26-TA-1387: Rīkojuma projekts (Vispārīgais)
Anotācijas (ex-ante) nosaukums
Tiesību akta projekta "Par finanšu līdzekļu piešķiršanu no valsts budžeta programmas "Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem"" sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojums (anotācija)
1. Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība
1.1. Pamatojums
Izstrādes pamatojums
Ministrijas / iestādes iniciatīva
Apraksts
Rīkojuma projekts "Par finanšu līdzekļu piešķiršanu no valsts budžeta programmas "Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem"" (turpmāk – rīkojuma projekts) pamatojoties uz Ministru kabineta 2018. gada 17. jūlija noteikumiem Nr. 421 "Kārtība, kādā veic gadskārtējā valsts budžeta likumā noteiktās apropriācijas izmaiņas" 41.punktu.
1.2. Mērķis
Mērķa apraksts
Lai nodrošinātu Valsts kontroles institucionālās kapacitātes stiprināšanu ārkārtas padziļinātu revīziju veikšanai un valsts nozīmes projektu revīzijām.
Spēkā stāšanās termiņš
Vispārējā kārtība
1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi
Pašreizējā situācija
Valsts kontrole atbilstoši identificētajiem riskiem nozarēs un ikgadējam darba plānam veic revīzijas, kas aptver starpnozaru jautājumus, sarežģītus finanšu un pārvaldības aspektus, kā arī jomas ar tiešu ietekmi uz valsts drošību. To kvalitatīvai un savlaicīgai īstenošanai ir nepieciešama padziļināta nozaru un risku analīze, rūpīga sagatavošanās, specializēta kompetence un pietiekami cilvēkresursi.
Ņemot vērā 2026. gadā un turpmākajos gados būtiski palielināto finansējumu aizsardzības, iekšlietu un transporta nozarēm, Valsts kontrole 2026. gadā ir būtiski paplašinājusi jau uzsākto revīziju tvērumu un turpina saņemt lūgumus iesaistīties ar neatkarīgu un profesionālu vērtējumu, t.i., veikt ārkārtas padziļinātas revīzijas un valsts nozīmes projektu revīzijas, atbilstoši Ministru kabinetā lemtajam. Vienlaikus Valsts kontrole jau veic revīzijas vairākās stratēģiski nozīmīgās un īpaši sarežģītās jomās.
Aizsardzības un iekšlietu nozare
Būtiski pieaugot ieguldījumiem drošības jomā 2026. gadā un turpmākajos gados, rodas būtiska nepieciešamība sistemātiski identificēt taupīšanas iespējas un nodrošināt racionālu resursu izlietojumu. Jaunu ieroču sistēmu un militārās tehnikas iegāde un ieviešana rada ne tikai sākotnējās iegādes izmaksas, bet arī nozīmīgas ilgtermiņa saistības attiecībā uz personālu, apmācību, infrastruktūru, uzturēšanu un ekspluatāciju. Līdz ar to lēmumi par ieguldījumiem drošības jomā ir vērtējami ne vien no tūlītējo vajadzību, bet arī no fiskālās ilgtspējas un publisko izdevumu efektivitātes viedokļa.
Pieaugot finansējumam šajās nozarēs, pašlaik Valsts kontrole īsteno revīzijas vairākās stratēģiski nozīmīgās un īpaši sarežģītās jomās, tostarp par munīcijas krājumu veidošanu, austrumu robežas militāro stiprināšanu, Zemessardzes darbības izvērtēšanu, kritiskās infrastruktūras pārvaldību, kā arī darba atļauju izsniegšanu trešo valstu pilsoņiem. Šīs revīzijas aptver starpnozaru jautājumus, sarežģītus finanšu un pārvaldības aspektus, kā arī jomas ar tiešu ietekmi uz valsts drošību. To kvalitatīvai un savlaicīgai īstenošanai ir nepieciešama padziļināta nozaru un risku analīze, rūpīga sagatavošanās, specializēta kompetence un pietiekami cilvēkresursi.
