22-TA-2058: Noteikumu projekts (Grozījumi)
Anotācijas (ex-ante) nosaukums
Tiesību akta projekta "Grozījumi Ministru kabineta 2017. gada 20. jūnija noteikumos Nr. 353 "Prasības zaļajam publiskajam iepirkumam un to piemērošanas kārtība"" sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojums (anotācija)
1. Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība
1.1. Pamatojums
Izstrādes pamatojums
Ministrijas / iestādes iniciatīva
Apraksts
Ministru kabineta noteikumu projektu “Grozījumi Ministru kabineta 2017. gada 20. jūnija noteikumos Nr. 353 “Prasības zaļajam publiskajam iepirkumam un to piemērošanas kārtība” (turpmāk - noteikumu projekts) izstrādāja Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (turpmāk - VARAM) pēc savas iniciatīvas, lai nodrošinātu zaļā publiskā iepirkuma (turpmāk - ZPI) kritēriju aktualizēšanu, vienkāršošanu.
1.2. Mērķis
Mērķa apraksts
Noteikumu projekta mērķis ir:
- aktualizēt ZPI prasības, ņemot vērā tehnoloģisko attīstību;
- pārskatīt un vienkāršot ZPI prasības, ņemot vērā ZPI ieviešanas praksi Latvijā.
- aktualizēt ZPI prasības, ņemot vērā tehnoloģisko attīstību;
- pārskatīt un vienkāršot ZPI prasības, ņemot vērā ZPI ieviešanas praksi Latvijā.
Spēkā stāšanās termiņš
Jebkādi citi nosacījumi (atrunāti tiesību aktā)
Pamatojums
Ņemot vērā, ka noteikumu projekts paredz 1. pielikumā iekļaut ZPI kritēriju būvdarbu iepirkumiem un transporta iepirkumiem, tiek paredzēts, ka noteikumu projekts stāsies spēkā 2023. gada 3. aprīlī. Viens mēnesis ir samērīgs termiņš, lai iepazītos ar noteikumu projektu. VARAM par noteikumu projektu un plānotajiem grozījumiem ir informējusi iepirkumu speciālistus vairākos semināros, kā arī ir bijušas publikācijas presē un intervijas plašsaziņas līdzekļos. Esošajā situācijā tirgus dalībnieki un iepirkumu veicēji gaida noteikumu grozījumu stāšanos spēkā, lai varētu piemērot jaunos ZPI kritērijus un īstenot Zaļā kursa īstenošanu Eiropas Savienības struktūrfondu projektos (pārtikas iegādes un ēdināšanas pakalpojumu iepirkumi, iekštelpu apgaismojums, būvdarbu iepirkumi, u.c.).”
1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi
Pašreizējā situācija
Mainoties un attīstoties tehnoloģiskajiem risinājumiem, nepieciešams pārskatīt ZPI prasības. Kopš 2017.gada 1. jūlija, kad stājās spēkā Ministru kabineta 2017. gada 20. jūnija noteikumi Nr. 353 “Prasības zaļajam publiskajam iepirkumam un to piemērošanas kārtība” (turpmāk - MK noteikumi Nr. 353), piemērojot ZPI prasības un kritērijus, tika konstatēts, ka ir iespējams vienkāršot un padarīt vieglāk uztveramas ZPI prasības un kritērijus. VARAM izvirzīto prasību lietderības un nepieciešamības analīzi veica, izstrādājot noteikumu projektu, nepieciešamo informāciju ietverot sākotnējās ietekmes novērtējuma ziņojumā (anotācijā).
Problēmas un risinājumi
Problēmas apraksts
Noteikumu projekts ir izstrādāts pēc VARAM iniciatīvas, lai:
- aktualizētu ZPI prasības, ņemot vērā tehnoloģisko attīstību;
- pārskatītu un vienkāršotu ZPI prasības, ņemot vērā ZPI ieviešanas un piemērošanas praksi Latvijā kopš 2017.gada 1. jūlija, kad stājās spēkā MK noteikumi Nr. 353.
- aktualizētu ZPI prasības, ņemot vērā tehnoloģisko attīstību;
- pārskatītu un vienkāršotu ZPI prasības, ņemot vērā ZPI ieviešanas un piemērošanas praksi Latvijā kopš 2017.gada 1. jūlija, kad stājās spēkā MK noteikumi Nr. 353.
Risinājuma apraksts
Kopumā tiek veikti grozījumi sešās preču un pakalpojumu grupās (trijām obligāti piemērojamām grupām no MK noteikumi Nr. 353 1. pielikuma - pārtika un ēdināšanas pakalpojumi, iekštelpu apgaismojums, ielu apgaismojums un satiksmes signāli, un divām grupām no 2. pielikuma – būvniecība, transports, ceļu projektēšana, uzturēšana un būvniecība). Tiek noteiktas obligātās minimālās piemērojamās prasības būvdarbu iepirkumiem – 12 kritēriji, paplašinot tvērumu un attiecinot uz Trešās grupas ēku jauna būvniecību, pārbūvi, projektēšanu un nojaukšanu un iekļaujot šo grupu 1. pielikumā.
Būvniecība un transports ir vieni no lielākajiem vides piesārņotājiem, kur ir būtiska nepieciešamība uzlabot vides kvalitāti.
Zaļā kursa mērķu īstenošanā būvniecības procesa zaļināšana ir viena no prioritātēm. Zaļā iepirkuma īpatsvara palielināšana ir viena no jaunās Artura Krišjāņa Kariņa vadītās valdības prioritātēm, kas iekļauta vairākos deklarācijas punktos:
111. p.: ”Panāksim ekonomiski efektīvu un pārdomātu resursu izmantošanu, attīstot aprites ekonomiku, pilnveidojot zaļā publiskā iepirkuma regulējumu, lai veicinātu tā plašāku lietojumu, kā arī ieviešot īpašu pasākumu programmu sabiedrības ikdienas paradumu maiņai, atbalstot bezatkritumu dzīvesveidu un vietējo, bioloģisko produktu izvēli.
153.p. Veicināsim aprites ekonomiku un izejvielu atkārtotu izmantošanu, stiprinot inovācijas un Latvijas uzņēmumu tehnoloģisko kapacitāti.
157. Noteiksim zaļo komponenti kā vienu no vērtēšanas kritērijiem un veicināsim vietējo ražojumu izmantošanu publiskajos iepirkumos.”
Lai gan Apvienoto Nāciju Organizācijas un Eiropas Savienības mērķi paredz konkrētus rezultātus, kas kopīgi sasniedzami noteiktā periodā, piemēram, siltumnīcas efektu izraisošo gāzu emisiju samazināšanu par 55% līdz 2020. gadam vai globālā temperatūras līmeņa celšanās ierobežošanu +2 °C jeb +1,5 °C līmenī attiecībā pret pirms industriālā laikmeta līmeni, tomēr būvniecības jomā ZPI prasības līdz šim bijušas brīvprātīgas un Eiropas Savienības dalībvalstis savos nacionālajos regulējumos tās iekļauj, vadoties no individuālajām ambīcijām un mērķiem. Transports patērē vienu trešdaļu no visas gala enerģijas Eiropas Savienībā. Lielāko daļu šīs enerģijas iegūst no naftas. Tas nozīmē, ka transports rada lielu daļu no Eiropas Savienības siltumnīcefekta gāzu emisijām un lielā mērā veicina klimata pārmaiņas. Lai gan lielākā daļa citu ekonomikas nozaru, piemēram, elektroenerģijas ražošanas nozare un rūpniecības nozare, kopš 1990. gada ir samazinājušas savu emisiju apjomus, transporta emisijas ir pieaugušas. Patlaban transporta radīto emisiju īpatsvars pārsniedz vienu ceturtdaļu no kopējām siltumnīcefekta gāzu emisijām Eiropas Savienībā. Nosakot ZPI kritēriju obligātus vieglā transporta iepirkumos, tiktu samazinātas siltumnīcefekta gāzu emisijas transporta jomā, kas būtiski ietekmē klimatneitralitāti.
Noteikumu projekta izmaiņas atstāj pozitīvu ietekmi uz konkurenci vietējā tirgū un tas ļauj uzņēmumiem pārorientēties uz videi draudzīgāku pārvaldību, kas savukārt veicina uzņēmumu konkurētspēju Eiropas tirgū.
Ņemot vērā līdzšinējo ZPI kritēriju piemērošanas praksi, tika izvērtētas tās prasības, kuras piemērot un kuras attiecināmas Latvijas situācijai.
Veiktie grozījumi noteikumu projektā:
Noteikumu projekta 1. pielikums 4. nodaļa Pārtika un ēdināšanas pakalpojumi:
Ņemot vērā, ka ir pārtikas produkti, kuriem nav iespējams piemērot ZPI prasības un kritērijus, tiek noteikti izņēmumi ZPI piemērošanai (piemēram, eksotiskajiem augļiem un dārzeņiem, kā arī saldētai produkcijai, kas netiek audzēta vai ražota Latvijā). Lai nodrošinātu, ka publiskā iepirkuma ietvaros var iegādāties ne tikai sezonālos augļus un dārzeņus, tiek papildināta noteikumu projekta 1. pielikuma 4. nodaļas tvērums ar šādu redakciju: "ZPI prasības un kritēriji ir noteikti pārtikas produktu piegādēm un ēdināšanas pakalpojumiem. ZPI kritērijus piemēro brīvprātīgi augļiem, ogām un dārzeņiem, kas nav iekļauti Zemkopības ministrijas izstrādātajos vietējo augļu, ogu un dārzeņu sezonalitātes kalendāros (pieejami Iepirkumu uzraudzības biroja tīmekļvietnē), kā arī pārtikas produktiem, tostarp, saldētai produkcijai, kuri netiek audzēti vai ražoti Latvijā."
Ņemot vērā pašvaldību praksi- būtu jāparedz, ka var būt izņēmumi, kad, epidemioloģiskās drošības pasākumu dēļ, ēdiens tiek pasniegts vienreizējos traukos. Kā ēdināšanas pakalpojuma iepirkumā, nakts patversmes klientiem, šo nevar izpildīt. Ēdienu pieved vienreiz lietojamos traukos. Papildināts noteikumu projekta 1. pielikuma 4. nodaļas tvērums tiek papildināts: "Lai ievērotu epidemioloģiskās drošības pasākumus, ēdiens var tikt pasniegts vienreizlietojamos traukos."
Šīs ZPI prasības attiecas gan uz pārtikas piegādes, gan ēdināšanas pakalpojumu iepirkumiem.
Noteikumu projekta 1. pielikums 4.1. apakšnodaļa ZPI prasības un kritēriji pārtikas produktu piegādēm:
Papildināta noteikumu projekta 1. pielikuma 4.1. apakšnodaļas sadaļa "Tehniskā specifikācija", nosakot: "Ja pasūtītājs izvēlas iepirkt 100% bioloģiskos produktus, kas ražoti atbilstoši bioloģiskās lauksaimniecības metodēm saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2018. gada 30. maija Regulu Nr.2018/848/ES par bioloģisko ražošanu un bioloģisko produktu marķēšanu un ar ko atceļ Padomes Regulu (EK) Nr. 834/2007, tad nav nepieciešams iekļaut vēl papildus kritērijus no 1.1. punkta." Lai atrunātu, ka gadījumā, ja Pasūtītājs iegādājas 100% bioloģisko produkciju, pārējās ZPI prasības nav nepieciešams piemērot.
Paplašināts graudaugu pārstrādes produktu piemēru uzskaitījums, izsakot noteikumu projekta 1. pielikuma 4.1. apakšnodaļā Tehniskā specifikācija šādā redakcijā: "Iegādājoties graudaugu pārstrādes produktus (piemēram, auzu pārslas, kviešu milti, griķi, rudzu milti, griķu milti, zaļie griķi, dažādi zaļo griķu putraimi, tvaicēti griķi u.c.) vismaz 20 procentiem no graudaugu pārstrādes produktu masas vai vērtības jābūt ražotiem atbilstoši bioloģiskās lauksaimniecības metodēm saskaņā ar Padomes 2007. gada 28. jūnija Regulu Nr. 834/2007/EK par bioloģisko ražošanu un bioloģisko produktu marķēšanu un par Regulas (EEK) Nr.2092/91 atcelšanu;"
Precizēts noteikumu projektā pārtikas produktu piegādes attālums, nosakot: “pārtikas produktu piegāde tiks veikta noteiktā pasūtītāja paredzēta attāluma ietvaros no pārtikas produktu izcelsmes (tikai audzēšanas/ražošanas) vietas līdz pasūtītāja norādītajai vietai/piegādes adresei, piemēram, ne vairāk kā 250 km ietvaros, izmantojot ceļa infrastruktūru.”
Šī punkta pamatmērķis ir ietekmes uz vidi mazināšana piegādes procesā, vienlaikus iepirkuma veicējam ir iespējams noteikt piegādes attālumu, izvērtējot un nodrošinot pietiekamu pretendentu skaitu, kas nepamatoti neierobežo konkurenci. Noteikumu projekta redakcijas ietvaros tiek atjaunināta sākotnējā MK noteikumu Nr. 353 redakcija, kas bija spēkā 2017. gadā, lai nodrošinātu pietiekamu pretendentu skaitu iepirkumā un nodrošinātu konkurenci.
Atbilstoši noteikumu projektam tiks aktualizētas arī "Zaļā publiskā iepirkuma vadlīnijas pārtikai un ēdināšanas pakalpojumiem"[1].
[1] https://www.varam.gov.lv/lv/media/6223/download?attachment
Noteikumu projekta 1. pielikuma 4.2. apakšnodaļa ZPI prasības un kritēriji ēdināšanas pakalpojumiem:
Paplašināts graudaugu pārstrādes produktu piemēru uzskaitījums, izsakot noteikumu projekta 1. pielikuma 4.2. apakšnodaļā Tehniskā specifikācija šādā redakcijā: "Iegādājoties graudaugu pārstrādes produktus (piemēram, auzu pārslas, kviešu milti, griķi, rudzu milti, griķu milti, zaļie griķi, dažādi zaļo griķu putraimi, tvaicēti griķi u.c.) vismaz 20 procentiem no graudaugu pārstrādes produktu masas vai vērtības jābūt ražotiem atbilstoši bioloģiskās lauksaimniecības metodēm saskaņā ar Padomes 2007. gada 28. jūnija Regulu Nr. 834/2007/EK par bioloģisko ražošanu un bioloģisko produktu marķēšanu un par Regulas (EEK) Nr.2092/91 atcelšanu;"
Papildināta noteikumu projekta 1. pielikuma 4.2. apakšnodaļas sadaļa "Tehniskā specifikācija", nosakot: "Ja pasūtītājs izvēlas iepirkt 100% bioloģiskos produktus, kas ražoti atbilstoši bioloģiskās lauksaimniecības metodēm saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2018. gada 30. maija Regulu Nr. 2018/848/ES par bioloģisko ražošanu un bioloģisko produktu marķēšanu un ar ko atceļ Padomes Regulu (EK) Nr.834/2007, tad nav nepieciešams iekļaut vēl papildus kritērijus no 1.1. punkta." Lai atrunātu, ka gadījumā, ja Pasūtītājs iegādājas 100% bioloģisko produkciju, pārējās ZPI prasības nav nepieciešams piemērot.
ZPI kritērijs tiek precizēts ņemot vērā jaunās energomarķējuma prasības, precizēts Piedāvājuma izvērtēšanas kritērijs:
“3.4. APRĪKOJUMS Ja iekļauts ir arī aprīkojums, tad nepieciešams ievērot šādus kritērijus:
3.4.1. ledusskapjos un saldētavās, ko paredzēts izmantot, sniedzot ēdināšanas pakalpojumus, nav ozona slāni noārdošās vielas (hidrohlorfluorogļūdeņradis (HCFC) un fluorogļūdeņradis (HFC));
3.4.2. aprīkojums atbilst vienam vai vairākiem no turpmāk minētajiem energoefektivitātes standartiem, ja tādi pastāv, Eiropas Savienības enerģijas patēriņa marķējums (ne zemāk kā F klase) vai līdzvērtīgs standarts;
3.4.3. aprīkojums ir efektīvs ūdens patēriņa ziņā saskaņā ar Eiropas Savienības marķējumu vai līdzvērtīgu standartu.”
Papildināts noteikumu projekta 1. pielikuma 4.2. apakšnodaļas sadaļas "Tehniskā specifikācija" nosakot: "Ja pasūtītājs izvēlas iepirkt 100% bioloģiskos produktus, kas ražoti atbilstoši bioloģiskās lauksaimniecības metodēm saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2018. gada 30. maija Regulu (ES) Nr. 2018/848 par bioloģisko ražošanu un bioloģisko produktu marķēšanu un ar ko atceļ Padomes Regulu (EK) Nr.834/2007, tad nav nepieciešams iekļaut vēl papildus kritērijus no 1.1. punkta." Lai atrunātu, ka gadījumā, ja Pasūtītājs iegādājas 100% bioloģisko produkciju, pārējās ZPI prasības nav nepieciešams piemērot.
Tiek precizēts noteikumu projektā 1. pielikumā 4.2. apakšnodaļā Tehniskā specifikācija par pārtikas produktu piegādes attālums, nosakot: “pārtikas produktu piegāde tiks veikta noteiktā pasūtītāja paredzēta attāluma ietvaros no pārtikas produktu izcelsmes (tikai audzēšanas/ražošanas) vietas līdz pasūtītāja norādītajai vietai/piegādes adresei, piemēram, ne vairāk kā 250 km ietvaros, izmantojot ceļa infrastruktūru.”
