24-TA-1532: Noteikumu projekts (Jauns)
Anotācijas (ex-ante) nosaukums
Tiesību akta projekta "Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021.–2027. gadam 2.1.1. specifiskā atbalsta mērķa "Energoefektivitātes veicināšana un siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšana" 2.1.1.6. pasākuma "Pašvaldību ēku energoefektivitātes paaugstināšana" otrās projektu iesniegumu atlases kārtas īstenošanas noteikumi" sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojums (anotācija)
1. Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība
1.1. Pamatojums
Izstrādes pamatojums
Ministrijas / iestādes iniciatīva
Apraksts
Ministru kabineta (turpmāk – MK) noteikumu projekts “Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021. – 2027. gadam 2.1.1. specifiskā atbalsta mērķa “Energoefektivitātes veicināšana un siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšana” 2.1.1.6. pasākuma “Pašvaldību ēku energoefektivitātes paaugstināšana” otrās projektu iesniegumu atlases kārtas īstenošanas noteikumi” (turpmāk – Noteikumu projekts) izstrādāts, pamatojoties uz Eiropas Savienības (turpmāk - ES) fondu 2021. — 2027. gada plānošanas perioda vadības likuma 19. panta 13. punktu.
Noteikumu projekta ietvaros atbalsts (Eiropas Reģionālā attīstības fonda (turpmāk – ERAF) finansējums) granta veidā tiks sniegts sabiedrisko pakalpojumu sniedzējiem ūdenssaimniecības jomā.
Noteikumu projekta ietvaros atbalsts (Eiropas Reģionālā attīstības fonda (turpmāk – ERAF) finansējums) granta veidā tiks sniegts sabiedrisko pakalpojumu sniedzējiem ūdenssaimniecības jomā.
1.2. Mērķis
Mērķa apraksts
Noteikumu projekta mērķis ir sniegt atbalstu sabiedrisko ūdenssaimniecības pakalpojumu sniegšanai nepieciešamai infrastruktūrai uzlabojot energoefektivitāti un samazinot ikgadējo primāro enerģijas patēriņu, vienlaikus, palielinot atjaunīgos energoresursus izmantojošo tehnoloģiju izmantošanu, tādējādi palielinot pakalpojumu sniedzēju energoneatkarību un samazinot izmaksas pašvaldību iestādēm un iedzīvotājiem, kuri saņem sabiedriskos ūdenssaimniecības pakalpojumus.
Spēkā stāšanās termiņš
Vispārējā kārtība
1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi
Pašreizējā situācija
Notekūdeņu attīrīšanas jomā Latvijai kā ES dalībvalstij saistošas ir Padomes 1991. gada 21. maija Direktīvas 91/271/EEK par komunālo notekūdeņu attīrīšanu (turpmāk – Komunālo notekūdeņu direktīva) prasības. Ņemot vērā, ka kopš 1991. gada, kad Komunālo notekūdeņu direktīva tika pieņemta, ir pagājuši vairāk nekā 30 gadi, kā arī to, ka mūsdienās ir radušās jaunas iespējas padarīt ūdens attīrīšanu efektīvāku, Eiropas Komisija 2022. gada 26. oktobrī sagatavoja priekšlikumu atjaunināt Komunālo notekūdeņu direktīvu. Noteikumu projekta izstrādes laikā turpinās diskusijas starp ES dalībvalstīm par atjauninātajām Komunālo notekūdeņu direktīvas prasībām. Ņemot vērā, ka par vairākām jaunām prasībām ir panākta vienošanās un ir secināms, ka tās būs saistošas arī Latvijai, otrās projektu iesniegumu atlases kārtas (turpmāk - Pasākuma otrā atlases kārta) nosacījumu izstrādes laikā tiek ņemta vērā visa pieejamā oficiālā informācija, lai iespējami jau šajā ES fondu 2021. – 2027. gada plānošanas periodā veiktu investīcijas, kas sekmētu jauno prasību izpildi. Uz 2023.gada 5. jūliju piedāvātā Komunālo notekūdeņu direktīvas versija [1] paredz jauna panta (11.pants Energoneitralitāte) ieviešanu, kas tieši vērsts uz notekūdeņu apsaimniekošanas nozares energoneitralitātes nodrošināšanu. Minētais pants ievieš pienākumu līdz 2040. gada 31. decembrim nacionālā līmenī sasniegt energoneitralitāti visās attīrīšanas iekārtās, kuru radītā piesārņojuma slodze pārsniedz 10 000 CE. Dalībvalstīm jānodrošina, ka ikgadējais atjaunojamās enerģijas apjoms, ko kopā saražo visas notekūdeņu attīrīšanas iekārtas (turpmāk – NAI) > 10 000 cilvēkekvivalents ( turpmāk - CE), pakāpeniski pieaug un atbilst 20% (31.12.2030.), 60% (31.12.2035.) un 100% (31.12.2040.) no kopējā šo NAI ikgadējā enerģijas patēriņa. Lai palīdzētu sasniegt šo mērķi, reizi četros gados jāveic energoauditi visās NAI >10 000 CE.
Vienlaikus Komunālo notekūdeņu direktīvas grozījumu priekšlikumos [1] tika iekļauti ierosinājumi, kas paredz arī augstākas notekūdeņu attīrīšanas prasības, tās attiecinot gan uz aglomerācijām ar CE<2000, gan izvirzot augstākas prasības aglomerācijām ar CE>2000. Būtiskākās izmaiņas prognozējamas attiecībā uz N (slāpeklis) un P (fosfors) un dažādu mikropiesārņotāju (farmaceitiskās vielas, mikroplastmasas u.c.) attīrīšanu, kas saistītas ar jaunu, tai skaitā energoietilpīgu tehnoloģiju ieviešanu notekūdeņu attīrīšanas tehnoloģiskajos procesos.
Atbilstoši Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas apkopotajai informācijai [2] 21 no 22 aglomerācijām ar CE>10 000, secināms, ka laika posmā no 2016.-2021.gadam uzņēmumu vidējais elektroenerģijas patēriņš notekūdeņu apsaimniekošanas jomā svārstījies robežās no 1.08 kWh/m3 2017.gadā, līdz 1.20 kWh/m3 2021.gadā, bet ūdensapgādē attiecīgi no 0.89 kWh/m3 līdz 0.96 kWh/m3. Starp uzņēmumiem elektroenerģijas patēriņš notekūdeņu apsaimniekošanas jomā atšķirības ir lielākas. Izmaksu ziņā elektroenerģija ir būtisks pakalpojuma tarifu veidošanās faktors un minētajā laika posmā no 2016. – 2021.gadam elektroenerģijas izmaksas kanalizācijas jomā vidēji visās apskatītajās aglomerācijās svārstījās robežās no 0.23 – 0.26 EUR/m3, bet ūdensapgādē no 0.14 – 0.22 EUR/m3 , un piemēram notekūdeņu apsaimniekošanas tarifā elektroenerģijas izmaksas 2021.gadā vidēji veidoja 13.95% no kopējām tarifa izmaksām, atsevišķās aglomerācijās sasniedzot pat 22.55%. 2022.gadā un 2023.gada sākumā apstiprinātajos kanalizācijas pakalpojumu tarifos elektroenerģijas, kurināmā, siltumenerģijas un gāzes izmaksas veidoja jau 12-55% no kopējam kanalizācijas pakalpojumu izmaksām (bez rentabilitātes). Vienlaikus veiktie pētījumi [3] par papildus prasībām N un P attīrīšanai varētu radīt vidējā elektroenerģijas patēriņa pieaugumu notekūdeņu attīrīšanai par apmēram 1 %, savukārt izbūvējot jaunus attīrīšanas rezervuārus vai pilnu intensīvākās attīrīšanas ciklu, kas atsevišķām vietās var būt nepieciešama, notekūdeņu attīrīšanai nepieciešamais elektroenerģijas patēriņš var pieaugt līdz 10-15%. Papildu jāņem vērā, ka vides normatīvu prasībām atbilstošas un efektīvas notekūdeņu dūņu apsaimniekošanas sistēmas izveide, kas tiks uzsākta saskaņā ar notekūdeņu dūņu apsaimniekošanas plāns 2024. – 2027. gadam, ir saistīta ar papildu elektroenerģijas patēriņu.
Vēsturiski investīcijas ūdenssaimniecības sistēmu attīstībai Latvijā ir tikušas veiktas jau kopš 1999. gada, izmantojot ES strukturālās politikas pirmsiestāšanās finanšu instrumenta (ISPA) finansējumu un turpinot tās visos ES fondu plānošanas periodos kopš 2004. gada. Iepriekšējos ES fondu plānošanas periodos būtiska pieejamā finansējuma daļa novirzīta ūdenssaimniecības pakalpojumu sniegšanas pamatinfrastruktūras (notekūdeņu attīrīšanas iekārtas, dzeramā ūdens ieguves un sagatavošanas infrastruktūra u.c.) izbūvei un atjaunošanai, lai nodrošinātu normatīvo aktu prasības gan par attīrīto notekūdeņu kvalitāti, gan dzeramā ūdens drošības un nekaitīguma prasību atbilstību, kā arī pakalpojumu pieejamības (pārklājuma) nodrošināšanai, pakāpeniski palielinot pakalpojumu faktisko izmantotāju (pieslēgumu) skaitu. Investīcijas pamatinfrastruktūras izbūvei tika atbalstītas dažāda lieluma apdzīvotajās vietās, pēdējos gados būtiskāko investīciju apjomu ieguldot aglomerācijās ar CE lielāku par 2000 un veiktie ieguldījumi pakalpojuma pieejamības un izmantošanas veicināšanai attiecīgi rada arī papildu elektroenerģijas pieprasījumu pakalpojumu sniegšanai.
Tādējādi 2021. – 2027. gada ES fondu plānošanas periodā ir jāņem vērā arī iepriekšējos ES fondu plānošanas periodos veiktos ieguldījumus un apstākļus, ka mērķtiecīgas investīcijas ūdenssaimniecības infrastruktūras energoefektivitātē un primārās enerģijas, un attiecīgi arī klimata neitralitātes nodrošināšanā līdz šim nav īstenotas, izņemot atbalstu, kas ūdenssaimniecības pakalpojumu sniedzējiem bija pieejams 13.1.3. specifiskā atbalsta mērķa "Atveseļošanas pasākumi vides un reģionālās attīstības jomā" 13.1.3.1. pasākuma "Energoefektivitātes paaugstināšana pašvaldību infrastruktūrā ekonomiskās situācijas uzlabošanai" ietvaros. Minētā pasākuma ietvaros atbalsts tika sniegts saules elektrostaciju izveidei un atsevišķu ūdenssaimniecības (galvenokārt, notekūdeņu apsaimniekošanas) tehnoloģiju elementu energoefektivitātes uzlabošanai 13 ūdenssaimniecības sistēmās ar CE>2000, nodrošinot ERAF līdzfinansējumu 4 367 010 euro apmērā.
Atbilstoši Notekūdeņu apsaimniekošanas investīciju plānam 2021. – 2027. gadam kā viens no prioritārajieminvestīciju virzieniem notekūdeņu savākšanas un arī dzeramā ūdens apgādes jomā ir identificētas investīcijas sistēmu energoefektivitātes veicināšanai (Notekūdeņu apsaimniekošanas investīciju plāna 2021. – 2027. gadam 6.3. tabula “Ieguldījumu virzienu prioritizācijas un investīciju ieguldījumu apkopojums” un 2.2.tabula “Investīciju ieguldījumu virzieni un atbalstāmās darbības dzeramā ūdens apgādes jomā”) [4]. Attiecīgi jāsecina, ka gan esošo ūdenssaimniecības pakalpojumu nodrošināšanai energoefektīvā un klimatneitrālā veidā, gan jauno notekūdeņu attīrīšanas prasību nodrošināšanā būtiska loma ir investīciju pieejamībai energoefektivitātes un oglekļa dioksīda emisiju samazināšanas pasākumiem.
Ievērojot minēto investīciju notekūdeņu attīrīšanas jomā nozīmīgumu, un tuvāko 10 – 15 gadu laikā pieaugošās prasības sabiedrisko ūdenssaimniecības pakalpojumu kvalitātei, kas neizbēgami radīs elektroenerģijas patēriņa pieaugumu, Programmas ietvaros tika izveidota ES kohēzijas politikas programmas 2021. – 2027. gadam (turpmāk – Programma) 2.1.1. specifiskā atbalsta mērķa “Energoefektivitātes veicināšana un siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšana” (turpmāk – SAM 2.1.1.) 2.1.1.6. pasākuma “Pašvaldību ēku energoefektivitātes paaugstināšana, otrā atlases kārta” Pasākuma otrā atlases kārta.
Vienlaikus Komunālo notekūdeņu direktīvas grozījumu priekšlikumos [1] tika iekļauti ierosinājumi, kas paredz arī augstākas notekūdeņu attīrīšanas prasības, tās attiecinot gan uz aglomerācijām ar CE<2000, gan izvirzot augstākas prasības aglomerācijām ar CE>2000. Būtiskākās izmaiņas prognozējamas attiecībā uz N (slāpeklis) un P (fosfors) un dažādu mikropiesārņotāju (farmaceitiskās vielas, mikroplastmasas u.c.) attīrīšanu, kas saistītas ar jaunu, tai skaitā energoietilpīgu tehnoloģiju ieviešanu notekūdeņu attīrīšanas tehnoloģiskajos procesos.
Atbilstoši Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas apkopotajai informācijai [2] 21 no 22 aglomerācijām ar CE>10 000, secināms, ka laika posmā no 2016.-2021.gadam uzņēmumu vidējais elektroenerģijas patēriņš notekūdeņu apsaimniekošanas jomā svārstījies robežās no 1.08 kWh/m3 2017.gadā, līdz 1.20 kWh/m3 2021.gadā, bet ūdensapgādē attiecīgi no 0.89 kWh/m3 līdz 0.96 kWh/m3. Starp uzņēmumiem elektroenerģijas patēriņš notekūdeņu apsaimniekošanas jomā atšķirības ir lielākas. Izmaksu ziņā elektroenerģija ir būtisks pakalpojuma tarifu veidošanās faktors un minētajā laika posmā no 2016. – 2021.gadam elektroenerģijas izmaksas kanalizācijas jomā vidēji visās apskatītajās aglomerācijās svārstījās robežās no 0.23 – 0.26 EUR/m3, bet ūdensapgādē no 0.14 – 0.22 EUR/m3 , un piemēram notekūdeņu apsaimniekošanas tarifā elektroenerģijas izmaksas 2021.gadā vidēji veidoja 13.95% no kopējām tarifa izmaksām, atsevišķās aglomerācijās sasniedzot pat 22.55%. 2022.gadā un 2023.gada sākumā apstiprinātajos kanalizācijas pakalpojumu tarifos elektroenerģijas, kurināmā, siltumenerģijas un gāzes izmaksas veidoja jau 12-55% no kopējam kanalizācijas pakalpojumu izmaksām (bez rentabilitātes). Vienlaikus veiktie pētījumi [3] par papildus prasībām N un P attīrīšanai varētu radīt vidējā elektroenerģijas patēriņa pieaugumu notekūdeņu attīrīšanai par apmēram 1 %, savukārt izbūvējot jaunus attīrīšanas rezervuārus vai pilnu intensīvākās attīrīšanas ciklu, kas atsevišķām vietās var būt nepieciešama, notekūdeņu attīrīšanai nepieciešamais elektroenerģijas patēriņš var pieaugt līdz 10-15%. Papildu jāņem vērā, ka vides normatīvu prasībām atbilstošas un efektīvas notekūdeņu dūņu apsaimniekošanas sistēmas izveide, kas tiks uzsākta saskaņā ar notekūdeņu dūņu apsaimniekošanas plāns 2024. – 2027. gadam, ir saistīta ar papildu elektroenerģijas patēriņu.
