Anotācija (ex-ante)

23-TA-2791: Rīkojuma projekts (Vispārīgais)
Anotācijas (ex-ante) nosaukums
Tiesību akta projekta "Par valsts nekustamo īpašumu tiesiskā valdītāja maiņu" sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojums (anotācija)
1. Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība

1.1. Pamatojums

Izstrādes pamatojums
Ministrijas / iestādes iniciatīva
Apraksts
Zemes pārvaldības likuma 15. panta otrā daļa un 16. pants, Meliorācijas likuma 3. un 5. pants

1.2. Mērķis

Mērķa apraksts
Ministru kabineta rīkojuma projekta mērķis ir mainīt tiesisko valdītāju diviem Ogres novada pašvaldības (turpmāk – Pašvaldība) tiesiskajā valdījumā esošajiem nekustamajiem īpašumiem, lai lauksaimniecības, meža un zivsaimniecības nozarē mazinātu un ierobežotu klimata pārmaiņas un novērstu plūdu risku, un zemesgrāmatā nostiprināt īpašuma tiesības uz valsts vārda Zemkopības ministrijas (turpmāk – ministrija) personā.
Spēkā stāšanās termiņš
Vispārējā kārtība

1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi

Pašreizējā situācija
Rīkojuma projektā "Par valsts nekustamo īpašumu tiesiskā valdītāja maiņu" (turpmāk – rīkojuma projekts) minētie nekustamie īpašumi "Daugavas Vārti" (nekustamā īpašuma kadastra Nr. 7401 006 0969) Ogrē, Ogres novadā un "Daugavas Vārti" (nekustamā īpašuma kadastra Nr. 7494 015 0949) Tīnūžu pagastā, Ogres novadā (turpmāk – nekustamie īpašumi) uz Civillikuma 1104. panta pamata pieder valstij un saskaņā ar Zemes pārvaldības likuma 15. panta otro daļu atrodas Pašvaldības tiesiskajā valdījumā. Nekustamie īpašumi nav ierakstīti zemesgrāmatā.
Ievērojot Pašvaldību likuma 10. panta pirmās daļas 16. punktu un Zemes pārvaldības likuma 15. panta otro daļu, Pašvaldība ar 2023. gada 20. jūlija lēmumu (protokols Nr. 12., 8.§) "Par zemes vienību ar kadastra apzīmējumu 7401 006 0970, Ogre, Ogres nov. un 7494 015 0948, Tīnūžu pag., Ogres nov., nodošanu bez atlīdzības Latvijas valstij Zemkopības ministrijas personā" nolēma rīkojuma projektā minētās zemes vienības un būvi – dambi Nr. D40010 (būves kadastra apzīmējums 7401 006 0970 001) – nodot ministrijas valdījumā funkciju izpildei, t. i., lai mazinātu un ierobežotu klimata pārmaiņas un pielāgotos klimata tām lauksaimniecības, meža un zivsaimniecības nozarē, aizsargbūvju, tostarp izveidotu, pārbūvētu un atjaunotu hidrotehnisko būvju infrastruktūru, kā arī būvētu, uzturētu un ekspluatētu valsts meliorācijas sistēmas un valsts nozīmes meliorācijas sistēmas ar mērķi mazināt plūdu risku.
Pašvaldība ar 2024. gada 27. februāra lēmumu (sēdes protokols Nr. 4 52. §) "Par grozījumu 2023. gada 20. jūlija lēmumā "Par zemes vienību ar kadastra apzīmējumu 7401 006 0970, Ogre, Ogres nov. un  7494 015 0948, Tīnūžu pag., Ogres nov., nodošanu bez atlīdzības Latvijas valstij Zemkopības ministrijas personā"" izdarīja grozījumus Pašvaldības 2023. gada 20. jūlija lēmumā.

