26-TA-76: Likumprojekts starptautiskā līguma apstiprināšanai (Jauns)
Anotācijas (ex-ante) nosaukums
Tiesību akta projekta "Par Pasaules Pasta savienības Vispārīgā reglamenta Piekto papildprotokolu" sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojums (anotācija)
1. Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība
1.1. Pamatojums
Izstrādes pamatojums
Ministrijas / iestādes iniciatīva
Apraksts
Latvijai kā Pasaules Pasta savienības (turpmāk - UPU) dalībniecei, ir jānodrošina saistošo dokumentu piemērošanu Latvijā un ir jāratificē UPU Vispārīgā reglamenta (turpmāk - Vispārīgais reglaments) Piektais papildprotokols.
1.2. Mērķis
Mērķa apraksts
Likumprojekts izstrādāts, lai ratificētu Vispārīgā reglamenta Piekto papildprotokolu.
Spēkā stāšanās termiņš
Vispārējā kārtība
1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi
Pašreizējā situācija
Latvija ir UPU dalībvalsts. Pasaules Pasta savienība apvieno 192 dalībvalstis. Tā veicina starptautiskas sadarbības attīstību, iespēju robežās sniedz dalībvalstīm vajadzīgo tehnisko atbalstu pasta jautājumos, pilda konsultatīvas, saskarsmes un starpniecības funkcijas, izdod noteikumus starptautiskā pasta apmaiņai, kā arī rekomendācijas un vadlīnijas, kas palīdz nodrošināt plašu mūsdienu produktu un pakalpojumu tīklu.
UPU struktūras ir Kongress, Administratīvā padome (CA), Pasta darbības padome (POC) un Starptautiskais birojs.
Augstākā UPU struktūra ir Kongress, kas sastāv no dalībvalstu pārstāvjiem. Kongress notiek reizi četros gados un tajā tiek izdarīti grozījumi UPU aktos un pieņemtas rezolūcijas, tiek noteikta darbības programma savienības darbā nākamajiem četriem gadiem un izstrādāt stratēģisko plānu, tiek ievēlēti pārstāvji CA un POC, kā arī Starptautiskā biroja ģenerāldirektors un tā vietnieks.
Kongresu starplaikā UPU darba nepārtrauktību Vispārīgajā reglamentā noteiktās kompetences ietvaros nodrošina CA un POC, kas koordinē un uzrauga visas darbības, lai veicinātu starptautisko pasta pakalpojumu attīstību, modernizāciju, pakalpojumu kvalitātes nodrošināšanu un uzlabošanu.
Starptautiskais birojs, ko vada ģenerāldirektors un kontrolē CA, pilda izpildes, atbalsta, sakaru, informācijas un konsultatīvās funkcijas, nodrošina tehnisko atbalstu visām savienības struktūrām, veicina tehnisko sadarbību starp dalībvalstīm un reģionālajām apvienībām.
Lai dalībvalstis pildītu uzliktos pienākumus un nodrošinātu to garantētu izpildi, ir pieņemti UPU pamatdokumenti, kas ir saistoši tās dalībvalstīm, tostarp UPU Konstitūcija (turpmāk – Konstitūcija) un Vispārīgais Reglaments. UPU pamatdokumentos iekļautais regulējums attiecas arī uz dalībvalstu izraudzītajiem pasta operatoriem to kompetences ietvaros.
Saskaņā ar Konstitūcijas 22.panta 2.punktu Vispārīgais reglaments nodrošina Konstitūcijas piemērošanu un UPU darbību. Grozījumus Konstitūcijā un Vispārīgajā Reglamentā izdara, pieņemot papildprotokolus.
Vispārīgais reglaments nosaka UPU struktūru pienākumus un funkcijas, ievēlēšanas principus, procedūras priekšlikumu iesniegšanai grozījumu izdarīšanai savienības dokumentos, šķīrējtiesas procedūras, darba valodas, nosaka UPU izdevumu maksimāli pieļaujamo apmēru nākamajam četru gadu periodam, kā arī dalības maksas iemaksu klases.
