25-TA-2442: Likumprojekts (Grozījumi)
Anotācijas (ex-ante) nosaukums
Tiesību akta projekta "Grozījumi Valsts aizsardzības dienesta likumā" sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojums (anotācija)
1. Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība
1.1. Pamatojums
Izstrādes pamatojums
Ministrijas / iestādes iniciatīva
Apraksts
Likumprojektā precizēta valsts aizsardzības dienesta (turpmāk – VAD) brīvprātīgās pieteikšanās, iesaucamā atbilstības noteikšanas, transporta kompensāciju izmaksas, dienesta veida maiņas un atlikšanas kārtība. Tāpat likumprojektā precizēta tajā lietotā terminoloģija, kā arī papildinātas VAD karavīra tiesības un sociālās garantijas.
1.2. Mērķis
Mērķa apraksts
Likumprojekts ir izstrādāts, lai pilnveidotu valsts aizsardzības dienesta regulējumu, kā arī uzlabotu vairākas VAD īstenošanas gaitā konstatētās nepilnības. Likumprojekts izstrādāts, ņemot vērā secinājumus, kas iegūti, organizējot līdzšinējos iesaukšanas atlases procesus, kā arī secinājumus, kas izriet no VAD īstenojošo Nacionālo bruņoto spēku (turpmāk – NBS) un Zemessardzes (turpmāk – ZS) vienību iegūtās pieredzes, veicot VAD apmācību procesu.
Spēkā stāšanās termiņš
Vispārējā kārtība
1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi
Pašreizējā situācija
Kopš Valsts aizsardzības dienesta likuma (turpmāk – VADL) stāšanās spēkā 2023. gada 19. aprīlī ir sekmīgi organizēti seši valsts aizsardzības dienesta iesaukumi. Iesaukumu īstenošanas gaitā konstatētas vairākas normatīvā regulējuma nepilnības un praktiskas piemērošanas problēmas, kas ietekmē VAD atlases procesa efektivitāti, dienesta izpildes organizāciju, kā arī VAD karavīru tiesības un sociālās garantijas.
Atbilstoši spēkā esošajai VADL redakcijai jauniešiem, kuri pilngadību sasniedz laikposmā starp brīvprātīgās pieteikšanās termiņa noslēguma un atlases pēc nejaušības principa dienas, nav tiesisku iespēju pieteikties dienestam brīvprātīgi. Esošajā situācijā netiek nodrošināta vienlīdzīga pieeja brīvprātīgai dienesta izpildei visiem pilsoņiem, kuri atbilst vecuma kritērijam.
Tāpat normatīvais regulējums neparedz iespēju iesaucamajiem, kuri vēl nav veikuši veselības pārbaudi, mainīt brīvprātīgajā pieteikumā norādīto VAD veidu. Līdzīga situācija konstatēta attiecībā uz VAD karavīriem, kuri dienestu pilda citos VADL 3. panta pirmajā daļā noteiktajos militārā dienesta veidos – šiem karavīriem netiek nodrošināta iespēja brīvprātīgi pāriet uz 11 mēnešu militārā dienesta veidu.
Vienlaikus spēkā esošais regulējums pieļauj iespēju iesaukt VAD arī zemessargus, kuri ir izgājuši VAD prasībām atbilstošu apmācību un pildījuši dienesta uzdevumus starptautiskā militārā operācijā, tādējādi radot apstākļus neefektīvai cilvēkresursu izmantošanai NBS.
Esošajā regulējumā ir arī nepilnības sociālo garantiju jomā, proti, karavīriem, kuri pēc sešu mēnešu VAD noslēdz profesionālā dienesta līgumu, nodienētais laiks netiek ņemts vērā, nosakot tiesības uz atvaļinājumu, kas profesionālā dienesta karavīriem pienākas pēc 11 mēnešu nepārtraukta dienesta.
