nr. 116 “Lauksaimniecības dzīvnieku un akvakultūras dzīvnieku, to ganāmpulku un novietņu reģistrēšanas kārtība un lauksaimniecības dzīvnieku apzīmēšanas kārtība” (turpmāk - noteikumi Nr. 116) noteikts, ka dzīvnieka īpašnieks paziņo informāciju par dzīvniekiem, piemēram paziņo informāciju septiņudienu laikā pēc attiecīgā notikuma ar lauksaimniecības dzīvnieku. Informācija LAD datubāzē par dzīvniekiem, kuri nav individuāli apzīmēti (piemēram, cūkām), tiek norādīta pa dzīvnieku grupām katru mēnesi. Informāciju LAD datubāzē par mājputniem un nebrīvē  turētiem savvaļas dzīvniekiem dzīvnieku īpašnieks sniedz vienu reizi gadā attiecībā uz dzīvnieku skaitu. Tomēr dzīvnieka īpašniekam ir tiesības un nav lieguma sniegt informāciju LAD datubāzē biežāk kā norādīts noteikumos Nr.116 (piemēram, katru mēnesi). Dzīvnieka īpašniekam var būt sava elektroniskā datubāze, kurā tiek fiksēta informācija par notikumiem dzīvnieku novietnē, dzīvnieku skaitu un vecumu katrā dzīvnieku kategorijas grupā, tāpēc dzīvnieku īpašnieks ar grāmatvedības dokumentiem vai savu elektronisko datubāzi pamato dzīvnieku skaitu un vecumu katrā dzīvnieku kategorijas grupā. Kompensācijas aprēķinu veic par to dzīvnieku skaitu, kategoriju un to dzīvnieku vecumu, kas novietnē atradās tajā datumā, kad apstiprināts infekcijas slimības uzliesmojums. Izņēmums ir jaundzimušie dzīvnieki, kuri dzimst pēc datuma, kad dzīvnieka īpašnieks ziņoja par aizdomām par infekcijas slimību. Par šādiem jaundzimušiem dzīvniekiem kompensāciju aprēķina pēc noteikumu 1. pielikumā minētajām aprēķina formulām.
Ja PVD inspektoram nav iespējams fiziski konstatēt (saskaitīt) un pārliecināties par faktisko dzīvnieku skaitu novietnē (piemēram dējējvistu vai broileru novietnē), tad dzīvnieka īpašnieka iesniegumā sniegto informāciju par dzīvnieku vecuma un skaita atbilstību PVD nevar apstiprināt. Šādā gadījumā PVD sniedzot atzinumu, norāda informāciju par dzīvnieku skaitu, kas iegūta no dzīvnieka īpašnieka pārbaudes laikā vai norādīta LAD datubāzē. Mājputnu un nebrīvē turēto savvaļas dzīvnieku īpašnieks norādot iesniegumā dzīvnieku vecumu un skaitu, pamato to ar grāmatvedības dokumentiem (piemēram, pirkuma līgums, preču pavadzīme, rēķins, preču iekšējās pārvietošanas attaisnojuma dokuments, ieraksti saimnieciskās darbības ieņēmumu un izdevumu uzskaites žurnālā, ieraksti krājumu uzskaitē) vai elektronisko datubāzi, kuros veikti uzskaites pieraksti (piemēram, olu ievietošanas datums inkubatorā, cāļu izšķilšanās datums un skaits). Ar grāmatvedības dokumentiem un elektronisko datubāzi ir pierādāma informācija par dzīvnieka vecumu un dzīvnieku skaitu novietnē konkrētā laika periodā. Paļaujoties uz to, ka dzīvnieka īpašnieks grāmatvedības dokumentu un elektroniskās datubāzes aizpildīšanu par dzīvnieku vecumu un skaitu novietnē veic sistemātiski, pietiekami un savlaicīgi, līdz ar to informācija par dzīvnieku vecumu un skaitu novietnē ir uzticama un ir pierādījums tam, ka atbilst tirgus vērtības un kompensācijas aprēķina piemērošanas kritērijiem. Turklāt gadījumos, kad netiks sniegta pārliecinoša informācija par dzīvnieku vecuma un skaita patiesumu, dzīvnieka tirgus vērtība un zaudējumu kompensācija nav aprēķināma un LAD atteiks piešķirt zaudējumu kompensāciju par tiem dzīvniekiem, kuru piederību konkrētai dzīvnieku kategorijas grupai dzīvnieka īpašnieks nevar pamatot ar grāmatvedības dokumentiem vai elektronisko datubāzi. Līdz ar to nepieciešams grozīt noteikumu Nr. 199 27.¹ punktu (noteikumu projekta 23. punkts).
Iesniegumā dzīvnieku īpašnieks putniem (Gallus gallus), kam galvenais audzēšanas nolūks ir gaļas ieguve (broileri), vecumu norāda dienās, dējējvistām un vaislas putniem – nedēļās, strausiem, emu un nandu, kā arī nebrīvē turētiem savvaļas dzīvniekiem - mēnešos.
