Anotācija (ex-ante)

2022. gada 24. februārī Krievijas Federācija uzsāka militāro iebrukumu Ukrainā. Krievijas Federācijas neattaisnojamais iebrukums Ukrainas teritorijā ir rupjš Ukrainas suverenitātes un teritoriālās integritātes pārkāpums, kas ir klajā pretrunā ar Krievijas Federācijas saistībām, kas izriet no ANO Statūtiem un citām starptautisko tiesību normām. Krievijas Federācijas bruņotie spēki ir vainojami masveida brutālajos noziegumos pret Ukrainas civiliedzīvotājiem, tai skaitā sievietēm un bērniem. Krievijas agresijas rezultātā vairāk nekā 6 miljoni Ukrainas iedzīvotāju ir bijuši spiesti doties bēgļu gaitās, dzīvību ir zaudējuši tūkstošiem Ukrainas militārpersonu un nevainīgu civiliedzīvotāju.
Kopš šī gada jūlija vidus Latvijā un citās ES dalībvalstīs, kurām ir sauszemes robeža ar Krievijas Federāciju, ir pieaudzis Krievijas Federācijas pilsoņu skaits, kuri vēlas šķērsot robežu ieceļošanai ES. Tādējādi vairākas dalībvalstis, tostarp Latvija, Lietuva, Igaunija un Polija ir paudušas bažas, ka tas var radīt nopietnus  draudus šo valstu iekšējai drošībai, jo liela daļa Krievijas Federācijas iedzīvotāju ilgstoši ir atbalstījuši V.Putina režīma agresīvās darbības un ir līdzatbildīgi par Krievijas Federācijas agresiju pret Ukrainu. Vienlaikus daudzi Krievijas Federācijas pilsoņi turpina izmantot ceļojumus ES, lai atpūstos un iepirktos, kamēr Ukrainā notiek aktīva karadarbība. ES dalībvalstis ir vienojušās, ka tas nav atbalstāms. Tādēļ jau šobrīd ir noteikti ieceļošanas aizliegumi konkrētām personām, kas atbalsta V.Putina režīmu. ES Padomes ārlietu ministru neformālajā sanāksmē Prāgā 2022. gada 30.-31.augustā tika panākta vienošanās, ka, ņemot vērā sarežģīto ietekmi uz robežvalstīm, dalībvalstis nacionālā līmenī var veikt pasākumus, lai ierobežotu ieceļošanu ES saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2016.gada 9.marta Regulu (ES) 2016/399 par Savienības Kodeksu par noteikumiem, kas reglamentē personu pārvietošanos pāri robežām (Šengenas Robežu kodekss).
 

Atbilstoši mūsdienu starptautiskajām tiesībām, jebkurai valstij ir tiesības veikt pasākumus pret valsti, kas pārkāpj saistības pret starptautisko sabiedrību kopumā, lai nodrošinātu pārkāpuma novēršanu un reparācijas cietušās valsts interesēs vai pārkāpto saistību labuma guvēju interesēs (sk. ANO Starptautisko tiesību komisijas 2001. gadā pieņemto Pantu par valstu atbildību par starptautiski prettiesisku rīcību (International Law Commission, Draft Articles on Responsibility of States for Internationally Wrongful Acts, November 2001, Supplement No. 10 (A/56/10), chp.IV.E.1)  (turpmāk - Panti par valsts atbildību) 54. pantu un arī 48. pantu). Agresijas aizliegums ir erga omnes pienākums (sk. Barcelona Traction, Light and Power Company, Limited (Belgium v. Spain) (New Application: 1962) [1970] ICJ Rep 3 34. paragrāfu), kā arī vispārējo starptautisko tiesību imperatīva norma (jus cogens) (sk. International Law Commission, Draft Conclusions on Peremptory Norms of General International Law (Jus Cogens), Report of the International Law Commission: Seventy-first session (29 April–7 June and 8 July–9 August 2019) UN Doc A/74/10 141 Pielikums(a)). Tādējādi visām valstīm ir tiesības veikt pretpasākumus pret Krievijas Federāciju, ņemot vērā Krievijas Federācijas veikto pārkāpumu raksturu (sk. arī Tams, Christian, Enforcing Obligations Erga Omnes in International Law. Cambridge Studies in International and Comparative Law. Cambridge: Cambridge University Press, 2005; Dawidowicz, Martin. Third-Party Countermeasures in International Law. Cambridge Studies in International and Comparative Law. Cambridge: Cambridge University Press, 2017). Turklāt visām valstīm, gadījumos, kad kāda valsts rupji pārkāpj vispārējo starptautisko tiesību imperatīvajās normās noteiktās saistības, ir pienākums sadarboties, lai ar tiesiskiem līdzekļiem izbeigtu būtiskus un sistemātiskus starptautisko tiesību imperatīvo normu pārkāpumus, un valstis nevar atzīt par tiesisku nopietna pārkāpuma radītu situāciju vai atbalstīt šādas situācijas uzturēšanu (sk. Pantu par valsts atbildību 40. un 41. pantu). Tādējādi starptautiskajai kopienai, tostarp Latvijai, ir pienākums sadarboties, kā arī tiesības veikt pretpasākumus, lai motivētu Krievijas Federāciju pārtraukt veiktos starptautisko tiesību pārkāpumus un pilnībā atlīdzināt par jau izdarītajiem pārkāpumiem.
