Anotācija (ex-ante)

21-TA-1802: Likumprojekts (Grozījumi)
Anotācijas (ex-ante) nosaukums
Tiesību akta projekta "Grozījums Jūras vides aizsardzības un pārvaldības likumā" sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojums (anotācija)
1. Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība

1.1. Pamatojums

Izstrādes pamatojums
Ministrijas / iestādes iniciatīva
Apraksts
Likumprojekts izstrādāts pēc Nacionālo bruņoto spēku iniciatīvas.

1.2. Mērķis

Mērķa apraksts
Likumprojekta mērķis ir noteikt aizliegumu nirt ierobežotās teritorijās jūrā personām, kas sauktas pie kriminālatbildības par tāda noziedzīga nodarījuma izdarīšanu, kas saistīts ar kultūras priekšmetu iznīcināšanu un bojāšanu, kultūras un nacionālā mantojuma iznīcināšanu un nelikumīgām darbībām ar senlietām, ieročiem, sprāgstvielām vai spridzināšanas ietaisēm, neatkarīgi no sodāmības dzēšanas vai noņemšanas. 
Spēkā stāšanās termiņš
Vispārējā kārtība

1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi

Pašreizējā situācija
2016. gada 1. martā stājās spēkā grozījumi Jūras vides aizsardzības un pārvaldības likumā, ar kuriem likums tika papildināts ar 19.1 pantu “Niršanai jūrā noteiktie aizliegumi un ierobežojumi”. Proti, tika izveidots niršanas regulējums jūras rajonos, kuros atrodas vraki un priekšmeti, kuri satur kultūrvēsturiskas vērtības vai sprādzienbīstamus priekšmetus. Regulējuma galvenais mērķis bija nepieļaut nesankcionētu niršanu vietās, kur atrodas priekšmeti, kas var apdraudēt nirējus, valsts drošību un regulēt niršanu rajonos, kuri satur kultūrvēsturiskas vērtības.
Atbilstoši Jūras vides aizsardzības un pārvaldības likuma 19.1 panta sestajai daļai Ministru kabinets nosaka:
1) niršanai ierobežotās teritorijas un niršanai aizliegtās teritorijas;
2) nosacījumus niršanas atļaujas izsniegšanai, kārtību, kādā izsniedz, atsaka izsniegt un anulē atļauju niršanai ierobežotā teritorijā, kā arī izsniegto niršanas atļauju reģistra uzturēšanas kārtību;
3) niršanai ierobežotajās teritorijās izsniegto atļauju izmantošanas nosacījumus;
4) valsts nodevas apmēru un maksāšanas kārtību par atļaujas izsniegšanu niršanai jūrā ierobežotajās teritorijās.
Pamatojoties uz minēto deleģējumu, Ministru kabinets 2016. gada 1. martā izdeva noteikumus Nr. 133 “Noteikumi par niršanu jūrā ierobežotās teritorijās” (turpmāk – MK noteikumi Nr. 133), kas stājās spēkā 2016. gada 9. martā.
MK noteikumu Nr. 133 3.2 apakšpunkts nosaka, ka personai izsniedz atļauju niršanai jūrā ierobežotos rajonos, ja tā ar spēkā stājušos tiesas spriedumu vai prokurora priekšrakstu par sodu nav atzīta par vainīgu tāda noziedzīga nodarījuma izdarīšanā, kas saistīts ar kultūras pieminekļu iznīcināšanu un bojāšanu, nelikumīgām darbībām ar ieročiem, sprāgstvielām vai spridzināšanas ietaisēm.
Minētie ierobežojumi niršanas atļauju izsniegšanai tika noteikti, lai nodrošinātu sabiedrības drošību un kultūrvēsturiskas vērtības saglabāšanu.
Problēmas un risinājumi
Problēmas apraksts
Praksē ir konstatēti gadījumi, ka MK noteikumu Nr. 133 3.2. apakšpunkts tiek interpretēts dažādi, jo nav skaidri noteikts, ka atļaujas netiek izsniegtas neatkarīgi no sodāmības dzēšanas vai noņemšanas. Arī no tiesu prakses ir secināms, ka ierobežojuma gadījumā speciālajā tiesību normā ir tiešā tekstā jāparedz, ka ierobežojums pastāv neatkarīgi no sodāmības dzēšanas vai noņemšanas. Konkrētajā gadījumā MK noteikumu Nr. 133 3.2. apakšpunkta normā tas tā tiešā tekstā nav minēts. Līdz ar to ir nepieciešams precizēt normatīvo regulējumu.
