Anotācija (ex-ante)

Grāmatvedības likuma 18.panta otrā daļa noteic, ka šā panta pirmās daļas noteikumi neattiecas uz biedrībām, nodibinājumiem, arodbiedrībām un to apvienībām, šo personu gada pārskata struktūru, apjomu, saturu, sagatavošanas, pārbaudīšanas un iesniegšanas kārtību nosaka Ministru kabinets. Līdz ar to, jāizstrādā jauns Ministru kabineta noteikumu projekts, kas noteiktu: 
1) kārtību, kādā biedrības, nodibinājumi un arodbiedrības un to iestāžu (turpmāk – organizācija) kārto grāmatvedību vienkāršā ieraksta sistēmā (likuma 10.panta trešās daļas 2.punktā dotais uzdevums);
2) organizācijas gada pārskatu struktūru, apjomu, saturu, sagatavošanas, pārbaudīšanas un iesniegšanas kārtību (likuma 18.panta otrās daļas 1.punktā dotais uzdevums).
Bez tam šobrīd organizācijām nav paredzēts nodrošināt ziedojumu un dāvinājumu skaidras un bezskaidras naudas nodalīšanu. 

Lai nodrošinātu doto uzdevumu izpildi, saskaņā ar Grāmatvedības likumā ietverto pilnvarojumu izstrādāts Ministru kabineta noteikumu projekts (turpmāk – noteikumu projekts), kas noteiks: 
- kārtību, kādā biedrības, nodibinājumi un arodbiedrības un to apvienības (turpmāk – organizācija) kārto grāmatvedību vienkāršā ieraksta sistēmā;
- organizācijas gada pārskatu struktūru, apjomu, saturu, sagatavošanas, pārbaudīšanas un iesniegšanas kārtību.
Lai izpildītu plāna “Pasākumu plāns noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas, terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanai laikposmam no 2020. līdz 2022.gadam” 5.2.punkta 1.apakšpunktā doto uzdevumu, organizāciju gada pārskatā iestrādāta prasība nodrošināt ziedojumu un dāvinājumu skaidras un bezskaidras naudas nodalīšanu (apstiprināts ar Ministru kabineta 2022.gada 22.februāra rīkojumu Nr.122 “Par pasākumu plānu noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas, terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanai 2022.gadam”).

Par I nodaļu "Vispārīgie jautājumi"
Saglabāta MK 808 noteiktā prasība, ka vispārējā gadījumā organizācija grāmatvedību kārto divkāršā ieraksta sistēmā, bet pie attiecīgiem apgrozījuma (ieņēmumu) kritērijiem organizācijai ir tiesības izvēlēties grāmatvedību kārtot vienkāršā ieraksta sistēmā. Saskaņā ar likuma "Par grāmatvedību" 9.panta otro daļu grāmatvedību vienkāršā ieraksta sistēmā organizācija varēja kārtot, ja tās apgrozījums (ieņēmumi) no saimnieciskajiem darījumiem gan kārtējā, gan iepriekšējā pārskata gadā nepārsniedza 40 000 euro. No 2022.gada 1.janvāra saskaņā ar likuma 10.panta trešās daļas 2.punktu organizācija grāmatvedību var kārtot vienkāršā ieraksta sistēmā, ja tās apgrozījums (ieņēmumi) no saimnieciskajiem darījumiem divus iepriekšējos pārskata gadus pēc kārtas nepārsniedz 100 000 euro pārskata gadā.
Noteikumu projektā ir pārņemtas un redakcionāli precizētas normas, kas bija iekļautas Ministru kabineta 2003.gada 21.oktobra noteikumos Nr.585 "Noteikumi par grāmatvedības kārtošanu un organizēšanu”"(turpmāk – MK 585), bet netika pārņemtas Ministru kabineta 2021.gada 21.decembra noteikumos Nr.877 "Grāmatvedības kārtošanas noteikumi". Tiek skaidrots, ka:
- nosakot organizācijas apgrozījumu (ieņēmumus) no saimnieciskajiem darījumiem pārskata gadā, ir jāņem vērā visus organizācijas ieņēmumus, kas norādīti ieņēmumu un izdevumu pārskatā;
- nosakot organizācijas atbilstība apgrozījuma kritērijam apgrozījumā (ieņēmumos), netiek ietverts tāds viens saimnieciskā darījuma gadījums (piemēram, nekustamā īpašuma atsavināšana vai mantojuma saņemšana), kura rezultātā kopējā saimniecisko darījumu kopsumma vienā no diviem iepriekšējiem pārskata gadiem ir pārsniegusi 100 000 euro pārskata gadā.
Noteikumu projektā ir noteikts, ka biedrība, kas veic dzīvojamās mājas pārvaldīšanas darbības kopumā vai atsevišķas pārvaldīšanas darbības Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likuma izpratnē (turpmāk – Dzīvojamo māju pārvaldīšanas biedrība), kura ir tiesīga izvēlēties kārtot grāmatvedību vienkāršā ieraksta sistēmā, var tikai tad, ja tā nodrošina 10.punktā un 11.punktā noteikto reģistru kārtošanu.

