24-TA-1521: Noteikumu projekts (Jauns)
Anotācijas (ex-ante) nosaukums
Tiesību akta projekta "Atbalsta programmas noteikumi uzņēmējdarbības zaļināšanai, atjaunīgo energoresursu izmantošanai un energoefektivitātes paaugstināšanai" sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojums (anotācija)
1. Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība
1.1. Pamatojums
Izstrādes pamatojums
Ministrijas / iestādes iniciatīva
Apraksts
Ministru kabineta noteikumu projekts Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021.–2027. gadam 2.1.1. specifiskā atbalsta mērķa "Energoefektivitātes veicināšana un siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšana" 2.1.1.2. pasākuma "AER izmantošana un energoefektivitātes paaugstināšana rūpniecībā un komersantos" un 6.1.1. specifiskā atbalsta mērķa "Pārejas uz klimatneitralitāti radīto ekonomisko, sociālo un vides seku mazināšana visvairāk skartajos reģionos" 6.1.1.4. pasākuma "Uzņēmējdarbības “zaļināšanas” un produktu attīstības pasākumi, veicinot energoefektivitātes paaugstināšanu un energoefektīvu tehnoloģiju ieviešanu uzņēmumos" īstenošanas noteikumi” (turpmāk – noteikumu projekts) izstrādāts, pamatojoties uz Eiropas Savienības (turpmāk – ES) fondu 2021.–2027. gada plānošanas perioda vadības likuma 19. panta 13. un 14. punktu.
1.2. Mērķis
Mērķa apraksts
Noteikumu projekta mērķis ir veicināt ieguldījumus energoefektivitātes uzlabošanā, viedas energovadības un atjaunojamo energoresursu (turpmāk - AER) izmantošanā rūpniecībā un komersantos, kā arī nodrošināt pāreju uz klimatneitrālu ekonomiku visvairāk skarto reģionu komersantos.
Spēkā stāšanās termiņš
Vispārējā kārtība
1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi
Pašreizējā situācija
Lai sekmētu finansējuma saņēmēja līdzdalību ekonomikas dažādošanā visvairāk skartajos reģionos, Ministru kabineta rīkojumā Nr. 531 “Par Taisnīgas pārkārtošanās teritoriālo plānu” (turpmāk – TPTP) 2.darbības “Reģionālās uzņēmējdarbības attīstība, veicinot pāreju uz klimatneitrālu ekonomiku” uzņēmējdarbības “zaļināšanas” un produktu attīstības pasākuma īstenošanai tiks izmantos FI, kombinējot to ar granta elementu.
Lai veicinātu aktualizētajā Nacionālajā enerģētikas un klimata plānā 2021.–2030. gadam (turpmāk – NEKP; aktualizēts ar Ministru kabineta 2024.gada 12.jūlija rīkojumu Nr.573 “Aktualizētais Nacionālais enerģētikas un klimata plāns 2021.–2030. gadam”) izvirzīto mērķu sasniegšanu AER īpatsvara palielināšanā un izmantošanā, vienlaikus būtiski intensificējot energoefektivitātes uzlabošanas pasākumu īstenošanu, ir būtiski veicināt AER izmantošanas jaudas palielināšanu, t.sk. centralizētajā siltumapgādē un aukstumapgādē, modernizējot un attīstot nepieciešamo infrastruktūru un to jaudas, kā arī palielinot saules enerģijas izmantošanu siltumenerģijas ražošanā, vienlaikus veicinot arī siltuma zudumu samazināšanu.
Lai ilgtermiņā nodrošinātu, ka AER īpatsvars tiek paaugstināts, ir jāveicina siltumapgādes sistēmu energoefektivitāte, sniedzot atbalstu to atjaunošanai vai izbūvēšanai, uzsvaru liekot uz kompleksiem risinājumiem – siltumapgādes sistēmu energoefektivitātes uzlabošana, un vienlaicīgi pilnīgu vai daļēju izmantotās tehnoloģijas nomaiņu uz AER tehnoloģijām.
Lai veicinātu veicināt ieguldījumus energoefektivitātes uzlabošanā, viedas energovadības un atjaunojamo energoresursu izmantošanā rūpniecībā un komersantos, ES kohēzijas politikas programmā 2021. – 2027. gadam (turpmāk – ES kohēzijas politikas programma) paredzēta 2.1.1. specifiskā atbalsta mērķa “Energoefektivitātes veicināšana un siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšana” 2.1.1.2. pasākuma “AER izmantošana un energoefektivitātes paaugstināšana rūpniecībā un komersantos” (turpmāk – 2.1.1.2. pasākums).
Ieguldījumi energoefektivitātes paaugstināšanā, pārejai uz AER veicinās energoresursu racionālu izmantošanu, samazinot negatīvo ietekmi uz vidi un klimata pārmaiņām, veicinās virzību ilgtspējīgas un videi draudzīgas uzņēmējdarbības attīstības virzienā.
Vienlaikus, saskaņā ar TPTP, produktīvu investīciju atbilstošai un klimatam draudzīgas vides izveidošanai reģionos nepieciešams attīstīt "zaļākas" uzņēmējdarbības teritorijas, kur ražo atjaunojamo enerģiju vai izmanto AER tehnoloģijas.
Lai sekmētu finansējuma saņēmēja līdzdalību ekonomikas dažādošanā visvairāk skartajos reģionos, saskaņā TPTP 2.darbības “Reģionālās uzņēmējdarbības attīstība, veicinot pāreju uz klimatneitrālu ekonomiku” uzņēmējdarbības “zaļināšanas” un produktu attīstības pasākuma īstenošanai, ES kohēzijas politikas programmā paredzēta 6.1.1. specifiskā atbalsta mērķa “Pārejas uz klimatneitralitāti radīto ekonomisko, sociālo un vides seku mazināšana visvairāk skartajos reģionos” 6.1.1.4. pasākuma “Uzņēmējdarbības “zaļināšanas” un produktu attīstības pasākumi, veicinot energoefektivitātes paaugstināšanu un energoefektīvu tehnoloģiju ieviešanu uzņēmumos” (turpmāk – 6.1.1.4 pasākums).
Lai veicinātu aktualizētajā Nacionālajā enerģētikas un klimata plānā 2021.–2030. gadam (turpmāk – NEKP; aktualizēts ar Ministru kabineta 2024.gada 12.jūlija rīkojumu Nr.573 “Aktualizētais Nacionālais enerģētikas un klimata plāns 2021.–2030. gadam”) izvirzīto mērķu sasniegšanu AER īpatsvara palielināšanā un izmantošanā, vienlaikus būtiski intensificējot energoefektivitātes uzlabošanas pasākumu īstenošanu, ir būtiski veicināt AER izmantošanas jaudas palielināšanu, t.sk. centralizētajā siltumapgādē un aukstumapgādē, modernizējot un attīstot nepieciešamo infrastruktūru un to jaudas, kā arī palielinot saules enerģijas izmantošanu siltumenerģijas ražošanā, vienlaikus veicinot arī siltuma zudumu samazināšanu.
Lai ilgtermiņā nodrošinātu, ka AER īpatsvars tiek paaugstināts, ir jāveicina siltumapgādes sistēmu energoefektivitāte, sniedzot atbalstu to atjaunošanai vai izbūvēšanai, uzsvaru liekot uz kompleksiem risinājumiem – siltumapgādes sistēmu energoefektivitātes uzlabošana, un vienlaicīgi pilnīgu vai daļēju izmantotās tehnoloģijas nomaiņu uz AER tehnoloģijām.
Lai veicinātu veicināt ieguldījumus energoefektivitātes uzlabošanā, viedas energovadības un atjaunojamo energoresursu izmantošanā rūpniecībā un komersantos, ES kohēzijas politikas programmā 2021. – 2027. gadam (turpmāk – ES kohēzijas politikas programma) paredzēta 2.1.1. specifiskā atbalsta mērķa “Energoefektivitātes veicināšana un siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšana” 2.1.1.2. pasākuma “AER izmantošana un energoefektivitātes paaugstināšana rūpniecībā un komersantos” (turpmāk – 2.1.1.2. pasākums).
Ieguldījumi energoefektivitātes paaugstināšanā, pārejai uz AER veicinās energoresursu racionālu izmantošanu, samazinot negatīvo ietekmi uz vidi un klimata pārmaiņām, veicinās virzību ilgtspējīgas un videi draudzīgas uzņēmējdarbības attīstības virzienā.
Vienlaikus, saskaņā ar TPTP, produktīvu investīciju atbilstošai un klimatam draudzīgas vides izveidošanai reģionos nepieciešams attīstīt "zaļākas" uzņēmējdarbības teritorijas, kur ražo atjaunojamo enerģiju vai izmanto AER tehnoloģijas.
Lai sekmētu finansējuma saņēmēja līdzdalību ekonomikas dažādošanā visvairāk skartajos reģionos, saskaņā TPTP 2.darbības “Reģionālās uzņēmējdarbības attīstība, veicinot pāreju uz klimatneitrālu ekonomiku” uzņēmējdarbības “zaļināšanas” un produktu attīstības pasākuma īstenošanai, ES kohēzijas politikas programmā paredzēta 6.1.1. specifiskā atbalsta mērķa “Pārejas uz klimatneitralitāti radīto ekonomisko, sociālo un vides seku mazināšana visvairāk skartajos reģionos” 6.1.1.4. pasākuma “Uzņēmējdarbības “zaļināšanas” un produktu attīstības pasākumi, veicinot energoefektivitātes paaugstināšanu un energoefektīvu tehnoloģiju ieviešanu uzņēmumos” (turpmāk – 6.1.1.4 pasākums).