Risinājuma apraksts
Grozījums Jūras vides aizsardzības un pārvaldības likumā, papildinot 19.1 pantu ar 2.1 daļu, nepieciešams, lai likumā nostiprinātu aizliegumu nirt uz ierobežotām jūras teritorijām personām, kas sauktas pie kriminālatbildības par tāda noziedzīga nodarījuma izdarīšanu, kas saistīts ar kultūras priekšmetu iznīcināšanu un bojāšanu, kultūras un nacionālā mantojuma iznīcināšanu un nelikumīgām darbībām ar senlietām, ieročiem, sprāgstvielām vai spridzināšanas ietaisēm, neatkarīgi no sodāmības dzēšanas vai noņemšanas.
MK noteikumu Nr. 133 3.2. apakšpunktā tiek izmantots termins “kultūras pieminekļi”, savukārt Krimināllikuma 79., 229., un 229.1 pantā tiek lietots termins “kultūras priekšmeti”. Līdz ar to likumprojektā termins “kultūras pieminekļi” tiek precizēts atbilstoši Krimināllikumā izmantotajai terminoloģijai “kultūras priekšmeti”.
MK noteikumu Nr. 133 3.2. apakšpunktā un noteikumu anotācijā nav noteikti konkrēti Krimināllikuma panti un to daļas, par kuriem saņemot sodu, persona vairs nevar saņemt niršanas atļauju jūrā ierobežotās teritorijās, tādēļ norādāms, ka niršanas atļauju niršanai ierobežotā teritorijā nevar saņemt persona, kas ir sodīta saskaņā ar Krimināllikuma 79. pantu, 110. panta trešo daļu, 123. panta otro daļu, 175. panta ceturto daļu, 176. panta ceturto daļu, 177. panta trešo daļu, 179. panta trešo daļu, 183. panta otro daļu, 184. panta otro un trešo daļu, 190.1, 229. panta otro daļu, 229.1, 233., 309. panta otro un trešo daļu (par Krimināllikuma pantu - 110., 123., 175., 176., 177., 179., 183., 184., 190.1, 233., 309. pantu pārkāpšanu, ja pārkāpums izdarīts, izmantojot sprāgstošas vielas šaujamieročus vai munīciju), 236., 237. un 346.pantu.
Ņemot vērā to, ka Sodu reģistrs uzkrāj ziņas tikai par noziedzīga nodarījuma juridisko kvalifikāciju, nevis prettiesisko darbību, tad gadījumos, kad Sodu reģistra sniegtā informācija nebūs pilnīga (trūks informācijas, lai pieņemtu pamatotu lēmumu par atļauju vai atteikumu niršanai ierobežotās teritorijās), plānots organizēt oficiālu saziņu ar Iekšlietu ministrijas Informācijas centru, ar lūgumu sniegt papildu informāciju, ciktāl tas ir iespējams. Attiecīgi no šīs informācijas Krasta apsardzes dienests var izvērtēt tālākās darbības – ir vai nav nepieciešams izgūt tiesas spriedumu, citus iespējamos materiālus par konkrēto personu un tās izdarīto noziedzīgo nodarījumu, lai  noteiktu noziedzīga nodarījuma izdarīšanas veidu (piemēram, vai izmantotas sprāgstvielas) un pamatotu pieņemto lēmumu par niršanas atļaujas izsniegšanu vai atteikumu to izsniegt.
Aizliegums nirt ierobežotās teritorijās personām, kas sauktas pie kriminālatbildības par tāda noziedzīga nodarījuma izdarīšanu, kas saistīts ar kultūras priekšmetu iznīcināšanu un bojāšanu, kultūras un nacionālā mantojuma iznīcināšanu un nelikumīgām darbībām ar senlietām, ieročiem, sprāgstvielām vai spridzināšanas ietaisēm, neatkarīgi no sodāmības dzēšanas vai noņemšanas, nepieciešams, lai mazinātu riskus, ka persona atkārtoti veiks noziedzīgu nodarījumu, novērstu šādu pārkāpumu atkārtošanos un aizsargātu sabiedrības drošību un kultūras vērtību saglabāšanu.
Vai ir izvērtēti alternatīvie risinājumi?
Vai ir izvērtēts prasību un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem?

