Anotācija (ex-ante)

26-TA-126: Noteikumu projekts (Grozījumi)
Anotācijas (ex-ante) nosaukums
Tiesību akta projekta "Grozījumi Ministru kabineta 2014. gada 16. decembra noteikumos Nr. 769 "Eiropas Savienības finanšu interešu aizsardzības koordinācijas padomes nolikums"" sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojums (anotācija)
1. Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība

1.1. Pamatojums

Izstrādes pamatojums
Attīstības plānošanas dokuments
Apraksts
Ar Ministru kabineta 2024. gada 14. maija rīkojumu Nr. 374 “Par Eiropas Savienības finanšu interešu aizsardzības koordinācijas dienesta (turpmāk - AFCOS) darbības stratēģiju un pasākumu plānu 2024.–2026. gadam” tika apstiprināts Pasākuma plāna 1.3. punktā iekļautais uzdevums - pārskatīt un analizēt spēkā esošos normatīvos aktus par ES finanšu interešu aizsardzību, tai skaitā, Eiropas Savienības finanšu interešu aizsardzības koordinācijas padomes nolikums (turpmāk - Padomes nolikums). Grozījumu nepieciešamība noziņota un apstiprināta Padomes 30.10.2025. sēdē, protokola Nr.2/2025 B.4.sadaļa 5. punkts.

1.2. Mērķis

Mērķa apraksts
Noteikumu projekts ir izstrādāts, lai aktualizētu Eiropas Savienības (turpmāk - ES) finanšu interešu aizsardzības koordinācijas padomes (turpmāk - Padome) sastāvu, kā arī veiktu labojumus, kuru nepieciešamība identificēta Padomes darba gaitā, proti, papildinātu Padomes uzdevumu uzskaitījumu ar pienākumu veicināt institūciju savstarpējo sadarbību un informācijas apmaiņu un dalību AFCOS darbības stratēģijas izstrādē, kā arī optimizētu Padomes locekļu aizvietošanas kārtību un noteiktu pienākumu publicēt Padomes sēžu protokolus Finanšu ministrijas tīmekļvietnē.
Spēkā stāšanās termiņš
Vispārējā kārtība

