24-TA-2690: Likumprojekts (Grozījumi)
Anotācijas (ex-ante) nosaukums
Tiesību akta projekta "Grozījums Apdrošināšanas un pārapdrošināšanas izplatīšanas likumā" sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojums (anotācija)
1. Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība
1.1. Pamatojums
Izstrādes pamatojums
Ministrijas / iestādes iniciatīva
Apraksts
Ņemot vērā Ekonomikas ministrijas (turpmāk - EM) doto uzdevumu 2024. gada 22. augusta EM organizētajā sanāksmē par 2024. gada 28. un 29. jūlijā valsts teritorijā notikušās reģionāla mēroga vētras, lietusgāžu un plūdu radītajiem postījumiem un ar tiem saistīto apdrošināšanas gadījumu izvērtēšanu, plūdu radīto apdrošināšanas atlīdzību izmaksas procesu un to atteikumiem, kā arī turpmākajiem soļiem identificēto problēmjautājumu risināšanai, tostarp normatīvo aktu pilnveides priekšlikumiem, Latvijas Banka (turpmāk - LB) ir iesniegusi EM priekšlikumus apdrošināšanas pakalpojumu sniegšanas pilnveidei, lai uzsāktu šo priekšlikumu virzību apstiprināšanai Ministru kabinetā.
1.2. Mērķis
Mērķa apraksts
Likumprojekts izstrādāts, lai pilnveidotu apdrošināšanas pakalpojumu sniegšanu, strīda gadījumā nosakot apdrošināšanas izplatītāja pierādīšanas pienākumu attiecībā uz apdrošināšanas produkta informācijas dokumenta (turpmāk - APID) izsniegšanu.
Spēkā stāšanās termiņš
Nākamā diena pēc izsludināšanas (likumprojektam)
Pamatojums
-
1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi
Pašreizējā situācija
2024. gada 28. un 29. jūlijā valsts teritorijā notika reģionāla mēroga vētra, lietusgāzes un plūdi, kas radīja plašus un būtiskus postījumus. Atbilstoši Latvijas Apdrošinātāju asociācijas (turpmāk - LAA) regulāri apkopotajai statistikai līdz 2024. gada oktobra beigām par vētras un lietavu radītajiem postījumiem ir saņemti 9774 atlīdzības pieteikumi par kopējo summu 25 miljoni euro, savukārt atlīdzībās ir izmaksāti 19,4 miljoni euro. [1]
Lai pārrunātu 2024. gada 28. un 29. jūlijā valsts teritorijā notikušās reģionāla mēroga vētras, lietusgāžu un plūdu radītos postījumus un ar tiem saistīto apdrošināšanas gadījumu izvērtēšanu, plūdu radīto apdrošināšanas atlīdzību izmaksas procesu un to atteikumus, kā arī turpmākos soļus identificēto problēmjautājumu risināšanai, tostarp normatīvo aktu pilnveides priekšlikumus, EM organizēja vairākas sanāksmes (2024. gada 6. augustā, 22. augustā un 1. oktobrī) ar Finanšu ministrijas, LB, Konkurences padomes, Patērētāju tiesību aizsardzības centra, LAA un Latvijas Finanšu nozares asociācijas pārstāvju dalību.
EM organizētajās sanāksmēs notikušo diskusiju ietvaros iesaistītās iestādes un institūcijas cita starpā izdarīja secinājumu, ka apdrošinājuma ņēmēji bieži vien noslēdz apdrošināšanas līgumus, neiedziļinoties un rūpīgi neiepazīstoties ar apdrošināšanas līguma noteikumiem, tostarp tajos ietverto risku segumu (t.i. neiepazīstoties ar apdrošināšanas produktu kopumā).
Līdz ar to, apzinot pastāvošo situāciju, iesaistītās puses vienojās, ka identificēto problēmjautājumu risināšanai nepieciešams izstrādāt normatīvo aktu grozījumus, lai pilnveidotu apdrošināšanas pakalpojumu sniegšanu.
