Anotācija (ex-ante)

24-TA-1866: Rīkojuma projekts (Vispārīgais)
Anotācijas (ex-ante) nosaukums
Tiesību akta projekta "Par Finanšu ministrijas valdījumā esošo valsts nekustamo īpašumu nodošanu sabiedrības ar ierobežotu atbildību "Publisko aktīvu pārvaldītājs Possessor" valdījumā un pārdošanu" sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojums (anotācija)
1. Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība

1.1. Pamatojums

Izstrādes pamatojums
Ministrijas / iestādes iniciatīva
Apraksts
Publiskas personas mantas atsavināšanas likuma (turpmāk - Atsavināšanas likums) 4.panta pirmā un otrā daļa, 5.panta pirmā daļa.

1.2. Mērķis

Mērķa apraksts
Pārņemt Finanšu ministrijas valdījumā esošās valstij piederošās zemes vienības SIA “Publisko aktīvu pārvaldītājs Possessor” valdījumā un pārdot nekustamos īpašumus Publiskas personas mantas atsavināšanas likuma (turpmāk – Atsavināšanas likums) noteiktajā kārtībā.
Spēkā stāšanās termiņš
Vispārējā kārtība

1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi

Pašreizējā situācija
[1]Pamatojoties uz Ministru kabineta 2021. gada 23. februāra rīkojumu nr. 102 “Par zemes vienību Liepājas pilsētā piederību vai piekritību valstij un to nostiprināšanu zemesgrāmatā uz valsts vārda Finanšu ministrijas personā”:
[1.1] zemes vienība Kārklu ielā 4, Liepājā, kadastra Nr. 1700 015 0026, zemes vienības kadastra apzīmējums 1700 015 0026 (turpmāk- Zemes vienība 1) ierakstīta Liepājas pilsētas zemesgrāmatas nodalījumā Nr. 1000 0061 8304 uz valsts vārda Finanšu ministrijas personā, lēmuma datums: 29.09.2021. Saskaņā ar starp Finanšu ministriju un valsts akciju sabiedrību “Valsts nekustamie īpašumi” (turpmāk- VNĪ) noslēgto Nekustamā īpašuma portfeļa pārvaldīšanas līgumu Zemesgabals nodots VNĪ pārvaldīšanā.                                                                                                     
Uz Zemes vienības 1 atrodas būve ar kadastra apzīmējumu 1700 015 0026 001, kas ietilpst ēku (būvju) nekustamā īpašuma Kārklu ielā 4, Liepājā, kadastra Nr. 1700 515 0006 (turpmāk – Būve 1) sastāvā.           
Ar 2022. gada 9. septembra spriedumu lietā Nr. C30476422 Rīgas pilsētas tiesa apmierināja VNĪ pieteikumu, konstatējot juridisku faktu, ka Būve 1 ir bezīpašnieka lieta, kas piekrīt valstij.                                                  
Liepājas valstspilsētas pašvaldības dome 2023. gada 26. janvārī pieņēma lēmumu Nr. 16/1 (prot. Nr.1, 16.§) nepārņemt Liepājas valstspilsētas pašvaldības īpašumā Būvi 1.                
 Ar 2023. gada 21. februāra aktu par valstij piekrītošā būvju īpašuma Kārklu ielā 4, Liepājā, nodošanu un pārņemšanu SIA “Publisko aktīvu pārvaldītājs Possessor” valdījumā, Valsts ieņēmumu dienets (turpmāk – VID) nodeva Būvi 1 Possessor valdījumā, saskaņā ar 2013. gada 26. novembra Ministru kabineta noteikumu Nr. 1354 “Kārtība, kādā veicama valstij piekritīgās mantas uzskaite, novērtēšana, realizācija, nodošana bez maksas, iznīcināšana un realizācijas ieņēmumu ieskaitīšana valsts budžetā” 32.4.1. punktu.   Saskaņā ar ēkas kadastrālās uzmērīšanas lietu, Būve 1 ir dzīvojamā ēka, kuras lietošanas veids ir triju vai vairāku dzīvokļu mājas (1122). Ar Kurzemes rajona tiesas tiesneša 2023. gada 20. marta lēmumu, pamatojoties uz 2023. gada 21. februāra aktu par valstij piekrītošā būvju īpašuma Kārklu ielā 4, Liepājā, nodošanu un pārņemšanu SIA “Publisko aktīvu pārvaldītājs Possessor” valdījumā, īpašuma tiesības uz Būvi 1 Liepājas pilsētas zemesgrāmatas nodalījumā Nr. 1000 0054 3356 nostiprinātas Possessor.

