Anotācija (ex-ante)

21-TA-1405: Noteikumu projekts (Jauns)
Anotācijas (ex-ante) nosaukums
Tiesību akta projekta "Noteikumi par biedrību, nodibinājumu un arodbiedrību gada pārskatiem un grāmatvedības kārtošanu vienkāršā ieraksta sistēmā" sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojums (anotācija)
1. Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība

1.1. Pamatojums

Izstrādes pamatojums
Tiesību akts / Ministru Prezidenta rezolūcija
Apraksts
Saeimā 2021.gada 10.jūnijā pieņemtā Grāmatvedības likuma 10.panta trešās daļas 2.punkts,18.panta otrās daļas 1.punkts.
Ministru kabineta 2017.gada 24.maija rīkojums Nr.245 “Par Valsts nodokļu politikas pamatnostādnēm 2018.-2021.gadam” (prot. Nr.23 21.§), Rīcības virziens - uzņēmumu investīciju stimulēšana un uzņēmumu starptautiskās konkurētspējas paaugstināšana, 2.4. uzdevums: Tiesību normu sakārtošana grāmatvedības jomā, 2.4.1.apakšpunkts - Izstrādāt jaunu likumu “Par grāmatvedību”, lai tas būtu atbilstošs juridiskās tehnikas prasībām, ietverot lietoto terminu plašāku skaidrojumu un papildu regulējuma noteikšanu, kā arī nosakot likuma mērķi un darbības jomu. Pārskatīt un pilnveidot arī uz šī likuma pamata izdotos Ministru kabineta noteikumus.
Ministru prezidenta 2021.gada 8.jūlija uzdevums Nr.12/2021-JUR-145 - līdz 2022.gada 1.jūlijam sagatavot un noteiktā kārtībā iesniegt Ministru kabinetā Grāmatvedības likuma (2021.gada 10.jūnija likuma redakcijā) 10.panta trešās daļas 2.punktā, 18.panta otrās daļas 1.punktā minēto tiesību akta projektu, attiecīgi nodrošinot pārejas noteikumu 2.punktā Ministru kabinetam doto uzdevumu izpildi.
Apraksts
Plāna "Pasākumu plāns noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas, terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanai laikposmam no 2020. līdz 2022.gadam" 5.2.punkta 1.apakšpunktā dotais uzdevums - papildināt nevalstisko organizāciju gada pārskatu saturu, nodrošinot ziedojumu un dāvinājumu skaidras un bezskaidras naudas nodalīšanu. 

1.2. Mērķis

Mērķa apraksts
Izpildot dotos uzdevumus, izstrādāt Ministru kabineta noteikumu projektu, kas noteiktu: 
- kārtību kādā biedrības, nodibinājumi un arodbiedrības un to apvienības (turpmāk – organizācija) kārto grāmatvedību vienkāršā ieraksta sistēmā;
- organizācijas gada pārskatu struktūru, apjomu, saturu, sagatavošanas, pārbaudīšanas un iesniegšanas kārtību.
Organizāciju gada pārskatā tiks nodrošināta ziedojumu un dāvinājumu skaidras un bezskaidras naudas nodalīšana.
Spēkā stāšanās termiņš
Vispārējā kārtība

1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi

Pašreizējā situācija
Saskaņā ar Grāmatvedības likuma pārejas noteikumos noteikto:
- Ministru kabinets līdz 2022.gada 1.jūlijam izdod likuma attiecīgajos pantos, tai skaitā 10.panta trešās daļas 2.punktā un 18.panta otrās daļas 1.punktā minētos noteikumus;
- līdz attiecīgo noteikumu spēkā stāšanas dienai, bet ne ilgāk kā līdz 2022.gada 1.jūlijam ir piemērojami pašlaik spēkā esoši saskaņā ar likumu “Par grāmatvedību” izdotie noteikumi, tai skaitā uz likumu “Par grāmatvedību” 13.panta ceturtās daļas izdotie Ministru kabineta 2006.gada 3.oktobra noteikumi Nr.808 “Noteikumi par biedrību, nodibinājumu un arodbiedrību gada pārskatiem” (turpmāk – MK 808), ciktāl tie nav pretrunā ar šo Grāmatvedības likumu (turpmāk – likums).
Šobrīd spēkā esošie MK 808 nosaka biedrību, nodibinājumu un arodbiedrību gada pārskatu struktūru, apjomu un saturu, kā arī sagatavošanas, pārbaudīšanas un iesniegšanas kārtību.
Šie noteikumi attiecas uz biedrībām, nodibinājumiem un arodbiedrībām.
Noteikumu projekts “Noteikumi par biedrību, nodibinājumu un arodbiedrību gada pārskatiem un grāmatvedības kārtošanu vienkāršā ieraksta sistēmā” (turpmāk – noteikumu projekts) ir izstrādāts saskaņā ar Grāmatvedības likuma 10.panta trešās daļas 2.punktā un 18.panta otrās daļas 1.punktā Ministru kabinetam dotajiem uzdevumiem un aizstās MK 808.
Jāatzīmē, ka MK 808 vairākkārt grozīti, tai skaitā pēdējo reizi 2017.gadā.
Noteikumu projekts izstrādāts, pārskatot un pilnveidojot līdz šim spēkā esošo un pašreiz MK 808 ietverto regulējumu.
Problēmas un risinājumi
Problēmas apraksts
Grāmatvedības likuma 18.panta otrā daļa noteic, ka šā panta pirmās daļas noteikumi neattiecas uz biedrībām, nodibinājumiem, arodbiedrībām un to apvienībām, šo personu gada pārskata struktūru, apjomu, saturu, sagatavošanas, pārbaudīšanas un iesniegšanas kārtību nosaka Ministru kabinets. Līdz ar to, jāizstrādā jauns Ministru kabineta noteikumu projekts, kas noteiktu: 
1) kārtību, kādā biedrības, nodibinājumi un arodbiedrības un to iestāžu (turpmāk – organizācija) kārto grāmatvedību vienkāršā ieraksta sistēmā (likuma 10.panta trešās daļas 2.punktā dotais uzdevums);
2) organizācijas gada pārskatu struktūru, apjomu, saturu, sagatavošanas, pārbaudīšanas un iesniegšanas kārtību (likuma 18.panta otrās daļas 1.punktā dotais uzdevums).
Bez tam šobrīd organizācijām nav paredzēts nodrošināt ziedojumu un dāvinājumu skaidras un bezskaidras naudas nodalīšanu. 
Risinājuma apraksts
Lai nodrošinātu doto uzdevumu izpildi, saskaņā ar Grāmatvedības likumā ietverto pilnvarojumu izstrādāts Ministru kabineta noteikumu projekts (turpmāk – noteikumu projekts), kas noteiks: 
- kārtību, kādā biedrības, nodibinājumi un arodbiedrības un to apvienības (turpmāk – organizācija) kārto grāmatvedību vienkāršā ieraksta sistēmā;
- organizācijas gada pārskatu struktūru, apjomu, saturu, sagatavošanas, pārbaudīšanas un iesniegšanas kārtību.
Lai izpildītu plāna “Pasākumu plāns noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas, terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanai laikposmam no 2020. līdz 2022.gadam” 5.2.punkta 1.apakšpunktā doto uzdevumu, organizāciju gada pārskatā iestrādāta prasība nodrošināt ziedojumu un dāvinājumu skaidras un bezskaidras naudas nodalīšanu (apstiprināts ar Ministru kabineta 2022.gada 22.februāra rīkojumu Nr.122 “Par pasākumu plānu noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas, terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanai 2022.gadam”).

Par I nodaļu "Vispārīgie jautājumi"
Saglabāta MK 808 noteiktā prasība, ka vispārējā gadījumā organizācija grāmatvedību kārto divkāršā ieraksta sistēmā, bet pie attiecīgiem apgrozījuma (ieņēmumu) kritērijiem organizācijai ir tiesības izvēlēties grāmatvedību kārtot vienkāršā ieraksta sistēmā. Saskaņā ar likuma "Par grāmatvedību" 9.panta otro daļu grāmatvedību vienkāršā ieraksta sistēmā organizācija varēja kārtot, ja tās apgrozījums (ieņēmumi) no saimnieciskajiem darījumiem gan kārtējā, gan iepriekšējā pārskata gadā nepārsniedza 40 000 euro. No 2022.gada 1.janvāra saskaņā ar likuma 10.panta trešās daļas 2.punktu organizācija grāmatvedību var kārtot vienkāršā ieraksta sistēmā, ja tās apgrozījums (ieņēmumi) no saimnieciskajiem darījumiem divus iepriekšējos pārskata gadus pēc kārtas nepārsniedz 100 000 euro pārskata gadā.
Noteikumu projektā ir pārņemtas un redakcionāli precizētas normas, kas bija iekļautas Ministru kabineta 2003.gada 21.oktobra noteikumos Nr.585 "Noteikumi par grāmatvedības kārtošanu un organizēšanu”"(turpmāk – MK 585), bet netika pārņemtas Ministru kabineta 2021.gada 21.decembra noteikumos Nr.877 "Grāmatvedības kārtošanas noteikumi". Tiek skaidrots, ka:
- nosakot organizācijas apgrozījumu (ieņēmumus) no saimnieciskajiem darījumiem pārskata gadā, ir jāņem vērā visus organizācijas ieņēmumus, kas norādīti ieņēmumu un izdevumu pārskatā;
- nosakot organizācijas atbilstība apgrozījuma kritērijam apgrozījumā (ieņēmumos), netiek ietverts tāds viens saimnieciskā darījuma gadījums (piemēram, nekustamā īpašuma atsavināšana vai mantojuma saņemšana), kura rezultātā kopējā saimniecisko darījumu kopsumma vienā no diviem iepriekšējiem pārskata gadiem ir pārsniegusi 100 000 euro pārskata gadā.
Noteikumu projektā ir noteikts, ka biedrība, kas veic dzīvojamās mājas pārvaldīšanas darbības kopumā vai atsevišķas pārvaldīšanas darbības Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likuma izpratnē (turpmāk – Dzīvojamo māju pārvaldīšanas biedrība), kura ir tiesīga izvēlēties kārtot grāmatvedību vienkāršā ieraksta sistēmā, var tikai tad, ja tā nodrošina 10.punktā un 11.punktā noteikto reģistru kārtošanu.

