Anotācija (ex-ante)

LVAF ir valsts budžeta līdzekļu kopums vides, tai skaitā dabas  aizsardzības pasākumu un projektu īstenošanai. Pēc VARAM un KEM reorganizācijas un vides jomas atdalīšanas no VARAM uz KEM, Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrija turpina pildīt vadošās valsts pārvaldes iestādes pienākumus un funkcijas dabas aizsardzības jomā. Savukārt KEM ir vadošā valsts pārvaldes iestāde vides aizsardzības jomā. Tādēļ nepieciešams veikt grozījumus LVAF likumā, lai aktualizētu LVAF darbību atbilstoši abu politikas jomu atdalīšanai un VARAM un KEM reorganizācijai. 

Pašreiz LVAF likums paredz, ka LVAF līdzekļu turētājs ir VARAM pakļautībā esoša tiešās pārvaldes iestāde. Ar Likumprojektu, LVAF likums tiek precizēts, norādot, ka LVAF ir valsts budžeta līdzekļu kopums vides un dabas aizsardzības pasākumu un projektu īstenošanai un LVAF līdzekļu turētāji ir Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrija un KEM, savukārt LVAF budžeta izpildītāji ir Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrija dabas aizsardzības jomā un KEM vides aizsardzības jomā (Likumprojekta 3.pants). Ievērojot minēto, tiek precizēts LVAF likuma nosaukums, paredzot, ka turpmāk tā nosaukums ir Latvijas vides un dabas aizsardzības fonda likums (Likumprojekta 1. un 2.pants). 
 
Līdz ar to Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrija un KEM abas pildīs LVAF līdzekļu turētāju pienākumus un LVAF budžeta izpildītāju funkcijas. Lai nodrošinātu ar finansējumu LVAF budžeta izpildītājus, kuri katrs veiks LVAF pasākumu un projektu administrēšanu savas kompetences ietvaros attiecīgi vidēja termiņa budžeta līdzekļu kopums dalās vienādās daļās uz pusēm (attiecināms arī uz finansējuma pieaugumu, ja tāds tikts piešķirts), proti 2 701 202 euro ik gadu katrai pusei. 

Atbilstoši Latvijas vides aizsardzības fonda padomes sēdes 2024.gada 14.oktobra protokollēmumam (Nr.10-24) §1 LVAF padome, ņemot vērā, ka kopš 2024.gada 1.jūlija VARAM un KEM ir notikusi reorganizācija un dabas aizsardzības un vides aizsardzības joma ir nodalīta, lai netiktu kavēta vides aizsardzības pasākumu īstenošana un projektu konkursu izsludināšana, nolēma atbalstīt  LVAF finansējuma 2 701 202  euro (divi miljoni septiņi simti viens tūkstotis divi simti divi euro un 00 centi) apmērā pārdali no Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrijas uz KEM izmantojot transfertu no šādām budžeta apakšprogrammām: 1) 21.02.00 “Vides aizsardzības projekti” - 2 070 323 euro  (divi miljoni septiņdesmit tūkstoši trīs simti divdesmit trīs euro un 00 centi); 2) 21.13.00 “Nozares vides projekti” - 630 879 euro (seši simti trīsdesmit tūkstoši astoņi simti septiņdesmit deviņi euro un 00 centi). 

Saskaņā ar LVAF likuma 6.pantu, LVAF padome ir LVAF lēmējinstitūcija, kas pieņem lēmumus LVAF darbības plānošanas un finanšu izlietošanas jautājumos.  Ministru kabineta 2024.gada 4.jūnija sēdes laikā netika atbalstīts priekšlikums veidot divas LVAF padomes, kurās attiecīgi lemtu par vides aizsardzības pasākumiem un projektiem un atsevišķi par dabas aizsardzības pasākumiem un projektiem. Līdz ar to tika nolemts, ka spēkā paliks esošais regulējums par vienu LVAF padomi, savukārt rotācijas kārtībā to vadīs viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrs un klimata un enerģētikas ministrs. Abi LVAF padomes līdzpriekšsēdētāji būs ar vienādām tiesībām un pienākumiem, nodrošinot līdzvērtīgu līdzdalību un atbildību LVAF padomes darbībā. Lai nodrošinātu efektīvu vadību un ņemtu vērā katra līdzpriekšsēdētāja kompetences jomas, LVAF padomes sēdes vadīšana un lēmumu pieņemšana tiks organizēta rotācijas kārtībā. Tas nozīmē, ka līdzpriekšsēdētāji mainās, vadot sēdes darbu atkarībā no izskatāmajiem jautājumiem (Likumprojekta 4.pants).