[1] https://www.laa.lv/nozares-zinas/ar-cela-karti-ipasuma-apdrosinasana-laa-uzsak-izglitojosu-kampanu/
Lai pārrunātu 2024. gada 28. un 29. jūlijā valsts teritorijā notikušās reģionāla mēroga vētras, lietusgāžu un plūdu radītos postījumus un ar tiem saistīto apdrošināšanas gadījumu izvērtēšanu, plūdu radīto apdrošināšanas atlīdzību izmaksas procesu un to atteikumus, kā arī turpmākos soļus identificēto problēmjautājumu risināšanai, tostarp normatīvo aktu pilnveides priekšlikumus, EM organizēja vairākas sanāksmes (2024. gada 6. augustā, 22. augustā un 1. oktobrī) ar Finanšu ministrijas, LB, Konkurences padomes, Patērētāju tiesību aizsardzības centra, LAA un Latvijas Finanšu nozares asociācijas pārstāvju dalību.
EM organizētajās sanāksmēs notikušo diskusiju ietvaros iesaistītās iestādes un institūcijas cita starpā izdarīja secinājumu, ka apdrošinājuma ņēmēji bieži vien noslēdz apdrošināšanas līgumus, neiedziļinoties un rūpīgi neiepazīstoties ar apdrošināšanas līguma noteikumiem, tostarp tajos ietverto risku segumu (t.i. neiepazīstoties ar apdrošināšanas produktu kopumā).
Līdz ar to, apzinot pastāvošo situāciju, iesaistītās puses vienojās, ka identificēto problēmjautājumu risināšanai nepieciešams izstrādāt normatīvo aktu grozījumus, lai pilnveidotu apdrošināšanas pakalpojumu sniegšanu.
[1] https://www.laa.lv/nozares-zinas/ar-cela-karti-ipasuma-apdrosinasana-laa-uzsak-izglitojosu-kampanu/
Problēmas un risinājumi
Problēmas apraksts
Apdrošināšanas un pārapdrošināšanas izplatīšanas likuma (turpmāk - APIL) 36. panta piektajā un sestajā daļā ir noteikts pienākums apdrošināšanas izplatītājam pirms apdrošināšanas līguma noslēgšanas sniegt apdrošinājuma ņēmējam (klientam) attiecīgo informāciju par piedāvātajiem apdrošināšanas produktiem saprotamā veidā, lai apdrošinājuma ņēmējs (klients), pamatojoties uz saņemto informāciju, varētu pieņemt lēmumu. Šī informācija tiek sagatavota atbilstoši apdrošināšanas produkta sarežģītībai un klienta kategorijai, izmantojot standartizētu APID (attiecībā uz nedzīvības apdrošināšanas produktiem, kuri tiek izplatīti Apdrošināšanas un pārapdrošināšanas likuma 19. panta pirmajā daļā noteiktajos nedzīvības apdrošināšanas veidos) papīra formā vai elektroniski pastāvīgā informācijas nesējā.
Līdz ar to APID satur apdrošinājuma ņēmējam svarīgu un vienlaikus saprotamu informāciju par apdrošināšanas produktu, tādēļ ir būtiski, ka tas pirms apdrošināšanas līguma noslēgšanas tiek izsniegts apdrošinājuma ņēmējam, tādējādi sniedzot iespēju ar to rūpīgi iepazīties un veicinot apdrošinājuma ņēmēja izpratni par apdrošināšanas produktu kopumā. Tomēr APIL šis apdrošināšanas izplatītāja pienākums pirms apdrošināšanas līguma noslēgšanas sniegt apdrošinājuma ņēmējam APID nav pietiekami uzsvērts, kā tas ir, piemēram, attiecībā uz informāciju par apdrošināšanas izplatītāju un izplatīšanas procesu, kas sniedzama pirms apdrošināšanas līguma noslēgšanas. Proti, APIL 34. panta sestā daļa paredz, ka gadījumā, ja apdrošināšanas izplatītājam pēc apdrošināšanas līguma noslēgšanas radies strīds ar apdrošinājuma ņēmēju — fizisko personu —, apdrošināšanas izplatītāja pienākums ir pierādīt attiecīgo prasību izpildi. Tomēr attiecībā uz APID izsniegšanu šāds pierādīšanas pienākums normatīvajos aktos pašreiz nav paredzēts.
