22-TA-1633: Noteikumu projekts (Groza manuāli)
Anotācijas (ex-ante) nosaukums
Tiesību akta projekta "Grozījums Ministru kabineta 2009. gada 20. janvāra noteikumos Nr. 60 "Noteikumi par obligātajām prasībām ārstniecības iestādēm un to struktūrvienībām"" sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojums (anotācija)
1. Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība
1.1. Pamatojums
Izstrādes pamatojums
Tiesību akts / Ministru Prezidenta rezolūcija
Apraksts
Ministru kabineta 2022.gada 8.marta sēdē (protokols Nr.13 20.§) Veselības ministrijai kopīgi ar Labklājības ministriju un Latvijas Pašvaldību savienību uzdots izvērtēt Ministru kabineta 2009. gada 20. janvāra noteikumos Nr. 60 "Noteikumi par obligātajām prasībām ārstniecības iestādēm un to struktūrvienībām" (turpmāk- noteikumi Nr.60) noteiktās prasības un līdz 2023. gada 1. jūlijam sagatavot nepieciešamos grozījumus sociālo pakalpojumu sniedzēju reģistrēšanai ārstniecības iestāžu reģistrā, ja pakalpojuma ietvaros tiek sniegts arī ārstniecības pakalpojums.
1.2. Mērķis
Mērķa apraksts
Mērķis ir precizēt obligāto prasību normas sociālo pakalpojumu sniedzēju veselības punktam, lai nodrošinātu vienotu un skaidru pieeju. Līdz šim obligātās prasības veselības punktam ir bijušas noteiktas tikai ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijām, bet nav noteiktas prasības citiem sociālo pakalpojumu sniedzējiem, piemēram, dienas centriem. Sociālo pakalpojumu sniedzējiem nebija vienota un skaidra kārtība, kā reģistrēties ārstniecības iestāžu reģistrā, veidojot veselības punktu.
Spēkā stāšanās termiņš
Vispārējā kārtība
1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi
Pašreizējā situācija
Ārstniecības likuma 55. panta pirmajā daļā noteikts, ka ar ārstniecību drīkst nodarboties tikai tādas ārstniecības iestādes, kas atbilst ārstniecības iestādēm un to struktūrvienībām noteiktajām obligātajām prasībām.
Saskaņā ar Ministru kabineta noteikumiem Nr.338 "Prasības sociālo pakalpojumu sniedzējiem" sociālo pakalpojumu sniedzējs ir reģistrēts ārstniecības iestāžu reģistrā, ja sociālā pakalpojuma ietvaros tiek veikta ārstniecība, izņemot gadījumu, ja sociālo pakalpojumu sniedzējam ir līgums ar ārstniecības iestādi par ārstniecības pakalpojumu sniegšanu.
Saskaņā ar Veselības inspekcijas sniegto informāciju sociālo pakalpojumu sniedzēji, kas nodrošina veselības aprūpes pakalpojumus, Ārstniecības iestāžu reģistrā tiek reģistrēti, izmantojot dažādu pieeju, piemēram, reģistrējot veselības punktu vai ārsta kabinetu. Savukārt, noteikumi Nr.60 paredz veselības punktu prasības tikai ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijām, bet nav noteiktas prasības citiem sociālo pakalpojumu sniedzējiem, piemēram, dienas centriem. Tādējādi, nepieciešams noteikt prasības sociālo pakalpojumu sniedzēju veselības punktam.
Sociālo pakalpojumu pieejamība katrā pašvaldībā ir atšķirīga, proti, kādā ir pieejami tikai sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijās, citās - dienas aprūpes centrs, grupu mājas (dzīvokļa), savukārt, veselības aprūpes pakalpojumu būtība, piemēram, fizioterapeita konsultācija, ir vienāda, proti, neatkarīgi, kurā sociālā pakalpojumu sniedzēju veselības punktā tā tiek veikta, fizioterapeita konsultācija ir viena un tā pati. Uzskatām, ka būs vieglāk arī piesaistīt ārstniecības personas, jo reģistrējot veselības punktu atbilstoši prasībām tiktu nodrošināta:
1) telpu un aprīkojuma atbilstība kvalitatīvu veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanai (šo infrastruktūru izmantotu gan sociālo pakalpojumu sniedzēju ārstniecības personas, gan nepieciešamības gadījumā arī ģimenes ārsts, psihiatrs, fizioterapeits u.c., kuriem ir ticis noslēgts līgums ar sociālo pakalpojumu sniedzēju).
2) Sakārtota medicīniskā dokumentācija, kas ir būtisks faktors pēctecīgas aprūpes nodrošināšanai, piemēram, sociālās aprūpes centra klienta hospitalizācijas gadījumā.