Problēmas un risinājumi
Problēmas apraksts
Atbilstoši NEKP, galvenie izaicinājumi enerģētikā ir palielināt AER īpatsvaru, vienlaikus būtiski intensificējot energoefektivitātes uzlabošanas pasākumu īstenošanu. Tāpat, saskaņā ar NEKP, atbalsta produktivitātei enerģētikas un klimata jomas attīstībai darbības ietvaros atbalsts (finanšu instrumenti) ir sniedzams mazo, vidēji komersantu uzņēmējdarbības attīstībai un P&A jaunu produktu, tehnoloģiju un pakalpojumu izstrādei, kā rezultātā 20 - 25% no visiem projektiem ir tādi, kas sniedz ieguldījumu enerģētikas un klimata jomas attīstībā.
Savukārt atbilstoši TPTP, ir nepieciešami uzņēmējdarbības "zaļināšanas" un produktu attīstības pasākumi, veicinot energoefektivitātes paaugstināšanu un energoefektīvu tehnoloģiju ieviešanu uzņēmumos.
Savukārt atbilstoši TPTP, ir nepieciešami uzņēmējdarbības "zaļināšanas" un produktu attīstības pasākumi, veicinot energoefektivitātes paaugstināšanu un energoefektīvu tehnoloģiju ieviešanu uzņēmumos.
Risinājuma apraksts
Lai nodrošinātu programmā plānotā 2.1.1.2. un 6.1.1.4. pasākuma (turpmāk abi kopā – pasākumi) īstenošanu un veicinātu ieguldījumus energoefektivitātes uzlabošanā, viedas energovadības un atjaunojamo energoresursu izmantošanā rūpniecībā un komersantos, kā arī nodrošinātu pāreju uz klimatneitrālu ekonomiku visvairāk skarto reģionu komersantos, nepieciešams izstrādāt regulējumu 2.1.1.2. un 6.1.1.4 pasākuma īstenošanai, t.sk. nosakot kārtību kādā īstenojams 2.1.1.2. un 6.1.1.4. pasākums, nosakot mērķi, atbalsta saņemšanai paredzēto finansējumu, atbalsta piešķiršanas nosacījumus, atbalstāmās darbības un izmaksu attiecināmības nosacījumus, kā arī noteikt sasniedzamos rādītājus, īstenošanas nosacījumus.
Plānotie pasākumi tiks īstenoti kombinēta finanšu instrumenta veidā ar kapitāla atlaidi pamatsummas pilnīgam vai daļējam samazinājumam, ja tiek izpildīti visi nosacījumi un kritēriji, kas minēti noteikumu projektā.
Kopīgos īstenošanas nosacījumus finanšu instrumentiem ES fondu ietvarā regulē Ministru kabineta 2023. gada 5. septembra noteikumi Nr. 510 “Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021. - 2027. gadam finanšu instrumentu kopīgie īstenošanas noteikumi” (turpmāk – MK noteikumi Nr.510). Attiecīgi noteikumu projektā netiek dublētas normas un prasības, kas izriet no minētajiem MK noteikumiem Nr.510.
Atbalsta veids
Atbalstu nodrošina un piešķir Akciju sabiedrība “Attīstības finanšu institūcija Altum” (turpmāk – sabiedrība “Altum”) saskaņā ar Komisijas 2023. gada 13. decembra Regulu (ES) 2023/2831 par Līguma par Eiropas Savienības darbību 107. un 108. panta piemērošanu de minimis atbalstam (turpmāk – Komisijas regula 2023/2831) vai saskaņā ar Komisijas 2014. gada 17. jūnija Regulas (ES) Nr. 651/2014, ar ko noteiktas atbalsta kategorijas atzīst par saderīgām ar iekšējo tirgu, piemērojot Līguma 107. un 108. pantu (turpmāk – Komisijas regula Nr. 651/2014) 38., 38.a un 41. pantu, aizdevumu ar kapitāla atlaidi veidā, ja nav iesaistīts cits finansētājs un garantiju ar kapitāla atlaidi veidā, ja projektu finansē cits finansētājs.
Maksimālā aizdevuma summa nepārsniedz 10 000 000 euro, savukārt garantijas sedz līdz 80% no cita finansētāja aizdevuma apmēra attiecināmajām izmaksām projekta īstenošanai. Aizdevuma (t.sk. pagarinājuma) un garantijas termiņš nepārsniedz 20 gadus. Kapitāla atlaide ir līdz 3 000 000 euro, nepārsniedzot noteikumu projektā minētās atbalsta intensitātes vai de minimis limita apmēru, bet ne vairāk kā 30% no aizdevuma vai cita finansētāja aizdevuma apmēra 2.1.1.2. pasākuma ietvaros, vai ne vairāk kā 25% - 6.1.1.4. pasākuma ietvaros. Kapitāla atlaidi piemēro pēc projekta pabeigšanas, ja komersants izmantojis aizdevumu vai cita finansētāja aizdevumu noteiktajam mērķim un sabiedrības "Altum" noteiktajos termiņos komersants ir iesniedzis dokumentus, kas apliecina projekta ietvaros sasniegtos rezultātus.
Atbalsta saņēmēji
Atbalstam var pieteikties Latvijas Republikā reģistrēts komersants (gala labuma guvējs), kas atbilst sīkā (mikro), mazā vai vidējā komersants, vai lielā komersanta definīcijai, atbilstoši Komisijas regula Nr. 651/2014. Vienlaikus komersantam nevar būt Valsts ieņēmumu dienesta administrēto nodokļu (nodevu) parādu, tam, ja atbalsts tiek sniegts saskaņā ar Komisijas regula Nr. 651/2014, nav grūtības nonākuša uzņēmuma pazīmes un uz to neattiecas līdzekļu atgūšanas rīkojums.
Finansējums un sasniedzamie rādītāji
2.1.1.2. pasākums
Ievērojot Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021.–2027. gadam grozījumu projektu, 2.1.1.2. pasākuma finansējums ir samazināts par 29 411 765 euro, tai skaitā Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) 25 000 000 euro un valsts budžeta finansējums 4 411 765 euro, attiecīgi 2.1.1.2. pasākuma kopējais plānotais finansējums ir 13 767 191 euro, tai skaitā ERAF finansējums 11 703 812 euro apmērā un valsts budžeta finansējums – 2 065 379 euro apmērā.
Intervences kodi:
- 40. intervences kods (Energoefektivitāte un demonstrējuma projekti mazajos un vidējos uzņēmumos vai lielajos uzņēmumos un atbalsta pasākumi, kas atbilst energoefektivitātes kritērijiem) – 9 363 050 euro (ERAF);
- 75. intervences kods (Atbalsts videi nekaitīgiem ražošanas procesiem un resursu efektivitātei MVU) – 1 170 381 euro (ERAF);
- 76. intervences kods (Atbalsts videi nekaitīgiem ražošanas procesiem un resursu efektivitātei lielos uzņēmumos) – 1 170 381 euro (ERAF);
Finansējuma veids:
- Nr. 5 (dotācija (kapitāla atlaide finanšu instrumentu darbībā)) – 13 767 191 euro (ERAF);
* Rezultāta rādītājs – primārais enerģijas ikgadējais patēriņš (no tā: mājokļi, publiskās ēkas, uzņēmumi, citi) –23 860 144 MWh/gadā.
6.1.1.4. pasākumam kopā plānotais finansējums ir 41 528 059 euro (t.sk. elastības finansējums 2 727 555 euro), tai skaitā Taisnīgās pārkārtošanās fonda finansējums 35 298 850 euro apmērā (t.sk. elastības finansējums 2 318 422 euro) un valsts budžeta finansējums – 6 229 209 euro apmērā (t.sk. elastības finansējums 409 133 euro)
Intervences kodi:
- 40. intervences kods (Energoefektivitāte un demonstrējuma projekti mazajos un vidējos uzņēmumos vai lielajos uzņēmumos un atbalsta pasākumi, kas atbilst energoefektivitātes kritērijiem) – 8 824 712 euro (TPF);
- 48. intervences kods (Atjaunojamie energoresursi: saule) – 10 589 656 euro (TPF);
- 50. intervences kods (Atjaunojamie energoresursi: biomasa ar lieliem siltumnīcefekta gāzu ietaupījumiem) – 3 529 885 euro (TPF);
- 29. intervences kods (Pētniecības un inovācijas procesi, tehnoloģiju nodošana un sadarbība starp uzņēmumiem, pētniecības centriem un universitātēm, kas pievēršas zemu oglekļa emisiju ekonomikai, noturībai pret klimata pārmaiņām un spējai pielāgoties tām) – 5 294 827 euro (TPF);
- 75. intervences kods (Atbalsts videi nekaitīgiem ražošanas procesiem un resursu efektivitātei MVU) – 3 529 885 euro (TPF);
- 42. intervences kods (Esošu mājokļu renovēšana energoefektivitātes uzlabošanai, demonstrējuma projekti un atbalsta pasākumi, kas atbilst energoefektivitātes kritērijiem) – 3 529 885 euro (TPF);
Finansējuma veids:
- Nr. 3 (aizdevums) – 19 061 379 euro (TPF ).
