26-TA-266: Rīkojuma projekts (Vispārīgais)
Anotācijas (ex-ante) nosaukums
Tiesību akta projekta "Par Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021.–2027. gadam 1.3.1. specifiskā atbalsta mērķa "Izmantot digitalizācijas priekšrocības iedzīvotājiem, uzņēmumiem, pētniecības organizācijām un publiskajām iestādēm" 1.3.1.1. pasākuma "IKT risinājumu un pakalpojumu attīstība un iespēju radīšana privātajam sektoram" projekta "Veselības inspekcijas Vienotās uzraudzības informācijas sistēmas modernizācija" pases apstiprināšanu" sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojums (anotācija)
1. Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība
1.1. Pamatojums
Izstrādes pamatojums
Ministrijas / iestādes iniciatīva
Apraksts
Ministru kabineta rīkojuma projekts "Par 1.3.1.1. pasākuma projekta "Veselības inspekcijas Vienotās uzraudzības informācijas sistēmas modernizācija" pases apstiprināšanu" (turpmāk – Rīkojuma projekts) izstrādāts saskaņā ar Ministru kabineta 2024. gada 4. jūnija noteikumu Nr. 338 "Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021.–2027. gadam 1.3.1. specifiskā atbalsta mērķa "Izmantot digitalizācijas priekšrocības iedzīvotājiem, uzņēmumiem, pētniecības organizācijām un publiskajām iestādēm" 1.3.1.1. pasākuma "IKT risinājumu un pakalpojumu attīstība un iespēju radīšana privātajam sektoram" īstenošanas noteikumi" 5. punkta prasībām, kas paredz, ka 1.3.1.1. pasākuma ietvaros tiek atbalstīti Ministru kabineta rīkojumos par projekta īstenošanu paredzētie projekti.
1.2. Mērķis
Mērķa apraksts
Rīkojuma mērķis ir nodrošināt Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021.–2027. gadam 1.3.1. specifiskā atbalsta mērķa "Izmantot digitalizācijas priekšrocības iedzīvotājiem, uzņēmumiem, pētniecības organizācijām un publiskajām iestādēm" 1.3.1.1. pasākuma "IKT risinājumu un pakalpojumu attīstība un iespēju radīšana privātajam sektoram" projekta realizēšanu.
Spēkā stāšanās termiņš
Vispārējā kārtība
1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi
Pašreizējā situācija
Veselības inspekcijas Vienotā uzraudzības informācijas sistēma (turpmāk - VUIS) ir valsts informācijas sistēma (turpmāk - VIRSIS ID 798), kas nodrošina Veselības inspekcijas veiktās uzraudzības, kontroles un pārbaudes darbību reģistrēšanu, plānošanu, izpildi un rezultātu apkopošanu. Sistēma ļauj pārvaldīt uzraudzības lietas, pārkāpumu izmeklēšanu, ziņojumu plūsmas un statistiskos pārskatus. VUIS ir izstrādāta ES fondu 2007. - 2013. gada plānošanas periodā un papildināta ES fondu 2014. - 2020. gada plānošanas perioda ietvaros ar jauniem moduļiem Veselības inspekcijas kontroles un uzraudzības procesu digitalizācijai (piemēram, plānošanas atbalsts un objektu risku novērtēšana) un ievērojot funkciju tvēruma paplašināšanos (piemēram, vides higiēnas novērtējums).
Problēmas un risinājumi
Problēmas apraksts
VUIS modernizācijas nepieciešamība izriet no vairākiem faktoriem:
1. Novecojušas tehnoloģijas
VUIS ir izveidota un sākta lietot produkcijas vidē 2012. gadā un tās tehnoloģiskā platforma (infrastruktūra un licences aprakstītas projekta pasē) vairāk kā 10 sistēmas dzīvildzes gadu laikā ir novecojusi un MS SQL 2016 ražotāja atbalsts 2026. gadā tiks izbeigts pilnībā, tādējādi ar informācijas sistēmas novecošanu, potenciālu nepieejamību vai atteici ir risks kontroles un uzraudzības funkcijas nepārtrauktībai un uzraudzības datu drošībai. Ierobežoto uzturēšanas izdevumu dēļ nav bijis iespējams veikt tehnoloģiju atjaunošanu.
2. No Eiropas Savienības tiesību aktiem izrietoši pienākumi:
2.1. Eiropas Parlamenta un Padomes 2019. gada 20. jūnija regulas par tirgus uzraudzību un produktu atbilstību un ar ko groza Direktīvu 2004/42/EK un Regulas (EK) Nr. 765/2008 un (ES) Nr. 305/2011 (turpmāk - Regula 2019/1020/ES) 16., 20., 24., 34. pants nosaka dalībvalstu pienākumu ievadīt Eiropas Komisijas sistēmā ICSMS (The Information and Communication System on Market Surveillance) noteiktu informāciju par produktiem (nepārtikas), kas darīti pieejami tirgū, un kam veikta padziļināta atbilstības pārbaude;
2.2. Eiropas Parlamenta un Padomes 2020. gada 16. decembra Direktīvas 2020/2184/ES par dzeramā ūdens kvalitāti (pārstrādāta redakcija) (turpmāk - Direktīva 2020/2184/ES) 13. panta 8. punkts noteic, ka monitoringa rezultātus iekļauj datu kopās, kas izveidotas atbilstoši direktīvā noteiktajām prasībām. Savukārt 18. panta 1. punkts nosaka dzeramā ūdens datu kopu veidu, kas dalībvalstīm jāizveido un jāuztur, t.sk. dzeramā ūdens monitoringa rezultāti. Atbilstoši 18. panta 2. punktam dalībvalstis nodrošina, ka Komisija, EVA un Eiropas Slimību profilakses un kontroles centrs var piekļūt 18. panta 1. punktā minētajām datu kopām;
2.3. No Eiropas Parlamenta un Padomes 2011. gada 9. marta direktīvas 2011/24/ES par pacientu tiesību piemērošanu pārrobežu veselības aprūpē (turpmāk - Pārrobežu Direktīva) izriet pienākums nodrošināt publiski pieejamu informāciju par ārstniecības iestāžu atbilstību.