Šī punkta pamatmērķis ir ietekmes uz vidi mazināšana piegādes procesā, vienlaikus iepirkuma veicējam ir iespējams noteikt piegādes attālumu, izvērtējot un nodrošinot pietiekamu pretendentu skaitu, kas nepamatoti neierobežo konkurenci.
Noteikumu projekta redakcijas ietvaros tiek atjaunināta sākotnējā MK noteikumu Nr. 353 redakcija, kas bija spēkā 2017. gadā, lai nodrošinātu pietiekamu pretendentu skaitu iepirkumā un nodrošinātu konkurenci.
Atbilstoši noteikumu projektam tiks aktualizētas arī "Zaļā publiskā iepirkuma vadlīnijas pārtikai un ēdināšanas pakalpojumiem"[1].
[1] https://www.varam.gov.lv/lv/media/6223/download?attachment
Noteikumu projekta 1. pielikuma 5. nodaļa Tīrīšanas līdzekļi un pakalpojumi:
Noteikumu projekta 1. pielikuma 5.2. apakšnodaļā Tehniskā specifikācija precizēta atsauce uz Eiropas Savienības Regulu, aizstājot “ES ekomarķējuma kritērijiem cietā seguma tīrīšanas līdzekļiem (ES 2017/1217)“ ar "ES ekomarķējuma kritērijiem līdzekļiem trauku mazgāšanai ar rokām (ES 2017/1214)".
Noteikumu projekta 1. pielikuma 5.3. apakšnodaļā Tehniskā specifikācija precizēta atsauce uz Eiropas Savienības Regulu “ZPI prasības un kritēriji veļas mazgāšanas līdzekļiem un iepriekšējas apstrādes traipu tīrītājiem” 1.1. punktā precizēta atsauce uz Eiropas Savienības Regulu - aizstājot “ES ekomarķējuma kritērijiem cietā seguma tīrīšanas līdzekļiem (ES 2017/1217)“ ar "ES ekomarķējuma kritērijiem veļas mazgāšanas līdzekļiem (ES 2017/1218)".
Noteikumu projekta 1. pielikuma 6. nodaļa Prasības Iekštelpu apgaismojumam:
Noteikumu projekta 1. pielikuma 6. nodaļa ZPI kritēriji iekštelpu apgaismojumam tiek precizēti ņemot vērā jaunās energomarķējuma prasības.
Noteikumu projekta 1. pielikuma 6. nodaļā tiek precizēta terminoloģija, vārda “lampa” vietā lietojot “spuldze” ņemot vērā Nozares asociācijas ieteikumus.
Tiek pārskatītas energomarķējuma prasības atbilstoši jaunajam regulējumam. No 2021. gada 1. septembra gaismas avotiem (spuldzēm un citiem gaismekļiem) piemērojamas Komisijas 2020. gada 17. decembra Deleģētā regula 2021/340/ES, ar ko Deleģēto regulu (ES) 2019/2013, (ES) 2019/2014, (ES) 2019/2015, (ES) 2019/2016, (ES) 2019/2017 un (ES) 2019/2018 groza attiecībā uz energomarķējuma prasībām elektroniskajiem displejiem, sadzīves veļas mazgāšanas mašīnām un sadzīves veļas mazgāšanas un žāvēšanas mašīnām, gaismas avotiem, aukstumiekārtām, sadzīves trauku mazgāšanas mašīnām un aukstumiekārtām ar tiešās pārdošanas funkciju. Jaunajā marķējumā visiem produktiem tiek izmantota vienota A-G skala. A++/A+ klases vairs netiek lietotas.
Noteikumu projekta 1. pielikuma 6.1. apakšnodaļas "ZPI prasības un kritēriji" Tehniskās specifikācijas 1. punktā izteikti šādā redakcijā:
“1. GAISMAS ATDEVE
Nomaiņas spuldzēm, kas paredzētas esošajām ierīcēm, jābūt tādai efektivitātei, kas vienāda vai augstāka par attiecīgās enerģijas klases minimālo efektivitāti, kas norādīta tabulā.
Piezīme. Jāizmanto jaunākā energoefektivitātes klases definīcija.
1.2. Spuldzēm, kas paredzētas jaunām un renovētām ierīcēm, jābūt tādai efektivitātei , kas vienāda vai augstāka par attiecīgās enerģijas klases minimālo efektivitāti, kas norādīta tabulā turpmāk.
Piezīme. Jāizmanto jaunākā energoefektivitātes klases definīcija
Tiek precizētas ZPI prasības attiecībā par ekspluatācijas laiku:
2. EKSPLUATĀCIJAS LAIKS
Spuldzēm, kas paredzētas jaunām un renovētām ierīcēm, un nomaiņas spuldzēm, kas paredzētas esošajām ierīcēm, jābūt tādam ekspluatācijas laikam, kas nav mazāks parL80B10 pie 50 000 h vai L70B50 pie 100 000h.”
Noteikumu projekta 1. pielikuma 6.2. apakšnodaļas "ZPI prasības un kritēriji" Tehniskās specifikācijas 2. punktu izteikt šādā redakcijā:
2. APGAISMOJUMA NORMALIZĒTĀ ĪPATNĒJĀ JAUDA
Ja apgaismojumu uzstāda individuālā vietā vai ēkas daļā, apgaismojuma maksimālā patērētā jauda šajā vietā, dalot ar kopējo platību un ar tās apgaismotību, kas izteikta 100 luksu vienībās, nedrīkst pārsniegt zemāk norādītās vērtības.
Minimālā gaismas atdeve 100 lm/W, gaismekļa gaismas avota izstarotās gaismas mirdzēšana ne lielāka kā 20%.
Noteikumu projekta 1. pielikuma 6.2. apakšnodaļas "ZPI prasības un kritēriji" Piedāvājuma izvērtēšanas kritēriji 2. punktu izteikt šādā redakcijā: “2. APGAISMOJUMS, KAS NEMIRGO
Papildus punktus piešķir, ja apgaismojumam ir veikti apgaismojuma mirgošanas (flickering) testi, kas apliecina lampas nemirgošanu tās darbības laikā. Piemēram, minimālā prasība apgaismojuma mirgošanai varētu būt vienāds vai mazāks par 20%, papildus punktus piešķir ja tas ir zemāks par 5%.”
Gaismekļa korpusa izturību pret koroziju pierāda saskaņā ar piemērojamiem standartiem.
Ņemot vērā praksi ZPI kritēriju piemērošanā iekštelpu apgainojumam, nomaiņas spuldzēm renovējamiem gaismekļiem saprotam spuldzes, ko var ievietot senāk ražotos gaismekļos, kas, bieži vien, ir aprīkoti ar E14, E27, GU, T5, T7 (dienasgaisma) u.t.m.l. cokoliem, sauktas “retrofit” spuldzes. Šādām spuldzēm uz doto brīdi tirgū nav pieejami ražojumi, kam deklarētā ilgmūžība pārsniedz 25 000h, kā arī netiek norādīti L un B parametri.
Papildināta noteikumu projekta 1. pielikuma 6.1. apakšnodaļas Tehniskās specifikācijas 2. punkts “Ekspluatācijas laiks” ar šādu redakciju:
“Retrofit spuldzēm jābūt tādam ekspluatācijas laikam, kas nav mazāks par 20 000 h.”
Noteikumu projekta 1. pielikuma 7. nodaļa Ielu apgaismojums un satiksmes signāli:
Noteikumu projekta 1. pielikuma 7. nodaļa ZPI kritēriji Ielu apgaismojumam tiek precizēti ņemot vērā jaunās energomarķējuma prasības.
Noteikumu projekta 1. pielikuma 7.1. apakšnodaļā Tehniskās specifikācijas tiek pārskatītas prasības, kas attiecas uz ražojuma ekspluatācijas laiku, nosakot: “Gaismekļa kalpošanas laiks ir vismaz 100 000h (L90B10) pie 25°C, par ko tiek iesniegti atbilstības pierādījumi.”
Tiek papildinātas prasības, kas attiecas uz gaismekļu optiskās sistēmas aprīkojumu, gaismekļu fotometrijas datiem, izturību pret pārspriegumu, elektromagnētiskā savietojamība, lai nodrošinātu videi draudzīgāku produktu iegādei āra apgaismojumam.
Būvniecība un transports ir vieni no lielākajiem vides piesārņotājiem, kur ir būtiska nepieciešamība uzlabot vides kvalitāti.
Zaļā kursa mērķu īstenošanā būvniecības procesa zaļināšana ir viena no prioritātēm. Zaļā iepirkuma īpatsvara palielināšana ir viena no jaunās Artura Krišjāņa Kariņa vadītās valdības prioritātēm, kas iekļauta vairākos deklarācijas punktos:
111. p.: ”Panāksim ekonomiski efektīvu un pārdomātu resursu izmantošanu, attīstot aprites ekonomiku, pilnveidojot zaļā publiskā iepirkuma regulējumu, lai veicinātu tā plašāku lietojumu, kā arī ieviešot īpašu pasākumu programmu sabiedrības ikdienas paradumu maiņai, atbalstot bezatkritumu dzīvesveidu un vietējo, bioloģisko produktu izvēli.
153.p. Veicināsim aprites ekonomiku un izejvielu atkārtotu izmantošanu, stiprinot inovācijas un Latvijas uzņēmumu tehnoloģisko kapacitāti.
157. Noteiksim zaļo komponenti kā vienu no vērtēšanas kritērijiem un veicināsim vietējo ražojumu izmantošanu publiskajos iepirkumos.”
Lai gan Apvienoto Nāciju Organizācijas un Eiropas Savienības mērķi paredz konkrētus rezultātus, kas kopīgi sasniedzami noteiktā periodā, piemēram, siltumnīcas efektu izraisošo gāzu emisiju samazināšanu par 55% līdz 2020. gadam vai globālā temperatūras līmeņa celšanās ierobežošanu +2 °C jeb +1,5 °C līmenī attiecībā pret pirms industriālā laikmeta līmeni, tomēr būvniecības jomā ZPI prasības līdz šim bijušas brīvprātīgas un Eiropas Savienības dalībvalstis savos nacionālajos regulējumos tās iekļauj, vadoties no individuālajām ambīcijām un mērķiem. Transports patērē vienu trešdaļu no visas gala enerģijas Eiropas Savienībā. Lielāko daļu šīs enerģijas iegūst no naftas. Tas nozīmē, ka transports rada lielu daļu no Eiropas Savienības siltumnīcefekta gāzu emisijām un lielā mērā veicina klimata pārmaiņas. Lai gan lielākā daļa citu ekonomikas nozaru, piemēram, elektroenerģijas ražošanas nozare un rūpniecības nozare, kopš 1990. gada ir samazinājušas savu emisiju apjomus, transporta emisijas ir pieaugušas. Patlaban transporta radīto emisiju īpatsvars pārsniedz vienu ceturtdaļu no kopējām siltumnīcefekta gāzu emisijām Eiropas Savienībā. Nosakot ZPI kritēriju obligātus vieglā transporta iepirkumos, tiktu samazinātas siltumnīcefekta gāzu emisijas transporta jomā, kas būtiski ietekmē klimatneitralitāti.
Noteikumu projekta izmaiņas atstāj pozitīvu ietekmi uz konkurenci vietējā tirgū un tas ļauj uzņēmumiem pārorientēties uz videi draudzīgāku pārvaldību, kas savukārt veicina uzņēmumu konkurētspēju Eiropas tirgū.
Ņemot vērā līdzšinējo ZPI kritēriju piemērošanas praksi, tika izvērtētas tās prasības, kuras piemērot un kuras attiecināmas Latvijas situācijai.
Veiktie grozījumi noteikumu projektā:
Noteikumu projekta 1. pielikums 4. nodaļa Pārtika un ēdināšanas pakalpojumi:
Ņemot vērā, ka ir pārtikas produkti, kuriem nav iespējams piemērot ZPI prasības un kritērijus, tiek noteikti izņēmumi ZPI piemērošanai (piemēram, eksotiskajiem augļiem un dārzeņiem, kā arī saldētai produkcijai, kas netiek audzēta vai ražota Latvijā). Lai nodrošinātu, ka publiskā iepirkuma ietvaros var iegādāties ne tikai sezonālos augļus un dārzeņus, tiek papildināta noteikumu projekta 1. pielikuma 4. nodaļas tvērums ar šādu redakciju: "ZPI prasības un kritēriji ir noteikti pārtikas produktu piegādēm un ēdināšanas pakalpojumiem. ZPI kritērijus piemēro brīvprātīgi augļiem, ogām un dārzeņiem, kas nav iekļauti Zemkopības ministrijas izstrādātajos vietējo augļu, ogu un dārzeņu sezonalitātes kalendāros (pieejami Iepirkumu uzraudzības biroja tīmekļvietnē), kā arī pārtikas produktiem, tostarp, saldētai produkcijai, kuri netiek audzēti vai ražoti Latvijā."
Ņemot vērā pašvaldību praksi- būtu jāparedz, ka var būt izņēmumi, kad, epidemioloģiskās drošības pasākumu dēļ, ēdiens tiek pasniegts vienreizējos traukos. Kā ēdināšanas pakalpojuma iepirkumā, nakts patversmes klientiem, šo nevar izpildīt. Ēdienu pieved vienreiz lietojamos traukos. Papildināts noteikumu projekta 1. pielikuma 4. nodaļas tvērums tiek papildināts: "Lai ievērotu epidemioloģiskās drošības pasākumus, ēdiens var tikt pasniegts vienreizlietojamos traukos."
Šīs ZPI prasības attiecas gan uz pārtikas piegādes, gan ēdināšanas pakalpojumu iepirkumiem.
Noteikumu projekta 1. pielikums 4.1. apakšnodaļa ZPI prasības un kritēriji pārtikas produktu piegādēm:
Papildināta noteikumu projekta 1. pielikuma 4.1. apakšnodaļas sadaļa "Tehniskā specifikācija", nosakot: "Ja pasūtītājs izvēlas iepirkt 100% bioloģiskos produktus, kas ražoti atbilstoši bioloģiskās lauksaimniecības metodēm saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2018. gada 30. maija Regulu Nr.2018/848/ES par bioloģisko ražošanu un bioloģisko produktu marķēšanu un ar ko atceļ Padomes Regulu (EK) Nr. 834/2007, tad nav nepieciešams iekļaut vēl papildus kritērijus no 1.1. punkta." Lai atrunātu, ka gadījumā, ja Pasūtītājs iegādājas 100% bioloģisko produkciju, pārējās ZPI prasības nav nepieciešams piemērot.
Paplašināts graudaugu pārstrādes produktu piemēru uzskaitījums, izsakot noteikumu projekta 1. pielikuma 4.1. apakšnodaļā Tehniskā specifikācija šādā redakcijā: "Iegādājoties graudaugu pārstrādes produktus (piemēram, auzu pārslas, kviešu milti, griķi, rudzu milti, griķu milti, zaļie griķi, dažādi zaļo griķu putraimi, tvaicēti griķi u.c.) vismaz 20 procentiem no graudaugu pārstrādes produktu masas vai vērtības jābūt ražotiem atbilstoši bioloģiskās lauksaimniecības metodēm saskaņā ar Padomes 2007. gada 28. jūnija Regulu Nr. 834/2007/EK par bioloģisko ražošanu un bioloģisko produktu marķēšanu un par Regulas (EEK) Nr.2092/91 atcelšanu;"
Precizēts noteikumu projektā pārtikas produktu piegādes attālums, nosakot: “pārtikas produktu piegāde tiks veikta noteiktā pasūtītāja paredzēta attāluma ietvaros no pārtikas produktu izcelsmes (tikai audzēšanas/ražošanas) vietas līdz pasūtītāja norādītajai vietai/piegādes adresei, piemēram, ne vairāk kā 250 km ietvaros, izmantojot ceļa infrastruktūru.”
Šī punkta pamatmērķis ir ietekmes uz vidi mazināšana piegādes procesā, vienlaikus iepirkuma veicējam ir iespējams noteikt piegādes attālumu, izvērtējot un nodrošinot pietiekamu pretendentu skaitu, kas nepamatoti neierobežo konkurenci. Noteikumu projekta redakcijas ietvaros tiek atjaunināta sākotnējā MK noteikumu Nr. 353 redakcija, kas bija spēkā 2017. gadā, lai nodrošinātu pietiekamu pretendentu skaitu iepirkumā un nodrošinātu konkurenci.
Atbilstoši noteikumu projektam tiks aktualizētas arī "Zaļā publiskā iepirkuma vadlīnijas pārtikai un ēdināšanas pakalpojumiem"[1].