Ja dzīvnieka īpašnieks nevar ar grāmatvedības dokumentiem vai elektroniskā datubāzes ierakstiem pamatot dzīvnieku vecumu, tad tirgus vērtības aprēķinam piemēro formulu ar zemāko likmi:
1) dējējvistām un vaislas putniem 80 nedēļas intensīvajā turēšanas sistēmā vai 208 nedēļas ekstensīvajā turēšanas sistēmā;
2) broileriem 42 dienas intensīvajā turēšanas sistēmā vai 80 nedēļas ekstensīvajā turēšanas sistēmā;
3) strausiem, emu un nandu līdz sešu mēnešu vecumam;
4) nebrīvē turētiem savvaļas dzīvniekiem līdz sešu mēnešu vecumam. 
Ja dzīvnieka īpašnieks ar grāmatvedības dokumentiem vai elektroniskās datubāzes ierakstiem nevar pierādīt dzīvnieku skaitu katrā kategorijas grupā, kas novietnē atradās tajā datumā, kad dzīvnieka īpašnieks ziņoja par aizdomām par infekcijas slimību, tad dzīvnieku tirgus vērtība nav aprēķināma un zaudējumu kompensācija nav piešķirama.
Vistām (Gallus gallus) tirgus vērtības aprēķina formulā ir iekļauts:
1) koeficients “S” atbilstoši intensīvās vai ekstensīvās turēšanas sistēmai, kas būtiski ietekmē putnu tirgus vērtību. Vistas turot  intensīvajā turēšanas sistēmā koeficients “S” ir 1, ekstensīvajā turēšanas sistēmā koeficients “S” ir 1,2;
2) vecuma koeficients, kuru aprēķina pēc formulas, jo putnu turēšana intensīvās vai ekstensīvās turēšanas sistēmā būtiski ietekmē putnu turēšanas ilgumu un vecumu;
3) vistas konkrētā vecuma vidējās kautmasas aprēķina formulas atbilstoši intensīvās vai ekstensīvās turēšanas sistēmai.
Olu marķējumā ir iekļauts skaitlis, kas apzīmē dējējvistu turēšanas veidu. Secināts, ka skaitlis “2” (dēšana kūtī) un skaitlis “3” (dēšana sprostos) atbilst intensīvās turēšanas sistēmai, savukārt skaitlis “0” (bioloģiskā ražošana) un skaitlis “1” (brīva turēšana) atbilst ekstensīvās turēšanas sistēmai.
Vista un gailis (Gallus gallus), kam galvenais audzēšanas nolūks ir izmantošana vaislai (inkubācijas olu ieguve), intensīvā turēšanas sistēmā parasti tiek turēti līdz 80 nedēļām, savukārt ekstensīvā turēšanas sistēmā putni tiek izmantoti ilgāku laika periodu, un to vērtība samazinās pēc 104 nedēļu vecuma sasniegšanas. Secināts, ka intensīvā turēšanas sistēmā broileri tiek kauti līdz 42 dienu vecumam un ekstensīvā turēšanas sistēmā turēti līdz 80 dienām. Ekstensīvā turēšanas sistēmā var būt gadījumi, kad broileri tiek kauti vēlāk kā pēc 80 dienu vecuma sasniegšanas, tad šādos gadījumos tirgus vērtības aprēķinā tiek izmantoti dati, kas broileriem bija to vecuma 80.dienā.
Lai dzīvnieka īpašnieks varētu veikt atzīmi LAD datubazē par putnu (Gallus gallus) turēšanas sistēmu, un tādejādi norādot kāda ir putnu turēšanas sistēma - intensīvā vai ekstensīvā vai bioloģiskā, nepieciešams LAD datubāzē izveidot attiecīgu datu lauku. Līdz LAD datubāzes izmaiņām un grozījumiem noteikumos Nr. 116 par intensīvās un ektensīvās turēšanas sistēmas norādīšanu spēkā stāšanās brīdim, noteikumu Nr. 199 1. pielikuma 6., 7. un 8. punktā noteiktajam tirgus vērtības aprēķinam putniem (Gallus gallus) piemēros intensīvās turēšanas sistēmas koeficientu. Attiecīgi noteikumi Nr. 199 jāpapildina ar 32. punktu, nosakot pārejas noteikumus par putnu (Gallus gallus) tirgus vērtības aprēķinā piemērojamiem koeficientiem (noteikumu projekta 24. punkts).
Ministru kabineta sēdes protokollēmuma projektā paredzēts noteikt pienākumu Zemkopības ministrijai sagatavot un savā tīmekļvietnē publicēt vadlīnijas noteikumu Nr. 199 piemērošanai. Vadlīnijās tiks skaidroti zaudējumu kompensācijas apmēra un dzīvnieka tirgus vērtības noteikšanas pamatnosacījumi, kā arī Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitātē veiktajā zinātnes pētījumā Nr. S463 “Metodikas un formulas izstrāde zaudējumu kompensācijas aprēķināšanai lauksaimniecības un akvakultūras dzīvnieku infekcijas slimību gadījumā” https://www.lbtu.lv/lv/projekti/apstiprinatie-projekti/2023/metodikas-un-formulas-izstrade-zaudejumu-kompensacijas un noteikumu Nr. 199 pielikumos iekļauto aprēķina formulu piemērošana.