2014. gada 12. jūnijā ir pieņemts likums "Par Pasaules Pasta savienības Vispārīgo reglamentu”.
2018. gada 11. oktobrī ir pieņemts likums "Par Pasaules Pasta savienības Vispārīgā reglamenta Pirmo papildprotokolu”.
2019. gada 5. septembrī ir pieņemts likums "Par Pasaules Pasta savienības Vispārīgā reglamenta Otro papildprotokolu”.
2021. gada 2. jūnijā ir pieņemts likums "Par Pasaules Pasta savienības Vispārīgā reglamenta Trešo papildprotokolu”.
2024. gada 24. oktobrī ir pieņemts likums "Par Pasaules Pasta savienības Vispārīgā reglamenta Ceturto papildprotokolu”.
Pasta likuma 3. panta otrajā daļā noteikts, ka papildus Pasta likumā noteiktajām prasībām pasta nozari reglamentē arī Pasaules Pasta konvencija un citi Latvijas Republikai saistoši starptautiskie līgumi, savukārt likuma 6. panta otrās daļas 4. punktā noteikts, ka Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija (turpmāk - Regulators) nosaka to pasta komersantu, kurš sniegs pasta pakalpojumus Latvijas Republikas teritorijā, pildot visas UPU dokumentiem izrietošās saistības, un kurš atbilstoši minētajām saistībām pasta darbības jautājumos pārstāvēs Latvijas Republiku attiecībās ar citu valstu izraudzītajiem pasta operatoriem (turpmāk - izraudzītais pasta operators).
Saskaņā ar Pasta likuma 6. panta otrās daļas 6. punktā noteikto Regulators ar 2009. gada 7. decembra lēmumu Nr. 408 "Par pārstāvību attiecībās ar citu valstu noteiktiem pasta operatoriem” (turpmāk - lēmums Nr.408) noteica VAS "Latvijas Pasts” pienākumu sniegt Latvijas Republikas teritorijā pasta pakalpojumus, pildot visas no UPU dokumentiem izrietošās saistības un pārstāvēt Latvijas Republiku attiecībās ar citu valstu izraudzītajiem pasta operatoriem.
UPU struktūras ir Kongress, Administratīvā padome (CA), Pasta darbības padome (POC) un Starptautiskais birojs.
Augstākā UPU struktūra ir Kongress, kas sastāv no dalībvalstu pārstāvjiem. Kongress notiek reizi četros gados un tajā tiek izdarīti grozījumi UPU aktos un pieņemtas rezolūcijas, tiek noteikta darbības programma savienības darbā nākamajiem četriem gadiem un izstrādāt stratēģisko plānu, tiek ievēlēti pārstāvji CA un POC, kā arī Starptautiskā biroja ģenerāldirektors un tā vietnieks.
Kongresu starplaikā UPU darba nepārtrauktību Vispārīgajā reglamentā noteiktās kompetences ietvaros nodrošina CA un POC, kas koordinē un uzrauga visas darbības, lai veicinātu starptautisko pasta pakalpojumu attīstību, modernizāciju, pakalpojumu kvalitātes nodrošināšanu un uzlabošanu.
Starptautiskais birojs, ko vada ģenerāldirektors un kontrolē CA, pilda izpildes, atbalsta, sakaru, informācijas un konsultatīvās funkcijas, nodrošina tehnisko atbalstu visām savienības struktūrām, veicina tehnisko sadarbību starp dalībvalstīm un reģionālajām apvienībām.
Lai dalībvalstis pildītu uzliktos pienākumus un nodrošinātu to garantētu izpildi, ir pieņemti UPU pamatdokumenti, kas ir saistoši tās dalībvalstīm, tostarp UPU Konstitūcija (turpmāk – Konstitūcija) un Vispārīgais Reglaments. UPU pamatdokumentos iekļautais regulējums attiecas arī uz dalībvalstu izraudzītajiem pasta operatoriem to kompetences ietvaros.