Par II nodaļu "Grāmatvedības kārtošana vienkāršā ieraksta sistēmā"
Pārņemtas un redakcionāli precizētas MK 585 normas, kas noteica, ka:
- organizācija grāmatvedības kārtošanai vienkāršā ieraksta sistēmā skaidrās un bezskaidrās naudas iemaksu un izmaksu reģistrēšanai iekārto naudas plūsmas uzskaites žurnālu vai divus atsevišķus žurnālus – kases grāmatu un kredītiestāžu kontu grāmatu;
- lai reģistrētu un apkopotu gada pārskata daļu sagatavošanai un nodokļu aprēķināšanai nepieciešamos datus, kā arī lai veiktu mantas un norēķinu kontroli, papildus pēc organizācijas darbības specifikas un nepieciešamības, ir jāiekārto attiecīgi analītiskās uzskaites reģistri, tādi kā, piemēram, pamatlīdzekļu un nemateriālo ieguldījumu uzskaites reģistrs, materiālu uzskaites reģistrs, debitoru uzskaites reģistrs un kreditoru uzskaites reģistrs, no dzīvojamās mājas īpašniekiem saņemto naudas maksājumu par turpmākajos periodos veicamajiem dzīvojamās mājas uzturēšanas vai uzlabošanas un attīstīšanas darbiem reģistrs;
Noteikumu projekts paredz atvieglot grāmatvedības kārtošanu organizācijām, kuras grāmatvedību kārto vienkāršā ieraksta sistēmā:
- kredītiestāžu kontu grāmatas vietā bezskaidras naudas darījumu reģistrācijai var izmantot maksājumu kontu, kuru organizācijai ir atvērusi kredītiestāde (banka), kuru nepieciešamības gadījumā var papildināt ar grāmatvedības pierakstiem, piemēram, papildinot ar attaisnojuma dokumenta numuru, datumu, darījuma aprakstu;
- lai atvieglotu organizācijām sagatavot ieņēmumu un izdevumu pārskatu, noteikumu projektā piemēra veidā (1.pielikums) ir sniegts skaidrās un bezskaidrās naudas iemaksu un izmaksu reģistrēšanai  naudas plūsmas uzskaites žurnāls, ņemot vērā gada pārskata daļas - ieņēmumu un izdevumu pārskata noteiktos ieņēmumu un izdevumu posteņus. Līdz ar to, ja organizācija izvēlēsies kārtot visu gadu šādu uzskaites žurnālu, gada beigās tai būs vienkārši aizpildīt ieņēmumu un izdevumu pārskatu, kā arī nebūs jākārto divi atsevišķi uzskaites žurnāli – kases grāmata un kredītiestāžu kontu grāmata;
- organizācijas, kuras kārto grāmatvedību vienkāršā ieraksta sistēmā, atšķirībā no organizācijām, kuras grāmatvedību kārto divkāršā ieraksta sistēmā, turpmāk ieņēmumu un izdevumu pārskatu sagatavos pēc naudas plūsmas, t.i., visus ieņēmumus norādīs to saņemšanas brīdī un izdevumus to samaksāšanas brīdī, tātad tiek pieļauta atkāpe no noteikumu projekta 63., 67., 68., 69., 72. un 73.punktā noteiktās kārtības. Savukārt, organizācijām, kuras grāmatvedību kārto divkāršā ieraksta sistēmā, ieņēmumu un izdevumu pārskata sagatavošanā ir saglabāta MK 808 noteiktā kārtība, saskaņā ar kuru ieņēmumu un izdevumu pārskatā dažos ieņēmumu un izdevumu posteņos ieņēmumi un izdevumi tiek uzrādīti tad, kad tie ir aprēķināti, nevis saņemti vai samaksāti. Piemēram, postenī “Algas”, “Materiālu izdevumi”, “Sociālās apdrošināšanas un nodrošinājuma maksājumi”, “Nodokļi” un “Izdevumi saimnieciskās darbības veikšanai” izdevumi ir jānorāda tad, kad tie ir aprēķināti nevis samaksāti.
Noteikumu projektā ir saglabātas MK 808 noteiktās prasības attiecībā uz nemateriālo ieguldījumu un pamatlīdzekļu vērtību un to nolietojuma summas aprēķināšanu. Organizācijām, kuras grāmatvedību kārto vienkāršā ieraksta sistēmā, arī turpmāk nemateriālo ieguldījumu un pamatlīdzekļu vērtību un to nolietojuma summas būs jāaprēķina un jānosaka, piemērojot vispārējo kārtību, t.i., tādā pat kārtībā, kā organizācijām, kuras grāmatvedību kārto divkāršā ieraksta sistēmā:
1) pamatlīdzekļi un nemateriālie ieguldījumi ir jāuzskaita to sākotnējā vērtībā;
2) jāveic ikgadējā nolietojuma aprēķins;
3) ieņēmumu un izdevumu pārskatā tiek norādītas nolietojuma summas.
Šāda prasība ir saglabāta, lai izdevumos uzreiz netiktu norakstītas lielas summas, jo par ilgtermiņa ieguldījumiem saskaņā ar noteikumu projektu ir līdzekļi, kas paredzēti ilgai lietošanai (ilgāk par 12 mēnešiem pēc attiecīgā pārskata gada beigām) un to sākotnējā vērtība ir lielāka par 1000 euro (MK 808 par ilgtermiņa ieguldījumiem tiek uzskatīti līdzekļi, kuru sākotnējā vērtība ir lielāka par 430 euro).
Minētā norma ir saskaņota ar likuma "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli" 11.5panta pirmajā daļā noteikto vērtības kritēriju.  

Par III nodaļu "Gada pārskats un tā daļas"
Saskaņā ar MK 808 organizācijas gada pārskats sastāv no bilances, ieņēmumu un izdevumu pārskata, ziedojumu un dāvinājumu pārskata un ziņojuma. Ja organizācija ir izvēlējusies kārtot grāmatvedību vienkāršā ieraksta sistēmā, tā par pārskata gadu sagatavo šādas gada pārskata daļas – ieņēmumu un izdevumu pārskatu un ziedojumu un dāvinājumu pārskatu.
No 2022.gada 1.janvāra ir būtiski palielināts apgrozījuma (ieņēmumu) slieksnis, līdz kuram organizācijām ir atļauts kārtot grāmatvedību vienkāršā ieraksta sistēmā. Tādējādi būtiski tiek samazināts organizāciju skaits, kam būs jāiesniedz pilns gada pārskats.
Lai nodrošinātu sabiedrībai plašāku informāciju par organizācijām, kuras grāmatvedību kārto vienkāršā ieraksta sistēmā, noteikumu projektā paredzēts, ka:
- gada pārskata sastāvdaļa – ziņojums, ko saskaņā ar MK 808 sagatavoja tikai organizācijas, kuras grāmatvedību kārto divkāršā ieraksta sistēmā, tiek sadalīts divās daļās - gada pārskata paskaidrojums un vadības ziņojums;
- gada pārskata paskaidrojums būs obligāta organizācijām, kuras grāmatvedību kārto divkāršā ieraksta sistēmā. Šajā paskaidrojumā, būs jāsniedz detalizētāka informācija par bilances, ieņēmumu un izdevumu posteņiem (līdz šim šāda informācija tika norādīta ziņojumā);
- vadības ziņojums būs obligāts visām organizācijām – gan tām, kuras grāmatvedību kārto vienkāršā ieraksta sistēmā, gan tām, kuras grāmatvedību kārto divkāršā ieraksta sistēmā. Šo vadības ziņojumu sagatavos organizācijas valde norādot vispārīgu informāciju par organizāciju, kā arī citu informāciju, kuras saturu un apjomu noteiks pati organizācijas valde.
Līdz ar to, organizācijas, kuras grāmatvedību kārto divkāršā ieraksta sistēmā, gada pārskats sastāv no bilances, ieņēmumu un izdevumu pārskata, ziedojumu un dāvinājumu pārskata (ar pielikumu), gada pārskata paskaidrojuma un vadības ziņojuma. Savukārt organizācijas, kuras grāmatvedību kārto vienkāršā ieraksta sistēmā, gada pārskats sastāv no šādām pārskata daļām - ieņēmumu un izdevumu pārskata, ziedojumu un dāvinājumu pārskata (ar pielikumu) un vadības ziņojuma (saskaņā ar noteikumu projektu - saīsinātais gada pārskats).
Noteikumu projektā saglabāts MK 808 ietvertais regulējums:
1) gada pārskatam jāsniedz patiess un skaidrs priekšstats par organizācijas līdzekļiem (avotiem), saistībām un finansiālo stāvokli pārskata gada pēdējā dienā (turpmāk - bilances datums), kā arī par organizācijas saimnieciskajiem darījumiem, ieņēmumiem un izdevumiem pārskata gadā;
2) gada pārskatā par vērtības mēru lieto euro, noapaļojot līdz veseliem skaitļiem. Gada pārskatu sagatavo latviešu valodā;
3) bilanci un ieņēmumu un izdevumu pārskatu sagatavo, pamatojoties uz noteikumos noteiktām shēmām - bilanci uz noteikumu 2.pielikumā un ieņēmumu un izdevumu pārskatu uz noteikumu 3.pielikumā minēto shēmu.