Transporta nozare (Rail Baltica projekts)
2026. gada 10. martā pēc Ministru prezidentes iniciatīvas tika uzsāktas divas dienesta pārbaudes saistībā ar Rail Baltica projektu, kuru termiņš izvērtējuma veikšanai ir īpaši īss.
Ministru kabinets 2026. gada 5.aprīļa sēdē, izskatot informatīvo ziņojumu "Par Ministru kabineta 2026. gada 10. marta rīkojuma Nr. 136 "Par dienesta pārbaudes komisijas izveidi" 5. punktā dotā uzdevuma izpildi", ņēma vērā, ka dienesta pārbaudes komisijas ziņojumu Valsts kontrole izvērtēs projekta "Rail Baltica" lietderības revīzijas procesā.
Ņemot vērā ierobežoto laiku dienesta pārbaužu izvērtējuma veikšanai, Valsts kontrole, saņemot papildu finansējumu, saredzētu iespēju uzsāktās lietderības revīzijas ietvaros plašākā kontekstā izvērtēt arī dienesta pārbaudēs konstatēto, tādējādi sniedzot ieguldījumu identificēto problēmu cēloņu izvērtēšanā un līdzīgu situāciju novēršanā nākotnē.
Ministru kabinets 2026. gada 5. un 12.maija sēdēs, izskatot informatīvos ziņojumus "Par Ministru kabineta 2026. gada 10. marta rīkojuma Nr. 136 "Par dienesta pārbaudes komisijas izveidi" 5. punktā dotā uzdevuma izpildi" un “Par Ministru kabineta 2026. gada 10. marta rīkojuma Nr. 135 "Par dienesta pārbaudes komisijas izveidi" 5. punktā dotā uzdevuma izpildi”, ņēma vērā, ka dienesta pārbaudes komisijas ziņojumus Valsts kontrole izvērtēs Rail Baltica projekta lietderības revīzijas ietvaros. Valsts kontrole Ministru kabineta sēdes laikā informēja, ka revīzijas apjomā detalizētas pārbaudes tiek veiktas par divu Latvijas posma 1. kārtā ietverto objektu būvniecību – pamattrasi un Rail Baltica starptautisko staciju lidostā “Rīga”.
Valsts kontrole kopš 2014. gada sadarbojas ar Igaunijas un Lietuvas augstākajām revīzijas iestādēm Rail Baltica projekta ieviešanas uzraudzības jautājumos. Ņemot vērā iepriekšējās revīzijās un situācijas izpētēs konstatētos riskus, 2026. gada 20. janvārī ir uzsākta trešā kopīgā lietderības revīzija par Rail Baltica projekta īstenošanu. Revīzijas mērķis ir izvērtēt projekta īstenošanu izmaksu efektivitātes, pārvaldības, iepirkumu, finansēšanas un operacionālās gatavības aspektos, īpašu uzmanību pievēršot pamattrases būvniecībai un 1. kārtas pabeigšanai kritiski svarīgajiem elementiem.
Finanšu nozare (pašvaldību finanšu vadība)
2025. gada 8. septembrī Valsts kontrole ir saņēmusi lūgumu no Finanšu ministrijas veikt ārkārtas revīziju Valkas novada pašvaldībā.
Finanšu ministrija izskatīšanai 2026. gada 28. aprīļa Ministru kabineta sēdē ir iesniegusi informatīvo ziņojumu (26-TA-684) “Par Valkas novada pašvaldības finanšu situāciju un risinājumiem turpmākajām darbībām”[1]. Informatīvais ziņojums sagatavots pamatojoties uz Ministru kabineta 2025. gada 19. novembra sēdes protokollēmumu[2], kas paredz, ka Finanšu ministrijai sadarbībā ar Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministriju uzdot Valkas novada pašvaldībai ne vēlāk kā līdz 2026. gada 1. martam izstrādāt un domē apstiprināt pašvaldības budžeta efektivizācijas plānu, lai nodrošinātu pašvaldības finanšu stabilitāti 2026. gadā un ilgtermiņā. Pēc saņemto dokumentu izvērtēšanas Finanšu ministrijai sagatavot un iesniegt izskatīšanai Ministru kabinetā informatīvo ziņojumu ar finanšu situācijas izvērtējumu un piedāvāt risinājumu nepieciešamajiem finanšu resursiem un turpmākajām darbībām.