[1] https://www.varam.gov.lv/lv/media/6223/download?attachment
Noteikumu projekta 1. pielikuma 4.2. apakšnodaļa ZPI prasības un kritēriji ēdināšanas pakalpojumiem:
Paplašināts graudaugu pārstrādes produktu piemēru uzskaitījums, izsakot noteikumu projekta 1. pielikuma 4.2. apakšnodaļā Tehniskā specifikācija šādā redakcijā: "Iegādājoties graudaugu pārstrādes produktus (piemēram, auzu pārslas, kviešu milti, griķi, rudzu milti, griķu milti, zaļie griķi, dažādi zaļo griķu putraimi, tvaicēti griķi u.c.) vismaz 20 procentiem no graudaugu pārstrādes produktu masas vai vērtības jābūt ražotiem atbilstoši bioloģiskās lauksaimniecības metodēm saskaņā ar Padomes 2007. gada 28. jūnija Regulu Nr. 834/2007/EK par bioloģisko ražošanu un bioloģisko produktu marķēšanu un par Regulas (EEK) Nr.2092/91 atcelšanu;"
Papildināta noteikumu projekta 1. pielikuma 4.2. apakšnodaļas sadaļa "Tehniskā specifikācija", nosakot: "Ja pasūtītājs izvēlas iepirkt 100% bioloģiskos produktus, kas ražoti atbilstoši bioloģiskās lauksaimniecības metodēm saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2018. gada 30. maija Regulu Nr. 2018/848/ES par bioloģisko ražošanu un bioloģisko produktu marķēšanu un ar ko atceļ Padomes Regulu (EK) Nr.834/2007, tad nav nepieciešams iekļaut vēl papildus kritērijus no 1.1. punkta." Lai atrunātu, ka gadījumā, ja Pasūtītājs iegādājas 100% bioloģisko produkciju, pārējās ZPI prasības nav nepieciešams piemērot.
ZPI kritērijs tiek precizēts ņemot vērā jaunās energomarķējuma prasības, precizēts Piedāvājuma izvērtēšanas kritērijs:
“3.4. APRĪKOJUMS Ja iekļauts ir arī aprīkojums, tad nepieciešams ievērot šādus kritērijus:
3.4.1. ledusskapjos un saldētavās, ko paredzēts izmantot, sniedzot ēdināšanas pakalpojumus, nav ozona slāni noārdošās vielas (hidrohlorfluorogļūdeņradis (HCFC) un fluorogļūdeņradis (HFC));
3.4.2. aprīkojums atbilst vienam vai vairākiem no turpmāk minētajiem energoefektivitātes standartiem, ja tādi pastāv, Eiropas Savienības enerģijas patēriņa marķējums (ne zemāk kā F klase) vai līdzvērtīgs standarts;
3.4.3. aprīkojums ir efektīvs ūdens patēriņa ziņā saskaņā ar Eiropas Savienības marķējumu vai līdzvērtīgu standartu.”
Papildināts noteikumu projekta 1. pielikuma 4.2. apakšnodaļas sadaļas "Tehniskā specifikācija" nosakot: "Ja pasūtītājs izvēlas iepirkt 100% bioloģiskos produktus, kas ražoti atbilstoši bioloģiskās lauksaimniecības metodēm saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2018. gada 30. maija Regulu (ES) Nr. 2018/848 par bioloģisko ražošanu un bioloģisko produktu marķēšanu un ar ko atceļ Padomes Regulu (EK) Nr.834/2007, tad nav nepieciešams iekļaut vēl papildus kritērijus no 1.1. punkta." Lai atrunātu, ka gadījumā, ja Pasūtītājs iegādājas 100% bioloģisko produkciju, pārējās ZPI prasības nav nepieciešams piemērot.
Tiek precizēts noteikumu projektā 1. pielikumā 4.2. apakšnodaļā Tehniskā specifikācija par pārtikas produktu piegādes attālums, nosakot: “pārtikas produktu piegāde tiks veikta noteiktā pasūtītāja paredzēta attāluma ietvaros no pārtikas produktu izcelsmes (tikai audzēšanas/ražošanas) vietas līdz pasūtītāja norādītajai vietai/piegādes adresei, piemēram, ne vairāk kā 250 km ietvaros, izmantojot ceļa infrastruktūru.”
Šī punkta pamatmērķis ir ietekmes uz vidi mazināšana piegādes procesā, vienlaikus iepirkuma veicējam ir iespējams noteikt piegādes attālumu, izvērtējot un nodrošinot pietiekamu pretendentu skaitu, kas nepamatoti neierobežo konkurenci.
Noteikumu projekta redakcijas ietvaros tiek atjaunināta sākotnējā MK noteikumu Nr. 353 redakcija, kas bija spēkā 2017. gadā, lai nodrošinātu pietiekamu pretendentu skaitu iepirkumā un nodrošinātu konkurenci.
Atbilstoši noteikumu projektam tiks aktualizētas arī "Zaļā publiskā iepirkuma vadlīnijas pārtikai un ēdināšanas pakalpojumiem"[1].
[1] https://www.varam.gov.lv/lv/media/6223/download?attachment
Noteikumu projekta 1. pielikuma 5. nodaļa Tīrīšanas līdzekļi un pakalpojumi:
Noteikumu projekta 1. pielikuma 5.2. apakšnodaļā Tehniskā specifikācija precizēta atsauce uz Eiropas Savienības Regulu, aizstājot “ES ekomarķējuma kritērijiem cietā seguma tīrīšanas līdzekļiem (ES 2017/1217)“ ar "ES ekomarķējuma kritērijiem līdzekļiem trauku mazgāšanai ar rokām (ES 2017/1214)".
Noteikumu projekta 1. pielikuma 5.3. apakšnodaļā Tehniskā specifikācija precizēta atsauce uz Eiropas Savienības Regulu “ZPI prasības un kritēriji veļas mazgāšanas līdzekļiem un iepriekšējas apstrādes traipu tīrītājiem” 1.1. punktā precizēta atsauce uz Eiropas Savienības Regulu - aizstājot “ES ekomarķējuma kritērijiem cietā seguma tīrīšanas līdzekļiem (ES 2017/1217)“ ar "ES ekomarķējuma kritērijiem veļas mazgāšanas līdzekļiem (ES 2017/1218)".
Noteikumu projekta 1. pielikuma 6. nodaļa Prasības Iekštelpu apgaismojumam:
Noteikumu projekta 1. pielikuma 6. nodaļa ZPI kritēriji iekštelpu apgaismojumam tiek precizēti ņemot vērā jaunās energomarķējuma prasības.
Noteikumu projekta 1. pielikuma 6. nodaļā tiek precizēta terminoloģija, vārda “lampa” vietā lietojot “spuldze” ņemot vērā Nozares asociācijas ieteikumus.
Tiek pārskatītas energomarķējuma prasības atbilstoši jaunajam regulējumam. No 2021. gada 1. septembra gaismas avotiem (spuldzēm un citiem gaismekļiem) piemērojamas Komisijas 2020. gada 17. decembra Deleģētā regula 2021/340/ES, ar ko Deleģēto regulu (ES) 2019/2013, (ES) 2019/2014, (ES) 2019/2015, (ES) 2019/2016, (ES) 2019/2017 un (ES) 2019/2018 groza attiecībā uz energomarķējuma prasībām elektroniskajiem displejiem, sadzīves veļas mazgāšanas mašīnām un sadzīves veļas mazgāšanas un žāvēšanas mašīnām, gaismas avotiem, aukstumiekārtām, sadzīves trauku mazgāšanas mašīnām un aukstumiekārtām ar tiešās pārdošanas funkciju. Jaunajā marķējumā visiem produktiem tiek izmantota vienota A-G skala. A++/A+ klases vairs netiek lietotas.
Noteikumu projekta 1. pielikuma 6.1. apakšnodaļas "ZPI prasības un kritēriji" Tehniskās specifikācijas 1. punktā izteikti šādā redakcijā:
“1. GAISMAS ATDEVE
Nomaiņas spuldzēm, kas paredzētas esošajām ierīcēm, jābūt tādai efektivitātei, kas vienāda vai augstāka par attiecīgās enerģijas klases minimālo efektivitāti, kas norādīta tabulā.
| Spuldzes tips | Attiecīgā enerģijas klase |
| Pārējās spuldzes, tostarp LED un gāzizlādes spuldzes | F |
Piezīme. Jāizmanto jaunākā energoefektivitātes klases definīcija.
1.2. Spuldzēm, kas paredzētas jaunām un renovētām ierīcēm, jābūt tādai efektivitātei , kas vienāda vai augstāka par attiecīgās enerģijas klases minimālo efektivitāti, kas norādīta tabulā turpmāk.
| Spuldžu tips | Attiecīgā enerģijas klase |
| Spuldzes ar krāsu atveidojuma koeficientu Ra>=90 (ja tas ir nepieciešams ēkā veicamajai darbībai) | G |
| Pārējās spuldzes | F |
Piezīme. Jāizmanto jaunākā energoefektivitātes klases definīcija
Tiek precizētas ZPI prasības attiecībā par ekspluatācijas laiku:
2. EKSPLUATĀCIJAS LAIKS
Spuldzēm, kas paredzētas jaunām un renovētām ierīcēm, un nomaiņas spuldzēm, kas paredzētas esošajām ierīcēm, jābūt tādam ekspluatācijas laikam, kas nav mazāks parL80B10 pie 50 000 h vai L70B50 pie 100 000h.”
Noteikumu projekta 1. pielikuma 6.2. apakšnodaļas "ZPI prasības un kritēriji" Tehniskās specifikācijas 2. punktu izteikt šādā redakcijā:
2. APGAISMOJUMA NORMALIZĒTĀ ĪPATNĒJĀ JAUDA
Ja apgaismojumu uzstāda individuālā vietā vai ēkas daļā, apgaismojuma maksimālā patērētā jauda šajā vietā, dalot ar kopējo platību un ar tās apgaismotību, kas izteikta 100 luksu vienībās, nedrīkst pārsniegt zemāk norādītās vērtības.
Minimālā gaismas atdeve 100 lm/W, gaismekļa gaismas avota izstarotās gaismas mirdzēšana ne lielāka kā 20%.
Noteikumu projekta 1. pielikuma 6.2. apakšnodaļas "ZPI prasības un kritēriji" Piedāvājuma izvērtēšanas kritēriji 2. punktu izteikt šādā redakcijā: “2. APGAISMOJUMS, KAS NEMIRGO
Papildus punktus piešķir, ja apgaismojumam ir veikti apgaismojuma mirgošanas (flickering) testi, kas apliecina lampas nemirgošanu tās darbības laikā. Piemēram, minimālā prasība apgaismojuma mirgošanai varētu būt vienāds vai mazāks par 20%, papildus punktus piešķir ja tas ir zemāks par 5%.”
Gaismekļa korpusa izturību pret koroziju pierāda saskaņā ar piemērojamiem standartiem.
Ņemot vērā praksi ZPI kritēriju piemērošanā iekštelpu apgainojumam, nomaiņas spuldzēm renovējamiem gaismekļiem saprotam spuldzes, ko var ievietot senāk ražotos gaismekļos, kas, bieži vien, ir aprīkoti ar E14, E27, GU, T5, T7 (dienasgaisma) u.t.m.l. cokoliem, sauktas “retrofit” spuldzes. Šādām spuldzēm uz doto brīdi tirgū nav pieejami ražojumi, kam deklarētā ilgmūžība pārsniedz 25 000h, kā arī netiek norādīti L un B parametri.
Papildināta noteikumu projekta 1. pielikuma 6.1. apakšnodaļas Tehniskās specifikācijas 2. punkts “Ekspluatācijas laiks” ar šādu redakciju:
“Retrofit spuldzēm jābūt tādam ekspluatācijas laikam, kas nav mazāks par 20 000 h.”
Noteikumu projekta 1. pielikuma 7. nodaļa Ielu apgaismojums un satiksmes signāli:
Noteikumu projekta 1. pielikuma 7. nodaļa ZPI kritēriji Ielu apgaismojumam tiek precizēti ņemot vērā jaunās energomarķējuma prasības.
Noteikumu projekta 1. pielikuma 7.1. apakšnodaļā Tehniskās specifikācijas tiek pārskatītas prasības, kas attiecas uz ražojuma ekspluatācijas laiku, nosakot: “Gaismekļa kalpošanas laiks ir vismaz 100 000h (L90B10) pie 25°C, par ko tiek iesniegti atbilstības pierādījumi.”
Tiek papildinātas prasības, kas attiecas uz gaismekļu optiskās sistēmas aprīkojumu, gaismekļu fotometrijas datiem, izturību pret pārspriegumu, elektromagnētiskā savietojamība, lai nodrošinātu videi draudzīgāku produktu iegādei āra apgaismojumam.
Tiek noteiktas ZPI prasības, kas attiecas uz videi draudzīgu piegādi. Noteikumu projekta 1. pielikuma 7.1. apakšnodaļā Piedāvājuma izvērtēšanas kritēriji papildināti nosakot, ka papildus punktus piešķir par tādu gaismekļu un apgaismojuma aprīkojuma piegādi, kas tiks veikta noteiktā pasūtītāja paredzēta attāluma ietvaros no ražošanas vietas līdz pasūtītāja norādītajai vietai, lai maksimāli samazinātu CO2 izmešus piegādes procesā (piemēram, 250 km ietvaros).
Precizēta noteikumu projekta 1. pielikuma 7.nodaļas ietvars: "Uz ielu apgaismojumu var neattiecināt tuneļu apgaismojumu, privāto autostāvvietu apgaismojumu, komerciālo vai rūpniecisko āra apgaismojumu, parku un sporta laukumu apgaismojumu vai dekoratīvās apgaismes iekārtu."
Noteikumu projekta 1. pielikuma 8. nodaļa Trešās grupas ēku jauna būvniecība,
pārbūve, projektēšana un nojaukšana:
No 2021.gada septembra līdz decembrim VARAM uzdevumā biedrība "Latvijas Ilgtspējīgas būvniecības padome" veica izpēti “Datu ieguve, t.sk. vākšana, iegūšana, apkopošana un analīze par zaļā publiskā iepirkuma kritēriju piemērošanu būvdarbu iepirkumos”. Izpētes mērķis – apzināt esošo situāciju būvniecības nozarē un izstrādāt piedāvājumu kā turpmāk veicināt publiskos iepirkumos zaļās būvniecības principus, zaļo būvju projektēšanu un būvdarbus. Piedāvājums mazinātu būvniecības nozares ietekmi uz klimata pārmaiņām dotu iespēju valsts pārvaldei sasniegt Eiropas Savienības Zaļā kursa mērķus.
Izpētē padziļināti tika apskatītas arī citu Eiropas valstu pieredzes videi draudzīgu, ilgtspējīgu būvniecības iepirkumu jomā ar mērķi noskaidrot objektīvo situāciju un izvērtēt potenciāli nepieciešamās izmaiņas un to ieviešanas iespējas Latvijā.
Ņemot vērā līdzšinējo ZPI kritēriju piemērošanas praksi, tika izvērtētas tās prasības, kuras piemērot un kuras attiecināmas Latvijas situācijai.
“Datu ieguve, tai skaitā, vākšana, iegūšana, apkopošana un analīze par zaļā publiskā iepirkuma kritēriju piemērošanu būvdarbu iepirkumos” ir pieejams tīmekļvietnē https://www.varam.gov.lv/lv/media/30721/download. Pamatā būvniecībā trešās grupas ēkas un būves ir >5 milj. euro sliekšņa un daļa ~50% pēc ekspertu vērtējuma būtu vidējā segmenta iepirkumi. Skatot esošo būvniecības ZPI statistiku var secināt, kamēr ZPI kritēriji ir rekomendējoši, tie tiek izmantoti minimāli. Lai mainītu gan finansētāju, gan pasūtītāju un piegādātāju attieksmi un rīcības būtu vēlams ieviest obligātos zaļās būvniecības kritērijus, kuri dotu iespēju straujāk samazināt būvniecības nozares negatīvo ietekmi uz klimata pārmaiņām.
Nosakot, ka ZPI kritērijiem javeido vismaz 50% mērķi tika ņemts vērā, lai varētu pretendēt visas trīs lielākās starptautiskās būvniecības sertificēšanas sistēmas – BREEAM, LEED, DGNB. Sertificēt nozīmē, ka sertificēšanas procesā sasniegt vismaz 50% līmeni.
Lai novērtētu zaļās ēkas vai būvprojekta veiktspēju no ilgtspējības un vides perspektīvas, tiek izmantotas zaļās ēkas sertifikācijas sistēmas. Ēkas, kuras novērtētas un atzītas par atbilstošām noteiktam darbības un kvalitātes līmenim, saņem sertifikātu, kas apliecina šo sasniegumu. Pastāv vairāki starptautiski standarti, kas ļauj salīdzināt zaļās ēkas un ilgtspējīgu pilsētbūvniecības plānošanu dažādās valstīs. Visplašāk lietotie gan pasaulē, gan Eiropā šobrīd ir Lielbritānijas pētniecības institūta BRE izstrādātais ēku vērtēšanas un sertificēšanas standarts BREEAM (British research establishmentenvironmental assessment method) un ASV Zaļās būvniecības padomes USGBC (U.S. Green Building Council) apstiprinātā Zaļās būvniecības sertificēšanas sistēma LEED (Leadership in Energy and Enviromental Design).
Katram sertificēšanas līmenim ir savas prasības. Noteikumu projektā tiek norādītas starptautiskās sertificēšanas sistēmas, kurām šajā reģionā ir pieejami eksperti, kas var palīdzēt šīs sistēmas piemērot un īstenot. Sākotnējā posmā ir būtiski sertificēšanas sistēmas prasības iekļaut iepirkumā Tehniskajā specifikācijā. Jo pierādījumi ir ļoti būtiski iegūstot sertifikātu.