3) Pacientu drošības un ārstniecības kvalitātes ieteikumu ieviešana, sniedzot veselības aprūpes pakalpojumus uz vietas sociālo pakalpojumu sniedzēju telpās, kā arī klientu aizsardzība ārstniecības procesā gūta kaitējuma gadījumā (dalība Ārstniecības riska fondā).
4) Epidemioloģiskās drošības pasākumu nodrošināšana saskaņā ar normatīvajos aktos noteikto kārtību, kā arī higiēnas prasību praktiska ievērošana.
Saskaņā ar Ministru kabineta noteikumiem Nr.338 "Prasības sociālo pakalpojumu sniedzējiem" sociālo pakalpojumu sniedzējs ir reģistrēts ārstniecības iestāžu reģistrā, ja sociālā pakalpojuma ietvaros tiek veikta ārstniecība, izņemot gadījumu, ja sociālo pakalpojumu sniedzējam ir līgums ar ārstniecības iestādi par ārstniecības pakalpojumu sniegšanu.
Saskaņā ar Veselības inspekcijas sniegto informāciju sociālo pakalpojumu sniedzēji, kas nodrošina veselības aprūpes pakalpojumus, Ārstniecības iestāžu reģistrā tiek reģistrēti, izmantojot dažādu pieeju, piemēram, reģistrējot veselības punktu vai ārsta kabinetu. Savukārt, noteikumi Nr.60 paredz veselības punktu prasības tikai ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijām, bet nav noteiktas prasības citiem sociālo pakalpojumu sniedzējiem, piemēram, dienas centriem. Tādējādi, nepieciešams noteikt prasības sociālo pakalpojumu sniedzēju veselības punktam.
Sociālo pakalpojumu pieejamība katrā pašvaldībā ir atšķirīga, proti, kādā ir pieejami tikai sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijās, citās - dienas aprūpes centrs, grupu mājas (dzīvokļa), savukārt, veselības aprūpes pakalpojumu būtība, piemēram, fizioterapeita konsultācija, ir vienāda, proti, neatkarīgi, kurā sociālā pakalpojumu sniedzēju veselības punktā tā tiek veikta, fizioterapeita konsultācija ir viena un tā pati. Uzskatām, ka būs vieglāk arī piesaistīt ārstniecības personas, jo reģistrējot veselības punktu atbilstoši prasībām tiktu nodrošināta:
1) telpu un aprīkojuma atbilstība kvalitatīvu veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanai (šo infrastruktūru izmantotu gan sociālo pakalpojumu sniedzēju ārstniecības personas, gan nepieciešamības gadījumā arī ģimenes ārsts, psihiatrs, fizioterapeits u.c., kuriem ir ticis noslēgts līgums ar sociālo pakalpojumu sniedzēju).
2) Sakārtota medicīniskā dokumentācija, kas ir būtisks faktors pēctecīgas aprūpes nodrošināšanai, piemēram, sociālās aprūpes centra klienta hospitalizācijas gadījumā.
3) Pacientu drošības un ārstniecības kvalitātes ieteikumu ieviešana, sniedzot veselības aprūpes pakalpojumus uz vietas sociālo pakalpojumu sniedzēju telpās, kā arī klientu aizsardzība ārstniecības procesā gūta kaitējuma gadījumā (dalība Ārstniecības riska fondā).
4) Epidemioloģiskās drošības pasākumu nodrošināšana saskaņā ar normatīvajos aktos noteikto kārtību, kā arī higiēnas prasību praktiska ievērošana.
Problēmas un risinājumi
Problēmas apraksts
Noteikumi Nr.60 paredz prasības tikai ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūciju veselības punktiem, bet nav noteiktas prasības citu sociālo pakalpojumu sniedzēju veselības punktiem.
Sociālo pakalpojumu sniedzēju veselības punkta reģistrēšana norāda uz to, ka tiks nodrošināta veselības aprūpes procesu pārvaldība (SPKC ieteikumi pacientu drošībai un ārstniecības kvalitātei tiks ieviesti, aprūpes procesi tiks kontrolēti no Inspekcijas puses).
Sociālo pakalpojumu sniedzēju veselības punkta reģistrēšana norāda uz to, ka tiks nodrošināta veselības aprūpes procesu pārvaldība (SPKC ieteikumi pacientu drošībai un ārstniecības kvalitātei tiks ieviesti, aprūpes procesi tiks kontrolēti no Inspekcijas puses).
Risinājuma apraksts
Saskaņā ar Ministru kabineta noteikumiem Nr.338 "Prasības sociālo pakalpojumu sniedzējiem" sociālo pakalpojumu sniedzējs ir reģistrēts ārstniecības iestāžu reģistrā, ja sociālā pakalpojuma ietvaros tiek veikta ārstniecība, izņemot gadījumu, ja sociālo pakalpojumu sniedzējam ir līgums ar ārstniecības iestādi par ārstniecības pakalpojumu sniegšanu.
