Anotācija

25-TA-2012: Likumprojekts (Grozījumi)
Anotācijas (ex-ante) nosaukums
Tiesību akta projekta "Grozījumi Pārtikas aprites uzraudzības likumā" sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojums (anotācija)
1. Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība

1.1. Pamatojums

Izstrādes pamatojums
Ministrijas / iestādes iniciatīva
Apraksts
Ministru kabineta 2025. gada 27. martā rīkojuma Nr. 179 "Par likumprojekta "Par valsts budžetu 2026. gadam un budžeta ietvaru 2026., 2027. un 2028. gadam" sagatavošanas grafiku" 2.1. apakšpunktā ministrijām dots uzdevums veikt nozaru budžetu izdevumu analīzi, sagatavot priekšlikumus sava budžeta resora izdevumu efektivizēšanai (tostarp izdevumu samazināšanai, optimizējot funkcijas, publiskos pakalpojumus un veicot strukturālas reformas).
Ministru kabineta 2025. gada 13. maija protokola (prot. Nr. 19 50.§) 7. punktā ir noteikts mērķis samazināt publiskā sektora efektivizācijas un vispārējās valdības izdevumus ne mazāk kā 450 milj. euro apmērā 2026.–2028. gadā, tajā skaitā 2026. gadā ne mazāk kā 150 milj. euro. Pārtikas un veterinārajam dienestam budžeta izdevumi 2026. gadā jāsamazina kopumā par 8,6 %.
Likumprojekts tiks iesniegts Saeimā likumprojekta “Par valsts budžetu 2026.gadam un budžeta ietvaru 2026., 2027. un 2028. gadam” pavadošo likumprojektu paketē.
Ja uzdevumu dzīvnieku liemeņu atbilstības novērtēšanu apstrādes kvalitātes un klasifikācijas prasībām un cenu paziņošanas atbilstības novērtēšanu deleģēs privātpersonai vai citai publiskai personai, tiks sagatavoti grozījumi Ministru kabineta 2018. gada 10. jūlija noteikumiem Nr. 416 "Dzīvnieku liemeņu klasifikācijas noteikumi" (turpmāk – noteikumi Nr. 416).

1.2. Mērķis

Mērķa apraksts
Likumprojekts "Grozījumi Pārtikas aprites uzraudzības likumā" (turpmāk – likumprojekts) ir sagatavots, lai mazinātu administratīvo slogu valsts pārvaldē un optimizētu valsts budžeta izdevumus, deleģējot atsevišķas funkcijas privātpersonai vai citai publiskai personai.
Spēkā stāšanās termiņš
01.01.2026.
Pamatojums
Likumprojekts tiek virzīts kā budžetu pavadošs likumprojekts (budžeta likumprojektu paketē), un tam jāstājas spēkā vienlaikus ar likumu "Par valsts budžetu 2026. gadam un budžeta ietvaru 2026., 2027. un 2028. gadam".

1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi

Pašreizējā situācija
Dzīvnieku liemeņu klasifikācija ir pārtikas nozares process, un tā mērķis ir standartizēt un objektīvi novērtēt lauksaimniecības dzīvnieku (liellopu un cūku) liemeņus pēc noteiktām pazīmēm (uzbūves, tauku slāņa, muskuļaudu daudzuma utt.). Dzīvnieku liemeņu klasifikācija ir obligāta un tiek veikta saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 17. decembra Regulu Nr. 1308/2013, ar ko izveido lauksaimniecības produktu tirgu kopīgu organizāciju un atceļ Padomes Regulas (EEK) Nr. 922/72, (EEK) Nr. 234/79, (EK) Nr. 1037/2001 un (EK) Nr. 1234/2007, Komisijas 2017. gada 20. aprīļa Deleģēto regulu (ES) 2017/1182, ar ko attiecībā uz Savienības skalām liellopu, cūku un aitu liemeņu klasificēšanai un attiecībā uz konkrētu kategoriju liemeņu un dzīvu dzīvnieku tirgus cenu paziņošanu papildina Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1308/2013, Komisijas 2017. gada 20. aprīļa Īstenošanas regulu (ES) 2017/1184, ar ko paredz noteikumus Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 1308/2013 piemērošanai attiecībā uz Savienības skalām liellopu, cūku un aitu liemeņu klasificēšanai un attiecībā uz konkrētu kategoriju liemeņu un dzīvu dzīvnieku tirgus cenu paziņošanu, (turpmāk – regula (ES) 2017/1184) un noteikumi Nr. 416. Savukārt cenu paziņošana tiek nodrošināta atbilstoši regulas (ES) 2017/1184 un noteikumu Nr. 416 nosacījumiem.