[1.2.] zemes vienība Kārklu ielā 2, Liepājā, kadastra Nr. 1700 015 0069, zemes vienības kadastra apzīmējums 1700 015 0069 (turpmāk- Zemes vienība 2) ierakstīta Liepājas pilsētas zemesgrāmatas nodalījumā Nr. 1000 0061 8218 uz valsts vārda Finanšu ministrijas personā, lēmuma datums: 29.09.2021. Saskaņā ar starp Finanšu ministriju un VNĪ noslēgto Nekustamā īpašuma portfeļa pārvaldīšanas līgumu Zemes vienība 2 nodota VNĪ pārvaldīšanā.                
Uz Zemes vienības 2 atrodas būve ar kadastra apzīmējumu 1700 015 0069 001, kas ietilpst ēku (būvju) nekustamā īpašuma Kārklu ielā 2, Liepājā, kadastra Nr. 1700 515 0008 (turpmāk – Būve 2) sastāvā.                 
Ar 2022. gada 9. septembra spriedumu lietā Nr. C30476422 Rīgas pilsētas tiesa apmierināja VNĪ pieteikumu, konstatējot juridisku faktu, ka Būve ir bezīpašnieka lieta, kas piekrīt valstij.   Liepājas valstspilsētas pašvaldības dome 2022. gada 22. decembrī pieņēma lēmumu Nr. 447/16 (prot. Nr.16, 23.§) nepārņemt Liepājas valstspilsētas pašvaldības īpašumā Būvi 2.                                                           
Ar 2023. gada 9. februāra aktu par valstij piekrītošā būvju īpašuma Kārklu ielā 2, Liepājā, nodošanu un pārņemšanu SIA “Publisko aktīvu pārvaldītājs Possessor” valdījumā, VID nodeva Būvi 2 Possessor valdījumā, saskaņā ar 2013. gada 26. novembra Ministru kabineta noteikumu Nr. 1354 “Kārtība, kādā veicama valstij piekritīgās mantas uzskaite, novērtēšana, realizācija, nodošana bez maksas, iznīcināšana un realizācijas ieņēmumu ieskaitīšana valsts budžetā” 32.4.1. punktu.                  
Saskaņā ar ēkas kadastrālās uzmērīšanas lietu, Būve 2 ir dzīvojamā ēka, kuras lietošanas veids ir triju vai vairāku dzīvokļu mājas (1122).               
Ar Kurzemes rajona tiesas tiesneša 2023. gada 16. marta lēmumu, pamatojoties uz 2023. gada 9. februāra aktu par valstij piekrītošā būvju īpašuma Kārklu ielā 2, Liepājā, nodošanu un pārņemšanu SIA “Publisko aktīvu pārvaldītājs Possessor” valdījumā, īpašuma tiesības uz Būvi 2 Liepājas pilsētas zemesgrāmatas nodalījumā Nr. 1000 0054 3357 nostiprinātas Possessor.

[2] Ar 2023. gada 27. februāra vēstuli Nr. 4/2-7/1822 VNĪ informēja Possessor, ka izskatot Possessor lūgumu, VNĪ ir konceptuāli atbalstījusi Zemes vienības 1 un Zemes vienības 2 nodošanu Possessor valdījumā, vienlaikus aicinot Possessor kompensēt VAS “Valsts nekustamie īpašumi” izdevumus par Zemes vienības 1, Zemes vienības 2, Būves 1 un Būves 2 (turpmāk – nekustamie īpašumi) sagatavošanu atsavināšanai, un normatīvajos aktos noteiktā kārtībā sagatavot un virzīt izskatīšanai Ministru kabineta sēdē attiecīgu Ministru kabineta rīkojuma projektu par Zemes vienības 1 un Zemes vienības 2 nodošanu Possessor valdījumā                                                                            
Ar 2024. gada 8. augusta vēstuli Nr. 4/2-7/5978 VNĪ aicināja Possessor sniegt atbildi līdz 2024. gada 14. augustam par plānoto VNĪ esošo izdevumu kompensāciju.                                                                        
Ar 2024. gada 13. augusta vēstuli Nr. 1.17/2291 Possessor informēja VNĪ, ka izdevumi kompensējami daļēji, proti, EUR 727,98 apmērā, kas ietver visus uz Zemes vienību 1 un Zemes vienību 2 attiecināmos izdevumus, izņemot tiesvedības izdevumus, kas attiecināmi uz Būvi 1 un Būvi 2. Possessor var kompenesēt VNĪ izdevumus pēc tam, kad Zemes vienība 1 un Zemes vienība 2 būs nodotas Posssessor valdījumā.   