Informatīvajam ziņojumam pievienotajā Protokollēmumā paredzēts aicināt Valsts kontroli veikt padziļinātu revīziju Valkas novada pašvaldībā saistībā ar tās izvēlēto siltumapgādes un ūdenssaimniecības pakalpojumu sniegšanas modeli un tā finansēšanu.
Valsts kontrole veic revīziju “Vai pašvaldībām budžeta vadība ir nodrošināta atbilstoši budžeta labas pārvaldības principiem?” Valkas novada pašvaldība ir viena no 10 izlasē iekļautajām pašvaldībām. Lai atbildētu uz revīzijas galveno jautājumu un sasniegtu tās mērķi, kā labās pārvaldības etalons ir izvēlēti OECD budžeta labas pārvaldības ieteikumi (principi)[3]. Lai gan pašvaldības savus budžetus izstrādā, apstiprina un izpilda patstāvīgi un valsts pārvaldes institūcijas nedrīkst iejaukties pašvaldību budžetu izstrādāšanā un izpildē (ja vien tas nav paredzēts likumā)[4], ir virkne prasību un nosacījumu, kas pašvaldībām budžeta izstrādē, apstiprināšanā un izpildē, kā arī finanšu vadībā kopumā jāievēro, un to atbilstoši revīzijas plānam Valsts kontrole vērtēs visās izlasē iekļautajās pašvaldībās.
Ņemot vērā, ka Finanšu ministrija jau kopš 2024. gada pastiprināti un regulāri veic Valkas novada pašvaldības finansiālās darbības analīzi un uzraudzību, lai sabalansētu 2024., 2025. un 2026. gada budžetus un naudas plūsmu kavēto maksājumu segšanai, bet vēl joprojām pašvaldībai nav izdevies segt visus ilgstoši kavētos maksājumus, Valsts kontrole varētu plānot veikt papildu padziļinātas pārbaudes, ja tiktu stiprināta Valsts kontroles kapacitāte. Revīzijā vērtēsim kā pašvaldībā tiek nodrošināta autonomā funkcija “organizēt iedzīvotājiem ūdenssaimniecības, siltumapgādes un sadzīves atkritumu apsaimniekošanas pakalpojumus neatkarīgi no tā, kā īpašumā atrodas dzīvojamais fonds”, ar šo funkciju saistīto finanšu plūsmu ietekmi uz pašvaldības budžetu un lēmumu/rīcības atbilstību normatīvajiem aktiem.
Valsts kontrole atbilstoši identificētajiem riskiem nozarēs un ikgadējam darba plānam veic revīzijas, kas aptver starpnozaru jautājumus, sarežģītus finanšu un pārvaldības aspektus, kā arī jomas ar tiešu ietekmi uz valsts drošību. To kvalitatīvai un savlaicīgai īstenošanai ir nepieciešama padziļināta nozaru un risku analīze, rūpīga sagatavošanās, specializēta kompetence un pietiekami cilvēkresursi.
[1] https://tapportals.mk.gov.lv/legal_acts/fcb3c17e-0a24-4f42-9ab9-5196761a5df7 (skatīts 31.03.2026.)
[2] Prot.Nr. 48 43.§ “Par priekšlikumiem likumprojekta “Par valsts budžetu 2026.gadam un budžeta ietvaru 2026., 2027. un 2028. gadam” izskatīšanai Saeimā otrajā lasījumā” 8. punkts.
[3] OECD Recommendation of the Council on Budgetary Governance, pieejami https://legalinstruments.oecd.org/en/instruments/OECD-LEGAL-0410/ (skatīti 19.01.2026.).
[4] Likuma “Par pašvaldību budžetiem” 7. pants.