3. Nacionālais tiesiskais regulējums komersantiem (kas nepilnīgas VUIS funkcionalitātes dēļ rada manuāla datu ievades un apstrādes slogu komersantiem un iestādei):
3.1. Ministru kabineta 2023. gada 26. septembra noteikumi Nr. 547 "Dzeramā ūdens obligātās nekaitīguma un kvalitātes prasības, monitoringa un kontroles kārtība";
3.2. Ministru kabineta 2015. gada 8. decembra noteikumi Nr. 693 "Kārtība, kādā skaistumkopšanas un tetovēšanas pakalpojumu sniedzēji paziņo par saimnieciskās darbības uzsākšanu".
4. Sabiedrībai (iedzīvotājiem un komersantiem) publiskojamie dati nav pieejami reāllaika režīmā.
1. Novecojušas tehnoloģijas
VUIS ir izveidota un sākta lietot produkcijas vidē 2012. gadā un tās tehnoloģiskā platforma (infrastruktūra un licences aprakstītas projekta pasē) vairāk kā 10 sistēmas dzīvildzes gadu laikā ir novecojusi un MS SQL 2016 ražotāja atbalsts 2026. gadā tiks izbeigts pilnībā, tādējādi ar informācijas sistēmas novecošanu, potenciālu nepieejamību vai atteici ir risks kontroles un uzraudzības funkcijas nepārtrauktībai un uzraudzības datu drošībai. Ierobežoto uzturēšanas izdevumu dēļ nav bijis iespējams veikt tehnoloģiju atjaunošanu.
2. No Eiropas Savienības tiesību aktiem izrietoši pienākumi:
2.1. Eiropas Parlamenta un Padomes 2019. gada 20. jūnija regulas par tirgus uzraudzību un produktu atbilstību un ar ko groza Direktīvu 2004/42/EK un Regulas (EK) Nr. 765/2008 un (ES) Nr. 305/2011 (turpmāk - Regula 2019/1020/ES) 16., 20., 24., 34. pants nosaka dalībvalstu pienākumu ievadīt Eiropas Komisijas sistēmā ICSMS (The Information and Communication System on Market Surveillance) noteiktu informāciju par produktiem (nepārtikas), kas darīti pieejami tirgū, un kam veikta padziļināta atbilstības pārbaude;
2.2. Eiropas Parlamenta un Padomes 2020. gada 16. decembra Direktīvas 2020/2184/ES par dzeramā ūdens kvalitāti (pārstrādāta redakcija) (turpmāk - Direktīva 2020/2184/ES) 13. panta 8. punkts noteic, ka monitoringa rezultātus iekļauj datu kopās, kas izveidotas atbilstoši direktīvā noteiktajām prasībām. Savukārt 18. panta 1. punkts nosaka dzeramā ūdens datu kopu veidu, kas dalībvalstīm jāizveido un jāuztur, t.sk. dzeramā ūdens monitoringa rezultāti. Atbilstoši 18. panta 2. punktam dalībvalstis nodrošina, ka Komisija, EVA un Eiropas Slimību profilakses un kontroles centrs var piekļūt 18. panta 1. punktā minētajām datu kopām;
2.3. No Eiropas Parlamenta un Padomes 2011. gada 9. marta direktīvas 2011/24/ES par pacientu tiesību piemērošanu pārrobežu veselības aprūpē (turpmāk - Pārrobežu Direktīva) izriet pienākums nodrošināt publiski pieejamu informāciju par ārstniecības iestāžu atbilstību.
3. Nacionālais tiesiskais regulējums komersantiem (kas nepilnīgas VUIS funkcionalitātes dēļ rada manuāla datu ievades un apstrādes slogu komersantiem un iestādei):
3.1. Ministru kabineta 2023. gada 26. septembra noteikumi Nr. 547 "Dzeramā ūdens obligātās nekaitīguma un kvalitātes prasības, monitoringa un kontroles kārtība";
3.2. Ministru kabineta 2015. gada 8. decembra noteikumi Nr. 693 "Kārtība, kādā skaistumkopšanas un tetovēšanas pakalpojumu sniedzēji paziņo par saimnieciskās darbības uzsākšanu".
4. Sabiedrībai (iedzīvotājiem un komersantiem) publiskojamie dati nav pieejami reāllaika režīmā.
Risinājuma apraksts
Projekta mērķis ir mazināt administratīvo slogu Veselības inspekcijas uzraudzībā esošajiem komersantiem un uzlabot informācijas pieejamību sabiedrībai, veicot papildinājumus datu struktūrā atbilstoši ES tiesiskajam regulējumam un automatizējot datu apmaiņas procesus, kā arī modernizējot VUIS tehnoloģisko bāzi, lai nodrošinātu sistēmas darbības nepārtrauktību.
Projekta mērķis izriet no Digitālās transformācijas pamatnostādņu 2021. – 2027. (Ministru kabineta 2021. gada 7. jūlija rīkojums Nr. 490 "Par Digitālās transformācijas pamatnostādnēm 2021.-2027. gadam"), 4.4.9.3. Rīcības apakšvirziena "Pilnībā digitalizēta un datu vadīta valsts pārvaldes pamatdarbība" 10. punkta: Jāmodernizē valsts pārvaldes uzraudzības un kontroles funkcijas - relatīvi dārgās konkrēta objekta un transakcijas kontroles aizstājot ar datos balstītām sistēmiskām kontrolēm, kurās, racionāli izvēloties kontroles mērķi, ar informācijas un komunikāciju tehnoloģijas (turpmāk - IKT) palīdzību iespējams veikt mērķtiecīgu un sekmīgu kontroli un uzraudzību.
Lai sasniegtu projekta mērķi, paredzētas šādas darbības:
1. Papildus esošajam uzraudzības objektu datu modelim tiks izveidots saistīts datu modelis (atšķirīgā datu struktūrā) par produktu un medicīnisko ierīču atbilstības uzraudzību, automatizēta datu nodošana Eiropas Komisijas sistēmai ICSMS (The Information and Communication System on Market Surveillance) saskaņā ar Regulas 2019/1020/ES prasībām ar sabiedrībai pieejamu informāciju ICSMS publiskajā daļā par nepārtikas produktu un medicīnisko ierīču atbilstību. Minēto datu pieejamības ICSMS nolūks ir uzraudzības informācijas pieejamība pārējām ES dalībvalstu uzraugošajām iestādēm un dati Eiropas Komisijas statistikai, vienlaicīgi tā optimizē datu nodošanu "agrās brīdināšanas sistēmai" patērētāju drošībai un preventīvs atbalsts komersantiem, kur tie var uzzināt, vai produkts ir pārbaudīts un drošs, pirms uzsākt tā piedāvāšanu tirgū, kā arī par tirgū jau esošiem produktiem.