[3] Noteikumu Nr. 199 5., 6., 7. un 8. punktā ir noteikts kompensāciju apmērs un aprēķins par iznīcinātajiem dzīvnieku izcelsmes produktiem, reproduktīvajiem produktiem un iznīcināto dzīvnieku barību. 2022. gada 1. janvārī stājas spēkā Grāmatvedības likums un uz šī likuma pamata ir izdoti Ministru kabineta 2021. gada 21. decembra noteikumi Nr. 877 “Grāmatvedības kārtošanas noteikumi” (turpmāk – noteikumi Nr. 877). Noteikumos Nr. 199 noteikts, ka zaudējumu kompensācijas apmērs par iznīcinātiem dzīvnieku izcelsmes produktiem, reproduktīviem produktiem un iznīcināto barību ir 80 procentu apmērā no grāmatvedības attaisnojuma dokumentā norādītās cenas. Ja saimniecība pieder fiziskai personai un, ja dzīvnieku izcelsmes produkti, reproduktīvais produkts un dzīvnieku barība ir iegūta saimniecībā un tie tiek uzglabāti novietnē, tad šādiem produktiem grāmatvedības attaisnojuma dokuments var nebūt pieejams un līdz ar to nav nosakāma produktu vērtība. Secināts, ka saimniecībā iegūtus dzīvnieku izcelsmes produktus, reproduktīvos produktus un dzīvnieku barību, kam nav zināma grāmatvedības vērtība, kompensēt nav iespējams. Noteikumu Nr. 199 1. pielikumā noteiktais kompensācijas apmērs par iznīcinātām pārtikas un inkubējamām olām, kas iegūtas un tiek uzglabātas novietnē, ir noteikts kā konkrēta (fiksēta) naudas summa, kas neatspoguļo šo produktu patieso tirgus vērtību.

[3] Nepieciešams grozīt noteikumu Nr. 199 5., 6. un 8. punktu, nosakot, ka zaudējumu kompensācijas apmērs par iznīcināto dzīvnieku izcelsmes produktu, reproduktīvo produktu un dzīvnieku barību ir noteikts attiecīgi šo noteikumu 3., 4. un 5. pielikumā (noteikumu projekta 3., 4. un 6. punkts). Noteikumu Nr. 199 7. punktu nepieciešams svītrot, jo kompensācijas apmērs par iznīcinātajām olām tiks noteikts noteikumu 3. pielikumā (noteikumu projekta 5. punkts).
Ievērojot minēto, noteikumi Nr. 199 jāpapildina ar 3., 4. un 5. pielikumu (noteikumu projekta 27., 28. un 29. punkts).
Saskaņā ar noteikumu Nr. 199 2., 3. un 4. pielikumu kompensācijas apmēru par iznīcinātajiem dzīvnieku izcelsmes produktiem, reproduktīvajiem produktiem un iznīcināto barību aprēķinās atbilstoši grāmatvedības attaisnojuma dokumentā norādītajai cenai.
Tiem dzīvnieku izcelsmes produktiem, kuri tiek izņemti no aprites dzīvnieku novietnē (piemēram, govs vai kazas svaigpienam, vilnai, olām), ja nav zināma to grāmatvedības vērtība, kompensācija tiek aprēķināta izmantojot oficiālās statistikas datos pieejamo vidējo cenu tajā nedēļā, kurā tika apstiprināts infekcijas slimības uzliesmojums. Ja nav pieejama informācija par vidējo cenu valstī infekcijas slimības uzliesmojuma apstiprināšanas nedēļā, tad tiek izmantoti iepriekšējās nedēļas dati, vai gadījumos, kad lēmuma pieņemšanas brīdī nav pieejama informācija par vidējo cenu valstī infekcijas slimības uzliesmojuma apstiprināšanas iepriekšējā nedēļā, mēnesī vai iepriekšējā mēnesī, tiek izmantoti iepriekšējā gada dati.
Inkubējamām olām, kuras tiek izņemtas no aprites mājputnu novietnē, ja nav zināma grāmatvedības vērtība, kompensāciju aprēķina izmantojot pārtikā izmantojamo vistu olu kompensācijas aprēķinu. Pīļu, zosu, tītaru un citu mājputnu inkubācijas olām vērtību aprēķina atbilstoši oficiālās statistikas datos pieejamai vidējai pārtikas vistu olu cenai. Strausu un paipalu inkubācijas olām – atbilstoši tirgus vērtības aprēķina formulai, izmantojot oficiālās statistikas datos noteiktos lauksaimniecības produkcijas cenu indeksus. Saimniecībā iegūtus reproduktīvos produktus (piemēram, sperma un olšūnas), kam nav zināma grāmatvedības vērtība, nekompensē, jo nav aprēķināma to tirgus vērtība.