[3]Ievērojot to, ka nekustamie īpašumi nav nepieciešams valsts pārvaldes funkciju īstenošanai, un ņemot vērā Civillikuma 968. pantā noteikto principu par zemes un ēkas nedalāmību, Zemes vienība 1 ir apvienojama un atsavināma kopā ar Būvi 1, Zemes vienība 2 ir apvienojuma un atsavināma kopā ar Būvi 2.   Zemes vienība 1 un Zemes vienība 2 normatīvajos aktos noteiktā kārtībā tiks ierakstīta zemesgrāmatā uz valsts vārda Possessor personā, iesniedzot likuma “Par valsts un pašvaldību zemes īpašuma tiesībām un to nostiprināšanu zemesgrāmatās” 13. panta pirmajā daļā noteiktos dokumentus, izveidojot vienotu zemes un būvju nekustamo īpašumu.       

[4] Pēc Ministru kabineta rīkojuma “Par Finanšu ministrijas valdījumā esošo valsts nekustamo īpašumu nodošanu SIA “Publisko aktīvu pārvaldītājs Possessor” valdījumā un pārdošanu” pieņemšanas, pieņemšanas-nodošanas aktu par Zemes vienības 1 un Zemes vienības 2 nodošanu Possessor valdījumā parakstīšanas, Possessor kompensēs VNĪ 2024. gada 13. augusta vēstulē Nr. 1.17/2291 norādītos izdevumus.
    
 
Problēmas un risinājumi
Problēmas apraksts
-
Risinājuma apraksts
Rīkojuma projektā norādītie nekustamie īpašumi ir atsavināmi, ievērojot Publiskas mantas atsavināšanas likuma 5. panta pirmajā daļā noteikto nosacījumu, ka atļauju atsavināt valsts nekustamo īpašumu dod Ministru kabinets.
 
Vai ir izvērtēti alternatīvie risinājumi?
Vai ir izvērtēts prasību un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem?

1.4. Izvērtējumi/pētījumi, kas pamato TA nepieciešamību

1.5. Pēcpārbaudes (ex-post) izvērtējums

Vai tiks veikts?

1.6. Cita informācija


Atbilstoši Ministru kabineta 2011.gada 1.februāra noteikumu Nr.109 „Kārtība, kādā atsavināma publiskās personas manta” 12.punktā noteiktajam, lai noskaidrotu, vai atsavināmie valsts nekustamie īpašumi nav nepieciešami citai valsts iestādei, valsts kapitālsabiedrībai vai atvasinātas publiskas personas vai to iestādes funkciju nodrošināšanai, rīkojuma projektu ievietojot  Vienotajā tiesību aktu projektu izstrādes un saskaņošanas portālā, tiks nodrošināts noteikumos noteiktais pienākums.
Ja divu nedēļu laikā pēc Ministru kabineta rīkojuma projekta izsludināšanas Vienotajā tiesību aktu portālā valsts iestādes, valsts kapitālsabiedrības vai atvasinātas publiskas personas vai to iestādes nepieprasa projektā minēto nekustamo īpašumu valsts pārvaldes funkciju nodrošināšanai saskaņā ar Valsts pārvaldes iekārtas likumu, to var atsavināt likumā noteiktajā kārtībā.
2. Tiesību akta projekta ietekmējamās sabiedrības grupas, ietekme uz tautsaimniecības attīstību un administratīvo slogu
Vai projekts skar šo jomu?

2.1. Sabiedrības grupas, kuras tiesiskais regulējums ietekmē, vai varētu ietekmēt

Fiziskās personas
Ietekmes apraksts
Jebkurš tiesību subjekts - fiziska un juridiska persona, kurai piemīt tiesībspēja un rīcībspēja, un kura vēlas piedalīties izsolē un iegādāsies Nekustamo īpašumu.
Juridiskās personas
Ietekmes apraksts
Jebkurš tiesību subjekts - fiziska un juridiska persona, kurai piemīt tiesībspēja un rīcībspēja, un kura vēlas piedalīties izsolē un iegādāsies Nekustamo īpašumu.

2.2. Tiesiskā regulējuma ietekme uz tautsaimniecību

Vai projekts skar šo jomu?

2.3. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums

Vai projekts skar šo jomu?