Vēsturiski investīcijas ūdenssaimniecības sistēmu attīstībai Latvijā ir tikušas veiktas jau kopš 1999. gada, izmantojot ES strukturālās politikas pirmsiestāšanās finanšu instrumenta (ISPA) finansējumu un turpinot tās visos ES fondu plānošanas periodos kopš 2004. gada. Iepriekšējos ES fondu plānošanas periodos būtiska pieejamā finansējuma daļa novirzīta ūdenssaimniecības pakalpojumu sniegšanas pamatinfrastruktūras (notekūdeņu attīrīšanas iekārtas, dzeramā ūdens ieguves un sagatavošanas infrastruktūra u.c.) izbūvei un atjaunošanai, lai nodrošinātu normatīvo aktu prasības gan par attīrīto notekūdeņu kvalitāti, gan dzeramā ūdens drošības un nekaitīguma prasību atbilstību, kā arī pakalpojumu pieejamības (pārklājuma) nodrošināšanai, pakāpeniski palielinot pakalpojumu faktisko izmantotāju (pieslēgumu) skaitu. Investīcijas pamatinfrastruktūras izbūvei tika atbalstītas dažāda lieluma apdzīvotajās vietās, pēdējos gados būtiskāko investīciju apjomu ieguldot aglomerācijās ar CE lielāku par 2000 un veiktie ieguldījumi pakalpojuma pieejamības un izmantošanas veicināšanai attiecīgi rada arī papildu elektroenerģijas pieprasījumu pakalpojumu sniegšanai.
Tādējādi 2021. – 2027. gada ES fondu plānošanas periodā ir jāņem vērā arī iepriekšējos ES fondu plānošanas periodos veiktos ieguldījumus un apstākļus, ka mērķtiecīgas investīcijas ūdenssaimniecības infrastruktūras energoefektivitātē un primārās enerģijas, un attiecīgi arī klimata neitralitātes nodrošināšanā līdz šim nav īstenotas, izņemot atbalstu, kas ūdenssaimniecības pakalpojumu sniedzējiem bija pieejams 13.1.3. specifiskā atbalsta mērķa "Atveseļošanas pasākumi vides un reģionālās attīstības jomā" 13.1.3.1. pasākuma "Energoefektivitātes paaugstināšana pašvaldību infrastruktūrā ekonomiskās situācijas uzlabošanai" ietvaros. Minētā pasākuma ietvaros atbalsts tika sniegts saules elektrostaciju izveidei un atsevišķu ūdenssaimniecības (galvenokārt, notekūdeņu apsaimniekošanas) tehnoloģiju elementu energoefektivitātes uzlabošanai 13 ūdenssaimniecības sistēmās ar CE>2000, nodrošinot ERAF līdzfinansējumu 4 367 010 euro apmērā.
Atbilstoši Notekūdeņu apsaimniekošanas investīciju plānam 2021. – 2027. gadam kā viens no prioritārajieminvestīciju virzieniem notekūdeņu savākšanas un arī dzeramā ūdens apgādes jomā ir identificētas investīcijas sistēmu energoefektivitātes veicināšanai (Notekūdeņu apsaimniekošanas investīciju plāna 2021. – 2027. gadam 6.3. tabula “Ieguldījumu virzienu prioritizācijas un investīciju ieguldījumu apkopojums” un 2.2.tabula “Investīciju ieguldījumu virzieni un atbalstāmās darbības dzeramā ūdens apgādes jomā”) [4]. Attiecīgi jāsecina, ka gan esošo ūdenssaimniecības pakalpojumu nodrošināšanai energoefektīvā un klimatneitrālā veidā, gan jauno notekūdeņu attīrīšanas prasību nodrošināšanā būtiska loma ir investīciju pieejamībai energoefektivitātes un oglekļa dioksīda emisiju samazināšanas pasākumiem.
Ievērojot minēto investīciju notekūdeņu attīrīšanas jomā nozīmīgumu, un tuvāko 10 – 15 gadu laikā pieaugošās prasības sabiedrisko ūdenssaimniecības pakalpojumu kvalitātei, kas neizbēgami radīs elektroenerģijas patēriņa pieaugumu, Programmas ietvaros tika izveidota ES kohēzijas politikas programmas 2021. – 2027. gadam (turpmāk – Programma) 2.1.1. specifiskā atbalsta mērķa “Energoefektivitātes veicināšana un siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšana” (turpmāk – SAM 2.1.1.) 2.1.1.6. pasākuma “Pašvaldību ēku energoefektivitātes paaugstināšana, otrā atlases kārta” Pasākuma otrā atlases kārta.
Problēmas un risinājumi
Problēmas apraksts
Nav izstrādāti nosacījumi par Pasākuma otrās atlases kārtas īstenošanu, kas paredzētu ERAF finansējuma atbalstu darbību īstenošanai.
Risinājuma apraksts
Izstrādāt nosacījumus par Pasākuma otrās atlases kārtas īstenošanu, iekļaujot zemāk aprakstītos nosacījumus.
Ievērojot iepriekš minēto, Programmā tika izveidota Pasākuma otrās atlases kārta, lai veicinātu iepriekšējos ES fondu plānošanas periodos veikto investīciju secīgu turpināšanu un vienlaicīgi fokusēšanu uz jauniem, aizvien augstākiem mērķiem ūdenssaimniecības jomā, tādējādi sekmējot Notekūdeņu apsaimniekošanas investīciju plānā 2021. – 2027. gadam identificēto prioritāro rīcību izpildi, kā arī nodrošinātu praktisku NAI gatavību augstākām notekūdeņu attīrīšanas kvalitātes un citām vides prasībām, vienlaikus mazinot šo darbību ietekmi uz pakalpojumu tarifiem un vidi. Ņemot vērā, ka pēdējo 10 gadu laikā investīcijas ir veiktas tikai aglomerācijās ar CE>2000, attiecīgi Noteikumu projekts paredz, ka Pasākuma otrās atlases kārtas ietvaros ieguldījumi tiek veikti sabiedrisko ūdenssaimniecības pakalpojuma sistēmā jeb blīvi apdzīvotā teritorijā, tādējādi radot arī iespēju atbalstīt pēc iespējas lielāku un iespējams līdz šim atbalstu energoefektivitātes uzlabošanā nekad nesaņēmušu sabiedrisko ūdenssaimniecības pakalpojumu sistēmu. Ievērojot, ka projekti savā starpā tiks salīdzināti pēc kvalitatīvajiem kritērijiem, starp kuriem viens ir izmaksu efektivitātes kritērijs. Noteikumu projektā ir noteikts attiecināmo izmaksu minimālais apjoms un ERAF finansējuma ierobežojumi vienam projektam. Par vienu atsevišķu sabiedrisko ūdenssaimniecības pakalpojumu sistēmu var iesniegt vienu projekta iesniegumu.
Īstenojot projektus tiks ietaupīti energoresursi, tādējādi samazinot izmaksas pašvaldību iestādēm un iedzīvotājiem, kuri saņem sabiedrisko ūdenssaimniecības pakalpojumus.
Pasākuma otrās atlases kārtas ietvaros līdz 2029. gada 31. decembrim sasniedzams Programmas iznākuma rādītājs – uzstādītā atjaunīgos energoresursus izmantojošo tehnoloģiju enerģijas papildu ražošanas jauda vismaz 2 MW apmērā. Rādītāja vērtību summē no Pasākuma otrās atlases kārtas projektu iesniegumos norādītājām vērtībām un rādītāju uzskata par sasniegtu projektu noslēguma maksājuma veikšanas dienā.
Projektu ietvaros paredz ieguldījumus sabiedrisko ūdenssaimniecības pakalpojumu sniedzēju infrastruktūrā un nodrošina primārās enerģijas samazinājumu gadā vismaz 30 % apmērā no attiecīgajā tehnoloģiskajā procesā patērētā enerģijas apjoma. Var tikt veikti ieguldījumi, kas nodrošina primārās enerģijas samazinājumu vismaz 30% apmērā no attiecīgajam ūdenssaimniecības pakalpojumam patērētā primārās enerģijas apjoma. Aprēķinā par attiecīgajā tehnoloģiskajā procesā sasniegto primārās enerģijas samazinājumu ieskaita arī primārās enerģijas samazinājumu, kas rodas, uzstādītās atjaunīgo energoresursu (turpmāk - AER) izmantojošās elektroenerģiju ražojošas iekārtas ietvarā, ja saražotā elektroenerģija tiek izmantota, lai nodrošinātu attiecīgo ūdenssaimniecības pakalpojumu. Primārās enerģijas samazinājuma vērtību aprēķina, izmantojot finansējuma saņēmēja datus par ūdenssaimniecības sistēmā, kurā tiek īstenotas projekta aktivitātes, patērēto primārās enerģijas apjomu pirms un pēc projekta.
Projektu ietvaros radīto rādītāju uzturēšana tiks nodrošināta finansējuma saņēmēja budžeta ietvaros. Finansējuma saņēmējs vismaz piecus gadus pēc noslēguma maksājuma veikšanas projektā veiktās investīcijas un radītos pamatlīdzekļus izmanto projektā paredzētajam mērķim, kā arī nodrošina veikto investīciju ilgtspēju un uzturēšanu darba kārtībā. Šo nosacījumu izpildi uzrauga sadarbības iestāde – veicot projekta pēcuzraudzību piecus gadus pēc noslēguma maksājuma veikšanas.
Kopumā Pasākuma otrās atlases kārtas ietvaros plānotais ERAF finansējums ir 6 500 000 euro un nacionālais pašvaldību privātais līdzfinansējums – ne mazāks kā 3 500 000 euro. Privātais līdzfinansējums var būt saņēmis komercdarbības atbalstu (pašvaldības galvojums, aizdevums par pazeminātām procentlikmēm).
Atbilstoši Ministru kabineta 2024.gada 30.aprīļa sēdes protokola Nr. 18 43. § 3.punktam (24-UZ-258) Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija turpmāk - VARAM), izstrādājot noteikumu projektu Pasākuma otrās atlases kārtas īstenošanas nosacījumus, palielina nacionālā līdzfinansējuma apmēru, lai nodrošinātu, ka netiek pārsniegta maksimālā ERAF finansējuma likme VARAM atbildībā esošajos Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021. – 2027. gadam 2.1. prioritātes "Klimata pārmaiņu mazināšana un pielāgošanās klimata pārmaiņām” pasākumos, kas saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2021/1060 (2021. gada 24. jūnijs), ar ko paredz kopīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu Plus, Kohēzijas fondu, Taisnīgas pārkārtošanās fondu un Eiropas Jūrlietu, zvejniecības un akvakultūras fondu un finanšu noteikumus attiecībā uz tiem un uz Patvēruma, migrācijas un integrācijas fondu, Iekšējās drošības fondu un Finansiāla atbalsta instrumentu robežu pārvaldībai un vīzu politikai 112. pantu noteikta 85% apmērā. Attiecīgi Pasākuma otrās atlases kārtas ERAF finansējuma atbalsta likme tiek noteikta līdz 65%. Šāds investīciju atbalsta procentuālais apjoms ir noteikts arī, lai veicinātu privātā finansējuma piesaisti projektu aktivitātēm un atbalstu varētu saņemtu lielāks skaits potenciālo projektu iesniedzēju. Atbalsta intensitāte attiecināmo izmaksu kopsummai līdz 65% no kopējām attiecināmajām izmaksām noteikta, ņemot vērā iepriekš minētos jau veiktos būtiskos ES fondu ieguldījumus ūdenssaimniecības infrastruktūrā iepriekšējos gados un sākotnēji plānoto, ka atbalsts ūdenssaimniecības jomā varētu tiktu sniegts finanšu instrumentu veidā.
Projektu iesniegumu atlase plānota kā atklāts konkurss, kas nodrošina vienlīdzīgas iespējas pretendēt uz atbalstu visiem projektu iesniedzējiem.
Pieejams:
[1] https://dmsearch.cor.europa.eu/search/public?k=(documenttype:AC)(documentnumber:6179)(documentyear:2022)(documentlanguage:EN)
[2] https://www.sprk.gov.lv/content/nozares-raditaji-2
[3] https://www.varam.gov.lv/lv/media/37692/download?attachment
[4] https://www.varam.gov.lv/lv/notekudenu-apsaimniekosanas-investiciju-plans-2021-2027-gadam
Prasības projekta iesniedzējam
Noteikumu projekts nosaka, ka projekta iesniedzējs, kas pēc projekta iesnieguma apstiprināšanas ir finansējuma saņēmējs, var būt pašvaldībai piederoša kapitālsabiedrība, publiski privāta kapitālsabiedrība – sabiedrisko ūdenssaimniecības pakalpojumu sniedzējs. Projekta iesniedzējam ir jābūt noslēgtam pakalpojuma līgumam ar pašvaldību par sabiedrisko ūdenssaimniecības pakalpojumu sniegšanu. Pasākuma atlases kārtas ietvaros atbalsts tiek sniegts sabiedrisko ūdenssaimniecības pakalpojumu sniedzējam vispārējas tautsaimnieciskas nozīmes pakalpojumu sniegšanas kvalitātes uzlabošanai notekūdeņu attīrīšanas un novadīšanas jomā. Par vienu sabiedrisko ūdenssaimniecības pakalpojumu sniegšanas teritoriju vai tās daļu –apdzīvotu vietu atlases kārtas ietvaros drīkst iesniegt vienu projekta iesniegumu. Ja atlases kārtas ietvaros pieejamais ERAF finansējums netiek izmantots, atlikušo ERAF finansējumu un tam piesaistīto iznākuma rādītāju, sadarbības iestādei vienojoties ar VARAM par atlases nosacījumiem, novirza uz nākamo pasākuma atlases kārtas uzsaukumu vai pasākuma trešo kārtu vai citu specifiskā atbalsta mērķa pasākumu organizēšanai. Atbalsts grūtībās nonākušam sabiedrisko ūdenssaimniecības pakalpojumu sniedzējam netiek piešķirts.
Noteikumu projekts paredz, ka projekta iesniegums tiek sagatavots atbilstoši projektu iesniegumu atlases nolikumā noteiktajām prasībām un iesniegts sadarbības iestādē, izmantojot Kohēzijas politikas fondu vadības informācijas sistēmu, tai skaitā apliecinot projekta iesniedzēja interešu konflikta neesamību.
Pasākuma otrās atlases kārtas ietvaros tiek paredzētas šādas galvenās darbības:
- atjaunīgos energoresursus izmantojošu elektroenerģiju ražojošu iekārtu uzstādīšana un, ja nepieciešams, lai lietderīgi izmantotu enerģiju, kas saražota laikā, kad tās ražošanas apjoms ir lielāks nekā patēriņš un ievērotu nosacījumu, ka 100% no saražotās enerģijas tiks izmantoti pašpatēriņam, šo iekārtu saražotās enerģijas akumulējošas iekārtas uzstādīšana. Lai pie pieejamā finansējuma nodrošinātu iznākuma rādītāja sasniegšanu un, ka 100% no saražotās enerģijas tiks izmantoti tikai pašpatēriņam, ir noteikts ierobežojums, ka uzstādīto atjaunīgo energoresursu enerģijas papildu ražošanas jauda nepārsniedz 999,99 kW;
- enerģijas patēriņa vadībai nepieciešamo viedo tehnoloģiju iegāde un uzstādīšana;
- sabiedrisko ūdenssaimniecības pakalpojumu sniegšanā iesaistīto tehnoloģisko iekārtu un procesu energoefektivitātes uzlabošana.