- Nr. 5 (dotācija (kapitāla atlaide finanšu instrumentu darbībā)) – 16 237 471 euro (TPF);
* Rezultāta rādītāji:
- publisko atbalstu papildinošās privātās investīcijas (tai skaitā: granti, finanšu instrumenti) – 41 726 032 euro līdz 31.12.2029
- aplēsto siltumnīcefekta gāzu emisiju ietaupījums līdz 31.12.2029. – 3 480 CO2 emisijas ekvivalenta tonnas/gadā;
- kopējā saražotā atjaunīgā enerģija (t.sk. elektroenerģija, siltumenerģija) līdz 31.12.2029. – 7 4047 MWh/gadā.
* Iznākuma rādītājs – ar finanšu instrumentiem atbalstītie uzņēmumi – 102 uzņēmumi līdz 31.12.2029.
Avansa maksājumu aprēķina atbilstoši MK noteikumi Nr.510, kur skaidrots, ka atbilstoši Regulas Nr. 2021/1060 92. panta 2. punkta a) apakšpunkts paredz, ka pirmajā maksājuma pieteikumā ietvertā summa ir izmaksāta finanšu instrumentiem un var būt līdz 30 % apmērā no programmieguldījumu kopējās summas, kas paredzēta finanšu instrumentiem saskaņā ar attiecīgo finansēšanas nolīgumu, attiecīgā gadījumā atbilstīgi attiecīgajai prioritātei.
Atbalstāmās darbības un attiecināmās izmaksas
Pasākumu ietvaros:
Energoefektivitātes paaugstināšana ēkās (saskaņā ar de minimis vai Komisijas regula Nr. 651/2014 38.a pantu)
- būvdarbi nedzīvojamās ēkas norobežojošās konstrukcijās;
- nedzīvojamās ēkas inženiersistēmu atjaunošana, pārbūve vai izveide, t.sk. energoefektīvas centralizētās siltumapgādes vai centralizētas aukstumapgādes sistēmas vai kombinētas centralizētās siltumapgādes un aukstumapgādes sistēmas un ar to saistītā aprīkojuma pieslēgšanas, pieslēguma izveidošanas centralizētajai siltumapgādes sistēmai un siltummezgla izveide;
- energoefektīva apgaismojuma uzstādīšana;
- iekšējo un ārējo individuālo un lokālo siltumtīklu un aukstumtīklu, kā arī siltumapgādes un aukstumapgādes sistēmu pārbūve;
- citi Komisijas regula Nr. 651/2014 38.a pantā noteikti papildinošie pasākumi.
Primārās enerģijas ietaupījumam jābūt vismaz 30% apmērā 2.1.1.2. pasākuma ietvaros un 20% 6.1.1.4. pasākuma ietvaros.
Energoefektivitātes paaugstināšana pasākumos, kas nav ēkās (saskaņā ar de minimis vai Komisijas regula Nr. 651/2014 38.pantu)
- jaunu energoefektīvāku iekārtu, tehnikas iegāde, uzstādīšana, ja aizstāj esošās iekārtas vai tehniku (t.sk. jaunu energoefektīvāku iekārtu iegāde un uzstādīšana, kuras nodrošina konkrētā atbalsta saņēmēja saimniecisko darbību (tai skaitā preču vai pakalpojumu ražošanu), kā arī saimniecisko darbību nodrošinošos blakusprocesus, ja tās aizstāj esošās iekārtas;
- skaidri nosakāma ieguldījuma izmaksas esošajās iekārtās vai procesos, kura mērķis ir uzlabot energoefektivitāti;
- komercteritorijas inženiersistēmu atjaunošana, pārbūve, izveide, t.sk. energoefektīvas centralizētās siltumapgādes vai centralizētas aukstumapgādes sistēmas vai kombinētas centralizētās siltumapgādes un aukstumapgādes sistēmas un ar to saistītā aprīkojuma pieslēgšana, pieslēguma izveidošana centralizētajai siltumapgādes sistēmai, siltummezgla izveide;
- esošo siltuma vai elektroenerģijas ražošanas iekārtu nomaiņa.
Primārās enerģijas ietaupījumam jābūt vismaz 30% apmērā 2.1.1.2. pasākuma ietvaros un 20% 6.1.1.4. pasākuma ietvaros.
AER tehnoloģijas, lai aizstātu esošās enerģijas ražošanas iekārtas (saskaņā ar de minimis vai Komisijas regula Nr. 651/2014 38.pantu)
- atjaunīgā ūdeņraža ražošanas tehnoloģiju iegāde, uzstādīšana;
- biogāzes ražošanas tehnoloģiju iegāde, uzstādīšana;
- biodegvielas, bioloģiskā šķidrā kurināmā, biometāna un biomasas kurināmā vai degvielas ražošanas - tehnoloģiju iegāde un uzstādīšana;
- augstas efektivitātes koģenerācijas tehnoloģiju iegāde, uzstādīšana;
- sauli izmantojošu elektroenerģijas ražošanas tehnoloģiju iegāde, uzstādīšana;
- vēju izmantojošu elektroenerģijas ražošanas tehnoloģiju iegāde, uzstādīšana;
- AER izmantojošu siltumenerģijas ražošanas avotu iegāde;
- enerģijas akumulēšanai vai uzglabāšanas iekārtu iegāde, uzstādīšana;
- sistēmas pieslēguma ierīkošana, pārbūve.
6.1.1.4. pasākuma ietvaros:
AER tehnoloģijas, lai tās uzstādītu no jauna (saskaņā ar de minimis vai Komisijas regula Nr. 651/2014 41.pantu)
- atjaunīgā ūdeņraža ražošanas tehnoloģiju iegāde, uzstādīšana;
- biogāzes ražošanas tehnoloģiju iegāde, uzstādīšana;
- biodegvielas, bioloģiskā šķidrā kurināmā, biometāna un biomasas kurināmā vai degvielas ražošanas tehnoloģiju iegāde un uzstādīšana;
- augstas efektivitātes koģenerācijas tehnoloģiju iegāde, uzstādīšana;
- sauli izmantojošu elektroenerģijas ražošanas tehnoloģiju iegāde, uzstādīšana;
- vēju izmantojošu elektroenerģijas ražošanas tehnoloģiju iegāde, uzstādīšana;
- AER izmantojošu siltumenerģijas ražošanas avotu iegāde;
- enerģijas akumulēšanai vai uzglabāšanas iekārtu iegāde, uzstādīšana;
- sistēmas pieslēguma ierīkošana, pārbūve.
Jauna produkta vai tehnoloģijas izstrāde un ieviešana (saskaņā ar de minimis)
- jaunu iekārtu vai iekārtu komplektējošo daļu iegādes, piegādes, uzstādīšanas un apkalpojošā personāla instruktāžas izmaksas;
- programmatūras izmaksas (ja iesniegts iekārtas ražotāja apliecinājums, ka programmatūra nodrošina projektā paredzamās tehnoloģijas darbību);
- licenču un patentu iegādes izmaksas;
- materiālu un līdzīgu produktu izmaksas, ieskaitot piegādes izmaksas, jauna produkta vai tehnoloģijas izstrādei;
- ārējo pakalpojumu izmaksas jaunā produkta vai tehnoloģijas testēšanai un sertificēšanai.
Īstenošanas nosacījumi
Īstenojot projektu 2.1.1.2. pasākuma ietvaros, projekta īstenošanas vieta ir Rīga, savukārt 6.1.1.4. pasākuma ietvaros projekta īstenošanas vieta ir Zemgales, Kurzemes, Latgales vai Vidzemes reģionā.
Projekta ietvaros sasniedzamos rādītājus nosaka pamatojoties uz zemāk minētajiem dokumentiem, kurus izstrādā un paraksta konkrētajā jomā sertificēti speciālisti:
- ēkas energosertifikātu vai pagaidu energosertifikātu ar pielikumu - pārskatu par ekonomiski pamatotiem ēkas norobežojošo konstrukciju un inženiersistēmu energoefektivitāti uzlabojošāmiem aktivitātēmpasākumiem;
- energoaudita ziņojumu iekārtu nomaiņai;
- elektroenerģijas ražošanas un uzkrāšanas iekārtu ražības simulāciju;
- produkta vides deklarāciju vai tai līdzvērtīgu dokumentu.