1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi

Pašreizējā situācija
Padome ir konsultatīva koleģiāla institūcija, kuras sastāvā šobrīd ir pārstāvētas desmit institūcijas ar balsstiesīgu locekļu statusu, kā arī vienpadsmit institūciju un vienas nevalstiskās organizācijas pārstāvji ar pastāvīgo ekspertu statusu. 
Padomes nolikums nosaka Padomes kompetenci, tās sastāvu, kā arī kārtību, kādā tiek organizēts Padomes darbs un pieņemti lēmumi.
Noteikumu projekts izstrādāts ar mērķi aktualizēt Padomes sastāvu, atbilstoši Valsts ieņēmumu dienestā (turpmāk - VID) veiktajai reorganizācijai, kā arī veiktu labojumus, kas identificēti Padomes darbības laikā un kas nodrošinās efektīvāku un caurredzamāku Padomes darbu.
Problēmas un risinājumi
Problēmas apraksts
Šobrīd Padomes nolikuma 2. punktā noteiktie Padomes uzdevumi pilnvērtīgi neatspoguļo Padomes faktisko lomu nacionālajā līmenī. Izvērtējot Padomes darbību, identificētas divas būtiskas nepilnības:
Pirmkārt, Padomes nolikumā trūkst tieši definēta uzdevuma, kas uzliktu par pienākumu Padomē pārstāvētajām institūcijām mērķtiecīgi sadarboties savā starpā. Līdzšinējā pieredze rāda, ka efektīva ES finanšu interešu aizsardzība ir atkarīga no vienveidīgas un saskaņotas institūciju pieejas, tomēr bez skaidra tiesiskā ietvara starpinstitūciju sadarbība nacionālajā līmenī ir fragmentēta, kas apgrūtina sistēmisku krāpšanas apkarošanas politikas īstenošanu.
Otrkārt, Padome jau šobrīd piedalās AFCOS darbības stratēģiskajā plānošanā (līdz šim izstrādās trīs AFCOS darbības stratēģijas un Pasākumu plāni, kas apstiprināti MK līmenī), tomēr šī funkcija Padomes nolikumā nav juridiski nostiprināta. 
Risinājuma apraksts
Lai stiprinātu valsts pretkrāpšanas mehānismu un salāgotu Padomes nolikumu ar faktisko darba praksi, Noteikumu projekts paredz papildināt Padomes nolikuma 2. punktu ar jauniem uzdevumiem, kas tika atbalstīti Padomes 2025. gada 30. oktobra sēdē:
1. Starpinstitūciju sadarbības nostiprināšana: Tiek definēts pienākums Padomē pārstāvētajām institūcijām sadarboties savstarpēji, kā arī apmainīties ar informāciju ES finanšu interešu aizsardzības jomā. Tas radīs juridisku pamatu ciešākai sadarbībai, informācijas apmaiņai un vienotai rīcībai, nodrošinot, ka visas iesaistītās iestādes ievēro vienotus principus ES finanšu interešu aizsardzībā.
2. Stratēģiskā plānošana un uzraudzība: Noteikumu projekts paredz, ka Padome turpmāk oficiāli piedalās AFCOS darbības stratēģijas un pasākumu plāna izstrādē un aktualizēšanā, kā arī uzrauga tajā noteikto pasākumu īstenošanu.
Šis grozījums juridiski nostiprina Padomes līdzšinējo sekmīgo praksi stratēģiju izstrādē un piešķir tai nepieciešamo pilnvarojumu veikt faktisku un regulāru pasākumu izpildes monitoringu. Stratēģiskā ietvara nostiprināšana Padomes nolikumā nodrošinās AFCOS darbības nepārtrauktību un mērķtiecību, ļaujot Padomei operatīvi reaģēt uz nepilnībām pasākumu ieviešanā un veicinot atbildīgo institūciju iesaisti kopējo ES budžeta aizsardzības mērķu sasniegšanā.
Problēmas apraksts
Padomes struktūra ir mērķtiecīgi veidota tā, lai tās sastāvā esošo institūciju pārstāvji aptvertu visas kompetences, kas nepieciešamas efektīvai ES finanšu interešu aizsardzības politikas ieviešanai un attīstībai. Līdz šim visaptveroša pārstāvniecība tika nodrošināta, paredzot divas vietas Valsts ieņēmumu dienesta pārstāvjiem, kuri Padomē pārstāvēja gan nodokļu administrēšanas sektoru, gan operatīvo – nodokļu un muitas policijas – bloku.
Tomēr ar 2026. gada 1. janvāri ir stājušās spēkā būtiskas institucionālas izmaiņas. VID reorganizācijas rezultātā nodokļu un muitas policijas funkcijas ir nodalītas, un darbu ir uzsākusi jauna, patstāvīga tiešās pārvaldes iestāde – Nodokļu un muitas policija. Pašreizējais Padomes nolikuma regulējums vairs neatbilst faktiskajai situācijai valsts pārvaldē, jo tiesībsargājošā funkcija vairs neietilpst VID institucionālajā sistēmā. Ja netiek veikti grozījumi, Padome zaudē tiešu saikni ar kritiski svarīgo operatīvo kompetenci ES budžeta ieņēmumu daļas aizsardzībā.
Vienlaikus identificēta nepieciešamība veikt tehnisku labojumu saistībā ar izmaiņām Ministru kabineta struktūrā, jo Padomes nolikumā minētais Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas nosaukums ir novecojis un neatbilst pašreizējam iestādes nosaukumam – Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrija.
 