Ņemot vērā 2026. gadā un turpmākajos gados būtiski palielināto finansējumu aizsardzības, iekšlietu un transporta nozarēm, Valsts kontrole 2026. gadā ir būtiski paplašinājusi jau uzsākto revīziju tvērumu un turpina saņemt lūgumus iesaistīties ar neatkarīgu un profesionālu vērtējumu, t.i., veikt ārkārtas padziļinātas revīzijas un valsts nozīmes projektu revīzijas, atbilstoši Ministru kabinetā lemtajam. Vienlaikus Valsts kontrole jau veic revīzijas vairākās stratēģiski nozīmīgās un īpaši sarežģītās jomās.
Aizsardzības un iekšlietu nozare
Būtiski pieaugot ieguldījumiem drošības jomā 2026. gadā un turpmākajos gados, rodas būtiska nepieciešamība sistemātiski identificēt taupīšanas iespējas un nodrošināt racionālu resursu izlietojumu. Jaunu ieroču sistēmu un militārās tehnikas iegāde un ieviešana rada ne tikai sākotnējās iegādes izmaksas, bet arī nozīmīgas ilgtermiņa saistības attiecībā uz personālu, apmācību, infrastruktūru, uzturēšanu un ekspluatāciju. Līdz ar to lēmumi par ieguldījumiem drošības jomā ir vērtējami ne vien no tūlītējo vajadzību, bet arī no fiskālās ilgtspējas un publisko izdevumu efektivitātes viedokļa.
Pieaugot finansējumam šajās nozarēs, pašlaik Valsts kontrole īsteno revīzijas vairākās stratēģiski nozīmīgās un īpaši sarežģītās jomās, tostarp par munīcijas krājumu veidošanu, austrumu robežas militāro stiprināšanu, Zemessardzes darbības izvērtēšanu, kritiskās infrastruktūras pārvaldību, kā arī darba atļauju izsniegšanu trešo valstu pilsoņiem. Šīs revīzijas aptver starpnozaru jautājumus, sarežģītus finanšu un pārvaldības aspektus, kā arī jomas ar tiešu ietekmi uz valsts drošību. To kvalitatīvai un savlaicīgai īstenošanai ir nepieciešama padziļināta nozaru un risku analīze, rūpīga sagatavošanās, specializēta kompetence un pietiekami cilvēkresursi.
Transporta nozare (Rail Baltica projekts)
2026. gada 10. martā pēc Ministru prezidentes iniciatīvas tika uzsāktas divas dienesta pārbaudes saistībā ar Rail Baltica projektu, kuru termiņš izvērtējuma veikšanai ir īpaši īss.
Ministru kabinets 2026. gada 5.aprīļa sēdē, izskatot informatīvo ziņojumu "Par Ministru kabineta 2026. gada 10. marta rīkojuma Nr. 136 "Par dienesta pārbaudes komisijas izveidi" 5. punktā dotā uzdevuma izpildi", ņēma vērā, ka dienesta pārbaudes komisijas ziņojumu Valsts kontrole izvērtēs projekta "Rail Baltica" lietderības revīzijas procesā.
Ņemot vērā ierobežoto laiku dienesta pārbaužu izvērtējuma veikšanai, Valsts kontrole, saņemot papildu finansējumu, saredzētu iespēju uzsāktās lietderības revīzijas ietvaros plašākā kontekstā izvērtēt arī dienesta pārbaudēs konstatēto, tādējādi sniedzot ieguldījumu identificēto problēmu cēloņu izvērtēšanā un līdzīgu situāciju novēršanā nākotnē.
Ministru kabinets 2026. gada 5. un 12.maija sēdēs, izskatot informatīvos ziņojumus "Par Ministru kabineta 2026. gada 10. marta rīkojuma Nr. 136 "Par dienesta pārbaudes komisijas izveidi" 5. punktā dotā uzdevuma izpildi" un “Par Ministru kabineta 2026. gada 10. marta rīkojuma Nr. 135 "Par dienesta pārbaudes komisijas izveidi" 5. punktā dotā uzdevuma izpildi”, ņēma vērā, ka dienesta pārbaudes komisijas ziņojumus Valsts kontrole izvērtēs Rail Baltica projekta lietderības revīzijas ietvaros. Valsts kontrole Ministru kabineta sēdes laikā informēja, ka revīzijas apjomā detalizētas pārbaudes tiek veiktas par divu Latvijas posma 1. kārtā ietverto objektu būvniecību – pamattrasi un Rail Baltica starptautisko staciju lidostā “Rīga”.
