Anotācija (ex-ante)

Latvijas Republika ir daudzkārt kategoriski nosodījusi Krievijas Federācijas militāro agresiju un plaša mēroga iebrukumu Ukrainā, kā arī apstiprinājusi nelokāmu atbalstu Ukrainas suverenitātei un teritoriālajai nedalāmībai tās starptautiski atzītajās robežās. Tāpat Latvijas Republika nosoda visus noziegumus pret cilvēci un genocīdu un apzinās savu pienākumu atzīt un novērst šos noziegumus, lai nodrošinātu to neatkārtošanos.
Reaģējot uz Krievijas Federācijas militāro agresiju Ukrainā, š.g. 6. maijā Saeimas Ārlietu komisija lēma par Latvijas Republikas valdības un Krievijas Federācijas valdības vienošanos par starpvaldību komisijas izveidošanu ekonomiskās, zinātniski-tehniskās, humanitārās un kultūras sadarbības jomās apturēšanu.
Tiesību akta projekts izstrādāts atsaucoties uz Ministru Prezidenta A. K. Kariņa š.g. 19. maija rezolūciju Nr. 7.8.5./2022-DOC-1094-1459 iesniegt Ministru kabinetā attiecīgu tiesību akta projektu par divpusējās Vienošanās darbības apturēšanu.

Atbilstoši mūsdienu starptautiskajām tiesībām, jebkurai valstij ir tiesības veikt pasākumus pret valsti, kas pārkāpj saistības pret starptautisko sabiedrību kopumā, lai nodrošinātu pārkāpuma novēršanu un reparācijas cietušās valsts interesēs vai pārkāpto saistību labuma guvēju interesēs (sk. ANO Starptautisko tiesību komisijas 2001. gadā pieņemto Pantu par valstu atbildību par starptautiski prettiesisku rīcību (International Law Commission, Draft Articles on Responsibility of States for Internationally Wrongful Acts, November 2001, Supplement No. 10 (A/56/10), chp.IV.E.1)  (turpmāk - Panti par valsts atbildību) 54. pantu un arī 48. pantu). Agresijas aizliegums ir erga omnes pienākums (sk. Barcelona Traction, Light and Power Company, Limited (Belgium v. Spain) (New Application: 1962) [1970] ICJ Rep 3 34. paragrāfu), kā arī vispārējo starptautisko tiesību imperatīva norma (jus cogens) (sk. International Law Commission, Draft Conclusions on Peremptory Norms of General International Law (Jus Cogens), Report of the International Law Commission: Seventy-first session (29 April–7 June and 8 July–9 August 2019) UN Doc A/74/10 141 Pielikums(a)). Tādējādi visām valstīm ir tiesības veikt pretpasākumus pret Krievijas Federāciju, ņemot vērā Krievijas Federācijas veikto pārkāpumu raksturu (sk. arī Tams, Christian, Enforcing Obligations Erga Omnes in International Law. Cambridge Studies in International and Comparative Law. Cambridge: Cambridge University Press, 2005; Dawidowicz, Martin. Third-Party Countermeasures in International Law. Cambridge Studies in International and Comparative Law. Cambridge: Cambridge University Press, 2017). Turklāt visām valstīm, gadījumos, kad kāda valsts rupji pārkāpj vispārējo starptautisko tiesību imperatīvajās normās noteiktās saistības, ir pienākums sadarboties, lai ar tiesiskiem līdzekļiem izbeigtu būtiskus un sistemātiskus starptautisko tiesību imperatīvo normu pārkāpumus, un valstis nevar atzīt par tiesisku nopietna pārkāpuma radītu situāciju vai atbalstīt šādas situācijas uzturēšanu (sk. Pantu par valsts atbildību 40. un 41. pantu). Tādējādi starptautiskajai kopienai, tostarp Latvijai, ir pienākums sadarboties, kā arī tiesības veikt pretpasākumus, lai motivētu Krievijas Federāciju pārtraukt veiktos starptautisko tiesību pārkāpumus un pilnībā atlīdzināt par jau izdarītajiem pārkāpumiem.
Saeimas Ārlietu komisija, izvērtējot Vienošanās saturu un valsts iespējamo tiesisko rīcību attiecībā uz Vienošanos, aicināja Ministru kabinetu apturēt Vienošanās darbību.
Pamatojoties uz Saeimas Ārlietu komisijas aicinājumu, tika sagatavots noteikumu projekts, kas papildina Ministru kabineta 2006. gada 3. oktobra noteikumos Nr. 824 “Par Latvijas Republikas valdības un Krievijas Federācijas valdības vienošanos par starpvaldību komisijas izveidošanu ekonomiskās, zinātniski-tehniskās, humanitārās un kultūras sadarbības jomās” ar punktu, kas paredz apturēt Vienošanās darbību līdz tālākam Ministru kabineta lēmumam.