Pasākuma otrās atlases kārtas ietvaros ir atbalstāmas darbības, kas nodrošina vienlīdzību, iekļaušanu un nediskrimināciju.
Noteikumu projekts nosaka atbalstāmās darbības un attiecināmās izmaksas. Projekta ietvaros attiecināmās izmaksas ir pakārtotas atbalstāmajām darbībām, t.i., attiecināmas ir izmaksas atbalstāmo darbību īstenošanai (kas pamatā paredzētas kā iekārtu, mehānismu un inženiertehnisko risinājumu iegāde, uzstādīšana), kā arī saistītās nepieciešamās darbības šo procesu nodrošināšanai, projekta iesnieguma sagatavošanas izmaksas (izmaksu un ieguvumu analīzes, SEG emisiju ietaupījuma aprēķina izmaksas), aizvietojamo iekārtu demontāžas izmaksas, projekta komunikācijas un vizuālās identitātes izmaksas, izmaksas horizontālā principa "Vienlīdzība, iekļaušana, nediskriminācija un pamattiesību ievērošana" nodrošināšanai, pievienotās vērtības nodokļa izmaksas (kas tiešā veidā saistītas ar projektu). Normatīvo aktu prasību izpildei nepieciešamās izmaksas (piemēram, ietekmes uz vidi novērtējums vai grozījumu sagatavošana piesārņojošās darbības atļaujā) jāsedz finansējuma saņēmējam par saviem līdzekļiem, ņemot vērā, ka ar atlases kārtā pieejamo finansējumu nepieciešams īstenot pēc iespējas vairāk praktisku energoefektivitātes pasākumu īstenošanai.
Projektos nav iekļaujamas neattiecināmās izmaksas. Noteikumu projektā iekļauta prasība, ka ārpus projekta netiek īstenotas darbības, kas tiešā veidā nodrošina projekta mērķa sasniegšanu, lai novērstu gadījumus, kad, piemēram, iekārtu pamatnes būvdarbi tiek īstenoti ārpus projekta un sadarbības iestādei nav iespējams veikt pilnvērtīgu uzraudzību. Vienīgais izņēmums ir projekta izmaksu sadārdzinājums. Ja pēc projekta iesnieguma apstiprināšanas, veicot būvdarbu vai iekārtu piegādes iepirkumu, tiek secināts, ka plānotās attiecināmās izmaksas ir lielākas nekā sākotnēji plānots, tas netiek uzskatīts par sadārdzinājumu (sadārdzinājums iespējams tikai jau spēkā esošos līgumos par būvniecību vai iekārtu piegādi). Attiecīgi finansējuma saņēmējam ir jāveic grozījumi līgumā par projekta īstenošanu, palielinot attiecināmās izmaksas, vienlaikus nemainot tam piešķirto ERAF finansējuma apmēru tiek palielināts privātais līdzfinansējums).
Nav attiecināmas tādas izmaksas, kas radušās uz darba līguma pamata, kā arī:
- centralizētās kanalizācijas tīklu sistēmas pārbūve vai atjaunošana;
- zemes vai būves iegāde;
- izmaksas par būvniecību, kas ir pieņemtas ekspluatācijā pirms projekta iesnieguma iesniegšanas , kā arī izmaksas par precēm (piemēram, iekārtas, mehānismi u.c.) un pakalpojumiem (izņemot Noteikuma projektā noteiktos pakalpojuma veidus), par kurām pirms projekta iesnieguma iesniegšanas ir parakstīti preču vai pakalpojumu nodošanas un pieņemšanas akti;
- lietotu iekārtu iegāde;
- izmaksas par publicitātes nodrošināšanas darbībām, kas veiktas papildus obligātajām publicitātes prasībām, ko nosaka normatīvie akti par ES fondu līdzfinansēto projektu publicitātes un vizuālās identitātes prasību nodrošināšanu;
- jebkāda veida pārvietojamās tehnikas un transportlīdzekļu iegādes izmaksas;
- esošo tehnoloģisko iekārtu atjaunošanai paredzēto ieguldījumu izmaksas, kas nerada primārās enerģijas ietaupījumus;
- jebkādas būvdarbu, tai skaitā teritorijas labiekārtošanas izmaksas un ar to saistītajā infrastruktūrā, kas tiešā veidā nav saistītas ar atbalstāmo iekārtu ierīkošanu, izbūvi un uzstādīšanu;
- nodokļi un nodevu maksājumi, izņemot pievienotās vērtības nodokļa izmaksas, kas tiešā veidā saistītas ar projektu, ja tās nav atgūstamas atbilstoši nodokļu politiku reglamentējošos normatīvajos aktos noteiktajam;
- projekta izmaksas, kas nav tieši saistītas ar projekta ietvaros veiktajām darbībām, nav izmērāmas, samērīgas, pamatotas ar izdevumus apliecinošiem dokumentiem, un nav ievēroti saimnieciskuma, lietderības un efektivitātes principi.
Finansējuma saņēmējs izvērtē iespējas veikt sociāli atbildīgu publisko iepirkumu saskaņā ar Iepirkumu uzraudzības biroja sagatavoto informāciju par Sociāli atbildīgu publisko iepirkumu, kā arī Latvijas Sociālās uzņēmējdarbības asociācijas izstrādātajām “Vadlīnijām sociāli atbildīga publiskā iepirkuma īstenošanai”, ievērojot godīgas konkurences principu, nodrošinot konsultēšanos ar tirgus dalībniekiem caurskatāmā un atklātā veidā, — balstoties uz objektīviem un nediskriminējošiem kritērijiem. Sociāli atbildīga publiskā iepirkuma galvenie mērķi ir vairot nodarbinātības iespējas, veicināt pienācīgas kvalitātes nodarbinātību, sociālo iekļaušanu, sabiedrisku pakalpojumu un ēku pieejamību, plašam lietotāju lokam paredzētu pakalpojumu un produktu izstrādi, ētisku tirdzniecību, kā arī paplašināt sociālo standartu ievērošanu.
Izmaksas ir attiecināmas no projekta iesnieguma iesniegšanas sadarbības iestādē dienas, izņemot projekta pamatojošās dokumentācijas sagatavošanas izmaksas, kas ir attiecināmas, ja tās veiktas pēc 2021. gada 1. janvāra un, ja projekta pamatojošās dokumentācijas sagatavošanas izmaksas sākotnēji tiek segtas no projekta iesniedzēja līdzekļiem, tai skaitā nodrošinot, ka izmaksas nav tikušas finansētas no citiem finanšu instrumentiem, tai skaitā no ES vai ārvalstu finanšu palīdzības līdzekļiem. Projekta iesniegumā neiekļauj un finansējumu nepiešķir pabeigtām darbībām. Projekta iesnieguma sagatavošanas un veidnes aizpildīšanas Kohēzijas politikas vadības un informācijas sistēmā izmaksas nav uzskatāmas par projekta pamatojošo dokumentāciju un nav attiecināmas. Noteikumu projektā izmaksām, kas saistītas ar pamatojošās dokumentācijas izstrādi, ir noteikts procentuāls ierobežojums, lai nodrošinātu, ka Pasākuma otrās atlases kārtas ietvaros, kurā ir ierobežots pieejamais finansējums, investīcijas tiktu koncentrētas uz Pasākuma otrās atlases kārtas pamatmērķa – ūdenssaimniecības pakalpojumu energoefektivitātes uzlabošanas praktiskajiem pasākumiem.
Noteikumu projekta izstrādē tika vērtēta vienkāršoto izmaksu piemērošana, taču Noteikumu projekts neparedz vienkāršoto izmaksu piemērošanu attiecināmo izmaksu pozīcijām, ņemot vērā Pasākuma otrās atlases kārtas ietvaros paredzēto izmaksu dažādību, nepieciešamie ieguldījumi un to apjomi konkrētā aglomerācijā un līdz ar to arī projektā var būtiski atšķirties atbilstoši katra sabiedrisko ūdenssaimniecības pakalpojumu sniedzēja pakalpojumu sniegšanā iesaistīto iekārtu tehniskajam stāvoklim, jaudai, nepieciešamajiem uzlabojumiem, tehnoloģiskajām iespējām un šķēršļiem, kā arī esošajam energoefektivitātes līmenim. Jāņem vērā, ka vienkāršoto izmaksu piemērošana nebūtu efektīva arī no administratīvā viedokļa, jo nav pieejamu datu no iepriekšējā plānošanas perioda par līdzvērtīgas aktivitātes ietvaros veiktiem iekārtu iepirkumiem, jo 2014. – 2020. gada plānošanas periodā uzsvars ūdenssaimniecības jomas investīcijās tika likts uz centralizētās kanalizācijas sistēmas tīklu paplašināšanu un iedzīvotāju pieslēgšanu tai.
Noteikumu projekts paredz, ka attiecināmi ir arī neparedzētie izdevumi līdz piecu procentu apmērā no projekta kopējām attiecināmajām izmaksām. Vienlaikus tāpat kā līdzšinējā praksē, neparedzēto izmaksu faktiskai izmantošanai finansējuma saņēmējs sadarbības iestādē iesniegs pamatojumu, kuru sadarbības iestāde detalizēti izvērtēs. Neparedzētos izdevumus var izmantot ar projekta īstenošanu saistīto attiecināmo izmaksu segšanai. Ņemot vērā, ka Pasākuma otrās atlases kārtas ietvaros tiks veiktas arī būvniecības darbības, noteikumu projekts paredz, ka finansējuma saņēmējs nepieciešamības gadījumā var izmantot vai nu neparedzēto izdevumu apjomu (līdz 5% apmērā no projekta kopējām attiecināmajām izmaksām) vai rezerves izmaksu apjomu (līdz 10% apmērā no projekta attiecināmajām būvniecības izmaksām). Atbilstoši Vadlīnijām attiecināmo izmaksu noteikšanai Eiropas Savienības Kohēzijas politikas programmas 2021. – 2027. gada plānošanas periodā projektā var tikt plānotas vai nu rezerves izmaksas, vai nu neparedzētie izdevumi (nosaka finansējuma saņēmējs). Vienā projektā neplāno rezerves izmaksas un neparedzētos izdevumus.
Projekta īstenošanas nosacījumi.
Noteikumu projektā noteikti projekta īstenošanas nosacījumi, tostarp projekta īstenošanas termiņš un komunikācijas un vizuālās identitātes pasākumu nodrošināšanas nosacījumi.
Projekta īstenošanas vieta ir ūdenssaimniecības pakalpojumu sniegšanā iesaistīto iekārtu un iekārtu kompleksu (NAI, ūdens ieguves un sagatavošanas iekārtas u.c.) teritorija. Darbības var veikt arī teritorijā, kas funkcionāli ir saistīta ar minētajām iekārtām – piemēram, iekārtām vai to kompleksam piegulošajā zemesgabalā, kurā iespējams uzstādīt saules elektrostaciju. Respektīvi atjaunīgos energoresursus izmantojošu elektroenerģiju ražojošu un/vai to saražotās enerģijas akumulējošās iekārtas var uzstādīt gan projekta iesniedzēja zemesgabala īpašumā gan, ja ir projekta dzīves ciklā spēkā esošs nomas līgums vai līgums par apbūves tiesību uz zemesgabalu, kurā veiktas darbības projekta ietvaros. Minētais zemesgabals atrodas (NAI, ūdens ieguves un sagatavošanas iekārtas u.c.) piegulošajā zemesgabalā vai zemesgabalā, kurš robežojas ar piegulošo zemesgabalu.
Ja projektā tiek veikta tikai iekārtu uzstādīšana bez būvniecības (uz būvdarbu līguma pamata), tāpat attiecināmas iepriekš minētās prasības. Ja projekta iesniegumam pievienoto dokumentu darbības termiņš ir īsāks par projekta dzīves ciklu, tiek iesniegts apliecinājums par minēto prasību izpildi līdz pirmā maksājuma pieprasījuma iesniegšanai sadarbības iestādē.
Demarkācija ar Programmas 2.2.1. specifiskā atbalsta mērķa “Veicināt ilgtspējīgu ūdenssaimniecību” 2.2.1.1. pasākumu “Notekūdeņu un to dūņu apsaimniekošanas sistēmas attīstība piesārņojuma samazināšanai” (turpmāk – 2.2.1.1. pasākums) tiks nodrošināta, ņemot vērā, ka 2.2.1.1.pasākumā darbības vērstas uz notekūdeņu attīrīšanas iekārtu darbības uzlabošanu un notekūdeņu dūņu apsaimniekošanas infrastruktūras izveidi, bet netiks atbalstītas ūdenssaimniecības pakalpojumā iesaistīto iekārtu energoefektivitātes paaugstināšanas darbības un atjaunīgos energoresursus izmantojošu iekārtu uzstādīšana, kas paredzēta Pasākuma otrās atlases kārtas ietvaros.
Noteikumu projektā tiek paredzēts, ka sadarbības iestāde var piešķirt finansējuma saņēmējam avansu līdz 50% no projektam piešķirtā ERAF finansējuma pēc civiltiesiskā līguma par projekta īstenošanu noslēgšanas, ievērojot, ka avansu var izmaksāt vairākos maksājumos un avansa un starpposma maksājumu kopsumma nepārsniedz 90% no projektam piešķirtā ERAF finansējuma. Šāds piešķiramā avansa apmērs noteikts kā optimālākais variants, kas nepieciešams projektu īstenošanai, lai tiktu nodrošināta naudas plūsma projektā iekļauto darbību ieviešanai, ņemot vērā, ka projektu iesniedzēji ir pašvaldības kapitālsabiedrības, kurām ir ierobežotas budžeta iespējas ES fondu projektu priekšfinansēšanai, kā arī ņemot vērā, ka nepieciešams veicināt investīciju nonākšanu tautsaimniecībā un nodrošināt n+3 principa izpildi. Vienlaikus projektu iesniedzējiem tiek noteikta prasība reizē ar avansa pieprasījumu iesniegt pamatojumu par spēju avansu izlietot sešu mēnešu laikā. Avansa izlietošanas termiņš noteikts, ņemot vērā plānoto atlases laika grafiku un to, ka infrastruktūras būvniecība ir cieši saistīta ar sezonalitāti - ziemas sezonā ir ierobežota būvdarbu veikšana ārtelpā, kad aktīvi būvdarbi nenotiek, tāpēc nepieciešams plānot ilgāku laiku avansa izlietošanai, iekļaujot arī aktīvās būvdarbu sezonas mēnešus, tādējādi veicinot ikgadējo budžeta izpildi.
Avanss finansējuma saņēmējam tiks izmaksāts tikai tad, ja norādītajā termiņā ir iespējams to apgūt, piemēram, projekta iesniedzējam ir pabeigts būvdarbu iepirkums (vai iepirkumu komisija ir pieņēmusi lēmumu par iepirkuma uzvarētāju) vai noslēgts būvdarbu līgums, pakalpojumu līgums un citos gadījumos atbilstoši sadarbības iestādes noteiktajām iekšējās kārtības procedūrām.