1.4. Izvērtējumi/pētījumi, kas pamato TA nepieciešamību

1.5. Pēcpārbaudes (ex-post) izvērtējums

Vai tiks veikts?

1.6. Cita informācija

-
2. Tiesību akta projekta ietekmējamās sabiedrības grupas, ietekme uz tautsaimniecības attīstību un administratīvo slogu
Vai projekts skar šo jomu?

2.1. Sabiedrības grupas, kuras tiesiskais regulējums ietekmē, vai varētu ietekmēt

Fiziskās personas
Ietekmes apraksts
Personām, kuras ar spēkā stājušos tiesas spriedumu vai prokurora priekšrakstu par sodu ir atzītas par vainīgām tāda noziedzīga nodarījuma izdarīšanā, kas saistīts ar kultūras priekšmetu iznīcināšanu un bojāšanu, kultūras un nacionālā mantojuma iznīcināšanu un nelikumīgām darbībām ar senlietām, ieročiem, sprāgstvielām vai spridzināšanas ietaisēm, neatkarīgi no sodāmības dzēšanas vai noņemšanas, netiks izsniegta atļauja niršanai jūrā ierobežotās teritorijās.
Juridiskās personas

2.2. Tiesiskā regulējuma ietekme uz tautsaimniecību

Vai projekts skar šo jomu?

2.3. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums

Vai projekts skar šo jomu?

2.4. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums

Vai projekts skar šo jomu?
3. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
Vai projekts skar šo jomu?
Cita informācija
-

4.1.1. Ministru kabineta 2016. gada 1. marta noteikumi Nr. 133 “Noteikumi par niršanu jūrā ierobežotā teritorijā”

Pamatojums un apraksts
Atbilstoši grozījumam Jūras vides aizsardzības un pārvaldības likumā, papildinot likumu ar 19.1 panta 2.1 daļu, tiek veikts grozījums arī Ministru kabineta 2016. gada 1. marta noteikumu Nr. 133 “Noteikumi par niršanu jūrā ierobežotā teritorijā” 3.2. apakšpunktā, sinhronizējot likuma normu ar pakārtotā normatīvā akta normu. 
Atbildīgā institūcija
Aizsardzības ministrija
-
5. Tiesību akta projekta atbilstība Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām
Vai projekts skar šo jomu?

5.3. Cita informācija

Apraksts
-

6.1. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas

Valsts un pašvaldību institūcijas
Aizsardzības ministrija, Nacionālo bruņoto spēku Apvienotais štābs
Nevalstiskās organizācijas
Cits

6.2. Sabiedrības līdzdalības organizēšanas veidi

6.3. Sabiedrības līdzdalības rezultāti

Likumprojekts tika publicēts Tiesību aktu portālā sabiedrības līdzdalībai no 2021. gada 27. decembra līdz 2022. gada 14. janvārim. Par likumprojektu saņemts viens iebildums. Proti, iebilduma iesniedzējs norāda, ka absolūts aizliegums neatkarīgi no sodāmības dzēšanas/noņemšanas nav samērīgs un pārkāpj cilvēktiesības. Pamatots ir minētais aizliegums, kamēr spēkā sodāmība. Sodāmības noņemšana vai dzēšana nozīmē, ka persona jau sasniegusi zināmu resocializācijas pakāpi, ir samazinājies recidīva risks, turklāt arī pārkāpumu apstākļi katrā gadījumā ir individuāli. Tāpēc ierosina šo aizliegumu atstāt spēkā personām līdz sodāmības dzēšanai/noņemšanai.