Saskaņā ar Konstitūcijas 22.panta 2.punktu Vispārīgais reglaments nodrošina Konstitūcijas piemērošanu un UPU darbību. Grozījumus Konstitūcijā un Vispārīgajā Reglamentā izdara, pieņemot papildprotokolus.
Vispārīgais reglaments nosaka UPU struktūru pienākumus un funkcijas, ievēlēšanas principus, procedūras priekšlikumu iesniegšanai grozījumu izdarīšanai savienības dokumentos, šķīrējtiesas procedūras, darba valodas, nosaka UPU izdevumu maksimāli pieļaujamo apmēru nākamajam četru gadu periodam, kā arī dalības maksas iemaksu klases.
2014. gada 12. jūnijā ir pieņemts likums "Par Pasaules Pasta savienības Vispārīgo reglamentu”.
2018. gada 11. oktobrī ir pieņemts likums "Par Pasaules Pasta savienības Vispārīgā reglamenta Pirmo papildprotokolu”.
2019. gada 5. septembrī ir pieņemts likums "Par Pasaules Pasta savienības Vispārīgā reglamenta Otro papildprotokolu”.
2021. gada 2. jūnijā ir pieņemts likums "Par Pasaules Pasta savienības Vispārīgā reglamenta Trešo papildprotokolu”.
2024. gada 24. oktobrī ir pieņemts likums "Par Pasaules Pasta savienības Vispārīgā reglamenta Ceturto papildprotokolu”.
Pasta likuma 3. panta otrajā daļā noteikts, ka papildus Pasta likumā noteiktajām prasībām pasta nozari reglamentē arī Pasaules Pasta konvencija un citi Latvijas Republikai saistoši starptautiskie līgumi, savukārt likuma 6. panta otrās daļas 4. punktā noteikts, ka Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija (turpmāk - Regulators) nosaka to pasta komersantu, kurš sniegs pasta pakalpojumus Latvijas Republikas teritorijā, pildot visas UPU dokumentiem izrietošās saistības, un kurš atbilstoši minētajām saistībām pasta darbības jautājumos pārstāvēs Latvijas Republiku attiecībās ar citu valstu izraudzītajiem pasta operatoriem (turpmāk - izraudzītais pasta operators).
Saskaņā ar Pasta likuma 6. panta otrās daļas 6. punktā noteikto Regulators ar 2009. gada 7. decembra lēmumu Nr. 408 "Par pārstāvību attiecībās ar citu valstu noteiktiem pasta operatoriem” (turpmāk - lēmums Nr.408) noteica VAS "Latvijas Pasts” pienākumu sniegt Latvijas Republikas teritorijā pasta pakalpojumus, pildot visas no UPU dokumentiem izrietošās saistības un pārstāvēt Latvijas Republiku attiecībās ar citu valstu izraudzītajiem pasta operatoriem.
Problēmas un risinājumi
Problēmas apraksts
2025. gada 19. septembrī UPU 28.kongresā Dubaijā ir parakstīts Vispārīgā reglamenta Piektais papildprotokols, kas ietver kongresa laikā izdarītos grozījumus Vispārīgajā reglamentā:
- lai samazinātu UPU budžeta izdevumus, precizētas normas attiecībā uz CA un POC dalībnieku ceļošanas izdevumu atlīdzības nosacījumiem;
- ievērojot UPU struktūru vadošo personu būtisku lomu un nozīmi, Vispārīgais reglaments papildināts ar normām, kas paredz organizēt uzklausīšanas sanāksmes CA un POC sesijās pirms velēšanām kongresā, kurās kandidāti UPU ģenerāldirektora amatam, ģenerāldirektora vietnieka amatam un POC priekšsēdētāja amatam sniegs savu redzējumu par UPU attīstību un atbildēs uz jautājumiem;
- papildinātas UPU Konsultatīvās padomes funkcijas, lai tā varētu iesaistīties īstenojamo pasta sektora projektu koordinācijā un ieviešanā;
- noteikti UPU budžeta izdevumu griesti 2026.-2029. gadam, saglabājot tos katrā gadā līdz šim esošajā apmērā 39 512 270 CHF;
- noteikti papildu nosacījumi parādu atgūšanai;
- noteikta kārtība un kritēriji, kā UPU Starptautiskais birojs aprēķina dalībvalstīm to dalībmaksas apmēru.