Risinājuma apraksts
Lai nodrošinātu Padomes sastāva atbilstību aktuālajai valsts pārvaldes struktūrai un saglabātu līdzšinējo sadarbības efektivitāti, Noteikumu projekts paredz veikt šādus grozījumus Padomes nolikuma 5. punktā:
1. Sastāva papildināšana ar jaunu iestādi: Padomes sastāvā kā patstāvīgs loceklis tiek iekļauts Nodokļu un muitas policijas pārstāvis. Šāds risinājums nodrošina funkcionālo pēctecību un garantē, ka tiesībsargājošo iestāžu operatīvā ekspertīze ES ieņēmumu jomā paliek neatņemama Padomes darba sastāvdaļa.
2. VID pārstāvniecības precizēšana: Ņemot vērā policijas funkciju nodalīšanu no VID, Noteikumu projekts paredz samazināt VID pārstāvju skaitu Padomē no diviem uz vienu. Turpmāk VID pārstāvis nodrošinās kompetenci tieši nodokļu un muitas administrēšanas jautājumos.
3. Institūciju nosaukumu aktualizācija: Noteikumu projekts precizē Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrijas nosaukumu, tādējādi nodrošinot normatīvā akta terminoloģisko precizitāti un atbilstību spēkā esošajam valsts pārvaldes iedalījumam.
Risinājums ļaus Padomei turpināt darbu pilnvērtīgā sastāvā, saglabājot nepieciešamo kompetenču līdzsvaru un nodrošinot visu ES finanšu interešu aizsardzībā iesaistīto pušu tiesisku pārstāvību koordinācijas mehānismā.
Problēmas apraksts
Padomes nolikuma 8. punkts šobrīd nosaka kārtību, kādā tiek aizvietots Padomes priekšsēdētājs viņa prombūtnes laikā. Padomes darbības prakse liecina, ka pašreizējais regulējums ir pārlieku ierobežojošs, jo tas nepieļauj elastīgu pilnvaru deleģēšanu sēžu vadīšanai. 
Bieži vien Padomes locekļi darba intensitātes vai komandējumu dēļ dalībai sēdēs deleģē citas pilnvarotas personas (atbilstoši Padomes nolikumā noteiktajai kārtībai), tomēr priekšsēdētāja gadījumā aizvietošanas mehānisms ir formāli stingrāks. Tas rada administratīvus šķēršļus operatīvai sēžu organizēšanai.
Risinājuma apraksts
Lai nodrošinātu Padomes darbības nepārtrauktību un mazinātu administratīvo slogu sēžu plānošanā, Noteikumu projekts paredz izteikt Padomes nolikuma 8. punktu jaunā redakcijā. Grozījums nosaka, ka Padomes priekšsēdētāja prombūtnes laikā viņa uzdevumus veic Padomes priekšsēdētāja norīkots pārstāvis.
Šis risinājums paredz atteikties no ierobežojuma, ka priekšsēdētāju drīkst aizvietot tikai kāds no esošajiem Padomes locekļiem. Turpmāk priekšsēdētājam tiek piešķirtas tiesības deleģēt sēdes vadīšanu jebkurai kompetentai personai (pārstāvim), nodrošinot, ka Padomes sēdes var notikt plānotajā laikā neatkarīgi no vadības prombūtnes. Šāda kārtība saskan ar vispārējo valsts pārvaldes praksi deleģēšanas jomā un sekmē efektīvu Padomes funkciju izpildi, nepalielinot birokrātiskās prasības pilnvarojuma noformēšanai.
Problēmas apraksts
Padomes nolikuma ietvars neparedz skaidru pienākumu publicēt informāciju par Padomes pieņemtajiem lēmumiem un tās darbības aktualitātēm. Lai gan praksē Finanšu ministrija kā Padomes sekretariāts jau šobrīd brīvprātīgi nodrošina informācijas pieejamību, šāda kārtība nav juridiski nostiprināta.
Tiesiskā regulējuma trūkums attiecībā uz informācijas publicēšanu rada risku, ka sabiedrībai un citām ieinteresētajām pusēm nav garantētu iespēju sekot līdzi valsts pretkrāpšanas politikas īstenošanai. 
Risinājuma apraksts
Noteikumu projekts paredz papildināt Padomes nolikuma 16. punktu ar prasību, ka informācija par Padomes pieņemtajiem lēmumiem un aktualitātēm tiek publicēta Finanšu ministrijas tīmekļvietnē.
Šis grozījums juridiski nostiprina un standartizē līdzšinējo labo praksi, nodrošinot sistēmisku pieeju Padomes darba caurskatāmībai. Pienākums publicēt lēmumus tīmekļvietnē kalpos kā instruments sabiedrības informēšanai un uzticības veicināšanai valsts pārvaldes darbam krāpšanas apkarošanas jomā. Tādējādi tiek radīts tiesisks pamats sabiedrības līdzdalībai, dodot iespēju nevalstiskajam sektoram un iedzīvotājiem savlaicīgi uzzināt par pieņemtajām stratēģijām vai lēmumiem un nepieciešamības gadījumā paust viedokli par plānotajiem pasākumiem ES finanšu interešu aizsardzībā.
Vai ir izvērtēti alternatīvie risinājumi?
Apraksts
1. Attiecībā uz institucionālo sastāvu: Nav iespējams piemērot alternatīvus risinājumus, jo Padomes sastāvs un tajā pārstāvēto institūciju uzskaitījums ir noteikts tieši Ministru kabineta noteikumos (Padomes nolikumā). Tā kā Nodokļu un muitas policija no 2026. gada 1. janvāra ir kļuvusi par patstāvīgu iestādi, tās tiesiska dalība Padomē un balsstiesību piešķiršana nav iespējama bez grozījumu veikšanas ārējā normatīvajā aktā. Jebkurš cits risinājums (piemēram, pieaicināšana eksperta statusā bez balsstiesībām) mazinātu iestādes lomu un neatbilstu vēsturiski iedibinātajam kompetenču līdzsvaram ES budžeta ieņēmumu daļas aizsardzībā.
2. Attiecībā uz Padomes uzdevumiem un stratēģisko plānošanu: Alternatīvi risinājumi, kas paredzētu AFCOS darbības stratēģijas izstrādi un uzraudzību bez juridiski nostiprināta mandāta Padomes nolikumā, tika atzīti par nepietiekamiem. Kaut arī praktiskā sadarbība šobrīd notiek, tā balstās uz pušu labo gribu. Tikai uzdevuma nostiprināšana Padomes nolikumā piešķir Padomei nepieciešamo leģitimitāti un pilnvaras oficiāli pieprasīt atskaites par pasākumu izpildi un uzraudzīt rezultātu sasniegšanu. Tas ir kritiski svarīgi, lai nodrošinātu dalībvalsts pienākumu izpildi pret Eiropas Komisiju attiecībā uz sistēmisku krāpšanas apkarošanu.
3. Attiecībā uz administratīvo elastību un caurskatāmību: Aizvietošanas kārtības un informācijas publicēšanas jautājumu risināšana ar zemāka ranga dokumentiem (piemēram, Padomes iekšējo reglamentu vai sēžu protokoliem) radītu pretrunu ar Padomes nolikuma 8. punktu un neatbilstu labas pārvaldības principam. Grozījumu veikšana Padomes nolikumā ir vienīgais veids, kas nodrošina tiesisku noteiktību un skaidrību gan Padomes locekļiem, gan sabiedrībai.
Līdz ar to normatīvā akta grozījumi ir atzīti par vienīgo piemēroto risinājumu, kas pilnvērtīgi sasniedz izvirzītos mērķus.
Vai ir izvērtēts prasību un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem?