Veselības inspekcija veic kontroles vidēji 2400 nepārtikas produktiem gadā (2022. - 2024. gada dati VUIS), par ko tiek uzturēti dati VUIS. Darbietilpīgās manuālas datu ievades dēļ ICSMS tiek ievadīta informācija tikai par laboratoriski testētiem produktiem, kas ir vidēji 4,5% no visiem kontrolētajiem.
Automatizētas datu nodošanas rezultātā dati tiks nodoti par visiem kontrolētajiem produktiem, nepalielinot inspektoru ieguldāmo laiku, vienlaikus nodrošinot datu pieejamību ieinteresētajām pusēm.
2. Tiks automatizēta dzeramā ūdens monitoringa datu iesniegšana un pievienošana dzeramā ūdens piegādātāja datiem VUIS, lai mazinātu administratīvo slogu dzeramā ūdens piegādātājiem (atbilstoši Ministru kabineta 2023. gada 26. septembra noteikumiem Nr. 547 "Dzeramā ūdens obligātās nekaitīguma un kvalitātes prasības, monitoringa un kontroles kārtība" ūdens piegādātāji paziņo Veselības inspekcijai dzeramā ūdens monitoringa testēšanas rezultātus) un efektivizējot datu ievadi un uzkrāšanu Veselības inspekcijai, jo tā nacionālajā līmenī uzkrāj un apkopo ūdensapgādes sistēmu monitoringa datus, ko izmanto ikgadējā ziņojuma sagatavošanai Eiropas Komisijai, kā arī risku mazināšanas pasākumu noteikšanai neatbilstības gadījumos (Direktīva 2020/2184/ES). Pašreiz abām pusēm notiek testēšanas rezultātu manuāla ievade.
Sistēmanalīzes laikā tiks izvērtētas divas alternatīvas datu iesniegšanai: 1) automātiska testēšanas pārskatu strukturētu datu saņemšana no laboratorijām un ielāde sistēmā vai 2) datņu saņemšana no dzeramā ūdens piegādātāja un VUIS uzturētu funkcionalitāti testēšanas pārskata datu nolasīšanai un ielādei sistēmā.
3. Tiks automatizēts paziņošanas, datu uzturēšanas un publicēšanas process par skaistumkopšanas un tetovēšanas pakalpojumu sniedzējiem, lai nodrošinātu paziņojuma (Ministru kabineta 2015. gada 8. decembra noteikumi Nr. 693 "Kārtība, kādā skaistumkopšanas un tetovēšanas pakalpojumu sniedzēji paziņo par saimnieciskās darbības uzsākšanu") datu importu VUIS, publiski pieejamas datu bāzes automātiska datu atjaunošana.
Pašreiz skaistumkopšanas un tetovēšanas pakalpojumu sniedzēja paziņojums tiek manuāli ievadīts autonomā datu bāzē, kas nav integrēta VUIS.
Mazināsies administratīvais slogs Veselības inspekcijai, pakalpojumu saņēmējiem būs nodrošināta aktuāla informācija, efektivizēta datu sniegšana Valsts ieņēmumu dienestam. Ministru kabineta noteikumos noteiktā datu apjoma ietvaros tiks nodrošināta datu publiska pieejamība reālā laika režīmā.
4. Tiks izveidota funkcionalitāte datu par ārstniecības iestāžu atbilstību nodošanai Vienotajam reģistram publicēšanai ārstniecības iestāžu dosjē, izpildot Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2011/24/ES (2011.gada 09.marts) par pacientu tiesību piemērošanu pārrobežu veselības aprūpē prasības. Vienotais reģistrs aizvietos Ārstniecības iestāžu reģistru un Ārstniecības personu un ārstniecības atbalsta personu reģistru, un tā izveide paredzēta Veselības inspekcijas ERAF 4.1.1.4. projektā “Vienotā veselības nozares speciālistu reģistra izveide”atbilstoši “Veselības darbaspēka attīstības stratēģijai no 2025. gada līdz 2029. gadam” (Ministru kabineta 2024.gada 18.decembra rīkojums Nr. 1194).
Tehniskais risinājums tiks saskaņots ar iepriekšminēto ERAF 4.1.1.4. projektu), lai izslēgtu dubultā finansējuma risku.
Pašreiz prasība tiek īstenota, publicējot sarakstu Veselības inspekcijas tīmekļvietnē.
5. VUIS tehnoloģiskās bāzes modernizēšana, pārejot uz jaunāku, ražotāja atbalstītu, tehnoloģisko platformu.
VUIS ir izveidota un sākta lietot produkcijas vidē 2012. gadā un tās tehnoloģiskā platforma - front-end daļā ir balstīta uz 2005.-2011. gadu tehnoloģijām (JAVA 8, Google Web Toolkit) un back-end daļa darbojas uz MS SQL Server 2008 compatibility mode režīma bāzes) - vairāk kā 10 sistēmas dzīvildzes gadu laikā ir novecojusi un ražotāja atbalsts MS SQL 2016 ražotāja atbalsts 2026. gadā tiks izbeigts pilnībā. Pāreja uz jaunāku platformu ir nepieciešama ne tikai VUIS potenciālās atteices novēršanai, bet, jo īpaši, projektā paredzētās automatizētas datu apmaiņas sadarbspējas riska novēršanai un kiberdrošības prasību ievērošanai.