Valsts kontrole kopš 2014. gada sadarbojas ar Igaunijas un Lietuvas augstākajām revīzijas iestādēm Rail Baltica projekta ieviešanas uzraudzības jautājumos. Ņemot vērā iepriekšējās revīzijās un situācijas izpētēs konstatētos riskus, 2026. gada 20. janvārī ir uzsākta trešā kopīgā lietderības revīzija par Rail Baltica projekta īstenošanu. Revīzijas mērķis ir izvērtēt projekta īstenošanu izmaksu efektivitātes, pārvaldības, iepirkumu, finansēšanas un operacionālās gatavības aspektos, īpašu uzmanību pievēršot pamattrases būvniecībai un 1. kārtas pabeigšanai kritiski svarīgajiem elementiem.
Finanšu nozare (pašvaldību finanšu vadība)
2025. gada 8. septembrī Valsts kontrole ir saņēmusi lūgumu no Finanšu ministrijas veikt ārkārtas revīziju Valkas novada pašvaldībā.
Finanšu ministrija izskatīšanai 2026. gada 28. aprīļa Ministru kabineta sēdē ir iesniegusi informatīvo ziņojumu (26-TA-684) “Par Valkas novada pašvaldības finanšu situāciju un risinājumiem turpmākajām darbībām”[1]. Informatīvais ziņojums sagatavots pamatojoties uz Ministru kabineta 2025. gada 19. novembra sēdes protokollēmumu[2], kas paredz, ka Finanšu ministrijai sadarbībā ar Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministriju uzdot Valkas novada pašvaldībai ne vēlāk kā līdz 2026. gada 1. martam izstrādāt un domē apstiprināt pašvaldības budžeta efektivizācijas plānu, lai nodrošinātu pašvaldības finanšu stabilitāti 2026. gadā un ilgtermiņā. Pēc saņemto dokumentu izvērtēšanas Finanšu ministrijai sagatavot un iesniegt izskatīšanai Ministru kabinetā informatīvo ziņojumu ar finanšu situācijas izvērtējumu un piedāvāt risinājumu nepieciešamajiem finanšu resursiem un turpmākajām darbībām.
Informatīvajam ziņojumam pievienotajā Protokollēmumā paredzēts aicināt Valsts kontroli veikt padziļinātu revīziju Valkas novada pašvaldībā saistībā ar tās izvēlēto siltumapgādes un ūdenssaimniecības pakalpojumu sniegšanas modeli un tā finansēšanu.
Valsts kontrole veic revīziju “Vai pašvaldībām budžeta vadība ir nodrošināta atbilstoši budžeta labas pārvaldības principiem?” Valkas novada pašvaldība ir viena no 10 izlasē iekļautajām pašvaldībām. Lai atbildētu uz revīzijas galveno jautājumu un sasniegtu tās mērķi, kā labās pārvaldības etalons ir izvēlēti OECD budžeta labas pārvaldības ieteikumi (principi)[3]. Lai gan pašvaldības savus budžetus izstrādā, apstiprina un izpilda patstāvīgi un valsts pārvaldes institūcijas nedrīkst iejaukties pašvaldību budžetu izstrādāšanā un izpildē (ja vien tas nav paredzēts likumā)[4], ir virkne prasību un nosacījumu, kas pašvaldībām budžeta izstrādē, apstiprināšanā un izpildē, kā arī finanšu vadībā kopumā jāievēro, un to atbilstoši revīzijas plānam Valsts kontrole vērtēs visās izlasē iekļautajās pašvaldībās.