Par II nodaļu "Grāmatvedības kārtošana vienkāršā ieraksta sistēmā"
Pārņemtas un redakcionāli precizētas MK 585 normas, kas noteica, ka:
- organizācija grāmatvedības kārtošanai vienkāršā ieraksta sistēmā skaidrās un bezskaidrās naudas iemaksu un izmaksu reģistrēšanai iekārto naudas plūsmas uzskaites žurnālu vai divus atsevišķus žurnālus – kases grāmatu un kredītiestāžu kontu grāmatu;
- lai reģistrētu un apkopotu gada pārskata daļu sagatavošanai un nodokļu aprēķināšanai nepieciešamos datus, kā arī lai veiktu mantas un norēķinu kontroli, papildus pēc organizācijas darbības specifikas un nepieciešamības, ir jāiekārto attiecīgi analītiskās uzskaites reģistri, tādi kā, piemēram, pamatlīdzekļu un nemateriālo ieguldījumu uzskaites reģistrs, materiālu uzskaites reģistrs, debitoru uzskaites reģistrs un kreditoru uzskaites reģistrs, no dzīvojamās mājas īpašniekiem saņemto naudas maksājumu par turpmākajos periodos veicamajiem dzīvojamās mājas uzturēšanas vai uzlabošanas un attīstīšanas darbiem reģistrs;
Noteikumu projekts paredz atvieglot grāmatvedības kārtošanu organizācijām, kuras grāmatvedību kārto vienkāršā ieraksta sistēmā:
- kredītiestāžu kontu grāmatas vietā bezskaidras naudas darījumu reģistrācijai var izmantot maksājumu kontu, kuru organizācijai ir atvērusi kredītiestāde (banka), kuru nepieciešamības gadījumā var papildināt ar grāmatvedības pierakstiem, piemēram, papildinot ar attaisnojuma dokumenta numuru, datumu, darījuma aprakstu;
- lai atvieglotu organizācijām sagatavot ieņēmumu un izdevumu pārskatu, noteikumu projektā piemēra veidā (1.pielikums) ir sniegts skaidrās un bezskaidrās naudas iemaksu un izmaksu reģistrēšanai  naudas plūsmas uzskaites žurnāls, ņemot vērā gada pārskata daļas - ieņēmumu un izdevumu pārskata noteiktos ieņēmumu un izdevumu posteņus. Līdz ar to, ja organizācija izvēlēsies kārtot visu gadu šādu uzskaites žurnālu, gada beigās tai būs vienkārši aizpildīt ieņēmumu un izdevumu pārskatu, kā arī nebūs jākārto divi atsevišķi uzskaites žurnāli – kases grāmata un kredītiestāžu kontu grāmata;
- organizācijas, kuras kārto grāmatvedību vienkāršā ieraksta sistēmā, atšķirībā no organizācijām, kuras grāmatvedību kārto divkāršā ieraksta sistēmā, turpmāk ieņēmumu un izdevumu pārskatu sagatavos pēc naudas plūsmas, t.i., visus ieņēmumus norādīs to saņemšanas brīdī un izdevumus to samaksāšanas brīdī, tātad tiek pieļauta atkāpe no noteikumu projekta 63., 67., 68., 69., 72. un 73.punktā noteiktās kārtības. Savukārt, organizācijām, kuras grāmatvedību kārto divkāršā ieraksta sistēmā, ieņēmumu un izdevumu pārskata sagatavošanā ir saglabāta MK 808 noteiktā kārtība, saskaņā ar kuru ieņēmumu un izdevumu pārskatā dažos ieņēmumu un izdevumu posteņos ieņēmumi un izdevumi tiek uzrādīti tad, kad tie ir aprēķināti, nevis saņemti vai samaksāti. Piemēram, postenī “Algas”, “Materiālu izdevumi”, “Sociālās apdrošināšanas un nodrošinājuma maksājumi”, “Nodokļi” un “Izdevumi saimnieciskās darbības veikšanai” izdevumi ir jānorāda tad, kad tie ir aprēķināti nevis samaksāti.
Noteikumu projektā ir saglabātas MK 808 noteiktās prasības attiecībā uz nemateriālo ieguldījumu un pamatlīdzekļu vērtību un to nolietojuma summas aprēķināšanu. Organizācijām, kuras grāmatvedību kārto vienkāršā ieraksta sistēmā, arī turpmāk nemateriālo ieguldījumu un pamatlīdzekļu vērtību un to nolietojuma summas būs jāaprēķina un jānosaka, piemērojot vispārējo kārtību, t.i., tādā pat kārtībā, kā organizācijām, kuras grāmatvedību kārto divkāršā ieraksta sistēmā:
1) pamatlīdzekļi un nemateriālie ieguldījumi ir jāuzskaita to sākotnējā vērtībā;
2) jāveic ikgadējā nolietojuma aprēķins;
3) ieņēmumu un izdevumu pārskatā tiek norādītas nolietojuma summas.
Šāda prasība ir saglabāta, lai izdevumos uzreiz netiktu norakstītas lielas summas, jo par ilgtermiņa ieguldījumiem saskaņā ar noteikumu projektu ir līdzekļi, kas paredzēti ilgai lietošanai (ilgāk par 12 mēnešiem pēc attiecīgā pārskata gada beigām) un to sākotnējā vērtība ir lielāka par 1000 euro (MK 808 par ilgtermiņa ieguldījumiem tiek uzskatīti līdzekļi, kuru sākotnējā vērtība ir lielāka par 430 euro).
Minētā norma ir saskaņota ar likuma "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli" 11.⁵panta pirmajā daļā noteikto vērtības kritēriju.  

Par III nodaļu "Gada pārskats un tā daļas"
Saskaņā ar MK 808 organizācijas gada pārskats sastāv no bilances, ieņēmumu un izdevumu pārskata, ziedojumu un dāvinājumu pārskata un ziņojuma. Ja organizācija ir izvēlējusies kārtot grāmatvedību vienkāršā ieraksta sistēmā, tā par pārskata gadu sagatavo šādas gada pārskata daļas – ieņēmumu un izdevumu pārskatu un ziedojumu un dāvinājumu pārskatu.
No 2022.gada 1.janvāra ir būtiski palielināts apgrozījuma (ieņēmumu) slieksnis, līdz kuram organizācijām ir atļauts kārtot grāmatvedību vienkāršā ieraksta sistēmā. Tādējādi būtiski tiek samazināts organizāciju skaits, kam būs jāiesniedz pilns gada pārskats.
Lai nodrošinātu sabiedrībai plašāku informāciju par organizācijām, kuras grāmatvedību kārto vienkāršā ieraksta sistēmā, noteikumu projektā paredzēts, ka:
- gada pārskata sastāvdaļa – ziņojums, ko saskaņā ar MK 808 sagatavoja tikai organizācijas, kuras grāmatvedību kārto divkāršā ieraksta sistēmā, tiek sadalīts divās daļās - gada pārskata paskaidrojums un vadības ziņojums;
- gada pārskata paskaidrojums būs obligāta organizācijām, kuras grāmatvedību kārto divkāršā ieraksta sistēmā. Šajā paskaidrojumā, būs jāsniedz detalizētāka informācija par bilances, ieņēmumu un izdevumu posteņiem (līdz šim šāda informācija tika norādīta ziņojumā);
- vadības ziņojums būs obligāts visām organizācijām – gan tām, kuras grāmatvedību kārto vienkāršā ieraksta sistēmā, gan tām, kuras grāmatvedību kārto divkāršā ieraksta sistēmā. Šo vadības ziņojumu sagatavos organizācijas valde norādot vispārīgu informāciju par organizāciju, kā arī citu informāciju, kuras saturu un apjomu noteiks pati organizācijas valde.
Līdz ar to, organizācijas, kuras grāmatvedību kārto divkāršā ieraksta sistēmā, gada pārskats sastāv no bilances, ieņēmumu un izdevumu pārskata, ziedojumu un dāvinājumu pārskata (ar pielikumu), gada pārskata paskaidrojuma un vadības ziņojuma. Savukārt organizācijas, kuras grāmatvedību kārto vienkāršā ieraksta sistēmā, gada pārskats sastāv no šādām pārskata daļām - ieņēmumu un izdevumu pārskata, ziedojumu un dāvinājumu pārskata (ar pielikumu) un vadības ziņojuma (saskaņā ar noteikumu projektu - saīsinātais gada pārskats).