Ministru kabineta rīkojuma mērķis ir veikt pretpasākumus, lai pēc iespējas ātrāk panāktu Krievijas Federācijas karadarbības Ukrainā izbeigšanu, kā arī starptautisko tiesību un cilvēktiesību pārkāpumu pārtraukšanu. Vienlaikus Ministru kabineta rīkojuma mērķis ir novērst Latvijas Republikas iekšējās drošības apdraudējumu.
Ministru kabineta rīkojums, ievērojot Šengenas Robežu kodeksa, 6.panta 1.punkta e) apakšpunktu, Valsts robežsardzei dod tiesības atļaut ieceļot un šķērsot Latvijas teritoriju tranzītā tikai rīkojumā uzskaitītajām Krievijas Federācijas pilsoņu kategorijām:
1) Latvijas, ES, Eiropas Ekonomikas zonas (turpmāk – EEZ) valsts un Šveices Konfederācijas uzturēšanās atļaujas vai Šengenas līguma dalībvalsts ilgtermiņa vīzas turētājiem;
2) Personām, kurām ir izsniegta īstermiņa ieceļošanas vīza (Šengenas vīza), kas ir Latvijas valstspiederīgo ģimenes locekļi (laulātie, vecvecāki, vecāki, bērni, mazbērni, kā arī apgādībā esošās personas), ES, EEZ un Šveices valstspiederīgo ģimenes locekļi, personām, kas veic starptautiskos kravu vai pasažieru pārvadājumus, jūrniekiem, kā arī personām, kuras ieceļo saistībā ar humāniem apsvērumiem (piemēram, personām, kuras dodas apmeklēt smagi slimu tuvinieku vai bēres, apdraudētām personām u.c.);
3) Latvijā akreditētajiem vai nosūtītajiem Krievijas diplomātisko pārstāvniecību darbiniekiem un viņu ģimenes locekļiem;
4) Diplomātiskajiem kurjeriem vai ad hoc kurjeriem;
5) Personām, kuras dodas uz Krievijas Federācijas vēstniecību Latvijā īstermiņa komandējumā tehniskā atbalsta nodrošināšanai;
6) Krievijas Federācijas diplomātisko pārstāvniecību darbiniekiem, kuri šķērso Latviju tranzītā oficiālo funkciju veikšanai, tostarp viņu ģimenes locekļiem un personām, kuras šķērso Latvijas teritoriju tranzītā un dodas īstermiņa komandējumā tehniskā atbalsta nodrošināšanai Krievijas Federācijas vēstniecībā uzņemošajā valstī;
7) personām, kuras ir vienkāršota tranzīta dokumenta (FTD) vai vienkāršota dzelzceļa tranzīta dokumenta (FRTD) turētāji un kuras dodas no Krievijas Federācijas uz Krievijas Federācijas Kaļiņingradas apgabalu un atpakaļ.
Rīkojumā atbilstoši Šengenas Robežu kodeksa 6.panta 5.punkta a) apakšpunktam ir iekļauti uzturēšanās atļauju un ilgtermiņa vīzas turētāji, jo personām kurām ir kādas dalībvalsts izdota uzturēšanās atļauja vai ilgtermiņa vīza, ir jāļauj tranzītā ieceļot pārējo dalībvalstu teritorijās, lai varētu nonākt dalībvalstī, kas izsniegusi uzturēšanās atļauju vai ilgtermiņa vīzu, ja vien viņi nav iekļauti tādas dalībvalsts brīdinājumu sarakstā, kuras ārējās robežas viņi ir iecerējuši šķērsot, un brīdinājumam nav pievienots norādījums atteikt ieceļošanu vai tranzītu. Savukārt Šengenas Robežu kodekss neuzliek par pienākumu dalībvalstij ļaut ieceļot trešās valsts valstspiederīgajam, kurš ir citas Šengenas līguma dalībvalsts izsniegtas īstermiņa vīzas turētājs.
Rīkojumā ietverto citu  personu kategoriju ieceļošas mērķi ir atzīstami par būtiskiem, jo atbilst svarīgām personīgām interesēm un tiesībām (piemēram, tiesības uz ģimenes dzīvi, personas glābšanās no dzīvības un veselības apdraudējuma), ES dalībvalstu interesēm (piemēram, kravu pārvadājumi un preču piegāde) vai starptautiskajām saistībām (Krievijas Federācijas diplomātu ieceļošana un ceļošana tranzītā uz Kaļiņingradas apgabalu). 
Savukārt rīkojumā ietverto ES, EEZ vai Šveices Konfederācijas valstspiederīgo ģimenes locekļu ieceļošana atļauta atbilstoši Ministru kabineta 2011. gada 30. augusta noteikumiem Nr.675 “Kārtība, kādā Savienības pilsoņi un viņu ģimenes locekļi ieceļo un uzturas Latvijas Republikā”.    
Personām, kas neatbildīs, kādai no iepriekš minētajām kategorijām, ieceļošana Latvijas Republikā tiks atteikta, pamatojot to ar apdraudējumu Latvijas Republikas iekšējai drošībai. Valsts robežsardzes amatpersona  par katru pieņemto lēmumu atteikt ieceļošanu izsniegs personai veidlapu saskaņā ar Šengenas Robežu kodeksa 14.panta 2.punktu.
Krievijas Federācijas pilsoņu personu kategorijas, kurām ir atļauta ieceļošana, Latvijā, Lietuvā, Igaunijā un Polijā ir noteiktas koordinēti.  
Ierobežojums paredzēts līdz 2023. gada 30. jūnijam, saskaņojot ierobežojošo pasākumu termiņu ar plānotajiem grozījumiem Imigrācijas likuma Pārejas noteikumos par uzturēšanās atļaujām.