Latvijai kā UPU dalībvalstij jāievēro un jāizpilda tās dokumentos noteiktās prasības un saistības. Latvijai, pēc iespējas ātrāk saskaņā ar tās attiecīgajiem konstitucionālajiem noteikumiem, ir jāratificē Vispārīgā reglamenta Piektais papildprotokols un ir jādeponē ratifikācijas instruments UPU Starptautiskā biroja ģenerāldirektoram saskaņā ar Konstitūcijas 25. un 26. pantu.
- lai samazinātu UPU budžeta izdevumus, precizētas normas attiecībā uz CA un POC dalībnieku ceļošanas izdevumu atlīdzības nosacījumiem;
- ievērojot UPU struktūru vadošo personu būtisku lomu un nozīmi, Vispārīgais reglaments papildināts ar normām, kas paredz organizēt uzklausīšanas sanāksmes CA un POC sesijās pirms velēšanām kongresā, kurās kandidāti UPU ģenerāldirektora amatam, ģenerāldirektora vietnieka amatam un POC priekšsēdētāja amatam sniegs savu redzējumu par UPU attīstību un atbildēs uz jautājumiem;
- papildinātas UPU Konsultatīvās padomes funkcijas, lai tā varētu iesaistīties īstenojamo pasta sektora projektu koordinācijā un ieviešanā;
- noteikti UPU budžeta izdevumu griesti 2026.-2029. gadam, saglabājot tos katrā gadā līdz šim esošajā apmērā 39 512 270 CHF;
- noteikti papildu nosacījumi parādu atgūšanai;
- noteikta kārtība un kritēriji, kā UPU Starptautiskais birojs aprēķina dalībvalstīm to dalībmaksas apmēru.
Latvijai kā UPU dalībvalstij jāievēro un jāizpilda tās dokumentos noteiktās prasības un saistības. Latvijai, pēc iespējas ātrāk saskaņā ar tās attiecīgajiem konstitucionālajiem noteikumiem, ir jāratificē Vispārīgā reglamenta Piektais papildprotokols un ir jādeponē ratifikācijas instruments UPU Starptautiskā biroja ģenerāldirektoram saskaņā ar Konstitūcijas 25. un 26. pantu.
Risinājuma apraksts
Likumprojekts "Par Pasaules Pasta savienības Vispārīgā reglamenta Piekto papildprotokolu” sagatavots, lai ratificētu Vispārīgā reglamenta Piekto papildprotokolu.
Atbilstoši Ministru kabineta 2009. gada 3. februāra noteikumu Nr. 108 "Normatīvo aktu projektu sagatavošanas noteikumi" 25.4. apakšpunktam likumprojektā, ko sagatavo, lai apstiprinātu starptautisku līgumu, kā trešo pantu raksta pantu, kurā secīgi raksta vārdus “līgums stājas spēkā” un līguma spēkā stāšanās laiku un kārtību.
Vispārīgā reglamenta Piektā papildprotokola XIX pants nosaka Pasaules Pasta savienības Vispārīgā reglamenta papildprotokola stāšanās spēkā un darbības laikus. Šajā pantā noteikts, ka šis papildprotokols stājas spēkā 2027. gada 1. janvārī (izņemot III, IV, VII, IX, XVI un XVIII pantu, kā arī VI panta 4. punkta grozījumus, kas stājas spēkā 2026. gada 1. janvārī) un ir spēkā nenoteiktu laiku.