Tāpat spēkā esošā likuma redakcija neparedz transporta un ēdināšanas izdevumu kompensāciju iesaucamajiem, kuri no dzīvesvietas ārvalstīs ierodas Latvijā, lai veiktu veselības pārbaudes vai pildītu dienestu. Šāds regulējums rada nevienlīdzīgu situāciju attiecībā pret iesaucamajiem, kuri pastāvīgi dzīvo Latvijā un atbilstoši esošajam regulējumam var saņemt iepriekš minētās kompensācijas.
Attiecībā uz dienesta organizatoriskajiem aspektiem jānorāda, ka likums šobrīd paredz VAD karavīru izmitināšanu kazarmās, neparedzot alternatīvas vai elastīgākas izmitināšanas formas, kas atsevišķos gadījumos varētu būt lietderīgas un efektīvākas.
Papildus minētajam likuma piemērošanas praksē identificētas arī atsevišķas terminoloģiskas neprecizitātes, kas var radīt interpretācijas atšķirības.
Ņemot vērā minēto, secināms, ka spēkā esošais regulējums prasa precizēšanu un pilnveidošanu.
Atbilstoši spēkā esošajai VADL redakcijai jauniešiem, kuri pilngadību sasniedz laikposmā starp brīvprātīgās pieteikšanās termiņa noslēguma un atlases pēc nejaušības principa dienas, nav tiesisku iespēju pieteikties dienestam brīvprātīgi. Esošajā situācijā netiek nodrošināta vienlīdzīga pieeja brīvprātīgai dienesta izpildei visiem pilsoņiem, kuri atbilst vecuma kritērijam.
Tāpat normatīvais regulējums neparedz iespēju iesaucamajiem, kuri vēl nav veikuši veselības pārbaudi, mainīt brīvprātīgajā pieteikumā norādīto VAD veidu. Līdzīga situācija konstatēta attiecībā uz VAD karavīriem, kuri dienestu pilda citos VADL 3. panta pirmajā daļā noteiktajos militārā dienesta veidos – šiem karavīriem netiek nodrošināta iespēja brīvprātīgi pāriet uz 11 mēnešu militārā dienesta veidu.
Vienlaikus spēkā esošais regulējums pieļauj iespēju iesaukt VAD arī zemessargus, kuri ir izgājuši VAD prasībām atbilstošu apmācību un pildījuši dienesta uzdevumus starptautiskā militārā operācijā, tādējādi radot apstākļus neefektīvai cilvēkresursu izmantošanai NBS.
Esošajā regulējumā ir arī nepilnības sociālo garantiju jomā, proti, karavīriem, kuri pēc sešu mēnešu VAD noslēdz profesionālā dienesta līgumu, nodienētais laiks netiek ņemts vērā, nosakot tiesības uz atvaļinājumu, kas profesionālā dienesta karavīriem pienākas pēc 11 mēnešu nepārtraukta dienesta.
Tāpat spēkā esošā likuma redakcija neparedz transporta un ēdināšanas izdevumu kompensāciju iesaucamajiem, kuri no dzīvesvietas ārvalstīs ierodas Latvijā, lai veiktu veselības pārbaudes vai pildītu dienestu. Šāds regulējums rada nevienlīdzīgu situāciju attiecībā pret iesaucamajiem, kuri pastāvīgi dzīvo Latvijā un atbilstoši esošajam regulējumam var saņemt iepriekš minētās kompensācijas.
Attiecībā uz dienesta organizatoriskajiem aspektiem jānorāda, ka likums šobrīd paredz VAD karavīru izmitināšanu kazarmās, neparedzot alternatīvas vai elastīgākas izmitināšanas formas, kas atsevišķos gadījumos varētu būt lietderīgas un efektīvākas.
Papildus minētajam likuma piemērošanas praksē identificētas arī atsevišķas terminoloģiskas neprecizitātes, kas var radīt interpretācijas atšķirības.
Ņemot vērā minēto, secināms, ka spēkā esošais regulējums prasa precizēšanu un pilnveidošanu.