Projekta mērķis izriet no Digitālās transformācijas pamatnostādņu 2021. – 2027. (Ministru kabineta 2021. gada 7. jūlija rīkojums Nr. 490 "Par Digitālās transformācijas pamatnostādnēm 2021.-2027. gadam"), 4.4.9.3. Rīcības apakšvirziena "Pilnībā digitalizēta un datu vadīta valsts pārvaldes pamatdarbība" 10. punkta: Jāmodernizē valsts pārvaldes uzraudzības un kontroles funkcijas - relatīvi dārgās konkrēta objekta un transakcijas kontroles aizstājot ar datos balstītām sistēmiskām kontrolēm, kurās, racionāli izvēloties kontroles mērķi, ar informācijas un komunikāciju tehnoloģijas (turpmāk - IKT) palīdzību iespējams veikt mērķtiecīgu un sekmīgu kontroli un uzraudzību.
Lai sasniegtu projekta mērķi, paredzētas šādas darbības:
1. Papildus esošajam uzraudzības objektu datu modelim tiks izveidots saistīts datu modelis (atšķirīgā datu struktūrā) par produktu un medicīnisko ierīču atbilstības uzraudzību, automatizēta datu nodošana Eiropas Komisijas sistēmai ICSMS (The Information and Communication System on Market Surveillance) saskaņā ar Regulas 2019/1020/ES prasībām ar sabiedrībai pieejamu informāciju ICSMS publiskajā daļā par nepārtikas produktu un medicīnisko ierīču atbilstību. Minēto datu pieejamības ICSMS nolūks ir uzraudzības informācijas pieejamība pārējām ES dalībvalstu uzraugošajām iestādēm un dati Eiropas Komisijas statistikai, vienlaicīgi tā optimizē datu nodošanu "agrās brīdināšanas sistēmai" patērētāju drošībai un preventīvs atbalsts komersantiem, kur tie var uzzināt, vai produkts ir pārbaudīts un drošs, pirms uzsākt tā piedāvāšanu tirgū, kā arī par tirgū jau esošiem produktiem.
Veselības inspekcija veic kontroles vidēji 2400 nepārtikas produktiem gadā (2022. - 2024. gada dati VUIS), par ko tiek uzturēti dati VUIS. Darbietilpīgās manuālas datu ievades dēļ ICSMS tiek ievadīta informācija tikai par laboratoriski testētiem produktiem, kas ir vidēji 4,5% no visiem kontrolētajiem.
Automatizētas datu nodošanas rezultātā dati tiks nodoti par visiem kontrolētajiem produktiem, nepalielinot inspektoru ieguldāmo laiku, vienlaikus nodrošinot datu pieejamību ieinteresētajām pusēm.
2. Tiks automatizēta dzeramā ūdens monitoringa datu iesniegšana un pievienošana dzeramā ūdens piegādātāja datiem VUIS, lai mazinātu administratīvo slogu dzeramā ūdens piegādātājiem (atbilstoši Ministru kabineta 2023. gada 26. septembra noteikumiem Nr. 547 "Dzeramā ūdens obligātās nekaitīguma un kvalitātes prasības, monitoringa un kontroles kārtība" ūdens piegādātāji paziņo Veselības inspekcijai dzeramā ūdens monitoringa testēšanas rezultātus) un efektivizējot datu ievadi un uzkrāšanu Veselības inspekcijai, jo tā nacionālajā līmenī uzkrāj un apkopo ūdensapgādes sistēmu monitoringa datus, ko izmanto ikgadējā ziņojuma sagatavošanai Eiropas Komisijai, kā arī risku mazināšanas pasākumu noteikšanai neatbilstības gadījumos (Direktīva 2020/2184/ES). Pašreiz abām pusēm notiek testēšanas rezultātu manuāla ievade.
Sistēmanalīzes laikā tiks izvērtētas divas alternatīvas datu iesniegšanai: 1) automātiska testēšanas pārskatu strukturētu datu saņemšana no laboratorijām un ielāde sistēmā vai 2) datņu saņemšana no dzeramā ūdens piegādātāja un VUIS uzturētu funkcionalitāti testēšanas pārskata datu nolasīšanai un ielādei sistēmā.
3. Tiks automatizēts paziņošanas, datu uzturēšanas un publicēšanas process par skaistumkopšanas un tetovēšanas pakalpojumu sniedzējiem, lai nodrošinātu paziņojuma (Ministru kabineta 2015. gada 8. decembra noteikumi Nr. 693 "Kārtība, kādā skaistumkopšanas un tetovēšanas pakalpojumu sniedzēji paziņo par saimnieciskās darbības uzsākšanu") datu importu VUIS, publiski pieejamas datu bāzes automātiska datu atjaunošana.
Pašreiz skaistumkopšanas un tetovēšanas pakalpojumu sniedzēja paziņojums tiek manuāli ievadīts autonomā datu bāzē, kas nav integrēta VUIS.
Mazināsies administratīvais slogs Veselības inspekcijai, pakalpojumu saņēmējiem būs nodrošināta aktuāla informācija, efektivizēta datu sniegšana Valsts ieņēmumu dienestam. Ministru kabineta noteikumos noteiktā datu apjoma ietvaros tiks nodrošināta datu publiska pieejamība reālā laika režīmā.
4. Tiks izveidota funkcionalitāte datu par ārstniecības iestāžu atbilstību nodošanai Vienotajam reģistram publicēšanai ārstniecības iestāžu dosjē, izpildot Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2011/24/ES (2011.gada 09.marts) par pacientu tiesību piemērošanu pārrobežu veselības aprūpē prasības. Vienotais reģistrs aizvietos Ārstniecības iestāžu reģistru un Ārstniecības personu un ārstniecības atbalsta personu reģistru, un tā izveide paredzēta Veselības inspekcijas ERAF 4.1.1.4. projektā “Vienotā veselības nozares speciālistu reģistra izveide”atbilstoši “Veselības darbaspēka attīstības stratēģijai no 2025. gada līdz 2029. gadam” (Ministru kabineta 2024.gada 18.decembra rīkojums Nr. 1194).
Tehniskais risinājums tiks saskaņots ar iepriekšminēto ERAF 4.1.1.4. projektu), lai izslēgtu dubultā finansējuma risku.
Pašreiz prasība tiek īstenota, publicējot sarakstu Veselības inspekcijas tīmekļvietnē.