LVAF likuma 7.panta pirmā un otrā daļa paredz, ka LVAF padome lēmumus pieņem ar sēdē klātesošo LVAF padomes locekļu vienkāršu balsu vairākumu. Ja balsis sadalās līdzīgi, izšķirošā ir LVAF padomes priekšsēdētāja balss, savukārt LVAF padomes sēdes protokolu paraksta padomes priekšsēdētājs. Ievērojot to, ka abi LVAF padomes līdzpriekšsēdētāji vadīs LVAF padomi rotācijas kārtībā atkarībā no padomes sēdē izskatāmajiem jautājumiem, LVAF likuma 7.pants netiks grozīts un izšķirošā ir LVAF padomes priekšsēdētāja balss, kā arī padomes sēdes protokola parakstīšana tiks veikta LVAF padomes priekšsēdētāja rotācijas kārtībā. Šāda pieejama piemērojama, arī LVAF likuma 12.pantam, kas paredz, ka  par LVAF padomes darbības tiesiskumu ir atbildīgs Fonda padomes priekšsēdētājs. Proti, ievērojot jau iepriekšminēto, ka katrs LVAF padomes līdzpriekšsēdētājs vadīs LVAF padomi rotācijas kārtībā atkarībā no izskatāmo jautājumu jomas (vide vai daba), katrs padomes līdzpriekšsēdētājs būs atbildīgs par LVAF padomes darbības tiesiskumu rotācijas kārtībā, proti, katrs līdzpriekšsēdētājs savā kompetences jomā. 

Savukārt, lai varētu rast iespēju ieviest efektīvākas izdevumu pārbaudes izlases veidā un tādējādi ietaupītos resursus varētu pārvirzīt pārliecības gūšanai par līdzekļu piešķiršanas mērķa sasniegšanu, ar Likumprojektu tiek noteikts, ka LVAF padome veic LVAF piešķirto valsts budžeta līdzekļu izlietojuma kontroli kopumā vai izlases veidā. Līdzekļu izlietojuma pārbaudes veikšana izlases veidā samazinātu LVAF budžeta izpildītāju administratīvo slogu, jo pārbaude tiktu veikta tām izdevumu pozīcijām, kas tiktu atlasītas pārbaudes veikšanai, tādējādi paātrinot dokumentu izskatīšanas laiku, atslogojot LVAF līdzekļu atbalsta saņēmējus no apjomīgu skaidrojumu gatavošanas, koncentrējoties uz līdzekļu piešķiršanas mērķa sasniegšanu, savukārt LVAF līdzekļu atbalsta saņēmēji atzinumu par izdevumu atbilstību saņemtu ātrāk. Šāda veida izdevumu pārbaude izlases veidā tiek piemērota kā standarta prakse ES fondu projektu pārbaudes procesā jau vairākos ES fondu plānošanas periodos, līdz ar to, lai būtu vienlīdzīga attieksme pret visiem Latvijas finansējuma saņēmējiem (gan valsts budžeta līdzekļu saņēmējiem, gan ES fondu līdzekļu saņēmējiem) tiek paredzēts šāds pārbaudes mehānisms, kas ES fondu 2021.-2027.gada plānošanas perioda regulējumā Eiropas Parlamenta un Padomes 2021. gada 24. jūnija Regulas (ES) Nr. 2021/1060, ar ko paredz kopīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu Plus, Kohēzijas fondu, Taisnīgas pārkārtošanās fondu un Eiropas Jūrlietu, zvejniecības un akvakultūras fondu un finanšu noteikumus attiecībā uz tiem un uz Patvēruma, migrācijas un integrācijas fondu, Iekšējās drošības fondu un Finansiāla atbalsta instrumentu robežu pārvaldībai un vīzu politikai 74.panta 2.punktā ir noteikts kā obligāts izdevumu atbilstības pārbaudes veids.