Valsts iestāžu juridisko dienestu vadītāju 2018. gada 13. decembra sanāksmē, izskatot jautājumu “Par starptautiskā (daudzpusējā) līguma spēkā stāšanos” (prot. Nr. 3, 2. §), tika pieņemta zināšanai Valsts kancelejas Juridiskā departamenta juriskonsultes Katrīnas Nikolajevas sniegtā informācija un prezentācija par situācijas risinājumu attiecībā uz Pasaules Pasta konvencijas spēkā stāšanās datumu. Prezentācijā tika sniegts izvērtējums par likumprojekta 3. pantā norādīto spēkā stāšanās datumu, atzīmējot, ka starptautisks līgums stājas spēkā katrā konkrētajā dalībvalstī tikai pēc visu nepieciešamo nacionālo saskaņošanas un apstiprināšanas procedūru pabeigšanas. Attiecīgi, ja valsts starptautiskā līguma nacionālās apstiprināšanas procedūras ir veikusi līdz attiecīgajam datumam, tad starptautiskais līgums šajā valstī var stāties spēkā tajā norādītajā datumā. Tomēr, ja nacionālās procedūras tiek veiktas novēloti, tad spēkā stāšanās datums ir nosakāms tikai pēc apstiprinājuma (ratifikācijas) dokumenta iesniegšanas Savienībā, kurai būtu šis datums jāpaziņo konkrētai valstij.
Ievērojot, ka līdzīga situācija bijusi arī ar citiem likumprojektiem UPU aktu ratificēšanas procesā, sanāksmes protokola 2. punktā nolemts, ka, ņemot vērā, ka starptautiskā līguma spēkā stāšanās termiņu nevar noteikt ar atpakaļejošu datumu, aicināt ministrijas līdzīgos gadījumos savlaicīgi plānot starptautiskā līguma nacionālai saskaņošanai un apstiprināšanai nepieciešamo laiku. Ja noteiktā termiņā nav iespējams iekļauties, tad starptautiskā līguma spēkā stāšanās datums tiek noteikts pēc tā ratifikācijas.
Ievērojot Valsts iestāžu juridisko dienestu vadītāju sanāksmē lemto, lai nevirzītu likumprojektu par Vispārīgā reglamenta Piekto papildprotokolu ar atpakaļejošu spēkā stāšanās datumu (proti, 2026. gada 1.janvāri), likumprojekta 3. pantā nav ietverta atsauce uz Vispārīgā reglamenta Piektā papildprotokola XIX pantā noteiktiem stāšanās spēkā laikiem.
Atbilstoši Ministru kabineta 2009. gada 3. februāra noteikumu Nr. 108 "Normatīvo aktu projektu sagatavošanas noteikumi" 25.4. apakšpunktam likumprojektā, ko sagatavo, lai apstiprinātu starptautisku līgumu, kā trešo pantu raksta pantu, kurā secīgi raksta vārdus “līgums stājas spēkā” un līguma spēkā stāšanās laiku un kārtību.
Vispārīgā reglamenta Piektā papildprotokola XIX pants nosaka Pasaules Pasta savienības Vispārīgā reglamenta papildprotokola stāšanās spēkā un darbības laikus. Šajā pantā noteikts, ka šis papildprotokols stājas spēkā 2027. gada 1. janvārī (izņemot III, IV, VII, IX, XVI un XVIII pantu, kā arī VI panta 4. punkta grozījumus, kas stājas spēkā 2026. gada 1. janvārī) un ir spēkā nenoteiktu laiku.