Līdz ar to APID satur apdrošinājuma ņēmējam svarīgu un vienlaikus saprotamu informāciju par apdrošināšanas produktu, tādēļ ir būtiski, ka tas pirms apdrošināšanas līguma noslēgšanas tiek izsniegts apdrošinājuma ņēmējam, tādējādi sniedzot iespēju ar to rūpīgi iepazīties un veicinot apdrošinājuma ņēmēja izpratni par apdrošināšanas produktu kopumā. Tomēr APIL šis apdrošināšanas izplatītāja pienākums pirms apdrošināšanas līguma noslēgšanas sniegt apdrošinājuma ņēmējam APID nav pietiekami uzsvērts, kā tas ir, piemēram, attiecībā uz informāciju par apdrošināšanas izplatītāju un izplatīšanas procesu, kas sniedzama pirms apdrošināšanas līguma noslēgšanas. Proti, APIL 34. panta sestā daļa paredz, ka gadījumā, ja apdrošināšanas izplatītājam pēc apdrošināšanas līguma noslēgšanas radies strīds ar apdrošinājuma ņēmēju — fizisko personu —, apdrošināšanas izplatītāja pienākums ir pierādīt attiecīgo prasību izpildi. Tomēr attiecībā uz APID izsniegšanu šāds pierādīšanas pienākums normatīvajos aktos pašreiz nav paredzēts.
Risinājuma apraksts
Lai uzsvērtu apdrošināšanas izplatītāja pienākumu pirms apdrošināšanas līguma noslēgšanas sniegt apdrošinājuma ņēmējam APID, likumprojekts paredz papildināt 36. pantu ar 6.1 daļu, nosakot, ka gadījumā, ja apdrošināšanas izplatītājam pēc apdrošināšanas līguma noslēgšanas radies strīds ar apdrošinājuma ņēmēju – fizisko personu –, apdrošināšanas izplatītāja pienākums ir pierādīt APID izsniegšanas faktu. Tādējādi ar likumprojektu strīda gadījumā apdrošināšanas izplatītājam tiek noteikts pierādīšanas pienākums attiecībā uz APID izsniegšanu pēc analoģijas ar šobrīd spēkā esošo APIL 34. panta sesto daļu.
Šī jaunā norma skatāma kopsakarā ar citām šobrīd spēkā esošam Apdrošināšanas un pārapdrošināšanas izplatīšanas likuma normām, līdz ar to ir secināms, ka šis jaunais APID izsniegšanas pierādīšanas pienākums attieksies tikai uz tiem gadījumiem, kad ir radies strīds par APID izsniegšanu, neattiecinot to uz visiem strīdiem, kas ir radušies starp apdrošināšanas izplatītāju un apdrošinājuma ņēmēju - fizisko personu.
Katrs apdrošināšanas izplatītājs var izvēlēties individuāli piemērotāko risinājumu likumprojektā paredzētās prasības izpildei, vienlaikus nodrošinot attiecīgās prasības mērķa sasniegšanu pēc būtības.
Šī jaunā norma skatāma kopsakarā ar citām šobrīd spēkā esošam Apdrošināšanas un pārapdrošināšanas izplatīšanas likuma normām, līdz ar to ir secināms, ka šis jaunais APID izsniegšanas pierādīšanas pienākums attieksies tikai uz tiem gadījumiem, kad ir radies strīds par APID izsniegšanu, neattiecinot to uz visiem strīdiem, kas ir radušies starp apdrošināšanas izplatītāju un apdrošinājuma ņēmēju - fizisko personu.