Vēsturiski izveidojot LVAF tika noteikts, ka LVAF līdzekļu turētājs ir Latvijas vides aizsardzības LVAF administrācija, kas bija  Vides ministrijas pakļautībā esoša tiešās pārvaldes iestāde. Savukārt 2019.gadā1, LVAF administrācija tika nodota VARAM pakļautībā esošajai tiešās pārvaldes iestādei - Valsts reģionālās attīstības aģentūrai (no 2024.gada 1.septembra - Valsts digitālās attīstības aģentūra) (turpmāk – VDAA). Šobrīd, kad līdzekļu turētāji būs Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrija un KEM savukārt LVAF budžeta izpildītāji ir Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrija dabas aizsardzības jomā un KEM vides aizsardzības jomā ir nepieciešams aktualizēt LVAF likumu, izslēdzot no tā LVAF administrāciju (Likumprojekta 5.pants), jo saskaņā ar Likumprojektu LVAF budžeta izpildītāji veiks LVAF pasākumu un projektu administrēšanas funkcijas (Likumprojekta 6.pants). Tas ir nepieciešams, jo LVAF administrācija pēc būtības vairs neeksistē un tās funkcijas ir integrētas LVAF budžeta izpildītāju darbībā. Šāda likuma aktualizācija nodrošinās skaidrību un efektivitāti līdzekļu pārvaldībā, kā arī pasākumu un projektu īstenošanā, novēršot jebkādas juridiskas neskaidrības.

Piebilstams, ka Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrija LVAF pasākumu un projektu administrēšanas funkcijas veic esošās struktūrvienības ietvaros, savukārt KEM LVAF pasākumu un projektu administrēšanas funkciju nodrošināšanai saskaņā ar MK rīkojuma Nr.446 6. un 16.punktu tika atbalstīta divu jaunu amata vietu izveide KEM un vienas amata vietas pārdale no VDAA.

Ievērojot to, ka vides un dabas pasākumu un  projekti atšķiras savā specifikā un īstenošanas prasībās, katrs LVAF budžeta izpildītājs izdos savu iekšējo normatīvo aktu, paredzot LVAF pasākumu un projektu administrēšanas kārtību. Šāda pieeja nodrošinās, ka katras ministrijas pārziņā esošie projekti tiks vadīti atbilstoši to specifikai, efektīvāk un saskaņā ar attiecīgās jomas prasībām. Ministriju individuālie normatīvie akti ļaus pielāgot administrēšanas procesus konkrētajām vajadzībām, tādējādi veicinot gan vides, gan dabas pasākumu un  projektu veiksmīgu īstenošanu un līdzekļu optimālu izmantošanu un uzraudzību.

Kā arī ar Likumprojektu tiek precizētas LVAF likumā lietotās atsauces un teksts, kā piemēram ar Likumprojekta 7.pantu tiek precizēts, ka LVAF Konsultatīvo padomi apstiprina padomes priekšsēdētāji.

LVAF likuma 11.pants nosaka vairākus darbības ierobežojumus attiecībā uz LVAF administrāciju kā arī uz darbībām attiecībā uz LVAF mantu, kā piemēram, noteikts aizliegums ieķīlāt vai kā citādi apgrūtināt LVAF mantu, noteikts aizliegums LVAF administrācijai būt par biedru personālsabiedrībā, dalībnieku (akcionāru) kapitālsabiedrībā, pirkt vērtspapīrus, uzņemties saistības, kas izriet no galvojuma līgumiem, slēgt aizdevuma līgumus, kā arī dāvināt, patapināt vai ziedot LVAF mantu, kā arī noteikts aizliegums LVAF administrācijai uzņemties saistības uz LVAF mantas rēķina, ja šīs saistības tieši neattiecas uz LVAF mērķi un uzdevumiem. 

Uzskaitītie aizliegumi attiecās uz LVAF administrāciju, kā atsevišķu iestādi 2010.gadā, kad tika pieņemts LVAF likums. Šobrīd, minētie aizliegumi tiešās pārvaldes iestādēm noteikti ar Publiskas personas finanšu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas novēršanas likumu (2.pants, 4.pants, 5.pants, 9.pants, 10.pants).  Līdz ar to nav nepieciešams LVAF likumā dublēt normas, kas jau noteiktas citos normatīvajos aktos. Ievērojot, ka Likumprojekts paredz izslēgt LVAF administrāciju, savukārt LVAF budžeta izpildītāji būs divas ministrijas, ar Likumprojektu tiek izslēgts LVAF likuma 11.pants, kā aktualitāti zaudējis.

Savukārt attiecībā uz LVAF padomes darbību, Ministru kabinetā tiks virzīti grozījumi Ministru kabineta 2006.gada 31.janvāra noteikumos Nr.101 "Latvijas vides aizsardzības fonda padomes nolikums" pēc Likumprojekta izskatīšanas Ministru kabinetā. 

[1] 2019. gada 3. aprīļa likums "Grozījumi Latvijas vides aizsardzības fonda likumā". Latvijas Vēstnesis, 75, 12.04.2019. https://likumi.lv/ta/id/306220