Iegūstot pierādījumiem, saņem punktus, kas pēc tam norāda sertifikāta iegūto līmeni. Aprēķini un simulācija pierāda izvirzītās prasības. Būtiski, ka pierādījumi par kritēriju izpildi jāvāc visu laiku un atbilstoši pēc dokumentu detalizācijas piešķir punktus. Prasības izvērtē vietējais un sertifikāta turētāja auditors.
Pēc prasību izvērtējuma tiek piešķirts sertifikāts, norādot tajā līmeni, piemēram, BREEAM good vai excellent.
Starptautisko ilgtspējīgas sertifikācijas sistēmu sertifikātus izsniedz starptautiskā institūcija, kas ir šī sertifikāta turētāja. Piešķirtie standarti ir pieejami starptautisko ilgtspējīgas sertifikācijas sistēmas turētājinstitūciju katalogos.
Katram sertifikātam šis piešķiršanas līmenis, kad sertifikāts ir iegūts atšķiras, piemēram, tie var būt 40% vai 50%. Lai nodrošinātu, ka tiek iegūti noteikumu projektā uzskaitītie sertifikāti, tiek piemērots 50%. Šis rādītājs norāda, ka sertifikāts ir iegūts un minimāli obligātās prasības sertifikāta ieguvei ir izpildītas. Attiecīgi pārsniedzot šo norādīto 50% atzīmi, tiks izpildītas paaugstinātas prasības.
Nav iespējama situācija, ka iegūstot ilgtspējīgas sertifikācijas sistēmas sertifikātu, netiek izpildītas kādas no noteikumu projekta obligātajām prasībām.
BREEAM sistēma ļauj novērtēt atšķirīga tipa ēkas (birojus, iepirkšanās centrus, daudzdzīvokļu ēkas, skolas, viesnīcas, slimnīcas u.c.) pēc dažādiem visaptverošiem, objektīvi izmērāmiem ilgtspējības kritērijiem. BREEAM sertifikāciju pielieto kā labāko praksi ēku būvniecībā visā Eiropā. Pamatojoties uz BREEAM kritērijiem, Latvijas apstākļiem pielāgota īpaša šīs sistēmas versija BREEAM-LV. Salīdzinājumā ar BREEAM oriģinālu, Latvijas variantā nodrošināta atbilstība Latvijas likumdošanai, kā arī mainīti atsevišķi Latvijai specifiski lielumi. BREEAM kritēriji dod priekšstatu par visiem aspektiem, kas jāņem vērā ilgtspējīgas ēkas plānošanā, projektēšanā, būvniecībā un ekspluatācijā. Latvijā šobrīd tiek attīstīti vairāki BREEAM projekti, turklāt šādu projektu daudzums turpina pieaugt, jo BREEAM sertificētām ēkām ir priekšrocības nekustamo īpašumu un īres tirgū. BREEAM sertifikāts ir ēkas kvalitātes garantija tās pircējam vai lietotājam.
Savukārt LEED, kas ir viena no pasaulē visplašāk izmantotajām zaļo ēku vērtēšanas sistēmām, maina veidu un priekšstatus par to, kā ēkas tiek plānotas, būvētas, uzturētas un ekspluatētas.
LEED sertificēšanu var izmantot visa tipa ēkās – no dzīvojamajām mājām līdz birojiem – visos attīstības posmos. Projekti, kas vēlas iegūt LEED sertifikātu, iegūst punktus vairākās jomās, kas risina ilgtspējības problēmas. Pamatojoties uz iegūto punktu skaitu, projekts saņem vienu no četriem LEED vērtējuma līmeņiem: apliecinājumu par sertifikāciju, sudraba, zelta un platīna. LEED sertificētas ēkas ir efektīvas resursu izmantotājas – tās patērē mazāk ūdens un enerģijas, samazina siltumnīcefekta gāzu emisijas un ir energoefektīvākas.
Vēl viens sertifikāts ir DGNB, kas izvērtē ēku un pilsētvides atbilstību ilgtspējības mērķiem. DGNB sistēma aptver visus galvenos ilgtspējīgas būvniecības aspektus: vides, ekonomiskos, sociālos un kultūras, kā arī funkcionālos un ar tehnoloģijām, procesiem un atrašanās vietu saistītos aspektus. Būtiski, ka DGNB nevērtē atsevišķus elementus, bet gan ēkas vai pilsētvides rajona vispārējo darbību un ietekmi.
Detalizētāka informācija pieejama:
www.breeam.com, www.usgbc.org/leed, www.dgnb-system.de.
Notika diskusijas ar Būvniecības padomes pārstāvjiem un Latvijas valsts standarta ekspertiem, nonācām pie secinājuma, ka ir nepieciešams iekļaut tiešo atsauci Ventilācijas prasībām, kas ir iekļautas noteikumu projekta 1. pielikuma 8.nodaļā.
No standarta nacionālā pielikuma [LVS NE 16798-3N/A] izriet sekojošais:
Minimālā gaisa kvalitāte, kas ir jāsasniedz telpās kurās uzturas cilvēki ir SUP 4 (Punkts NA.3.4.);
Lai sasniegtu SUP 4 gaisa kvalitāti pie āra gaisa kvalitātes ODA 3 sliktākā klase ir jāizmanto F7 klases filtrs (Tabula NA.3.). F7 klases pieplūdes filtri arī ir pieejami praktiski visiem ventilācijas iekārtu ražotājiem kā standarta izpildījums.
Daži komentāri:
Kā obligāto prasību pieplūdes gaisa kvalitātei es ieteiktu izmantot SUP 4 klasi atbilstoši LVS EN 16798-3:2018/NA:2020, jo tas saskan ar šī standarta prasībām un būtu kā “obligātais minimums” lai garantētu, ka telpās gaisa kvalitāte nenodara kaitējumu cilvēku veselībai.
Kā āra gaisa kvalitātes aprēķiniem es ieteiktu izmantot ODA 3 klasi (atbilstoši LVS EN 16798-3:2018/NA:2020). Augstāku gaisa kvalitātes klasi pieļaujams izmantot tad, ja to pamato ar gaisa kvalitātes monitoringa datiem par pēdējo 5 gadu periodu no tuvākās novērojumu stacijas.
Attiecīgi noteikumu projekta 1. pielikuma 8.nodaļa ir precizēta un izteikta jaunā redakcijā:
"A6 Ventilācija un gaisa kvalitāte
Projektēšanas uzdevumā būvniecības pasūtītājs telpām, kurās uzturēsies cilvēki, nosaka prasību nodrošināt piegādājamā gaisa kvalitātes kategoriju ne zemāku par SUP4, pieņemot, ka āra gaisa kvalitātes ODA klase ir 3. Pārējām telpu grupām norāda gaisa kvalitātes kategoriju atbilstoši to funkcijām, saskaņā ar standartā LVS EN 16798-3:2018/NA:2020 „Ēku energoefektivitāte. Ēku ventilācija. 3. daļa: Nedzīvojamās ēkas. Veiktspējas prasības ventilācijas un telpu kondicionēšanas sistēmām (M5-1 un M5-4 moduļi). Nacionālais pielikums” noteikto principu vai ekvivalents."
No noteikumu projekta 2. pielikuma tiek dzēsti ZPI kritēriji Biroja ēku projektēšana, būvdarbiem un apsaimniekošana.
Noteikumu projekta 1. pielikuma 8. nodaļas sākumā tiek noteiktas prasības, ko iekļaut piedāvājuma izvērtēšanas kritērijos attiecībā par būvprojekta vadītāja/ būvdarbu vadītāja pieredzi:
A grupā Būvprojekta vadītāja vai izstrādātāja pieredze
Atkarībā no ēkas lietošanas mērķa(-iem) un funkcijas(-ām), pasūtītājs izvirza tikai pirmo, vai arī vairākas no zemāk minētajām prasībām attiecībā uz būvprojekta izstrādātāju pieredzi:
1) pieredze energoefektīvu ēkas norobežojošo konstrukciju un ietaišu projektēšanā jaunbūvju un / vai ēku pārbūves projektos (atbilstoši iepirkuma specifikai), tostarp dati par pabeigtu projektu izmērīto energoefektivitāti uz m2, kas ietver apsildi, dzesēšanu, apgaismojumu, ūdens uzsildīšanu un palīgaprīkojumu;
2) pieredze ēku energomonitoringa sistēmu projektēšanā;
3) pieredze ūdens patēriņa ziņā efektīvu ietaišu projektēšanā, tostarp dati par pabeigtu projektu izmērīto ūdens patēriņu uz lietotāju.
B grupā Būvdarbu vadītāja pieredze
Būvdarbu vadītājam ir pieredze norādītajās jomās, par kuru tas atbilstoši līgumam būs atbildīgs (izvēlēties attiecīgo konkrētam līgumam):
1) pieredze energoefektīvu ēkas norobežojošo konstrukciju un ietaišu būvdarbos jaunbūvju un/vai ēku atjaunošanas projektos (atzīmēt atbilstošo), tostarp dati (ja pieejami) par pabeigtu projektu izmērīto energopatēriņu uz m2, kas ietver apsildi, dzesēšanu, apgaismojumu, ūdens uzsildīšanu un palīgaprīkojumu;
2) pieredze ēku energomonitoringa sistēmu (BEMS) vai ekvivalentu sistēmu uzstādīšanā, ēkas apsaimniekotāju informēšanā par to, kā tās izmantot;
3) pieredze ūdens patēriņa ziņā efektīvu sistēmu uzstādīšanā;
4) pieredze nojaukšanas un būvlaukuma atkritumu apsaimniekošanas plānu sekmīgā īstenošanā, maksimāli samazinot atkritumu apjomu, t.sk. arī zināšanas un pieredze nodrošinot atkritumu apstrādes iespējas ārpus būvlaukuma.
Attiecināmo prasību precizē, atkarībā no ēkas funkcijas/-ām un funkcionalitātes ēkā.
Pierādījumi: informācija un atsauksmes, par attiecīgiem būvniecības līgumiem iepriekšējo piecu gadu laikā, kas ietvēruši pasūtītāja norādīto darbu īstenošanu un datus par rezultātu mērījumiem. Piegādātājs pievieno to speciālistu CV, kuri strādās pie projekta, kā arī apliecinājumu, ka speciālists veicis profesionālu pilnveidošanos attiecīgajās jomās.
Noteikumu projekta 1. pielikuma 8. nodaļā tiek noteikta alternatīva ZPI prasību piemērošanas kārtība:
Pasūtītājs ir tiesīgs noteikt prasību publiskā iepirkumā sertificēt būvprojektu un ēku atbilstoši kādai no starptautiski atzītām ilgtspējas sertifikācijas sistēmām (BREEAM, LEED, DGNB u.c.). Ja sasniedzamais sertifikācijas līmenis ir noteikts vismaz 50% apmērā no attiecīgās sertifikācijas sistēmas maksimālo prasību līmeņa un šāds rezultāts tiek sasniegts būvniecības ieceres īstenošanas rezultātā, iepirkums atbilst MK noteikumu Nr. 353 ZPI prasībām.
Šīs sertifikācijas sistēmas jau ietver MK noteikumu Nr. 353 1. pielikuma 8.1. - 8.8. apakšnodaļā ietvertos ZPI kritērijus.
Tiek paplašināts tvērums ZPI prasības attiecinot uz Trešās grupas ēku jauna būvniecību, pārbūvi, projektēšanu un nojaukšanu un iekļaujot šo grupu noteikumu grozījumu 1. pielikumā. Tiek noteikti 12 minimāli obligāti piemērojamie ZPI kritēriji būvdarbiem:
Projektēšana:
Septiņi ZPI kritēriji no esošās MK noteikumu Nr. 353 2. pielikuma redakcijas:
A.1. Primārās enerģijas patēriņa novērtējums un primārās neatjaunojamās enerģijas maksimālais slieksnis
A2. Velosipēdu un mikromobilitātes transporta līdzekļu novietne
A3. Atkārtoti izmantojamu vai pārstrādājamu atkritumu uzglabāšana
A4. Ūdens taupīšanas ietaises
A5. Vizuālais kontakts ar ārtelpu
A6. Ventilācija un gaisa kvalitāte
B7. Izbūves un apdares materiālu izvēle (prasības gaistošajiem organiskajiem savienojumiem un formaldehīdiem)
un divi jauni ZPI kritēriji:
A8. Pasīvie iekštelpu klimata regulēšanas risinājumi
A9. Atkārtoti izmantotu materiālu vai viegli pārstrādājamu materiālu izmantošana).
Būvdarbi:
Divi ZPI kritēriji no esošās MK noteikumu Nr. 353 2. pielikuma redakcijas:
B1. Likumīgas izcelsmes kokmateriāli.
B2 Būvgružu (tai skaitā demontēšanas) šķirošana un nodošana speciālos poligonos
un viens jauns ZPI kritērijs:
B3. Izbūves un apdares materiālu ietekme uz iekštelpu gaisa kvalitāti.
ZPI prasības un kritēriji likvidēšanas, nojaukšanas un būvlaukuma sagatavošanas darbiem:
C1 Būvgružu (tai skaitā demontēšanas) šķirošana un nodošana speciālos poligonos.
Notiekumu projekta 1. pielikuma 9. nodaļa Vieglo pasažieru automobiļu un vieglā komerctransporta iegāde vai noma:
ZPI kritērijus Vieglo pasažieru automobiļu un vieglo komerctransporta automobiļu iegāde tiek iekļautas noteikumu projekta 1. pielikumā, nosakot ZPI kā obligāti piemērojamu.
Tiek pārskatītas CO2 emisijas ņemot vērā 2021. un 2022. gada pieejamās un realizētās automašīnas Latvijā. Tās tika sadalītas pa auto klasēm, salīdzinātas pēc CO2 emisijām, izvērtētas vides prasības, konkurences apstākļi un pieejamie modeļi. Veicot analīzi, CO2 limiti tika noteikti, kas būtu atbilstoši pietiekamas konkurences nodrošināšanai izsludinot iepirkumus.
CO2 emisiju robežvērtības noteiktas stingrākas. Saskaņā ar transportlīdzekļu tehnisko datu lapu, transportlīdzekļu CO2 emisija nedrīkst pārsniegt šādus rādītājus (pēc WLTP mērīšanas metodes):
WLTP mērīšanas metode (angļu valodā - worldwide harmonized light vehicles test procedure jeb vispasaules vienotā jauno auto testa procedūra).
Piemērojot zaļā publiskā iepirkuma kritērijus, kas tiek noteikti MK noteikumu Nr. 353 grozījumu redakcijā nav pretrunā ar “tīrā transportlīdzekļa” regulējumu, kas tiek ietverts Publisko iepirkuma likumā un Sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju iepirkuma likumā. Piemērojot kritērijus, kas tiek noteikti MK noteikumu Nr. 353 1. pielikumā transportlīdzekļiem tiek veicināta pāreja uz viedu un ilgtspējīgu mobilitāti, īstenojot Zaļā kursa mērķus ceļā uz klimatneitralitāti.
Noteikumu projekta 2. pielikuma 1. nodaļa Ceļu projektēšana, būvniecība un uzturēšana
Pēc biedrības "Latvijas ceļu būvētājs" izteiktā iebilduma ir veikti tehniski precizējumi noteikumu projekta 2. pielikuma 1. nodaļā "ceļu projektēšana, būvniecība un uzturēšana".
Tiek dzēsta atsauce noteikumu projekta 2. pielikumā uz Ministru kabineta 2013. gada 2. aprīļa noteikumiem Nr. 184 "Noteikumi par atkritumu dalītu savākšanu, sagatavošanu atkārtotai izmantošanai, pārstrādi un materiālu reģenerāciju", kuri ir zaudējuši spēku. Precizēta noteikumu projekta 2. pielikuma 1. nodaļas A.2. redakcija, izmantojot atsauci uz Ministru kabineta 2021. gada 26. oktobra noteikumiem Nr. 712 "Atkritumu dalītas savākšanas, sagatavošanas atkārtotai izmantošanai, pārstrādes un materiālu reģenerācijas noteikumi".
ZPI prasības un kritēriji sīkām būvprojekta tehniskajām un izpildes prasībām:
"(ii) augsnes virskārtai.
Maksimāli jāievieš gan izrakto materiālu, gan augsnes virskārtas atkārtotas izmantošanas slēgtā aprite būvlaukumā atbilstoši oglekļa pēdas (OP) vai aprites cikla novērtējuma (ACN) raksturlielumu izvērtējuma rezultātiem (skatīt B14 kritēriju). Izrakto materiālu dalītā vākšana atkārtotai izmantošanai, pārstrādāšanai un atgūšanai notiek atbilstoši atkritumu apsaimniekošanas hierarhijai, kas noteikta Ministru kabineta 2021. gada 26. oktobra noteikumos Nr. 712 "Atkritumu dalītas savākšanas, sagatavošanas atkārtotai izmantošanai, pārstrādes un materiālu reģenerācijas noteikumi"."
Precizēta noteikumu projekta 2. pielikuma 1. nodaļa, terminu “būvgruži” aizvietojot ar “būvniecības atkritumi”, tādā veidā salāgojot izmantoto terminoloģiju ar Ministru kabineta 2005. gada 25. oktobra noteikumiem Nr. 804 "Noteikumi par augsnes un grunts kvalitātes normatīviem".