Ņemot vērā, ka Finanšu ministrija jau kopš 2024. gada pastiprināti un regulāri veic Valkas novada pašvaldības finansiālās darbības analīzi un uzraudzību, lai sabalansētu 2024., 2025. un 2026. gada budžetus un naudas plūsmu kavēto maksājumu segšanai, bet vēl joprojām pašvaldībai nav izdevies segt visus ilgstoši kavētos maksājumus, Valsts kontrole varētu plānot veikt papildu padziļinātas pārbaudes, ja tiktu stiprināta Valsts kontroles kapacitāte. Revīzijā vērtēsim kā pašvaldībā tiek nodrošināta autonomā funkcija “organizēt iedzīvotājiem ūdenssaimniecības, siltumapgādes un sadzīves atkritumu apsaimniekošanas pakalpojumus neatkarīgi no tā, kā īpašumā atrodas dzīvojamais fonds”, ar šo funkciju saistīto finanšu plūsmu ietekmi uz pašvaldības budžetu un lēmumu/rīcības atbilstību normatīvajiem aktiem.
Valsts kontrole atbilstoši identificētajiem riskiem nozarēs un ikgadējam darba plānam veic revīzijas, kas aptver starpnozaru jautājumus, sarežģītus finanšu un pārvaldības aspektus, kā arī jomas ar tiešu ietekmi uz valsts drošību. To kvalitatīvai un savlaicīgai īstenošanai ir nepieciešama padziļināta nozaru un risku analīze, rūpīga sagatavošanās, specializēta kompetence un pietiekami cilvēkresursi.
[1] https://tapportals.mk.gov.lv/legal_acts/fcb3c17e-0a24-4f42-9ab9-5196761a5df7 (skatīts 31.03.2026.)
[2] Prot.Nr. 48 43.§ “Par priekšlikumiem likumprojekta “Par valsts budžetu 2026.gadam un budžeta ietvaru 2026., 2027. un 2028. gadam” izskatīšanai Saeimā otrajā lasījumā” 8. punkts.
[3] OECD Recommendation of the Council on Budgetary Governance, pieejami https://legalinstruments.oecd.org/en/instruments/OECD-LEGAL-0410/ (skatīti 19.01.2026.).
[4] Likuma “Par pašvaldību budžetiem” 7. pants.
Problēmas un risinājumi
Problēmas apraksts
2026. gadā un turpmāk būtiski pieaudzis publiskais finansējums aizsardzības, iekšlietu un transporta nozarē, kā arī ir aktualizējušās sarežģītas un fiskāli jutīgas situācijas atsevišķās pašvaldībās. Pieaugot finansējumam attiecīgajās nozarēs, pieaug arī revīzijas darba apjoms, dziļums un sarežģītība, tādēļ bez samērīgas Valsts kontroles kapacitātes stiprināšanas nav iespējams nodrošināt pilnvērtīgu būtiskāko risku pārklājumu. Vienlaikus, pieaugot finansējumam, saglabājas būtiska nepieciešamība sistemātiski identificēt taupīšanas iespējas un nodrošināt racionālu resursu izlietojumu.
Pieaugot ieguldījumu apjomam un īstenojamo pasākumu sarežģītībai, pieaug arī riski, kas saistīti ar iepirkumu kvalitāti un caurskatāmību, projektu īstenošanas termiņiem, izmaksu sadārdzinājumu, risku vadību un ilgtermiņa saistību pilnvērtīgu izvērtēšanu. Līdz ar to pieaug vajadzība pēc savlaicīgas, padziļinātas un neatkarīgas uzraudzības, lai identificētu būtiskākos sistēmiskos riskus un savlaicīgi sniegtu ieteikumus to novēršanai.
Pieprasītais finansējums ārkārtas padziļinātu revīziju veikšanai un valsts nozīmes projektu revīzijām, atbilstoši Ministru kabinetā lemtajam, nav segts iestādes apstiprinātā budžeta ietvaros, un Valsts kontrolei nav iespēju to nodrošināt, veicot iekšēju resursu pārdali.