Dzīvnieku liemeņu klasificētāji ir apmācīti attiecīgās sugas dzīvnieku liemeņu klasificēšanā atbilstoši normatīvajos aktos noteiktajām prasībām. Dzīvnieku liemeņu klasificētāji ir sekmīgi apguvuši mācību kursu un nokārtojuši pārbaudījumu, pēc tā saņemot sertifikātu, kas apliecina tiesības veikt dzīvnieku liemeņu klasifikāciju.

Atbilstoši noteikumu Nr. 416 32. punktam dzīvnieku liemeņu atbilstības novērtēšanu apstrādes kvalitātes un klasifikācijas prasībām un cenu paziņošanas atbilstības uzraudzību un kontroli kautuvēs veic Pārtikas un veterinārā dienesta (turpmāk – PVD) speciālisti.
PVD šo funkciju īsteno, nodrošinot tās izpildi reizē ar oficiālajām kontrolēm kautuvēs. Pašlaik PVD atbildība par dzīvnieku liemeņu klasifikācijas un cenu ziņošanas valsts uzraudzību un kontroli kautuvēs ir noteikta Veterinārmedicīnas likuma 4. panta pirmās daļas 8. punktā.

Lai mazinātu valsts budžeta izdevumus un vienlaikus nodrošinātu efektīvāku valsts pārvaldes funkciju īstenošanu, ir izvērtēti potenciālie administratīvo slogu mazinošie pasākumi. Viens no risinājumiem ir iespēja dzīvnieku liemeņu klasifikācijas un cenu paziņošanas atbilstības novērtēšanu deleģēt privātpersonai vai citai publiskai personai, tādējādi optimizējot resursu izmantošanu valsts pārvaldē.
Problēmas un risinājumi
Problēmas apraksts
Tā kā liemeņu klasifikācijas un cenu paziņošanas valsts uzraudzība un kontrole kautuvēs pēc būtības un satura ir saistīta ar pārtikas apriti un attiecas uz dzīvnieku izcelsmes pārtikas produktu kvalitātes novērtēšanu un tirgus uzraudzību, ir jāpārskata pašreizējais dzīvnieku liemeņu klasifikācijas un cenu paziņošanas valsts uzraudzības un kontroļu sadalījums Latvijas normatīvajos aktos.
Lai nodrošinātu uzdevumu atbilstību konkrētajām jomām un nošķirtu veterināro kontroli no pārtikas aprites kontroles, ir jāizdara grozījumi Veterinārmedicīnas likumā un Pārtikas aprites uzraudzības likumā.
Risinājuma apraksts
Nepieciešams papildināt Pārtikas aprites uzraudzības likuma 21. panta otro daļu ar 25. punktu, nosakot, ka PVD nodrošina dzīvnieku liemeņu klasifikācijas un cenu paziņošanas valsts uzraudzību un kontroli kautuvēs.
Vienlaikus nepieciešams grozīt Veterinārmedicīnas likuma 4. panta pirmās daļas 8. punktu, izslēdzot pašlaik noteikto PVD uzdevumu veikt dzīvnieku liemeņu klasifikācijas un cenu ziņošanas valsts uzraudzību un kontroli kautuvēs.
Ja par pārbaudēm uz vietas atbildīgā struktūra nav kompetentās iestādes pilnvaru jomā, kompetentā iestāde vismaz reizi gadā pārliecinās, ka pārbaudes uz vietas tiek veiktas pareizi, īstenojot fizisku uzraudzību saskaņā ar tādiem pašiem nosacījumiem.
Funkciju deleģēšanas gadījumā, PVD izstrādās procedūras uzraudzības un kontroles veikšanai.
Regulas 2017/1184 3. panta 2. punktā ir noteikts, ka pārbaudes uz vietas kautuvē veic vismaz divas reizes trīs mēnešos. Šobrīd liemeņu klasifikācija tiek veikta 13 kautuvēs. Šīs pārbaudes varēs tikt deleģētas privātpersonai vai citai publiskai personai.