Norādām, ka plānotais regulējums nav uzskatāms par absolūtu aizliegumu personai, kas vēlas nodarboties ar niršanas darbiem jūrā. Likumprojekts paredz atļaujas neizsniegšanu tikai niršanai ierobežotajām jūras teritorijām, proti, jūrā ierobežotā teritorijā (konkrētās teritorijas ir noteiktas Ministru kabineta noteikumos) un tikai tai personai, kas ar spēkā stājušos tiesas spriedumu vai prokurora priekšrakstu par sodu ir atzīta par vainīgu tāda noziedzīga nodarījuma izdarīšanā, kas saistīts ar kultūras priekšmetu iznīcināšanu un bojāšanu, kultūras un nacionālā mantojuma iznīcināšanu un nelikumīgām darbībām ar senlietām, ieročiem, sprāgstvielām vai spridzināšanas ietaisēm (turpmāk – noziedzīgs nodarījums), neatkarīgi no sodāmības dzēšanas vai noņemšanas.
Latvijas Republikas teritoriālās jūras kopējā platība ir aptuveni 10000 km2. Niršanas darbiem jūrā ierobežotās teritorijas kopējā platība ir aptuveni 650 km2, līdz ar to persona, kas saukta pie atbildības par noziedzīga nodarījuma izdarīšanu, bez ierobežojumiem varēs nodarboties ar niršanas darbiem Latvijas Republikas teritoriālajā jūrā vairāk kā 9000 km2 lielā platībā.
Ņemot vērā norādītos apstākļus, Nacionālie bruņotie spēki, neizsniedzot atļauju niršanas darbu veikšanai jūrā ierobežotā teritorijā noziedzīgu nodarījumu izdarījušai personai, turpinās nodrošināt gan sabiedrības drošību (ierobežotās teritorijās var atrasties dzīvībai un veselībai bīstami priekšmeti), gan tādu kultūras vērtību saglabāšanu, kā kuģu vraki un citas Latvijas ūdeņos nogrimušas mantas, ja tās atrodas norādītajā teritorijā jūrā. Šāds ierobežojums, saskaņā ar Jūras spēku praksi, vēl aizvien ir aktuāls, lai novērstu personu, kas ir izdarījušas konkrētus noziedzīgos nodarījumus, vēlmi izdarīt atkārtotus noziedzīgus nodarījumus.
Vienlaikus jānorāda, ka citos gadījumos, kad personas vēlas veikt kuģu vraku un citas Latvijas ūdeņos nogrimušas mantas izpēti, kas neatrodas jūrā ierobežotā teritorijā, Nacionālo bruņoto spēku Krasta apsardzes dienesta atļauja nav nepieciešama.
Ņemot vērā visu iepriekš norādīto, niršanas atļaujas neizsniegšana personai, kas izdarījusi noziedzīgu nodarījumu, jūrā ierobežotā teritorijā neatkarīgi no sodāmības dzēšanas vai noņemšanas, ir samērīga. Likumprojektā ietvertais aizliegums ir nepieciešams kopējai sabiedrības labklājībai un drošībai.

6.4. Cita informācija

-
7. Tiesību akta projekta izpildes nodrošināšana un tās ietekme uz institūcijām
Vai projekts skar šo jomu?

7.1. Projekta izpildē iesaistītās institūcijas

Institūcijas
  • Iekšlietu ministrijas Informācijas centrs
  • Nacionālo bruņoto spēku Jūras spēku Krasta apsardzes dienests

7.2. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums

Vai projekts skar šo jomu?

7.3. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums

Vai projekts skar šo jomu?