Finansējuma saņēmējs, kas ir kapitālsabiedrība, avansa pieprasījumu sagatavo tādā kārtībā un apjomā, lai tas atbilst šī Noteikumu projekta nosacījumiem.
Noteikumu projekts paredz, ka finansējuma nodrošina interešu konflikta neesamību saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2018. gada 18. jūlija Regulas (ES, Euratom) Nr. 2018/1046 par finanšu noteikumiem, ko piemēro Savienības vispārējam budžetam, ar kuru groza Regulas (ES) Nr. 1296/2013, (ES) Nr. 1301/2013, (ES) Nr. 1303/2013, (ES) Nr. 1304/2013, (ES) Nr. 1309/2013, (ES) Nr. 1316/2013, (ES) Nr. 223/2014, (ES) Nr. 283/2014 un Lēmumu Nr. 541/2014/ES un atceļ Regulu (ES, Euratom) Nr. 966/2012 61. panta, kā arī sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju iepirkumus regulējošo normatīvo aktu prasībām.
Finansējuma saņēmējs izstrādā nosacījumus, kā tas pārliecinās par interešu konflikta, krāpšanas un korupcijas risku neesamību, tostarp identificē apstākļus, kuri izraisa vai var izraisīt interešu konfliktu un krāpšanas un korupcijas riskus, kas rada apdraudējumu vai kaitējumu projekta īstenošanā, nosaka veicamos pasākumus un izstrādā darbības plānu interešu konflikta un krāpšanas un korupcijas risku preventīvai novēršanai un gadījumiem, kad interešu konflikts, krāpšana vai korupcija ir atklāta.
Projekta ilgtspējas periods ir atbilstošs Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2021/1060 (2021. gada 24. jūnijs), ar ko paredz kopīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu Plus, Kohēzijas fondu, Taisnīgas pārkārtošanās fondu un Eiropas Jūrlietu, zvejniecības un akvakultūras fondu un finanšu noteikumus attiecībā uz tiem un uz Patvēruma, migrācijas un integrācijas fondu, Iekšējās drošības fondu un Finansiāla atbalsta instrumentu robežu pārvaldībai un vīzu politikai (turpmāk – Regula 2021/1060) 65. pantā noteiktajam, t.sk. finansējuma saņēmējs ievēro 65. panta pirmās daļas b) un c) apakšpunktā minētās prasības, pretējā gadījumā veic saņemtā finansējuma atmaksāšanu 65. panta pirmajā daļā noteiktajā kārtībā.
Komunikācijas un vizuālās identitātes pasākumi tiks nodrošināti gan saskaņā ar Regulas 2021/1060 47. pantu un 50. pantu un normatīvajiem aktiem, kas nosaka kārtību, kādā Eiropas Savienības fondu vadībā iesaistītās institūcijas nodrošina šo fondu ieviešanu 2021. – 2027. gada plānošanas periodā, gan arī tiks ievērotas Eiropas Savienības fondu 2021. – 2027. gada plānošanas perioda un Atveseļošanas fonda komunikācijas un dizaina vadlīnijas.
Citi nosacījumi.
Pasākuma otrās atlases kārtā iekļauti horizontālā principa “Klimatdrošināšana” specifiskie atbilstības kritēriji, paredzot projekta iesniegumā vērtēt klimatiskās ietekmes faktorus, lai tiktu veidota tāda infrastruktūra, kas ir noturīga pret šo faktoru izpausmi un veikt SEG emisiju ietaupījuma aprēķinu, ņemot vērā, ka atlases kārtai ir tieša ietekme uz šo horizontālo principu. Pasākuma otrajai atlases kārtai ir tieša ietekme uz horizontālo principu “Energoefektivitāte pirmajā vietā” (attiecīgi ir noteikts specifiskais atbilstības kritērijs, ka projektā ir iekļautas darbības (ja attiecināms), kas paredz enerģijas ietaupījumu vai pasākumus, kas kopumā vai daļēji ir aizstājami ar izmaksefektīviem, tehniski, ekonomiski un videi nekaitīgiem alternatīviem pasākumiem, un vienlīdz efektīvi nodrošina attiecīgo mērķu sasniegšanu), taču nav ietekmes uz horizontālo principu “Vienlīdzība, iekļaušana, nediskriminācija un pamattiesību ievērošana”.
Attiecībā uz projektu ietekmi uz horizontālo principu īstenošanu, finansējuma saņēmējs uzkrāj datus atbilstoši projektu iesniegumu vērtēšanas kritērijos un to piemērošanas metodikā sniegtajam skaidrojumam, piemēram, par projekta ietekmi uz horizontālo principu “Klimatdrošināšana” – uzkrāj datus par SEG emisiju ietaupījumu un infrastruktūrai veikto klimatiskās ietekmes faktoru izvērtējumu (un darbībām, kas veiktas, lai padarītu infrastruktūru noturīgu pret šo faktoru izpausmēm, ja attiecināms), bet attiecībā uz horizontālo principu "Energoefektivitāte pirmajā vietā" - uzkrāj datus par ar projekta īstenošanu sasniegto enerģijas ietaupījumu (ja attiecināms).
Atbilstoši Eiropas Komisijas paskaidrojuma rakstam par principa “Nenodarīt būtisku kaitējumu” piemērošanu kohēzijas politikā (2021. gada 27. septembris) [5], Noteikumu projektam nav tieša negatīva ietekme uz principu “Nenodarīt būtisku kaitējumu”, tai skaitā uz šādiem vides mērķiem:
1) klimata pārmaiņu mazināšana;
2) pielāgošanas klimata pārmaiņām;
3) ūdens un jūras resursu ilgtspējīga izmantošana un aizsardzība;
4) aprites ekonomika, tostarp atkritumu rašanās novēršana un pārstrāde;
5) piesārņojuma novēršana un to kontrole gaisā, ūdenī vai zemē;
6) bioloģiskās daudzveidības un ekosistēmu aizsardzība un atjaunošana.
Atlases kārtas ietvaros plānotās darbības neizraisīs negatīvu ietekmi un būs vērstas uz SEG emisiju samazināšanu, kā arī neradīs negatīvu ietekmi uz pielāgošanās klimata pārmaiņām mērķu sasniegšanu. Plānotās darbības iekļauj SEG emisiju samazinājumu, un darbības, kas vērstas uz kopējo ūdenssaimniecības pakalpojumu energoefektivitāti.
Horizontālā principa “Nenodarīt būtisku kaitējumu” novērtējumā iekļautā informācija tiks vērtēta, balstoties uz projektu iesniegumu vērtēšanas kritērijiem un to piemērošanas metodikā sniegto skaidrojumu, nodrošinot, ka tiek novērsta vai mazināta Pasākuma otrās atlases kārtas ietvaros atbalstāmo darbību ietekme uz vidi. Noteikumu projekts paredz, ka projekta iesniedzējs par saviem līdzekļiem,veic ietekmes uz vidi novērtējumu vai sākotnējo izvērtējumu (ja attiecināms). Projekta iesniegšanas brīdī var nebūt pabeigts ietekmes uz vidi novērtējums vai sākotnējais izvērtējums. Tādā gadījumā līgumā par projekta īstenošanu iekļauj nosacījumu, ka novērtējums vai izvērtējums jāpabeidz līdz projektā paredzētās darbības uzsākšanai (ja attiecināms), informējot sadarbības iestādi tiklīdz novērtējums vai sākotnējais izvērtējums ir pabeigts, kas ļauj īstenot projektā plānotās darbības.
Projektu iesniedzējiem jānodrošina, ka projektā tiek paredzēts zaļais publiskais iepirkums preču un pakalpojumu grupām, kurām obligāti piemērojams zaļais publiskais iepirkums saskaņā ar MK 2017. gada 20. jūnija noteikumiem Nr. 353 “Prasības zaļajam publiskajam iepirkumam un to piemērošanas kārtība” (turpmāk – MK noteikumi Nr. 353), tādējādi ilgtermiņā mazinot ietekmi uz klimata pārmaiņām, koncentrējoties uz otrreizējo būvmateriālu un materiālu izmantošanu, tāpat priekšroka dodama videi draudzīgākiem materiāliem, kas satur mazāk kaitīgo vielu.
Ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2018. gada 30. maija Direktīvā 2018/851/ES, ar ko groza Direktīvu 2008/98 par atkritumiem noteiktos mērķus, projektu iesniedzējiem kopā ar projekta iesniegumu nepieciešams iesniegt apliecinājumus par to, ka tiks ievērotas MK 2021. gada 26. oktobra noteikumos Nr. 712 “Atkritumu dalītas savākšanas, sagatavošanas atkārtotai izmantošanai, pārstrādes un materiālu reģenerācijas noteikumi” 6. punktā un MK noteikumu Nr. 353 2. pielikumā noteiktās prasības, tostarp, ka nebīstamos būvgružus un ēku nojaukšanas atkritumus, kas būvlaukumā radušies būvniecības laikā, saskaņā ar atkritumu apsaimniekošanas hierarhiju atkārtoti izmanto būvniecības objektā uz vietas (tostarp aizbēršanas darbībām, kurās atkritumus izmanto citu materiālu aizstāšanai) vai tos nodos sagatavošanai atkārtotai izmantošanai, pārstrādei vai reģenerācijai uzņēmumiem, kas saņēmuši atbilstošas piesārņojošās darbības atļaujas.
Ja projekta ietvaros tiek plānots nojaukt būves, kurās ir azbestu saturoši materiāli, azbestu saturošie izstrādājumi tiks apstrādāti un transportēti atbilstoši normatīvajiem aktiem par darba aizsardzības prasībām darbā ar azbestu, tajā skaitā nepieļaujot azbesta šķiedru vai putekļu nokļūšanu vidē. Prasība ir pārņemta nacionālajos normatīvajos aktos, uzraudzību saskaņā MK 2011. gada 19. aprīļa noteikumos Nr. 301 "Noteikumi par azbesta un azbesta izstrādājumu ražošanas radīto vides piesārņojumu un azbesta atkritumu apsaimniekošanu" un saskaņā ar MK 2004. gada 12. oktobra noteikumos Nr. 852 "Darba aizsardzības prasības darbā ar azbestu" noteikto veic Valsts vides dienests un Veselības inspekcija.
[5] Pieejams: https://www.anpal.gov.it/documents/552016/1098881/06_EGESIF_21-0025-00_DNSH_expl_note.pdf/23bd2ac2-a422-a570-599e-e976c7eb33d5?t=1634727397571
Ievērojot iepriekš minēto, Programmā tika izveidota Pasākuma otrās atlases kārta, lai veicinātu iepriekšējos ES fondu plānošanas periodos veikto investīciju secīgu turpināšanu un vienlaicīgi fokusēšanu uz jauniem, aizvien augstākiem mērķiem ūdenssaimniecības jomā, tādējādi sekmējot Notekūdeņu apsaimniekošanas investīciju plānā 2021. – 2027. gadam identificēto prioritāro rīcību izpildi, kā arī nodrošinātu praktisku NAI gatavību augstākām notekūdeņu attīrīšanas kvalitātes un citām vides prasībām, vienlaikus mazinot šo darbību ietekmi uz pakalpojumu tarifiem un vidi. Ņemot vērā, ka pēdējo 10 gadu laikā investīcijas ir veiktas tikai aglomerācijās ar CE>2000, attiecīgi Noteikumu projekts paredz, ka Pasākuma otrās atlases kārtas ietvaros ieguldījumi tiek veikti sabiedrisko ūdenssaimniecības pakalpojuma sistēmā jeb blīvi apdzīvotā teritorijā, tādējādi radot arī iespēju atbalstīt pēc iespējas lielāku un iespējams līdz šim atbalstu energoefektivitātes uzlabošanā nekad nesaņēmušu sabiedrisko ūdenssaimniecības pakalpojumu sistēmu. Ievērojot, ka projekti savā starpā tiks salīdzināti pēc kvalitatīvajiem kritērijiem, starp kuriem viens ir izmaksu efektivitātes kritērijs. Noteikumu projektā ir noteikts attiecināmo izmaksu minimālais apjoms un ERAF finansējuma ierobežojumi vienam projektam. Par vienu atsevišķu sabiedrisko ūdenssaimniecības pakalpojumu sistēmu var iesniegt vienu projekta iesniegumu.
Īstenojot projektus tiks ietaupīti energoresursi, tādējādi samazinot izmaksas pašvaldību iestādēm un iedzīvotājiem, kuri saņem sabiedrisko ūdenssaimniecības pakalpojumus.
Pasākuma otrās atlases kārtas ietvaros līdz 2029. gada 31. decembrim sasniedzams Programmas iznākuma rādītājs – uzstādītā atjaunīgos energoresursus izmantojošo tehnoloģiju enerģijas papildu ražošanas jauda vismaz 2 MW apmērā. Rādītāja vērtību summē no Pasākuma otrās atlases kārtas projektu iesniegumos norādītājām vērtībām un rādītāju uzskata par sasniegtu projektu noslēguma maksājuma veikšanas dienā.
Projektu ietvaros paredz ieguldījumus sabiedrisko ūdenssaimniecības pakalpojumu sniedzēju infrastruktūrā un nodrošina primārās enerģijas samazinājumu gadā vismaz 30 % apmērā no attiecīgajā tehnoloģiskajā procesā patērētā enerģijas apjoma. Var tikt veikti ieguldījumi, kas nodrošina primārās enerģijas samazinājumu vismaz 30% apmērā no attiecīgajam ūdenssaimniecības pakalpojumam patērētā primārās enerģijas apjoma. Aprēķinā par attiecīgajā tehnoloģiskajā procesā sasniegto primārās enerģijas samazinājumu ieskaita arī primārās enerģijas samazinājumu, kas rodas, uzstādītās atjaunīgo energoresursu (turpmāk - AER) izmantojošās elektroenerģiju ražojošas iekārtas ietvarā, ja saražotā elektroenerģija tiek izmantota, lai nodrošinātu attiecīgo ūdenssaimniecības pakalpojumu. Primārās enerģijas samazinājuma vērtību aprēķina, izmantojot finansējuma saņēmēja datus par ūdenssaimniecības sistēmā, kurā tiek īstenotas projekta aktivitātes, patērēto primārās enerģijas apjomu pirms un pēc projekta.
Projektu ietvaros radīto rādītāju uzturēšana tiks nodrošināta finansējuma saņēmēja budžeta ietvaros. Finansējuma saņēmējs vismaz piecus gadus pēc noslēguma maksājuma veikšanas projektā veiktās investīcijas un radītos pamatlīdzekļus izmanto projektā paredzētajam mērķim, kā arī nodrošina veikto investīciju ilgtspēju un uzturēšanu darba kārtībā. Šo nosacījumu izpildi uzrauga sadarbības iestāde – veicot projekta pēcuzraudzību piecus gadus pēc noslēguma maksājuma veikšanas.
Kopumā Pasākuma otrās atlases kārtas ietvaros plānotais ERAF finansējums ir 6 500 000 euro un nacionālais pašvaldību privātais līdzfinansējums – ne mazāks kā 3 500 000 euro. Privātais līdzfinansējums var būt saņēmis komercdarbības atbalstu (pašvaldības galvojums, aizdevums par pazeminātām procentlikmēm).