Pamatojoties uz šīs pašas regulas 2. panta 3. punktā noteikto, dzīvnieku liemeņu klasifikācijas atbilstības novērtēšana, kā arī cenu paziņošanas atbilstības novērtēšana funkciju deleģēšanas gadījumā, PVD būs jāuzrauga privātpersona vai cita publiska persona ne retāk kā vienu reizi gadā. Līdz ar to PVD tiks samazināts veicamo kontroļu skaits.
Problēmas apraksts
PVD ir valsts pārvaldes iestāde, kuras viena no pamatfunkcijām ir saistīta ar pārtikas aprites nekaitīguma un pārtikas kvalitātes nodrošināšanas atbilstības uzraudzību un kontroli. Pašlaik dzīvnieku liemeņu atbilstības novērtēšanu apstrādes kvalitātes un klasifikācijas prasībām kautuvēs nodrošina PVD. Regulas (ES) 2017/1184 2. panta 2. punkts paredz iespēju kvalificēto klasificētāju darbību un piemērotās klasificēšanas metodes, kā arī liemeņu klasificēšanu, noformējumu un identificēšanu regulas (ES) Nr. 1308/2013 IV pielikuma A.II., A.III., A.V., B.II., B.V., C.II., C.III., C.IV. un C.V. punktā minētajās kautuvēs pārbaudīt uz vietas un bez iepriekšēja brīdinājuma, un to dara struktūra, kas ir neatkarīga no kautuvēm, klasificēšanas aģentūrām un kvalificētajiem klasificētājiem.
Tādējādi regulas (ES) 2017/1184 nosacījumi dod iespēju dzīvnieku liemeņu atbilstības novērtēšanu apstrādes kvalitātes un klasifikācijas prasībām, kā arī cenu paziņošanas atbilstības novērtēšanu kautuvēs deleģēt privātpersonai vai citai publiskai personai.
Saskaņā ar esošo regulējumu, kas nosaka dzīvnieku liemeņu klasifikācijas un cenu paziņošanas valsts uzraudzību un kontroli kautuvē, šo funkciju PVD pilda kautuvju oficiālo kontroļu laikā. Tas rada papildu administratīvo un finanšu slogu. Ievērojot ierobežotos resursus, dzīvnieku liemeņu klasifikācijas atbilstības novērtēšanas apstrādes kvalitātes un klasifikācijas, kā arī cenu paziņošanas atbilstības novērtēšanas deleģēšana privātpersonai vai citai publiskai personai dotu iespēju optimizēt PVD budžetu un mazināt administratīvo slogu.
ietvertā uzraudzības regulējuma lietderība ir būtiska, jo tas nodrošina sistēmas iekļaušanu un uzticamību.
Lai gan liemeņu klasifikācijas atbilstības novērtēšanu var veikt privāta vai cita publiska persona, kompetentās iestādes (PVD) pārbaudes ir nepieciešamas, lai:
Novērstu interešu konfliktu: Kompetentā iestāde ir neatkarīga un objektīva, tāpēc tās veiktās pārbaudes garantē, ka liemeņu klasifikācija notiek bez interešu konflikta.
Nodrošinātu datu precizitāti: PVD uzraudzība garantē, ka klasifikācijas dati, kas tiek izmantoti tirgus cenu paziņošanai, ir precīzi un uzticami. Tas ir svarīgi gan ražotājiem, gan tirgotājiem.
Uzturētu augstus standartus: Pastāvīga uzraudzība mudina pārbaudītājus strādāt atbildīgi un saskaņā ar noteiktajiem standartiem, veicinot kvalitātes uzlabošanos nozarē.
Uzraudzības sistēma ir lietderīga, jo tā nodrošina efektivitāti un kvalitātes kontroli.
Privātpersona vai cita publiska persona veiktu ikdienas darbu, savukārt PVD veiktu stratēģisku un periodisku uzraudzību, tostarp nodrošinot Eiropas Komisijas veikto auditu liemeņu klasifikācijas jomā norisi.
 