Noteikumu projektā saglabāts MK 808 ietvertais regulējums:
1) gada pārskatam jāsniedz patiess un skaidrs priekšstats par organizācijas līdzekļiem (avotiem), saistībām un finansiālo stāvokli pārskata gada pēdējā dienā (turpmāk - bilances datums), kā arī par organizācijas saimnieciskajiem darījumiem, ieņēmumiem un izdevumiem pārskata gadā;
2) gada pārskatā par vērtības mēru lieto euro, noapaļojot līdz veseliem skaitļiem. Gada pārskatu sagatavo latviešu valodā;
3) bilanci un ieņēmumu un izdevumu pārskatu sagatavo, pamatojoties uz noteikumos noteiktām shēmām - bilanci uz noteikumu 2.pielikumā un ieņēmumu un izdevumu pārskatu uz noteikumu 3.pielikumā minēto shēmu.

Par IV nodaļu "Bilance"
Noteikumu projektā pārskatītas un pamatā saglabātas līdzšinējās MK 808 noteiktās prasības bilances sagatavošanai:
- precizēts regulējums attiecībā uz līdzekļiem, kas ir uzskatāmi par ilgtermiņa ieguldījumiem. Turpmāk par ilgtermiņa ieguldījumiem tiek uzskatīti līdzekļi, kuru sākotnējā vērtība ir lielāka par 1000 euro (MK 808 par ilgtermiņa ieguldījumiem tiek uzskatīti līdzekļi, kuru sākotnējā vērtība ir lielāka par 430 euro). Attiecībā uz ilgtermiņa ieguldījumiem ir iekļauta norma, kas pieļauj nepieciešamības gadījumā noteikto ilgtermiņu ieguldījumu sākotnējo vērību organizācijas grāmatvedības politikā noteikt zemāku par 1000 euro;
- precizēts postenis "Nodokļi", turpmāk paredzot posteni "Nodokļi un valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas", kurā organizācijas norādīs saistību kopsummu attiecībā pret valsts budžetu un pašvaldību budžetiem par maksājamiem nodokļiem un nodevām, kā arī valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām;
- izveidoti jauni bilances posteņi, ņemot vērā organizāciju sniegtos priekšlikumus:
1) "Pamatlīdzekļu izveidošana un nepabeigto celtniecības objektu izmaksas", kurā organizācijas norādīs izdevumus, kas tieši saistīti ar pamatlīdzekļa izveidi, sagatavošanu un kas radušies līdz brīdim, kad pamatlīdzeklis būs sagatavots paredzētajam mērķim (piemēram, ēka ir nodota ekspluatācijā) un uzlabošanas (atjaunošanas vai rekonstrukcijas) izmaksas, kuras radušās, pamatlīdzeklim pievienojot vai nomainot daļas vai detaļas, kuras būtiski palielina tā ražošanas potenciālu vai pagarina tā ekspluatācijas laiku;
2) "Nākamo periodu izmaksas" kurā norādīs maksājumus, kas izdarīti pirms bilances datuma, bet attiecas uz nākamajiem pārskata gadiem, attiecīgi uzrādot ilgtermiņa vai īstermiņa bilances postenī;
3) "Nākamo periodu ieņēmumi", kurā norādīs maksājumus, kas saņemti pirms bilances datuma, bet attiecas uz nākamo pārskata gadu vai tālākiem pārskata gadiem;
4) "Vērtspapīri", lai, ņemot vērā Latvijas Transportlīdzekļu apdrošinātāju biroja priekšlikumu, noteiktu, ka izņēmuma gadījumos, ja attiecīgā veida vērtspapīra tirgus vai biržas cena ir ievērojami augstāka par sākotnēji iegrāmatoto vērtību, lai sniegtu skaidru un patiesu priekšstatu, bilancē var norādīt patiesajā jeb tirgus vērtībā (MK 808 paredz, ka vērtspapīrus var novērtēt tikai zemākā vērtībā);
5) attiecībā uz biedrību, kas veic dzīvojamās mājas pārvaldīšanas darbības kopumā vai atsevišķas pārvaldīšanas darbības (Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likuma izpratnē), ir noteikts, ka ieņēmumu pārsniegumu pār izdevumiem, ieskaita rezerves fondā, kas paredzēts ierobežotai lietošanai - dzīvojamās mājas uzturēšanas vai uzlabošanas un attīstīšanas darbiem (piemēram, dzīvojamās mājas nākotnes remontiem). Šo rezerves fondu var pārdalīt ierobežotai lietošanai paredzētajos fondos – mērķfondos, katrai konkrētai apsaimniekotai dzīvojamai mājai atsevišķi, tikai pamatojoties uz katras konkrētas apsaimniekotās dzīvojamās mājas pārvaldes institūcijas – dzīvokļu īpašnieku kopības lēmuma, kas pieņemts Dzīvokļa īpašuma likumā noteiktajā kārtībā.
Nosakot šādu speciālu nosacījumu dzīvojamo māju pārvaldīšanas biedrībām, tika ņemts vērā no biedrības "NĪSA Nekustamā īpašuma speciālistu apvienība" saņemtie priekšlikumi.

Par V nodaļu "Ieņēmumu un izdevumu pārskats"
MK 808 paredzēja ieņēmumu un izdevumu pārskatu sagatavot pēc vienādiem principiem visām organizācijām, gan tām, kas grāmatvedību kārto vienkāršā ieraksta sistēmā, gan tām, kas grāmatvedību kārto divkāršā ieraksta sistēmā. Ieņēmumu un izdevumu pārskatā MK 808 noteica, ka atsevišķos ieņēmumu un izdevumu pārskata posteņos ieņēmumus un izdevumus norāda tad, kad tie ir aprēķināti (uzrāda pēc uzkrāšanas principa) un atsevišķos posteņos, tad, kad tie ir radušies (uzrāda pēc naudas plūsmas principa).
Noteikumu projekts paredz būtiski atvieglot organizācijām grāmatvedību kārtošanu vienkāršā ieraksta sistēmā. Turpmāk, šīm organizācijām ieņēmumu un izdevumu pārskatā visi ieņēmumi būs jānorāda to saņemšanas bīdi, savukārt izdevumi – to rašanās brīdī. Vienīgais izņēmums attieksies uz pamatlīdzekļu nolietojuma aprēķinu. Tas nozīmē, ka arī turpmāk visas organizācijas neatkarīgi no tā, kādā sistēmā tiek kārtota grāmatvedība, ieņēmumu un izdevumu pārskata postenī "Pamatlīdzekļu un nemateriālo ieguldījumu nolietojums un norakstīšana" norādīs pārskata gadā aprēķināto organizācijas īpašumā esošo vai nomā ar izpirkuma tiesībām (finanšu nomā) paņemto pamatlīdzekļu nolietojuma summu, kā arī nemateriālo ieguldījumu vērtības samazinājuma summu.