2.4. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums

Vai projekts skar šo jomu?
3. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
Vai projekts skar šo jomu?
Cita informācija

Projekta īstenošanai nav nepieciešami papildus līdzekļi no valsts vai pašvaldību budžeta.
Izsoles notiks saskaņā ar Atsavināšanas likuma II nodaļas „Pārdošana izsolē” nosacījumiem. Nekustamo īpašumu atsavināšanas procesa organizatoriskā nodrošinājuma izmaksas, tai skaitā arī izmaksas nekustamā īpašuma ierakstīšanai zemesgrāmatā, tiks segtas no Possessor līdzekļiem.
Šobrīd nav iespējams noteikt summu, kas tiks ieskaitīta valsts budžetā, jo pašlaik nav iespējams noteikt īpašuma pārdošanas vērtību, jo tā atsavināšana (nosacītās cenas noteikšana) tiks organizēta pēc Ministru kabineta rīkojuma pieņemšanas un tā būs atkarīga no nekustamā īpašuma tirgus vērtības vērtēšanas dienā.
Saskaņā ar Ministru kabineta 2011.gada 1.februāra noteikumu Nr.109 „Kārtība, kādā atsavināma publiskas personas manta” 36.1.apakšpunktu, valsts nekustamā īpašuma atsavināšanas izdevumi, pārdodot apbūvētus zemesgabalus, procentos no realizācijas cenas ir 50 procentu, bet ne mazāk kā 1300 EUR no realizācijas cenas.
Noteikumu Nr.109 37.punktā noteikts, ka ministrijas, tās padotībā esošās iestādes vai kapitālsabiedrības valsts nekustamās mantas atsavināšanā iegūtos līdzekļus, no kuriem atskaitīti šo noteikumu 36.punktā minētie izdevumi, ieskaita valsts pamatbudžeta ieņēmumu kontā mēneša laikā pēc to saņemšanas.
Saskaņā ar Atsavināšanas likuma 47.pantu Rīkojuma projektā paredzētie publiskas personas mantas atsavināšanā iegūtie līdzekļi pēc atsavināšanas izdevumu segšanas tiks ieskaitīti valsts budžetā.
-
5. Tiesību akta projekta atbilstība Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām
Vai projekts skar šo jomu?

5.3. Cita informācija

Apraksts
-

6.1. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas

Valsts un pašvaldību institūcijas
Ekonomikas ministrija, Publisko aktīvu pārvaldītājs "Possessor"
Nevalstiskās organizācijas
Cits

6.2. Sabiedrības līdzdalības organizēšanas veidi

6.3. Sabiedrības līdzdalības rezultāti

-

6.4. Cita informācija

-
7. Tiesību akta projekta izpildes nodrošināšana un tās ietekme uz institūcijām
Vai projekts skar šo jomu?

7.1. Projekta izpildē iesaistītās institūcijas

Institūcijas
  • Finanšu ministrija
  • VAS "Valsts nekustamie īpašumi"
  • Ekonomikas ministrija
  • Publisko aktīvu pārvaldītājs "Possessor"

7.2. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums

Vai projekts skar šo jomu?

7.3. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums

Vai projekts skar šo jomu?

7.4. Projekta izpildes ietekme uz pārvaldes funkcijām un institucionālo struktūru

Ietekme
Jā/Nē
Skaidrojums
1. Tiks veidota jauna institūcija
-
2. Tiks likvidēta institūcija
-
3. Tiks veikta esošās institūcijas reorganizācija
-
4. Institūcijas funkcijas un uzdevumi tiks mainīti (paplašināti vai sašaurināti)
-
5. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu efektivizācija
-
6. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu digitalizācija
-
7. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu optimizācija
-
8. Cita informācija
-

7.5. Cita informācija

-
8. Horizontālās ietekmes

8.1.1. uz publisku pakalpojumu attīstību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.2. uz valsts un pašvaldību informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.3. uz informācijas sabiedrības politikas īstenošanu

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.4. uz Nacionālā attīstības plāna rādītājiem

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.5. uz teritoriju attīstību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.6. uz vidi

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.7. uz klimatneitralitāti

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.8. uz iedzīvotāju sociālo situāciju

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.9. uz personu ar invaliditāti vienlīdzīgām iespējām un tiesībām

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.10. uz dzimumu līdztiesību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.11. uz veselību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.12. uz cilvēktiesībām, demokrātiskām vērtībām un pilsoniskās sabiedrības attīstību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.13. uz datu aizsardzību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.14. uz diasporu

Vai projekts skar šo jomu?
-

8.1.15. uz profesiju reglamentāciju

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.16. uz bērna labākajām interesēm

Vai projekts skar šo jomu?

8.2. Cita informācija

-
Pielikumi