Problēmas un risinājumi
Problēmas apraksts
Šobrīd VADL 2. panta ceturtā daļa paredz, ka VAD pieteikuma anketu pilsonis ir tiesīgs iesniegt, sākot no 18 gadu vecuma. Savukārt brīvprātīgās pieteikšanās termiņš tiek noteikts saskaņā ar aizsardzības ministra izdotu pavēli. Lai identificētu iztrūkstošo pavēlē noteikto VAD karavīru skaitu, brīvprātīgās pieteikšanās termiņš ir jānoslēdz pirms atlases pēc nejaušības principa norises dienas. Minētā likuma norma rada situāciju, ka pilsoņi, kuri 18 gadu vecumu sasniedz posmā starp brīvprātīgās pieteikšanās noslēgumu un atlases pēc nejaušības principa dienu, VAD tiek pakļauti obligātā kārtā. Tas nostāda šos pilsoņus nevienlīdzīgā situācijā, jo šiem pilsoņiem nav iespējas VAD pieteikties brīvprātīgi, taču viņi var tikt atlasīti pēc nejaušības principa. Vienlaikus Aizsardzības ministrija (turpmāk – AiM), uzkrājot vairāku iesaukumu pieredzi kopš 2023. gada, ir secinājusi, ka, pastāvot gana ilgam laika periodam no brīvprātīgās pieteikšanās noslēguma termiņa līdz iesaukuma sākumam (kas ir objektīvi nepieciešams, lai paveiktu visus atlases posmus), no pieteikšanās loka tiek izslēgta liela daļa jauniešu. Tas tuvākajos gados izpaustos vēl vairāk, augot VAD karavīru skaitam līdz 4000 ik gadu un AiM pielāgojot šim skaitam atlases posmu kapacitāti. Piemēram, pieteikšanās 2025. gada jūlija iesaukumam noslēdzās 2024. gada 20. novembrī, bet pilsoņu atlase VAD pēc nejaušības principa notika 2024. gada 26. novembrī. Tas nozīmē, ka brīvprātīgi varēja pieteikties tikai tie pilsoņi, kas bija pilngadīgi jau 8 mēnešus pirms VAD uzsākšanas, tādējādi izslēdzot daļu jauniešu. Tas īpaši ietekmē tos pilsoņus, kuri vēl mācās 12. klasē un 18 gadu vecumu sasniegs pēc brīvprātīgās pieteikšanās noslēguma, tādējādi liedzot tiem brīvprātīgi pieteikties uz aktuālo VAD iesaukumu un uzsākt to uzreiz pēc vidējās izglītības iegūšanas. Šāda situācija negatīvi ietekmē šo pilsoņu iespējas plānot savu turpmāko dzīvi un karjeru, tai skaitā radot situāciju, kur studijas augstskolā, iesaukšanas gadījumā uz dienesta laiku jāpārtrauc. Uz esošā normatīvā regulējuma trūkumiem uzmanību vērsuši arī paši jaunieši gan telefoniski, gan rakstiski lūdzot AiM rast risinājumu, kad, esot termiņu un pilngadības sasaistei, nav iespējams pieteikties VAD. Ņemot vērā, ka, brīvprātīgi piesakoties VAD, likums paredz iespēju izvēlēties vēlamo dienesta veidu, saņemt lielāku VAD izpildes kompensāciju, kā arī iegūt valsts finansētu studiju vietu Latvijas augstskolās vai koledžās, ir būtiski nodrošināt, lai iespēja brīvprātīgi pieteikties VAD netiktu liegta nevienai pilsoņu daļai.