Katrs apdrošināšanas izplatītājs var izvēlēties individuāli piemērotāko risinājumu likumprojektā paredzētās prasības izpildei, vienlaikus nodrošinot attiecīgās prasības mērķa sasniegšanu pēc būtības.
Vai ir izvērtēti alternatīvie risinājumi?
Jā
Apraksts
Pirms 2024. gada 22. augusta EM organizētās sanāksmes EM sagatavoja un nosūtīja sanāksmes dalībniekiem likumprojektu “Grozījumi Apdrošināšanas un pārapdrošināšanas izplatīšanas likumā”, kas paredzēja, ka patērētājiem pirms apdrošināšanas līguma noslēgšanas izsniedzamais APID pēc apdrošināšanas līguma noslēgšanas kļūst par tā neatņemamu sastāvdaļu. Šī likumprojekta mērķis bija padarīt apdrošināšanas līgumu saprotamāku patērētājiem, tostarp skaidri norādot APID arī apdrošinātos riskus un to izņēmumus, kā arī novērst iespējamās pretrunas starp APID un apdrošināšanas līgumu.
Tomēr 2024. gada 22. augusta sanāksmē LB un LAA norādīja, ka APID satura un noformēšanas prasības jau nosaka Eiropas Savienības normatīvie akti (Eiropas Parlamenta un Padomes 2016. gada 20. janvāra direktīva (ES) 2016/97 par apdrošināšanas izplatīšanu (pārstrādāta redakcija) un Eiropas Komisijas 2017. gada 11. augusta Īstenošanas regula (ES) 2017/1469, ar ko nosaka apdrošināšanas produkta informācijas dokumenta standartizētu noformējumu), tādēļ, nosakot papildus prasības, var rasties pretrunas starp nacionālo un Eiropas Savienības normatīvo regulējumu. Tāpat jāatzīmē, ka APID ir apdrošināšanas produkta informācijas dokuments, kurā atbilstoši APIL 36. panta sestajā daļā noteiktajam sniedz standartizētu informāciju par apdrošināšanas produktu pirms apdrošināšanas līguma noslēgšanas. Tas ietver vispārīgi attiecināmo apdrošināšanas noteikumu īsu kopsavilkumu par produktu, kas nav personalizēts individuālam apdrošinājuma ņēmējam un nav tieši saistīts ar apdrošinātāja un apdrošinājuma ņēmēja savstarpēji noslēgto apdrošināšanas līgumu.
Vienlaikus LB un LAA piekrita, ka nepieciešams vienkāršot patērētājiem pieejamo informāciju, bet izvēloties citu risinājumu.
Tomēr 2024. gada 22. augusta sanāksmē LB un LAA norādīja, ka APID satura un noformēšanas prasības jau nosaka Eiropas Savienības normatīvie akti (Eiropas Parlamenta un Padomes 2016. gada 20. janvāra direktīva (ES) 2016/97 par apdrošināšanas izplatīšanu (pārstrādāta redakcija) un Eiropas Komisijas 2017. gada 11. augusta Īstenošanas regula (ES) 2017/1469, ar ko nosaka apdrošināšanas produkta informācijas dokumenta standartizētu noformējumu), tādēļ, nosakot papildus prasības, var rasties pretrunas starp nacionālo un Eiropas Savienības normatīvo regulējumu. Tāpat jāatzīmē, ka APID ir apdrošināšanas produkta informācijas dokuments, kurā atbilstoši APIL 36. panta sestajā daļā noteiktajam sniedz standartizētu informāciju par apdrošināšanas produktu pirms apdrošināšanas līguma noslēgšanas. Tas ietver vispārīgi attiecināmo apdrošināšanas noteikumu īsu kopsavilkumu par produktu, kas nav personalizēts individuālam apdrošinājuma ņēmējam un nav tieši saistīts ar apdrošinātāja un apdrošinājuma ņēmēja savstarpēji noslēgto apdrošināšanas līgumu.