5. VUIS tehnoloģiskās bāzes modernizēšana, pārejot uz jaunāku, ražotāja atbalstītu, tehnoloģisko platformu.
VUIS ir izveidota un sākta lietot produkcijas vidē 2012. gadā un tās tehnoloģiskā platforma - front-end daļā ir balstīta uz 2005.-2011. gadu tehnoloģijām (JAVA 8, Google Web Toolkit) un back-end daļa darbojas uz MS SQL Server 2008 compatibility mode režīma bāzes) - vairāk kā 10 sistēmas dzīvildzes gadu laikā ir novecojusi un ražotāja atbalsts MS SQL 2016 ražotāja atbalsts 2026. gadā tiks izbeigts pilnībā. Pāreja uz jaunāku platformu ir nepieciešama ne tikai VUIS potenciālās atteices novēršanai, bet, jo īpaši, projektā paredzētās automatizētas datu apmaiņas sadarbspējas riska novēršanai un kiberdrošības prasību ievērošanai.
Vai ir izvērtēti alternatīvie risinājumi?
Nē
Vai ir izvērtēts prasību un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem?
Jā
Apraksts
Projekta investīcijas ir 1 500 000 euro. Ar 2029. gadu ir plānotas indikatīvās uzturēšanas izmaksas 180 000 euro apmērā ik gadu, kas investīcijas projekta dzīves cikla 10 gadu periodā pēc Projekta ieviešanas veido 1 800 000 euro. Kopā investīcijas projekta dzīves ciklā tā ieviešanas un uzturēšanas izmaksas ir 3 300 000 euro.
Projekta ieviešanas rezultātā sociālekonomiskie ieguvumi komersantiem un pārvaldes procesu efektivizācija monetārā izteiksmē veido aptuveni 390 867 euro gadā, t.i., ieguvums no projektā digitalizētiem pakalpojumiem un procesiem projekta dzīves cikla 10 gadu periodā pēc projekta ieviešanas ir 3 908 670 euro.
Ieguvumi:
1. Manuālā datu apstrādes procesa darbietilpības novēršana iestādei, uzraudzības un kontroles procesa efektivizācija, un mērķtiecīga kontroles un uzraudzības budžeta izlietošana:
1.1. informācijas sistēmas novecošanas, potenciālas nepieejamības vai atteices riska novēršanas ieguvums monetārā izteiksmē gadā ir vismaz 91 000 euro (datu pieejamība padziļinātai analīzei un statistikai Veselības ministrijai u.c. (vismaz 5 pārskati), mediju pieprasījumu apstrādei (vidēji 240 gadā);
1.2. datu ievades un apstrādes automatizācijas ieguvumi pamatdarbības veicējiem monetārā izteiksmē gadā ir vismaz 106 118 euro.
2. Ieguvums komersantiem ir administratīvā sloga mazināšana un reālā laika režīmā pieejama iesniegtā un publiskojamā VUIS informācija. Komersantiem (nepārtikas produktu izplatītājiem, dzeramā ūdens piegādātājiem, skaistumkopšanas un tetovēšanas pakalpojumu sniedzējiem), kas ir Veselības inspekcijas modernizēto publisko pakalpojumu un procesu lietotāji, ieguvums monetārā izteiksmē gadā ir vismaz 193 749 euro.
3. Sabiedrībai reālā laika režīmā pieejama aktuālā Veselības inspekcijas publicējamā informācija par skaistumkopšanas un tetovēšanas pakalpojumu sniedzējiem, kas paziņojuši par savu darbību, tādējādi veicinot legālu un sabiedrības veselībai drošu pakalpojumu izmantošanu, kā arī ICSMS būs pieejama nepārtikas produktu uzraudzības Latvijas tirgū dati, sekmējot to, ka patērētājs izvēlas pārbaudītu produktu.
Projekta ieguvumu monetārais novērtējums ir indikatīvs, izmaksu ieguvumu analīze atbilstoši Centrālās finanšu un līgumu aģentūras tīmekļvietnē publicētajai formai un metodikai tiks pievienota projekta iesniegumam.
Projekta ieviešanas rezultātā sociālekonomiskie ieguvumi komersantiem un pārvaldes procesu efektivizācija monetārā izteiksmē veido aptuveni 390 867 euro gadā, t.i., ieguvums no projektā digitalizētiem pakalpojumiem un procesiem projekta dzīves cikla 10 gadu periodā pēc projekta ieviešanas ir 3 908 670 euro.
Ieguvumi:
1. Manuālā datu apstrādes procesa darbietilpības novēršana iestādei, uzraudzības un kontroles procesa efektivizācija, un mērķtiecīga kontroles un uzraudzības budžeta izlietošana:
1.1. informācijas sistēmas novecošanas, potenciālas nepieejamības vai atteices riska novēršanas ieguvums monetārā izteiksmē gadā ir vismaz 91 000 euro (datu pieejamība padziļinātai analīzei un statistikai Veselības ministrijai u.c. (vismaz 5 pārskati), mediju pieprasījumu apstrādei (vidēji 240 gadā);
1.2. datu ievades un apstrādes automatizācijas ieguvumi pamatdarbības veicējiem monetārā izteiksmē gadā ir vismaz 106 118 euro.
2. Ieguvums komersantiem ir administratīvā sloga mazināšana un reālā laika režīmā pieejama iesniegtā un publiskojamā VUIS informācija. Komersantiem (nepārtikas produktu izplatītājiem, dzeramā ūdens piegādātājiem, skaistumkopšanas un tetovēšanas pakalpojumu sniedzējiem), kas ir Veselības inspekcijas modernizēto publisko pakalpojumu un procesu lietotāji, ieguvums monetārā izteiksmē gadā ir vismaz 193 749 euro.
3. Sabiedrībai reālā laika režīmā pieejama aktuālā Veselības inspekcijas publicējamā informācija par skaistumkopšanas un tetovēšanas pakalpojumu sniedzējiem, kas paziņojuši par savu darbību, tādējādi veicinot legālu un sabiedrības veselībai drošu pakalpojumu izmantošanu, kā arī ICSMS būs pieejama nepārtikas produktu uzraudzības Latvijas tirgū dati, sekmējot to, ka patērētājs izvēlas pārbaudītu produktu.