Atbilstoši Ministru kabineta 2024.gada 30.aprīļa sēdes protokola Nr. 18 43. § 3.punktam (24-UZ-258) Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija turpmāk - VARAM), izstrādājot noteikumu projektu Pasākuma otrās atlases kārtas īstenošanas nosacījumus, palielina nacionālā līdzfinansējuma apmēru, lai nodrošinātu, ka netiek pārsniegta maksimālā ERAF finansējuma likme VARAM atbildībā esošajos Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021. – 2027. gadam 2.1. prioritātes "Klimata pārmaiņu mazināšana un pielāgošanās klimata pārmaiņām” pasākumos, kas saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2021/1060 (2021. gada 24. jūnijs), ar ko paredz kopīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu Plus, Kohēzijas fondu, Taisnīgas pārkārtošanās fondu un Eiropas Jūrlietu, zvejniecības un akvakultūras fondu un finanšu noteikumus attiecībā uz tiem un uz Patvēruma, migrācijas un integrācijas fondu, Iekšējās drošības fondu un Finansiāla atbalsta instrumentu robežu pārvaldībai un vīzu politikai 112. pantu noteikta 85% apmērā. Attiecīgi Pasākuma otrās atlases kārtas ERAF finansējuma atbalsta likme tiek noteikta līdz 65%. Šāds investīciju atbalsta procentuālais apjoms ir noteikts arī, lai veicinātu privātā finansējuma piesaisti projektu aktivitātēm un atbalstu varētu saņemtu lielāks skaits potenciālo projektu iesniedzēju. Atbalsta intensitāte attiecināmo izmaksu kopsummai līdz 65% no kopējām attiecināmajām izmaksām noteikta, ņemot vērā iepriekš minētos jau veiktos būtiskos ES fondu ieguldījumus ūdenssaimniecības infrastruktūrā iepriekšējos gados un sākotnēji plānoto, ka atbalsts ūdenssaimniecības jomā varētu tiktu sniegts finanšu instrumentu veidā.
Projektu iesniegumu atlase plānota kā atklāts konkurss, kas nodrošina vienlīdzīgas iespējas pretendēt uz atbalstu visiem projektu iesniedzējiem.
Pieejams:
[1] https://dmsearch.cor.europa.eu/search/public?k=(documenttype:AC)(documentnumber:6179)(documentyear:2022)(documentlanguage:EN)
[2] https://www.sprk.gov.lv/content/nozares-raditaji-2
[3] https://www.varam.gov.lv/lv/media/37692/download?attachment
[4] https://www.varam.gov.lv/lv/notekudenu-apsaimniekosanas-investiciju-plans-2021-2027-gadam
Prasības projekta iesniedzējam
Noteikumu projekts nosaka, ka projekta iesniedzējs, kas pēc projekta iesnieguma apstiprināšanas ir finansējuma saņēmējs, var būt pašvaldībai piederoša kapitālsabiedrība, publiski privāta kapitālsabiedrība – sabiedrisko ūdenssaimniecības pakalpojumu sniedzējs. Projekta iesniedzējam ir jābūt noslēgtam pakalpojuma līgumam ar pašvaldību par sabiedrisko ūdenssaimniecības pakalpojumu sniegšanu. Pasākuma atlases kārtas ietvaros atbalsts tiek sniegts sabiedrisko ūdenssaimniecības pakalpojumu sniedzējam vispārējas tautsaimnieciskas nozīmes pakalpojumu sniegšanas kvalitātes uzlabošanai notekūdeņu attīrīšanas un novadīšanas jomā. Par vienu sabiedrisko ūdenssaimniecības pakalpojumu sniegšanas teritoriju vai tās daļu –apdzīvotu vietu atlases kārtas ietvaros drīkst iesniegt vienu projekta iesniegumu. Ja atlases kārtas ietvaros pieejamais ERAF finansējums netiek izmantots, atlikušo ERAF finansējumu un tam piesaistīto iznākuma rādītāju, sadarbības iestādei vienojoties ar VARAM par atlases nosacījumiem, novirza uz nākamo pasākuma atlases kārtas uzsaukumu vai pasākuma trešo kārtu vai citu specifiskā atbalsta mērķa pasākumu organizēšanai. Atbalsts grūtībās nonākušam sabiedrisko ūdenssaimniecības pakalpojumu sniedzējam netiek piešķirts.
Noteikumu projekts paredz, ka projekta iesniegums tiek sagatavots atbilstoši projektu iesniegumu atlases nolikumā noteiktajām prasībām un iesniegts sadarbības iestādē, izmantojot Kohēzijas politikas fondu vadības informācijas sistēmu, tai skaitā apliecinot projekta iesniedzēja interešu konflikta neesamību.
Pasākuma otrās atlases kārtas ietvaros tiek paredzētas šādas galvenās darbības:
- atjaunīgos energoresursus izmantojošu elektroenerģiju ražojošu iekārtu uzstādīšana un, ja nepieciešams, lai lietderīgi izmantotu enerģiju, kas saražota laikā, kad tās ražošanas apjoms ir lielāks nekā patēriņš un ievērotu nosacījumu, ka 100% no saražotās enerģijas tiks izmantoti pašpatēriņam, šo iekārtu saražotās enerģijas akumulējošas iekārtas uzstādīšana. Lai pie pieejamā finansējuma nodrošinātu iznākuma rādītāja sasniegšanu un, ka 100% no saražotās enerģijas tiks izmantoti tikai pašpatēriņam, ir noteikts ierobežojums, ka uzstādīto atjaunīgo energoresursu enerģijas papildu ražošanas jauda nepārsniedz 999,99 kW;
- enerģijas patēriņa vadībai nepieciešamo viedo tehnoloģiju iegāde un uzstādīšana;
- sabiedrisko ūdenssaimniecības pakalpojumu sniegšanā iesaistīto tehnoloģisko iekārtu un procesu energoefektivitātes uzlabošana.
Pasākuma otrās atlases kārtas ietvaros ir atbalstāmas darbības, kas nodrošina vienlīdzību, iekļaušanu un nediskrimināciju.
Noteikumu projekts nosaka atbalstāmās darbības un attiecināmās izmaksas. Projekta ietvaros attiecināmās izmaksas ir pakārtotas atbalstāmajām darbībām, t.i., attiecināmas ir izmaksas atbalstāmo darbību īstenošanai (kas pamatā paredzētas kā iekārtu, mehānismu un inženiertehnisko risinājumu iegāde, uzstādīšana), kā arī saistītās nepieciešamās darbības šo procesu nodrošināšanai, projekta iesnieguma sagatavošanas izmaksas (izmaksu un ieguvumu analīzes, SEG emisiju ietaupījuma aprēķina izmaksas), aizvietojamo iekārtu demontāžas izmaksas, projekta komunikācijas un vizuālās identitātes izmaksas, izmaksas horizontālā principa "Vienlīdzība, iekļaušana, nediskriminācija un pamattiesību ievērošana" nodrošināšanai, pievienotās vērtības nodokļa izmaksas (kas tiešā veidā saistītas ar projektu). Normatīvo aktu prasību izpildei nepieciešamās izmaksas (piemēram, ietekmes uz vidi novērtējums vai grozījumu sagatavošana piesārņojošās darbības atļaujā) jāsedz finansējuma saņēmējam par saviem līdzekļiem, ņemot vērā, ka ar atlases kārtā pieejamo finansējumu nepieciešams īstenot pēc iespējas vairāk praktisku energoefektivitātes pasākumu īstenošanai.
Projektos nav iekļaujamas neattiecināmās izmaksas. Noteikumu projektā iekļauta prasība, ka ārpus projekta netiek īstenotas darbības, kas tiešā veidā nodrošina projekta mērķa sasniegšanu, lai novērstu gadījumus, kad, piemēram, iekārtu pamatnes būvdarbi tiek īstenoti ārpus projekta un sadarbības iestādei nav iespējams veikt pilnvērtīgu uzraudzību. Vienīgais izņēmums ir projekta izmaksu sadārdzinājums. Ja pēc projekta iesnieguma apstiprināšanas, veicot būvdarbu vai iekārtu piegādes iepirkumu, tiek secināts, ka plānotās attiecināmās izmaksas ir lielākas nekā sākotnēji plānots, tas netiek uzskatīts par sadārdzinājumu (sadārdzinājums iespējams tikai jau spēkā esošos līgumos par būvniecību vai iekārtu piegādi). Attiecīgi finansējuma saņēmējam ir jāveic grozījumi līgumā par projekta īstenošanu, palielinot attiecināmās izmaksas, vienlaikus nemainot tam piešķirto ERAF finansējuma apmēru tiek palielināts privātais līdzfinansējums).
Nav attiecināmas tādas izmaksas, kas radušās uz darba līguma pamata, kā arī:
- centralizētās kanalizācijas tīklu sistēmas pārbūve vai atjaunošana;
- zemes vai būves iegāde;
- izmaksas par būvniecību, kas ir pieņemtas ekspluatācijā pirms projekta iesnieguma iesniegšanas , kā arī izmaksas par precēm (piemēram, iekārtas, mehānismi u.c.) un pakalpojumiem (izņemot Noteikuma projektā noteiktos pakalpojuma veidus), par kurām pirms projekta iesnieguma iesniegšanas ir parakstīti preču vai pakalpojumu nodošanas un pieņemšanas akti;
- lietotu iekārtu iegāde;
- izmaksas par publicitātes nodrošināšanas darbībām, kas veiktas papildus obligātajām publicitātes prasībām, ko nosaka normatīvie akti par ES fondu līdzfinansēto projektu publicitātes un vizuālās identitātes prasību nodrošināšanu;
- jebkāda veida pārvietojamās tehnikas un transportlīdzekļu iegādes izmaksas;
- esošo tehnoloģisko iekārtu atjaunošanai paredzēto ieguldījumu izmaksas, kas nerada primārās enerģijas ietaupījumus;
- jebkādas būvdarbu, tai skaitā teritorijas labiekārtošanas izmaksas un ar to saistītajā infrastruktūrā, kas tiešā veidā nav saistītas ar atbalstāmo iekārtu ierīkošanu, izbūvi un uzstādīšanu;
- nodokļi un nodevu maksājumi, izņemot pievienotās vērtības nodokļa izmaksas, kas tiešā veidā saistītas ar projektu, ja tās nav atgūstamas atbilstoši nodokļu politiku reglamentējošos normatīvajos aktos noteiktajam;
- projekta izmaksas, kas nav tieši saistītas ar projekta ietvaros veiktajām darbībām, nav izmērāmas, samērīgas, pamatotas ar izdevumus apliecinošiem dokumentiem, un nav ievēroti saimnieciskuma, lietderības un efektivitātes principi.
Finansējuma saņēmējs izvērtē iespējas veikt sociāli atbildīgu publisko iepirkumu saskaņā ar Iepirkumu uzraudzības biroja sagatavoto informāciju par Sociāli atbildīgu publisko iepirkumu, kā arī Latvijas Sociālās uzņēmējdarbības asociācijas izstrādātajām “Vadlīnijām sociāli atbildīga publiskā iepirkuma īstenošanai”, ievērojot godīgas konkurences principu, nodrošinot konsultēšanos ar tirgus dalībniekiem caurskatāmā un atklātā veidā, — balstoties uz objektīviem un nediskriminējošiem kritērijiem. Sociāli atbildīga publiskā iepirkuma galvenie mērķi ir vairot nodarbinātības iespējas, veicināt pienācīgas kvalitātes nodarbinātību, sociālo iekļaušanu, sabiedrisku pakalpojumu un ēku pieejamību, plašam lietotāju lokam paredzētu pakalpojumu un produktu izstrādi, ētisku tirdzniecību, kā arī paplašināt sociālo standartu ievērošanu.
Izmaksas ir attiecināmas no projekta iesnieguma iesniegšanas sadarbības iestādē dienas, izņemot projekta pamatojošās dokumentācijas sagatavošanas izmaksas, kas ir attiecināmas, ja tās veiktas pēc 2021. gada 1. janvāra un, ja projekta pamatojošās dokumentācijas sagatavošanas izmaksas sākotnēji tiek segtas no projekta iesniedzēja līdzekļiem, tai skaitā nodrošinot, ka izmaksas nav tikušas finansētas no citiem finanšu instrumentiem, tai skaitā no ES vai ārvalstu finanšu palīdzības līdzekļiem. Projekta iesniegumā neiekļauj un finansējumu nepiešķir pabeigtām darbībām. Projekta iesnieguma sagatavošanas un veidnes aizpildīšanas Kohēzijas politikas vadības un informācijas sistēmā izmaksas nav uzskatāmas par projekta pamatojošo dokumentāciju un nav attiecināmas. Noteikumu projektā izmaksām, kas saistītas ar pamatojošās dokumentācijas izstrādi, ir noteikts procentuāls ierobežojums, lai nodrošinātu, ka Pasākuma otrās atlases kārtas ietvaros, kurā ir ierobežots pieejamais finansējums, investīcijas tiktu koncentrētas uz Pasākuma otrās atlases kārtas pamatmērķa – ūdenssaimniecības pakalpojumu energoefektivitātes uzlabošanas praktiskajiem pasākumiem.
Noteikumu projekta izstrādē tika vērtēta vienkāršoto izmaksu piemērošana, taču Noteikumu projekts neparedz vienkāršoto izmaksu piemērošanu attiecināmo izmaksu pozīcijām, ņemot vērā Pasākuma otrās atlases kārtas ietvaros paredzēto izmaksu dažādību, nepieciešamie ieguldījumi un to apjomi konkrētā aglomerācijā un līdz ar to arī projektā var būtiski atšķirties atbilstoši katra sabiedrisko ūdenssaimniecības pakalpojumu sniedzēja pakalpojumu sniegšanā iesaistīto iekārtu tehniskajam stāvoklim, jaudai, nepieciešamajiem uzlabojumiem, tehnoloģiskajām iespējām un šķēršļiem, kā arī esošajam energoefektivitātes līmenim. Jāņem vērā, ka vienkāršoto izmaksu piemērošana nebūtu efektīva arī no administratīvā viedokļa, jo nav pieejamu datu no iepriekšējā plānošanas perioda par līdzvērtīgas aktivitātes ietvaros veiktiem iekārtu iepirkumiem, jo 2014. – 2020. gada plānošanas periodā uzsvars ūdenssaimniecības jomas investīcijās tika likts uz centralizētās kanalizācijas sistēmas tīklu paplašināšanu un iedzīvotāju pieslēgšanu tai.
Noteikumu projekts paredz, ka attiecināmi ir arī neparedzētie izdevumi līdz piecu procentu apmērā no projekta kopējām attiecināmajām izmaksām. Vienlaikus tāpat kā līdzšinējā praksē, neparedzēto izmaksu faktiskai izmantošanai finansējuma saņēmējs sadarbības iestādē iesniegs pamatojumu, kuru sadarbības iestāde detalizēti izvērtēs. Neparedzētos izdevumus var izmantot ar projekta īstenošanu saistīto attiecināmo izmaksu segšanai. Ņemot vērā, ka Pasākuma otrās atlases kārtas ietvaros tiks veiktas arī būvniecības darbības, noteikumu projekts paredz, ka finansējuma saņēmējs nepieciešamības gadījumā var izmantot vai nu neparedzēto izdevumu apjomu (līdz 5% apmērā no projekta kopējām attiecināmajām izmaksām) vai rezerves izmaksu apjomu (līdz 10% apmērā no projekta attiecināmajām būvniecības izmaksām). Atbilstoši Vadlīnijām attiecināmo izmaksu noteikšanai Eiropas Savienības Kohēzijas politikas programmas 2021. – 2027. gada plānošanas periodā projektā var tikt plānotas vai nu rezerves izmaksas, vai nu neparedzētie izdevumi (nosaka finansējuma saņēmējs). Vienā projektā neplāno rezerves izmaksas un neparedzētos izdevumus.