Saglabāti un redakcionāli precizēti MK 808 noteiktie ieņēmumu un izdevumu pārskata posteņi.
Noteikumu projekts papildināts ar  jauniem posteņiem:
 - postenī "Izdevumi saimnieciskās darbības veikšanai" organizācijas norādīs tādus izdevumus, kas izlietoti, lai gūtu ieņēmumus no saimnieciskās darbības, detalizēti skaidrojot šo izdevumu izlietojumu, piemēram, aprēķinātā darba alga, darba devēja pārskata gadā aprēķinātās valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu summas, saimnieciskās darbības veikšanai izmantoto pamatlīdzekļu  un nemateriālo  ieguldījumu nolietojuma summas un citi izdevumi, kas saistīti ar saimniecisko darbību;
 - postenī "Ieņēmumu un izdevumu starpība no saimnieciskās darbības" turpmāk organizācijām būs atsevišķi jānorāda arī pārskata gada ieņēmumu no saimnieciskās darbības pārsniegums pār izdevumiem no saimnieciskās darbības – kā pozitīvs skaitlis, vai izdevumu no saimnieciskās darbība pārsniegums pār ieņēmumiem no saimnieciskās darbības – kā negatīvs skaitlis;
- postenī “Nodokļi” organizācijas norādīs pārskata gadā aprēķinātās nodokļu maksājumu summas (piemēram, nekustamā īpašuma nodokļa maksājumu summu par zemi, kā arī par īpašumā esošām ēkām un būvēm, ja attiecīgais nodibinājums vai biedrība nav atbrīvota no nekustamā īpašuma nodokļa maksājumiem par tai piederošajām ēkām un būvēm). Ja nekustamā īpašuma nodoklis ir aprēķināts par saimnieciskajā darbībā izmantojamo nekustamo īpašumu, tad šī aprēķinātā nodokļa summa ir jānorāda izdevumu postenī “Izdevumi saimnieciskās darbības veikšanai".

Par VI nodaļu “Ziedojumu un dāvinājumu pārskats”
Saglabātas MK 808 noteiktās prasības attiecībā uz ziedojumu un dāvinājumu pārskata sagatavošanu. Tāpat kā MK 808 ziedojumu un dāvinājumu pārskats sastāv no paša pārskata un tā pielikuma (šo noteikumu projekta 4.pielikumā norādītās ziedojumu un dāvinājumu pārskata shēmas un ziedojumu un dāvinājumu pārskata 2.pielikuma “Detalizētā informācija par izlietotajiem ziedojumiem un dāvinājumiem” (6.pielikums)). Lai atvieglotu informācijas par ziedojumu un dāvinājumu devējiem, kas organizācijām ir jāsniedz saskaņā ar “Ziedojumu un dāvinājumu shēmu”, sagatavošanu ir izveidots jauns ziedojuma un dāvinājuma pārskata pielikums, kas ir šī pārskata 1.pielikums (5.pielikums).
Lai izpildītu plāna “Pasākumu plāns noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas, terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanai laikposmam no 2020. līdz 2022.gadam” 5.2.punkta 1.apakšpunktā doto uzdevumu - papildināt gada pārskatu saturu, nodrošinot ziedojumu un dāvinājumu skaidras un bezskaidras naudas nodalīšanu, turpmāk organizācijām "Ziedojumu un dāvinājumu pārskatā" būs jānorāda, cik ziedojumi un dāvinājumi ir saņemti skaidrā naudā un cik bezskaidrā naudā, t.i., cik ieskaitīti bankas norēķinu kontā, kā arī jānorāda skaidrās un bezskaidrās naudas atlikumi uz gada sākumu un gada beigām. Paredzēts, ka atsevišķā rindā tiek norādīta skaidrā naudā saņemto ziedojumu un dāvinājumu summa, ko organizācija pati ir iemaksājusi savas organizācijas norēķinu kontā.
Noteikumu projektā ir precizēta MK 808 noteiktā prasība, ka, aizpildot ziedojumu un dāvinājumu pārskata pielikumu "Detalizētā informācija par izlietotajiem ziedojumiem un dāvinājumiem", ir jānorāda sabiedriskā labuma guvēju skaits. Šobrīd spēkā esošais normatīvais regulējums rada neskaidrības organizācijām, kurām piešķirts sabiedriskā labuma organizācijas statuss, jo ailē "sabiedriskā labuma guvēju skaits" norādāmās informācijas prasība ir plaši interpretējama, kas palielina šādas organizācijas administratīvo slogu. Pēc Finanšu ministrijas iniciatīvas 2019.gadā tika organizētas vairākas Domnīcas par sabiedriskā labuma sistēmas pilnveidošanu, kurās piedalījās vairāk nekā 20 nevalstisko organizāciju un valsts iestāžu pārstāvji, modelējot iespējamos risinājumus konstatētajiem problēmjautājumiem, tostarp, norādāmais sabiedriskā labuma guvēju skaits. Risinājums tapis Finanšu ministrijai sadarbībā ar nevalstiskajām organizācijām informatīvā ziņojuma “Par sabiedriskā labuma organizāciju darbību un attīstību” projekta izstrādes procesā, kurš vairākkārt ir prezentēts Ministru kabineta sadarbības memoranda sēdēs un skaņots ar nevalstiskajām organizācijām.  Turpmāk "Detalizētā informācija par izlietotajiem ziedojumiem un dāvinājumiem" (6.pielikums) organizācijām, kurām ir piešķirts sabiedriskā labuma organizāciju statuss, lai iespējami objektīvāk varētu novērtēt sabiedrisko labumu, primāri kā sabiedriskā labuma guvēju skaitu norāda fizisko personu skaitu, kuras ietekmē sabiedriskā labuma organizāciju darbības. Ja sabiedriskā labuma darbības rezultātā nav iespējams kā rādītāju noteikt fizisko personu skaitu, tad jāizvērtē, vai darbība vērsta uz kādu objektu (piemēram, kultūrvēsturisku vai arhitektūras pieminekli), vai lokāla, reģionāla, valsts mēroga teritoriju (piemēram, novēršot problēmas ar klaiņojošiem dzīvniekiem, norāda, kādu teritoriju ietekmē sabiedriskā labuma organizācijas darbība). Šādas izmaiņas palīdzēs organizācijām, kurām piešķirts sabiedriskā labuma organizācijas statuss labāk saprast, kas norādāms ziedojumu un dāvinājumu pārskata pielikuma "Detalizētā informācija par izlietotajiem ziedojumiem un dāvinājumiem" ailē "sabiedriskā labuma guvēju skaits", tādejādi mazinot šādu organizāciju administratīvo slogu.