Risinājuma apraksts
Nepieciešams papildināt Pārtikas aprites uzraudzības likumu ar 21.3 pantu, nosakot tiesības Ministru kabinetam dzīvnieku liemeņu atbilstības novērtēšanu apstrādes kvalitātes un klasifikācijas prasībām un cenu paziņošanas atbilstības novērtēšanu Valsts pārvaldes iekārtas likumā noteiktajā kārtībā deleģēt privātpersonai vai citai publiskai personai.
Vai ir izvērtēti alternatīvie risinājumi?
Vai ir izvērtēts prasību un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem?

1.4. Izvērtējumi/pētījumi, kas pamato TA nepieciešamību

1.5. Pēcpārbaudes (ex-post) izvērtējums

Vai tiks veikts?

1.6. Cita informācija

-
2. Tiesību akta projekta ietekmējamās sabiedrības grupas, ietekme uz tautsaimniecības attīstību un administratīvo slogu
Vai projekts skar šo jomu?

2.1. Sabiedrības grupas, kuras tiesiskais regulējums ietekmē, vai varētu ietekmēt

Fiziskās personas
Juridiskās personas
  • Kautuves, kurās veic liemeņu klasifikāciju
Ietekmes apraksts
Likumprojekta mērķis ir samazināt slogu valsts pārvaldē un mazināt valsts budžeta izdevumus, kas pašlaik tiek novirzīti PVD funkciju nodrošināšanai dzīvnieku liemeņu atbilstības novērtēšanai apstrādes kvalitātes un klasifikācijas prasībām un cenu paziņošanas atbilstības novērtēšanai kautuvēs. Deleģējot dzīvnieku liemeņu atbilstības novērtēšanu apstrādes kvalitātes un klasifikācijas prasībām un cenu paziņošanas atbilstības novērtēšanu kautuvēs citam privāto vai publisko tiesību subjektam, PVD tiešā iesaiste šī procesa izpildē samazināsies, saglabājot valsts uzraudzību pār privāto vai publisko tiesību subjektu, kam tiks deleģēta funkcija.

2.2. Tiesiskā regulējuma ietekme uz tautsaimniecību

Vai projekts skar šo jomu?

2.3. Administratīvo izmaksu novērtējums juridiskām personām

Vai projekts skar šo jomu?

2.4. Administratīvā sloga novērtējums fiziskām personām

Vai projekts skar šo jomu?