Valsts iestāžu juridisko dienestu vadītāju 2018. gada 13. decembra sanāksmē, izskatot jautājumu “Par starptautiskā (daudzpusējā) līguma spēkā stāšanos” (prot. Nr. 3, 2. §), tika pieņemta zināšanai Valsts kancelejas Juridiskā departamenta juriskonsultes Katrīnas Nikolajevas sniegtā informācija un prezentācija par situācijas risinājumu attiecībā uz Pasaules Pasta konvencijas spēkā stāšanās datumu. Prezentācijā tika sniegts izvērtējums par likumprojekta 3. pantā norādīto spēkā stāšanās datumu, atzīmējot, ka starptautisks līgums stājas spēkā katrā konkrētajā dalībvalstī tikai pēc visu nepieciešamo nacionālo saskaņošanas un apstiprināšanas procedūru pabeigšanas. Attiecīgi, ja valsts starptautiskā līguma nacionālās apstiprināšanas procedūras ir veikusi līdz attiecīgajam datumam, tad starptautiskais līgums šajā valstī var stāties spēkā tajā norādītajā datumā. Tomēr, ja nacionālās procedūras tiek veiktas novēloti, tad spēkā stāšanās datums ir nosakāms tikai pēc apstiprinājuma (ratifikācijas) dokumenta iesniegšanas Savienībā, kurai būtu šis datums jāpaziņo konkrētai valstij.
Ievērojot, ka līdzīga situācija bijusi arī ar citiem likumprojektiem UPU aktu ratificēšanas procesā, sanāksmes protokola 2. punktā nolemts, ka, ņemot vērā, ka starptautiskā līguma spēkā stāšanās termiņu nevar noteikt ar atpakaļejošu datumu, aicināt ministrijas līdzīgos gadījumos savlaicīgi plānot starptautiskā līguma nacionālai saskaņošanai un apstiprināšanai nepieciešamo laiku. Ja noteiktā termiņā nav iespējams iekļauties, tad starptautiskā līguma spēkā stāšanās datums tiek noteikts pēc tā ratifikācijas.
Ievērojot Valsts iestāžu juridisko dienestu vadītāju sanāksmē lemto, lai nevirzītu likumprojektu par Vispārīgā reglamenta Piekto papildprotokolu ar atpakaļejošu spēkā stāšanās datumu (proti, 2026. gada 1.janvāri), likumprojekta 3. pantā nav ietverta atsauce uz Vispārīgā reglamenta Piektā papildprotokola XIX pantā noteiktiem stāšanās spēkā laikiem.
Vai ir izvērtēti alternatīvie risinājumi?
Nē
Vai ir izvērtēts prasību un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem?
Nē
1.4. Izvērtējumi/pētījumi, kas pamato TA nepieciešamību
1.5. Pēcpārbaudes (ex-post) izvērtējums
Vai tiks veikts?
Nē
1.6. Cita informācija
-
2. Tiesību akta projekta ietekmējamās sabiedrības grupas, ietekme uz tautsaimniecības attīstību un administratīvo slogu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
3. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
Cita informācija
-
4. Tiesību akta projekta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
4.2. Cita informācija
-
5. Tiesību akta projekta atbilstība Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
5.1. Saistības pret Eiropas Savienību
Vai ir attiecināms?
Nē
5.2. Citas starptautiskās saistības
Vai ir attiecināms?
Jā
Starptautiskā dokumenta nosaukums
Pasaules Pasta savienības Vispārīgā reglamenta Piektais papildprotokols
Apraksts
2025. gada 19. septembrī UPU 28. kongresā Dubaijā ir parakstīts Vispārīgā reglamenta Piektais papildprotokols. Saskaņā ar Konstitūcijas 31. panta 2. punktu kongresa pieņemtie grozījumi Vispārīgajā reglamentā noformējami kā papildprotokols, un dalībvalstīm tas jāratificē pēc iespējas ātrāk.