Atbalsta saņēmējs nodrošina, ka projekta īstenošanas laikā tiks ievērots horizontālais princips “Energoefektivitāte pirmajā vietā” un “Klimatdrošināšana”, atbilstoši 2021. gada 29. jūlija Eiropas komisijas paziņojumam par sagatavotajiem tehniskajiem norādījumiem par infrastruktūras klimatdrošināšanu 2021. –2027. gadā, kā arī princips “Nenodarīt būtisku kaitējumu”, kas atbilst Eiropas Parlamenta un Padomes 2020. gada 18. jūnija Regulas (ES) 2020/852 par regulējuma izveidi ilgtspējīgu ieguldījumu veicināšanai un ar ko groza regulu (ES) 2019/2088, 18. pantam un normatīvajiem aktiem vides jomā, t.sk.:
1) veicot ēkas atjaunošanu, paredz lietus notekūdens sistēmu risinājumu un hidroizolācijas ieviešanu saskaņā ar Latvijas būvnormatīvu LBN 223-15 "Kanalizācijas būves" un būvju vispārīgo prasību būvnormatīvu LBN 200-21. Šis nosacījums nettiecas uz 6.1.1.4. pasākumu;
70 % no radītājiem būvniecības (ne bīstamajiem) vai demontāžas atkritumiem nodod attiecīgā atkritumu veida pārstrādātājiem;
2) azbestu un azbestu saturošu izstrādājumu apstrādi un pārvadāšanu veic atbilstoši noteikumiem par azbesta un azbesta izstrādājumu ražošanas radīto vides piesārņojumu un azbesta atkritumu apsaimniekošanu;
3)veic trokšņa, putekļu un piesārņotāju emisiju samazināšanas pasākumus būvniecības procesa laikā;
4) paredz gaisu piesārņojošo vielu emisiju samazināšanas pasākumus un emisiju attīrīšanas iekārtu iegādi, atjaunošanu vai nomaiņu (piemēram, elektrostatisko filtru uzstādīšana) saskaņā ar noteikumiem par gaisa piesārņojuma ierobežošanu no sadedzināšanas iekārtām.
5) attiecībā uz horizontālo principu “Energoefektivitāte pirmajā vietā”, visi pasākumu ietvaros īstenotie projekti nodrošina šī principa ievērošanu, t.i. visiem projektiem jānodrošina kopējās primārās enerģijas samazinājums.
Datu uzskaiti un ievadīšanu Kohēzijas politikas fondu vadības informācijas sistēmā par horizontālo principu “Energoefektivitāte pirmajā vietā”, “Klimatdrošināšana” un principu “Nenodarīt būtisku kaitējumu” īstenošanu nodrošina sabiedrība “Altum”.
Pasākumu ietvaros plānotajām aktivitātēm ir tieša ietekme uz horizontālo principu “Energoefektivitāte pirmajā vietā”, “Klimatdrošināšana” un principu “Nenodarīt būtisku kaitējumu”, savukārt pasākumu ietvaros plānotajām aktivitātēm nav ietekmes uz horizontālo principu “Vienlīdzība, iekļaušana, nediskriminācija un pamattiesību ievērošana”.
Komersantu projektu rezultātu uzturēšana tiks nodrošināta no komersantu privātajiem līdzekļiem. Minētais vērtējams kontekstā ar “Klimatdrošināšana” prasībām, kas ir noteikts Eiropas Parlamenta un Padomes 2021. gada 24. jūnija Regula (ES) 2021/1060, ar ko paredz kopīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu Plus, Kohēzijas fondu, Taisnīgas pārkārtošanās fondu un Eiropas Jūrlietu, zvejniecības un akvakultūras fondu un finanšu noteikumus attiecībā uz tiem un uz Patvēruma, migrācijas un integrācijas fondu, Iekšējās drošības fondu un Finansiāla atbalsta instrumentu robežu pārvaldībai un vīzu politikai, 73. panta 2. punkta “j” apakšpunktu, kurā noteikts, ka klimatdrošināšana tiek veikta investīcijām infrastruktūrā, kuras paredzamais kalpošanas laiks ir vismaz pieci gadi.
Plānotie pasākumi tiks īstenoti kombinēta finanšu instrumenta veidā ar kapitāla atlaidi pamatsummas pilnīgam vai daļējam samazinājumam, ja tiek izpildīti visi nosacījumi un kritēriji, kas minēti noteikumu projektā.
Kopīgos īstenošanas nosacījumus finanšu instrumentiem ES fondu ietvarā regulē Ministru kabineta 2023. gada 5. septembra noteikumi Nr. 510 “Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021. - 2027. gadam finanšu instrumentu kopīgie īstenošanas noteikumi” (turpmāk – MK noteikumi Nr.510). Attiecīgi noteikumu projektā netiek dublētas normas un prasības, kas izriet no minētajiem MK noteikumiem Nr.510.
Atbalsta veids
Atbalstu nodrošina un piešķir Akciju sabiedrība “Attīstības finanšu institūcija Altum” (turpmāk – sabiedrība “Altum”) saskaņā ar Komisijas 2023. gada 13. decembra Regulu (ES) 2023/2831 par Līguma par Eiropas Savienības darbību 107. un 108. panta piemērošanu de minimis atbalstam (turpmāk – Komisijas regula 2023/2831) vai saskaņā ar Komisijas 2014. gada 17. jūnija Regulas (ES) Nr. 651/2014, ar ko noteiktas atbalsta kategorijas atzīst par saderīgām ar iekšējo tirgu, piemērojot Līguma 107. un 108. pantu (turpmāk – Komisijas regula Nr. 651/2014) 38., 38.a un 41. pantu, aizdevumu ar kapitāla atlaidi veidā, ja nav iesaistīts cits finansētājs un garantiju ar kapitāla atlaidi veidā, ja projektu finansē cits finansētājs.
Maksimālā aizdevuma summa nepārsniedz 10 000 000 euro, savukārt garantijas sedz līdz 80% no cita finansētāja aizdevuma apmēra attiecināmajām izmaksām projekta īstenošanai. Aizdevuma (t.sk. pagarinājuma) un garantijas termiņš nepārsniedz 20 gadus. Kapitāla atlaide ir līdz 3 000 000 euro, nepārsniedzot noteikumu projektā minētās atbalsta intensitātes vai de minimis limita apmēru, bet ne vairāk kā 30% no aizdevuma vai cita finansētāja aizdevuma apmēra 2.1.1.2. pasākuma ietvaros, vai ne vairāk kā 25% - 6.1.1.4. pasākuma ietvaros. Kapitāla atlaidi piemēro pēc projekta pabeigšanas, ja komersants izmantojis aizdevumu vai cita finansētāja aizdevumu noteiktajam mērķim un sabiedrības "Altum" noteiktajos termiņos komersants ir iesniedzis dokumentus, kas apliecina projekta ietvaros sasniegtos rezultātus.
Atbalsta saņēmēji
Atbalstam var pieteikties Latvijas Republikā reģistrēts komersants (gala labuma guvējs), kas atbilst sīkā (mikro), mazā vai vidējā komersants, vai lielā komersanta definīcijai, atbilstoši Komisijas regula Nr. 651/2014. Vienlaikus komersantam nevar būt Valsts ieņēmumu dienesta administrēto nodokļu (nodevu) parādu, tam, ja atbalsts tiek sniegts saskaņā ar Komisijas regula Nr. 651/2014, nav grūtības nonākuša uzņēmuma pazīmes un uz to neattiecas līdzekļu atgūšanas rīkojums.
Finansējums un sasniedzamie rādītāji
2.1.1.2. pasākums
Ievērojot Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021.–2027. gadam grozījumu projektu, 2.1.1.2. pasākuma finansējums ir samazināts par 29 411 765 euro, tai skaitā Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) 25 000 000 euro un valsts budžeta finansējums 4 411 765 euro, attiecīgi 2.1.1.2. pasākuma kopējais plānotais finansējums ir 13 767 191 euro, tai skaitā ERAF finansējums 11 703 812 euro apmērā un valsts budžeta finansējums – 2 065 379 euro apmērā.
Intervences kodi:
- 40. intervences kods (Energoefektivitāte un demonstrējuma projekti mazajos un vidējos uzņēmumos vai lielajos uzņēmumos un atbalsta pasākumi, kas atbilst energoefektivitātes kritērijiem) – 9 363 050 euro (ERAF);
- 75. intervences kods (Atbalsts videi nekaitīgiem ražošanas procesiem un resursu efektivitātei MVU) – 1 170 381 euro (ERAF);
- 76. intervences kods (Atbalsts videi nekaitīgiem ražošanas procesiem un resursu efektivitātei lielos uzņēmumos) – 1 170 381 euro (ERAF);
Finansējuma veids:
- Nr. 5 (dotācija (kapitāla atlaide finanšu instrumentu darbībā)) – 13 767 191 euro (ERAF);
* Rezultāta rādītājs – primārais enerģijas ikgadējais patēriņš (no tā: mājokļi, publiskās ēkas, uzņēmumi, citi) –23 860 144 MWh/gadā.
6.1.1.4. pasākumam kopā plānotais finansējums ir 41 528 059 euro (t.sk. elastības finansējums 2 727 555 euro), tai skaitā Taisnīgās pārkārtošanās fonda finansējums 35 298 850 euro apmērā (t.sk. elastības finansējums 2 318 422 euro) un valsts budžeta finansējums – 6 229 209 euro apmērā (t.sk. elastības finansējums 409 133 euro)
Intervences kodi:
- 40. intervences kods (Energoefektivitāte un demonstrējuma projekti mazajos un vidējos uzņēmumos vai lielajos uzņēmumos un atbalsta pasākumi, kas atbilst energoefektivitātes kritērijiem) – 8 824 712 euro (TPF);
- 48. intervences kods (Atjaunojamie energoresursi: saule) – 10 589 656 euro (TPF);
- 50. intervences kods (Atjaunojamie energoresursi: biomasa ar lieliem siltumnīcefekta gāzu ietaupījumiem) – 3 529 885 euro (TPF);
- 29. intervences kods (Pētniecības un inovācijas procesi, tehnoloģiju nodošana un sadarbība starp uzņēmumiem, pētniecības centriem un universitātēm, kas pievēršas zemu oglekļa emisiju ekonomikai, noturībai pret klimata pārmaiņām un spējai pielāgoties tām) – 5 294 827 euro (TPF);
- 75. intervences kods (Atbalsts videi nekaitīgiem ražošanas procesiem un resursu efektivitātei MVU) – 3 529 885 euro (TPF);
- 42. intervences kods (Esošu mājokļu renovēšana energoefektivitātes uzlabošanai, demonstrējuma projekti un atbalsta pasākumi, kas atbilst energoefektivitātes kritērijiem) – 3 529 885 euro (TPF);
Finansējuma veids:
- Nr. 3 (aizdevums) – 19 061 379 euro (TPF ).