Par VII nodaļu "Gada pārskata paskaidrojums"
Gada pārskata paskaidrojumā  ir iekļautas un redakcionāli precizētas MK 808 noteiktās prasības attiecībā uz gada pārskata sastāvdaļā "Ziņojums" iekļaujamajiem bilances, ieņēmumu un izdevumu pārskata posteņu skaidrojumiem. Šādu paskaidrojumu, tāpat kā MK 808, sniegs tikai tās organizācijas, kuras grāmatvedību kārto divkāršā ieraksta sistēmā.
Nav iekļauta MK 808 noteiktā prasība, ka jāsniedz informācija par nemateriālo ieguldījumu un pamatlīdzekļu sākotnējās vērtības pamatojumu (pamatlīdzekļu nosaukums, sākotnējā un atlikusī vērtība. Noteikumu projektā ir paredzēts, ka informācija jāsniedz tikai par ziedojumā vai dāvinājumā saņemtajiem  nemateriāliem ieguldījumiem un pamatlīdzekļiem (atsevišķi par katru veidu).
Papildus MK 808 noteiktajam noteikumu projektā paredzēts, ka paskaidrojumā jāsniedz informācija arī:
- par postenī "Nauda" norādītajiem skaidras naudas un bezskaidras naudas atlikumiem;
- par tādiem nemateriāliem ieguldījumiem, pamatlīdzekļiem un krājumiem, kas uzskaitīti natūrā;
- dzīvojamo māju pārvaldīšanas biedrība par rezerves fondu vai mērķfondu, kas paredzēts ierobežotai lietošanai - par turpmākajos periodos veicamajiem dzīvojamās mājas uzturēšanas vai uzlabošanas un attīstīšanas darbiem, izlietojumu (piemēram, dzīvojamās mājas nākotnes remontiem).

Par VIII nodaļu "Vadības ziņojums"
Noteikumu projekts paredz, ka gada pārskata sastāvdaļa "Vadības ziņojums" būs obligāts visām organizācijām neatkarīgi no tā, vai grāmatvedība tiek kārtota vienkāršā vai divkāršā ieraksta sistēmā. Saskaņā ar MK 808 pienākums sagatavot gada pārskata sastāvdaļu "Ziņojums" ir tikai organizācijai, kura grāmatvedību kārto divkāršā ieraksta sistēmā.
Vadības ziņojumā, saskaņā ar noteikumu 97. punktu norāda vispārēju informāciju par organizāciju, kā arī citu informāciju, kuras saturu un apjomu nosaka organizācijas valde. Tātad vadības ziņojumā sniedz skaidru informāciju par organizācijas attīstību, ne tikai par darbības finansiālajiem rezultātiem un finansiālo stāvokli, bet arī informāciju par būtiskiem riskiem un neskaidriem apstākļiem, ar kuriem organizācija saskaras. Šo informāciju pamato ar vispusīgu un visaptverošu organizācijas attīstības, darbības finansiālo rezultātu atbilstoši attiecīgās organizācijas darbības jomas apjomam un sarežģītībai. Vadības ziņojumā uzrāda informāciju, ciktāl tas ir nepieciešams, lai izprastu organizācijas attīstību, galvenos raksturojošos nefinanšu rādītājus, kā arī informāciju par turpmāko organizācijas attīstību.
Noteikumu projekta gada pārskata sastāvdaļa "Vadības ziņojums" tika izstrādāta, ņemot vērā  Latvijas Pilsoniskās alianses organizētājā Domnīcā "Atbildība un caurskatāmība pilsoniskās sabiedrības sektorā" izstrādātais prototips biedrību un nodibinājumu gada pārskatu veidlapai, kas tika arī prezentēta Nevalstisko organizāciju un Ministru kabineta sadarbības memoranda īstenošanas padomes sēdē.
Noteikumu projektā paredzēts, ka organizācijām Vadības ziņojumā jāsniedz:
  - vispārīga informācija par organizāciju, t.i., nosaukums, juridiskā adrese, reģistrācijas numurs un datums, organizācijas darbības joma (norāda brīvprātīgi pārskata gadā aktuālo organizācijas darbības jomu atbilstoši  Ministru kabineta 2015.gada 22.decemra noteikumos Nr.779 “Biedrību un nodibinājumu klasificēšanas noteikumi” klasifikatoram), organizācijas darbības mērķi, atsevišķi norādot mērķus, kuri pārskata gadā ir mainījušies (izslēgti, papildināti), vai organizācijai ir sabiedriskā labuma organizācija statuss, ziņas par valdes locekļiem - vārds, uzvārds un amatā stāšanās datums, atbrīvošanas datums, ziņas par grāmatvedi, kas parakstīja gada pārskatu – vārds, uzvārds, ziņas par zvērinātu revidentu (ja tāds ir) vai ziņas par revīzijas institūciju Biedrību un nodibinājumu likuma izpratnē, svarīgākie notikumi pārskata gadā un nākotnes perspektīvas.
- saskaņā ar Biedrību un nodibinājumu likuma 52.panta otro daļu, biedrības gada pārskatu vai tā daļas – ieņēmumu un izdevumu pārskatu un ziedojumu un dāvinājumu pārskatu – pārbauda saimnieciskās un finansiālās darbības revīzijas institūcija vai zvērināts revidents. Līdz ar to noteikumu projektā ir iekļauta prasība, ka jāsniedz ziņas par revīzijas institūciju, ko pieprasa Biedrību un nodibinājumu likums.
 - vispārīga informācija par brīvprātīgo darbu saskaņā ar Brīvprātīgā darba likumu. Saskaņā ar Brīvprātīgā daba likuma 7.panta otrās daļas 9.punktu brīvprātīgā darba organizētājam ir pienākums reizi gadā, iesniedzot gada pārskatu, sniegt informāciju par brīvprātīgo darbu, norādot brīvprātīgā darba vietu, brīvprātīgā darba veicēju kopskaitu konkrētā brīvprātīgā darba vietā, brīvprātīgā darba veicēju nostrādāto stundu kopskaitu, pēc brīvprātīgā darba organizatora ieskatiem nozīmīgākos pasākumus, projektus, aktivitātes un citu informāciju.