Par IV nodaļu "Bilance"
Noteikumu projektā pārskatītas un pamatā saglabātas līdzšinējās MK 808 noteiktās prasības bilances sagatavošanai:
- precizēts regulējums attiecībā uz līdzekļiem, kas ir uzskatāmi par ilgtermiņa ieguldījumiem. Turpmāk par ilgtermiņa ieguldījumiem tiek uzskatīti līdzekļi, kuru sākotnējā vērtība ir lielāka par 1000 euro (MK 808 par ilgtermiņa ieguldījumiem tiek uzskatīti līdzekļi, kuru sākotnējā vērtība ir lielāka par 430 euro). Attiecībā uz ilgtermiņa ieguldījumiem ir iekļauta norma, kas pieļauj nepieciešamības gadījumā noteikto ilgtermiņu ieguldījumu sākotnējo vērību organizācijas grāmatvedības politikā noteikt zemāku par 1000 euro;
- precizēts postenis "Nodokļi", turpmāk paredzot posteni "Nodokļi un valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas", kurā organizācijas norādīs saistību kopsummu attiecībā pret valsts budžetu un pašvaldību budžetiem par maksājamiem nodokļiem un nodevām, kā arī valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām;
- izveidoti jauni bilances posteņi, ņemot vērā organizāciju sniegtos priekšlikumus:
1) "Pamatlīdzekļu izveidošana un nepabeigto celtniecības objektu izmaksas", kurā organizācijas norādīs izdevumus, kas tieši saistīti ar pamatlīdzekļa izveidi, sagatavošanu un kas radušies līdz brīdim, kad pamatlīdzeklis būs sagatavots paredzētajam mērķim (piemēram, ēka ir nodota ekspluatācijā) un uzlabošanas (atjaunošanas vai rekonstrukcijas) izmaksas, kuras radušās, pamatlīdzeklim pievienojot vai nomainot daļas vai detaļas, kuras būtiski palielina tā ražošanas potenciālu vai pagarina tā ekspluatācijas laiku;
2) "Nākamo periodu izmaksas" kurā norādīs maksājumus, kas izdarīti pirms bilances datuma, bet attiecas uz nākamajiem pārskata gadiem, attiecīgi uzrādot ilgtermiņa vai īstermiņa bilances postenī;
3) "Nākamo periodu ieņēmumi", kurā norādīs maksājumus, kas saņemti pirms bilances datuma, bet attiecas uz nākamo pārskata gadu vai tālākiem pārskata gadiem;
4) "Vērtspapīri", lai, ņemot vērā Latvijas Transportlīdzekļu apdrošinātāju biroja priekšlikumu, noteiktu, ka izņēmuma gadījumos, ja attiecīgā veida vērtspapīra tirgus vai biržas cena ir ievērojami augstāka par sākotnēji iegrāmatoto vērtību, lai sniegtu skaidru un patiesu priekšstatu, bilancē var norādīt patiesajā jeb tirgus vērtībā (MK 808 paredz, ka vērtspapīrus var novērtēt tikai zemākā vērtībā);
5) attiecībā uz biedrību, kas veic dzīvojamās mājas pārvaldīšanas darbības kopumā vai atsevišķas pārvaldīšanas darbības (Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likuma izpratnē), ir noteikts, ka ieņēmumu pārsniegumu pār izdevumiem, ieskaita rezerves fondā, kas paredzēts ierobežotai lietošanai - dzīvojamās mājas uzturēšanas vai uzlabošanas un attīstīšanas darbiem (piemēram, dzīvojamās mājas nākotnes remontiem). Šo rezerves fondu var pārdalīt ierobežotai lietošanai paredzētajos fondos – mērķfondos, katrai konkrētai apsaimniekotai dzīvojamai mājai atsevišķi, tikai pamatojoties uz katras konkrētas apsaimniekotās dzīvojamās mājas pārvaldes institūcijas – dzīvokļu īpašnieku kopības lēmuma, kas pieņemts Dzīvokļa īpašuma likumā noteiktajā kārtībā.
Nosakot šādu speciālu nosacījumu dzīvojamo māju pārvaldīšanas biedrībām, tika ņemts vērā no biedrības "NĪSA Nekustamā īpašuma speciālistu apvienība" saņemtie priekšlikumi.

Par V nodaļu "Ieņēmumu un izdevumu pārskats"
MK 808 paredzēja ieņēmumu un izdevumu pārskatu sagatavot pēc vienādiem principiem visām organizācijām, gan tām, kas grāmatvedību kārto vienkāršā ieraksta sistēmā, gan tām, kas grāmatvedību kārto divkāršā ieraksta sistēmā. Ieņēmumu un izdevumu pārskatā MK 808 noteica, ka atsevišķos ieņēmumu un izdevumu pārskata posteņos ieņēmumus un izdevumus norāda tad, kad tie ir aprēķināti (uzrāda pēc uzkrāšanas principa) un atsevišķos posteņos, tad, kad tie ir radušies (uzrāda pēc naudas plūsmas principa).
Noteikumu projekts paredz būtiski atvieglot organizācijām grāmatvedību kārtošanu vienkāršā ieraksta sistēmā. Turpmāk, šīm organizācijām ieņēmumu un izdevumu pārskatā visi ieņēmumi būs jānorāda to saņemšanas bīdi, savukārt izdevumi – to rašanās brīdī. Vienīgais izņēmums attieksies uz pamatlīdzekļu nolietojuma aprēķinu. Tas nozīmē, ka arī turpmāk visas organizācijas neatkarīgi no tā, kādā sistēmā tiek kārtota grāmatvedība, ieņēmumu un izdevumu pārskata postenī "Pamatlīdzekļu un nemateriālo ieguldījumu nolietojums un norakstīšana" norādīs pārskata gadā aprēķināto organizācijas īpašumā esošo vai nomā ar izpirkuma tiesībām (finanšu nomā) paņemto pamatlīdzekļu nolietojuma summu, kā arī nemateriālo ieguldījumu vērtības samazinājuma summu.
Saglabāti un redakcionāli precizēti MK 808 noteiktie ieņēmumu un izdevumu pārskata posteņi.
Noteikumu projekts papildināts ar  jauniem posteņiem:
 - postenī "Izdevumi saimnieciskās darbības veikšanai" organizācijas norādīs tādus izdevumus, kas izlietoti, lai gūtu ieņēmumus no saimnieciskās darbības, detalizēti skaidrojot šo izdevumu izlietojumu, piemēram, aprēķinātā darba alga, darba devēja pārskata gadā aprēķinātās valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu summas, saimnieciskās darbības veikšanai izmantoto pamatlīdzekļu  un nemateriālo  ieguldījumu nolietojuma summas un citi izdevumi, kas saistīti ar saimniecisko darbību;
 - postenī "Ieņēmumu un izdevumu starpība no saimnieciskās darbības" turpmāk organizācijām būs atsevišķi jānorāda arī pārskata gada ieņēmumu no saimnieciskās darbības pārsniegums pār izdevumiem no saimnieciskās darbības – kā pozitīvs skaitlis, vai izdevumu no saimnieciskās darbība pārsniegums pār ieņēmumiem no saimnieciskās darbības – kā negatīvs skaitlis;
- postenī “Nodokļi” organizācijas norādīs pārskata gadā aprēķinātās nodokļu maksājumu summas (piemēram, nekustamā īpašuma nodokļa maksājumu summu par zemi, kā arī par īpašumā esošām ēkām un būvēm, ja attiecīgais nodibinājums vai biedrība nav atbrīvota no nekustamā īpašuma nodokļa maksājumiem par tai piederošajām ēkām un būvēm). Ja nekustamā īpašuma nodoklis ir aprēķināts par saimnieciskajā darbībā izmantojamo nekustamo īpašumu, tad šī aprēķinātā nodokļa summa ir jānorāda izdevumu postenī “Izdevumi saimnieciskās darbības veikšanai".