Risinājuma apraksts
Lai novērstu esošā regulējuma radīto ierobežojumu, nepieciešams papildināt VADL 2. pantu ar ceturto prim daļu, kas paredzētu 17 gadus veciem pilsoņiem tiesības pēc brīvprātīgās pieteikšanās sākuma un ne vēlāk kā 6 mēnešus pirms plānotā iesaukuma dienas brīvprātīgi pieteikties VAD. Minētais laika periods būs pietiekams, lai iesaucamo nosūtītu uz nepieciešamajām veselības pārbaudēm, kā arī attiecībā pret viņu var tikt pieņemts lēmums par iesaukšanu. Svarīgi minēt, ka AiM šo brīvprātīgi pieteikšos pilsoņu atbilstību VAD sāks izvērtēt tikai pēc šo pilsoņu 18 gadu vecuma sasniegšanas. Pilsoņu, kuri uz pieteikuma anketas iesniegšanas brīdi būs 17 gadus veci, izvērtēšana atbilstībai VAD prasībām tiks veikta tikai pēc 18 gadu vecuma sasniegšanas, ņemot vērā, ka 17 gadu vecumā pilsoņiem vēl nav rīcībspējas. Būtiski minēt, ka šādu pilsoņu, kas 18 gadu vecumu sasniedz laika posmā starp brīvprātīgās pieteikšanās noslēgšanos un VAD atlases pēc nejaušības principa dienu, kopumā nav daudz, turklāt pēc 18 gadu vecuma sasniegšanas un pirms veselības pārbaudes uzsākšanas šie pilsoņi var atsaukt savu pieteikumu, līdz ar to netiks pārkāptas bērnu tiesības, bet tiks nodrošināts taisnīgums visiem pilsoņiem iegūt priekšrocības, ko dod brīvprātīga pieteikšanās VAD, tai skaitā ļaujot tiem uzsākt studijas augstskolā uzreiz pēc VAD pabeigšanas, nepārtraucot tās gadījumā, ja pilsonis VAD tiek atlasīts jau studiju augstskolā laikā. Minētie grozījumi arī samazinās situācijas, kurās iesaucamais dažādu dzīves apstākļu dēļ lūgs AiM atlikt VAD izpildi. Līdzīgs iesaukšanas modelis attiecībā pret brīvprātīgajiem, kur militārajā dienestā var pieteikties pirms pilngadības sasniegšanas, jau šobrīd tiek īstenots tādās NATO dalībvalstīs kā ASV, Kanāda, Lielbritānija, Vācija, Francija, Norvēģija, Nīderlande un Grieķija.
Problēmas apraksts
Pašlaik pēc VAD pieteikuma anketas aizpildīšanas nav paredzēta iespēja mainīt izvēlēto dienesta veidu. Dienesta veidu maiņa, piemēram, no 11 mēnešiem uz VAD 5 gadu dienesta formām, atlases laikā līdz veselības pārbaudes uzsākšanai palielina brīvprātīgo loku, kas veiktu dienestu, jo iesaucamais var reaģēt uz mainīgajiem faktiskās dzīves apstākļiem. Šāda iespēja samazina dienesta atlikšanas iesniegumus tālākā atlases procesa gaitā. Pēc veselības pārbaudes šī iespēja brīvprātīgajiem ir jāierobežo, lai nodrošinātu vienādas iespējas brīvprātīgiem atkarībā no to pieteikšanās termiņa, kas var ietekmēt vēlamo dienesta vietu.
Risinājuma apraksts
Lai novērstu esošā regulējuma nepilnību, VADL 3.pantu nepieciešams papildināt ar sesto daļu, paredzot, ka iesaucamajam līdz veselības pārbaužu pabeigšanai ir tiesības iesniegt Aizsardzības ministrijai (turpmāk – AiM) iesniegumu, kurā izteikta vēlme mainīt savā brīvprātīgajā pieteikumā norādīto dienesta veidu.
Problēmas apraksts
Vērtējot VADL 13.panta pirmo daļu un 20.panta ceturto daļu kopsakarā ar 4.panta septīto daļu, secināms, ka VADL paredz trīs personu statusus – līdz dienesta uzsākšanai persona ir iesaucamais, savukārt pēc dienesta uzsākšanas VAD karavīrs vai alternatīvā dienesta veicējs. Ievērojot minēto, VADL 4.panta septītajā daļā lietotā vārdiskā izteiksme “līdz iesaukšanai” var radīt maldinošu izpratni.
Risinājuma apraksts
Lai savstarpēji saskaņotu VADL noteikto, kā arī nodrošinātu tiesību normu skaidrību, VADL 4.panta septīto daļu nepieciešams precizēt, nosakot, ka iesaucamā statuss personai tiek noteikts līdz dienesta uzsākšanai.