5.3. Cita informācija
Apraksts
-
5.5. 2. tabula. Ar tiesību akta projektu izpildītās vai uzņemtās saistības, kas izriet no starptautiskajiem tiesību aktiem vai starptautiskas institūcijas vai organizācijas dokumentiem. Pasākumi šo saistību izpildei
Attiecīgā starptautiskā tiesību akta vai starptautiskas institūcijas vai organizācijas dokumenta (turpmāk – starptautiskais dokuments) datums, numurs un nosaukums
Pasaules Pasta savienības Vispārīgā reglamenta Piektais papildprotokols
Starptautiskās saistības pasākums/uzdevums
Projekta vienība, ar ko izpilda A minēto
Tiek pārņemts pilnībā vai daļēji
A
B
C
Latvijai jāievēro Konstitūcijas 25.pantā un 31.pantā minētie procesuālie noteikumi. Latvijai šis akts ir jāratificē un paziņojums par ratifikāciju jāiesniedz deponēšanai UPU Starptautiskā biroja ģenerāldirektoram.
Vispārīgajā reglamentā izdarīti šādi grozījumi:
- 101. pants papildināts ar atrunu par iespējām piedalīties kongresos attālināti;
- 110. un 116.pantā, lai samazinātu UPU budžeta izdevumus, precizētas normas attiecībā uz CA un POC dalībnieku ceļošanas izdevumu atlīdzības nosacījumiem;
- 112. un 127.pantā, ievērojot UPU struktūru vadošo personu būtisku lomu un nozīmi, Vispārīgais reglaments papildināts ar normām, kas paredz organizēt uzklausīšanas sanāksmes CA un POC sesijās pirms velēšanām kongresā, kurās kandidāti UPU ģenerāldirektora amatam, ģenerāldirektora vietnieka amatam un POC priekšsēdētāja amatam sniegs savu redzējumu par UPU attīstību un atbildēs uz jautājumiem;
- 122.pants papildinātas UPU Konsultatīvās padomes funkcijas, lai tā varētu iesaistīties īstenojamo pasta sektora projektu koordinācijā un ieviešanā;
- 146.pantā noteikti UPU budžeta izdevumu griesti 2026.-2029. gadam, saglabājot tos katrā gadā līdz šim esošajā apmērā 39 512 270 CHF;
- 147.pantā noteikti papildu nosacījumi parādu atgūšanai;
- 151.pantā noteikta kārtība un kritēriji, kā UPU Starptautiskais birojs aprēķina dalībvalstīm to dalībmaksas apmēru.
Vispārīgajā reglamentā izdarīti šādi grozījumi:
- 101. pants papildināts ar atrunu par iespējām piedalīties kongresos attālināti;
- 110. un 116.pantā, lai samazinātu UPU budžeta izdevumus, precizētas normas attiecībā uz CA un POC dalībnieku ceļošanas izdevumu atlīdzības nosacījumiem;
- 112. un 127.pantā, ievērojot UPU struktūru vadošo personu būtisku lomu un nozīmi, Vispārīgais reglaments papildināts ar normām, kas paredz organizēt uzklausīšanas sanāksmes CA un POC sesijās pirms velēšanām kongresā, kurās kandidāti UPU ģenerāldirektora amatam, ģenerāldirektora vietnieka amatam un POC priekšsēdētāja amatam sniegs savu redzējumu par UPU attīstību un atbildēs uz jautājumiem;
- 122.pants papildinātas UPU Konsultatīvās padomes funkcijas, lai tā varētu iesaistīties īstenojamo pasta sektora projektu koordinācijā un ieviešanā;
- 146.pantā noteikti UPU budžeta izdevumu griesti 2026.-2029. gadam, saglabājot tos katrā gadā līdz šim esošajā apmērā 39 512 270 CHF;
- 147.pantā noteikti papildu nosacījumi parādu atgūšanai;
- 151.pantā noteikta kārtība un kritēriji, kā UPU Starptautiskais birojs aprēķina dalībvalstīm to dalībmaksas apmēru.
1. pants
Pārņemtas pilnībā
Vai starptautiskajā dokumentā paredzētās saistības nav pretrunā ar jau esošajām Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām
Nav.