- Nr. 5 (dotācija (kapitāla atlaide finanšu instrumentu darbībā)) – 16 237 471 euro (TPF);
* Rezultāta rādītāji:
- publisko atbalstu papildinošās privātās investīcijas (tai skaitā: granti, finanšu instrumenti) – 41 726 032 euro līdz 31.12.2029
- aplēsto siltumnīcefekta gāzu emisiju ietaupījums līdz 31.12.2029. – 3 480 CO2 emisijas ekvivalenta tonnas/gadā;
- kopējā saražotā atjaunīgā enerģija (t.sk. elektroenerģija, siltumenerģija) līdz 31.12.2029. – 7 4047 MWh/gadā.
* Iznākuma rādītājs – ar finanšu instrumentiem atbalstītie uzņēmumi – 102 uzņēmumi līdz 31.12.2029.
Avansa maksājumu aprēķina atbilstoši MK noteikumi Nr.510, kur skaidrots, ka atbilstoši Regulas Nr. 2021/1060 92. panta 2. punkta a) apakšpunkts paredz, ka pirmajā maksājuma pieteikumā ietvertā summa ir izmaksāta finanšu instrumentiem un var būt līdz 30 % apmērā no programmieguldījumu kopējās summas, kas paredzēta finanšu instrumentiem saskaņā ar attiecīgo finansēšanas nolīgumu, attiecīgā gadījumā atbilstīgi attiecīgajai prioritātei.
Atbalstāmās darbības un attiecināmās izmaksas
Pasākumu ietvaros:
Energoefektivitātes paaugstināšana ēkās (saskaņā ar de minimis vai Komisijas regula Nr. 651/2014 38.a pantu)
- būvdarbi nedzīvojamās ēkas norobežojošās konstrukcijās;
- nedzīvojamās ēkas inženiersistēmu atjaunošana, pārbūve vai izveide, t.sk. energoefektīvas centralizētās siltumapgādes vai centralizētas aukstumapgādes sistēmas vai kombinētas centralizētās siltumapgādes un aukstumapgādes sistēmas un ar to saistītā aprīkojuma pieslēgšanas, pieslēguma izveidošanas centralizētajai siltumapgādes sistēmai un siltummezgla izveide;
- energoefektīva apgaismojuma uzstādīšana;
- iekšējo un ārējo individuālo un lokālo siltumtīklu un aukstumtīklu, kā arī siltumapgādes un aukstumapgādes sistēmu pārbūve;
- citi Komisijas regula Nr. 651/2014 38.a pantā noteikti papildinošie pasākumi.
Primārās enerģijas ietaupījumam jābūt vismaz 30% apmērā 2.1.1.2. pasākuma ietvaros un 20% 6.1.1.4. pasākuma ietvaros.
Energoefektivitātes paaugstināšana pasākumos, kas nav ēkās (saskaņā ar de minimis vai Komisijas regula Nr. 651/2014 38.pantu)
- jaunu energoefektīvāku iekārtu, tehnikas iegāde, uzstādīšana, ja aizstāj esošās iekārtas vai tehniku (t.sk. jaunu energoefektīvāku iekārtu iegāde un uzstādīšana, kuras nodrošina konkrētā atbalsta saņēmēja saimniecisko darbību (tai skaitā preču vai pakalpojumu ražošanu), kā arī saimniecisko darbību nodrošinošos blakusprocesus, ja tās aizstāj esošās iekārtas;
- skaidri nosakāma ieguldījuma izmaksas esošajās iekārtās vai procesos, kura mērķis ir uzlabot energoefektivitāti;
- komercteritorijas inženiersistēmu atjaunošana, pārbūve, izveide, t.sk. energoefektīvas centralizētās siltumapgādes vai centralizētas aukstumapgādes sistēmas vai kombinētas centralizētās siltumapgādes un aukstumapgādes sistēmas un ar to saistītā aprīkojuma pieslēgšana, pieslēguma izveidošana centralizētajai siltumapgādes sistēmai, siltummezgla izveide;
- esošo siltuma vai elektroenerģijas ražošanas iekārtu nomaiņa.
Primārās enerģijas ietaupījumam jābūt vismaz 30% apmērā 2.1.1.2. pasākuma ietvaros un 20% 6.1.1.4. pasākuma ietvaros.
AER tehnoloģijas, lai aizstātu esošās enerģijas ražošanas iekārtas (saskaņā ar de minimis vai Komisijas regula Nr. 651/2014 38.pantu)
- atjaunīgā ūdeņraža ražošanas tehnoloģiju iegāde, uzstādīšana;
- biogāzes ražošanas tehnoloģiju iegāde, uzstādīšana;
- biodegvielas, bioloģiskā šķidrā kurināmā, biometāna un biomasas kurināmā vai degvielas ražošanas - tehnoloģiju iegāde un uzstādīšana;
- augstas efektivitātes koģenerācijas tehnoloģiju iegāde, uzstādīšana;
- sauli izmantojošu elektroenerģijas ražošanas tehnoloģiju iegāde, uzstādīšana;
- vēju izmantojošu elektroenerģijas ražošanas tehnoloģiju iegāde, uzstādīšana;
- AER izmantojošu siltumenerģijas ražošanas avotu iegāde;
- enerģijas akumulēšanai vai uzglabāšanas iekārtu iegāde, uzstādīšana;
- sistēmas pieslēguma ierīkošana, pārbūve.
6.1.1.4. pasākuma ietvaros:
AER tehnoloģijas, lai tās uzstādītu no jauna (saskaņā ar de minimis vai Komisijas regula Nr. 651/2014 41.pantu)
- atjaunīgā ūdeņraža ražošanas tehnoloģiju iegāde, uzstādīšana;
- biogāzes ražošanas tehnoloģiju iegāde, uzstādīšana;
- biodegvielas, bioloģiskā šķidrā kurināmā, biometāna un biomasas kurināmā vai degvielas ražošanas tehnoloģiju iegāde un uzstādīšana;
- augstas efektivitātes koģenerācijas tehnoloģiju iegāde, uzstādīšana;
- sauli izmantojošu elektroenerģijas ražošanas tehnoloģiju iegāde, uzstādīšana;
- vēju izmantojošu elektroenerģijas ražošanas tehnoloģiju iegāde, uzstādīšana;
- AER izmantojošu siltumenerģijas ražošanas avotu iegāde;
- enerģijas akumulēšanai vai uzglabāšanas iekārtu iegāde, uzstādīšana;
- sistēmas pieslēguma ierīkošana, pārbūve.
Jauna produkta vai tehnoloģijas izstrāde un ieviešana (saskaņā ar de minimis)
- jaunu iekārtu vai iekārtu komplektējošo daļu iegādes, piegādes, uzstādīšanas un apkalpojošā personāla instruktāžas izmaksas;
- programmatūras izmaksas (ja iesniegts iekārtas ražotāja apliecinājums, ka programmatūra nodrošina projektā paredzamās tehnoloģijas darbību);
- licenču un patentu iegādes izmaksas;
- materiālu un līdzīgu produktu izmaksas, ieskaitot piegādes izmaksas, jauna produkta vai tehnoloģijas izstrādei;
- ārējo pakalpojumu izmaksas jaunā produkta vai tehnoloģijas testēšanai un sertificēšanai.
Īstenošanas nosacījumi
Īstenojot projektu 2.1.1.2. pasākuma ietvaros, projekta īstenošanas vieta ir Rīga, savukārt 6.1.1.4. pasākuma ietvaros projekta īstenošanas vieta ir Zemgales, Kurzemes, Latgales vai Vidzemes reģionā.
Projekta ietvaros sasniedzamos rādītājus nosaka pamatojoties uz zemāk minētajiem dokumentiem, kurus izstrādā un paraksta konkrētajā jomā sertificēti speciālisti:
- ēkas energosertifikātu vai pagaidu energosertifikātu ar pielikumu - pārskatu par ekonomiski pamatotiem ēkas norobežojošo konstrukciju un inženiersistēmu energoefektivitāti uzlabojošāmiem aktivitātēmpasākumiem;
- energoaudita ziņojumu iekārtu nomaiņai;
- elektroenerģijas ražošanas un uzkrāšanas iekārtu ražības simulāciju;
- produkta vides deklarāciju vai tai līdzvērtīgu dokumentu.