Jaunā redakcija:
“A2. IZRAKTO MATERIĀLU UN GRUNTS APSAIMNIEKOŠANAS PLĀNS
Rakšanas darbos radītie atkritumi, izņemot būvniecības atkritumi un nojaukšanas atkritumus, ir jāprotokolē.”
Atbilstoši iebildumam precizēta noteikumu projekta 2. pielikuma 1. nodaļas B.2. punkts, kas izteikts šādā redakcijā:
“B2. RECIKLĒTA UN ATKĀRTOTI PĀRSTRĀDĀTA SATURA IZMANTOŠANA
Kad materiālus nogādā būvlaukumā, apgalvojumus par reciklēto un atkārtoti pārstrādāto saturu, kas ir skaidri izsekojami, verificē katrai izstrādājumu partijai atsevišķi. Būvdarbu veicējs sagatavo atbilstības dokumentu izstrādājuma partijai.”
Atbilstoši iebildumam precizēta noteikumu projekta 2. pielikuma 1. nodaļas B.3. redakcija:
“B3. IZRAKTO MATERIĀLU UN GRUNTS APSAIMNIEKOŠANAS PLĀNA ĪSTENOŠANA VIENKĀRŠĀ UN VIEGLI PĀRSKATĀMĀ SISTĒMĀ
Būvdarbu veicējs apsaimniekošanas plānā norādītās darbības un apjomus reģistrē elektroniskajā Būvniecības informācijas sistēmā (BIS).”
Lai izvērtētu un kvalitatīvi sagatavotu grozījumus MK noteikumos Nr. 353 2. pielikumā minētajos brīvprātīgi piemērojamos zaļā publiskā iepirkuma kritērijos Ceļu būvei, uzturēšanai un projektēšanai, nepieciešams veikt padziļinātu izpēti, tai skaitā rīkot diskusijas ar nozari. VARAM 2023.gadā plāno veikt datu analīzi un izvērtējumu par ZPI kritēriju pārskatīšanu Ceļu projektēšana, būvniecība un uzturēšana, kā arī rīkot diskusijas.
Noteikumu projekta 2. pielikuma 12. nodaļa Sabiedrisko transportlīdzekļu, tai skaitā valsts un pašvaldību iepirktie autobusi pasažieru pārvadāšanai (autobusu iepirkums) un atkritumu savākšanas transportlīdzekļu iegāde vai pakalpojumi
Noteikumu projekta 2. pielikumā 12. nodaļā kā brīvprātīgi piemērojami ZPI kritēriji ir atstāti “Sabiedrisko transportlīdzekļu, tai skaitā valsts un pašvaldību iepirktie autobusi pasažieru pārvadāšanai (autobusu iepirkums) un atkritumu savākšanas transportlīdzekļu iegāde vai pakalpojumi”.
Tiek paplašināts ZPI kritēriju tvērums autobusu iegādēm, lai ZPI kritēriji tiktu attiecināti un piemēroti arī valsts un pašvaldību autobusu iegādēm pasažieru pārvadāšanai, ne tikai sabiedrisko transportlīdzekļu iegādei.
Noteikumu projekta 3. pielikums Aprites cikla izmaksu metodika enerģiju patērējošām precēm
3. pielikumā tiek precizēta aprites cikla aprēķina formula enerģiju patērējošām precēm, novēršot tehnisku neprecizitāti, pievienojot formulai vienu iekavu.
Noteikumu projekts stāsies spēkā 2023. gada 1. martā. Ar noteikumu projektu VARAM ir iepazīstinājusi iepirkumu speciālistus semināros. Esošajā situācijā tirgus dalībnieki un iepirkumu veicēji gaida noteikumu grozījumu stāšanos spēkā, lai varētu piemērot jaunos ZPI kritērijus (pārtikas iegādes un ēdināšanas pakalpojumu iepirkumi, iekštelpu apgaismojums, u.c.).
Precizēta noteikumu projekta 1. pielikuma 7.nodaļas ietvars: "Uz ielu apgaismojumu var neattiecināt tuneļu apgaismojumu, privāto autostāvvietu apgaismojumu, komerciālo vai rūpniecisko āra apgaismojumu, parku un sporta laukumu apgaismojumu vai dekoratīvās apgaismes iekārtu."
Noteikumu projekta 1. pielikuma 8. nodaļa Trešās grupas ēku jauna būvniecība,
pārbūve, projektēšana un nojaukšana:
No 2021.gada septembra līdz decembrim VARAM uzdevumā biedrība "Latvijas Ilgtspējīgas būvniecības padome" veica izpēti “Datu ieguve, t.sk. vākšana, iegūšana, apkopošana un analīze par zaļā publiskā iepirkuma kritēriju piemērošanu būvdarbu iepirkumos”. Izpētes mērķis – apzināt esošo situāciju būvniecības nozarē un izstrādāt piedāvājumu kā turpmāk veicināt publiskos iepirkumos zaļās būvniecības principus, zaļo būvju projektēšanu un būvdarbus. Piedāvājums mazinātu būvniecības nozares ietekmi uz klimata pārmaiņām dotu iespēju valsts pārvaldei sasniegt Eiropas Savienības Zaļā kursa mērķus.
Izpētē padziļināti tika apskatītas arī citu Eiropas valstu pieredzes videi draudzīgu, ilgtspējīgu būvniecības iepirkumu jomā ar mērķi noskaidrot objektīvo situāciju un izvērtēt potenciāli nepieciešamās izmaiņas un to ieviešanas iespējas Latvijā.
Ņemot vērā līdzšinējo ZPI kritēriju piemērošanas praksi, tika izvērtētas tās prasības, kuras piemērot un kuras attiecināmas Latvijas situācijai.
“Datu ieguve, tai skaitā, vākšana, iegūšana, apkopošana un analīze par zaļā publiskā iepirkuma kritēriju piemērošanu būvdarbu iepirkumos” ir pieejams tīmekļvietnē https://www.varam.gov.lv/lv/media/30721/download. Pamatā būvniecībā trešās grupas ēkas un būves ir >5 milj. euro sliekšņa un daļa ~50% pēc ekspertu vērtējuma būtu vidējā segmenta iepirkumi. Skatot esošo būvniecības ZPI statistiku var secināt, kamēr ZPI kritēriji ir rekomendējoši, tie tiek izmantoti minimāli. Lai mainītu gan finansētāju, gan pasūtītāju un piegādātāju attieksmi un rīcības būtu vēlams ieviest obligātos zaļās būvniecības kritērijus, kuri dotu iespēju straujāk samazināt būvniecības nozares negatīvo ietekmi uz klimata pārmaiņām.
Nosakot, ka ZPI kritērijiem javeido vismaz 50% mērķi tika ņemts vērā, lai varētu pretendēt visas trīs lielākās starptautiskās būvniecības sertificēšanas sistēmas – BREEAM, LEED, DGNB. Sertificēt nozīmē, ka sertificēšanas procesā sasniegt vismaz 50% līmeni.
Lai novērtētu zaļās ēkas vai būvprojekta veiktspēju no ilgtspējības un vides perspektīvas, tiek izmantotas zaļās ēkas sertifikācijas sistēmas. Ēkas, kuras novērtētas un atzītas par atbilstošām noteiktam darbības un kvalitātes līmenim, saņem sertifikātu, kas apliecina šo sasniegumu. Pastāv vairāki starptautiski standarti, kas ļauj salīdzināt zaļās ēkas un ilgtspējīgu pilsētbūvniecības plānošanu dažādās valstīs. Visplašāk lietotie gan pasaulē, gan Eiropā šobrīd ir Lielbritānijas pētniecības institūta BRE izstrādātais ēku vērtēšanas un sertificēšanas standarts BREEAM (British research establishmentenvironmental assessment method) un ASV Zaļās būvniecības padomes USGBC (U.S. Green Building Council) apstiprinātā Zaļās būvniecības sertificēšanas sistēma LEED (Leadership in Energy and Enviromental Design).
Katram sertificēšanas līmenim ir savas prasības. Noteikumu projektā tiek norādītas starptautiskās sertificēšanas sistēmas, kurām šajā reģionā ir pieejami eksperti, kas var palīdzēt šīs sistēmas piemērot un īstenot. Sākotnējā posmā ir būtiski sertificēšanas sistēmas prasības iekļaut iepirkumā Tehniskajā specifikācijā. Jo pierādījumi ir ļoti būtiski iegūstot sertifikātu.
Iegūstot pierādījumiem, saņem punktus, kas pēc tam norāda sertifikāta iegūto līmeni. Aprēķini un simulācija pierāda izvirzītās prasības. Būtiski, ka pierādījumi par kritēriju izpildi jāvāc visu laiku un atbilstoši pēc dokumentu detalizācijas piešķir punktus. Prasības izvērtē vietējais un sertifikāta turētāja auditors.
Pēc prasību izvērtējuma tiek piešķirts sertifikāts, norādot tajā līmeni, piemēram, BREEAM good vai excellent.
Starptautisko ilgtspējīgas sertifikācijas sistēmu sertifikātus izsniedz starptautiskā institūcija, kas ir šī sertifikāta turētāja. Piešķirtie standarti ir pieejami starptautisko ilgtspējīgas sertifikācijas sistēmas turētājinstitūciju katalogos.
Katram sertifikātam šis piešķiršanas līmenis, kad sertifikāts ir iegūts atšķiras, piemēram, tie var būt 40% vai 50%. Lai nodrošinātu, ka tiek iegūti noteikumu projektā uzskaitītie sertifikāti, tiek piemērots 50%. Šis rādītājs norāda, ka sertifikāts ir iegūts un minimāli obligātās prasības sertifikāta ieguvei ir izpildītas. Attiecīgi pārsniedzot šo norādīto 50% atzīmi, tiks izpildītas paaugstinātas prasības.
Nav iespējama situācija, ka iegūstot ilgtspējīgas sertifikācijas sistēmas sertifikātu, netiek izpildītas kādas no noteikumu projekta obligātajām prasībām.
BREEAM sistēma ļauj novērtēt atšķirīga tipa ēkas (birojus, iepirkšanās centrus, daudzdzīvokļu ēkas, skolas, viesnīcas, slimnīcas u.c.) pēc dažādiem visaptverošiem, objektīvi izmērāmiem ilgtspējības kritērijiem. BREEAM sertifikāciju pielieto kā labāko praksi ēku būvniecībā visā Eiropā. Pamatojoties uz BREEAM kritērijiem, Latvijas apstākļiem pielāgota īpaša šīs sistēmas versija BREEAM-LV. Salīdzinājumā ar BREEAM oriģinālu, Latvijas variantā nodrošināta atbilstība Latvijas likumdošanai, kā arī mainīti atsevišķi Latvijai specifiski lielumi. BREEAM kritēriji dod priekšstatu par visiem aspektiem, kas jāņem vērā ilgtspējīgas ēkas plānošanā, projektēšanā, būvniecībā un ekspluatācijā. Latvijā šobrīd tiek attīstīti vairāki BREEAM projekti, turklāt šādu projektu daudzums turpina pieaugt, jo BREEAM sertificētām ēkām ir priekšrocības nekustamo īpašumu un īres tirgū. BREEAM sertifikāts ir ēkas kvalitātes garantija tās pircējam vai lietotājam.
Savukārt LEED, kas ir viena no pasaulē visplašāk izmantotajām zaļo ēku vērtēšanas sistēmām, maina veidu un priekšstatus par to, kā ēkas tiek plānotas, būvētas, uzturētas un ekspluatētas.
LEED sertificēšanu var izmantot visa tipa ēkās – no dzīvojamajām mājām līdz birojiem – visos attīstības posmos. Projekti, kas vēlas iegūt LEED sertifikātu, iegūst punktus vairākās jomās, kas risina ilgtspējības problēmas. Pamatojoties uz iegūto punktu skaitu, projekts saņem vienu no četriem LEED vērtējuma līmeņiem: apliecinājumu par sertifikāciju, sudraba, zelta un platīna. LEED sertificētas ēkas ir efektīvas resursu izmantotājas – tās patērē mazāk ūdens un enerģijas, samazina siltumnīcefekta gāzu emisijas un ir energoefektīvākas.
Vēl viens sertifikāts ir DGNB, kas izvērtē ēku un pilsētvides atbilstību ilgtspējības mērķiem. DGNB sistēma aptver visus galvenos ilgtspējīgas būvniecības aspektus: vides, ekonomiskos, sociālos un kultūras, kā arī funkcionālos un ar tehnoloģijām, procesiem un atrašanās vietu saistītos aspektus. Būtiski, ka DGNB nevērtē atsevišķus elementus, bet gan ēkas vai pilsētvides rajona vispārējo darbību un ietekmi.
Detalizētāka informācija pieejama:
www.breeam.com, www.usgbc.org/leed, www.dgnb-system.de.
Notika diskusijas ar Būvniecības padomes pārstāvjiem un Latvijas valsts standarta ekspertiem, nonācām pie secinājuma, ka ir nepieciešams iekļaut tiešo atsauci Ventilācijas prasībām, kas ir iekļautas noteikumu projekta 1. pielikuma 8.nodaļā.
No standarta nacionālā pielikuma [LVS NE 16798-3N/A] izriet sekojošais:
Minimālā gaisa kvalitāte, kas ir jāsasniedz telpās kurās uzturas cilvēki ir SUP 4 (Punkts NA.3.4.);
Lai sasniegtu SUP 4 gaisa kvalitāti pie āra gaisa kvalitātes ODA 3 sliktākā klase ir jāizmanto F7 klases filtrs (Tabula NA.3.). F7 klases pieplūdes filtri arī ir pieejami praktiski visiem ventilācijas iekārtu ražotājiem kā standarta izpildījums.
Daži komentāri:
Kā obligāto prasību pieplūdes gaisa kvalitātei es ieteiktu izmantot SUP 4 klasi atbilstoši LVS EN 16798-3:2018/NA:2020, jo tas saskan ar šī standarta prasībām un būtu kā “obligātais minimums” lai garantētu, ka telpās gaisa kvalitāte nenodara kaitējumu cilvēku veselībai.
Kā āra gaisa kvalitātes aprēķiniem es ieteiktu izmantot ODA 3 klasi (atbilstoši LVS EN 16798-3:2018/NA:2020). Augstāku gaisa kvalitātes klasi pieļaujams izmantot tad, ja to pamato ar gaisa kvalitātes monitoringa datiem par pēdējo 5 gadu periodu no tuvākās novērojumu stacijas.
Attiecīgi noteikumu projekta 1. pielikuma 8.nodaļa ir precizēta un izteikta jaunā redakcijā:
"A6 Ventilācija un gaisa kvalitāte
Projektēšanas uzdevumā būvniecības pasūtītājs telpām, kurās uzturēsies cilvēki, nosaka prasību nodrošināt piegādājamā gaisa kvalitātes kategoriju ne zemāku par SUP4, pieņemot, ka āra gaisa kvalitātes ODA klase ir 3. Pārējām telpu grupām norāda gaisa kvalitātes kategoriju atbilstoši to funkcijām, saskaņā ar standartā LVS EN 16798-3:2018/NA:2020 „Ēku energoefektivitāte. Ēku ventilācija. 3. daļa: Nedzīvojamās ēkas. Veiktspējas prasības ventilācijas un telpu kondicionēšanas sistēmām (M5-1 un M5-4 moduļi). Nacionālais pielikums” noteikto principu vai ekvivalents."
No noteikumu projekta 2. pielikuma tiek dzēsti ZPI kritēriji Biroja ēku projektēšana, būvdarbiem un apsaimniekošana.
Noteikumu projekta 1. pielikuma 8. nodaļas sākumā tiek noteiktas prasības, ko iekļaut piedāvājuma izvērtēšanas kritērijos attiecībā par būvprojekta vadītāja/ būvdarbu vadītāja pieredzi:
A grupā Būvprojekta vadītāja vai izstrādātāja pieredze
Atkarībā no ēkas lietošanas mērķa(-iem) un funkcijas(-ām), pasūtītājs izvirza tikai pirmo, vai arī vairākas no zemāk minētajām prasībām attiecībā uz būvprojekta izstrādātāju pieredzi:
1) pieredze energoefektīvu ēkas norobežojošo konstrukciju un ietaišu projektēšanā jaunbūvju un / vai ēku pārbūves projektos (atbilstoši iepirkuma specifikai), tostarp dati par pabeigtu projektu izmērīto energoefektivitāti uz m2, kas ietver apsildi, dzesēšanu, apgaismojumu, ūdens uzsildīšanu un palīgaprīkojumu;
2) pieredze ēku energomonitoringa sistēmu projektēšanā;
3) pieredze ūdens patēriņa ziņā efektīvu ietaišu projektēšanā, tostarp dati par pabeigtu projektu izmērīto ūdens patēriņu uz lietotāju.