2.5. Atbilstības izmaksu novērtējums

Vai projekts skar šo jomu?
3. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
Vai projekts skar šo jomu?
Rādītājs
2025
saskaņā ar valsts budžetu kārtējam gadam
izmaiņas kārtējā gadā, salīdzinot ar valsts budžetu kārtējam gadam
Turpmākie trīs gadi (euro)
2026
2027
2028
saskaņā ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
saskaņā ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
1
2
3
4
5
6
7
8
1. Budžeta ieņēmumi
11 993
0
11 993
-11 993
11 993
-11 993
-11 993
1.1. valsts pamatbudžets, tai skaitā ieņēmumi no maksas pakalpojumiem un citi pašu ieņēmumi
11 993
0
11 993
-11 993
11 993
-11 993
-11 993
1.2. valsts speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
1.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
0
0
0
2. Budžeta izdevumi
11 993
0
11 993
-11 993
11 993
-11 993
-11 993
2.1. valsts pamatbudžets
11 993
0
11 993
-11 993
11 993
-11 993
-11 993
2.2. valsts speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
2.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
0
0
0
3. Finansiālā ietekme
0
0
0
0
0
0
0
3.1. valsts pamatbudžets
0
0
0
0
0
0
0
3.2. speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
3.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
0
0
0
4. Finanšu līdzekļi papildu izdevumu finansēšanai (kompensējošu izdevumu palielinājumu norāda ar "-" zīmi)
0
0
0
0
0
0
0
5. Precizēta finansiālā ietekme
0
0
0
0
5.1. valsts pamatbudžets
0
0
0
0
5.2. speciālais budžets
0
0
0
0
5.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
6. Detalizēts ieņēmumu un izdevumu aprēķins (ja nepieciešams, detalizētu ieņēmumu un izdevumu aprēķinu var pievienot anotācijas (ex-ante) pielikumā)
Līdz šim ik gadu vidēji tiek veiktas 102 dzīvnieku liemeņu klasifikācijas atbilstības novērtēšanas plānveida pārbaudes, vienas pārbaudes vidējais laiks - 2,4 stundas. Vienas darba stundas izmaksas ir 26,30 EUR (atbilstoši Ministru kabineta gada 17. decembra noteikumiem Nr. 681 "Noteikumi par kārtību, kādā aprēķina un veic maksājumus par Pārtikas un veterinārā dienesta valsts uzraudzības un kontroles darbībām, un maksas pakalpojumiem" (turpmāk – noteikumi Nr. 681). Kopā gada laikā tiktu ietaupīti 6438,24 EUR (aprēķini: 102 x 2,4 x 26,30 = 6438,24 EUR).

Ministru kabineta 2018. gada 10.  jūlija noteikumu Nr.  416 "Dzīvnieku liemeņu klasifikācijas noteikumi" 32. punkts noteic, ka dzīvnieku liemeņu cenu paziņošanas kārtību kautuvē vai pie dzīvnieku pircēja pārbauda PVD pilnvarots inspektors, kam ir pilnvarojums kontrolēt liemeņu klasifikāciju un cenu paziņošanu. Lai nodrošinātu vienotu dzīvnieku liemeņu atbilstības novērtēšanu apstrādes kvalitātes un klasifikācijas prasībām un cenu paziņošanas kārtības atbilstības novērtēšanu, arī cenu paziņošanas kārtības atbilstības novērtēšana ir jādeleģē privātpersonai vai citai publiskai personai.
Pašlaik notiek vidēji 88 cenu ziņošanas pārbaudes gadā. Deleģējot liemeņu klasifikācijas cenu ziņošanas kārtības atbilstības novērtēšanu privātpersonai vai citai publiskai personai, PVD ik gadu savā budžetā ietaupītu līdzekļus 5555 EUR apmērā (sākot ar 2026. gadu).
Vienai pārbaudei tiek paredzētas 2,4 stundas. Vienas darba stundas izmaksas ir 26,30 EUR (noteikumi Nr. 681). Kopā gada laikā tiktu ietaupīti 5554,56 EUR.