Tā kā šāda informācija ir jāsniedz visām organizācijām, kuras organizē brīvprātīgo darbu, neatkarīgi no tā, vai grāmatvedība tiek kārtota vienkāršā vai divkāršā ieraksta sistēmā, kā arī, lai atvieglotu organizācijām darbu un nebūtu jāsagatavo atsevišķa atskaite papildus noteikumu projektā paredzētajām gada pārskata sastāvdaļām, paredzēts ar šo Brīvprātīgā darba likumā noteikto informāciju papildināt ar Vadības ziņojumā sniedzamo informāciju.
Latvijas Pilsoniskās alianses organizētājā Domnīcā "Atbildība un caurskatāmība pilsoniskās sabiedrības sektorā" izstrādātā prototipa biedrību un nodibinājumu gada pārskatu veidlapas parauga, turpmāk visām organizācijām būs jāsniedz arī informācija, piemēram, par biedrības, arodbiedrības un to apvienību biedru skaitu, ziņas par organizācijas struktūru (apraksts vai organizatoriskā shēma, piemēram, aprakstot vai ir biedru sapulces, valde, padome u.c., vai organizācijai izveidotas struktūrvienības vai tā ir dalībnieks citās juridiskās personās, norādot šo informāciju), informāciju par darbību regulējošo politiku, ja tāda ir, informāciju par lēmumu pieņemšanas procesu (par kādiem jautājumiem lemj biedri vai organizācijai ir stratēģija un vadības sistēma) un par finanšu pārvaldību (kā tiek nodrošināta finanšu plānošana un kontrole) u.c. informācija par organizāciju. Nepieciešamība šādas informācijas uzrādīšanai vadības ziņojumā izriet no, tā, ka Latvijā pastāv vairāki datu reģistri, kuros apkopo informāciju par organizāciju darbību, taču informācija reģistros ir fragmentēta un par vienu organizāciju reģistrā uzkrātie dati var pat atšķirties. Pētījumā "Par pilsoniskās sabiedrības organizāciju sektoru Latvijā 2020-2024: Latvijas biedrību un nodibinājumu klasifikācijas problēmas un risinājumi" tika secināts, ka informācija reģistros par vienu organizāciju var atšķirties un būt pat pretrunīgi, tādēļ būtiski, lai virzītos uz “vienas pieturas aģentūras” principu, kas mazinātu administratīvo slogu biedrībām un nodibinājumiem, kā arī valsts iestādēm, kas atbild par esošajiem reģistriem, un novērstu pretrunīgās informācijas iespējamību. Piedāvātais risinājums ir koncentrēties uz diviem reģistriem:
1) VID EDS, kurā ik gadu biedrības un nodibinājumi iesniedz aktuālo informāciju, taču ir nepieciešami uzlabojumi gada pārskatu veidlapās, lai nodrošinātu, ka tiek iegūta tāda informācija un tādā formātā, kas nepieciešama, lai veiktu korektu informācijas ieguvi;
2) Uzņēmumu reģistrs, kurā tiek iesniegta un uzkrāta informācija par organizāciju tās dibināšanas vai izmaiņu veikšanas gadījumos. Turklāt nepieciešams nodrošināt, lai starp VID EDS un Uzņēmuma reģistra sistēmām notiktu datu aprite, kas nodrošinātu to, ka apkopotā informācija atvērtajos datos pieejami politikas plānotājiem, pētniekiem, finanšu uzraugiem, potenciālajiem atbalstītājiem un sabiedrībai kopumā.
Vienlaikus biedrības un nodibinājumi ieņem arvien nozīmīgāku lomu valsts dzīvē jeb pilsoniskajai sabiedrībai pieaug pilnvaras un būtiska ir iesaistīto pušu uzticēšanās katrai organizācijai, kā arī sektora reputācija. Tāpēc ir būtiski, lai biedrības un nodibinājumi atbildīgi izmantotu šīs pilnvaras, ieviešot organizāciju darbībā augstus standartus, tai skaitā izstrādājot un īstenojot pašregulācijas mehānismus, kur neatņemama sastāvdaļa ir atbildība un caurskatāmība.
Lai rastu risinājumus, kas veicina labu pārvaldību sektorā, vienlaikus uzlabojot atskaitīšanās procedūras (vienotas un organizācijām atvieglotas atskaites, nodrošinātu vienkopus pieejamu informāciju biedriem, sabiedrībai, donoriem, uzraugošām iestādēm, bankām), iniciatīvas “Sabiedrības līdzdalība – atslēga demokrātijas nākotnei” ietvaros domnīcā "Atbildība un caurskatāmība pilsoniskās sabiedrības sektorā", tika izstrādāts prototips biedrību un nodibinājumu gada pārskata veidlapai un labas pārvaldības vadlīnijas. Veidlapas prototips un vadlīnijas tika veidotas, balstoties uz aptauju par gada pārskatiem un to būtību 1) biedrībām un nodibinājumiem 2) Iesaistītajām pusēm, rezultātiem. Izstrādātie prototipi paredz diferencēt sniedzamo informāciju nepieciešamību (obligātie/izvēles).
Visaptveroša informācija par organizācijām ir priekšnoteikums, lai varētu tikt veikta efektīva sektora analītika, uzraudzība un ieviesta datos balstīta pilsoniskās sabiedrības attīstības politika. Pretējā gadījumā esošie reģistri ne tikai nedod skaidru priekšstatu par sektoru, bet arī rada negatīvas sekas, jo:
nav iespējams analizēt pilsoniskās sabiedrības organizācijas, to darbības jomas, kā arī finanšu un citus rādītājus, tai skaitā attīstības tendences;
nav iespējams izvērtēt biedrību un nodibinājumu sektora sociālekonomisko pienesumu kopumā un konkrētā nozarē;
nav iespējams veidot datos balstītu un mērķtiecīgu valsts atbalsta politiku, tai skaitā nozariskā un reģionālā griezumā;
liedz mērķēti sasniegt noteiktu jomu organizācijas, kad tas ir nepieciešams, piemēram, lai identificētu potenciālos valsts atbalsta saņēmējus;
Šī nenoteiktība arī rada paaugstinātu NVO riska novērtējumu organizāciju attiecībās ar finanšu sektoru, uz ko norāda Finanšu izlūkošanas dienests.
Ņemot vērā Latvijas Pilsoniskās alianses organizētājā Domnīcā “Atbildība un caurskatāmība pilsoniskās sabiedrības sektorā” izteikto priekšlikumu, gada pārskata sastāvdaļu "Vadības ziņojums" paredzēts sagatavot strukturizētā veidā atbilstoši 7.pielikumam.
Organizācijai, kurai ir sabiedriskā labuma organizācijas statuss, ir jāsniedz obligātas ziņas, kas izriet no Sabiedriskā labuma organizāciju likuma.