Ja dzīvnieku barības maisījums tiek gatavots uz vietas saimniecībā, tad zaudējumu kompensācija ir 80 procentu apmērā no grāmatvedības dokumentos norādītās cenas katrai barības sastāvdaļai, kuras svars ir attiecināms tai procentuālajai daļai, kas izmantota, gatavojot dzīvnieku barības maisījumu.
Ja dzīvnieku īpašnieks pats audzē graudus un gatavo dzīvnieku barību (barības primārā ražošana savas saimniecības dzīvnieku ēdināšanai) un nevar uzrādīt grāmatvedības attaisnojuma dokumentu ar tajā norādītu vienas vienības cenu, tad zaudējumu kompensācija ir 80 procentu apmērā no graudu (miežu, kviešu, rudzu, auzu, tritikāles, griķu, rapšu) vidējās iepirkuma cenas valstī. Vidējo iepirkuma cenu graudiem, kas paredzēti dzīvnieku barībai, nosaka mēnesī, kad bija infekcijas slimības uzliesmojums. Ja vidējā iepirkuma cena dzīvnieku barības graudiem nav pieejama vai nav apkopota, tad piemēro vidējo iepirkuma cenu attiecīgajam graudu veidam.
Latvijā pieejamā oficiālajā statistikā netiek apkopota informācija par siena un skābbarības vidējām iepirkuma cenām, tādēļ zaudējumu kompensācijas aprēķināšanai izmanto SIA "Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centrs" (turpmāk – LLKC) sagatavoto bruto seguma aprēķinu, tam gadam, kurā barība tiek iznīcināta vai pēdējo pieejamo bruto seguma aprēķinu. LLKC bruto segumu aprēķinus sagatavo katru gadu atbilstoši iepriekšējā gada tirgus situācijai. Katra gada 1. martā LLKC tīmekļvietnē tiek publicēti provizoriskie bruto segumu aprēķini par iepriekšējo gadu, un 1. jūnijā tiek publicēti galīgie bruto segumu aprēķini par iepriekšējo gadu. Bruto segumu aprēķinos tiek aprēķinātas siena un skābbarības mainīgās izmaksas uz 1 kg.

[4] Pašlaik noteikumu Nr. 199 9. punktā noteikts, ka zaudējumu kompensācijas apmērs par iznīcināto inventāru ir 70 procenti no grāmatvedības attaisnojuma dokumentos norādītās cenas. Secināts, ka inventāra iznīcināšana var būt nepieciešama tikai īpašos gadījumos, kad dzīvnieku novietnē inventārs, kas klasificējams kā pamatlīdzekļi, ir nonācis saskarē ar infekcijas slimības ierosinātāju, un ja nav iespējams efektīvi inventāru dezinficēt objektīvu un praktisku apsvērumu dēļ, piemēram, sarežģītās struktūras (porains) materiāls vai materiāls fiziski neiztur dezinfekcijas režīmu. Kompensācijas apmēra aprēķinam noteiktie 70 procenti ir atšķirīgi no citām kompensējamām pozīcijām. Citām kompensējamām pozīcijām ir noteikts, ka kompensācijas apmērs ir 80 procenti no grāmatvedības dokumentos norādītās cenas.

[4] Lai noteiktu kompensācijas apmēru inventāram, kas grāmatvedībā uzskaitīts pie pamatlīdzekļiem, jāņem vērā to atlikusī vērtība no grāmatvedības pamatlīdzekļu uzskaites reģistra.
Noteikumu Nr. 199 9. punkts jāizsaka jaunā redakcijā, nosakot, ka kompensācijas apmērs par iznīcināto inventāru, ko nav iespējams dezinficēt, ir noteikts šo noteikumu 6. pielikumā (noteikumu projekta 7. punkts), kā arī noteikumi jāpapildina ar 6. pielikumu, paredzot, ka kompensācijas aprēķina formulā tiek izmantots  kompensācijas koeficients 0,8, kas ir noteikts līdzvērtīgi kā citām kompensējamām pozīcijām (noteikumu projekta 30. punkts).

[5] Veterinārmedicīnas likuma 35. panta otrās daļas 1. punkta "f" apakšpunktā un 38. panta otrās daļas "e" apakšpunktā noteikts, ka dzīvnieku īpašniekam ir tiesības pieteikties uz zaudējumu kompensāciju par dzīvnieku novietnes noslēguma dezinfekciju (turpmāk – noslēguma dezinfekcija), kas atbilst Komisijas 2019. gada 17. decembra Deleģētajā regulā (ES) 2020/687, ar ko attiecībā uz noteikumiem par noteiktu sarakstā norādītu slimību profilaksi un kontroli papildina Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2016/429 (turpmāk – regula 2020/687) lietotajam terminam "galīgā" dezinfekcija. Noslēguma dezinfekcijas nepieciešamība tiek pamatota ar infekcijas slimības ierosinātāja (patogēna) epidemioloģiju un īpašībām, kā arī ar infekcijas slimības izplatības saistītajiem apdraudējumiem un samērīgumu.