Projekta īstenošanas nosacījumi.
Noteikumu projektā noteikti projekta īstenošanas nosacījumi, tostarp projekta īstenošanas termiņš un komunikācijas un vizuālās identitātes pasākumu nodrošināšanas nosacījumi.
Projekta īstenošanas vieta ir ūdenssaimniecības pakalpojumu sniegšanā iesaistīto iekārtu un iekārtu kompleksu (NAI, ūdens ieguves un sagatavošanas iekārtas u.c.) teritorija. Darbības var veikt arī teritorijā, kas funkcionāli ir saistīta ar minētajām iekārtām – piemēram, iekārtām vai to kompleksam piegulošajā zemesgabalā, kurā iespējams uzstādīt saules elektrostaciju. Respektīvi atjaunīgos energoresursus izmantojošu elektroenerģiju ražojošu un/vai to saražotās enerģijas akumulējošās iekārtas var uzstādīt gan projekta iesniedzēja zemesgabala īpašumā gan, ja ir projekta dzīves ciklā spēkā esošs nomas līgums vai līgums par apbūves tiesību uz zemesgabalu, kurā veiktas darbības projekta ietvaros. Minētais zemesgabals atrodas (NAI, ūdens ieguves un sagatavošanas iekārtas u.c.) piegulošajā zemesgabalā vai zemesgabalā, kurš robežojas ar piegulošo zemesgabalu.
Ja projektā tiek veikta tikai iekārtu uzstādīšana bez būvniecības (uz būvdarbu līguma pamata), tāpat attiecināmas iepriekš minētās prasības. Ja projekta iesniegumam pievienoto dokumentu darbības termiņš ir īsāks par projekta dzīves ciklu, tiek iesniegts apliecinājums par minēto prasību izpildi līdz pirmā maksājuma pieprasījuma iesniegšanai sadarbības iestādē.
Demarkācija ar Programmas 2.2.1. specifiskā atbalsta mērķa “Veicināt ilgtspējīgu ūdenssaimniecību” 2.2.1.1. pasākumu “Notekūdeņu un to dūņu apsaimniekošanas sistēmas attīstība piesārņojuma samazināšanai” (turpmāk – 2.2.1.1. pasākums) tiks nodrošināta, ņemot vērā, ka 2.2.1.1.pasākumā darbības vērstas uz notekūdeņu attīrīšanas iekārtu darbības uzlabošanu un notekūdeņu dūņu apsaimniekošanas infrastruktūras izveidi, bet netiks atbalstītas ūdenssaimniecības pakalpojumā iesaistīto iekārtu energoefektivitātes paaugstināšanas darbības un atjaunīgos energoresursus izmantojošu iekārtu uzstādīšana, kas paredzēta Pasākuma otrās atlases kārtas ietvaros.
Noteikumu projektā tiek paredzēts, ka sadarbības iestāde var piešķirt finansējuma saņēmējam avansu līdz 50% no projektam piešķirtā ERAF finansējuma pēc civiltiesiskā līguma par projekta īstenošanu noslēgšanas, ievērojot, ka avansu var izmaksāt vairākos maksājumos un avansa un starpposma maksājumu kopsumma nepārsniedz 90% no projektam piešķirtā ERAF finansējuma. Šāds piešķiramā avansa apmērs noteikts kā optimālākais variants, kas nepieciešams projektu īstenošanai, lai tiktu nodrošināta naudas plūsma projektā iekļauto darbību ieviešanai, ņemot vērā, ka projektu iesniedzēji ir pašvaldības kapitālsabiedrības, kurām ir ierobežotas budžeta iespējas ES fondu projektu priekšfinansēšanai, kā arī ņemot vērā, ka nepieciešams veicināt investīciju nonākšanu tautsaimniecībā un nodrošināt n+3 principa izpildi. Vienlaikus projektu iesniedzējiem tiek noteikta prasība reizē ar avansa pieprasījumu iesniegt pamatojumu par spēju avansu izlietot sešu mēnešu laikā. Avansa izlietošanas termiņš noteikts, ņemot vērā plānoto atlases laika grafiku un to, ka infrastruktūras būvniecība ir cieši saistīta ar sezonalitāti - ziemas sezonā ir ierobežota būvdarbu veikšana ārtelpā, kad aktīvi būvdarbi nenotiek, tāpēc nepieciešams plānot ilgāku laiku avansa izlietošanai, iekļaujot arī aktīvās būvdarbu sezonas mēnešus, tādējādi veicinot ikgadējo budžeta izpildi.
Avanss finansējuma saņēmējam tiks izmaksāts tikai tad, ja norādītajā termiņā ir iespējams to apgūt, piemēram, projekta iesniedzējam ir pabeigts būvdarbu iepirkums (vai iepirkumu komisija ir pieņēmusi lēmumu par iepirkuma uzvarētāju) vai noslēgts būvdarbu līgums, pakalpojumu līgums un citos gadījumos atbilstoši sadarbības iestādes noteiktajām iekšējās kārtības procedūrām.
Finansējuma saņēmējs, kas ir kapitālsabiedrība, avansa pieprasījumu sagatavo tādā kārtībā un apjomā, lai tas atbilst šī Noteikumu projekta nosacījumiem.
Noteikumu projekts paredz, ka finansējuma nodrošina interešu konflikta neesamību saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2018. gada 18. jūlija Regulas (ES, Euratom) Nr. 2018/1046 par finanšu noteikumiem, ko piemēro Savienības vispārējam budžetam, ar kuru groza Regulas (ES) Nr. 1296/2013, (ES) Nr. 1301/2013, (ES) Nr. 1303/2013, (ES) Nr. 1304/2013, (ES) Nr. 1309/2013, (ES) Nr. 1316/2013, (ES) Nr. 223/2014, (ES) Nr. 283/2014 un Lēmumu Nr. 541/2014/ES un atceļ Regulu (ES, Euratom) Nr. 966/2012 61. panta, kā arī sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju iepirkumus regulējošo normatīvo aktu prasībām.
Finansējuma saņēmējs izstrādā nosacījumus, kā tas pārliecinās par interešu konflikta, krāpšanas un korupcijas risku neesamību, tostarp identificē apstākļus, kuri izraisa vai var izraisīt interešu konfliktu un krāpšanas un korupcijas riskus, kas rada apdraudējumu vai kaitējumu projekta īstenošanā, nosaka veicamos pasākumus un izstrādā darbības plānu interešu konflikta un krāpšanas un korupcijas risku preventīvai novēršanai un gadījumiem, kad interešu konflikts, krāpšana vai korupcija ir atklāta.
Projekta ilgtspējas periods ir atbilstošs Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2021/1060 (2021. gada 24. jūnijs), ar ko paredz kopīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu Plus, Kohēzijas fondu, Taisnīgas pārkārtošanās fondu un Eiropas Jūrlietu, zvejniecības un akvakultūras fondu un finanšu noteikumus attiecībā uz tiem un uz Patvēruma, migrācijas un integrācijas fondu, Iekšējās drošības fondu un Finansiāla atbalsta instrumentu robežu pārvaldībai un vīzu politikai (turpmāk – Regula 2021/1060) 65. pantā noteiktajam, t.sk. finansējuma saņēmējs ievēro 65. panta pirmās daļas b) un c) apakšpunktā minētās prasības, pretējā gadījumā veic saņemtā finansējuma atmaksāšanu 65. panta pirmajā daļā noteiktajā kārtībā.
Komunikācijas un vizuālās identitātes pasākumi tiks nodrošināti gan saskaņā ar Regulas 2021/1060 47. pantu un 50. pantu un normatīvajiem aktiem, kas nosaka kārtību, kādā Eiropas Savienības fondu vadībā iesaistītās institūcijas nodrošina šo fondu ieviešanu 2021. – 2027. gada plānošanas periodā, gan arī tiks ievērotas Eiropas Savienības fondu 2021. – 2027. gada plānošanas perioda un Atveseļošanas fonda komunikācijas un dizaina vadlīnijas.
Citi nosacījumi.
Pasākuma otrās atlases kārtā iekļauti horizontālā principa “Klimatdrošināšana” specifiskie atbilstības kritēriji, paredzot projekta iesniegumā vērtēt klimatiskās ietekmes faktorus, lai tiktu veidota tāda infrastruktūra, kas ir noturīga pret šo faktoru izpausmi un veikt SEG emisiju ietaupījuma aprēķinu, ņemot vērā, ka atlases kārtai ir tieša ietekme uz šo horizontālo principu. Pasākuma otrajai atlases kārtai ir tieša ietekme uz horizontālo principu “Energoefektivitāte pirmajā vietā” (attiecīgi ir noteikts specifiskais atbilstības kritērijs, ka projektā ir iekļautas darbības (ja attiecināms), kas paredz enerģijas ietaupījumu vai pasākumus, kas kopumā vai daļēji ir aizstājami ar izmaksefektīviem, tehniski, ekonomiski un videi nekaitīgiem alternatīviem pasākumiem, un vienlīdz efektīvi nodrošina attiecīgo mērķu sasniegšanu), taču nav ietekmes uz horizontālo principu “Vienlīdzība, iekļaušana, nediskriminācija un pamattiesību ievērošana”.
Attiecībā uz projektu ietekmi uz horizontālo principu īstenošanu, finansējuma saņēmējs uzkrāj datus atbilstoši projektu iesniegumu vērtēšanas kritērijos un to piemērošanas metodikā sniegtajam skaidrojumam, piemēram, par projekta ietekmi uz horizontālo principu “Klimatdrošināšana” – uzkrāj datus par SEG emisiju ietaupījumu un infrastruktūrai veikto klimatiskās ietekmes faktoru izvērtējumu (un darbībām, kas veiktas, lai padarītu infrastruktūru noturīgu pret šo faktoru izpausmēm, ja attiecināms), bet attiecībā uz horizontālo principu "Energoefektivitāte pirmajā vietā" - uzkrāj datus par ar projekta īstenošanu sasniegto enerģijas ietaupījumu (ja attiecināms).
Atbilstoši Eiropas Komisijas paskaidrojuma rakstam par principa “Nenodarīt būtisku kaitējumu” piemērošanu kohēzijas politikā (2021. gada 27. septembris) [5], Noteikumu projektam nav tieša negatīva ietekme uz principu “Nenodarīt būtisku kaitējumu”, tai skaitā uz šādiem vides mērķiem:
1) klimata pārmaiņu mazināšana;
2) pielāgošanas klimata pārmaiņām;
3) ūdens un jūras resursu ilgtspējīga izmantošana un aizsardzība;
4) aprites ekonomika, tostarp atkritumu rašanās novēršana un pārstrāde;
5) piesārņojuma novēršana un to kontrole gaisā, ūdenī vai zemē;
6) bioloģiskās daudzveidības un ekosistēmu aizsardzība un atjaunošana.
Atlases kārtas ietvaros plānotās darbības neizraisīs negatīvu ietekmi un būs vērstas uz SEG emisiju samazināšanu, kā arī neradīs negatīvu ietekmi uz pielāgošanās klimata pārmaiņām mērķu sasniegšanu. Plānotās darbības iekļauj SEG emisiju samazinājumu, un darbības, kas vērstas uz kopējo ūdenssaimniecības pakalpojumu energoefektivitāti.
Horizontālā principa “Nenodarīt būtisku kaitējumu” novērtējumā iekļautā informācija tiks vērtēta, balstoties uz projektu iesniegumu vērtēšanas kritērijiem un to piemērošanas metodikā sniegto skaidrojumu, nodrošinot, ka tiek novērsta vai mazināta Pasākuma otrās atlases kārtas ietvaros atbalstāmo darbību ietekme uz vidi. Noteikumu projekts paredz, ka projekta iesniedzējs par saviem līdzekļiem,veic ietekmes uz vidi novērtējumu vai sākotnējo izvērtējumu (ja attiecināms). Projekta iesniegšanas brīdī var nebūt pabeigts ietekmes uz vidi novērtējums vai sākotnējais izvērtējums. Tādā gadījumā līgumā par projekta īstenošanu iekļauj nosacījumu, ka novērtējums vai izvērtējums jāpabeidz līdz projektā paredzētās darbības uzsākšanai (ja attiecināms), informējot sadarbības iestādi tiklīdz novērtējums vai sākotnējais izvērtējums ir pabeigts, kas ļauj īstenot projektā plānotās darbības.
Projektu iesniedzējiem jānodrošina, ka projektā tiek paredzēts zaļais publiskais iepirkums preču un pakalpojumu grupām, kurām obligāti piemērojams zaļais publiskais iepirkums saskaņā ar MK 2017. gada 20. jūnija noteikumiem Nr. 353 “Prasības zaļajam publiskajam iepirkumam un to piemērošanas kārtība” (turpmāk – MK noteikumi Nr. 353), tādējādi ilgtermiņā mazinot ietekmi uz klimata pārmaiņām, koncentrējoties uz otrreizējo būvmateriālu un materiālu izmantošanu, tāpat priekšroka dodama videi draudzīgākiem materiāliem, kas satur mazāk kaitīgo vielu.
Ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2018. gada 30. maija Direktīvā 2018/851/ES, ar ko groza Direktīvu 2008/98 par atkritumiem noteiktos mērķus, projektu iesniedzējiem kopā ar projekta iesniegumu nepieciešams iesniegt apliecinājumus par to, ka tiks ievērotas MK 2021. gada 26. oktobra noteikumos Nr. 712 “Atkritumu dalītas savākšanas, sagatavošanas atkārtotai izmantošanai, pārstrādes un materiālu reģenerācijas noteikumi” 6. punktā un MK noteikumu Nr. 353 2. pielikumā noteiktās prasības, tostarp, ka nebīstamos būvgružus un ēku nojaukšanas atkritumus, kas būvlaukumā radušies būvniecības laikā, saskaņā ar atkritumu apsaimniekošanas hierarhiju atkārtoti izmanto būvniecības objektā uz vietas (tostarp aizbēršanas darbībām, kurās atkritumus izmanto citu materiālu aizstāšanai) vai tos nodos sagatavošanai atkārtotai izmantošanai, pārstrādei vai reģenerācijai uzņēmumiem, kas saņēmuši atbilstošas piesārņojošās darbības atļaujas.
Ja projekta ietvaros tiek plānots nojaukt būves, kurās ir azbestu saturoši materiāli, azbestu saturošie izstrādājumi tiks apstrādāti un transportēti atbilstoši normatīvajiem aktiem par darba aizsardzības prasībām darbā ar azbestu, tajā skaitā nepieļaujot azbesta šķiedru vai putekļu nokļūšanu vidē. Prasība ir pārņemta nacionālajos normatīvajos aktos, uzraudzību saskaņā MK 2011. gada 19. aprīļa noteikumos Nr. 301 "Noteikumi par azbesta un azbesta izstrādājumu ražošanas radīto vides piesārņojumu un azbesta atkritumu apsaimniekošanu" un saskaņā ar MK 2004. gada 12. oktobra noteikumos Nr. 852 "Darba aizsardzības prasības darbā ar azbestu" noteikto veic Valsts vides dienests un Veselības inspekcija.
[5] Pieejams: https://www.anpal.gov.it/documents/552016/1098881/06_EGESIF_21-0025-00_DNSH_expl_note.pdf/23bd2ac2-a422-a570-599e-e976c7eb33d5?t=1634727397571
Vai ir izvērtēti alternatīvie risinājumi?