Ievērojot iepriekš minēto, PVD ik gadu savā budžetā ietaupītu līdzekļus 11 993 EUR apmērā (sākot ar 2026. gadu) (6438 EUR +  5555 EUR = 11 993 EUR).
6.1. detalizēts ieņēmumu aprēķins
-
6.2. detalizēts izdevumu aprēķins
-
7. Amata vietu skaita izmaiņas (palielinājuma gadījumā: izvērsts pamatojums, izvērtējums par esošo resursu pārskatīšanas iespējām, t.sk. vakanto štata vietu, ilgstošo vakanču izmantošanu u.c.)
-
Cita informācija
Šī summa, 11 993 euro, tiks ietaupīta gadījumā, ja pārvaldes uzdevums tiks deleģēts privātpersonai vai citai publiskai personai, kurš veiks dzīvnieku liemeņu atbilstības novērtēšanu apstrādes kvalitātes un klasifikācijas prasībām un cenu ziņošanas atbilstības novērtēšanu.
Norādītais samazinājums 11 993 euro ir atbalstīts ar Ministru kabineta 26.08.2025. sēdes protokola Nr.33 53.§ “Informatīvais ziņojums "Par valsts pamatbudžeta un valsts speciālā budžeta bāzi un izdevumu pārskatīšanas rezultātiem 2026., 2027., 2028. un 2029. gadam"” 14. punktā atbalstītajiem priekšlikumiem izdevumu samazināšanai, kur 7 pielikuma 16. daļas 1. punktā ir iekļauts Zemkopības ministrijas piedāvātais budžeta samazinājums pārtikas nekaitīguma un dzīvnieku veselības valsts uzraudzībai un kontrolei.
Likumprojektā Ministru kabinetam tiek dota iespēja noteikt privātpersonu vai citu publisku personu dzīvnieku liemeņu atbilstības novērtēšanai apstrādes kvalitātes un klasifikācijas prasībām un cenu paziņošanas atbilstības novērtēšanai kautuvēs. Ja šis uzdevums tiks deleģēts privātpersonai vai citai publiskai personai, tiks sagatavoti grozījumi noteikumos Nr. 416.
Ja  dzīvnieku liemeņu atbilstības novērtēšana apstrādes kvalitātes un klasifikācijas prasībām un cenu paziņošanas atbilstības novērtēšana netiks deleģēta privātpersonai vai citai publiskai personai, PVD attiecīgās funkcijas īstenos esošo budžeta līdzekļu ietvaros.
Likumprojekts tiks iesniegts Saeimā likumprojekta “Par valsts budžetu 2026.gadam un budžeta ietvaru 2026., 2027. un 2028. gadam” pavadošo likumprojektu paketē. 

4.1.1. Veterinārmedicīnas likums

Pamatojums un apraksts
Pašlaik PVD atbildība par dzīvnieku liemeņu klasifikācijas un cenu ziņošanas valsts uzraudzību un kontroli kautuvēs ir noteikta Veterinārmedicīnas likuma 4. panta pirmās daļas 8. punktā.
Grozījumi ir nepieciešami, lai nodrošinātu normatīvo aktu saskaņotību un pārskatāmību. Līdzšinējais regulējums par liemeņu klasificēšanu un kontroli, kas atradās Veterinārmedicīnas likumā, faktiski attiecas uz pārtikas aprites uzraudzību, nevis uz veterinārmedicīnas jomu. Veterinārmedicīnas likuma galvenais uzdevums ir reglamentēt veterināro uzraudzību, dzīvnieku veselību un labturību, savukārt pārtikas aprites jautājumi ietilpst Pārtikas aprites uzraudzības likuma kompetencē.
Noteikumi Nr. 416 ir izdoti saskaņā ar Pārtikas aprites uzraudzības likuma 4. panta ceturto un trīspadsmito daļu, 13. panta trešās daļas 3. punktu un Lauksaimniecības un lauku attīstības likuma 13. panta pirmo daļu. Pārtikas aprites uzraudzības likumā Ministru kabinetam dots deleģējums noteikt kvalitātes un klasifikācijas kārtību, kādā novērtējama dzīvnieku liemeņu atbilstība šīm prasībām, dzīvnieku liemeņu klasificētāju apmācību un kvalifikācijas paaugstināšanas kārtību, kā arī klasificētāja kvalifikāciju apliecinoša sertifikāta izsniegšanas un anulēšanas kārtību un prasības dzīvnieku liemeņu papildu marķējumam. Noteikumos Nr. 416 noteiktas PVD pilnvarota inspektora pienākumi un tiesības, tostarp pārbaudīt dzīvnieku liemeņu atbilstību kvalitātes un klasifikācijas prasībām, svēršanas precizitāti un marķēšanas prasību ievērošanu, kā arī cenu paziņošanas kārtību kautuvē.
PVD jau pašlaik pilda šīs funkcijas atbilstoši Pārtikas aprites uzraudzības likumam.
Ir loģisks un nepieciešams solis normatīvo regulējumu sakārtot atbilstoši saturam – pārtikas aprites uzraudzībai, nevis veterinārmedicīnai, precizējot PVD kompetenci katrā nozarē.
Ja uzdevums veikt dzīvnieku liemeņu klasifikācijas un cenu paziņošanas atbilstības novērtēšanu tiks deleģēts privātpersonai vai citai publiskai personai, tiks sagatavoti grozījumi noteikumos Nr. 416.
Atbildīgā institūcija
Zemkopības ministrija
Dzīvnieku liemeņu klasifikācija ir pārtikas nozares process, un tā mērķis ir standartizēt un objektīvi novērtēt lauksaimniecības dzīvnieku (liellopu un cūku) liemeņus pēc noteiktām pazīmēm (uzbūves, tauku slāņa, muskuļaudu daudzuma utt.). Šis process ir loģiski nodalāms no veterinārās nozares atbildības par dzīvnieku veselību un labturību. 
5. Tiesību akta projekta atbilstība Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām
Vai projekts skar šo jomu?