Pašlaik zaudējumus par noslēguma dezinfekciju kompensē saskaņā ar noteikumu Nr. 199 10., 10.¹ un 10.² punktā noteiktajiem nosacījumiem un 80 procentu apmērā no noteikumu 10.¹ punktā minētajām attiecināmajām izmaksām, bet ne vairāk kā 4,27 euro uz vienu kvadrātmetru no dzīvnieku novietnes grīdas vai akvakultūras audzētavas baseina platības. Secināts, ka dezinfekcijas izmaksas būtu jārēķina balstoties uz dezinficējamās grīdas platību un dezinfekcijas izmaksas pamatojošajiem grāmatvedības dokumentiem un regulā 2020/687 definētās galīgās tīrīšanas un dezinfekcijas, pēc kuras veic dezinfekcijas kvalitātes un efektivitātes kontroli, izmaksas var sasniegt līdz 4,30 €/m2 apmērā no grīdas virsmām. Ar grīdu platību saprot dzīvnieku novietnes telpas apakšējā iekšējā seguma (pa kuru staigā) laukumu, vai akvakultūras baseina (kas atrodas slēgtās telpās) platību. Secināts, ka tīrīšanas, mazgāšanas un dezinfekcijas darbībām nepieciešamā aprīkojuma (iekārtu) nomu vai iegādi uz noslēguma dezinfekcijas attiecināmām izmaksām attiecina tikai daļēji - nepārsniedzot 10 procentus no kopējām dezinfekcijas izmaksām, jo iekārtas var tikt izmantotas atkārtoti ilgākā laika periodā.
Regulā 2018/1882 ir norādītas dzīvnieku sugas, kas ir uzņēmīgas pret noteiktām sarakstā norādītām slimībām, un infekcijas slimības ierosinātāja pārnēsātājsugas, kas var pārnēsāt sarakstā norādītas slimības. Regulā 2018/1882 ir uzskatītas tādas pārnēsātājsugas kā Culicidae spp., Haematophagous arthropods, Ornithodoros. Secināts, ka uz noslēguma dezinfekciju jāattiecina izmaksas par tādiem insektu apkarošanas līdzekļiem kā insekticīdi un repelenti, ja tie ir nepieciešami infekcijas slimības pārnēsātājsugas apkarošanas darbībām infekcijas slimības uzliesmojuma laikā.

[5]  Noslēguma dezinfekcijas nepieciešamība tiek pamatota ar infekcijas slimības ierosinātāja (patogēna) epidemioloģiju un īpašībām, kā arī ar infekcijas slimības izplatības saistītajiem apdraudējumiem un samērīgumu. Infekcijas slimības ierobežojumus un pasākumus var atcelt tikai tad, kad dzīvnieku novietnē bijusi kvalitatīva noslēguma dezinfekcija. Noslēguma dezinfekcija ir dzīvnieku novietnes mazgāšana, tīrīšana un dezinficēšana ar dezinfekcijas līdzekli, lai iznīcinātu infekcijas slimības ierosinātāju. Pēc dzīvnieku novietnes dezinfekcijas veic dezinfekcijas kvalitātes un efektivitātes kontroli un pārbaudi, piemēram, pārbaudot dezinficējamo virsmu kontamināciju. Dezinfekcijas kvalitāti un efektivitāti apliecina laboratorisko izmeklējumu atbilstoši rezultāti paraugiem, ko noņēmis PVD inspektors. Par laboratorisko izmeklējumu atbilstošiem rezultātiem liecina tas, ka nav konstatēta patogēnā mikroflora vai indikatormikroorganismu augšana vai baktēriju koloniju veidojošo vienību (KVV) skaits ir atbilstošs. Laboratoriskai izmeklēšanai paraugi primāri jānoņem no redzami netīrām vietām, ja tādas ir, kā arī no vietām, kuras ir nelīdzenas, ar iedobēm vai spraugām, jo tās ir grūtāk iztīrīt un nodezinficēt. Ja laboratorisko izmeklējumu rezultāti uzrāda mikroorganismu un indikatorbakēriju klātbūtni vai KVV skaits ir neatbilstošs, tas liecina par to, ka veiktā tīrīšana un dezinfekcija nav bijusi pietiekami efektīva un kvalitatīva. Līdz ar to uzskatāms, ka noslēguma dezinfekcija nav pabeigta.
Pamatojoties uz infekcijas slimību apkarošanas pasākumu pieredzi, optimālais periods noslēguma dezinfekcijas procesam nepārsniedz 90 dienas no visu nobeigušos, nogalināto un nokauto dzīvnieku savākšanas un transportēšanas beigu datuma līdz noslēguma dezinfekcijas pabeigšanas datumam. Tas ir maksimāli pieļaujamais periods. Ilgāks periods var radīt infekcijas izplatīšanās risku un paildzināt noteiktos ierobežojumus. Personai ir tiesības noslēguma dezinfekciju īstenot īsākā laikā.
Par izņēmuma gadījumu, kad var būt pārsniegts minētais 90 dienu periods, uzskatāmi apstākļi, kas tieši ietekmē dezinfekcijas pasākumu izpildi, – nepārvarama vara, ārkārtēja situācija vai dabas apstākļi. Šādā gadījumā PVD, izvērtējot konkrēto situāciju, var pagarināt noslēguma dezinfekcijas termiņu. Ievērojot minēto, zaudējumu kompensācija par noslēguma dezinfekciju tiks izmaksāta, ja tā notiks noteiktā periodā.