Par VI nodaļu “Ziedojumu un dāvinājumu pārskats”
Saglabātas MK 808 noteiktās prasības attiecībā uz ziedojumu un dāvinājumu pārskata sagatavošanu. Tāpat kā MK 808 ziedojumu un dāvinājumu pārskats sastāv no paša pārskata un tā pielikuma (šo noteikumu projekta 4.pielikumā norādītās ziedojumu un dāvinājumu pārskata shēmas un ziedojumu un dāvinājumu pārskata 2.pielikuma “Detalizētā informācija par izlietotajiem ziedojumiem un dāvinājumiem” (6.pielikums)). Lai atvieglotu informācijas par ziedojumu un dāvinājumu devējiem, kas organizācijām ir jāsniedz saskaņā ar “Ziedojumu un dāvinājumu shēmu”, sagatavošanu ir izveidots jauns ziedojuma un dāvinājuma pārskata pielikums, kas ir šī pārskata 1.pielikums (5.pielikums).
Lai izpildītu plāna “Pasākumu plāns noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas, terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanai laikposmam no 2020. līdz 2022.gadam” 5.2.punkta 1.apakšpunktā doto uzdevumu - papildināt gada pārskatu saturu, nodrošinot ziedojumu un dāvinājumu skaidras un bezskaidras naudas nodalīšanu, turpmāk organizācijām "Ziedojumu un dāvinājumu pārskatā" būs jānorāda, cik ziedojumi un dāvinājumi ir saņemti skaidrā naudā un cik bezskaidrā naudā, t.i., cik ieskaitīti bankas norēķinu kontā, kā arī jānorāda skaidrās un bezskaidrās naudas atlikumi uz gada sākumu un gada beigām. Paredzēts, ka atsevišķā rindā tiek norādīta skaidrā naudā saņemto ziedojumu un dāvinājumu summa, ko organizācija pati ir iemaksājusi savas organizācijas norēķinu kontā.
Noteikumu projektā ir precizēta MK 808 noteiktā prasība, ka, aizpildot ziedojumu un dāvinājumu pārskata pielikumu "Detalizētā informācija par izlietotajiem ziedojumiem un dāvinājumiem", ir jānorāda sabiedriskā labuma guvēju skaits. Šobrīd spēkā esošais normatīvais regulējums rada neskaidrības organizācijām, kurām piešķirts sabiedriskā labuma organizācijas statuss, jo ailē "sabiedriskā labuma guvēju skaits" norādāmās informācijas prasība ir plaši interpretējama, kas palielina šādas organizācijas administratīvo slogu. Pēc Finanšu ministrijas iniciatīvas 2019.gadā tika organizētas vairākas Domnīcas par sabiedriskā labuma sistēmas pilnveidošanu, kurās piedalījās vairāk nekā 20 nevalstisko organizāciju un valsts iestāžu pārstāvji, modelējot iespējamos risinājumus konstatētajiem problēmjautājumiem, tostarp, norādāmais sabiedriskā labuma guvēju skaits. Risinājums tapis Finanšu ministrijai sadarbībā ar nevalstiskajām organizācijām informatīvā ziņojuma “Par sabiedriskā labuma organizāciju darbību un attīstību” projekta izstrādes procesā, kurš vairākkārt ir prezentēts Ministru kabineta sadarbības memoranda sēdēs un skaņots ar nevalstiskajām organizācijām.  Turpmāk "Detalizētā informācija par izlietotajiem ziedojumiem un dāvinājumiem" (6.pielikums) organizācijām, kurām ir piešķirts sabiedriskā labuma organizāciju statuss, lai iespējami objektīvāk varētu novērtēt sabiedrisko labumu, primāri kā sabiedriskā labuma guvēju skaitu norāda fizisko personu skaitu, kuras ietekmē sabiedriskā labuma organizāciju darbības. Ja sabiedriskā labuma darbības rezultātā nav iespējams kā rādītāju noteikt fizisko personu skaitu, tad jāizvērtē, vai darbība vērsta uz kādu objektu (piemēram, kultūrvēsturisku vai arhitektūras pieminekli), vai lokāla, reģionāla, valsts mēroga teritoriju (piemēram, novēršot problēmas ar klaiņojošiem dzīvniekiem, norāda, kādu teritoriju ietekmē sabiedriskā labuma organizācijas darbība). Šādas izmaiņas palīdzēs organizācijām, kurām piešķirts sabiedriskā labuma organizācijas statuss labāk saprast, kas norādāms ziedojumu un dāvinājumu pārskata pielikuma "Detalizētā informācija par izlietotajiem ziedojumiem un dāvinājumiem" ailē "sabiedriskā labuma guvēju skaits", tādejādi mazinot šādu organizāciju administratīvo slogu.

Par VII nodaļu "Gada pārskata paskaidrojums"
Gada pārskata paskaidrojumā  ir iekļautas un redakcionāli precizētas MK 808 noteiktās prasības attiecībā uz gada pārskata sastāvdaļā "Ziņojums" iekļaujamajiem bilances, ieņēmumu un izdevumu pārskata posteņu skaidrojumiem. Šādu paskaidrojumu, tāpat kā MK 808, sniegs tikai tās organizācijas, kuras grāmatvedību kārto divkāršā ieraksta sistēmā.
Nav iekļauta MK 808 noteiktā prasība, ka jāsniedz informācija par nemateriālo ieguldījumu un pamatlīdzekļu sākotnējās vērtības pamatojumu (pamatlīdzekļu nosaukums, sākotnējā un atlikusī vērtība. Noteikumu projektā ir paredzēts, ka informācija jāsniedz tikai par ziedojumā vai dāvinājumā saņemtajiem  nemateriāliem ieguldījumiem un pamatlīdzekļiem (atsevišķi par katru veidu).
Papildus MK 808 noteiktajam noteikumu projektā paredzēts, ka paskaidrojumā jāsniedz informācija arī:
- par postenī "Nauda" norādītajiem skaidras naudas un bezskaidras naudas atlikumiem;
- par tādiem nemateriāliem ieguldījumiem, pamatlīdzekļiem un krājumiem, kas uzskaitīti natūrā;
- dzīvojamo māju pārvaldīšanas biedrība par rezerves fondu vai mērķfondu, kas paredzēts ierobežotai lietošanai - par turpmākajos periodos veicamajiem dzīvojamās mājas uzturēšanas vai uzlabošanas un attīstīšanas darbiem, izlietojumu (piemēram, dzīvojamās mājas nākotnes remontiem).