Cita informācija
Šobrīd UPU darbību finansē, izmantojot iemaksu modeli ar dalībmaksu vienību apmēriem, kas tiek aprēķināti atkarībā no dalībvalstu ekonomikas attīstības līmeņa, ņemot vērā ANO klasifikācijas skalu. Latvijas ikgadējais dalībmaksājums ir zemākā līmeņa - vienas vienības apmērā, tas ir 43 500 CHF gadā (aptuveni 41 633,85 EUR). Maksājumus veic valsts akciju sabiedrība Latvijas Pasts, un ietekmes uz valsts budžetu nav.
Tā kā UPU budžeta izdevumu griesti saglabājās iepriekšējā līmenī, vienas vienības apmērs nepalielināsies. Summas apmēra, kas izteikts EUR, svārstības atkarīgas no valūtas kursa maksājumu brīdī.
iespējamas arī nelielas dalībmaksas apmēra korekcijas, ja tiks mainīts kopējs dalībvalstu iemaksu daļu skaits, piemērojot 151.pantā noteikto mehānismu, kas skars dalībvalstis ar lielu vienību skaitu, taču Latvijai ar vienas vienības maksu ietekme šādā gadījumā būs ļoti maza.
Arī izdarītie grozījumi par parādu atgūšanu neietekmēs Latviju, jo dalībmaksas maksājumi tiek veikti laicīgi.
Citi Vispārīgajā Reglamentā izdarītie grozījumi tiek ņemti informācijai, jo neuzliek papildu saistības Latvijai, un nav nepieciešamības veikt grozījumus Latvijas tiesību aktos.
Tā kā UPU budžeta izdevumu griesti saglabājās iepriekšējā līmenī, vienas vienības apmērs nepalielināsies. Summas apmēra, kas izteikts EUR, svārstības atkarīgas no valūtas kursa maksājumu brīdī.
iespējamas arī nelielas dalībmaksas apmēra korekcijas, ja tiks mainīts kopējs dalībvalstu iemaksu daļu skaits, piemērojot 151.pantā noteikto mehānismu, kas skars dalībvalstis ar lielu vienību skaitu, taču Latvijai ar vienas vienības maksu ietekme šādā gadījumā būs ļoti maza.
Arī izdarītie grozījumi par parādu atgūšanu neietekmēs Latviju, jo dalībmaksas maksājumi tiek veikti laicīgi.
Citi Vispārīgajā Reglamentā izdarītie grozījumi tiek ņemti informācijai, jo neuzliek papildu saistības Latvijai, un nav nepieciešamības veikt grozījumus Latvijas tiesību aktos.
6. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas un sabiedrības līdzdalības process
Sabiedrības līdzdalība uz šo tiesību akta projektu neattiecas
Nē
6.1. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas
Valsts un pašvaldību institūcijas
Satiksmes ministrijaNevalstiskās organizācijas
NēCits
Nē6.2. Sabiedrības līdzdalības organizēšanas veidi
Veids
Publiskā apspriešana
Saite uz sabiedrības līdzdalības rezultātiem
6.3. Sabiedrības līdzdalības rezultāti
Viedokļi nav saņemti.
6.4. Cita informācija
-
7. Tiesību akta projekta izpildes nodrošināšana un tās ietekme uz institūcijām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.5. Cita informācija
-
8. Horizontālās ietekmes
8.1. Projekta tiesiskā regulējuma ietekme
8.1.1. uz publisku pakalpojumu attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.2. uz valsts un pašvaldību informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.3. uz informācijas sabiedrības politikas īstenošanu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.4. uz Nacionālā attīstības plāna rādītājiem
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.5. uz teritoriju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.6. uz vidi
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.7. uz klimatneitralitāti
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.8. uz iedzīvotāju sociālo situāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.9. uz personu ar invaliditāti vienlīdzīgām iespējām un tiesībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.10. uz dzimumu līdztiesību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.11. uz veselību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.12. uz cilvēktiesībām, demokrātiskām vērtībām un pilsoniskās sabiedrības attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.13. uz datu aizsardzību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.14. uz diasporu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.15. uz profesiju reglamentāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.16. uz bērna labākajām interesēm
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.2. Cita informācija
-
Pielikumi