Uz noslēguma dezinfekciju attiecina laikposmu no sākotnējas dezinfekcijas pabeigšanas datuma līdz noslēguma dezinfekcijas pabeigšanas datumam.
Dzīvnieku novietnes grīdas platības aprēķinam LAD izmanto informāciju par attiecīgo būvi vai telpu grupu no nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmas (turpmāk – kadastra informācijas sistēma) vai valsts vienotās datorizētās zemesgrāmatas. Ja kadastra informācijas sistēmā un valsts vienotā datorizētā zemesgrāmatā nav pieejama informācija, kuru var izmantot dzīvnieku novietnes grīdas platības aprēķināšanai (piemēram, nav būvju kadastrālās uzmērīšanas (inventarizācijas) lietas), tad dzīvnieku novietnes grīdas platības aprēķinam LAD izmanto dzīvnieka īpašnieka sniegto informāciju un dokumentus par dzīvnieku novietnes plānojumu.
Izmaksas par noslēguma dezinfekciju (laikposmā no sākotnējas dezinfekcijas pabeigšanas datuma līdz noslēguma dezinfekcijas pabeigšanas datumam) ir attiecināmas, ja tās saistītas ar
1) izlietotajiem tīrīšanas, mazgāšanas un dezinfekcijas līdzekļiem (turpmāk – dezinfekcijas līdzeklis), un to apliecina grāmatvedības dokuments, kurā ir norādīta dezinfekcijas līdzekļa cena,
2) personālam izmaksāto darba samaksu par laikposmu, kas saistīts tikai ar tīrīšanas, mazgāšanas un dezinfekcijas darbībām, t.i., no sākotnējas dezinfekcijas pabeigšanas datuma līdz noslēguma dezinfekcijas pabeigšanas datumam. Lai apliecinātu izmaksu pamatotību, dzīvnieku īpašnieks LAD iesniedz dokumentus, kas apliecina informāciju par iesaistīto personālu, tā darbalaika uzskaiti un paveiktos darbus. Personālam izmaksāto darba algu apliecina ar grāmatvedības dokumentiem. Pie šīm izmaksām neattiecina tās izmaksas, kas nav saistītas ar tīrīšanas, mazgāšanas un dezinfekcijas darbībām, piemēram, personāla iesaistīšanu novietnes stacionārās infrastruktūras, iekārtu, aprīkojuma un materiālu demontāžā, noņemšanā vai iznīcināšanā, kā arī citas izmaksas, kas saistītas personālu, piemēram, ēdināšana, ceļa izmaksas, dodoties uz darbu un no darba, izmitināšana, dienas nauda, apmācība, vakcinācija, nodokļi un citas šāda veida izmaksas;
3) noslēguma dezinfekcijai nepieciešamo atbilstošo materiālu, piemēram, aizsargtērpu, respiratoru, cimdu, birstu, lupatu, sūkļu utt., iegādi. Šo materiālu iegādi apliecina grāmatvedības dokuments, kurā norādīta to cena. Materiāli ir iegādāti infekcijas slimības uzliesmojuma un apkarošanas laikā. Pie materiālu izmaksām neattiecina izmaksas par
a) būvmateriāliem (piemēram, dēļiem, ģipškartona un skaidu plāksnēm, skrūvēm, naglām utt.);
b) aprīkojumu (iekārtām) un tā rezerves daļām;
4) noslēguma dezinfekcijai patērēto elektrību, degvielu vai gāzi. Šo resursu patēriņu apliecina ar dokumentiem, kuros uzskaitīta noteiktajā periodā patērētā elektrība, degviela vai gāze, un grāmatvedības dokumentiem par patērētās elektrības, degvielas vai gāzes iegādi un tās samaksu;
5) dezinfekcijas aprīkojuma (iekārtu) nomu un iegādi. Dzīvnieku īpašniekam ne vienmēr īpašumā ir atbilstošs aprīkojums (iekārta) noslēguma dezinfekcijai, tāpēc šādu aprīkojumu (iekārtu) nepieciešams iegādāties vai nomāt. Iegādi vai nomu apliecina grāmatvedības dokuments, kurā ir norādīta aprīkojuma (iekārtas) cena. Pie aprīkojuma (iekārtas) iegādes ir attiecināma rezerves daļu iegāde jau esošai iekārtai, ja tas nepieciešams, lai nodrošinātu esošās iekārtas darbību. Dezinfekcijas aprīkojuma (iekārtu) nomu un iegādi attiecina tikai daļēji - nepārsniedzot 10 procentus no kopējām dezinfekcijas izmaksām, jo iekārtas var tikt izmantotas atkārtoti ilgākā laika periodā.