Par VIII nodaļu "Vadības ziņojums"
Noteikumu projekts paredz, ka gada pārskata sastāvdaļa "Vadības ziņojums" būs obligāts visām organizācijām neatkarīgi no tā, vai grāmatvedība tiek kārtota vienkāršā vai divkāršā ieraksta sistēmā. Saskaņā ar MK 808 pienākums sagatavot gada pārskata sastāvdaļu "Ziņojums" ir tikai organizācijai, kura grāmatvedību kārto divkāršā ieraksta sistēmā.
Vadības ziņojumā, saskaņā ar noteikumu 97. punktu norāda vispārēju informāciju par organizāciju, kā arī citu informāciju, kuras saturu un apjomu nosaka organizācijas valde. Tātad vadības ziņojumā sniedz skaidru informāciju par organizācijas attīstību, ne tikai par darbības finansiālajiem rezultātiem un finansiālo stāvokli, bet arī informāciju par būtiskiem riskiem un neskaidriem apstākļiem, ar kuriem organizācija saskaras. Šo informāciju pamato ar vispusīgu un visaptverošu organizācijas attīstības, darbības finansiālo rezultātu atbilstoši attiecīgās organizācijas darbības jomas apjomam un sarežģītībai. Vadības ziņojumā uzrāda informāciju, ciktāl tas ir nepieciešams, lai izprastu organizācijas attīstību, galvenos raksturojošos nefinanšu rādītājus, kā arī informāciju par turpmāko organizācijas attīstību.
Noteikumu projekta gada pārskata sastāvdaļa "Vadības ziņojums" tika izstrādāta, ņemot vērā  Latvijas Pilsoniskās alianses organizētājā Domnīcā "Atbildība un caurskatāmība pilsoniskās sabiedrības sektorā" izstrādātais prototips biedrību un nodibinājumu gada pārskatu veidlapai, kas tika arī prezentēta Nevalstisko organizāciju un Ministru kabineta sadarbības memoranda īstenošanas padomes sēdē.
Noteikumu projektā paredzēts, ka organizācijām Vadības ziņojumā jāsniedz:
  - vispārīga informācija par organizāciju, t.i., nosaukums, juridiskā adrese, reģistrācijas numurs un datums, organizācijas darbības joma (norāda brīvprātīgi pārskata gadā aktuālo organizācijas darbības jomu atbilstoši  Ministru kabineta 2015.gada 22.decemra noteikumos Nr.779 “Biedrību un nodibinājumu klasificēšanas noteikumi” klasifikatoram), organizācijas darbības mērķi, atsevišķi norādot mērķus, kuri pārskata gadā ir mainījušies (izslēgti, papildināti), vai organizācijai ir sabiedriskā labuma organizācija statuss, ziņas par valdes locekļiem - vārds, uzvārds un amatā stāšanās datums, atbrīvošanas datums, ziņas par grāmatvedi, kas parakstīja gada pārskatu – vārds, uzvārds, ziņas par zvērinātu revidentu (ja tāds ir) vai ziņas par revīzijas institūciju Biedrību un nodibinājumu likuma izpratnē, svarīgākie notikumi pārskata gadā un nākotnes perspektīvas.
- saskaņā ar Biedrību un nodibinājumu likuma 52.panta otro daļu, biedrības gada pārskatu vai tā daļas – ieņēmumu un izdevumu pārskatu un ziedojumu un dāvinājumu pārskatu – pārbauda saimnieciskās un finansiālās darbības revīzijas institūcija vai zvērināts revidents. Līdz ar to noteikumu projektā ir iekļauta prasība, ka jāsniedz ziņas par revīzijas institūciju, ko pieprasa Biedrību un nodibinājumu likums.
 - vispārīga informācija par brīvprātīgo darbu saskaņā ar Brīvprātīgā darba likumu. Saskaņā ar Brīvprātīgā daba likuma 7.panta otrās daļas 9.punktu brīvprātīgā darba organizētājam ir pienākums reizi gadā, iesniedzot gada pārskatu, sniegt informāciju par brīvprātīgo darbu, norādot brīvprātīgā darba vietu, brīvprātīgā darba veicēju kopskaitu konkrētā brīvprātīgā darba vietā, brīvprātīgā darba veicēju nostrādāto stundu kopskaitu, pēc brīvprātīgā darba organizatora ieskatiem nozīmīgākos pasākumus, projektus, aktivitātes un citu informāciju.
Tā kā šāda informācija ir jāsniedz visām organizācijām, kuras organizē brīvprātīgo darbu, neatkarīgi no tā, vai grāmatvedība tiek kārtota vienkāršā vai divkāršā ieraksta sistēmā, kā arī, lai atvieglotu organizācijām darbu un nebūtu jāsagatavo atsevišķa atskaite papildus noteikumu projektā paredzētajām gada pārskata sastāvdaļām, paredzēts ar šo Brīvprātīgā darba likumā noteikto informāciju papildināt ar Vadības ziņojumā sniedzamo informāciju.
Latvijas Pilsoniskās alianses organizētājā Domnīcā "Atbildība un caurskatāmība pilsoniskās sabiedrības sektorā" izstrādātā prototipa biedrību un nodibinājumu gada pārskatu veidlapas parauga, turpmāk visām organizācijām būs jāsniedz arī informācija, piemēram, par biedrības, arodbiedrības un to apvienību biedru skaitu, ziņas par organizācijas struktūru (apraksts vai organizatoriskā shēma, piemēram, aprakstot vai ir biedru sapulces, valde, padome u.c., vai organizācijai izveidotas struktūrvienības vai tā ir dalībnieks citās juridiskās personās, norādot šo informāciju), informāciju par darbību regulējošo politiku, ja tāda ir, informāciju par lēmumu pieņemšanas procesu (par kādiem jautājumiem lemj biedri vai organizācijai ir stratēģija un vadības sistēma) un par finanšu pārvaldību (kā tiek nodrošināta finanšu plānošana un kontrole) u.c. informācija par organizāciju. Nepieciešamība šādas informācijas uzrādīšanai vadības ziņojumā izriet no, tā, ka Latvijā pastāv vairāki datu reģistri, kuros apkopo informāciju par organizāciju darbību, taču informācija reģistros ir fragmentēta un par vienu organizāciju reģistrā uzkrātie dati var pat atšķirties. Pētījumā "Par pilsoniskās sabiedrības organizāciju sektoru Latvijā 2020-2024: Latvijas biedrību un nodibinājumu klasifikācijas problēmas un risinājumi" tika secināts, ka informācija reģistros par vienu organizāciju var atšķirties un būt pat pretrunīgi, tādēļ būtiski, lai virzītos uz “vienas pieturas aģentūras” principu, kas mazinātu administratīvo slogu biedrībām un nodibinājumiem, kā arī valsts iestādēm, kas atbild par esošajiem reģistriem, un novērstu pretrunīgās informācijas iespējamību. Piedāvātais risinājums ir koncentrēties uz diviem reģistriem:
1) VID EDS, kurā ik gadu biedrības un nodibinājumi iesniedz aktuālo informāciju, taču ir nepieciešami uzlabojumi gada pārskatu veidlapās, lai nodrošinātu, ka tiek iegūta tāda informācija un tādā formātā, kas nepieciešama, lai veiktu korektu informācijas ieguvi;
2) Uzņēmumu reģistrs, kurā tiek iesniegta un uzkrāta informācija par organizāciju tās dibināšanas vai izmaiņu veikšanas gadījumos. Turklāt nepieciešams nodrošināt, lai starp VID EDS un Uzņēmuma reģistra sistēmām notiktu datu aprite, kas nodrošinātu to, ka apkopotā informācija atvērtajos datos pieejami politikas plānotājiem, pētniekiem, finanšu uzraugiem, potenciālajiem atbalstītājiem un sabiedrībai kopumā.
Vienlaikus biedrības un nodibinājumi ieņem arvien nozīmīgāku lomu valsts dzīvē jeb pilsoniskajai sabiedrībai pieaug pilnvaras un būtiska ir iesaistīto pušu uzticēšanās katrai organizācijai, kā arī sektora reputācija. Tāpēc ir būtiski, lai biedrības un nodibinājumi atbildīgi izmantotu šīs pilnvaras, ieviešot organizāciju darbībā augstus standartus, tai skaitā izstrādājot un īstenojot pašregulācijas mehānismus, kur neatņemama sastāvdaļa ir atbildība un caurskatāmība.
Lai rastu risinājumus, kas veicina labu pārvaldību sektorā, vienlaikus uzlabojot atskaitīšanās procedūras (vienotas un organizācijām atvieglotas atskaites, nodrošinātu vienkopus pieejamu informāciju biedriem, sabiedrībai, donoriem, uzraugošām iestādēm, bankām), iniciatīvas “Sabiedrības līdzdalība – atslēga demokrātijas nākotnei” ietvaros domnīcā "Atbildība un caurskatāmība pilsoniskās sabiedrības sektorā", tika izstrādāts prototips biedrību un nodibinājumu gada pārskata veidlapai un labas pārvaldības vadlīnijas. Veidlapas prototips un vadlīnijas tika veidotas, balstoties uz aptauju par gada pārskatiem un to būtību 1) biedrībām un nodibinājumiem 2) Iesaistītajām pusēm, rezultātiem. Izstrādātie prototipi paredz diferencēt sniedzamo informāciju nepieciešamību (obligātie/izvēles).
Visaptveroša informācija par organizācijām ir priekšnoteikums, lai varētu tikt veikta efektīva sektora analītika, uzraudzība un ieviesta datos balstīta pilsoniskās sabiedrības attīstības politika. Pretējā gadījumā esošie reģistri ne tikai nedod skaidru priekšstatu par sektoru, bet arī rada negatīvas sekas, jo:
nav iespējams analizēt pilsoniskās sabiedrības organizācijas, to darbības jomas, kā arī finanšu un citus rādītājus, tai skaitā attīstības tendences;
nav iespējams izvērtēt biedrību un nodibinājumu sektora sociālekonomisko pienesumu kopumā un konkrētā nozarē;
nav iespējams veidot datos balstītu un mērķtiecīgu valsts atbalsta politiku, tai skaitā nozariskā un reģionālā griezumā;
liedz mērķēti sasniegt noteiktu jomu organizācijas, kad tas ir nepieciešams, piemēram, lai identificētu potenciālos valsts atbalsta saņēmējus;
Šī nenoteiktība arī rada paaugstinātu NVO riska novērtējumu organizāciju attiecībās ar finanšu sektoru, uz ko norāda Finanšu izlūkošanas dienests.
Ņemot vērā Latvijas Pilsoniskās alianses organizētājā Domnīcā “Atbildība un caurskatāmība pilsoniskās sabiedrības sektorā” izteikto priekšlikumu, gada pārskata sastāvdaļu "Vadības ziņojums" paredzēts sagatavot strukturizētā veidā atbilstoši 7.pielikumam.
Organizācijai, kurai ir sabiedriskā labuma organizācijas statuss, ir jāsniedz obligātas ziņas, kas izriet no Sabiedriskā labuma organizāciju likuma.
Saskaņā ar Sabiedriskā labuma organizāciju likuma 3.pantu, sabiedriskā labuma organizācijas ir biedrības un nodibinājumi, kuru statūtos, satversmē vai nolikumā norādītais mērķis ir sabiedriskā labuma darbība, kā arī reliģiskās organizācijas un to iestādes (turpmāk – reliģiskās organizācijas), kuras veic sabiedriskā labuma darbību, ja šīm biedrībām, nodibinājumiem un reliģiskajām organizācijām piešķirts sabiedriskā labuma organizācijas statuss un ja tās izlieto savus ienākumus darbībām, kurām nav komerciāla rakstura un kuras vērstas uz sabiedriskā labuma darbības nodrošināšanu, ievērojot šā likuma11. un 12.pantā noteiktos ierobežojumus. Tāpat saskaņā ar Ministru kabineta 2010.gada 5.maija noteikumos Nr.407 “Noteikumi par biedrības, nodibinājuma, reliģiskās organizācijas vai tās iestādes iepriekšējā gada darbības pārskata un turpmākās darbības plāna veidlapas paraugu” (turpmāk – MK 407) (izdoti saskaņā ar Sabiedriskā labuma organizāciju likuma 7.panta otro daļu), visām sabiedriskā labuma organizācijām ir jāsniedz detalizēta informācija par iepriekšējā gada darbības pārskatu un turpmākās darbības plānu.
Lai atvieglotu sabiedriskā labuma organizācijām darbu un tām nebūtu jāsagatavo atsevišķa veidlapa, nepieciešamo obligāto informāciju, ko nepieciešams sagatavot un iesniegt saskaņā ar Sabiedriskā labuma organizāciju likumu un uz tā pamata izdotajiem MK 407, ir paredzēts iekļaut Vadības ziņojumā. Vadības ziņojuma gada pārskata daļā, kas attiecas uz organizāciju, kurai ir piešķirts sabiedriska labuma organizācijas statuss daļa norādāmā informācija dublējas ar informāciju, kas jāsniedz ziedojumu un dāvinājumu pārskata pielikumā “Detalizētā informācija par izlietotajiem ziedojumiem un dāvinājumiem” (6.pielikums). Tas ir saistīts ar to, ka organizācijas, kurai ir piešķirts sabiedriskā labuma organizācijas statuss, gada pārskata vadības ziņojuma attiecīgā daļa tiks publiskota VID publiskojamās datu bāzes sadaļā Sabiedriskā labuma organizācijas (šobrīd VID publiskojamās datu bāzes sadaļā Sabiedriskā labuma organizācijas tiek publiskota informācija, ko sabiedriskā labuma organizācijām nepieciešams sagatavot un iesniegt saskaņā ar Sabiedriskā labuma organizāciju likumu un uz tā pamata izdotajiem MK 407).
Ņemot vērā to, ka organizāciju gada pārskati VID turpmāk VID Elektroniskās deklarēšanas sistēmā tiks iesniegti elektroniski, nepieciešamā informācija, kas jānorāda organizācijai, kurai ir piešķirts sabiedriskā labuma organizācijas statuss, kas tiek prasīta Vadības ziņojumā un kura ir norādīta arī gada pārskatā "Detalizētā informācija par izlietotajiem ziedojumiem un dāvinājumiem" (6.pielikums), automātiski ielasīsies gada pārskata sadaļā Vadības ziņojums no gada pārskata "Detalizētā informācija par izlietotajiem ziedojumiem un dāvinājumiem".
Sakarā ar to, ka organizācijai, kura grāmatvedību kārto vienkāršā ieraksta sistēmā, nav jāsagatavo gada pārskata sastāvdaļa "Gada pārskata paskaidrojums", tad, lai gūtu skaidru un patiesu priekšstatu par šādas organizācijas rīcībā esošiem pamatlīdzekļiem, vadības ziņojumā ir jāsniedz informācija par organizācijas mērķu sasniegšanai un saimnieciskajā darbībā izmantoto pamatlīdzekļu (pa veidiem) atlikušos vērtību.
Lai atvieglotu organizācijām darbu pie vadības ziņojuma aizpildīšanas, sadarbībā ar nevalstisko organizāciju pārstāvjiem, tiks sagatavots metodiskais materiāls.