Atbalsta saņēmējs nodrošina, ka projekta īstenošanas laikā tiks ievērots horizontālais princips “Energoefektivitāte pirmajā vietā” un “Klimatdrošināšana”, atbilstoši 2021. gada 29. jūlija Eiropas komisijas paziņojumam par sagatavotajiem tehniskajiem norādījumiem par infrastruktūras klimatdrošināšanu 2021. –2027. gadā, kā arī princips “Nenodarīt būtisku kaitējumu”, kas atbilst Eiropas Parlamenta un Padomes 2020. gada 18. jūnija Regulas (ES) 2020/852 par regulējuma izveidi ilgtspējīgu ieguldījumu veicināšanai un ar ko groza regulu (ES) 2019/2088, 18. pantam un normatīvajiem aktiem vides jomā, t.sk.:
1) veicot ēkas atjaunošanu, paredz lietus notekūdens sistēmu risinājumu un hidroizolācijas ieviešanu saskaņā ar Latvijas būvnormatīvu LBN 223-15 "Kanalizācijas būves" un būvju vispārīgo prasību būvnormatīvu LBN 200-21. Šis nosacījums nettiecas uz 6.1.1.4. pasākumu;
70 % no radītājiem būvniecības (ne bīstamajiem) vai demontāžas atkritumiem nodod attiecīgā atkritumu veida pārstrādātājiem;
2) azbestu un azbestu saturošu izstrādājumu apstrādi un pārvadāšanu veic atbilstoši noteikumiem par azbesta un azbesta izstrādājumu ražošanas radīto vides piesārņojumu un azbesta atkritumu apsaimniekošanu;
3)veic trokšņa, putekļu un piesārņotāju emisiju samazināšanas pasākumus būvniecības procesa laikā;
4) paredz gaisu piesārņojošo vielu emisiju samazināšanas pasākumus un emisiju attīrīšanas iekārtu iegādi, atjaunošanu vai nomaiņu (piemēram, elektrostatisko filtru uzstādīšana) saskaņā ar noteikumiem par gaisa piesārņojuma ierobežošanu no sadedzināšanas iekārtām.
5) attiecībā uz horizontālo principu “Energoefektivitāte pirmajā vietā”, visi pasākumu ietvaros īstenotie projekti nodrošina šī principa ievērošanu, t.i. visiem projektiem jānodrošina kopējās primārās enerģijas samazinājums.
Datu uzskaiti un ievadīšanu Kohēzijas politikas fondu vadības informācijas sistēmā par horizontālo principu “Energoefektivitāte pirmajā vietā”, “Klimatdrošināšana” un principu “Nenodarīt būtisku kaitējumu” īstenošanu nodrošina sabiedrība “Altum”.
Pasākumu ietvaros plānotajām aktivitātēm ir tieša ietekme uz horizontālo principu “Energoefektivitāte pirmajā vietā”, “Klimatdrošināšana” un principu “Nenodarīt būtisku kaitējumu”, savukārt pasākumu ietvaros plānotajām aktivitātēm nav ietekmes uz horizontālo principu “Vienlīdzība, iekļaušana, nediskriminācija un pamattiesību ievērošana”.
Komersantu projektu rezultātu uzturēšana tiks nodrošināta no komersantu privātajiem līdzekļiem. Minētais vērtējams kontekstā ar “Klimatdrošināšana” prasībām, kas ir noteikts Eiropas Parlamenta un Padomes 2021. gada 24. jūnija Regula (ES) 2021/1060, ar ko paredz kopīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu Plus, Kohēzijas fondu, Taisnīgas pārkārtošanās fondu un Eiropas Jūrlietu, zvejniecības un akvakultūras fondu un finanšu noteikumus attiecībā uz tiem un uz Patvēruma, migrācijas un integrācijas fondu, Iekšējās drošības fondu un Finansiāla atbalsta instrumentu robežu pārvaldībai un vīzu politikai, 73. panta 2. punkta “j” apakšpunktu, kurā noteikts, ka klimatdrošināšana tiek veikta investīcijām infrastruktūrā, kuras paredzamais kalpošanas laiks ir vismaz pieci gadi.
Vai ir izvērtēti alternatīvie risinājumi?
Nē
Vai ir izvērtēts prasību un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem?
Nē
1.4. Izvērtējumi/pētījumi, kas pamato TA nepieciešamību
1.5. Pēcpārbaudes (ex-post) izvērtējums
Vai tiks veikts?
Nē
1.6. Cita informācija
-
2. Tiesību akta projekta ietekmējamās sabiedrības grupas, ietekme uz tautsaimniecības attīstību un administratīvo slogu
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
2.1. Sabiedrības grupas, kuras tiesiskais regulējums ietekmē, vai varētu ietekmēt
Fiziskās personas
Nē
Juridiskās personas
- visi uzņēmumi
Ietekmes apraksts
Īstenojot projektus, tiks būtiski veicināta energoefektivitātes uzlabošanās, viedas energovadības un atjaunojamo energoresursu izmantošanā rūpniecībā un komersantos, kā arī nodrošināta pāreja uz klimatneitrālu ekonomiku visvairāk skarto reģionu komersantos.
Tiks atbalstīti vairāk nekā 100 uzņēmumi, vienlaikus piesaistīti vairāk kā 41 milj. euro privātajās investīcijās.
Tiks atbalstīti vairāk nekā 100 uzņēmumi, vienlaikus piesaistīti vairāk kā 41 milj. euro privātajās investīcijās.
2.2. Tiesiskā regulējuma ietekme uz tautsaimniecību
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
2.2.1. uz makroekonomisko vidi:
Nē2.2.2. uz nozaru konkurētspēju:
Jā
Ietekmes apraksts
Investīciju īstenošana uzlabos uzņēmumu konkurētspēju, tajā skaitā starptautiskā līmenī, un veicinās ilgtspējīgu un videi draudzīgu uzņēmējdarbības attīstību.
2.2.3. uz uzņēmējdarbības vidi:
Jā
Ietekmes apraksts
Investīcijas veicinās ilgtspējīgu un videi draudzīgu uzņēmējdarbības attīstību.
2.2.4. uz mazajiem un vidējiem uzņēmējiem:
Jā
Ietekmes apraksts
Pozitīvi tiks ietekmēti arī mazie un vidējie uzņēmumi, veicinot ilgtspējīgu un videi draudzīgu uzņēmējdarbības attīstību.
2.2.5. uz konkurenci:
Jā
Ietekmes apraksts
Konkurence finanšu sektorā - uz pakalpojuma pieejamību aizņēmējam par iespējami visizdevīgāko cenu.
2.2.6. uz nodarbinātību:
Nē2.3. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.4. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
3. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Rādītājs
2024
saskaņā ar valsts budžetu kārtējam gadam
izmaiņas kārtējā gadā, salīdzinot ar valsts budžetu kārtējam gadam
Turpmākie trīs gadi (euro)
2025
2026
2027
saskaņā ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
saskaņā ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
1
2
3
4
5
6
7
8
1. Budžeta ieņēmumi
0
0
0
14 100 799
0
8 460 479
4 700 266
1.1. valsts pamatbudžets, tai skaitā ieņēmumi no maksas pakalpojumiem un citi pašu ieņēmumi
0
0
0
14 100 799
0
8 460 479
4 700 266
1.2. valsts speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
1.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
0
0
0
2. Budžeta izdevumi
0
0
0
16 589 175
0
9 953 505
5 529 725
2.1. valsts pamatbudžets
0
0
0
16 589 175
0
9 953 505
5 529 725
2.2. valsts speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
2.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
0
0
0
3. Finansiālā ietekme
0
0
0
-2 488 376
0
-1 493 026
-829 459
3.1. valsts pamatbudžets
0
0
0
-2 488 376
0
-1 493 026
-829 459
3.2. speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
3.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
0
0
0
4. Finanšu līdzekļi papildu izdevumu finansēšanai (kompensējošu izdevumu palielinājumu norāda ar "-" zīmi)
0
0
0
0
0
0
0
5. Precizēta finansiālā ietekme
0
-2 488 376
-1 493 026
-829 459
5.1. valsts pamatbudžets
0
-2 488 376
-1 493 026
-829 459
5.2. speciālais budžets
0
0
0
0
5.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
6. Detalizēts ieņēmumu un izdevumu aprēķins (ja nepieciešams, detalizētu ieņēmumu un izdevumu aprēķinu var pievienot anotācijas (ex-ante) pielikumā)
-
6.1. detalizēts ieņēmumu aprēķins
-
6.2. detalizēts izdevumu aprēķins
2.1.1.2. pasākumam kopējais plānotais finansējums ir 13 767 191 euro, tai skaitā ERAF finansējums 11 703 812 euro apmērā un valsts budžeta finansējums – 2 065 379 euro apmērā.