Projekta ieguvumu monetārais novērtējums ir indikatīvs, izmaksu ieguvumu analīze atbilstoši Centrālās finanšu un līgumu aģentūras tīmekļvietnē publicētajai formai un metodikai tiks pievienota projekta iesniegumam.
1.4. Izvērtējumi/pētījumi, kas pamato TA nepieciešamību
1.5. Pēcpārbaudes (ex-post) izvērtējums
Vai tiks veikts?
Nē
1.6. Cita informācija
Veselības inspekcija kā projekta iesniedzējs nodrošina, ka projekta ietvaros komercdarbības atbalsts nav plānots un netiks sniegts. Projekta līdzekļi tiks ieguldīti tikai Veselības inspekcijas sistēmu un risinājumu attīstībā, veicot pasūtījumus atbilstoši publisko iepirkumu tiesiskajam regulējumam, īstenojot atklātu, pārredzamu, nediskriminējošu un konkurenci nodrošinošu procedūru.
Veselības inspekcijai kā finansējuma saņēmējam piešķirtais atbalsts nav kvalificējams kā komercdarbības atbalsts, jo tas tiks piešķirts valsts deleģētas funkcijas veikšanai publiskās pārvaldes ietvaros.
Projekta ietvaros izstrādātie risinājumi būs pieejami publiskā sektora funkciju nodrošināšanai un netiks izmantoti komerciāliem mērķiem. Projekta īstenošana nerada konkurences kropļojuma risku un neietekmē tirgus dalībnieku savstarpējo konkurenci.
Veselības inspekcijai kā finansējuma saņēmējam piešķirtais atbalsts nav kvalificējams kā komercdarbības atbalsts, jo tas tiks piešķirts valsts deleģētas funkcijas veikšanai publiskās pārvaldes ietvaros.
Projekta ietvaros izstrādātie risinājumi būs pieejami publiskā sektora funkciju nodrošināšanai un netiks izmantoti komerciāliem mērķiem. Projekta īstenošana nerada konkurences kropļojuma risku un neietekmē tirgus dalībnieku savstarpējo konkurenci.
2. Tiesību akta projekta ietekmējamās sabiedrības grupas, ietekme uz tautsaimniecības attīstību un administratīvo slogu
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
2.1. Sabiedrības grupas, kuras tiesiskais regulējums ietekmē, vai varētu ietekmēt
Fiziskās personas
JāIetekmes apraksts
Preventīva ietekme uz sabiedrības veselības drošību, nodrošinot publiski pieejamus datus reāllaika režīmā.
Juridiskās personas
JāIetekmes apraksts
Tiks mazināts administratīvais slogs komersantiem (nepārtikas produktu izplatītājiem, dzeramā ūdens piegādātājiem, skaistumkopšanas un tetovēšanas pakalpojumu sniedzējiem), kas ir Veselības inspekcijas modernizēto publisko pakalpojumu un procesu lietotāji.
2.2. Tiesiskā regulējuma ietekme uz tautsaimniecību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.3. Administratīvo izmaksu novērtējums juridiskām personām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.4. Administratīvā sloga novērtējums fiziskām personām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.5. Atbilstības izmaksu novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
3. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Rādītājs
2026
saskaņā ar valsts budžetu kārtējam gadam
izmaiņas kārtējā gadā, salīdzinot ar valsts budžetu kārtējam gadam
Turpmākie trīs gadi (euro)
2027
2028
2029
saskaņā ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
saskaņā ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
1
2
3
4
5
6
7
8
1. Budžeta ieņēmumi
0
78 779
0
330 769
0
535 287
330 165
1.1. valsts pamatbudžets, tai skaitā ieņēmumi no maksas pakalpojumiem un citi pašu ieņēmumi
0
78 779
0
330 769
0
535 287
330 165
1.2. valsts speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
1.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
0
0
0
2. Budžeta izdevumi
0
92 681
0
389 140
0
629 749
538 430
2.1. valsts pamatbudžets
0
92 681
0
389 140
0
629 749
538 430
2.2. valsts speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
2.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
0
0
0
3. Finansiālā ietekme
0
-13 902
0
-58 371
0
-94 462
-208 265
3.1. valsts pamatbudžets
0
-13 902
0
-58 371
0
-94 462
-208 265
3.2. speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
3.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
0
0
0
4. Finanšu līdzekļi papildu izdevumu finansēšanai (kompensējošu izdevumu palielinājumu norāda ar "-" zīmi)
0
0
0
0
0
0
0
5. Precizēta finansiālā ietekme
-13 902
-58 371
-94 462
-208 265
5.1. valsts pamatbudžets
-13 902
-58 371
-94 462
-208 265
5.2. speciālais budžets
0
0
0
0
5.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
6. Detalizēts ieņēmumu un izdevumu aprēķins (ja nepieciešams, detalizētu ieņēmumu un izdevumu aprēķinu var pievienot anotācijas (ex-ante) pielikumā)
Projekta kopējās attiecināmās izmaksas 1 500 000 euro (Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējums 85% apmērā 1 275 000 euro un valsts budžeta finansējums 15% apmērā 225 000 euro). Projektu plānots īstenot no 2026. gada III ceturkšņa līdz 2029. gada I ceturksnim. Projekta īstenošanas izdevumu sadalījums pa gadiem norādīts tabulā zemāk (izmaksu sadalījums ir indikatīvs un tas var tikt precizēts, sagatavojot Projekta pieteikumu, kā arī Projekta īstenošanas laikā).
Projekts tiks īstenots 30 mēnešu ietvarā, indikatīvi no 2026. gada III ceturkšņa līdz 2029. gada I ceturksnim.
Pēc projekta īstenošanas papildus turpmāk katru gadu ir nepieciešamas uzturēšanas izmaksas indikatīvi ne vairāk kā 180 000 euro gadā.
Uzturēšanas izmaksas tiek aprēķinātas 15% apmērā no EKK 2000 un EKK 5000 summas. Sākot ar 2029. gadu, ir plānojamas IKT risinājumu uzturēšanas izmaksas. Kopējās plānotās uzturēšanas izmaksas 2029.gadā (proporcionāli mēnešu skaitam pēc projekta pabeigšanas) ir ne vairāk kā 150 000 euro gadā un sākot ar 2030.gadu – ne vairāk kā 180 000 euro gadā.