Par IX nodaļu  "Gada pārskata pārbaude un iesniegšana"
Noteikumu projektā paredzēts saglabāt un redakcionāli precizēt MK 808 normas attiecībā uz organizācijas gada pārskata vai saīsinātā gada pārskata pārbaudi un iesniegšanu:
- biedrībai vai nodibinājumam, kam piešķirts sabiedriskā labuma statuss, apgrozījums (ieņēmumi) no saimnieciskajiem darījumiem pārskata gadā ir lielāks par 800 000 euro, tā gada pārskatu  revidē (pārbauda) un par veiktās revīzijas (pārbaudes) rezultātiem revidenta ziņojumu sniedz zvērināts revidents (vairāki zvērināti revidenti) vai zvērinātu revidentu komercsabiedrība (turpmāk — zvērināts revidents) atbilstoši Revīzijas pakalpojumu likumam;
- ja gada pārskatu pārbauda Biedrību un nodibinājumu likumā noteiktā finansiālās darbības revīzijas institūcija, tad vismaz vienam šīs revīzijas institūcijas loceklim, ir jābūt kompetentam grāmatvedības vai revīzijas jautājumos.
Tas nozīmē, lai revīzijas institūcija arī varētu veikt kvalitatīvu biedrības, nodibinājuma un arodbiedrības organizācijas gada pārskatu vai tā daļas pārbaudi tās sastāvā ir jābūt personai ar zināšanām grāmatvedības vai revīzijas jomā.
Saskaņā ar Grāmatvedības likuma 34.panta otrās daļas 1.punktu grāmatveža kompetenci minētajos grāmatvedības jautājumos apliecina attiecīgs izglītības dokuments (diploms vai apliecība), kā arī tāda fiziskā persona, kuras kompetenci šajā punktā minētajos grāmatvedības jautājumos apliecina pieredze vai atbilstošs zināšanas grāmatvedības jomā apliecinošs sertifikāts. Līdz ar to vismaz vienam revīzijas institūcijas loceklim ir jāatbilst Grāmatvedības likumā noteiktajiem grāmatveža kompetences kritērijiem vai jābūt kompetentam revīzijas jautājumos.
Noteikumu projektā ir iekļautas jaunas prasības:
- organizācijas gada pārskatu vai saīsināto gada pārskatu pārbauda saskaņā ar Biedrību un nodibinājumu likumā un šajos noteikumos noteiktajām prasībām (MK 808 nav atsauces uz Biedrību un nodibinājumu likumu); 
- organizācijai, iesniedzot gada pārskatu Valsts ieņēmumu dienestam (turpmāk – VID), jāpievieno arī finansiālās darbības revīzijas institūcijas sniegtā ziņojuma, kas sagatavots brīvā formā, atvasinājums;
- organizācija Biedrību un nodibinājumu likumā noteiktajā termiņā iesniedz VID (elektroniskās deklarēšanas sistēmā) valdes parakstītu gada pārskata vai saīsinātā gada pārskatu, tam pievienojot zvērināta revidenta vai finansiālās darbības revīzijas institūcijas brīvā formā sagatavoto ziņojumu. Organizācijas valde ir atbildīga par gada pārskata vai saīsinātā gada pārskata  sagatavošanu, pārbaudi un iesniegšanu.
- organizācijas gada pārskatu, izņemot vadības ziņojumu,  paraksta arī tā persona (grāmatvedis vai ārpakalpojuma grāmatvedis, brīvprātīgā darba veicējs), kas ar organizāciju ir noslēdzis rakstveida līgumu, norādot vārdu, uzvārdu un pilnu amata nosaukumu vai sabiedrības nosaukumu vai komersanta firmu un amata nosaukumu.
Minētā prasība ir saskaņota ar komercsabiedrībām noteikto, jo saskaņā ar Gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu likuma 95.panta piekto daļu, kas nosaka, ka finanšu pārskatu un konsolidēto finanšu pārskatu paraksta arī tā persona (grāmatvedis vai ārpakalpojuma grāmatvedis), kas ar sabiedrību ir noslēgusi rakstveida līgumu, kurā noteikti šīs personas pienākumi, tiesības un atbildība grāmatvedības kārtošanas jautājumos, un sagatavojusi minēto pārskatu, norādot vārdu, uzvārdu un pilnu amata nosaukumu vai sabiedrības nosaukumu vai komersanta firmu un amata nosaukumu. Sabiedrība, kurā ir grāmatvedības struktūrvienība un grāmatvedības darbinieki, var noteikt par grāmatvedības kārtošanu un gada pārskata sagatavošanu atbildīgo personu (piemēram, galveno grāmatvedi), kura paraksta finanšu pārskatu un konsolidēto finanšu pārskatu. Šādā gadījumā finanšu pārskatā un konsolidētajā finanšu pārskatā norāda šīs personas vārdu, uzvārdu un pilnu amata nosaukumu.
Savukārt nosacījums, ka grāmatvedis neparaksta vadības ziņojumu izriet no tā, ka vadības ziņojumā nav iekļauta finanšu informācija, un to sagatavo organizācijas valde nevis grāmatvedis;
- turpmāk organizācijām gada pārskats būs jāiesniedz VID tikai elektroniskās deklarēšanas sistēmā. Tātad turpmāk organizācijas nevarēs iesniegt VID gada pārskatus papīra formā;
- turpmāk VID automātiski nodrošinās, ka gada pārskata 7.pielikuma “Vadības ziņojums” ceturtajā daļā “Informācija, ko sniedz organizācija, kurai ir piešķirts sabiedriskā labuma organizācijas statuss” sniegtā informācija tiek publiskota VID publiskojamā datu bāzē saskaņā ar Sabiedriskā labuma organizācijas likumā paredzēto (šobrīd šāda prasība eksistē un VID publiskojamajā datu bāzē, sadaļā Sabiedriskā labuma organizācijas tiek publiskota informācija, ko sabiedriskā labuma organizācijām nepieciešams sagatavot un iesniegt saskaņā ar Sabiedriskā labuma organizāciju likumu un uz tā pamata izdotajiem MK 407).
Noteikumu projektā vairs nav norādīts gada pārskata iesniegšanas termiņš, jo gada pārskata iesniegšanas termiņš ir noteikts Biedrību un nodibinājumu likuma 52.panta trešajā daļā.
Noteikumu projektā ir paredzēts, ka Valsts ieņēmumu dienests nodod gada pārskatu Uzņēmumu reģistram, izņemot ziedojumu un dāvinājumu pārskatā uzrādītos fizisko personu identifikācijas datus.

Ar noteikumu projektu paredzēts atzīt par spēku zaudējušiem MK 808.

Noteikumu projekta noslēguma jautājumos paredzēts, ka noteikumu atsevišķas jaunās prasības, kas nebija iekļautas MK 808, būs piemērojamas, sākot ar 2023.pārskata gadu:
1) jaunu posteņu izveidošana:
- “Pamatlīdzekļu izveidošana un nepabeigto celtniecības objektu izmaksas”;
- “Nākamo periodu izmaksas”;
- “Nākamo periodu ieņēmumi”;
- “Izdevumi saimnieciskās darbības veikšanai”;
- “Ieņēmumu un izdevumu starpība no saimnieciskās darbības”;
2) prasības ziedojumu un dāvinājuma pārskatā “Ziedojumu un dāvinājumu pārskata shēma” atsevišķi norādīt saņemto ziedojumu un dāvinājumu summas skaidrā naudā un bezskaidrā naudā un uzrādīt to atlikumus uz gada sākumu un gada beigām;
3) prasība “Vadības ziņojums” sagatavot 7.pielikumā noteiktajā strukturizētajā formā. Līdz ar to “Vadības ziņojumu” organizācijas par 2022.pārskatu gadu sagatavos brīvā formā, sniedzot noteikumu projektā noteikto  informāciju.
4) biedrības un nodibinājumi, kam piešķirts sabiedriskā labuma organizācijas statuss, ziedojumu un dāvinājumu pārskata 2.pielikumā "Detalizētā informācija par izlietotajiem ziedojumiem un dāvinājumiem" par 2022.gada pārskata gadu norāda tikai kopējo sabiedriskā labuma guvēju skaitu (personas), bet sabiedriskā labuma guvēju skaitu sadalījumā pa veidiem – fiziskas personas, objekts, teritorija – tām vajadzēs norādīt, sākot ar 2023. pārskata gadu. Tas ir, sagatavojot gada pārskatu par 2022.gadu, organizācijām nav jāpiemēro noteikumu projekta 87.8.1., 87.8.2. un 87.8.3.apakšpunkts;
5) ņemot vērā to, ka VID EDS nebūs pieejami jauno noteikumu pielikumi, organizācija gada pārskatu vai saīsināto gada pārskatu un zvērināta revidenta ziņojumu (ja tāds ir nepieciešams) vai finansiālās darbības revīzijas institūcijas ziņojumu par 2022.gada pārskata gadu var iesniegt Valsts ieņēmumu dienestā arī papīra formā.
 