Problēmas apraksts
Šobrīd VADL 8.panta pirmās daļas 5.punkts noteic, ka VAD nav pakļauts pilsonis, kurš ir Pulkveža Oskara Kalpaka profesionālās vidusskolas absolvents. Minētais izņēmums likumā tika iekļauts, ņemot vērā to, ka vidusskolas absolventi iegūst jaunākā militārā instruktora kvalifikāciju, tādējādi sasniedzot augstāku militārās sagatavotības līmeni, nekā paredz VAD militārās apmācības programma. Ņemot vērā, ka 2026.gada 1.septembrī darbu oficiāli uzsāks Ģenerāļa Pētera Radziņa profesionālā vidusskola, kurā arī būs iespējams iegūt jaunākā militārā instruktora kvalifikāciju, tad līdzīgu izņēmumu par nepakļaušanu VAD būtu jāattiecina arī uz šīs profesionālās vidusskolas absolventiem.
Risinājuma apraksts
Lai novērstu esošā regulējuma nepilnību, nepieciešams grozīt VADL 8.panta pirmās daļas 5.punktu, nosakot, ka VAD nav pakļauts pilsoņis, kurš ir aizsardzības ministra pakļautībā esošas profesionālās vidusskolas absolvents.
Problēmas apraksts
Šobrīd VAD var tikt iesaukti zemessargi, kuri ar ZS komandieri ir noslēguši līgumu par dalību starptautiskā operācijā. Šādi zemessargi ir apguvuši ne tikai militāro pamatapmācību un specialitāti, bet arī ir izgājuši intensīvu pirmsoperāciju apmācību procesu, kā arī pildījuši dienesta uzdevumus starptautiskajā operācijā, tādējādi izpildot visas prasības, kas noteiktas VAD apmācību programmā. Vienlaikus šādi zemessargi, turpinot dienestu ZS, sniedz lielāku ieguldījumu valsts aizsardzībā nekā gadījumos, kad tie tiktu iesaukti VAD.
Risinājuma apraksts
Lai novērstu esošā regulējuma nepilnību, nepieciešams papildināt VADL 8.panta pirmo daļu ar 12.punktu, nosakot, ka zemessargi, kuri norīkoti dienesta uzdevumu izpildei kādā no starptautiskajām militārajām operācijām, netiek pakļauti VAD.
Problēmas apraksts
Šobrīd VAD izpildi dažādu svarīgu iemeslu dēļ ir iespējams atlikt līdz 26 gadu vecumam, taču šāds regulējums var radīt situācijas, kurās iesaucamais tiek iesaukts tikai tad, kad viņa dzīves apstākļi jau ir būtiski mainījušies (piemēram, izveidota ģimene, uzsāktas studijas, izveidojušies finansiāli apgrūtinājumi). Šādi apstākļi ievērojami var ietekmēt sekmīgu VAD izpildi. Tāpat var rasties situācijas, kad apstrīdēta iesaukšanas lēmuma galīgais regulējums stājas spēkā brīdī, kad persona vairs neatbilst VADL noteiktajam iesaukšanas vecumam.
Risinājuma apraksts
Lai novērstu esošā regulējuma nepilnību, nepieciešams grozīt VADL 9. panta otro daļu, nosakot, ka VAD izpildi svarīgu iemeslu dēļ ir iespējams atlikt ne vēlāk kā līdz 24 gadu vecuma sasniegšanai. Grozījumi samazinās iespēju, ka iesaucamajam rastos citi būtiski VAD atlikšanas faktori. Saīsinot termiņu, uz kādu atliekams VAD svarīgu iemeslu dēļ, samazinās risks, ka, lemjot par iesaucamo, galīgais noregulējums, pārsūdzot iesaukšanas lēmumu, stājas spēkā brīdī, kad iesaucamais vairs neatbilst VAD likuma 2. panta trešās daļas nosacījumiem. Attiecīgi iesaukšanas lēmuma apstrīdēšanas gadījumā gala lēmums par atbilstību VAD tiktu pieņemts brīdī, kad iesaucamais vēl atbilst VADL noteiktajam iesaukšanas vecumam. Tāpat tiks nodrošināta pēc iespējas ātrāka iesaucamo interešu nodrošināšana, neradot risku, ka turpmāk radušies apstākļi apgrūtina VAD izpildi.