Nepiešķirot minēto finansējumu, pastāv risks, ka Valsts kontrole nespēs pilnā apjomā un savlaicīgi īstenot likumā noteiktās funkcijas, kā arī nodrošināt pieaugošajam publisko ieguldījumu apjomam atbilstošu neatkarīgu un padziļinātu uzraudzību, kas var radīt būtiskus riskus publisko līdzekļu lietderīgai izmantošanai. Nepietiekami stiprināta uzraudzības kapacitāte rada risku, ka pieaugošā publisko ieguldījumu apjoma izvērtēšana nebūs pietiekami savlaicīga un padziļināta, lai agrīni identificētu sistēmiskas nepilnības, novērstu izmaksu sadārdzinājumus, kavējumus un citus pārvaldības trūkumus, tādējādi ierobežojot valsts spēju nodrošināt atbildīgu, caurskatāmu un lietderīgu publisko līdzekļu izlietojumu.
Pieaugot ieguldījumu apjomam un īstenojamo pasākumu sarežģītībai, pieaug arī riski, kas saistīti ar iepirkumu kvalitāti un caurskatāmību, projektu īstenošanas termiņiem, izmaksu sadārdzinājumu, risku vadību un ilgtermiņa saistību pilnvērtīgu izvērtēšanu. Līdz ar to pieaug vajadzība pēc savlaicīgas, padziļinātas un neatkarīgas uzraudzības, lai identificētu būtiskākos sistēmiskos riskus un savlaicīgi sniegtu ieteikumus to novēršanai.
Pieprasītais finansējums ārkārtas padziļinātu revīziju veikšanai un valsts nozīmes projektu revīzijām, atbilstoši Ministru kabinetā lemtajam, nav segts iestādes apstiprinātā budžeta ietvaros, un Valsts kontrolei nav iespēju to nodrošināt, veicot iekšēju resursu pārdali.
Nepiešķirot minēto finansējumu, pastāv risks, ka Valsts kontrole nespēs pilnā apjomā un savlaicīgi īstenot likumā noteiktās funkcijas, kā arī nodrošināt pieaugošajam publisko ieguldījumu apjomam atbilstošu neatkarīgu un padziļinātu uzraudzību, kas var radīt būtiskus riskus publisko līdzekļu lietderīgai izmantošanai. Nepietiekami stiprināta uzraudzības kapacitāte rada risku, ka pieaugošā publisko ieguldījumu apjoma izvērtēšana nebūs pietiekami savlaicīga un padziļināta, lai agrīni identificētu sistēmiskas nepilnības, novērstu izmaksu sadārdzinājumus, kavējumus un citus pārvaldības trūkumus, tādējādi ierobežojot valsts spēju nodrošināt atbildīgu, caurskatāmu un lietderīgu publisko līdzekļu izlietojumu.
Risinājuma apraksts
Lai nodrošinātu Valsts kontroles institucionālās kapacitātes stiprināšanu ārkārtas padziļinātu revīziju veikšanai un valsts nozīmes projektu revīzijām, atbilstoši Ministru kabinetā lemtajam 2026. gadā jau uzsākto revīziju iepriekš neparedzētai tvēruma paplašināšanai, sniedzot Ministru kabinetam un Saeimai neatkarīgu un profesionālu vērtējumu par aktuāliem un valsts budžetam finansiāli ietilpīgiem problēmjautājumiem, Valsts kontrolei nepieciešams papildus finansējums 168 385 euro apmērā.
Vai ir izvērtēti alternatīvie risinājumi?
Nē
Vai ir izvērtēts prasību un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem?
Nē
1.4. Izvērtējumi/pētījumi, kas pamato TA nepieciešamību
1.5. Pēcpārbaudes (ex-post) izvērtējums
Vai tiks veikts?
Nē
1.6. Cita informācija
-
2. Tiesību akta projekta ietekmējamās sabiedrības grupas, ietekme uz tautsaimniecības attīstību un administratīvo slogu
Vai projekts skar šo jomu?