6) noslēguma dezinfekciju, ko īsteno Veselības inspekcijas dezinfekcijas, dezinsekcijas un deratizācijas pakalpojumu sniegšanas komersantu sarakstā iekļauts pakalpojuma sniedzējs (turpmāk – dezinfekcijas pakalpojuma sniedzējs). Dzīvnieka īpašnieks iesniedz ar dezinfekcijas pakalpojuma sniedzēju noslēgto līgumu, kurā ir informācija par līguma izpildes laikā īstenojamajām darbībām, un grāmatvedības dokumentus par sniegtā pakalpojuma apmaksu. Ja noslēguma dezinfekciju īsteno dezinfekcijas pakalpojuma sniedzējs, tad izmaksas par tīrīšanas, mazgāšanas un dezinfekcijas līdzekļiem, personālam izmaksāto darba samaksu, materiāliem, patērētajiem energoresursiem, aprīkojuma (iekārtu) nomu vai iegādi nav attiecināmas, ja vien dezinfekcijas pakalpojuma sniedzējs noslēguma dezinfekcijai neizmanto dzīvnieka īpašniekam piederošos energoresursus (elektrību, degvielu vai gāzi) un noslēgtajā līgumā ar dezinfekcijas pakalpojuma sniedzēju nav iekļauta informācija par dzīvnieka īpašniekam piederošas elektrības, degvielas vai gāzes izmantošanu.
Izmaksas, kas nav minētas pie attiecināmām izmaksām, ir neattiecināmas.
Noteikumu Nr. 199 10. punkts jāizsaka jaunā redakcijā, nosakot, ka kompensācijas apmērs par noslēguma dezinfekciju ir noteikts šo noteikumu 7. pielikumā (noteikumu projekta 8. punkts), un noteikumi jāpapildina ar 7. pielikumu, kurā tiek iekļauti noteikumu Nr. 199 noteiktie 10.¹ un 10.² punkta nosacījumi kompensācijas piešķiršanai, kā arī kompensācijas aprēķina formula noslēguma dezinfekcijai (noteikumu projekta 31. punkts). Attiecīgi noteikumu Nr. 199 10.¹ un 10.² punkts jāsvītro (noteikumu projekta 9. un 10. punkts).
Vienlaikus jāgroza noteikumu Nr. 199 20.8. apakšpunkts, dodot atsauci uz šo noteikumu 7. pielikumu (noteikumu projekta 20. punkts).

[6] Noteikumu Nr. 199 11., 12., 13., 14. un 15. punktā noteiktie kompensācijas nosacījumi atsevišķu slimību gadījumā un dotās atsauces uz citām noteikumu Nr. 199 normām neatbilst noteikumu projektā precizēto nosacījumu un prasību redakcijai.

[6] Lai novērstu minēto problēmu, noteikumos Nr. 199 jāizdara šādi grozījumi:
1) 11.2. un 11.3. apakšpunktā jādod atsauce uz noteikumu pielikumiem, saskaņā ar kuriem aprēķina kompensāciju par transmisīvās sūkļveida encefalopātijas radītiem zaudējumiem (noteikumu projekta 11. un 12. punkts);
2) 12. punktā jānosaka, kādu kompensāciju var saņemt šo noteikumu 3. punktā minēto infekcijas slimību radītiem zaudējumiem (noteikumu projekta 13. punkts);
3) 13. punktā jānosaka, kādu kompensāciju var saņemt par putnu salmonelozes un putnu tuberkulozes radītiem zaudējumiem (noteikumu projekta 14. punkts);
4) 14.2. apakšpunktā jādod atsauce uz noteikumu 6. pielikumu, saskaņā ar kuru aprēķina kompensāciju par iznīcināto stropu, ko nav iespējams dezinficēt (noteikumu projekta 15. punkts);
5) jāsvītro 15. punkts (noteikumu projekta 16. punkts);
6) 27.1. apakšpunktā jānosaka kādu kompensāciju var saņemt par nokauto dzīvnieku pārtikas uzņēmumā (noteikumu projekta 22. punkts).

[7] Noteikumu Nr. 199 16. punkts nosaka, ka persona iesniedz LAD iesniegumu par zaudējumu kompensāciju 10  darbdienu laikā pēc noslēguma dezinfekcijas pabeigšanas. Dažkārt persona nespēj savlaicīgi (10 darbdienu laikā) LAD iesniegt iesniegumu un iesniegumam pievienot grāmatvedības dokumentus, kas apliecina kompensējamo pozīciju vērtību un cenu, jo laboratorisko izmeklējumu rezultātus par noslēguma dezinfekcijas kvalitāti un efektivitāti saņem divu nedēļu laikā pēc laboratoriski izmeklējamo paraugu noņemšanas.
Dažkārt persona nespēj veikt noslēguma dezinfekciju dzīvnieku novietnē 90 laikā pēc sākotnējas dezinfekcijas pabeigšanas, jo dzīvnieku mītnes ir senas, novecojušas, ar nelīdzenām un grubuļainām sienām un grīdām. Līdz ar to personai nav iespējams pieteikties zaudējuma kompensācijai par citām kompensējamām pozīcijām (piemēram, nogalinātiem dzīvniekiem), jo netiek ievēroti iesnieguma iesniegšanas termiņi.