B grupā Būvdarbu vadītāja pieredze
Būvdarbu vadītājam ir pieredze norādītajās jomās, par kuru tas atbilstoši līgumam būs atbildīgs (izvēlēties attiecīgo konkrētam līgumam):
1) pieredze energoefektīvu ēkas norobežojošo konstrukciju un ietaišu būvdarbos jaunbūvju un/vai ēku atjaunošanas projektos (atzīmēt atbilstošo), tostarp dati (ja pieejami) par pabeigtu projektu izmērīto energopatēriņu uz m2, kas ietver apsildi, dzesēšanu, apgaismojumu, ūdens uzsildīšanu un palīgaprīkojumu;
2) pieredze ēku energomonitoringa sistēmu (BEMS) vai ekvivalentu sistēmu uzstādīšanā, ēkas apsaimniekotāju informēšanā par to, kā tās izmantot;
3) pieredze ūdens patēriņa ziņā efektīvu sistēmu uzstādīšanā;
4) pieredze nojaukšanas un būvlaukuma atkritumu apsaimniekošanas plānu sekmīgā īstenošanā, maksimāli samazinot atkritumu apjomu, t.sk. arī zināšanas un pieredze nodrošinot atkritumu apstrādes iespējas ārpus būvlaukuma.
Attiecināmo prasību precizē, atkarībā no ēkas funkcijas/-ām un funkcionalitātes ēkā.
Pierādījumi: informācija un atsauksmes, par attiecīgiem būvniecības līgumiem iepriekšējo piecu gadu laikā, kas ietvēruši pasūtītāja norādīto darbu īstenošanu un datus par rezultātu mērījumiem. Piegādātājs pievieno to speciālistu CV, kuri strādās pie projekta, kā arī apliecinājumu, ka speciālists veicis profesionālu pilnveidošanos attiecīgajās jomās.
Noteikumu projekta 1. pielikuma 8. nodaļā tiek noteikta alternatīva ZPI prasību piemērošanas kārtība:
Pasūtītājs ir tiesīgs noteikt prasību publiskā iepirkumā sertificēt būvprojektu un ēku atbilstoši kādai no starptautiski atzītām ilgtspējas sertifikācijas sistēmām (BREEAM, LEED, DGNB u.c.). Ja sasniedzamais sertifikācijas līmenis ir noteikts vismaz 50% apmērā no attiecīgās sertifikācijas sistēmas maksimālo prasību līmeņa un šāds rezultāts tiek sasniegts būvniecības ieceres īstenošanas rezultātā, iepirkums atbilst MK noteikumu Nr. 353 ZPI prasībām.
Šīs sertifikācijas sistēmas jau ietver MK noteikumu Nr. 353 1. pielikuma 8.1. - 8.8. apakšnodaļā ietvertos ZPI kritērijus.
Tiek paplašināts tvērums ZPI prasības attiecinot uz Trešās grupas ēku jauna būvniecību, pārbūvi, projektēšanu un nojaukšanu un iekļaujot šo grupu noteikumu grozījumu 1. pielikumā. Tiek noteikti 12 minimāli obligāti piemērojamie ZPI kritēriji būvdarbiem:
Projektēšana:
Septiņi ZPI kritēriji no esošās MK noteikumu Nr. 353 2. pielikuma redakcijas:
A.1. Primārās enerģijas patēriņa novērtējums un primārās neatjaunojamās enerģijas maksimālais slieksnis
A2. Velosipēdu un mikromobilitātes transporta līdzekļu novietne
A3. Atkārtoti izmantojamu vai pārstrādājamu atkritumu uzglabāšana
A4. Ūdens taupīšanas ietaises
A5. Vizuālais kontakts ar ārtelpu
A6. Ventilācija un gaisa kvalitāte
B7. Izbūves un apdares materiālu izvēle (prasības gaistošajiem organiskajiem savienojumiem un formaldehīdiem)
un divi jauni ZPI kritēriji:
A8. Pasīvie iekštelpu klimata regulēšanas risinājumi
A9. Atkārtoti izmantotu materiālu vai viegli pārstrādājamu materiālu izmantošana).
Būvdarbi:
Divi ZPI kritēriji no esošās MK noteikumu Nr. 353 2. pielikuma redakcijas:
B1. Likumīgas izcelsmes kokmateriāli.
B2 Būvgružu (tai skaitā demontēšanas) šķirošana un nodošana speciālos poligonos
un viens jauns ZPI kritērijs:
B3. Izbūves un apdares materiālu ietekme uz iekštelpu gaisa kvalitāti.
ZPI prasības un kritēriji likvidēšanas, nojaukšanas un būvlaukuma sagatavošanas darbiem:
C1 Būvgružu (tai skaitā demontēšanas) šķirošana un nodošana speciālos poligonos.
Notiekumu projekta 1. pielikuma 9. nodaļa Vieglo pasažieru automobiļu un vieglā komerctransporta iegāde vai noma:
ZPI kritērijus Vieglo pasažieru automobiļu un vieglo komerctransporta automobiļu iegāde tiek iekļautas noteikumu projekta 1. pielikumā, nosakot ZPI kā obligāti piemērojamu.
Tiek pārskatītas CO2 emisijas ņemot vērā 2021. un 2022. gada pieejamās un realizētās automašīnas Latvijā. Tās tika sadalītas pa auto klasēm, salīdzinātas pēc CO2 emisijām, izvērtētas vides prasības, konkurences apstākļi un pieejamie modeļi. Veicot analīzi, CO2 limiti tika noteikti, kas būtu atbilstoši pietiekamas konkurences nodrošināšanai izsludinot iepirkumus.
CO2 emisiju robežvērtības noteiktas stingrākas. Saskaņā ar transportlīdzekļu tehnisko datu lapu, transportlīdzekļu CO2 emisija nedrīkst pārsniegt šādus rādītājus (pēc WLTP mērīšanas metodes):
| Transportlīdzekļa tips | CO2 (g/km) |
| Vieglie pasažieru automobiļi (M1) | |
| Mini | 100 |
| Mazs, mazs apvidus | 110 |
| Kompakts, kompaktā apvidus, mazā daudzfunkciju, kompaktā daudzfunkciju | 120 |
| Vidējs, vidējs daudzfunkciju | 130 |
| Liels, vidējā apvidus, lielā daudzfunkciju | 150 |
| Luksus, lielā apvidus | 200 |
| Vieglais komerctransports (N1) | |
| Pikapi | 180 |
| Mazie furgoni | 130 |
| Vidēji furgoni | 160 |
| Lielie furgoni | 190 |
WLTP mērīšanas metode (angļu valodā - worldwide harmonized light vehicles test procedure jeb vispasaules vienotā jauno auto testa procedūra).
Piemērojot zaļā publiskā iepirkuma kritērijus, kas tiek noteikti MK noteikumu Nr. 353 grozījumu redakcijā nav pretrunā ar “tīrā transportlīdzekļa” regulējumu, kas tiek ietverts Publisko iepirkuma likumā un Sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju iepirkuma likumā. Piemērojot kritērijus, kas tiek noteikti MK noteikumu Nr. 353 1. pielikumā transportlīdzekļiem tiek veicināta pāreja uz viedu un ilgtspējīgu mobilitāti, īstenojot Zaļā kursa mērķus ceļā uz klimatneitralitāti.
Noteikumu projekta 2. pielikuma 1. nodaļa Ceļu projektēšana, būvniecība un uzturēšana
Pēc biedrības "Latvijas ceļu būvētājs" izteiktā iebilduma ir veikti tehniski precizējumi noteikumu projekta 2. pielikuma 1. nodaļā "ceļu projektēšana, būvniecība un uzturēšana".
Tiek dzēsta atsauce noteikumu projekta 2. pielikumā uz Ministru kabineta 2013. gada 2. aprīļa noteikumiem Nr. 184 "Noteikumi par atkritumu dalītu savākšanu, sagatavošanu atkārtotai izmantošanai, pārstrādi un materiālu reģenerāciju", kuri ir zaudējuši spēku. Precizēta noteikumu projekta 2. pielikuma 1. nodaļas A.2. redakcija, izmantojot atsauci uz Ministru kabineta 2021. gada 26. oktobra noteikumiem Nr. 712 "Atkritumu dalītas savākšanas, sagatavošanas atkārtotai izmantošanai, pārstrādes un materiālu reģenerācijas noteikumi".
ZPI prasības un kritēriji sīkām būvprojekta tehniskajām un izpildes prasībām:
"(ii) augsnes virskārtai.
Maksimāli jāievieš gan izrakto materiālu, gan augsnes virskārtas atkārtotas izmantošanas slēgtā aprite būvlaukumā atbilstoši oglekļa pēdas (OP) vai aprites cikla novērtējuma (ACN) raksturlielumu izvērtējuma rezultātiem (skatīt B14 kritēriju). Izrakto materiālu dalītā vākšana atkārtotai izmantošanai, pārstrādāšanai un atgūšanai notiek atbilstoši atkritumu apsaimniekošanas hierarhijai, kas noteikta Ministru kabineta 2021. gada 26. oktobra noteikumos Nr. 712 "Atkritumu dalītas savākšanas, sagatavošanas atkārtotai izmantošanai, pārstrādes un materiālu reģenerācijas noteikumi"."
Precizēta noteikumu projekta 2. pielikuma 1. nodaļa, terminu “būvgruži” aizvietojot ar “būvniecības atkritumi”, tādā veidā salāgojot izmantoto terminoloģiju ar Ministru kabineta 2005. gada 25. oktobra noteikumiem Nr. 804 "Noteikumi par augsnes un grunts kvalitātes normatīviem".
Jaunā redakcija:
“A2. IZRAKTO MATERIĀLU UN GRUNTS APSAIMNIEKOŠANAS PLĀNS
Rakšanas darbos radītie atkritumi, izņemot būvniecības atkritumi un nojaukšanas atkritumus, ir jāprotokolē.”
Atbilstoši iebildumam precizēta noteikumu projekta 2. pielikuma 1. nodaļas B.2. punkts, kas izteikts šādā redakcijā:
“B2. RECIKLĒTA UN ATKĀRTOTI PĀRSTRĀDĀTA SATURA IZMANTOŠANA
Kad materiālus nogādā būvlaukumā, apgalvojumus par reciklēto un atkārtoti pārstrādāto saturu, kas ir skaidri izsekojami, verificē katrai izstrādājumu partijai atsevišķi. Būvdarbu veicējs sagatavo atbilstības dokumentu izstrādājuma partijai.”
Atbilstoši iebildumam precizēta noteikumu projekta 2. pielikuma 1. nodaļas B.3. redakcija:
“B3. IZRAKTO MATERIĀLU UN GRUNTS APSAIMNIEKOŠANAS PLĀNA ĪSTENOŠANA VIENKĀRŠĀ UN VIEGLI PĀRSKATĀMĀ SISTĒMĀ
Būvdarbu veicējs apsaimniekošanas plānā norādītās darbības un apjomus reģistrē elektroniskajā Būvniecības informācijas sistēmā (BIS).”
Lai izvērtētu un kvalitatīvi sagatavotu grozījumus MK noteikumos Nr. 353 2. pielikumā minētajos brīvprātīgi piemērojamos zaļā publiskā iepirkuma kritērijos Ceļu būvei, uzturēšanai un projektēšanai, nepieciešams veikt padziļinātu izpēti, tai skaitā rīkot diskusijas ar nozari. VARAM 2023.gadā plāno veikt datu analīzi un izvērtējumu par ZPI kritēriju pārskatīšanu Ceļu projektēšana, būvniecība un uzturēšana, kā arī rīkot diskusijas.
Noteikumu projekta 2. pielikuma 12. nodaļa Sabiedrisko transportlīdzekļu, tai skaitā valsts un pašvaldību iepirktie autobusi pasažieru pārvadāšanai (autobusu iepirkums) un atkritumu savākšanas transportlīdzekļu iegāde vai pakalpojumi
Noteikumu projekta 2. pielikumā 12. nodaļā kā brīvprātīgi piemērojami ZPI kritēriji ir atstāti “Sabiedrisko transportlīdzekļu, tai skaitā valsts un pašvaldību iepirktie autobusi pasažieru pārvadāšanai (autobusu iepirkums) un atkritumu savākšanas transportlīdzekļu iegāde vai pakalpojumi”.
Tiek paplašināts ZPI kritēriju tvērums autobusu iegādēm, lai ZPI kritēriji tiktu attiecināti un piemēroti arī valsts un pašvaldību autobusu iegādēm pasažieru pārvadāšanai, ne tikai sabiedrisko transportlīdzekļu iegādei.
Noteikumu projekta 3. pielikums Aprites cikla izmaksu metodika enerģiju patērējošām precēm
3. pielikumā tiek precizēta aprites cikla aprēķina formula enerģiju patērējošām precēm, novēršot tehnisku neprecizitāti, pievienojot formulai vienu iekavu.
Noteikumu projekts stāsies spēkā 2023. gada 1. martā. Ar noteikumu projektu VARAM ir iepazīstinājusi iepirkumu speciālistus semināros. Esošajā situācijā tirgus dalībnieki un iepirkumu veicēji gaida noteikumu grozījumu stāšanos spēkā, lai varētu piemērot jaunos ZPI kritērijus (pārtikas iegādes un ēdināšanas pakalpojumu iepirkumi, iekštelpu apgaismojums, u.c.).
Vai ir izvērtēti alternatīvie risinājumi?
Jā
Apraksts
Noteikumu projektā iekļautie ZPI kritēriji un prasības apspriestas tematiskajās diskusijās (transports, būvdarbi un pārtikas iegāde un ēdināšanas pakalpojumi), kur piedalījās ministriju, nozaru asociāciju, nevalstisko organizāciju, sociālo partneru pārstāvji un iepirkumu speciālisti.
Izvērtējumi tika veikti “Datu ieguve (vākšana / iegūšana / apkopošana) un analīze par zaļā publiskā iepirkuma kritēriju izmantošanu transportlīdzekļu publiskajos iepirkumos”, kur tika apkopota plaša informācija par transporta nozari, tās mērķiem Eiropas Savienībā, kā arī Latvijas mērķiem. Mērķi tika papildināti ar Latvijas normatīvo aktu apskatu par transportlīdzekļiem un to iepirkumu. Tā kā Eiropas Savienība 2021. gadā ir izstrādājusi jaunus ZPI kritērijus transporta nozarei, tad kritēriji tika salīdzināti ar esošo ZPI likumdošanu, lai saprastu jaunos ieteikumos no Eiropas Savienības puses, un izvērtētu, vai ir pieejama papildus informācija. Lai novērtētu Latvijas publiskā sektora kopējo iepirkumu apjomu, tika apkopota informācija par transportu saistītajiem iepirkumiem Latvijas publiskajā sektorā, izmantojot Iepirkumu uzraudzības biroja datubāzi. Tika izmantoti Iepirkumu uzraudzības biroja atvērto failu informāciju, kas gan satur ierobežotu informāciju par iepirkumu procesu, attiecīgi atvērto failu dati tika papildināti ar rezultātu paziņojumu pārskatu, lai veidotu pilnīgāku datubāzi un varētu veikt detalizētu transportlīdzekļu iepirkumu datu analīzi.
“Datu ieguve (vākšana / iegūšana / apkopošana) un analīze par zaļā publiskā iepirkuma kritēriju izmantošanu transportlīdzekļu publiskajos iepirkumos” ir pieejams tīmekļvietnē https://www.varam.gov.lv/lv/media/31225/download.
Izvērtējumi tika veikti “Datu ieguve (vākšana / iegūšana / apkopošana) un analīze par zaļā publiskā iepirkuma kritēriju izmantošanu transportlīdzekļu publiskajos iepirkumos”, kur tika apkopota plaša informācija par transporta nozari, tās mērķiem Eiropas Savienībā, kā arī Latvijas mērķiem. Mērķi tika papildināti ar Latvijas normatīvo aktu apskatu par transportlīdzekļiem un to iepirkumu. Tā kā Eiropas Savienība 2021. gadā ir izstrādājusi jaunus ZPI kritērijus transporta nozarei, tad kritēriji tika salīdzināti ar esošo ZPI likumdošanu, lai saprastu jaunos ieteikumos no Eiropas Savienības puses, un izvērtētu, vai ir pieejama papildus informācija. Lai novērtētu Latvijas publiskā sektora kopējo iepirkumu apjomu, tika apkopota informācija par transportu saistītajiem iepirkumiem Latvijas publiskajā sektorā, izmantojot Iepirkumu uzraudzības biroja datubāzi. Tika izmantoti Iepirkumu uzraudzības biroja atvērto failu informāciju, kas gan satur ierobežotu informāciju par iepirkumu procesu, attiecīgi atvērto failu dati tika papildināti ar rezultātu paziņojumu pārskatu, lai veidotu pilnīgāku datubāzi un varētu veikt detalizētu transportlīdzekļu iepirkumu datu analīzi.
“Datu ieguve (vākšana / iegūšana / apkopošana) un analīze par zaļā publiskā iepirkuma kritēriju izmantošanu transportlīdzekļu publiskajos iepirkumos” ir pieejams tīmekļvietnē https://www.varam.gov.lv/lv/media/31225/download.
Vai ir izvērtēts prasību un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem?
Nē
1.4. Izvērtējumi/pētījumi, kas pamato TA nepieciešamību
1.5. Pēcpārbaudes (ex-post) izvērtējums
Vai tiks veikts?
Nē
1.6. Cita informācija
-
2. Tiesību akta projekta ietekmējamās sabiedrības grupas, ietekme uz tautsaimniecības attīstību un administratīvo slogu
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
2.1. Sabiedrības grupas, kuras tiesiskais regulējums ietekmē, vai varētu ietekmēt
Fiziskās personas
JāIetekmes apraksts
Jāpiemēro videi draudzīgāki risinājumi būvniecības un transportu sektorā. Ietekme uz sabiedrību ir pozitīva, ņemot vērā paredzamo vides stāvokļa uzlabošanos. Katra indivīda iespēju dzīvot tīrākā vidē un pozitīvo ietekmi uz veselību. Piemēram, iekštelpu gaisa kvalitātes uzlabošanās telpā, CO2 samazināšanās ielās, u.c.