Nē
Vai ir izvērtēts prasību un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem?
Jā
Apraksts
Projekta iesniedzējam tiks izvirzīta prasība veikt izmaksu un ieguvumu analīzi, ievērojot prasības, ka projekta ekonomiskā ienesīguma normai ir jābūt lielākai par sociāla diskonta likmi; projekta ekonomiskā neto pašreizējā vērtība ir lielāka par nulli. Aprēķinos jāņem vērā, ka projekta dzīves cikls ir 15 gadi.
Izpildot izmaksu un ieguvumu analīzes prasības, projektam jāspēj uzrādīt spēju ģenerēt ienākumus, kuri ir lielāki par gaidāmajām izmaksām un riskiem. Tātad projekts varētu palielināt kopējo ekonomikas labklājību vai iegūt pozitīvus sociālos efektus. Līdz ar to tiktu nodrošināts prasību un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem.
Izpildot izmaksu un ieguvumu analīzes prasības, projektam jāspēj uzrādīt spēju ģenerēt ienākumus, kuri ir lielāki par gaidāmajām izmaksām un riskiem. Tātad projekts varētu palielināt kopējo ekonomikas labklājību vai iegūt pozitīvus sociālos efektus. Līdz ar to tiktu nodrošināts prasību un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem.
1.4. Izvērtējumi/pētījumi, kas pamato TA nepieciešamību
1.5. Pēcpārbaudes (ex-post) izvērtējums
Vai tiks veikts?
Nē
1.6. Cita informācija
-
2. Tiesību akta projekta ietekmējamās sabiedrības grupas, ietekme uz tautsaimniecības attīstību un administratīvo slogu
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
2.1. Sabiedrības grupas, kuras tiesiskais regulējums ietekmē, vai varētu ietekmēt
Fiziskās personas
JāIetekmes apraksts
Īstenojot projektus, apdzīvotajās vietās tiks īstenoti ūdenssaimniecības pakalpojumu energoefektivitātes pasākumi, tādējādi tiks mazināta gan sniegto pakalpojumu energoietilpība, gan mazināts pakalpojumu siltumnīcefekta gāzu emisiju apjoms un uzlabota apkārtējās vides kvalitāte.
Juridiskās personas
- Sabiedrisko ūdenssaimniecības pakalpojumu sniedzēji; Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija.
Ietekmes apraksts
Sabiedrisko ūdenssaimniecības pakalpojumu sniedzēji pildīs finansējuma saņēmēja funkcijas. Īstenojot projektus, ir jāņem vērā Noteikumu projektā noteiktais pieejamais ERAF finansējums, kritēriji projekta iesniegšanai un projektā sasniedzamās rādītāju vērtības. VARAM pildīs atbildīgās iestādes funkcijas.
2.2. Tiesiskā regulējuma ietekme uz tautsaimniecību
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
2.2.1. uz makroekonomisko vidi:
Nē2.2.2. uz nozaru konkurētspēju:
Nē2.2.3. uz uzņēmējdarbības vidi:
Jā
Ietekmes apraksts
Piemēram, atlases kārtā atbalstāmo darbību īstenošanai būs nepieciešamas gan specifiskas, energoefektīvas ūdenssaimniecības pakalpojumu sniegšanai paredzētas iekārtas un to detaļas, un programmatūra, gan saules elektrostacijas un to aprīkojums, kas ietekmēs uzņēmējdarbības vidi, proti, tirgū veidosies pieprasījums pēc tehniskajiem un tehnoloģiskajiem risinājumiem šādu iekārtu piegādei.
2.2.4. uz mazajiem un vidējiem uzņēmējiem:
Jā
Ietekmes apraksts
Pozitīvi tiks ietekmēti mazie un vidējie uzņēmumi, kas nodarbojas ar specifisku, energoefektīvu ūdenssaimniecības pakalpojumu sniegšanai paredzētu iekārtu vai to daļu, saules elektrostaciju un to aprīkojuma projektēšanu, ražošanu, piegādi, uzstādīšanu, apkopi un uzturēšanu.
Vienlaikus var tikt radīti arī jauni tehnoloģiskie risinājumi (piemēram, iekārtu vadības vai uzraudzības programmatūra vai to elementi) vai uzlaboti esošie ūdenssaimniecības pakalpojumu sniegšanas risinājumi, ko būs iespējams izmantot arī citiem sabiedrisko pakalpojumu sniedzējiem ūdenssaimniecības jomā vai juridiskajām personām, kam jāuzlabo sniegto pakalpojumu energoefektivitāte.
Vienlaikus var tikt radīti arī jauni tehnoloģiskie risinājumi (piemēram, iekārtu vadības vai uzraudzības programmatūra vai to elementi) vai uzlaboti esošie ūdenssaimniecības pakalpojumu sniegšanas risinājumi, ko būs iespējams izmantot arī citiem sabiedrisko pakalpojumu sniedzējiem ūdenssaimniecības jomā vai juridiskajām personām, kam jāuzlabo sniegto pakalpojumu energoefektivitāte.
2.2.5. uz konkurenci:
Nē2.2.6. uz nodarbinātību:
Jā
Ietekmes apraksts
Ieguldījumi ūdenssaimniecības pakalpojumu jomā sniegs pozitīvu ietekmi uz nepieciešamo iekārtu projektēšanas, ražošanas, piegādes, uzstādīšanas, apkalpošanas, remontdarbu veikšanas u.c. nozaru nodarbinātajiem, t.sk. paša sabiedriskā pakalpojuma sniedzēja darbiniekiem – projekta īstenošanā izveidoto infrastruktūru būs nepieciešams apkalpot, veikt ikdienas darbības uzraudzību u.tml.
2.3. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.4. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
3. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Rādītājs
2024
saskaņā ar valsts budžetu kārtējam gadam
izmaiņas kārtējā gadā, salīdzinot ar valsts budžetu kārtējam gadam
Turpmākie trīs gadi (euro)
2025
2026
2027
saskaņā ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
saskaņā ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
1
2
3
4
5
6
7
8
1. Budžeta ieņēmumi
0
0
0
318 074
0
1 066 126
1 504 140
1.1. valsts pamatbudžets, tai skaitā ieņēmumi no maksas pakalpojumiem un citi pašu ieņēmumi
0
0
0
318 074
0
1 066 126
1 504 140
1.2. valsts speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
1.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
0
0
0
2. Budžeta izdevumi
0
0
0
318 074
0
1 066 126
1 504 140
2.1. valsts pamatbudžets
0
0
0
318 074
0
1 066 126
1 504 140
2.2. valsts speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
2.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
0
0
0
3. Finansiālā ietekme
0
0
0
0
0
0
0
3.1. valsts pamatbudžets
0
0
0
0
0
0
0
3.2. speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
3.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
0
0
0
4. Finanšu līdzekļi papildu izdevumu finansēšanai (kompensējošu izdevumu palielinājumu norāda ar "-" zīmi)
0
0
0
0
0
0
0
5. Precizēta finansiālā ietekme
0
0
0
0
5.1. valsts pamatbudžets
0
0
0
0
5.2. speciālais budžets
0
0
0
0
5.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
6. Detalizēts ieņēmumu un izdevumu aprēķins (ja nepieciešams, detalizētu ieņēmumu un izdevumu aprēķinu var pievienot anotācijas (ex-ante) pielikumā)
Turpmākajos gados projekta darbības un finansējums tiks plānots saskaņā ar plānoto laika grafiku, taču tas var mainīties atbilstoši faktiskajai situācijai.
Attiecībā uz atlases kārtu kopējo valsts budžeta ieņēmumu summu veido atlases kārtas ERAF finansējums 6 500 000 EUR apmērā.
Kopējo valsts budžeta izdevumu summu veido plānotais kopējais projektu attiecināmo izmaksu finansējums, netiek plānota nacionālā līdzfinansējuma 3 500 000 EUR ietekme, jo to segs finansējuma saņēmēji no saviem privātajiem līdzekļiem.
VARAM plānotās attiecīgās izdevumu proporcijas dalījumā pa gadiem (atlases kārtas ietvaros) indikatīvi ir šādas:
2024. gadā: 0%, ņemot vērā projektu iesniegumu sagatavošanas, iesniegšanas, vērtēšanas un civiltiesiskā līguma par projekta īstenošanu noslēgšanas laiku
2025. gadā: 4.89% jeb 318 074 EUR (6 500 000 / 100 * 4.89)
2026. gadā: 16.40% jeb 1 066 126 EUR (6 500 000 / 100 * 16.40)
2027. gadā: 23.14% jeb 1 504 140 EUR (6 500 000 / 100 * 23.14)
2028. gadā: 19.74% jeb 1 283 426 EUR (6 500 000 / 100 * 19.74)
2029. gadā: 20.25% jeb 1 316 582 EUR (6 500 000 / 100 * 20.25)
2030. gadā: 15.56% jeb 1 011 652 EUR (6 500 000 / 100 * 15.56)
Finansiālā ietekme uz valsts pamatbudžetu:
2024. gadā: 0
2025. gadā: 318 074 – 318 074 = 0 (valsts pamatbudžets)
2026. gadā: 1 066 126 – 1 066 125 = 0 (valsts pamatbudžets)
2027. gadā: 1 504 140 – 1 504 140 = 0 (valsts pamatbudžets)
2028. gadā: 1 283 426 – 1 283 426 = 0 (valsts pamatbudžets)
2029. gadā: 1 316 582 – 1 316 582 = 0 (valsts pamatbudžets)
2030. gadā: 1 011 652 – 1 011 652 = 0 (valsts pamatbudžets)
Attiecībā uz atlases kārtu kopējo valsts budžeta ieņēmumu summu veido atlases kārtas ERAF finansējums 6 500 000 EUR apmērā.
Kopējo valsts budžeta izdevumu summu veido plānotais kopējais projektu attiecināmo izmaksu finansējums, netiek plānota nacionālā līdzfinansējuma 3 500 000 EUR ietekme, jo to segs finansējuma saņēmēji no saviem privātajiem līdzekļiem.
VARAM plānotās attiecīgās izdevumu proporcijas dalījumā pa gadiem (atlases kārtas ietvaros) indikatīvi ir šādas:
2024. gadā: 0%, ņemot vērā projektu iesniegumu sagatavošanas, iesniegšanas, vērtēšanas un civiltiesiskā līguma par projekta īstenošanu noslēgšanas laiku
2025. gadā: 4.89% jeb 318 074 EUR (6 500 000 / 100 * 4.89)
2026. gadā: 16.40% jeb 1 066 126 EUR (6 500 000 / 100 * 16.40)
2027. gadā: 23.14% jeb 1 504 140 EUR (6 500 000 / 100 * 23.14)
2028. gadā: 19.74% jeb 1 283 426 EUR (6 500 000 / 100 * 19.74)
2029. gadā: 20.25% jeb 1 316 582 EUR (6 500 000 / 100 * 20.25)
2030. gadā: 15.56% jeb 1 011 652 EUR (6 500 000 / 100 * 15.56)
Finansiālā ietekme uz valsts pamatbudžetu:
2024. gadā: 0
2025. gadā: 318 074 – 318 074 = 0 (valsts pamatbudžets)
2026. gadā: 1 066 126 – 1 066 125 = 0 (valsts pamatbudžets)
2027. gadā: 1 504 140 – 1 504 140 = 0 (valsts pamatbudžets)
2028. gadā: 1 283 426 – 1 283 426 = 0 (valsts pamatbudžets)
2029. gadā: 1 316 582 – 1 316 582 = 0 (valsts pamatbudžets)
2030. gadā: 1 011 652 – 1 011 652 = 0 (valsts pamatbudžets)
6.1. detalizēts ieņēmumu aprēķins
-
6.2. detalizēts izdevumu aprēķins
-
7. Amata vietu skaita izmaiņas (palielinājuma gadījumā: izvērsts pamatojums, izvērtējums par esošo resursu pārskatīšanas iespējām, t.sk. vakanto štata vietu, ilgstošo vakanču izmantošanu u.c.)
-
Cita informācija
Finansējums projektu īstenošanai attiecībā uz ERAF līdzfinansējuma nodrošināšanu tiks pieprasīts no valsts budžeta 74. resora “Gadskārtējā valsts budžeta izpildes procesā pārdalāmais finansējums” programmas 80.00.00 “Nesadalītais finansējums Eiropas Savienības politiku instrumentu un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansēto projektu un pasākumu īstenošanai”.
Pēc projektu īstenošanas finansējums infrastruktūras uzturēšanai finansējuma saņēmējam būs jāsedz no saviem līdzekļiem, finansējuma saņēmējs izvērtē spēju izdevumus segt, projekta iesniegumam pievieno izmaksu un ieguvumu analīzi.
Pēc projektu īstenošanas finansējums infrastruktūras uzturēšanai finansējuma saņēmējam būs jāsedz no saviem līdzekļiem, finansējuma saņēmējs izvērtē spēju izdevumus segt, projekta iesniegumam pievieno izmaksu un ieguvumu analīzi.
4. Tiesību akta projekta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
4.2. Cita informācija
-
5. Tiesību akta projekta atbilstība Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
5.1. Saistības pret Eiropas Savienību
Vai ir attiecināms?
Jā
ES tiesību akta CELEX numurs
32021R1060
ES tiesību akta datums, izdevējinstitūcija, numurs, veids un nosaukums
Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2021/1060 (2021. gada 24. jūnijs), ar ko paredz kopīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu Plus, Kohēzijas fondu, Taisnīgas pārkārtošanās fondu un Eiropas Jūrlietu, zvejniecības un akvakultūras fondu un finanšu noteikumus attiecībā uz tiem un uz Patvēruma, migrācijas un integrācijas fondu, Iekšējās drošības fondu un Finansiāla atbalsta instrumentu robežu pārvaldībai un vīzu politikai.
Apraksts
-
ES tiesību akta CELEX numurs
32014R0651
ES tiesību akta datums, izdevējinstitūcija, numurs, veids un nosaukums
Eiropas Komisijas 2014. gada 17. jūnija Regula (ES) Nr. 651/2014, ar ko noteiktas atbalsta kategorijas atzīst par saderīgām ar iekšējo tirgu, piemērojot Līguma 107. un 108. pantu
Apraksts
-
ES tiesību akta CELEX numurs
32018R1046
ES tiesību akta datums, izdevējinstitūcija, numurs, veids un nosaukums
Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES, Euratom) 2018/1046 (2018. gada 18. jūlijs) par finanšu noteikumiem, ko piemēro Savienības vispārējam budžetam, ar kuru groza Regulas (ES) Nr. 1296/2013, (ES) Nr. 1301/2013, (ES) Nr. 1303/2013, (ES) Nr. 1304/2013, (ES) Nr. 1309/2013, (ES) Nr. 1316/2013, (ES) Nr. 223/2014, (ES) Nr. 283/2014 un Lēmumu Nr. 541/2014/ES un atceļ Regulu (ES, Euratom) Nr. 966/2012
Apraksts
-
5.2. Citas starptautiskās saistības
Vai ir attiecināms?
Nē
5.3. Cita informācija
Apraksts
-
5.4. 1. tabula. Tiesību akta projekta atbilstība ES tiesību aktiem
Attiecīgā ES tiesību akta datums, izdevējinstitūcija, numurs, veids un nosaukums
Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2021/1060 (2021. gada 24. jūnijs), ar ko paredz kopīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu Plus, Kohēzijas fondu, Taisnīgas pārkārtošanās fondu un Eiropas Jūrlietu, zvejniecības un akvakultūras fondu un finanšu noteikumus attiecībā uz tiem un uz Patvēruma, migrācijas un integrācijas fondu, Iekšējās drošības fondu un Finansiāla atbalsta instrumentu robežu pārvaldībai un vīzu politikai.