Indikatīvi paredzētais sistēmas uzturēšanas finansējuma sadalījums (aprēķiniem izmantota www.eis.gov.lv pieejamā informācija, LVRTC pakalpojumu izmaksas, atbilstoši VARAM izdevumu pozīcijām valsts informācijas sistēmu uzturēšanas izdevumu aprēķiniem):
1)Sistēmas audita izmaksas (ārpakalpojums)– 30 000 euro;
2)programmatūras uzturēšanas izmaksas (ārpakalpojums): kļūdu novēršana, drošības atjauninājumi, saderības nodrošināšana -75 000 euro;
3)infrastruktūras uzturēšana (ārpakalpojums) (izmitināšana, kiberdrošības komponenšu nodrošināšana, rezerves kopiju, monitorings) – 45 000 euro;
4) lietotāju atbalsts (ārpakalpojums) (incidentu apstrāde, konsultācijas par esošās funkcionalitātes lietošanu) 30 000 euro.
Uzturēšanas izmaksās nav iekļauti sistēmas attīstības darbi vai jaunas funkcionalitātes izstrāde, bet tikai esošā risinājuma darbības nodrošināšana.
Detalizēts uzturēšanas izmaksu aprēķins tiks sniegts, kad uzturēšanai paredzētais finansējums tiks pieprasīts normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.
| Finansējuma avots / gads | 2026. | 2027. | 2028. | 2029. | Kopā |
| Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējums (85%) | 78 779 | 330 769 | 535 287 | 330 165 | 1 275 000 |
| Valsts budžeta finansējums (15%) | 13 902 | 58 371 | 94 462 | 58 265 | 225 000 |
| Kopā | 92 681 | 389 140 | 629 749 | 388 430 | 1 500 000 |
Projekts tiks īstenots 30 mēnešu ietvarā, indikatīvi no 2026. gada III ceturkšņa līdz 2029. gada I ceturksnim.
Pēc projekta īstenošanas papildus turpmāk katru gadu ir nepieciešamas uzturēšanas izmaksas indikatīvi ne vairāk kā 180 000 euro gadā.
Uzturēšanas izmaksas tiek aprēķinātas 15% apmērā no EKK 2000 un EKK 5000 summas. Sākot ar 2029. gadu, ir plānojamas IKT risinājumu uzturēšanas izmaksas. Kopējās plānotās uzturēšanas izmaksas 2029.gadā (proporcionāli mēnešu skaitam pēc projekta pabeigšanas) ir ne vairāk kā 150 000 euro gadā un sākot ar 2030.gadu – ne vairāk kā 180 000 euro gadā.
Indikatīvi paredzētais sistēmas uzturēšanas finansējuma sadalījums (aprēķiniem izmantota www.eis.gov.lv pieejamā informācija, LVRTC pakalpojumu izmaksas, atbilstoši VARAM izdevumu pozīcijām valsts informācijas sistēmu uzturēšanas izdevumu aprēķiniem):
1)Sistēmas audita izmaksas (ārpakalpojums)– 30 000 euro;
2)programmatūras uzturēšanas izmaksas (ārpakalpojums): kļūdu novēršana, drošības atjauninājumi, saderības nodrošināšana -75 000 euro;
3)infrastruktūras uzturēšana (ārpakalpojums) (izmitināšana, kiberdrošības komponenšu nodrošināšana, rezerves kopiju, monitorings) – 45 000 euro;
4) lietotāju atbalsts (ārpakalpojums) (incidentu apstrāde, konsultācijas par esošās funkcionalitātes lietošanu) 30 000 euro.
Uzturēšanas izmaksās nav iekļauti sistēmas attīstības darbi vai jaunas funkcionalitātes izstrāde, bet tikai esošā risinājuma darbības nodrošināšana.
Detalizēts uzturēšanas izmaksu aprēķins tiks sniegts, kad uzturēšanai paredzētais finansējums tiks pieprasīts normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.
6.1. detalizēts ieņēmumu aprēķins
-
6.2. detalizēts izdevumu aprēķins
Projekta īstenošanai ir nepieciešams finansējums 1 500 000 euro apmērā:
Kapitālie izdevumi EKK 5000 - 1 195 971 euro;
Atlīdzības izdevumi EKK 1000 – 295 979 euro;
Pakalpojumu izdevumi EKK 2000 - 8 050 euro.
Norādītais izmaksu sadalījums ir indikatīvs, tas var tikt precizēts, sagatavojot Projekta pieteikumu, kā arī Projekta īstenošanas laikā.
Kapitālie izdevumi EKK 5000 - 1 195 971 euro;
Atlīdzības izdevumi EKK 1000 – 295 979 euro;
Pakalpojumu izdevumi EKK 2000 - 8 050 euro.
Norādītais izmaksu sadalījums ir indikatīvs, tas var tikt precizēts, sagatavojot Projekta pieteikumu, kā arī Projekta īstenošanas laikā.
7. Amata vietu skaita izmaiņas (palielinājuma gadījumā: izvērsts pamatojums, izvērtējums par esošo resursu pārskatīšanas iespējām, t.sk. vakanto štata vietu, ilgstošo vakanču izmantošanu u.c.)
-
Cita informācija
Finansējums tiks pieprasīts normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā no valsts budžeta resora 74. "Gadskārtējā valsts budžeta izpildes procesā pārdalāmais finansējums" programmas 80.00.00 "Nesadalītais finansējums Eiropas Savienības politiku instrumentu un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansēto projektu un pasākumu īstenošanai".
4. Tiesību akta projekta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
4.2. Cita informācija
Līdz projekta noslēgumam būs apstiprināts tiesiskais regulējums, kas nosaka projekta ietvaros attīstītās informācijas sistēmas (VUIS) darbību un lietošanu.
5. Tiesību akta projekta atbilstība Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
5.1. Saistības pret Eiropas Savienību
Vai ir attiecināms?
Jā
ES tiesību akta CELEX numurs
32019R1020
ES tiesību akta datums, izdevējinstitūcija, numurs, veids un nosaukums
Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2019/1020 (2019. gada 20. jūnijs) par tirgus uzraudzību un produktu atbilstību un ar ko groza Direktīvu 2004/42/EK un Regulas (EK) Nr. 765/2008 un (ES) Nr. 305/2011.