5.1. Saistības pret Eiropas Savienību

Vai ir attiecināms?
ES tiesību akta CELEX numurs
32017R1184
ES tiesību akta datums, izdevējinstitūcija, numurs, veids un nosaukums
Komisijas 2017. gada 20. aprīļa Īstenošanas regula (ES) 2017/1184, ar ko paredz noteikumus Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 1308/2013 piemērošanai attiecībā uz Savienības skalām liellopu, cūku un aitu liemeņu klasificēšanai un attiecībā uz konkrētu kategoriju liemeņu un dzīvu dzīvnieku tirgus cenu paziņošanu
Apraksts
Projekts nosaka, ka PVD funkcijas ir nodrošināt dzīvnieku liemeņu klasifikācijas un cenu ziņošanas valsts uzraudzību un kontroli kautuvēs. Līdz ar to tiek nodrošināta regulas (ES) 2017/1184 2. panta 3. punktā noteiktais, ka kompetentā iestāde vismaz reizi gadā pārliecinās, ka pārbaudes uz vietas tiek veiktas pareizi.

5.2. Citas starptautiskās saistības

Vai ir attiecināms?

5.3. Cita informācija

Apraksts

Komisijas 2017. gada 20. aprīļa Īstenošanas regula (ES) 2017/1184, ar ko paredz noteikumus Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 1308/2013 piemērošanai attiecībā uz Savienības skalām liellopu, cūku un aitu liemeņu klasificēšanai un attiecībā uz konkrētu kategoriju liemeņu un dzīvu dzīvnieku tirgus cenu paziņošanu 2. panta 2. punkts nosaka: "Ja par pārbaudēm uz vietas atbildīgā struktūra nav kompetentās iestādes pilnvaru jomā, kompetentā iestāde vismaz reizi gadā pārliecinās, ka pārbaudes uz vietas tiek veiktas pareizi, īstenojot fizisku uzraudzību saskaņā ar tādiem pašiem nosacījumiem.".