Lai nodrošinātu vienotu un skaidru pieeju sociālo pakalpojumu sniedzēju reģistrēšanai Ārstniecības iestāžu reģistrā, un, lai sociālo pakalpojumu sniedzēji varētu sniegt klientiem drošus veselības aprūpes pakalpojumus, kas atbilst konkrētā pakalpojumu sniedzēja darbībai, nepieciešams veikt grozījumus noteikumu Nr.60 3.11.apakšnodaļā, nosakot prasības, kas attiektos uz visiem sociālo pakalpojumu sniedzējiem, un papildus prasības tiem sociālo pakalpojumu sniedzējiem, kuri sniedz pakalpojumu ar izmitināšanu.
Ņemot vērā, ka 3.11 apakšnodaļas prasības veselības punktam tiktu attiecinātas uz visiem sociālo pakalpojumu sniedzējiem, kas pakalpojuma ietvaros sniedz arī ārstniecības pakalpojumus, kā arī Latvijas Pašvaldību savienības sniegto viedokli par veselības punkta finansēšanas iespējām, Veselības ministrija kopā ar Veselības inspekciju ir pārskatījusi iepriekš noteiktās prasības veselības punktam, atsevišķas prasības precizējot vai svītrojot, piemēram, svītrojot prasību, lai sociālās aprūpes institūcijas veselības punktā ir telpa vai tvertne ar vāku netīrās veļas glabāšanai.
Veselības punktā nav nepieciešama ārstniecības personas dežūra visu diennakti un sociālā pakalpojumu sniedzēja institūcijas vadītājs nosaka atbildīgo par veselības punktu, un izstrādā kārtību veselības punkta darbībai, kas nodrošina, ka veselības punktā pakalpojumus sniedz ārstniecības personas, kuru izglītība un kvalifikācija atbilst izglītības jomu un ārstniecības jomu regulējošajos normatīvajos aktos noteiktajām prasībām, kā arī veselības punktu darbība atbilst arī sociālo pakalpojumu regulējošajiem normatīvajiem aktiem.
Kā viena no papildus prasībām sociālo pakalpojumu sniedzējiem, kuri sniedz pakalpojumu ar izmitināšanu, ir telpa, lai nodrošinātu pacientu novērošanu neskaidras diagnozes gadījumā un izolāciju infekcijas slimību gadījumā, izņemot, ja klients ir izvietots vienvietīgā istabā.
Papildus skaidrojam, ka veselības punkts ir sociālo pakalpojumu sniedzēju struktūrvienība, līdz ar to tam piemērojams tādu pašu telpu grupas lietošanas veidu kā sociālo pakalpojumu sniedzējiem.
Lai nodrošinātu vienotu un skaidru pieeju sociālo pakalpojumu sniedzēju reģistrēšanai Ārstniecības iestāžu reģistrā, un, lai sociālo pakalpojumu sniedzēji varētu sniegt klientiem drošus veselības aprūpes pakalpojumus, kas atbilst konkrētā pakalpojumu sniedzēja darbībai, nepieciešams veikt grozījumus noteikumu Nr.60 3.11.apakšnodaļā, nosakot prasības, kas attiektos uz visiem sociālo pakalpojumu sniedzējiem, un papildus prasības tiem sociālo pakalpojumu sniedzējiem, kuri sniedz pakalpojumu ar izmitināšanu.
Ņemot vērā, ka 3.11 apakšnodaļas prasības veselības punktam tiktu attiecinātas uz visiem sociālo pakalpojumu sniedzējiem, kas pakalpojuma ietvaros sniedz arī ārstniecības pakalpojumus, kā arī Latvijas Pašvaldību savienības sniegto viedokli par veselības punkta finansēšanas iespējām, Veselības ministrija kopā ar Veselības inspekciju ir pārskatījusi iepriekš noteiktās prasības veselības punktam, atsevišķas prasības precizējot vai svītrojot, piemēram, svītrojot prasību, lai sociālās aprūpes institūcijas veselības punktā ir telpa vai tvertne ar vāku netīrās veļas glabāšanai.
Veselības punktā nav nepieciešama ārstniecības personas dežūra visu diennakti un sociālā pakalpojumu sniedzēja institūcijas vadītājs nosaka atbildīgo par veselības punktu, un izstrādā kārtību veselības punkta darbībai, kas nodrošina, ka veselības punktā pakalpojumus sniedz ārstniecības personas, kuru izglītība un kvalifikācija atbilst izglītības jomu un ārstniecības jomu regulējošajos normatīvajos aktos noteiktajām prasībām, kā arī veselības punktu darbība atbilst arī sociālo pakalpojumu regulējošajiem normatīvajiem aktiem.