Saskaņā ar Sabiedriskā labuma organizāciju likuma 3.pantu, sabiedriskā labuma organizācijas ir biedrības un nodibinājumi, kuru statūtos, satversmē vai nolikumā norādītais mērķis ir sabiedriskā labuma darbība, kā arī reliģiskās organizācijas un to iestādes (turpmāk – reliģiskās organizācijas), kuras veic sabiedriskā labuma darbību, ja šīm biedrībām, nodibinājumiem un reliģiskajām organizācijām piešķirts sabiedriskā labuma organizācijas statuss un ja tās izlieto savus ienākumus darbībām, kurām nav komerciāla rakstura un kuras vērstas uz sabiedriskā labuma darbības nodrošināšanu, ievērojot šā likuma11. un 12.pantā noteiktos ierobežojumus. Tāpat saskaņā ar Ministru kabineta 2010.gada 5.maija noteikumos Nr.407 “Noteikumi par biedrības, nodibinājuma, reliģiskās organizācijas vai tās iestādes iepriekšējā gada darbības pārskata un turpmākās darbības plāna veidlapas paraugu” (turpmāk – MK 407) (izdoti saskaņā ar Sabiedriskā labuma organizāciju likuma 7.panta otro daļu), visām sabiedriskā labuma organizācijām ir jāsniedz detalizēta informācija par iepriekšējā gada darbības pārskatu un turpmākās darbības plānu.
Lai atvieglotu sabiedriskā labuma organizācijām darbu un tām nebūtu jāsagatavo atsevišķa veidlapa, nepieciešamo obligāto informāciju, ko nepieciešams sagatavot un iesniegt saskaņā ar Sabiedriskā labuma organizāciju likumu un uz tā pamata izdotajiem MK 407, ir paredzēts iekļaut Vadības ziņojumā. Vadības ziņojuma gada pārskata daļā, kas attiecas uz organizāciju, kurai ir piešķirts sabiedriska labuma organizācijas statuss daļa norādāmā informācija dublējas ar informāciju, kas jāsniedz ziedojumu un dāvinājumu pārskata pielikumā “Detalizētā informācija par izlietotajiem ziedojumiem un dāvinājumiem” (6.pielikums). Tas ir saistīts ar to, ka organizācijas, kurai ir piešķirts sabiedriskā labuma organizācijas statuss, gada pārskata vadības ziņojuma attiecīgā daļa tiks publiskota VID publiskojamās datu bāzes sadaļā Sabiedriskā labuma organizācijas (šobrīd VID publiskojamās datu bāzes sadaļā Sabiedriskā labuma organizācijas tiek publiskota informācija, ko sabiedriskā labuma organizācijām nepieciešams sagatavot un iesniegt saskaņā ar Sabiedriskā labuma organizāciju likumu un uz tā pamata izdotajiem MK 407).
Ņemot vērā to, ka organizāciju gada pārskati VID turpmāk VID Elektroniskās deklarēšanas sistēmā tiks iesniegti elektroniski, nepieciešamā informācija, kas jānorāda organizācijai, kurai ir piešķirts sabiedriskā labuma organizācijas statuss, kas tiek prasīta Vadības ziņojumā un kura ir norādīta arī gada pārskatā "Detalizētā informācija par izlietotajiem ziedojumiem un dāvinājumiem" (6.pielikums), automātiski ielasīsies gada pārskata sadaļā Vadības ziņojums no gada pārskata "Detalizētā informācija par izlietotajiem ziedojumiem un dāvinājumiem".
Sakarā ar to, ka organizācijai, kura grāmatvedību kārto vienkāršā ieraksta sistēmā, nav jāsagatavo gada pārskata sastāvdaļa "Gada pārskata paskaidrojums", tad, lai gūtu skaidru un patiesu priekšstatu par šādas organizācijas rīcībā esošiem pamatlīdzekļiem, vadības ziņojumā ir jāsniedz informācija par organizācijas mērķu sasniegšanai un saimnieciskajā darbībā izmantoto pamatlīdzekļu (pa veidiem) atlikušos vērtību.
Lai atvieglotu organizācijām darbu pie vadības ziņojuma aizpildīšanas, sadarbībā ar nevalstisko organizāciju pārstāvjiem, tiks sagatavots metodiskais materiāls.

Par IX nodaļu  "Gada pārskata pārbaude un iesniegšana"
Noteikumu projektā paredzēts saglabāt un redakcionāli precizēt MK 808 normas attiecībā uz organizācijas gada pārskata vai saīsinātā gada pārskata pārbaudi un iesniegšanu:
- biedrībai vai nodibinājumam, kam piešķirts sabiedriskā labuma statuss, apgrozījums (ieņēmumi) no saimnieciskajiem darījumiem pārskata gadā ir lielāks par 800 000 euro, tā gada pārskatu  revidē (pārbauda) un par veiktās revīzijas (pārbaudes) rezultātiem revidenta ziņojumu sniedz zvērināts revidents (vairāki zvērināti revidenti) vai zvērinātu revidentu komercsabiedrība (turpmāk — zvērināts revidents) atbilstoši Revīzijas pakalpojumu likumam;
- ja gada pārskatu pārbauda Biedrību un nodibinājumu likumā noteiktā finansiālās darbības revīzijas institūcija, tad vismaz vienam šīs revīzijas institūcijas loceklim, ir jābūt kompetentam grāmatvedības vai revīzijas jautājumos.
Tas nozīmē, lai revīzijas institūcija arī varētu veikt kvalitatīvu biedrības, nodibinājuma un arodbiedrības organizācijas gada pārskatu vai tā daļas pārbaudi tās sastāvā ir jābūt personai ar zināšanām grāmatvedības vai revīzijas jomā.
Saskaņā ar Grāmatvedības likuma 34.panta otrās daļas 1.punktu grāmatveža kompetenci minētajos grāmatvedības jautājumos apliecina attiecīgs izglītības dokuments (diploms vai apliecība), kā arī tāda fiziskā persona, kuras kompetenci šajā punktā minētajos grāmatvedības jautājumos apliecina pieredze vai atbilstošs zināšanas grāmatvedības jomā apliecinošs sertifikāts. Līdz ar to vismaz vienam revīzijas institūcijas loceklim ir jāatbilst Grāmatvedības likumā noteiktajiem grāmatveža kompetences kritērijiem vai jābūt kompetentam revīzijas jautājumos.