1.4. Izvērtējumi/pētījumi, kas pamato TA nepieciešamību

1.5. Pēcpārbaudes (ex-post) izvērtējums

Vai tiks veikts?

1.6. Cita informācija

-
2. Tiesību akta projekta ietekmējamās sabiedrības grupas, ietekme uz tautsaimniecības attīstību un administratīvo slogu
Vai projekts skar šo jomu?
3. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
Vai projekts skar šo jomu?
Cita informācija
-
-
5. Tiesību akta projekta atbilstība Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām
Vai projekts skar šo jomu?

5.3. Cita informācija

Apraksts
-

6.1. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas

Valsts un pašvaldību institūcijas
Finanšu ministrija, Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs, Nodokļu un muitas policija, Tieslietu ministrija, Valsts ieņēmumu dienests, Valsts policija, Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrija, Zemkopības ministrija, Eiropas Prokuratūra (EPPO), Ģenerālprokuratūra, Valsts kontrole
Nevalstiskās organizācijas
Cits

6.2. Sabiedrības līdzdalības organizēšanas veidi

Veids
Publiskā apspriešana
Saite uz sabiedrības līdzdalības rezultātiem
-

6.3. Sabiedrības līdzdalības rezultāti

Viedokļi netika saņemti

6.4. Cita informācija

-
7. Tiesību akta projekta izpildes nodrošināšana un tās ietekme uz institūcijām
Vai projekts skar šo jomu?

7.1. Projekta izpildē iesaistītās institūcijas

Institūcijas
  • Nodokļu un muitas policija

7.2. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums

Vai projekts skar šo jomu?

7.3. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums

Vai projekts skar šo jomu?

7.4. Projekta izpildes ietekme uz pārvaldes funkcijām un institucionālo struktūru

Ietekme
Jā/Nē
Skaidrojums
1. Tiks veidota jauna institūcija
-
2. Tiks likvidēta institūcija
-
3. Tiks veikta esošās institūcijas reorganizācija
-
4. Institūcijas funkcijas un uzdevumi tiks mainīti (paplašināti vai sašaurināti)
-
5. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu efektivizācija
-
6. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu digitalizācija
-
7. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu optimizācija
-
8. Cita informācija
Noteikumu projektā uzskaitīto funkciju izpilde tiks veikta Nodokļu un Muitas policijas esošo funkciju ietvaros.

7.5. Cita informācija

-
8. Horizontālās ietekmes

8.1.1. uz publisku pakalpojumu attīstību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.2. uz valsts un pašvaldību informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.3. uz informācijas sabiedrības politikas īstenošanu

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.4. uz Nacionālā attīstības plāna rādītājiem

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.5. uz teritoriju attīstību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.6. uz vidi

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.7. uz klimatneitralitāti

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.8. uz iedzīvotāju sociālo situāciju

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.9. uz personu ar invaliditāti vienlīdzīgām iespējām un tiesībām

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.10. uz dzimumu līdztiesību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.11. uz veselību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.12. uz cilvēktiesībām, demokrātiskām vērtībām un pilsoniskās sabiedrības attīstību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.13. uz datu aizsardzību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.14. uz diasporu

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.15. uz profesiju reglamentāciju

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.16. uz bērna labākajām interesēm

Vai projekts skar šo jomu?

8.2. Cita informācija

Padomes mērķis ir veicināt vienotas ES finanšu interešu aizsardzības valsts politikas ieviešanu un attīstību
Pielikumi