7.4. Projekta izpildes ietekme uz pārvaldes funkcijām un institucionālo struktūru

Ietekme
Jā/Nē
Skaidrojums
1. Tiks veidota jauna institūcija
-
2. Tiks likvidēta institūcija
-
3. Tiks veikta esošās institūcijas reorganizācija
-
4. Institūcijas funkcijas un uzdevumi tiks mainīti (paplašināti vai sašaurināti)
-
5. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu efektivizācija
-
6. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu digitalizācija
-
7. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu optimizācija
-
8. Cita informācija
-

7.5. Cita informācija

-
8. Horizontālās ietekmes

8.1.1. uz publisku pakalpojumu attīstību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.2. uz valsts un pašvaldību informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.3. uz informācijas sabiedrības politikas īstenošanu

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.4. uz Nacionālā attīstības plāna rādītājiem

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.5. uz teritoriju attīstību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.6. uz vidi

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.7. uz klimatneitralitāti

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.8. uz iedzīvotāju sociālo situāciju

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.9. uz personu ar invaliditāti vienlīdzīgām iespējām un tiesībām

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.10. uz dzimumu līdztiesību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.11. uz veselību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.12. uz cilvēktiesībām, demokrātiskām vērtībām un pilsoniskās sabiedrības attīstību

Vai projekts skar šo jomu?
Apraksts
Plānotais regulējums nav uzskatāms par absolūtu aizliegumu personai, kas vēlas nodarboties ar niršanas darbiem jūrā. Likumprojekts paredz atļaujas neizsniegšanu tikai niršanai ierobežotajām jūras teritorijām, proti, jūrā ierobežotā teritorijā (konkrētās teritorijas ir noteiktas Ministru kabineta noteikumos) un tikai tai personai, kas ar spēkā stājušos tiesas spriedumu vai prokurora priekšrakstu par sodu ir atzīta par vainīgu tāda noziedzīga nodarījuma izdarīšanā, kas saistīts ar kultūras priekšmetu iznīcināšanu un bojāšanu,kultūras un nacionālā mantojuma iznīcināšanu un nelikumīgām darbībām ar senlietām, ieročiem, sprāgstvielām vai spridzināšanas ietaisēm, neatkarīgi no sodāmības dzēšanas vai noņemšanas.
Ņemot vērā norādītos apstākļus, Nacionālie bruņotie spēki, neizsniedzot atļauju niršanas darbu veikšanai jūrā ierobežotā teritorijā noziedzīgu nodarījumu izdarījušai personai, turpinās nodrošināt gan sabiedrības drošību (ierobežotās teritorijās var atrasties dzīvībai un veselībai bīstami priekšmeti), gan tādu kultūras vērtību saglabāšanu, kā kuģu vraki un citas Latvijas ūdeņos nogrimušas mantas, ja tās atrodas norādītajā teritorijā jūrā. Šāds ierobežojums, saskaņā ar Jūras spēku praksi, vēl aizvien ir aktuāls, lai novērstu personu, kas ir izdarījušas konkrētus noziedzīgos nodarījumus, vēlmi izdarīt atkārtotus noziedzīgus nodarījumus.

8.1.13. uz datu aizsardzību

Vai projekts skar šo jomu?
Apraksts
Atbilstoši MK noteikumiem Nr. 133, Nacionālo bruņoto spēku Krasta apsardzes dienests saņem niršanas atļaujas pieprasījumus, reģistrē, pieprasa informāciju no kompetentajām institūcijām, izsniedz atļaujas un sadarbībā ar Valsts robežsardzi kontrolē to izmantošanu. Informācija par niršanas atļaujām ierobežotajās teritorijās ir ierobežotas pieejamības informācija un tā tiek apstrādāta atbilstoši normatīvajiem aktiem.

8.1.14. uz diasporu

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.15. uz profesiju reglamentāciju

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.16. uz bērna labākajām interesēm

Vai projekts skar šo jomu?

8.2. Cita informācija

-
Pielikumi