-
3. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Rādītājs
2026
saskaņā ar valsts budžetu kārtējam gadam
izmaiņas kārtējā gadā, salīdzinot ar valsts budžetu kārtējam gadam
Turpmākie trīs gadi (euro)
2027
2028
2029
saskaņā ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
saskaņā ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
1
2
3
4
5
6
7
8
1. Budžeta ieņēmumi
0
0
0
0
0
0
0
1.1. valsts pamatbudžets, tai skaitā ieņēmumi no maksas pakalpojumiem un citi pašu ieņēmumi
0
0
0
0
0
0
0
1.2. valsts speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
1.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
0
0
0
2. Budžeta izdevumi
0
168 385
0
0
0
0
0
2.1. valsts pamatbudžets
0
168 385
0
0
0
0
0
2.2. valsts speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
2.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
0
0
0
3. Finansiālā ietekme
0
-168 385
0
0
0
0
0
3.1. valsts pamatbudžets
0
-168 385
0
0
0
0
0
3.2. speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
3.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
0
0
0
4. Finanšu līdzekļi papildu izdevumu finansēšanai (kompensējošu izdevumu palielinājumu norāda ar "-" zīmi)
0
168 385
0
0
0
0
0
5. Precizēta finansiālā ietekme
0
0
0
0
5.1. valsts pamatbudžets
0
0
0
0
5.2. speciālais budžets
0
0
0
0
5.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
6. Detalizēts ieņēmumu un izdevumu aprēķins (ja nepieciešams, detalizētu ieņēmumu un izdevumu aprēķinu var pievienot anotācijas (ex-ante) pielikumā)
-
6.1. detalizēts ieņēmumu aprēķins
-
6.2. detalizēts izdevumu aprēķins
Līdzekļus plānots izlietot atlīdzības mainīgajai daļai kapacitātes stiprināšanai atbilstoši Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likuma un likuma “Par valsts budžetu 2026. gadam un budžeta ietvaru 2026., 2027. un 2028. gadam” 79. panta nosacījumiem.
Aprēķins: sk.pielikumu.
Aprēķins: sk.pielikumu.
7. Amata vietu skaita izmaiņas (palielinājuma gadījumā: izvērsts pamatojums, izvērtējums par esošo resursu pārskatīšanas iespējām, t.sk. vakanto štata vietu, ilgstošo vakanču izmantošanu u.c.)
-
Cita informācija
Izdevumus sedz no valsts budžeta programmas 02.00.00 “Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem”.
4. Tiesību akta projekta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu
Vai projekts skar šo jomu?
-
4.2. Cita informācija
-
5. Tiesību akta projekta atbilstība Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām
Vai projekts skar šo jomu?
-
5.3. Cita informācija
Apraksts
-
6. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas un sabiedrības līdzdalības process
Sabiedrības līdzdalība uz šo tiesību akta projektu neattiecas
-
6.4. Cita informācija
-
7. Tiesību akta projekta izpildes nodrošināšana un tās ietekme uz institūcijām
Vai projekts skar šo jomu?
-
7.5. Cita informācija
-
8. Horizontālās ietekmes
8.1. Projekta tiesiskā regulējuma ietekme
8.1.1. uz publisku pakalpojumu attīstību
8.1.2. uz valsts un pašvaldību informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstību
8.1.3. uz informācijas sabiedrības politikas īstenošanu
8.1.4. uz Nacionālā attīstības plāna rādītājiem
8.1.5. uz teritoriju attīstību
8.1.6. uz vidi
8.1.7. uz klimatneitralitāti
8.1.8. uz iedzīvotāju sociālo situāciju
8.1.9. uz personu ar invaliditāti vienlīdzīgām iespējām un tiesībām
8.1.10. uz dzimumu līdztiesību
8.1.11. uz veselību
8.1.12. uz cilvēktiesībām, demokrātiskām vērtībām un pilsoniskās sabiedrības attīstību
8.1.13. uz datu aizsardzību
8.1.14. uz diasporu
8.1.15. uz profesiju reglamentāciju
8.1.16. uz bērna labākajām interesēm
8.2. Cita informācija
-
Pielikumi