Problēmas apraksts
Atbilstoši esošajai VADL redakcijai šobrīd VAD iesaucamajiem un iesauktajiem tiek izmaksāta kompensācija par sabiedriskā transporta izdevumiem no personas deklarētās dzīves vietas uz veselības pārbaudes un dienesta izpildes vietu. Pašreizējais transporta kompensāciju regulējums VADL nenodrošina iespējas saņemt kompensācijas ārvalstīs dzīvojošiem pilsoņiem, kas no savas mītnes zemes ierodas uz veselības pārbaudēm un dienesta izpildes vietu Latvijā.
Risinājuma apraksts
Lai novērstu esošā regulējuma nepilnību, nepieciešams precizēt VADL 11.1 panta pirmo daļu, svītrojot vārdus, kas noteic, ka Latvijā transporta kompensācija tiek izmaksāta par sabiedriskā transporta izdevumiem no personas deklarētās dzīves vietas. Tāpat minētā panta daļu nepieciešams papildināt, nosakot, ka transporta kompensācijas izmaksā arī pilsonim, kura dzīvesvieta atrodas ārvalstīs.
Problēmas apraksts
VADL 14. panta otrā daļa paredz, ka, ja ZS dienestā esošais valsts aizsardzības dienesta karavīrs bez attaisnojoša iemesla nepilda valsts aizsardzības militāro dienestu (neapgūst dienesta gadam paredzēto apmācības programmu), viņu pārceļ 11 mēnešus ilga valsts aizsardzības militārā dienesta izpildei NBS vienībā. Šī panta trešā daļa šādu pašu kārtību attiecina arī uz iesauktajiem, kas apgūst augstskolu un koledžu studentiem paredzētās rezerves virsnieka programmu. Šobrīd likums neparedz cita veida VAD maiņu brīvprātīgi, lai gan AiM ir saņēmusi vairāku VAD karavīru iesniegumus, kuros tiek prasīta likumā šobrīd neparedzēta dienesta veida maiņa. Attiecīgi pašlaik nav iespējama nekāda veida uz personas brīvas gribas izpausmes balstīta dienesta veidu maiņa, pārejot uz 11 mēnešu dienestu. Pāreja no 11 mēnešu dienesta uz citu dienesta veidu netiek plānota, jo viens no VAD primārajiem mērķiem ir NBS vienību štatu aizpildīšana, kas iespējama tikai caur 11 mēnešu VAD izpildi.
Risinājuma apraksts
Lai novērstu esošā regulējuma nepilnību, nepieciešams papildināt VADL 14.pantu ar pirmo prim daļu, nosakot, ka VAD karavīram militārā dienesta pirmajā apmācību gadā šā likuma 3. panta pirmās daļas 2. un 3.punktā minētajos militārā dienesta veidos ir tiesības pāriet uz 11 mēnešu dienestu, iesniedzot attiecīgu iesniegumu Nacionālo bruņoto spēku vai Zemessardzes vienībai, kurā tiek īstenots konkrētais dienests.
Problēmas apraksts
VADL 14. panta piektā daļa noteic, ka laiks, kad VAD karavīrs atradies patvaļīgā prombūtnē, nav ieskaitāms valsts aizsardzības militārā dienesta laikā. Savukārt VADL 28. panta pirmā prim daļa noteic, ka par neattaisnotā prombūtnē pavadīto laiku VAD karavīrs vai alternatīvā dienesta veicējs nesaņem dienesta pienākumu izpildes kompensāciju. Nepieciešams precizēt tiesību normu, lai nodrošinātu vienveidīgas terminoloģijas lietošanu.
Risinājuma apraksts
Lai novērstu esošā regulējuma nepilnību, VADL 14.panta piektajā daļā nepieciešams aizstāt vārdu "patvaļīgā" ar vārdu "neattaisnotā", tādējādi lietojot vienveidīgu terminoloģiju.