Vienlaikus LB un LAA piekrita, ka nepieciešams vienkāršot patērētājiem pieejamo informāciju, bet izvēloties citu risinājumu.
Vai ir izvērtēts prasību un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem?
Jā
Apraksts
Likumprojektā paredzētā prasība - pienākums strīda gadījumā apdrošināšanas izplatītājam pierādīt APID izsniegšanas faktu - pilnveidos apdrošināšanas pakalpojumu sniegšanu, tādējādi uzsverot apdrošināšanas izplatītāja pienākumu pirms apdrošināšanas līguma noslēgšanas sniegt apdrošinājuma ņēmējam APID, kas, savukārt, satur apdrošinājuma ņēmējam svarīgu un vienlaikus saprotamu informāciju par apdrošināšanas produktu un veicina apdrošinājuma ņēmēja izpratni par apdrošināšanas produktu kopumā.
1.4. Izvērtējumi/pētījumi, kas pamato TA nepieciešamību
1.5. Pēcpārbaudes (ex-post) izvērtējums
Vai tiks veikts?
Nē
1.6. Cita informācija
-
2. Tiesību akta projekta ietekmējamās sabiedrības grupas, ietekme uz tautsaimniecības attīstību un administratīvo slogu
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
2.1. Sabiedrības grupas, kuras tiesiskais regulējums ietekmē, vai varētu ietekmēt
Fiziskās personas
- Apdrošinājuma ņēmēji
Ietekmes apraksts
Likumprojekts tiešā veidā ietekmēs apdrošinājuma ņēmējus, jo tas ir izstrādāts, lai pilnveidotu apdrošināšanas pakalpojumu sniegšanu, strīda gadījumā nosakot apdrošināšanas izplatītāja pierādīšanas pienākumu attiecībā uz APID izsniegšanu, kas, savukārt, satur apdrošinājuma ņēmējam svarīgu un vienlaikus saprotamu informāciju par apdrošināšanas produktu un veicina apdrošinājuma ņēmēja izpratni par apdrošināšanas produktu kopumā.
Juridiskās personas
- Apdrošināšanas izplatītāji
Ietekmes apraksts
Likumprojekts tiešā veidā ietekmēs apdrošināšanas izplatītājus, jo tas ir izstrādāts, lai pilnveidotu apdrošināšanas pakalpojumu sniegšanu, strīda gadījumā nosakot apdrošināšanas izplatītāja pierādīšanas pienākumu attiecībā uz APID izsniegšanu.
2.2. Tiesiskā regulējuma ietekme uz tautsaimniecību
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
2.2.1. uz makroekonomisko vidi:
Nē2.2.2. uz nozaru konkurētspēju:
Nē2.2.3. uz uzņēmējdarbības vidi:
Jā
Ietekmes apraksts
Likumprojekts tiešā veidā ietekmēs visus apdrošināšanas izplatītājus, jo tas ir izstrādāts, lai pilnveidotu apdrošināšanas pakalpojumu sniegšanu, strīda gadījumā nosakot apdrošināšanas izplatītāja pierādīšanas pienākumu attiecībā uz APID izsniegšanu.
Līdz ar to katram apdrošināšanas izplatītājam būs nepieciešams izvēlēties individuāli piemērotāko risinājumu likumprojektā paredzētās prasības izpildei.
Līdz ar to katram apdrošināšanas izplatītājam būs nepieciešams izvēlēties individuāli piemērotāko risinājumu likumprojektā paredzētās prasības izpildei.