Kā viena no papildus prasībām sociālo pakalpojumu sniedzējiem, kuri sniedz pakalpojumu ar izmitināšanu, ir telpa, lai nodrošinātu pacientu novērošanu neskaidras diagnozes gadījumā un izolāciju infekcijas slimību gadījumā, izņemot, ja klients ir izvietots vienvietīgā istabā.
Papildus skaidrojam, ka veselības punkts ir sociālo pakalpojumu sniedzēju struktūrvienība, līdz ar to tam piemērojams tādu pašu telpu grupas lietošanas veidu kā sociālo pakalpojumu sniedzējiem.
Vai ir izvērtēti alternatīvie risinājumi?
Nē
Vai ir izvērtēts prasību un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem?
Nē
1.4. Izvērtējumi/pētījumi, kas pamato TA nepieciešamību
1.5. Pēcpārbaudes (ex-post) izvērtējums
Vai tiks veikts?
Nē
1.6. Cita informācija
-
2. Tiesību akta projekta ietekmējamās sabiedrības grupas, ietekme uz tautsaimniecības attīstību un administratīvo slogu
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
2.1. Sabiedrības grupas, kuras tiesiskais regulējums ietekmē, vai varētu ietekmēt
Fiziskās personas
Nē
Juridiskās personas
JāIetekmes apraksts
Nodrošināti droši un kvalitatīvi ārstniecības pakalpojumi sociālo pakalpoju sniedzēju institūcijās
2.2. Tiesiskā regulējuma ietekme uz tautsaimniecību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.3. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.4. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
3. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
Cita informācija
-
4. Tiesību akta projekta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
4.2. Cita informācija
-
5. Tiesību akta projekta atbilstība Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
5.3. Cita informācija
Apraksts
-
6. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas un sabiedrības līdzdalības process
Sabiedrības līdzdalība uz šo tiesību akta projektu neattiecas
Nē
6.1. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas
Valsts un pašvaldību institūcijas
Labklājības ministrija, Veselības inspekcija, Rīgas domes Labklājības departamentsNevalstiskās organizācijas
Latvijas Pašvaldību savienībaCits
Nē6.2. Sabiedrības līdzdalības organizēšanas veidi
Veids
Sabiedriskā apspriede
Saite uz sabiedrības līdzdalības rezultātiem
-
6.3. Sabiedrības līdzdalības rezultāti
Bija izsludināta “Sabiedrības līdzdalība” un viedokļi netika sniegti
6.4. Cita informācija
-
7. Tiesību akta projekta izpildes nodrošināšana un tās ietekme uz institūcijām
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
7.1. Projekta izpildē iesaistītās institūcijas
Institūcijas
- Veselības inspekcija
- Sociālo pakalpojumu sniedzēji
7.2. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.3. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.4. Projekta izpildes ietekme uz pārvaldes funkcijām un institucionālo struktūru
Ietekme
Jā/Nē
Skaidrojums
1. Tiks veidota jauna institūcija
Nē
-
2. Tiks likvidēta institūcija
Nē
-
3. Tiks veikta esošās institūcijas reorganizācija
Nē
-
4. Institūcijas funkcijas un uzdevumi tiks mainīti (paplašināti vai sašaurināti)
Nē
-
5. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu efektivizācija
Nē
-
6. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu digitalizācija
Nē
-
7. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu optimizācija
Nē
-
8. Cita informācija
Nē
-
7.5. Cita informācija
-
8. Horizontālās ietekmes
8.1. Projekta tiesiskā regulējuma ietekme
8.1.1. uz publisku pakalpojumu attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Apraksts
Sociālo pakalpojumu sniedzēju institūcijās tiks sniegti drošāki un kvalitatīvāki ārstniecības pakalpojumi, jo jāatbilst noteiktajām prasībām
8.1.2. uz valsts un pašvaldību informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.3. uz informācijas sabiedrības politikas īstenošanu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.4. uz Nacionālā attīstības plāna rādītājiem
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.5. uz teritoriju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.6. uz vidi
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.7. uz klimatneitralitāti
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.8. uz iedzīvotāju sociālo situāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Apraksts
Veidojot prasībām atbilstošus veselības punktus, tiks nodrošināti kvalitatīvi ārstniecības pakalpojumi.
8.1.9. uz personu ar invaliditāti vienlīdzīgām iespējām un tiesībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.10. uz dzimumu līdztiesību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.11. uz veselību
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Apraksts
Veidojot prasībām atbilstošus veselības punktus, tiks nodrošināti kvalitatīvi ārstniecības pakalpojumi.
8.1.12. uz cilvēktiesībām, demokrātiskām vērtībām un pilsoniskās sabiedrības attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.13. uz datu aizsardzību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.14. uz diasporu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.15. uz profesiju reglamentāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.16. uz bērna labākajām interesēm
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.2. Cita informācija
-
Pielikumi