Apraksts
-
5.2. Citas starptautiskās saistības
Vai ir attiecināms?
Nē
5.3. Cita informācija
Apraksts
-
5.4. 1. tabula. Tiesību akta projekta atbilstība ES tiesību aktiem
Attiecīgā ES tiesību akta datums, izdevējinstitūcija, numurs, veids un nosaukums
Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2019/1020 (2019. gada 20. jūnijs) par tirgus uzraudzību un produktu atbilstību un ar ko groza Direktīvu 2004/42/EK un Regulas (EK) Nr. 765/2008 un (ES) Nr. 305/2011.
ES TA panta numurs
Projekta vienība, kas pārņem vai ievieš A minēto
Tiek pārņemts pilnībā vai daļēji
Vai B minētais paredz stingrākas prasības un pamatojums
A
B
C
D
Kā ir izmantota ES tiesību aktā paredzētā rīcības brīvība dalībvalstij pārņemt vai ieviest noteiktas ES tiesību akta normas? Kādēļ?
-
Saistības sniegt paziņojumu ES institūcijām un ES dalībvalstīm atbilstoši normatīvajiem aktiem, kas regulē informācijas sniegšanu par tehnisko noteikumu, valsts atbalsta piešķiršanas un finanšu noteikumu (attiecībā uz monetāro politiku) projektiem
-
Cita informācija
-
6. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas un sabiedrības līdzdalības process
Sabiedrības līdzdalība uz šo tiesību akta projektu neattiecas
Jā
Skaidrojums
Sabiedrības līdzdalības kārtība projekta izstrādē netiek piemērota, jo projekts neatbilst Ministru kabineta 2024. gada 15. oktobra noteikumu Nr. 639 "Sabiedrības līdzdalības kārtība attīstības plānošanas procesā" 4. punktā noteiktajiem kritērijiem.
6.4. Cita informācija
-
7. Tiesību akta projekta izpildes nodrošināšana un tās ietekme uz institūcijām
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
7.1. Projekta izpildē iesaistītās institūcijas
Institūcijas
- Veselības inspekcija
7.2. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.3. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.4. Projekta izpildes ietekme uz pārvaldes funkcijām un institucionālo struktūru
Ietekme
Jā/Nē
Skaidrojums
1. Tiks veidota jauna institūcija
Nē
-
2. Tiks likvidēta institūcija
Nē
-
3. Tiks veikta esošās institūcijas reorganizācija
Nē
-
4. Institūcijas funkcijas un uzdevumi tiks mainīti (paplašināti vai sašaurināti)
Nē
-
5. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu efektivizācija
Jā
Manuālā datu apstrādes procesa darbietilpības novēršana iestādei, uzraudzības un kontroles procesa efektivizācija (komersantu iesniegtās informācijas izsekojamība, ātrāka reakcija uz neatbilstībām), un mērķtiecīga kontroles un uzraudzības budžeta izlietošana.
6. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu digitalizācija
Jā
VUIS ir izveidota un sākta lietot produkcijas vidē 2012. gadā un tās tehnoloģiskā platforma (infrastruktūra un licences: 1) Linux Ubuntu 22.04.2 LTS 64-bit, 2) Java OpenJDK 8, 3) Apache Tomcat 9, 4) MS SQL 2016 Server Standard, kas darbojas uz compatibility level MS SQL 2008 režīma bāzes) vairāk kā 10 sistēmas dzīvildzes gadu laikā ir novecojusi un MS SQL 2016 ražotāja atbalsts 2026. gadā tiks izbeigts pilnībā, tādējādi ar informācijas sistēmas novecošanu, potenciālu nepieejamību vai atteici ir risks kontroles un uzraudzības funkcijas nepārtrauktībai un uzraudzības datu drošībai (Būtisks risks ir apgrūtināta VUIS aplikācijas administrēšana un lietotāju audita veikšana). Neīstenojot šo projekta aktivitāti, ir apdraudēta pārējo projekta aktivitāšu īstenošana par datu apmaiņas un apstrādes automatizāciju.
7. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu optimizācija
Nē
-
8. Cita informācija
Nē
-
7.5. Cita informācija
-
8. Horizontālās ietekmes
8.1. Projekta tiesiskā regulējuma ietekme
8.1.1. uz publisku pakalpojumu attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Apraksts
Projekts būtiski uzlabo publisko pakalpojumu kvalitāti sabiedrības veselības jomā.
8.1.2. uz valsts un pašvaldību informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Apraksts
Projekta rezultātā tiks īstenota datu apmaiņas un apstrādes automatizācija.
8.1.3. uz informācijas sabiedrības politikas īstenošanu
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Apraksts
Projekta rezultāts sniegs ieguldījumu Digitālās transformācijas pamatnostādņu 2021. – 2027. (Ministru kabineta 2021. gada 7. jūlija rīkojums Nr. 490), 4.4.9.3. Rīcības apakšvirziena "Pilnībā digitalizēta un datu vadīta valsts pārvaldes pamatdarbība" (10. punkts. Jāmodernizē valsts pārvaldes uzraudzības un kontroles funkcijas - relatīvi dārgās konkrēta objekta un transakcijas kontroles aizstājot ar datos balstītām sistēmiskām kontrolēm) īstenošanā.
8.1.4. uz Nacionālā attīstības plāna rādītājiem
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.5. uz teritoriju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.6. uz vidi
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.7. uz klimatneitralitāti
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.8. uz iedzīvotāju sociālo situāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.9. uz personu ar invaliditāti vienlīdzīgām iespējām un tiesībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.10. uz dzimumu līdztiesību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.11. uz veselību
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Apraksts
Projekts būtiski uzlabo publisko pakalpojumu kvalitāti sabiedrības veselības jomā, tiks veicināta legālu un sabiedrības veselībai drošu pakalpojumu izmantošana.
8.1.12. uz cilvēktiesībām, demokrātiskām vērtībām un pilsoniskās sabiedrības attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.13. uz datu aizsardzību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.14. uz diasporu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.15. uz profesiju reglamentāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.16. uz bērna labākajām interesēm
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.2. Cita informācija
-
Pielikumi