2.2.4. uz mazajiem un vidējiem uzņēmējiem:
Jā
Ietekmes apraksts
Likumprojekts tiešā veidā ietekmēs visus apdrošināšanas izplatītājus, arī ja tie ir mazie vai vidējie uzņēmēji. Ietekmes apraksts norādīts anotācijas 2.2.3. apakšsadaļā.
2.2.5. uz konkurenci:
Nē2.2.6. uz nodarbinātību:
Nē2.3. Administratīvo izmaksu novērtējums juridiskām personām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.4. Administratīvā sloga novērtējums fiziskām personām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.5. Atbilstības izmaksu novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
3. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
Cita informācija
-
4. Tiesību akta projekta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
4.1. Saistītie tiesību aktu projekti
4.1.1. Apdrošināšanas līguma likums
Pamatojums un apraksts
Saistībā ar 2024. gada 28. un 29. jūlijā valsts teritorijā notikušās reģionāla mēroga vētras, lietusgāžu un plūdu radītajiem postījumiem un citiem saistītiem aktuāliem jautājumiem tiks veikti grozījumi Apdrošināšanas līguma likumā, lai pilnveidotu apdrošināšanas pakalpojumu sniegšanu, tādējādi veicinot apdrošinājuma ņēmēju izpratni par apdrošināšanas līgumu veidojošo dokumentu kopumu un to izsniegšanu, kā arī apdrošināšanas līguma noteikumu saturu, tostarp apdrošinātajiem un neapdrošinātajiem riskiem.
Atbildīgā institūcija
Ekonomikas ministrija
4.2. Cita informācija
-
5. Tiesību akta projekta atbilstība Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
5.3. Cita informācija
Apraksts
-
6. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas un sabiedrības līdzdalības process
Sabiedrības līdzdalība uz šo tiesību akta projektu neattiecas
Nē
6.1. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas
Valsts un pašvaldību institūcijas
Ekonomikas ministrija, Finanšu ministrija, Patērētāju tiesību aizsardzības centrsNevalstiskās organizācijas
Biedrība "Latvijas Apdrošinātāju asociācija", Latvijas Finanšu nozares asociācijaCits
Konkurences padome, Latvijas Banka6.2. Sabiedrības līdzdalības organizēšanas veidi
Veids
Publiskā apspriešana
Saite uz sabiedrības līdzdalības rezultātiem
https://tapportals.mk.gov.lv/public_participation/0c4beccd-911a-443e-8d4c-a60e90006f47
6.3. Sabiedrības līdzdalības rezultāti
Publiskās apspriešanas ietvaros tika divi viedokļi no Biedrības "Latvijas Apdrošināšanas brokeru asociācija" un Biedrības "Latvijas Profesionālo Apdrošināšanas brokeru Asociācija".
6.4. Cita informācija
Saņemtie viedokļi un to apkopojums ir publicēts. Ekonomikas ministrija ir sniegusi savus komentārus.
7. Tiesību akta projekta izpildes nodrošināšana un tās ietekme uz institūcijām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.5. Cita informācija
-
8. Horizontālās ietekmes
8.1. Projekta tiesiskā regulējuma ietekme
8.1.1. uz publisku pakalpojumu attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.2. uz valsts un pašvaldību informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.3. uz informācijas sabiedrības politikas īstenošanu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.4. uz Nacionālā attīstības plāna rādītājiem
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.5. uz teritoriju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.6. uz vidi
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.7. uz klimatneitralitāti
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.8. uz iedzīvotāju sociālo situāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.9. uz personu ar invaliditāti vienlīdzīgām iespējām un tiesībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.10. uz dzimumu līdztiesību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.11. uz veselību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.12. uz cilvēktiesībām, demokrātiskām vērtībām un pilsoniskās sabiedrības attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.13. uz datu aizsardzību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.14. uz diasporu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.15. uz profesiju reglamentāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.16. uz bērna labākajām interesēm
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.2. Cita informācija
-
Pielikumi