Vienlaikus tiek veicināta sabiedrības izpratne par preču un produktu aprites ciklu un tā izmaksām, kas jāņēm vērā, veicot iepirkumus. Rezultātā videi draudzīgāks produkts tā lietošanās laikā atmaksāsies un dos finansiālu ietaupījumu ilgtermiņā.
Sabiedrība nav iebildusi par šādu noteikumu projekta virzību.
Ikgadēji, kopš 2015. gada, VARAM organizē seminārus par ZPI piemērošanu, kurā dalību var pieteikt jebkurš interesents un saņemtie sabiedrības komentāri un priekšlikumi diskusiju laikā ir atbalstoši vides stāvokļa uzlabošanas nepieciešamībai.
Iepirkumu veicēji uzskata, ka obligātu ZPI prasību noteikšana veicinās vides prasību piemērošanu.
Jāpiemēro videi draudzīgāki risinājumi būvniecības un transportu sektorā. Biedrības "Auto asociācija" prezentācijā, kur sniedz skaidrojumu un salīdzinājumu par elektro auto un iekšdedzes dzinēju auto atmaksas periodu. Vērtējot auto dzīves cikla izmaksas, piecu gadu laikā elektro auto atmaksājas un ir izdevīgāks nekā iekšdedzes transportlīdzeklis. Jau esošajā situācijā bez atbalsta elektro auto ir izdevīgāks nekā iekšdedzes dzinēju transportlīdzekļi.
Finansiālie apsvērumi ir līdzvērtīgi, bet sniedz būtisku ieguldījumu vides stāvokļa uzlabošanai, jo netiek radītas CO2 emisijas.
2022. gada jūnijā Eiropas Parlaments atbalstīja Eiropas Komisijas priekšlikumu par jaunu vieglo automobiļu un mikroautobusu nulles emisijām līdz 2035. gadam. No 2035. gada tirgū varēs laist tikai jaunus bezemisiju automobiļus (kuri nerada nekādas CO2 emisijas). Tas tiek darīts, lai līdz 2050. gadam varētu nodrošināt transporta nozares oglekļneitralitāti. Līdz ar to šo noteikumu projekta piemērošana veicinās tirgus pāreju uz bezemisiju transportlīdzekļiem.
Vienlaikus tiek veicināta sabiedrības izpratne par preču un produktu aprites ciklu un tā izmaksām, kas jāņēm vērā, veicot iepirkumus. Rezultātā videi draudzīgāks produkts tā lietošanās laikā atmaksāsies un dos finansiālu ietaupījumu ilgtermiņā.
Sabiedrība nav iebildusi par šādu noteikumu projekta virzību.
Ikgadēji, kopš 2015. gada, VARAM organizē seminārus par ZPI piemērošanu, kurā dalību var pieteikt jebkurš interesents un saņemtie sabiedrības komentāri un priekšlikumi diskusiju laikā ir atbalstoši vides stāvokļa uzlabošanas nepieciešamībai.
Iepirkumu veicēji uzskata, ka obligātu ZPI prasību noteikšana veicinās vides prasību piemērošanu.
Jāpiemēro videi draudzīgāki risinājumi būvniecības un transportu sektorā. Biedrības "Auto asociācija" prezentācijā, kur sniedz skaidrojumu un salīdzinājumu par elektro auto un iekšdedzes dzinēju auto atmaksas periodu. Vērtējot auto dzīves cikla izmaksas, piecu gadu laikā elektro auto atmaksājas un ir izdevīgāks nekā iekšdedzes transportlīdzeklis. Jau esošajā situācijā bez atbalsta elektro auto ir izdevīgāks nekā iekšdedzes dzinēju transportlīdzekļi.
Finansiālie apsvērumi ir līdzvērtīgi, bet sniedz būtisku ieguldījumu vides stāvokļa uzlabošanai, jo netiek radītas CO2 emisijas.
2022. gada jūnijā Eiropas Parlaments atbalstīja Eiropas Komisijas priekšlikumu par jaunu vieglo automobiļu un mikroautobusu nulles emisijām līdz 2035. gadam. No 2035. gada tirgū varēs laist tikai jaunus bezemisiju automobiļus (kuri nerada nekādas CO2 emisijas). Tas tiek darīts, lai līdz 2050. gadam varētu nodrošināt transporta nozares oglekļneitralitāti. Līdz ar to šo noteikumu projekta piemērošana veicinās tirgus pāreju uz bezemisiju transportlīdzekļiem.
Juridiskās personas
- visi uzņēmumi
Ietekmes apraksts
Valsts publiskais sektros, veicot zaļos iepirkumus, veicina pretendentu, kas pamatā ir juridiskas personas, pāreju uz ilgtspējīgāku ražošanu, ilgstpējīgāku pakalpojumu sniegšanu un tehnoloģiju nomaiņu uz videi draudzīgākām.
Jāpiemēro videi draudzīgāki risinājumi būvniecības un transportu sektorā.
Vienlaikus tiek veicināta juridisko personu un sabiedrības kopumā izpratne par preču un produktu aprites ciklu un tā izmaksām, kas jāņēm vērā, veicot iepirkumus. Rezultātā videi draudzīgāks produkts tā lietošanās laikā atmaksāsies un dos finansiālu ietaupījumu ilgtermiņā.
Komersantus pārstāvošās nozaru asociācijas nav iebildušas par šādu noteikumu projekta virzību.
Ikgadēji, kopš 2015.gada, VARAM organizē seminārus par ZPI piemērošanu, kurā dalību var pieteikt jebkurš interesents un saņemtie sabiedrības komentāri un priekšlikumi diskusiju laikā ir atbalstoši vides stāvokļa uzlabošanas nepieciešamībai.
Iepirkumu veicēji uzskata, ka obligātu ZPI prasību noteikšana veicinās vides prasību piemērošanu.
Jāpiemēro videi draudzīgāki risinājumi būvniecības un transportu sektorā. Biedrības "Auto asociācija" prezentācijā, kur sniedz skaidrojumu un salīdzinājumu par elektro auto un iekšdedzes dzinēju auto atmaksas periodu. Vērtējot auto dzīves cikla izmaksas, piecu gadu laikā elektro auto atmaksājas un ir izdevīgāks nekā iekšdedzes transportlīdzeklis. Jau esošajā situācijā bez atbalsta elektro auto ir izdevīgāks nekā iekšdedzes dzinēju transportlīdzekļi.
Finansiālie apsvērumi ir līdzvērtīgi, bet sniedz būtisku ieguldījumu vides stāvokļa uzlabošanai, jo netiek radītas CO2 emisijas.
2022. gada jūnijā Eiropas Parlaments atbalstīja Eiropas Komisijas priekšlikumu par jaunu vieglo automobiļu un mikroautobusu nulles emisijām līdz 2035. gadam. No 2035. gada tirgū varēs laist tikai jaunus bezemisiju automobiļus (kuri nerada nekādas CO2 emisijas). Tas tiek darīts, lai līdz 2050. gadam varētu nodrošināt transporta nozares oglekļneitralitāti. Līdz ar to šo noteikumu projekta piemērošana veicinās tirgus pāreju uz bezemisiju transportlīdzekļiem.
Jāpiemēro videi draudzīgāki risinājumi būvniecības un transportu sektorā.
Vienlaikus tiek veicināta juridisko personu un sabiedrības kopumā izpratne par preču un produktu aprites ciklu un tā izmaksām, kas jāņēm vērā, veicot iepirkumus. Rezultātā videi draudzīgāks produkts tā lietošanās laikā atmaksāsies un dos finansiālu ietaupījumu ilgtermiņā.
Komersantus pārstāvošās nozaru asociācijas nav iebildušas par šādu noteikumu projekta virzību.
Ikgadēji, kopš 2015.gada, VARAM organizē seminārus par ZPI piemērošanu, kurā dalību var pieteikt jebkurš interesents un saņemtie sabiedrības komentāri un priekšlikumi diskusiju laikā ir atbalstoši vides stāvokļa uzlabošanas nepieciešamībai.
Iepirkumu veicēji uzskata, ka obligātu ZPI prasību noteikšana veicinās vides prasību piemērošanu.
Jāpiemēro videi draudzīgāki risinājumi būvniecības un transportu sektorā. Biedrības "Auto asociācija" prezentācijā, kur sniedz skaidrojumu un salīdzinājumu par elektro auto un iekšdedzes dzinēju auto atmaksas periodu. Vērtējot auto dzīves cikla izmaksas, piecu gadu laikā elektro auto atmaksājas un ir izdevīgāks nekā iekšdedzes transportlīdzeklis. Jau esošajā situācijā bez atbalsta elektro auto ir izdevīgāks nekā iekšdedzes dzinēju transportlīdzekļi.
Finansiālie apsvērumi ir līdzvērtīgi, bet sniedz būtisku ieguldījumu vides stāvokļa uzlabošanai, jo netiek radītas CO2 emisijas.
2022. gada jūnijā Eiropas Parlaments atbalstīja Eiropas Komisijas priekšlikumu par jaunu vieglo automobiļu un mikroautobusu nulles emisijām līdz 2035. gadam. No 2035. gada tirgū varēs laist tikai jaunus bezemisiju automobiļus (kuri nerada nekādas CO2 emisijas). Tas tiek darīts, lai līdz 2050. gadam varētu nodrošināt transporta nozares oglekļneitralitāti. Līdz ar to šo noteikumu projekta piemērošana veicinās tirgus pāreju uz bezemisiju transportlīdzekļiem.
Nozare
Būvniecība, Transports un uzglabāšana
Nozaru ietekmes apraksts
Jāpiemēro videi draudzīgāki risinājumi būvniecības un transportu sektorā.
2.2. Tiesiskā regulējuma ietekme uz tautsaimniecību
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
2.2.1. uz makroekonomisko vidi:
Jā
Ietekmes apraksts
Ietekme ir pozitīva, jo veicina preču, produktu un pakalpojumu ar augstāku pievienoto vērtību ražošanu un noietu. Tas palielina valsts IKP. Tāpat tiek vairota uzņēmēju eksportspēja un konkurētspēja pasaules tirgos.
2.2.2. uz nozaru konkurētspēju:
Jā
Ietekmes apraksts
ZPI prasību piemērošana transporta un būvniecības sektorā veicinās nozaru konkurētspēju un veicinās ilgtspējīgu attīstību. ZPI veicina nozares pārstāvošo komersantu attīstību, ieviešot modernākas un videi draudzīgākas tehnoloģijas ražošanā.
2.2.3. uz uzņēmējdarbības vidi:
Jā
Ietekmes apraksts
Jāpiemēro videi draudzīgāki risinājumi būvniecības un transportu sektorā.
Būvniecības sektorā ZPI piemērošana veicina ēnu ekonomikas samazināšanos, jo tiek nodrošināta būvniecībs procesu labāka pārskatāmība.
Transporta sektorā, piemēram, biedrība "Auto asociācija" sniegusi prezentācijas, kurās sniegusi skaidrojumu un salīdzinājumu par elektro auto un iekšdedzes dzinēju auto izmaksām un atmaksas periodu. Vērtējot auto dzīves cikla izmaksas, piecu gadu laikā elektro auto atmaksājas un ir izdevīgāks nekā iekšdedzes transportlīdzeklis. Jau esošajā situācijā bez atbalsta elektro auto ir izdevīgāks nekā iekšdedzes dzinēju transportlīdzekļi.
Finansiālie apsvērumi ir līdzvērtīgi, bet sniedz būtisku ieguldījumu vides stāvokļa uzlabošanai, jo netiek radītas CO2 emisijas.
2022. gada jūnijā Eiropas Parlaments atbalstīja Eiropas Komisijas priekšlikumu par jaunu vieglo automobiļu un mikroautobusu nulles emisijām līdz 2035. gadam. No 2035. gada tirgū varēs laist tikai jaunus bezemisiju automobiļus (kuri nerada nekādas CO2 emisijas). Tas tiek darīts, lai līdz 2050. gadam varētu nodrošināt transporta nozares oglekļneitralitāti. Līdz ar to šo noteikumu projekta piemērošana veicinās tirgus pāreju uz bezemisiju transportlīdzekļiem.
Būvniecības sektorā ZPI piemērošana veicina ēnu ekonomikas samazināšanos, jo tiek nodrošināta būvniecībs procesu labāka pārskatāmība.
Transporta sektorā, piemēram, biedrība "Auto asociācija" sniegusi prezentācijas, kurās sniegusi skaidrojumu un salīdzinājumu par elektro auto un iekšdedzes dzinēju auto izmaksām un atmaksas periodu. Vērtējot auto dzīves cikla izmaksas, piecu gadu laikā elektro auto atmaksājas un ir izdevīgāks nekā iekšdedzes transportlīdzeklis. Jau esošajā situācijā bez atbalsta elektro auto ir izdevīgāks nekā iekšdedzes dzinēju transportlīdzekļi.
Finansiālie apsvērumi ir līdzvērtīgi, bet sniedz būtisku ieguldījumu vides stāvokļa uzlabošanai, jo netiek radītas CO2 emisijas.
2022. gada jūnijā Eiropas Parlaments atbalstīja Eiropas Komisijas priekšlikumu par jaunu vieglo automobiļu un mikroautobusu nulles emisijām līdz 2035. gadam. No 2035. gada tirgū varēs laist tikai jaunus bezemisiju automobiļus (kuri nerada nekādas CO2 emisijas). Tas tiek darīts, lai līdz 2050. gadam varētu nodrošināt transporta nozares oglekļneitralitāti. Līdz ar to šo noteikumu projekta piemērošana veicinās tirgus pāreju uz bezemisiju transportlīdzekļiem.
2.2.4. uz mazajiem un vidējiem uzņēmējiem:
Jā
Ietekmes apraksts
Jāpiemēro videi draudzīgāki risinājumi būvniecības un transportu sektorā. Tiešā veidā nav ietekme uz mazajiem un vidējiem uzņēmējiem, jo iepirkumi netiek veikti saskaņā ar Publisko iepirkumu likumu prasībām, kur ir noteikts deleģējums MK noteikumiem Nr. 353. Šīs prasības būtu saistošas, ja uzņēmēji piesaistīs Eiropas Savienības Struktūrfondu finansējumu.
2.2.5. uz konkurenci:
Jā
Ietekmes apraksts
Valsts publiskais sektros, veicot zaļos iepirkumus, veicina pretendentu pāreju uz ilgtspējīgāku ražošanu, ilgstpējīgāku pakalpojumu sniegšanu un tehnoloģiju nomaiņu uz videi draudzīgākām. Tiek veicināta preču, produktu un pakalpojumu ar augstāku pievienoto vērtību ražošana un noiets. Tāpat tiek vairota uzņēmēju eksportspēja un konkurētspēja pasaules tirgos.
2.2.6. uz nodarbinātību:
Nē2.3. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.4. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
3. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
Cita informācija
-
4. Tiesību akta projekta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
4.2. Cita informācija
-
5. Tiesību akta projekta atbilstība Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
5.1. Saistības pret Eiropas Savienību
Vai ir attiecināms?
Nē
5.2. Citas starptautiskās saistības
Vai ir attiecināms?
Nē
5.3. Cita informācija
Apraksts
Noteikumu projekta redakcijā ir ņemts vērā Eiropas Komisijas izstrādātās vadlīnijas par ZPI piemērošanu:
2019. gada 27. septembra “ES ZPI kritēriji pārtikai, ēdināšanas pakalpojumiem un tirdzniecības automātiem”, 2016. gada 20. maija “ES ZPI kritēriji biroja ēku projektēšanai, būvniecībai un apsaimniekošanai”, 2018. gada 10. decembra “ES zaļā publiskā iepirkuma kritēriji ceļu apgaismei un luksoforiem”.
Eiropas Savienības dokumenti nenosaka obligātas ZPI prasības piemērošanas dalībvalstīm, bet vienlaikus ir izstrādātas ZPI piemērošanas vadlīnijas, kas palīdz palielināt ZPI īpatsvaru dalībvalstīs. Netiek konkrētas vadlīniju prasības pārņemtas, bet tās tiek ņemtas vērā nacionālos ZPI kritērijos.
Noteikumu projekta ietvertajās atsaucēs tiek izmantoti valstī noteiktie un spēkā esošie energoefektivitātes marķējumi, kuru ieviešana ir Ekonomikas ministrijas kompetences jautājums.