Provizoriskais finansējuma izlietojums pa gadiem (kopā 13 767 191 euro):
2025.g. – 4 130 757 euro
2026.g. – 2 478 454 euro
2027.g. – 1 376 919 euro
2028.g. - 1 376 919 euro
2029.g. - 1 376 919 euro
2030.g. - 3 029 222 euro
6.1.1.4. pasākumam kopā plānotais finansējums ir 41 528 059 euro (t.sk. elastības finansējums 2 727 555 euro), tai skaitā Taisnīgās pārkārtošanās fonda finansējums 35 298 850 euro apmērā (t.sk. elastības finansējums 2 318 422 euro) un valsts budžeta finansējums – 6 229 209 euro apmērā (t.sk. elastības finansējums 409 133 euro)
Provizoriskais finansējuma izlietojums pa gadiem (kopā 41 528 059 euro):
2025.g. – 12 458 418 euro
2026.g. – 7 475 051 euro
2027.g. – 4 152 806 euro
2028.g. - 4 152 806 euro
2029.g. - 4 152 806 euro
2030.g. - 9 136 173 euro
Provizoriskais finansējuma izlietojums pa gadiem (kopā 13 767 191 euro):
2025.g. – 4 130 757 euro
2026.g. – 2 478 454 euro
2027.g. – 1 376 919 euro
2028.g. - 1 376 919 euro
2029.g. - 1 376 919 euro
2030.g. - 3 029 222 euro
6.1.1.4. pasākumam kopā plānotais finansējums ir 41 528 059 euro (t.sk. elastības finansējums 2 727 555 euro), tai skaitā Taisnīgās pārkārtošanās fonda finansējums 35 298 850 euro apmērā (t.sk. elastības finansējums 2 318 422 euro) un valsts budžeta finansējums – 6 229 209 euro apmērā (t.sk. elastības finansējums 409 133 euro)
Provizoriskais finansējuma izlietojums pa gadiem (kopā 41 528 059 euro):
2025.g. – 12 458 418 euro
2026.g. – 7 475 051 euro
2027.g. – 4 152 806 euro
2028.g. - 4 152 806 euro
2029.g. - 4 152 806 euro
2030.g. - 9 136 173 euro
7. Amata vietu skaita izmaiņas (palielinājuma gadījumā: izvērsts pamatojums, izvērtējums par esošo resursu pārskatīšanas iespējām, t.sk. vakanto štata vietu, ilgstošo vakanču izmantošanu u.c.)
-
Cita informācija
Nepieciešamais finansējums 2.1.1.2. un 6.1.1.4. pasākuma īstenošanai tiks piesaistīts normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā no budžeta resora „74. Gadskārtējā valsts budžeta izpildes procesā pārdalāmais finansējums” 80.00.00 programmas „Nesadalītais finansējums Eiropas Savienības politiku instrumentu un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansēto projektu un pasākumu īstenošanai”.
4. Tiesību akta projekta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
4.2. Cita informācija
-
5. Tiesību akta projekta atbilstība Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
5.1. Saistības pret Eiropas Savienību
Vai ir attiecināms?
Jā
ES tiesību akta CELEX numurs
32023R2831
ES tiesību akta datums, izdevējinstitūcija, numurs, veids un nosaukums
Eiropas Komisijas 2023. gada 13. decembra Regulu (ES) 2023/2831 par Līguma par Eiropas Savienības darbību 107. un 108. panta piemērošanu de minimis atbalstam
Apraksts
-
ES tiesību akta CELEX numurs
32021R1060
ES tiesību akta datums, izdevējinstitūcija, numurs, veids un nosaukums
Eiropas Parlamenta un Padomes 2021. gada 24. jūnija Regula (ES) 2021/1060, ar ko paredz kopīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu Plus, Kohēzijas fondu, Taisnīgas pārkārtošanās fondu un Eiropas Jūrlietu, zvejniecības un akvakultūras fondu un finanšu noteikumus attiecībā uz tiem un uz Patvēruma, migrācijas un integrācijas fondu, Iekšējās drošības fondu un Finansiāla atbalsta instrumentu robežu pārvaldībai un vīzu politikai
Apraksts
-
ES tiesību akta CELEX numurs
32014R0651
ES tiesību akta datums, izdevējinstitūcija, numurs, veids un nosaukums
Eiropas Komisijas 2014. gada 17. jūnija Regula (ES) Nr. 651/2014, ar ko noteiktas atbalsta kategorijas atzīst par saderīgām ar iekšējo tirgu, piemērojot Līguma 107. un 108. panta.
Apraksts
-
ES tiesību akta CELEX numurs
32021R1058
ES tiesību akta datums, izdevējinstitūcija, numurs, veids un nosaukums
Eiropas Parlamenta un Padomes 2021. gada 24. jūnija Regulas (ES) Nr. 2021/1058 par Eiropas Reģionālās attīstības fondu un Kohēzijas fondu
Apraksts
-
5.2. Citas starptautiskās saistības
Vai ir attiecināms?
Nē
5.3. Cita informācija
Apraksts
-
5.4. 1. tabula. Tiesību akta projekta atbilstība ES tiesību aktiem
Attiecīgā ES tiesību akta datums, izdevējinstitūcija, numurs, veids un nosaukums
Eiropas Komisijas 2023. gada 13. decembra Regulu (ES) 2023/2831 par Līguma par Eiropas Savienības darbību 107. un 108. panta piemērošanu de minimis atbalstam
ES TA panta numurs
Projekta vienība, kas pārņem vai ievieš A minēto
Tiek pārņemts pilnībā vai daļēji
Vai B minētais paredz stingrākas prasības un pamatojums
A
B
C
D
Komisijas Regulas 2023/2831 2.panta 2.punkts
Noteikumu projekta 2.4. apakšpunkts; 52. punkts
Pārņemtas pilnībā
Neparedz stingrākas prasības
Komisijas Regula 2023/2831
Noteikumu projekta 11.; 12.; 59.; 73. 78.; 81. punkts; 60.2.; 79.3. apakšpunkts
Pārņemtas pilnībā
Neparedz stingrākas prasības
Komisijas Regulas 2023/2831 1. panta a), b), c) un d) apakšpunkts
Noteikumu projekta 17.6. apakšpunkts
Pārņemtas pilnībā
Neparedz stingrākas prasības
Komisijas Regulas 2023/2831 panta 6. punkta "a" apakšpunkts
Noteikumu projekta 20. punkts
Pārņemtas pilnībā
Neparedz stingrākas prasības
Komisijas Regulas 2023/2831 1.pants
Noteikumu projekta 22.3 apakšpunkts
Pārņemtas pilnībā
Neparedz stingrākas prasības
Komisijas Regulas 2023/2831 4.panta 6.punkts
Noteikumu projekta 50.1.; 50.2.; 73.2.1.;73.2.2. apakšpunkts; 53. punkts
Pārņemtas pilnībā
Neparedz stingrākas prasības
Komisijas Regulas 2023/2831 4. pants
Noteikumu projekta 60.1. apakšpunkts
Pārņemtas pilnībā
Neparedz stingrākas prasības
Komisijas Regulas 2023/2831 3. pants
Noteikumu projekta 72.1. apakšpunkts; 74.punkts
-
-
Komisijas Regulas 2023/2831 5.pants
Noteikumu projekta 74. punkts; 60.1. apakšpunkts
-
-
Kā ir izmantota ES tiesību aktā paredzētā rīcības brīvība dalībvalstij pārņemt vai ieviest noteiktas ES tiesību akta normas? Kādēļ?
n/a
Saistības sniegt paziņojumu ES institūcijām un ES dalībvalstīm atbilstoši normatīvajiem aktiem, kas regulē informācijas sniegšanu par tehnisko noteikumu, valsts atbalsta piešķiršanas un finanšu noteikumu (attiecībā uz monetāro politiku) projektiem
n/a
Cita informācija
nav
Attiecīgā ES tiesību akta datums, izdevējinstitūcija, numurs, veids un nosaukums
Eiropas Parlamenta un Padomes 2021. gada 24. jūnija Regula (ES) 2021/1060, ar ko paredz kopīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu Plus, Kohēzijas fondu, Taisnīgas pārkārtošanās fondu un Eiropas Jūrlietu, zvejniecības un akvakultūras fondu un finanšu noteikumus attiecībā uz tiem un uz Patvēruma, migrācijas un integrācijas fondu, Iekšējās drošības fondu un Finansiāla atbalsta instrumentu robežu pārvaldībai un vīzu politikai
ES TA panta numurs
Projekta vienība, kas pārņem vai ievieš A minēto
Tiek pārņemts pilnībā vai daļēji
Vai B minētais paredz stingrākas prasības un pamatojums
A
B
C
D
Komisijas Regulas 2021/1060 63. panta 6.punkts
Noteikumu projekta 22.5. apakšpunkts
Pārņemtas pilnībā
Neparedz stingrākas prasības
Komisijas Regulas 2021/1060 58. panta 7.punkts
Noteikumu projekta 22.6. apakšpunkts
Pārņemtas pilnībā
Neparedz stingrākas prasības
Komisijas Regulas 2021/1060 64. panta 1. punkts
Noteikumu projekta 22.7. apakšpunkts
Pārņemtas pilnībā
Neparedz stingrākas prasības
Kā ir izmantota ES tiesību aktā paredzētā rīcības brīvība dalībvalstij pārņemt vai ieviest noteiktas ES tiesību akta normas? Kādēļ?
n/a
Saistības sniegt paziņojumu ES institūcijām un ES dalībvalstīm atbilstoši normatīvajiem aktiem, kas regulē informācijas sniegšanu par tehnisko noteikumu, valsts atbalsta piešķiršanas un finanšu noteikumu (attiecībā uz monetāro politiku) projektiem
n/a
Cita informācija
nav
Attiecīgā ES tiesību akta datums, izdevējinstitūcija, numurs, veids un nosaukums
Eiropas Komisijas 2014. gada 17. jūnija Regula (ES) Nr. 651/2014, ar ko noteiktas atbalsta kategorijas atzīst par saderīgām ar iekšējo tirgu, piemērojot Līguma 107. un 108. panta.