5.4. 1. tabula. Tiesību akta projekta atbilstība ES tiesību aktiem

Attiecīgā ES tiesību akta datums, izdevējinstitūcija, numurs, veids un nosaukums
Komisijas 2017. gada 20. aprīļa Īstenošanas regula (ES) 2017/1184, ar ko paredz noteikumus Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 1308/2013 piemērošanai attiecībā uz Savienības skalām liellopu, cūku un aitu liemeņu klasificēšanai un attiecībā uz konkrētu kategoriju liemeņu un dzīvu dzīvnieku tirgus cenu paziņošanu
ES TA panta numurs
Projekta vienība, kas pārņem vai ievieš A minēto
Tiek pārņemts pilnībā vai daļēji
Vai B minētais paredz stingrākas prasības un pamatojums
A
B
C
D
2. panta 1.punkts
1.pants
Pārņemtas pilnībā
Neparedz stingrākas prasības
2.panta 2.punkts
1.pants
Pārņemtas pilnībā
Neparedz stingrākas prasības
2.panta 3.punkts
1. pants
Pārņemtas pilnībā
Neparedz stingrākas prasības
Kā ir izmantota ES tiesību aktā paredzētā rīcības brīvība dalībvalstij pārņemt vai ieviest noteiktas ES tiesību akta normas? Kādēļ?
 Regulas Nr.  2017/1184 2.  panta 1. punkts nosaka, ka pārbaudes uz vietas ir jāveic visās kautuvēs, kurās piemēro obligāto liemeņu klasificēšanu.
Regulas Nr.  2017/1184 2. panta 2. punkts precizē, ka pārbaudes jāveic neatkarīgai struktūrai, un tās jāveic bez iepriekšēja brīdinājuma.
Regulas Nr.  2017/1184 2. panta 3. punkts paredz, ka, ja neatkarīgā struktūra nav kompetentās iestādes pilnvarojumā, kompetentajai iestādei vismaz reizi gadā jāpārbauda, vai pārbaudes tiek veiktas atbilstoši.
Likumprojekta pirmais pants paredz, ka dzīvnieku liemeņu klasifikācijas un cenu paziņošanas valsts uzraudzību un kontroli kautuvē nodrošina Pārtikas un veterinārais dienests.
No regulas izriet, ka dalībvalsts kompetentajai iestādei (Latvijā - Pārtikas un veterinārajam dienestam) jānodrošina šādas pārbaudes, līdz ar to arī valsts līmenī jāorganizē uzraudzība un kontrole pār liemeņu klasifikāciju un cenu paziņošanu kautuvēs.
Saistības sniegt paziņojumu ES institūcijām un ES dalībvalstīm atbilstoši normatīvajiem aktiem, kas regulē informācijas sniegšanu par tehnisko noteikumu, valsts atbalsta piešķiršanas un finanšu noteikumu (attiecībā uz monetāro politiku) projektiem
Neattiecas
Cita informācija
Šobrīd par pārbaudēm uz vietas atbildīgā struktūra ir Latvijas kompetentā iestāde liemeņu klasifikācijas jomā - PVD.
Skaidrojums
-

6.4. Cita informācija

-
7. Tiesību akta projekta izpildes nodrošināšana un tās ietekme uz institūcijām
Vai projekts skar šo jomu?

7.1. Projekta izpildē iesaistītās institūcijas

Institūcijas
  • Pārtikas un veterinārais dienests

7.2. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums

Vai projekts skar šo jomu?

7.3. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums

Vai projekts skar šo jomu?

7.4. Projekta izpildes ietekme uz pārvaldes funkcijām un institucionālo struktūru

Ietekme
Jā/Nē
Skaidrojums
1. Tiks veidota jauna institūcija
-
2. Tiks likvidēta institūcija
-
3. Tiks veikta esošās institūcijas reorganizācija
-
4. Institūcijas funkcijas un uzdevumi tiks mainīti (paplašināti vai sašaurināti)
Deleģējot attiecīgo valsts pārvaldes uzdevumu, PVD pārziņā turpmāk vairs nebūs liemeņu atbilstības novērtēšana apstrādes kvalitātes un klasifikācijas prasībām un cenu paziņošanas atbilstības novērtēšana kautuvēs, un tad institūcijas funkcijas un uzdevumi tiks mainīti.
PVD tiks saglabāta valsts uzraudzība pār privāto vai publisko tiesību subjektu, kam tiks deleģēta funkcija.
5. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu efektivizācija
-
6. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu digitalizācija
-
7. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu optimizācija
-
8. Cita informācija
-

7.5. Cita informācija

-
8. Horizontālās ietekmes

8.1.1. uz publisku pakalpojumu attīstību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.2. uz valsts un pašvaldību informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.3. uz informācijas sabiedrības politikas īstenošanu

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.4. uz Nacionālā attīstības plāna rādītājiem

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.5. uz teritoriju attīstību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.6. uz vidi

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.7. uz klimatneitralitāti

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.8. uz iedzīvotāju sociālo situāciju

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.9. uz personu ar invaliditāti vienlīdzīgām iespējām un tiesībām

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.10. uz dzimumu līdztiesību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.11. uz veselību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.12. uz cilvēktiesībām, demokrātiskām vērtībām un pilsoniskās sabiedrības attīstību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.13. uz datu aizsardzību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.14. uz diasporu

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.15. uz profesiju reglamentāciju

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.16. uz bērna labākajām interesēm

Vai projekts skar šo jomu?

8.2. Cita informācija

-
Pielikumi