Problēmas apraksts
Šobrīd VAD infrastruktūras izbūvē ir izaicinājumi, kas var radīt arī zināmas nobīdes VAD karavīru plānotajā izmitināšanā dienesta vietās saistībā ar kavēšanos būvniecības termiņos. Lai nodrošinātu lielāku elastību iesaukumu plānošanā un VAD karavīru uzdevumu veikšanā, aptverot visu Latvijas teritoriju, nepieciešams, ka VAD karavīrus atbilstoši situācijai var izmitināt arī pagaidu infrastruktūrā dienesta tiešās izpildes laikā.
Risinājuma apraksts
Lai precizētu regulējumu, nepieciešams papildināt VADL 29.panta pirmo daļu, nosakot, ka VAD tiešās izpildes laikā valsts aizsardzības dienesta karavīru nodrošina ar telpu dzīvošanai kazarmā vai nodrošina izmitināšanu lauka apstākļos atbilstoši dienesta uzdevumu izpildes apstākļiem.
Problēmas apraksts
Šobrīd VAD karavīri, kuri pārgājuši uz profesionālo dienestu un beiguši VAD, pēc spēkā esošā regulējuma pirmo atvaļinājumu var izņemt tikai pēc 6 mēnešiem. Rodas situācija, ka VAD karavīram pēc nepārtraukti nodienētiem 11 mēnešiem pirmo atvaļinājumu ir iespējams izņemt tikai pēc 6 mēnešiem, proti, kopumā aktīvajā dienestā atrodoties vismaz 17 mēnešus.
Risinājuma apraksts
Lai novērstu esošā regulējuma nepilnību, nepieciešams papildināt VADL 31.panta ceturto daļu, nosakot, ka karavīram, kurš noslēdz profesionālā dienesta līgumu, ikgadējā atvaļinājuma noteikšanai tiek ņemts vērā arī nodienētais laiks šā likuma 3. panta pirmās daļas militārā dienesta veidā.
Vai ir izvērtēti alternatīvie risinājumi?
Nē
Vai ir izvērtēts prasību un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem?
Nē
1.4. Izvērtējumi/pētījumi, kas pamato TA nepieciešamību
1.5. Pēcpārbaudes (ex-post) izvērtējums
Vai tiks veikts?
Nē
1.6. Cita informācija
-
2. Tiesību akta projekta ietekmējamās sabiedrības grupas, ietekme uz tautsaimniecības attīstību un administratīvo slogu
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
2.1. Sabiedrības grupas, kuras tiesiskais regulējums ietekmē, vai varētu ietekmēt
Fiziskās personas
- Latvijas pilsoņi, kuri pakļauti VAD atbilstoši VADL 2.panta otrajai, trešajai un ceturtajai daļai.
Ietekmes apraksts
Atbilstoši VADL minētās personas ir pakļautas iesaukšanai VAD.
Juridiskās personas
Nē
2.2. Tiesiskā regulējuma ietekme uz tautsaimniecību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.3. Administratīvo izmaksu novērtējums juridiskām personām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.4. Administratīvā sloga novērtējums fiziskām personām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.5. Atbilstības izmaksu novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
3. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
Cita informācija
Finansējums tiks nodrošināts AiM (Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem) piešķirto budžeta līdzekļu ietvaros no apakšprogrammas 22.10.00 “Starptautisko operāciju un Nacionālo bruņoto spēku personālsastāva centralizētais atalgojums” un apakšprogrammas 22.12.00 “Nacionālo bruņoto spēku uzturēšana”. Nepieciešamības gadījumā tiks iesniegti priekšlikumi apropriācijas izmaiņām starp budžeta programmām un apakšprogrammām un ekonomiskās klasifikācijas kodiem. Precīzu ārvalstīs dzīvojošo pilsoņu skaitu, kas, sākot ar 2027.gadu tiks iesaukti VAD, nav iespējams prognozēt, jo tas ir atkarīgs no saņemto brīvprātīgo VAD pieteikumu skaita. Tomēr var paredzēt, ka lielākā daļa šo pilsoņu ieradīsies no Eiropas un Ziemeļamerikas valstīm, kurās šobrīd dzīvo lielākās Latvijas pilsoņu kopienas. Plānots, ka šiem iesaucamajiem tiks kompensēti ceļa izdevumi, kas radušies, ierodoties no to dzīves vietas ārvalstīs uz VAD veselības pārbaudēm (turp/atpakaļ) un dienesta izpildes vietu Latvijā (turp). Ņemot vērā ievērojamo attālumu starp Latviju