Šāda atkāpe ir saistīta ar to, ka Valsts ieņēmumu dienestam nav pietiekošu resursu, lai nodrošinātu, ka VID EDS tiktu veiktas visas izmaiņas saistībā ar jaunajiem MK.
Vai ir izvērtēti alternatīvie risinājumi?
Vai ir izvērtēts prasību un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem?
Apraksts
Izvērtēts un secināts, ka noteikumu projekts neradīs administratīvo slogu uzņēmumiem un papildus izmaksas neradīs, jo šobrīd Biedrību un nodibinājumu likums jau nosaka pienākumu biedrībām, nodibinājumiem un arodbiedrībām sagatavot gada pārskatu, kura sagatavošanas un iesniegšana notiek atbilstoši MK 808. Tāpat jau šobrīd, saskaņā ar Brīvprātīgā darba likumā noteikto, organizācijām ir jāsniedz informācija par brīvprātīga darba veicējiem, kas jāpievieno gada pārskatam papildus brīvā veidā sagatavotā formā un saskaņā ar MK 407, visām sabiedriskā labuma organizācijām, papildus gada pārskatam, ir jāsniedz detalizēta informācija/veidlapa par iepriekšējā gada darbības pārskatu un turpmākās darbības plānu. Lai atvieglotu un samazinātu administratīvo slogu organizācijām noteikumu projektā ir iestrādātas prasības, kas izriet no Brīvprātīgā darba likuma un MK 407, līdz ar to organizācijām tiek samazināts iesniedzamo atskaišu/veidlapu skaits un netiek palielināts laika patēriņš, sagatavojot gada pārskatu pēc jaunajām prasībām.
 Pēc VID datiem 2020.gadā iesniegto biedrību, nodibinājumu un arodbiedrību pilnu gada pārskatu –bilances, ieņēmumu un izdevumu pārskatu un ziedojumu un dāvinājumu pārskatu un pielikuma skaits – 9095.
Iesniegto biedrību, nodibinājumu un arodbiedrību gada pārskata daļas – ieņēmumu un izdevumu pārskatu un ziedojumu un dāvinājumu pārskatu skaits – 9904
Biedrību, nodibinājumu un arodbiedrību skaits, kuru apgrozījums (ieņēmumi) no saimnieciskajiem darījumiem ir līdz 100 000 euro - 18871 .
Biedrību, nodibinājumu un arodbiedrību skaits, kuru apgrozījums (ieņēmumi) no saimnieciskajiem darījumiem pārsniedz 100 000 euro – 128
Līdz ar to, ņemot vērā VID sniegtos datus par 2020.gadu, biedrību, nodibinājumu un arodbiedrību skaits, kas pēc noteikumu projekta spēkā stāšanās sagatavotu pilnu gada pārskatu, gandrīz pusei noteikumu projekta subjektu administratīvais slogs tiks būtiski samazināts, t.i., tas būtiski samazināsies 8 967 organizācijām.

1.4. Izvērtējumi/pētījumi, kas pamato TA nepieciešamību

1.5. Pēcpārbaudes (ex-post) izvērtējums

Vai tiks veikts?

1.6. Cita informācija

-
2. Tiesību akta projekta ietekmējamās sabiedrības grupas, ietekme uz tautsaimniecības attīstību un administratīvo slogu
Vai projekts skar šo jomu?

2.1. Sabiedrības grupas, kuras tiesiskais regulējums ietekmē, vai varētu ietekmēt

Fiziskās personas
Juridiskās personas
  • biedrības, nodibinājumi un arodbiedrības un to apvienības
Ietekmes apraksts
Noteikumu projekts ietekmēs biedrības, nodibinājumus un arodbiedrības un arodbiedrību apvienības, kuras grāmatvedību kārto vienkāršā ieraksta sistēmā, gan divkāršā ieraksta sistēma.
Noteikumu projekts aizstās pašlaik spēkā esošos MK 808. Noteikumu projekts tieši neietekmēs tautsaimniecību un uzņēmējdarbības vidi, tā kā ar to tiek pārņemts regulējums, kas pašlaik ietverts MK 808, to saskaņojot ar citos grāmatvedību un citos normatīvajos aktos lietoto terminoloģiju, kā arī pašreizējām juridiskās tehnikas prasībām.
Noteikumu projektā paredzētais regulējums nemaina tiesības un pienākumus, kā arī veicamās darbības, bet nodrošinās ērtāku grāmatvedību reglamentējošo prasību piemērošanu. Noteikumu projekts paredz organizācijām samazināt iesniedzamo atskaišu/veidlapu skaitu, jo turpmāk organizācijām nebūs papildus gada pārskatam jāsagatavo un jāiesniedz atskaite par brīvprātīgo darbu un sabiedriskā labuma organizācijām atskaite par iepriekšējā gada darbības pārskatu un turpmākās darbības plānu.

2.2. Tiesiskā regulējuma ietekme uz tautsaimniecību

Vai projekts skar šo jomu?

2.3. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums

Vai projekts skar šo jomu?

2.4. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums

Vai projekts skar šo jomu?
3. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
Vai projekts skar šo jomu?
Rādītājs
2022
saskaņā ar valsts budžetu kārtējam gadam
izmaiņas kārtējā gadā, salīdzinot ar valsts budžetu kārtējam gadam
Turpmākie trīs gadi (euro)
2023
2024
2025
saskaņā ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
saskaņā ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
1
2
3
4
5
6
7
8
1. Budžeta ieņēmumi
0
0
0
0
0
0
0
1.1. valsts pamatbudžets, tai skaitā ieņēmumi no maksas pakalpojumiem un citi pašu ieņēmumi
0
0
0
0
0
0
0
1.2. valsts speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
1.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
0
0
0
2. Budžeta izdevumi
0
0
0
123 387
0
8 637
8 637
2.1. valsts pamatbudžets
0
0
0
123 387
0
8 637
8 637
2.2. valsts speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
2.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
0
0
0
3. Finansiālā ietekme
0
0
0
-123 387
0
-8 637
-8 637
3.1. valsts pamatbudžets
0
0
0
-123 387
0
-8 637
-8 637
3.2. speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
3.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
0
0
0
4. Finanšu līdzekļi papildu izdevumu finansēšanai (kompensējošu izdevumu palielinājumu norāda ar "-" zīmi)
0
0
0
0
0
0
0
5. Precizēta finansiālā ietekme
0
-123 387
-8 637
-8 637
5.1. valsts pamatbudžets
0
-123 387
-8 637
-8 637
5.2. speciālais budžets
0
0
0
0
5.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
6. Detalizēts ieņēmumu un izdevumu aprēķins (ja nepieciešams, detalizētu ieņēmumu un izdevumu aprēķinu var pievienot anotācijas (ex-ante) pielikumā)
Valsts ieņēmumu dienestam informācijas sistēmu izmaiņu veikšanai 2023.gadā ir nepieciešams papildu finansējums 123 387 EUR apmērā, tai skaitā: 
Nodokļu informācijas sistēmā (NIS) (90 c/d; 1 c/d cena 641,30 EUR) – 57 717 EUR;
Elektroniskās deklarēšanas sistēmā (EDS) (93 c/d; 1 c/d cena 641,30 EUR) – 59 640,90 EUR;
Maksājumu administrēšanas informācijas sistēmā (MAIS) (9,4 c/d; 1 c/d cena 641,30 EUR) – 6 028,22 EUR.
2024.gadam un turpmākiem gadiem uzturēšanas izdevumu segšanai papildus ir nepieciešams finansējums 8 637 EUR apmērā.
6.1. detalizēts ieņēmumu aprēķins
-
6.2. detalizēts izdevumu aprēķins
-
7. Amata vietu skaita izmaiņas (palielinājuma gadījumā: izvērsts pamatojums, izvērtējums par esošo resursu pārskatīšanas iespējām, t.sk. vakanto štata vietu, ilgstošo vakanču izmantošanu u.c.)
-
Cita informācija
Jautājums par papildu nepieciešamo finansējumu Valsts ieņēmumu dienestam 2023.gadam un turpmākajiem gadiem skatāms Finanšu ministrijas resora izdevumu pārskatīšanās procesā vai Ministru kabinetā likumprojekta “Par valsts budžetu 2023.gadam” un likumprojekta “Par vidēja termiņa budžeta ietvaru 2023., 2024. un 2025.gadam” sagatavošanas procesā kopā ar visu ministriju un centrālo valsts iestāžu iesniegtajiem prioritāro pasākumu pieteikumiem.

4.1.1. Ministru kabineta 2010.gada 5.maija noteikumi Nr.407 “Noteikumi par biedrības, nodibinājuma, reliģiskās organizācijas vai tās iestādes iepriekšējā gada darbības pārskata un turpmākās darbības plāna veidlapas paraugu”

Pamatojums un apraksts
Tiks veiktas nepieciešamās izmaiņas MK 407 noteikumos, lai nedublētu prasības ar noteikumu projektā iekļautajām normām. Grozījumi MK 407 tiks veikti ne vēlāk, kā līdz brīdim, kad būs jāsniedz jaunie gada pārskati/darbības pārskati.
Atbildīgā institūcija
Finanšu ministrija
-
5. Tiesību akta projekta atbilstība Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām
Vai projekts skar šo jomu?