ES TA panta numurs
Projekta vienība, kas pārņem vai ievieš A minēto
Tiek pārņemts pilnībā vai daļēji
Vai B minētais paredz stingrākas prasības un pamatojums
A
B
C
D
47. pants
Noteikumu projekta 29.6. apakšpunkts
Pārņemtas pilnībā
Neparedz stingrākas prasības
50. pants
Noteikumu projekta 29.6. apakšpunkts
Pārņemtas pilnībā
Neparedz stingrākas prasības
64. panta 1. punkta “c” apakšpunkts
Noteikumu projekta 23.12. apakšpunkts
Pārņemtas pilnībā
Neparedz stingrākas prasības
Kā ir izmantota ES tiesību aktā paredzētā rīcības brīvība dalībvalstij pārņemt vai ieviest noteiktas ES tiesību akta normas? Kādēļ?
Noteikumu projekts šo jomu neskar.
Saistības sniegt paziņojumu ES institūcijām un ES dalībvalstīm atbilstoši normatīvajiem aktiem, kas regulē informācijas sniegšanu par tehnisko noteikumu, valsts atbalsta piešķiršanas un finanšu noteikumu (attiecībā uz monetāro politiku) projektiem
Noteikumu projekts šo jomu neskar.
Cita informācija
-
Attiecīgā ES tiesību akta datums, izdevējinstitūcija, numurs, veids un nosaukums
Eiropas Komisijas 2014. gada 17. jūnija Regula (ES) Nr. 651/2014, ar ko noteiktas atbalsta kategorijas atzīst par saderīgām ar iekšējo tirgu, piemērojot Līguma 107. un 108. pantu
ES TA panta numurs
Projekta vienība, kas pārņem vai ievieš A minēto
Tiek pārņemts pilnībā vai daļēji
Vai B minētais paredz stingrākas prasības un pamatojums
A
B
C
D
2. panta 18. punkts
Noteikumu projekta 32. punkts
Pārņemtas pilnībā
Neparedz stingrākas prasības
Kā ir izmantota ES tiesību aktā paredzētā rīcības brīvība dalībvalstij pārņemt vai ieviest noteiktas ES tiesību akta normas? Kādēļ?
Noteikumu projekts šo jomu neskar.
Saistības sniegt paziņojumu ES institūcijām un ES dalībvalstīm atbilstoši normatīvajiem aktiem, kas regulē informācijas sniegšanu par tehnisko noteikumu, valsts atbalsta piešķiršanas un finanšu noteikumu (attiecībā uz monetāro politiku) projektiem
Noteikumu projekts šo jomu neskar.
Cita informācija
-
Attiecīgā ES tiesību akta datums, izdevējinstitūcija, numurs, veids un nosaukums
Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES, Euratom) 2018/1046 (2018. gada 18. jūlijs) par finanšu noteikumiem, ko piemēro Savienības vispārējam budžetam, ar kuru groza Regulas (ES) Nr. 1296/2013, (ES) Nr. 1301/2013, (ES) Nr. 1303/2013, (ES) Nr. 1304/2013, (ES) Nr. 1309/2013, (ES) Nr. 1316/2013, (ES) Nr. 223/2014, (ES) Nr. 283/2014 un Lēmumu Nr. 541/2014/ES un atceļ Regulu (ES, Euratom) Nr. 966/2012
ES TA panta numurs
Projekta vienība, kas pārņem vai ievieš A minēto
Tiek pārņemts pilnībā vai daļēji
Vai B minētais paredz stingrākas prasības un pamatojums
A
B
C
D
61. pants
Noteikumu projekta 29.3. apakšpunkts
Pārņemtas pilnībā
Neparedz stingrākas prasības
Kā ir izmantota ES tiesību aktā paredzētā rīcības brīvība dalībvalstij pārņemt vai ieviest noteiktas ES tiesību akta normas? Kādēļ?
Noteikumu projekts šo jomu neskar.
Saistības sniegt paziņojumu ES institūcijām un ES dalībvalstīm atbilstoši normatīvajiem aktiem, kas regulē informācijas sniegšanu par tehnisko noteikumu, valsts atbalsta piešķiršanas un finanšu noteikumu (attiecībā uz monetāro politiku) projektiem
Noteikumu projekts šo jomu neskar.
Cita informācija
-
6. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas un sabiedrības līdzdalības process
Sabiedrības līdzdalība uz šo tiesību akta projektu neattiecas
Nē
6.1. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas
Valsts un pašvaldību institūcijas
Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrijaNevalstiskās organizācijas
NēCits
Nē6.2. Sabiedrības līdzdalības organizēšanas veidi
Veids
Publiskā apspriešana
Saite uz sabiedrības līdzdalības rezultātiem
-
6.3. Sabiedrības līdzdalības rezultāti
-
6.4. Cita informācija
Atlases kārtas projektu iesniegumu vērtēšanas kritēriji tiks apstiprināti Eiropas Savienības fondu 2021. - 2027. gada plānošanas perioda Uzraudzības komitejas apakškomitejā un Uzraudzības komitejā, kuras sastāvā ir iekļauti arī sadarbības, sociālie, nevalstiskā sektora un reģionālie partneri.
Noteikumu projektu izstrādā Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija, tas tiks saskaņots ar Finanšu ministriju, Tieslietu ministriju, Labklājības ministriju, Ekonomikas ministriju, Klimata un enerģētikas ministriju un citām institūcijām (ja nepieciešams) atbilstoši MK 2021. gada 7. septembra noteikumos Nr. 606 “Ministru kabineta kārtības rullis” noteiktajai kārtībai.
Noteikumu projektu izstrādā Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija, tas tiks saskaņots ar Finanšu ministriju, Tieslietu ministriju, Labklājības ministriju, Ekonomikas ministriju, Klimata un enerģētikas ministriju un citām institūcijām (ja nepieciešams) atbilstoši MK 2021. gada 7. septembra noteikumos Nr. 606 “Ministru kabineta kārtības rullis” noteiktajai kārtībai.
7. Tiesību akta projekta izpildes nodrošināšana un tās ietekme uz institūcijām
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
7.1. Projekta izpildē iesaistītās institūcijas
Institūcijas
- Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrija
- Centrālā finanšu un līgumu aģentūra
7.2. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.3. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.4. Projekta izpildes ietekme uz pārvaldes funkcijām un institucionālo struktūru
Ietekme
Jā/Nē
Skaidrojums
1. Tiks veidota jauna institūcija
Nē
-
2. Tiks likvidēta institūcija
Nē
-
3. Tiks veikta esošās institūcijas reorganizācija
Nē
-
4. Institūcijas funkcijas un uzdevumi tiks mainīti (paplašināti vai sašaurināti)
Nē
-
5. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu efektivizācija
Nē
-
6. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu digitalizācija
Nē
-
7. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu optimizācija
Nē
-
8. Cita informācija
Nē
-
7.5. Cita informācija
-
8. Horizontālās ietekmes
8.1. Projekta tiesiskā regulējuma ietekme
8.1.1. uz publisku pakalpojumu attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Apraksts
Atlases kārta labvēlīgi ietekmēs publisko pakalpojumu attīstību, jo tās ietvaros tiks uzlabota sabiedriskā pakalpojuma – ūdenssaimniecības pakalpojumu, kvalitāte un mazināta to izmaksu ietilpība.
8.1.2. uz valsts un pašvaldību informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.3. uz informācijas sabiedrības politikas īstenošanu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.4. uz Nacionālā attīstības plāna rādītājiem
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Apraksts
Pasākuma otrās atlases kārta labvēlīgi ietekmēs Nacionālā attīstības plāna 2021. – 2027. gadam prioritātes “Kvalitatīva dzīves vide un teritoriju attīstība” rīcības virziena “Daba un vide – “Zaļais kurss”” uzdevuma Nr. 281 – “Tautsaimniecības siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšana, izmantojot risinājumus klimata pārmaiņu mazināšanai un klimata tehnoloģiju atklājumus, un pieaugošas oglekļa dioksīda
piesaistes nodrošināšana virzībā uz klimatnoturīgu ekonomikas attīstību, mērķtiecīgi sasniedzot augstu energoefektivitāti un transporta sistēmas dekarbonizāciju” izpildi, jo tiešā veidā paredz ieguldījumus tautsaimniecības siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanā un atjaunīgo energoresursu plašākai un efektīvākai izmantošanai.
piesaistes nodrošināšana virzībā uz klimatnoturīgu ekonomikas attīstību, mērķtiecīgi sasniedzot augstu energoefektivitāti un transporta sistēmas dekarbonizāciju” izpildi, jo tiešā veidā paredz ieguldījumus tautsaimniecības siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanā un atjaunīgo energoresursu plašākai un efektīvākai izmantošanai.
8.1.5. uz teritoriju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Apraksts
Energoefektīva un vietējos, atjaunīgos energoresursus izmantojoša sabiedrisko ūdenssaimniecības pakalpojumu sistēmas esamība sekmēs teritorijas attīstību, ņemot vērā, ka līdz ar mazāku pakalpojumu izmaksu pieaugumu, kā arī mazāku tās vides ietekmi, teritorija kļūs pievilcīgāka gan jauniem tās iedzīvotājiem, gan uzņēmējiem, kas izvēlēsies, piemēram, sniegt pakalpojumus šajā teritorijā. Tāpat teritorijas attīstību var vērtēt no ūdensobjektu ekoloģiskā stāvokļa skatupunkta – mazinot izmaksas elektroenerģijas pakalpojumu apmaksai, pakalpojumu sniedzēji varēs lielākus ieguldījumus veikt arī pakalpojumu kvalitātes, piemēram, notekūdeņu attīrīšanas kvalitātes rādītāju uzlabošanai, kas veicinās arī kopējo vides stāvokļa uzlabošanās konkrētajā ūdensobjektā un tam apkārtējā vidē, piemēram, mazinot smaku piesārņojumu un eitrofikāciju, uzlabojot ūdensdzīvnieku vides apstākļus u.tml.
8.1.6. uz vidi
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Apraksts
Noteikumu projekta īstenošanas rezultātā ieguldījumi tiks veikti, lai samazinātu ūdenssaimniecības pakalpojumu sniegšanai patērētās primārās enerģijas apjomu, kā arī vismaz daļēji aizstātu esošo elektroenerģijas apjomu no kopējā elektroenerģijas sadales tīkla ar vietējās, atjaunīgo energoresursu izmantojošās elektrostacijās (piemēram, saules) saražoto elektroenerģiju.
Projektu ieviesējiem jānodrošina, ka projekts izpilda nepieciešamās prasības principa “Nenodarīt būtisku kaitējumu” ievērošanā.
Projektu ieviesējiem jānodrošina, ka projekts izpilda nepieciešamās prasības principa “Nenodarīt būtisku kaitējumu” ievērošanā.
8.1.7. uz klimatneitralitāti
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Apraksts
Noteikumu projekta īstenošanas rezultātā ieguldījumi tiks veikti ūdenssaimniecības pakalpojumu sniegšanai nepieciešamo darbību energoefektivitātes uzlabošanai, t.sk. SEG emisiju samazināšanai uzstādot saules elektrostacijas, kas sekmēs klimatneitralitātes sasniegšanu. Projektu ieviesējiem jānodrošina, ka projekts izpilda nepieciešamās prasības principa “Energoefektivitāte pirmajā vietā” un “Klimatdrošināšana” ievērošanā.
Finansējuma saņēmējam jānodrošina, ka projektā tiek paredzēts zaļais publiskais iepirkums tām preču un pakalpojumu grupām, kurām obligāti piemērojams zaļais publiskais iepirkums saskaņā ar MK noteikumiem Nr. 353.
Finansējuma saņēmējam jānodrošina, ka projektā tiek paredzēts zaļais publiskais iepirkums tām preču un pakalpojumu grupām, kurām obligāti piemērojams zaļais publiskais iepirkums saskaņā ar MK noteikumiem Nr. 353.
8.1.8. uz iedzīvotāju sociālo situāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Apraksts
Pasākuma otrās atlases kārtas ietvaros tiks atbalstīti sabiedrisko ūdenssaimniecības pakalpojumu sniedzēji, tādējādi līdzekļi, kas nepieciešami pakalpojumu energoefektivitātes uzlabošanai, daļēji tiks segti no ERAF, kas samazinās iespējamo notekūdeņu apsaimniekošanas tarifu kāpumu iedzīvotājiem.
8.1.9. uz personu ar invaliditāti vienlīdzīgām iespējām un tiesībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.10. uz dzimumu līdztiesību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.11. uz veselību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.12. uz cilvēktiesībām, demokrātiskām vērtībām un pilsoniskās sabiedrības attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.13. uz datu aizsardzību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.14. uz diasporu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.15. uz profesiju reglamentāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.16. uz bērna labākajām interesēm
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.2. Cita informācija
Kritērija vērtēšanā izmanto Labklājības ministrijas (LM) un Tieslietu ministrijas (TM) izstrādātās vadlīnijas “Horizontālais princips “Vienlīdzība, iekļaušana, nediskriminācija un pamattiesību ievērošana” vadlīnijas īstenošanai un uzraudzībai (2021-2027). 2.1.1.6. pasākumam noteikts, ka ir netieša ietekme uz HP VINPI, vienlaikus, ņemot vērā, ka 2.1.1.6. pasākuma otrās projektu iesniegumu atlases kārtas ietvaros tiek atbalstīta atjaunīgos energoresursus izmantojošu elektroenerģiju ražojošu iekārtu uzstādīšana un sabiedrisko ūdenssaimniecības pakalpojumu sniegšanā iesaistīto tehnoloģisko iekārtu un procesu energoefektivitātes uzlabošana nav iespējams piemērot HP VINPI rādītāju un specifiskus kritērijus horizontālā principa izpildei, vienlaikus, tiek paredzētas vismaz viena vispārīgā HP VINPI darbība, kas veicina HP VINPI īstenošanu.
Projektu īstenotāji, veicot projektu komunikācijas aktivitātes, tiks aicināti izvēlēties valodu un vizuālos tēlus, kas mazina diskrimināciju un stereotipu veidošanos par kādu no dzimumiem, personām ar invaliditāti, reliģisko pārliecību, vecumu, rasi un etnisko izcelsmi vai seksuālo orientāciju (skat. metodisko materiālu “Ieteikumi diskrimināciju un stereotipus mazinošai komunikācijai ar sabiedrību”, https://www.lm.gov.lv/lv/metodiskie-materiali; https://www.lm.gov.lv/lv/media/18838/download).
Projektu īstenošanā projektu ieviesēji tiks aicināti nodrošināt, ka informācija publiskajā telpā, tai skaitā tīmeklī, ir piekļūstama cilvēkiem ar funkcionāliem traucējumiem, izmantojot vairākus sensoros (redze, dzirde, tauste) kanālus (atbilstoši VARAM vadlīnijām “Tīmekļvietnes izvērtējums atbilstoši digitālās vides piekļūstamības prasībām (WCAG 2.1 AA)” (https://pieklustamiba.varam.gov.lv). Vadlīnijas piekļūstamības izvērtējumam pieejamas šeit: https://www.varam.gov.lv/lv/wwwvaramgovlv/lv/pieklustamiba.
Pielikumi