Noteikumu projektā ir iekļautas jaunas prasības:
- organizācijas gada pārskatu vai saīsināto gada pārskatu pārbauda saskaņā ar Biedrību un nodibinājumu likumā un šajos noteikumos noteiktajām prasībām (MK 808 nav atsauces uz Biedrību un nodibinājumu likumu); 
- organizācijai, iesniedzot gada pārskatu Valsts ieņēmumu dienestam (turpmāk – VID), jāpievieno arī finansiālās darbības revīzijas institūcijas sniegtā ziņojuma, kas sagatavots brīvā formā, atvasinājums;
- organizācija Biedrību un nodibinājumu likumā noteiktajā termiņā iesniedz VID (elektroniskās deklarēšanas sistēmā) valdes parakstītu gada pārskata vai saīsinātā gada pārskatu, tam pievienojot zvērināta revidenta vai finansiālās darbības revīzijas institūcijas brīvā formā sagatavoto ziņojumu. Organizācijas valde ir atbildīga par gada pārskata vai saīsinātā gada pārskata  sagatavošanu, pārbaudi un iesniegšanu.
- organizācijas gada pārskatu, izņemot vadības ziņojumu,  paraksta arī tā persona (grāmatvedis vai ārpakalpojuma grāmatvedis, brīvprātīgā darba veicējs), kas ar organizāciju ir noslēdzis rakstveida līgumu, norādot vārdu, uzvārdu un pilnu amata nosaukumu vai sabiedrības nosaukumu vai komersanta firmu un amata nosaukumu.
Minētā prasība ir saskaņota ar komercsabiedrībām noteikto, jo saskaņā ar Gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu likuma 95.panta piekto daļu, kas nosaka, ka finanšu pārskatu un konsolidēto finanšu pārskatu paraksta arī tā persona (grāmatvedis vai ārpakalpojuma grāmatvedis), kas ar sabiedrību ir noslēgusi rakstveida līgumu, kurā noteikti šīs personas pienākumi, tiesības un atbildība grāmatvedības kārtošanas jautājumos, un sagatavojusi minēto pārskatu, norādot vārdu, uzvārdu un pilnu amata nosaukumu vai sabiedrības nosaukumu vai komersanta firmu un amata nosaukumu. Sabiedrība, kurā ir grāmatvedības struktūrvienība un grāmatvedības darbinieki, var noteikt par grāmatvedības kārtošanu un gada pārskata sagatavošanu atbildīgo personu (piemēram, galveno grāmatvedi), kura paraksta finanšu pārskatu un konsolidēto finanšu pārskatu. Šādā gadījumā finanšu pārskatā un konsolidētajā finanšu pārskatā norāda šīs personas vārdu, uzvārdu un pilnu amata nosaukumu.
Savukārt nosacījums, ka grāmatvedis neparaksta vadības ziņojumu izriet no tā, ka vadības ziņojumā nav iekļauta finanšu informācija, un to sagatavo organizācijas valde nevis grāmatvedis;
- turpmāk organizācijām gada pārskats būs jāiesniedz VID tikai elektroniskās deklarēšanas sistēmā. Tātad turpmāk organizācijas nevarēs iesniegt VID gada pārskatus papīra formā;
- turpmāk VID automātiski nodrošinās, ka gada pārskata 7.pielikuma “Vadības ziņojums” ceturtajā daļā “Informācija, ko sniedz organizācija, kurai ir piešķirts sabiedriskā labuma organizācijas statuss” sniegtā informācija tiek publiskota VID publiskojamā datu bāzē saskaņā ar Sabiedriskā labuma organizācijas likumā paredzēto (šobrīd šāda prasība eksistē un VID publiskojamajā datu bāzē, sadaļā Sabiedriskā labuma organizācijas tiek publiskota informācija, ko sabiedriskā labuma organizācijām nepieciešams sagatavot un iesniegt saskaņā ar Sabiedriskā labuma organizāciju likumu un uz tā pamata izdotajiem MK 407).
Noteikumu projektā vairs nav norādīts gada pārskata iesniegšanas termiņš, jo gada pārskata iesniegšanas termiņš ir noteikts Biedrību un nodibinājumu likuma 52.panta trešajā daļā.
Noteikumu projektā ir paredzēts, ka Valsts ieņēmumu dienests nodod gada pārskatu Uzņēmumu reģistram, izņemot ziedojumu un dāvinājumu pārskatā uzrādītos fizisko personu identifikācijas datus.

Ar noteikumu projektu paredzēts atzīt par spēku zaudējušiem MK 808.

Noteikumu projekta noslēguma jautājumos paredzēts, ka noteikumu atsevišķas jaunās prasības, kas nebija iekļautas MK 808, būs piemērojamas, sākot ar 2023.pārskata gadu:
1) jaunu posteņu izveidošana:
- “Pamatlīdzekļu izveidošana un nepabeigto celtniecības objektu izmaksas”;
- “Nākamo periodu izmaksas”;
- “Nākamo periodu ieņēmumi”;
- “Izdevumi saimnieciskās darbības veikšanai”;
- “Ieņēmumu un izdevumu starpība no saimnieciskās darbības”;
2) prasības ziedojumu un dāvinājuma pārskatā “Ziedojumu un dāvinājumu pārskata shēma” atsevišķi norādīt saņemto ziedojumu un dāvinājumu summas skaidrā naudā un bezskaidrā naudā un uzrādīt to atlikumus uz gada sākumu un gada beigām;
3) prasība “Vadības ziņojums” sagatavot 7.pielikumā noteiktajā strukturizētajā formā. Līdz ar to “Vadības ziņojumu” organizācijas par 2022.pārskatu gadu sagatavos brīvā formā, sniedzot noteikumu projektā noteikto  informāciju.
4) biedrības un nodibinājumi, kam piešķirts sabiedriskā labuma organizācijas statuss, ziedojumu un dāvinājumu pārskata 2.pielikumā "Detalizētā informācija par izlietotajiem ziedojumiem un dāvinājumiem" par 2022.gada pārskata gadu norāda tikai kopējo sabiedriskā labuma guvēju skaitu (personas), bet sabiedriskā labuma guvēju skaitu sadalījumā pa veidiem – fiziskas personas, objekts, teritorija – tām vajadzēs norādīt, sākot ar 2023. pārskata gadu. Tas ir, sagatavojot gada pārskatu par 2022.gadu, organizācijām nav jāpiemēro noteikumu projekta 87.8.1., 87.8.2. un 87.8.3.apakšpunkts;
5) ņemot vērā to, ka VID EDS nebūs pieejami jauno noteikumu pielikumi, organizācija gada pārskatu vai saīsināto gada pārskatu un zvērināta revidenta ziņojumu (ja tāds ir nepieciešams) vai finansiālās darbības revīzijas institūcijas ziņojumu par 2022.gada pārskata gadu var iesniegt Valsts ieņēmumu dienestā arī papīra formā.
 
Šāda atkāpe ir saistīta ar to, ka Valsts ieņēmumu dienestam nav pietiekošu resursu, lai nodrošinātu, ka VID EDS tiktu veiktas visas izmaiņas saistībā ar jaunajiem MK.