Noteikumu projektā ir ietverti pasākumi, kas ir saistīti ar vairāku Regulu īstenošanu, līdz ar to ir iekļautas vispārīgas atsauces uz vairākām Regulām, taču to prasības ar noteikumu projektu netiek ieviestas:
- Eiropas Parlamenta un Padomes 2006. gada 18. decembra regula Nr. 1907/2006/EK, kas attiecas uz ķimikāliju reģistrēšanu, vērtēšanu, licencēšanu un ierobežošanu (REACH) un ar kuru izveido Eiropas Ķimikāliju aģentūru, groza Direktīvu 1999/45/EK un atceļ Padomes Regulu (EEK) Nr. 793/93 un Komisijas Regulu (EK) Nr. 1488/94,kā arī Padomes Direktīvu 76/769/EEK un Komisijas Direktīvu 91/155/EEK, Direktīvu 93/67/EEK, Direktīvu 93/105/EK un Direktīvu 2000/21/EK;
- Komisijas 2019. gada 15. marta Regula Nr. 2019/424/ES, ar ko nosaka ekodizaina prasības serveriem un datu glabāšanas ražojumiem atbilstīgi Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvai 2009/125/EK un groza Komisijas Regulu (ES) Nr. 617/2013;
- Eiropas Parlamenta un Padomes 2014. gada 16. aprīļa Regula Nr. 517/2014/ES par fluorētām siltumnīcefekta gāzēm un ar ko atceļ Regulu (EK) Nr. 842/2006;
- Eiropas Parlamenta un Padomes 2007. gada 20. jūnija Regula Nr. 715/2007/EK par tipa apstiprinājumu mehāniskiem transportlīdzekļiem attiecībā uz emisijām no vieglajiem pasažieru un komerciālajiem transportlīdzekļiem ( Euro 5 u Euro 6 ) un par piekļuvi transportlīdzekļa remonta un tehniskās apkopes informācijai;
- Eiropas Parlamenta un Padomes 2010. gada 20. oktobra Regula Nr. 995/2010/ES, ar ko nosaka pienākumus tirgus dalībniekiem, kas laiž tirgū kokmateriālus un koka izstrādājumus;
- Eiropas Parlamenta un Padomes 2018. gada 30. maija Regula Nr. 2018/848/ES par bioloģisko ražošanu un bioloģisko produktu marķēšanu un ar ko atceļ Padomes Regulu (EK) Nr.834/2007;
- Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 25. novembra Regula Nr. 66/2010/EK par ES ekomarķējumu;
- Komisijas 2013. gada 2. augusta Regula Nr. 813/2013/ES, ar ko Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2009/125/EK īsteno attiecībā uz ekodizaina prasībām telpu sildītājiem un kombinētajiem sildītājiem;
- Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 13. jūlija Regula Nr. 661/2009/EK par tipa apstiprināšanas prasībām attiecībā uz mehānisko transportlīdzekļu, to piekabju un tiem paredzēto sistēmu, sastāvdaļu un atsevišķu tehnisko vienību vispārējo drošību;
- Eiropas Parlamenta un Padomes 2019. gada 27. novembra Regula 2019/2144/ES par prasībām mehānisko transportlīdzekļu un to piekabju un šiem transportlīdzekļiem paredzētu sistēmu, sastāvdaļu un atsevišķu tehnisko vienību tipa apstiprināšanai attiecībā uz to vispārīgo drošību un transportlīdzekļa braucēju un neaizsargāto ceļu satiksmes dalībnieku aizsardzību, ar ko groza Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2018/858 un atceļ Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 78/2009, (EK) Nr. 79/2009 un (EK) Nr. 661/2009 un Komisijas Regulas (EK) Nr. 631/2009, (ES) Nr. 406/2010, (ES) Nr. 672/2010, (ES) Nr. 1003/2010, (ES) Nr. 1005/2010, (ES) Nr. 1008/2010, (ES) Nr. 1009/2010, (ES) Nr. 19/2011, (ES) Nr. 109/2011, (ES) Nr. 458/2011, (ES) Nr. 65/2012, (ES) Nr. 130/2012, (ES) Nr. 347/2012, (ES) Nr. 351/2012, (ES) Nr. 1230/2012 un (ES) 2015/166;
- Padomes 2008. gada 16. decembra Regula Nr. 1272/2008/EK par vielu un maisījumu klasificēšanu, marķēšanu un iepakošanu un ar ko groza un atceļ direktīvas 67/548/EEK un 1999/45/EK un groza regulu (EK) Nr. 1907/2006).
2019. gada 27. septembra “ES ZPI kritēriji pārtikai, ēdināšanas pakalpojumiem un tirdzniecības automātiem”, 2016. gada 20. maija “ES ZPI kritēriji biroja ēku projektēšanai, būvniecībai un apsaimniekošanai”, 2018. gada 10. decembra “ES zaļā publiskā iepirkuma kritēriji ceļu apgaismei un luksoforiem”.
Eiropas Savienības dokumenti nenosaka obligātas ZPI prasības piemērošanas dalībvalstīm, bet vienlaikus ir izstrādātas ZPI piemērošanas vadlīnijas, kas palīdz palielināt ZPI īpatsvaru dalībvalstīs. Netiek konkrētas vadlīniju prasības pārņemtas, bet tās tiek ņemtas vērā nacionālos ZPI kritērijos.
Noteikumu projekta ietvertajās atsaucēs tiek izmantoti valstī noteiktie un spēkā esošie energoefektivitātes marķējumi, kuru ieviešana ir Ekonomikas ministrijas kompetences jautājums.
Noteikumu projektā ir ietverti pasākumi, kas ir saistīti ar vairāku Regulu īstenošanu, līdz ar to ir iekļautas vispārīgas atsauces uz vairākām Regulām, taču to prasības ar noteikumu projektu netiek ieviestas:
- Eiropas Parlamenta un Padomes 2006. gada 18. decembra regula Nr. 1907/2006/EK, kas attiecas uz ķimikāliju reģistrēšanu, vērtēšanu, licencēšanu un ierobežošanu (REACH) un ar kuru izveido Eiropas Ķimikāliju aģentūru, groza Direktīvu 1999/45/EK un atceļ Padomes Regulu (EEK) Nr. 793/93 un Komisijas Regulu (EK) Nr. 1488/94,kā arī Padomes Direktīvu 76/769/EEK un Komisijas Direktīvu 91/155/EEK, Direktīvu 93/67/EEK, Direktīvu 93/105/EK un Direktīvu 2000/21/EK;
- Komisijas 2019. gada 15. marta Regula Nr. 2019/424/ES, ar ko nosaka ekodizaina prasības serveriem un datu glabāšanas ražojumiem atbilstīgi Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvai 2009/125/EK un groza Komisijas Regulu (ES) Nr. 617/2013;
- Eiropas Parlamenta un Padomes 2014. gada 16. aprīļa Regula Nr. 517/2014/ES par fluorētām siltumnīcefekta gāzēm un ar ko atceļ Regulu (EK) Nr. 842/2006;
- Eiropas Parlamenta un Padomes 2007. gada 20. jūnija Regula Nr. 715/2007/EK par tipa apstiprinājumu mehāniskiem transportlīdzekļiem attiecībā uz emisijām no vieglajiem pasažieru un komerciālajiem transportlīdzekļiem ( Euro 5 u Euro 6 ) un par piekļuvi transportlīdzekļa remonta un tehniskās apkopes informācijai;
- Eiropas Parlamenta un Padomes 2010. gada 20. oktobra Regula Nr. 995/2010/ES, ar ko nosaka pienākumus tirgus dalībniekiem, kas laiž tirgū kokmateriālus un koka izstrādājumus;
- Eiropas Parlamenta un Padomes 2018. gada 30. maija Regula Nr. 2018/848/ES par bioloģisko ražošanu un bioloģisko produktu marķēšanu un ar ko atceļ Padomes Regulu (EK) Nr.834/2007;
- Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 25. novembra Regula Nr. 66/2010/EK par ES ekomarķējumu;
- Komisijas 2013. gada 2. augusta Regula Nr. 813/2013/ES, ar ko Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2009/125/EK īsteno attiecībā uz ekodizaina prasībām telpu sildītājiem un kombinētajiem sildītājiem;
- Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 13. jūlija Regula Nr. 661/2009/EK par tipa apstiprināšanas prasībām attiecībā uz mehānisko transportlīdzekļu, to piekabju un tiem paredzēto sistēmu, sastāvdaļu un atsevišķu tehnisko vienību vispārējo drošību;
- Eiropas Parlamenta un Padomes 2019. gada 27. novembra Regula 2019/2144/ES par prasībām mehānisko transportlīdzekļu un to piekabju un šiem transportlīdzekļiem paredzētu sistēmu, sastāvdaļu un atsevišķu tehnisko vienību tipa apstiprināšanai attiecībā uz to vispārīgo drošību un transportlīdzekļa braucēju un neaizsargāto ceļu satiksmes dalībnieku aizsardzību, ar ko groza Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2018/858 un atceļ Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 78/2009, (EK) Nr. 79/2009 un (EK) Nr. 661/2009 un Komisijas Regulas (EK) Nr. 631/2009, (ES) Nr. 406/2010, (ES) Nr. 672/2010, (ES) Nr. 1003/2010, (ES) Nr. 1005/2010, (ES) Nr. 1008/2010, (ES) Nr. 1009/2010, (ES) Nr. 19/2011, (ES) Nr. 109/2011, (ES) Nr. 458/2011, (ES) Nr. 65/2012, (ES) Nr. 130/2012, (ES) Nr. 347/2012, (ES) Nr. 351/2012, (ES) Nr. 1230/2012 un (ES) 2015/166;
- Padomes 2008. gada 16. decembra Regula Nr. 1272/2008/EK par vielu un maisījumu klasificēšanu, marķēšanu un iepakošanu un ar ko groza un atceļ direktīvas 67/548/EEK un 1999/45/EK un groza regulu (EK) Nr. 1907/2006).
6. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas un sabiedrības līdzdalības process
Sabiedrības līdzdalība uz šo tiesību akta projektu neattiecas
Nē
6.1. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas
Valsts un pašvaldību institūcijas
Būvniecības valsts kontroles birojs, Centrālā finanšu un līgumu aģentūra, Ekonomikas ministrija, Finanšu ministrija, Iepirkumu uzraudzības birojs, Zemkopības ministrija, Latvijas Pašvaldību savienība, Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera, Latvijas lielo pilsētu asociācija, Latvijas darba devēju konfederācija, Konkurences padome, Latvijas Atkritumu saimniecības uzņēmumu asociācija, Autotransporta direkcija, Valsts akciju sabiedrība "Valsts Nekustamie īpašumi", Biedrība "Ilgtspējīgas būvniecības padome", Biedrība "Auto Asociācija", Latvijas Bioloģiskās lauksaimniecības asociācija.Nevalstiskās organizācijas
Biedrība "Zaļā brīvība"Cits
Nē6.2. Sabiedrības līdzdalības organizēšanas veidi
Veids
Sabiedriskā apspriede
Saite uz sabiedrības līdzdalības rezultātiem
Sabiedriskās apspriešanas laikā netika saņemti priekšlikumi, iebildumi.
6.3. Sabiedrības līdzdalības rezultāti
No 2022. gada 1. jūlija līdz 2022. gada 14. jūlijam notika publiskā apspriešana par noteikumu projektu un publiskās apspriešanas laikā netika saņemti iebildumi, priekšlikumi. Sabiedrībai ir bijusi iespēja sekot līdzi un iesaistīties šī noteikumu projekta procesā, rīkojot ikgadējos seminārus.
6.4. Cita informācija
VARAM, izstrādājot noteikumu projektu, 2022. gada aprīlī un maijā organizēja trīs tematiskās diskusijas, kurās tika iesaistīta Finanšu ministrija, Zemkopības ministrija, Ekonomikas ministrija, Iepirkumu uzraudzības birojs, nozares asociācijas, nevalstiskās organizācijas, pašvaldību iepirkumu speciālisti, diskutējot par plānotajiem grozījumiem. Vienlaikus 2021. gada novembrī un decembrī tika rīkoti divi semināri par ZPI piemērošanu iepirkumu speciālistiem, piesaistot komersantus. 2022. gada rudenī notika seminārs iepirkumu speciālistiem par ZPI prasību un kritēriju piemērošanu.
7. Tiesību akta projekta izpildes nodrošināšana un tās ietekme uz institūcijām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.5. Cita informācija
-
8. Horizontālās ietekmes
8.1. Projekta tiesiskā regulējuma ietekme
8.1.1. uz publisku pakalpojumu attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.2. uz valsts un pašvaldību informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.3. uz informācijas sabiedrības politikas īstenošanu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.4. uz Nacionālā attīstības plāna rādītājiem
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.5. uz teritoriju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.6. uz vidi
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Apraksts
Būvniecība ir viena no lielajām tautsaimniecības nozarēm, kura ir atbildīga par SEG emisijām, pēc EK izpētes, būvniecības nozare saražo vidēji 10% no visām Eiropas valstu SEG emisijām. Attiecīgi būvniecības nozare ar sekojošām jomām var sekmēt Eiropas Zaļā kursa stratēģijas realizāciju: - videi draudzīgāku būvmateriālu ražošanu; - jaunbūves pēc ilgtspējīgas būvniecības principiem; - esošo ēku energoefektivitāti; - videi draudzīgāka transporta izmantošanu būvdarbos. Būvniecības nozare rada C02 izmešus, gan būvmateriālu ražošanas, gan transporta, gan būvniecības, gan ēkas lietošanas/uzturēšanas un demontāžas posmos (horizontāla pieeja). Attiecīgi, lai samazinātu SEG izmešus būvniecības nozarē nepieciešamas aktivitātes, kuras veicina: - videi draudzīgu zaļo būvmateriālu ražošanu (t.sk. pārstrādāto būvmateriālu intensīvāku izmantošanu), - videi draudzīgāka transporta izmantošana būvdarbu procesos un projektos, - zaļo būvju projektēšana un būvdarbi, - esošo un jaunbūvju augstāku energoefektivitāti. Zaļo būvniecību ir iespējams intensīvāk realizēt ar zaļo iepirkumu.
Transports joprojām ir arī būtisks gaisa piesārņojuma avots, jo īpaši pilsētās. Gaisu piesārņojošas vielas, piemēram, smalkās daļiņas (PM) un slāpekļa dioksīds (NO2), kaitē cilvēku veselībai un videi. Lai gan pēdējā desmitgadē transporta radītais gaisa piesārņojums ir samazinājies, jo ir ieviesti degvielu kvalitātes standarti, transportlīdzekļu emisiju “Euro” standarti un tīrāku tehnoloģiju izmantošana, gaisu piesārņojošu vielu koncentrācijas joprojām ir pārāk augstas. Nosakot obligātos ZPI kritērijus vieglajam transportam tiktu uzlabota gaisa kvalitāte.
Transports joprojām ir arī būtisks gaisa piesārņojuma avots, jo īpaši pilsētās. Gaisu piesārņojošas vielas, piemēram, smalkās daļiņas (PM) un slāpekļa dioksīds (NO2), kaitē cilvēku veselībai un videi. Lai gan pēdējā desmitgadē transporta radītais gaisa piesārņojums ir samazinājies, jo ir ieviesti degvielu kvalitātes standarti, transportlīdzekļu emisiju “Euro” standarti un tīrāku tehnoloģiju izmantošana, gaisu piesārņojošu vielu koncentrācijas joprojām ir pārāk augstas. Nosakot obligātos ZPI kritērijus vieglajam transportam tiktu uzlabota gaisa kvalitāte.
8.1.7. uz klimatneitralitāti
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Apraksts
Lai gan ANO un ES mērķi paredz konkrētus rezultātus, kas kopīgi sasniedzami noteiktā periodā, piemēram, siltumnīcas efektu izraisošo gāzu emisiju samazināšanu par 55% līdz 2020. gadam vai globālā temperatūras līmeņa celšanās ierobežošanu +2 C jeb +1,5 C līmenī attiecībā pret pirms industriālā laikmeta līmeni, tomēr būvniecības jomā ZPI prasības līdz šim bijušas brīvprātīgas un ES dalībvalstis savos nacionālajos regulējumos tās iekļauj, vadoties no individuālajām ambīcijām un mērķiem. Transports patērē vienu trešdaļu no visas gala enerģijas ES. Lielāko daļu šīs enerģijas iegūst no naftas. Tas nozīmē, ka transports rada lielu daļu no ES siltumnīcefekta gāzu emisijām un lielā mērā veicina klimata pārmaiņas. Lai gan lielākā daļa citu ekonomikas nozaru, piemēram, elektroenerģijas ražošanas nozare un rūpniecības nozare, kopš 1990. gada ir samazinājušas savu emisiju apjomus, transporta emisijas ir pieaugušas. Patlaban transporta radīto emisiju īpatsvars pārsniedz vienu ceturtdaļu no kopējām siltumnīcefekta gāzu emisijām ES. Nosakot ZPI kritēriju obligātus vieglā transporta iepirkumos, tiktu samazinātas SEG emisijas transporta jomā, kas būtiski ietekmē klimatneitralitāti.
8.1.8. uz iedzīvotāju sociālo situāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.9. uz personu ar invaliditāti vienlīdzīgām iespējām un tiesībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.10. uz dzimumu līdztiesību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.11. uz veselību
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Apraksts
Videi draudzīgāku transporta izmantošana veicina CO2 emisiju un citu kaitīgu izplūdes gāzu samazināšanu, kas kopumā uzlabo sabiedrības veselību. Savukārt būvdarbos tiek uzlabota iekštelpu gaisa kvalitāte, izmantoti videi draudzīgi materiāli, kas nerada kaitīgu gaistošo organisko savienojumu izmešus. Būvniecības atkritumi tiek apsaimniekoti videi draudzīgi, neradot kaitējumu veselībai.
8.1.12. uz cilvēktiesībām, demokrātiskām vērtībām un pilsoniskās sabiedrības attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.13. uz datu aizsardzību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.14. uz diasporu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.15. uz profesiju reglamentāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.16. uz bērna labākajām interesēm
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.2. Cita informācija
-
Pielikumi