un iesaucamo dzīves vietām ārvalstīs, par piemērotāko un ekonomiski pamatotāko transporta veidu šajos gadījumos uzskatāmi komerciālie avioreisi. Aviobiļešu cenas no iesaucamo dzīves vietām ārvalstīs uz Latviju ir atkarīgas no sezonas un citiem faktoriem, taču prognozējams, ka to vidējās izmaksas vienai personai ierodoties no Eiropas valsts vidēji sastādīs 270 līdz 450 EUR, savukārt vidējās izmaksas vienai personai ierodoties no Ziemeļamerikas valsts vidēji sastādīs 700 līdz 1120 EUR. Līdz ar to vidējās izmaksas aviobiļešu izmaksu segšanai vienam iesaucamajam sastādīs aptuveni 485 līdz 785 EUR. Ja pieņem, ka katru gadu VAD iesauks līdz 100 ārvalstīs dzīvojošu Latvijas pilsoņu, tad vidējās izmaksas transporta kompensāciju nodrošināšanai gadā sastādīs aptuveni 48 500 līdz 78 500 EUR. Šobrīd šīs izmaksas ir iespējams segt AiM budžeta ietvaros, taču pie ievērojami lielāka iesaucamo skaita būs nepieciešami papildus budžeta līdzekļi.
4. Tiesību akta projekta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
4.2. Cita informācija
Pamatojoties uz VADL 11.1 pantu, AiM izstrādās Ministru kabineta noteikumus "Par valsts aizsardzības dienestā iesaucamo un iesaukto transporta un ēdināšanas izdevumu segšanu", kas noteiks kārtību, kādā VAD iesaucamajiem un iesauktajiem izmaksā transporta un ēdināšanas kompensācijas.
5. Tiesību akta projekta atbilstība Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
5.3. Cita informācija
Apraksts
-
6. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas un sabiedrības līdzdalības process
Sabiedrības līdzdalība uz šo tiesību akta projektu neattiecas
Jā
Skaidrojums
Tiks nodrošināta 14 dienu publiskā apspriešana atbilstoši Ministru kabineta 2024.gada 15.oktobra noteikumiem Nr.639 "Sabiedrības līdzdalības kārtība attīstības plānošanas procesā".
6.4. Cita informācija
-
7. Tiesību akta projekta izpildes nodrošināšana un tās ietekme uz institūcijām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.5. Cita informācija
-
8. Horizontālās ietekmes
8.1. Projekta tiesiskā regulējuma ietekme
8.1.1. uz publisku pakalpojumu attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.2. uz valsts un pašvaldību informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.3. uz informācijas sabiedrības politikas īstenošanu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.4. uz Nacionālā attīstības plāna rādītājiem
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.5. uz teritoriju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.6. uz vidi
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.7. uz klimatneitralitāti
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.8. uz iedzīvotāju sociālo situāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.9. uz personu ar invaliditāti vienlīdzīgām iespējām un tiesībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.10. uz dzimumu līdztiesību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.11. uz veselību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.12. uz cilvēktiesībām, demokrātiskām vērtībām un pilsoniskās sabiedrības attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.13. uz datu aizsardzību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.14. uz diasporu
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Apraksts
Grozījumi Valsts aizsardzības dienesta 11.1 pantā paredz, ka transporta un ēdināšanas kompensācijas var izmaksāt arī pilsoņiem, kuri uz veselības pārbaudēm un valsts aizsardzības dienesta izpildi ierodas no dzīves vietas ārvalstīs.
8.1.15. uz profesiju reglamentāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.16. uz bērna labākajām interesēm
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.2. Cita informācija
-
Pielikumi