5.3. Cita informācija

Apraksts
-

6.1. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas

Valsts un pašvaldību institūcijas
Valsts ieņēmumu dienests, Valsts kase
Nevalstiskās organizācijas
Biedrības
Cits
-

6.2. Sabiedrības līdzdalības organizēšanas veidi

6.3. Sabiedrības līdzdalības rezultāti

Noteikumu projekts tika izskatīts un konceptuāli saskaņots darba grupā, kas izveidota ar Finanšu ministrijas 2018.gada 3.maija rīkojumu Nr.150 jauna likuma “Par grāmatvedību”, kā arī uz jaunā likuma pamata  izdodamo Ministru kabineta noteikumu projektu izstrādei (turpmāk – darba grupa). Darba grupas sastāvā bez Finanšu ministrijas pārstāvjiem bija Valsts kases, Valsts ieņēmumu dienesta, Finanšu un kapitāla tirgus komisijas un Latvijas Bankas pārstāvji, kā arī Biznesa augstskolas “Turība” pārstāvji. Privāto sektoru darba grupā pārstāvēja Latvijas Republikas Grāmatvežu asociācija un Latvijas Zvērinātu revidentu asociācija. Darba grupas sēdēs kā pieaicinātās personas piedalījās arī Latvijas Republikas Ārpakalpojumu grāmatvežu asociācijas un Latvijas tirdzniecības un rūpniecības kameras pārstāvji.
Noteikumu projekta izstrādes gaitā darba grupas sēdēs iesaistītie Latvijas Republikas Grāmatvežu asociācijas, Latvijas Zvērinātu revidentu asociācijas, Latvijas Republikas ārpakalpojumu grāmatvežu asociācijas un Latvijas tirdzniecības un rūpniecības kameras pārstāvji izvērtēja visas pašlaik spēkā esošās MK 808 normas un darba grupas sēdēs vai elektroniskā viedokļu saskaņošanā pauda viedokli par noteikumu projektā iekļaujamo regulējumu.
Noteikumu projekta gada pārskata sastāvdaļas “Vadības ziņojums” saturs un forma tika izstrādāts, ņemot vērā Latvijas Pilsoniskās alianses organizētājā  Domnīcā “Atbildība un caurskatāmība pilsoniskās sabiedrības sektorā” izstrādātais prototips biedrību un nodibinājumu gada pārskatu veidlapai, kas tika arī prezentēta Nevalstisko organizāciju un Ministru kabineta sadarbības memoranda īstenošanas padomes sēdē.
Sabiedrības pārstāvji varēja līdzdarboties projekta izstrādē, rakstveidā sniedzot viedokļus par projektu, kas 2022.gada  14.februārī publicēts Finanšu ministrijas tīmekļvietnē sadaļā  “Sabiedrības līdzdalība” – “Tiesību aktu projekti” - “Grāmatvedības politika” (https://www.fm.gov.lv/lv/mk-noteikumu-projekts-noteikumi-par-biedribu-nodibinajumu-un-arodbiedribu-gada-parskatiem-un-gramatvedibas-kartosana-vienkarsa-ieraksta-sistema).
Plānots, ka pēc noteikumu projekta pieņemšanas Finanšu ministrijas pārstāvji sniegs skaidrojumus publiskajā telpā dažāda formāta pasākumos, kā arī presē un medijos.
Noteikumu projekts vairākkārt tika nosūtīts saskaņošanai nevalstiskajām organizācijām, kā arī tika noorganizēta  tikšanās (attālināti). Šajā tikšanās laikā sniegtie priekšlikumi tika ņemti vērā un iestrādāti noteikumu projektā.
Noteikumu projekts prezentēts Nevalstisko organizāciju un Ministru kabineta sadarbības memoranda īstenošanas padomes sēdē 2022.gada 23.februārī un uzklausīti padomes ieteikumi tā saturam.
 

6.4. Cita informācija

-
7. Tiesību akta projekta izpildes nodrošināšana un tās ietekme uz institūcijām
Vai projekts skar šo jomu?

7.1. Projekta izpildē iesaistītās institūcijas

Institūcijas
  • Valsts ieņēmumu dienests

7.2. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums

Vai projekts skar šo jomu?

7.3. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums

Vai projekts skar šo jomu?

7.4. Projekta izpildes ietekme uz pārvaldes funkcijām un institucionālo struktūru

Ietekme
Jā/Nē
Skaidrojums
1. Tiks veidota jauna institūcija
-
2. Tiks likvidēta institūcija
-
3. Tiks veikta esošās institūcijas reorganizācija
-
4. Institūcijas funkcijas un uzdevumi tiks mainīti (paplašināti vai sašaurināti)
-
5. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu efektivizācija
-
6. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu digitalizācija
-
7. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu optimizācija
-
8. Cita informācija
-

7.5. Cita informācija

-
8. Horizontālās ietekmes

8.1.1. uz publisku pakalpojumu attīstību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.2. uz valsts un pašvaldību informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstību

Vai projekts skar šo jomu?
Apraksts
Paredzēto noteikumu rezultātā būs nepieciešams veikt izmaiņas  Valsts ieņēmumu dienesta informācijas sistēmās

8.1.3. uz informācijas sabiedrības politikas īstenošanu

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.4. uz Nacionālā attīstības plāna rādītājiem

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.5. uz teritoriju attīstību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.6. uz vidi

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.7. uz klimatneitralitāti

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.8. uz iedzīvotāju sociālo situāciju

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.9. uz personu ar invaliditāti vienlīdzīgām iespējām un tiesībām

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.10. uz dzimumu līdztiesību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.11. uz veselību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.12. uz cilvēktiesībām, demokrātiskām vērtībām un pilsoniskās sabiedrības attīstību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.13. uz datu aizsardzību

Vai projekts skar šo jomu?
Apraksts
Saskaņā ar Grāmatvedības likumu, veicot attiecīgajās normās paredzēto personas datu apstrādi, personām ir pienākums ievērot Eiropas Parlamenta un Padomes 2016.gada 27.aprīļa Regulu (ES) 2016/679 par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti, un ar ko atceļ Direktīvu 95/46/EK Fizisko personu datu aizsardzības likuma noteiktās prasības un personas datu apstrādes principus. Vienlaikus personai ir jānodrošina saimniecisko darījumu apliecinošo dokumentu glabāšana. Atzīmējam, ka par veiktajiem saimnieciskajiem darījumiem ierakstus grāmatvedības reģistros izdara, pamatojoties uz attaisnojuma dokumentiem, kuros ietverta informācija par darījumā iesaistīto personu (tajā skaitā personas dati), kas apliecina saimnieciskā darījuma esamību, lai tādējādi grāmatvedības jautājumos kvalificēta trešā persona varētu gūt patiesu un skaidru priekšstatu par uzņēmuma finansiālo stāvokli bilances datumā, tā darbības rezultātiem, naudas plūsmu noteiktā laikposmā, kā arī konstatēt katra saimnieciskā darījuma sākumu un izsekot tā norisei.
Vēršam uzmanību uz to, ka attaisnojuma dokuments un grāmatvedības reģistrs nav publisks dokuments, bet gan neizpaužama saimnieciska rakstura informācija.
Atzīmējam, ka Komercnoslēpuma aizsardzības likuma 3.panta otrā daļa noteic, ka: "Grāmatvedībā par komercnoslēpumu nav uzskatāma informācija un dati, kas saskaņā ar normatīvajiem aktiem iekļaujami to fizisko vai juridisko personu pārskatos, kuras veic saimniecisko darbību. Visa pārējā grāmatvedībā esošā informācija uzskatāma par komercnoslēpumu un ir pieejama vienīgi revīziju veicējiem, nodokļu administrācijai, tiesībaizsardzības iestādēm, tiesām, kā arī citām institūcijām normatīvajos aktos paredzētajos gadījumos.” Līdz ar to gan attaisnojuma dokumenti, gan arī grāmatvedības reģistri ir uzskatāmi par komercnoslēpumu un ir pieejami vienīgi revīziju veicējiem, nodokļu administrācijai, tiesībaizsardzības iestādēm, tiesām, kā arī citām institūcijām normatīvajos aktos paredzētajos gadījumos.
Saskaņā ar Grāmatvedības likuma 1.panta pirmās daļas 4.punktu grāmatvedības reģistri ir dokumentu kopums (hronoloģiskie un sistemātiskie reģistri, tai skaitā galvenā grāmata vai žurnāls-virsgrāmata un analītiskās uzskaites reģistri), kur tiek uzkrāta un pēc konkrētām pazīmēm grupēta (sistematizēta) attaisnojuma dokumentos ietvertā informācija par saimnieciskajiem darījumiem. Grāmatvedības reģistri var tikt sagatavoti elektroniskā vai papīra formā. Saimnieciskās darbības ieņēmumu un izdevumu uzskaites žurnāls uzskatāms par hronoloģisko reģistru, kas saskaņā ar Grāmatvedības likuma 28.pantā noteikto ir glabājami 10 gadus.
Pamatojoties uz Ministru kabineta 2021. gada 21. decembra noteikumu Nr. 877 "Grāmatvedības kārtošanas noteikumi" 5.3.apakšpunktu hronoloģiskajos reģistros par katru saimniecisko darījumu norāda arī atsauci uz attaisnojuma dokumentu: dokumenta autors (juridiskās personas nosaukums vai fiziskās personas vārds, uzvārds), dokumenta nosaukums vai saimnieciskā darījuma apraksts, dokumenta sagatavošanas datums un reģistrācijas numurs. Ja grāmatvedības reģistrus kārto elektroniski, izmantojot grāmatvedības datorprogrammu, šajā apakšpunktā minētās informācijas vietā var norādīt unikālu attiecīgā attaisnojuma dokumenta pazīmi (piemēram, numuru, ar kādu attaisnojuma dokuments reģistrēts grāmatvedības datorprogrammā), kas ļauj šo attaisnojuma dokumentu viennozīmīgi identificēt.
Noteikumu projektā ir arī paredzēts, ka fizisko personu identifikācijas dati, kas tiek uzrādīti gada pārskata sastāvdaļā “Ziedojumu un dāvinājumu pārskats” paliek tikai Valsts ieņēmumu dienesta rīcībā un netiek nodoti tālāk Uzņēmumu reģistram publiskošanai.

 

8.1.14. uz diasporu

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.15. uz profesiju reglamentāciju

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.16. uz bērna labākajām interesēm

Vai projekts skar šo jomu?
-

8.2. Cita informācija

-
Pielikumi
Piekrītu
Paziņojums par sīkdatņu lietošanu
Lai nodrošinātu TAP portāla pieejamību, tā darbībai tiek izmantotas tikai obligātās tehniskās sīkdatnes. Esmu informēts par sīkdatņu izmantošanu un, turpinot darboties šajā vietnē, piekrītu to izmantošanai. Lasīt vairāk