[7] Noteikumu Nr. 199 16. punkts jāizsaka jaunā redakcijā, nosakot, ka persona iesniedz LAD iesniegumu par zaudējumu kompensāciju 30 dienu laikā pēc noslēguma dezinfekcijas pabeigšanas (noteikumu projekta 17. punkts).
Noteikumi Nr. 199 jāpapildina ar 16.¹ punktu kā atkāpi no 16. punktā noteiktās prasības par termiņu kādā iesniegumu iesniedz. Ja noslēguma dezinfekciju neveic, tad persona iesniegumu par kompensāciju par dzīvniekiem, iznīcinātiem dzīvnieku izcelsmes un reproduktīviem produktiem, iznīcināto barību un inventāru, kuru nevar dezinficēt, iesniedz LAD 100 dienu laikā pēc sākotnējās dezinfekcijas pabeigšanas (noteikumu projekta 18. punkts). 

[8] Veterinārmedicīnas likuma 35. panta otrās daļas 2. punktā un 38. panta otrās daļas 2. punktā ir noteikts, ka pārtikas uzņēmumam ir tiesības pieteikties zaudējumu kompensācijai par iznīcinātajiem dzīvnieku izcelsmes produktiem.  Pārtikas aprites uzraudzības likuma 1. panta 9. punktā noteikts, ka pārtikas uzņēmums ir persona, kura iesaistīta kādā no pārtikas aprites posmiem.
Noteikumu Nr. 199 18. punkts ir pretrunā ar Veterinārmedicīnas likuma 35. panta otrās daļas 2. punktā un 38. panta otrās daļas 2. punktā noteikto, jo tiesības pieteikties uz zaudējumu kompensāciju ir arī pārtikas uzņēmumam.
Mēdz būt situācijas, kad dzīvnieku infekcijas slimības uzliesmojuma gadījumā  PVD ir izņēmis fiziskai personai ir izņēmis privātam patēriņam paredzētus dzīvnieku izcelsmes produktus, kurus persona ir iegādājusies no pārtikas uzņēmuma. Ja starp fizisku personu un pārtikas uzņēmumu ir noticis savstarpējais finansiālais norēķins par no privātā patēriņa izņemto un iznīcināto dzīvnieku izcelsmes produktu, šobrīd zaudējumu kompensāciju nevar pieprasīt pārtikas uzņēmums.

[8] Noteikumu Nr. 199 18. punkts jāgroza, nosakot, ka pārtikas uzņēmums piesakās uz zaudējumu kompensāciju par fiziskai personai izņemtiem un iznīcinātiem privātam patēriņam paredzētiem dzīvnieku izcelsmes pārtikas produktiem, ja ir norēķinājies ar attiecīgo fizisko personu (noteikumu projekta 19. punkts).

[9] Noteikumu Nr. 199 20.3. apakšpunktā noteikts, ka persona iesniegumam par zaudējumu kompensāciju pievieno dzīvnieku infekcijas slimības apkarošanas laikā nobeigušos, nokauto un nogalināto dzīvnieku līķu pavaddokumentu (turpmāk – pavaddokuments) (noteikumu 2. pielikums). Persona pēc dzīvnieku infekcijas slimību izskaušanas pasākumu pabeigšanas ne vienmēr piesakās radušos zaudējumu kompensācijai, līdz ar to šāda prasība – aizpildīt pavaddokumentu dzīvnieku infekcijas slimību izskaušanas pasākumu ir lieka un rada administratīvo slogu dzīvnieka īpašniekam. Noteikumu Nr.199 20.3. apakšpunktā noteiktā sniedzamā informācija un 2.pielikuma pavaddokuments neatbilst noteikumu V. sadaļā noteiktajiem nosacījumiem un kārtībai, kādā persona piesakās uz zaudējumu kompensāciju.
Komisijas 2011. gada 25. februāra Regulā (ES) Nr. 142/2011, ar kuru īsteno Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1069/2009, ar ko nosaka veselības aizsardzības noteikumus attiecībā uz dzīvnieku izcelsmes blakusproduktiem un atvasinātajiem produktiem, kuri nav paredzēti cilvēku patēriņam, un īsteno Padomes Direktīvu 97/78/EK attiecībā uz dažiem paraugiem un precēm, kam uz robežas neveic veterinārās pārbaudes atbilstīgi minētajai direktīvai, noteikts, ka dzīvnieku izcelsmes blakusproduktu, tostarp dzīvnieku līķu, pārvietošanas gadījumā aizpilda VIII pielikuma III nodaļā minēto tirdzniecības dokumentu "Tādu dzīvnieku izcelsmes blakusproduktu un atvasināto produktu pārvadāšanai Eiropas Savienībā, kas nav paredzēti lietošanai pārtikā saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 1069/2009".

[9] Jāsvītro noteikumu Nr. 199 20.3. apakšpunktā noteiktā prasība par pavaddokumenta pievienošanu pie iesnieguma par zaudējuma kompensāciju un 2. pielikums (noteikumu projekta 20. un 26. punkts).