ES TA panta numurs
Projekta vienība, kas pārņem vai ievieš A minēto
Tiek pārņemts pilnībā vai daļēji
Vai B minētais paredz stingrākas prasības un pamatojums
A
B
C
D
Komisijas Regulas 651/2014 2. panta 23. punkts
Noteikumu projekta 76.1. apakšpunkts
Pārņemtas pilnībā
Neparedz stingrākas prasības
Komisijas Regulas 651/2014 1.pielikums
Noteikumu projekta 2.6. apakšpunkts
Pārņemtas pilnībā
Neparedz stingrākas prasības
Komisijas Regula 651/2014
Noteikumu projekta 11.; 80. punkts; 26.4.6. apakšpunkts
Pārņemtas pilnībā
Neparedz stingrākas prasības
Komisijas Regulas 651/2014 2. panta 24. punkts
Noteikumu projekta 16. punkts
Pārņemtas pilnībā
Neparedz stingrākas prasības
Komisijas Regulas 651/2014 1.panta 3.punkts
Noteikumu projekta 17.3. apakšpunkts
Pārņemtas pilnībā
Neparedz stingrākas prasības
Komisijas Regulas 651/2014 2.panta 9.punkts
Noteikumu projekta 17.4. apakšpunkts
Pārņemtas pilnībā
Neparedz stingrākas prasības
Komisijas Regulas 651/2014 2.panta 45.punkts
Noteikumu projekta 17.5. apakšpunkts
Pārņemtas pilnībā
Neparedz stingrākas prasības
Komisijas Regulas 651/2014 38. pants
Noteikumu projekta 19.4.; 22.2.; 79.1.;79.2. apakšpunkts; 70.;28.punkts
Pārņemtas pilnībā
Neparedz stingrākas prasības
Komisijas Regulas 651/2014 38.a pants
Noteikumu projekta 19.4.;22.2.;79.1.;79.2. apakšpunkts; 25.;70.; 71.punkts
Pārņemtas pilnībā
Neparedz stingrākas prasības
Komisijas Regulas 651/2014 41. pants
Noteikumu projekta 19.4.;22.2.;30.7.; 79.1.;79.2.apakšpunkts; 32.; 70.;71. punkts
Pārņemtas pilnībā
Neparedz stingrākas prasības
Komisijas Regulas 651/2014 2. panta 18.punkts
Noteikumu projekta 19.4.1.; 19.4.2. apakšpunkts
Pārņemtas pilnībā
Neparedz stingrākas prasības
Komisijas Regulas 651/2014 1. panta 2.punkts
Noteikumu projekta 22.2.1.; 22.2.2.; apakšpunkts
Pārņemtas pilnībā
Neparedz stingrākas prasības
Komisijas Regulas 651/2014 5. pants
Noteikumu projekta 62.1. apakšpunkts
Pārņemtas pilnībā
Neparedz stingrākas prasības
Komisijas Regulas 651/2014 6.pants
Noteikumu projekta 76. punkts
Pārņemtas pilnībā
Neparedz stingrākas prasības
Kā ir izmantota ES tiesību aktā paredzētā rīcības brīvība dalībvalstij pārņemt vai ieviest noteiktas ES tiesību akta normas? Kādēļ?
n/a
Saistības sniegt paziņojumu ES institūcijām un ES dalībvalstīm atbilstoši normatīvajiem aktiem, kas regulē informācijas sniegšanu par tehnisko noteikumu, valsts atbalsta piešķiršanas un finanšu noteikumu (attiecībā uz monetāro politiku) projektiem
n/a
Cita informācija
nav
Attiecīgā ES tiesību akta datums, izdevējinstitūcija, numurs, veids un nosaukums
Eiropas Parlamenta un Padomes 2021. gada 24. jūnija Regulas (ES) Nr. 2021/1058 par Eiropas Reģionālās attīstības fondu un Kohēzijas fondu
ES TA panta numurs
Projekta vienība, kas pārņem vai ievieš A minēto
Tiek pārņemts pilnībā vai daļēji
Vai B minētais paredz stingrākas prasības un pamatojums
A
B
C
D
Komisijas Regulas 2021/1058 7. panta 1. punkts
Noteikumu projekta 17.7.; 22.1. apakšpunkts
Pārņemtas pilnībā
Neparedz stingrākas prasības
Kā ir izmantota ES tiesību aktā paredzētā rīcības brīvība dalībvalstij pārņemt vai ieviest noteiktas ES tiesību akta normas? Kādēļ?
n/a
Saistības sniegt paziņojumu ES institūcijām un ES dalībvalstīm atbilstoši normatīvajiem aktiem, kas regulē informācijas sniegšanu par tehnisko noteikumu, valsts atbalsta piešķiršanas un finanšu noteikumu (attiecībā uz monetāro politiku) projektiem
n/a
Cita informācija
nav
6. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas un sabiedrības līdzdalības process
Sabiedrības līdzdalība uz šo tiesību akta projektu neattiecas
Nē
6.1. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas
Valsts un pašvaldību institūcijas
NēNevalstiskās organizācijas
Biedrība "Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera", Latvijas Darba devēju konfederācija, Latvijas Finanšu nozares asociācijaCits
-6.2. Sabiedrības līdzdalības organizēšanas veidi
Veids
Publiskā apspriešana
Saite uz sabiedrības līdzdalības rezultātiem
Sabiedrības līdzdalības rezultāti tiks ievietoti pēc sludināšanas publiskajā apspriedē.
6.3. Sabiedrības līdzdalības rezultāti
Sabiedrības līdzdalības rezultāti tiks ievietoti pēc sludināšanas publiskajā apspriedē.
6.4. Cita informācija
-
7. Tiesību akta projekta izpildes nodrošināšana un tās ietekme uz institūcijām
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
7.1. Projekta izpildē iesaistītās institūcijas
Institūcijas
- "Attīstības finanšu institūcija Altum" AS
7.2. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.3. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.4. Projekta izpildes ietekme uz pārvaldes funkcijām un institucionālo struktūru
Ietekme
Jā/Nē
Skaidrojums
1. Tiks veidota jauna institūcija
Nē
-
2. Tiks likvidēta institūcija
Nē
-
3. Tiks veikta esošās institūcijas reorganizācija
Nē
-
4. Institūcijas funkcijas un uzdevumi tiks mainīti (paplašināti vai sašaurināti)
Nē
-
5. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu efektivizācija
Nē
-
6. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu digitalizācija
Nē
-
7. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu optimizācija
Nē
-
8. Cita informācija
Nē
-
7.5. Cita informācija
-
8. Horizontālās ietekmes
8.1. Projekta tiesiskā regulējuma ietekme
8.1.1. uz publisku pakalpojumu attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.2. uz valsts un pašvaldību informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.3. uz informācijas sabiedrības politikas īstenošanu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.4. uz Nacionālā attīstības plāna rādītājiem
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Apraksts
Pasākumu ietvaros plānotās investīcijas veicinās Nacionālajā attīstības plānā 2021. – 2027. gadam izvirzītās prioritātes “Kvalitatīva dzīves vide un teritoriju attīstība” īstenošanu, jo paredz ieguldījumus atjaunīgo energoresursu plašākai un efektīvākai izmantošanai.
8.1.5. uz teritoriju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.6. uz vidi
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Apraksts
Noteikumu projekta īstenošanas rezultātā ieguldījumi veicinās energoefektivitātes uzlabošanu, viedas energovadības un atjaunojamo energoresursu izmantošanu rūpniecībā un komersantos, kā arī nodrošinās pāreju uz klimatneitrālu ekonomiku visvairāk skarto reģionu komersantos.
Atbalsts saņēmējiem jānodrošina, ka projekts izpilda nepieciešamās prasības principa “Nenodarīt būtisku kaitējumu” ievērošanā.
Atbalsts saņēmējiem jānodrošina, ka projekts izpilda nepieciešamās prasības principa “Nenodarīt būtisku kaitējumu” ievērošanā.
8.1.7. uz klimatneitralitāti
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Apraksts
Noteikumu projekta īstenošanas rezultātā ieguldījumi veicinās energoefektivitātes uzlabošanu, viedas energovadības un atjaunojamo energoresursu izmantošanu rūpniecībā un komersantos, kā arī nodrošinās pāreju uz klimatneitrālu ekonomiku visvairāk skarto reģionu komersantos.
Projektu ieviesējiem jānodrošina, ka projekts izpilda nepieciešamās prasības horizontālā principa “Klimatdrošināšana” ievērošanā.
8.1.8. uz iedzīvotāju sociālo situāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.9. uz personu ar invaliditāti vienlīdzīgām iespējām un tiesībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.10. uz dzimumu līdztiesību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.11. uz veselību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.12. uz cilvēktiesībām, demokrātiskām vērtībām un pilsoniskās sabiedrības attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.13. uz datu aizsardzību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.14. uz diasporu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.15. uz profesiju reglamentāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.16. uz bērna labākajām interesēm
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.2. Cita informācija
-
Pielikumi