Ministru kabinets 2022. gada 23. novembrī izdeva rīkojumu Nr. 839 "Par Ogres novada pašvaldības nekustamā īpašuma Rīgas ielā 45, Ogrē, pārņemšanu valsts īpašumā", lai Pašvaldības nekustamo īpašumu (nekustamā īpašuma kadastra numurs 7401 001 0473) Rīgas ielā 45, Ogrē pārņemtu bez atlīdzības valsts īpašumā ministrijas personā.
Nekustamais īpašums Rīgas ielā 45, Ogrē robežojas ar
1) valsts īpašumā esošo zemes vienību (zemes vienības kadastra apzīmējums 7401 001 0345), kura ietilpst nekustamā īpašuma (nekustamā īpašuma kadastra Nr. 7401 001 0259) Salas ielā 13, Ogrē, Ogres novadā sastāvā un uz kuras atrodas divas inženierbūves (būvju kadastra apzīmējumi 7401 001 0345 001 un 7401 001 0345 003), kas meliorācijas kadastra informācijas sistēmā reģistrētas kā meliorācijas būves Nr. D40010:002001 (Rīgas HES Ogres-2 poldera aizsargdambis). Nekustamā īpašuma īpašumtiesības nostiprinātas Ogres pilsētas zemesgrāmatas nodalījumā Nr. 100000487388 valstij ministrijas personā;
2) valsts īpašumā un Pašvaldības tiesiskajā valdījumā esošo nekustamo īpašumu "Daugavas Vārti" (nekustamā īpašuma kadastra Nr. 7401 006 0969) Ogrē, Ogres novadā. Atbilstoši Zemes pārvaldības likuma normām tas reģistrēts Valsts zemes dienesta Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmā (turpmāk – NĪVKIS), un tā sastāvā ietilpst zemes vienība (zemes vienības kadastra apzīmējums 7401 006 0970) 0,5830 ha platībā, uz kuras atrodas inženierbūves (būves kadastra apzīmējums 7401 006 0970 001 (turpmāk – Būve) daļa. 
Izvērtējot Latvijas Nacionālā arhīva 2024. gada 16. februāra izziņu Nr. LNA-8.2.2./969 "Par īpašuma tiesību dokumentāciju" un Meliorācijas kadastra arhīva dokumentus, konstatēta minētās inženierbūves piederība valstij Meliorācijas un ūdenssaimniecības ministrijas personā, un tā ir nodota ekspluatācijā ar 1975. gada 26. decembra Aktu par nodošanu ekspluatācijā, kurš pievienots TAP lietai 23-TA-2791 sadaļā "Paskaidrojošie dokumenti". Būve ar kadastra apzīmējumu 7401 006 0970 001) ir kopējā Rīgas HES ūdenskrātuves inženieraizsardzības būvju kompleksa sastāvdaļa. Būve ar Meliorācijas kadastra Nr. D40010 atbilstoši Ministru kabineta 2019. gada 26. marta noteikumu Nr. 128 "Meliorācijas kadastra noteikumi" 11. punktam tiks pārreģistrēta meliorācijas kadastra informācijas sistēmā ar statusu "valsts nozīmes meliorācijas sistēma", tai piešķirot nosaukumu "Rīgas HES Ogres–3 poldera aizsargdambis D-3" ar meliorācijas kadastra kodu D40010:003001. To apliecina valsts sabiedrības ar ierobežotu atbildību "Zemkopības ministrijas nekustamie īpašumi" 2024. gada 1. marta atzinums Nr. 1-8/81 "Atzinums par statusu", kas pievienots TAP lietai 23-TA-2791 sadaļā "Paskaidrojošie dokumenti".
Likuma "Par nekustamā īpašuma ierakstīšanu zemesgrāmatās" (turpmāk – likums) 12. pantā un 36. pantā noteikts, ka ēkas (būves) ierakstāmas zemesgrāmatā vienlaikus ar zemi uz valsts vārda, pamatojoties uz aktu par ēku (būvju) nodošanu ekspluatācijā. Valsts ēkas (būves) ierakstāmas zemesgrāmatā uz valsts vārda attiecīgās valsts institūcijas personā atbilstoši likuma "Par valsts un pašvaldību zemes īpašuma tiesībām un to nostiprināšanu zemesgrāmatās" 8. panta noteikumiem. Saskaņā ar likuma 19. panta pirmās daļas trešo punktu zemesgrāmatā kā patstāvīgi īpašuma objekti nav ierakstāmas lineāras inženierbūves, izņemot transporta būves. Būve pieder valstij, bet tās īpašuma tiesības līdz šim zemesgrāmatā nav nostiprinātas. Būve nav patstāvīgs īpašuma objekts, bet saskaņā ar NĪVKIS aktuālajiem datiem tā ietilpst nekustamā īpašuma sastāvā kopā ar valstij piederošo zemi. Lai valsts īpašuma tiesības uz Būvi būtu sakārtotas un nostiprinātas zemesgrāmatā Latvijas valstij ministrijas personā, zemesgrāmatā nostiprināmas tiesības uz visu vienoto valsts nekustamo īpašumu, tādēļ inženierbūve tiks ierakstīta zemesgrāmatā uz valsts vārda ministrijas personā nekustamā īpašuma “Daugavas Vārti” (nekustamā īpašuma kadastra Nr. 7401 006 0969) sastāvā (aktuālā NĪVKIS informācija pievienota TAP lietai 23-TA-2791 sadaļā "Paskaidrojošie dokument").
Būve – dambis Nr. D40010 (būves kadastra apzīmējums 7401 006 0970 001) – ir valstij piederoša inženierbūve, un tā, pamatojoties uz Pašvaldības 2024. gada 27. februāra lēmuma 2. punktu, ir izslēgta no Pašvaldības bilances un grāmatvedības uzskaites.
Būve daļēji atrodas uz zemes vienības (zemes vienības kadastra apzīmējums 7401 006 0970), kas ietilpst nekustamā īpašuma "Daugavas Vārti" (nekustamā īpašuma kadastra numurs 7401 006 0969) Ogrē, Ogres novadā sastāvā, un daļēji – uz zemes vienības (zemes vienības kadastra apzīmējums 7494 015 0948) 0,1500 ha platībā, kas ietilpst nekustamā īpašuma "Daugavas Vārti" (nekustamā īpašuma kadastra numurs 7494 015 0949) Tīnūžu pagastā, Ogres novadā sastāvā (turpmāk abas kopā – zemes vienības "Daugava").
Zemes vienības "Daugava" ir zeme zem iekšzemes publiskajiem ūdeņiem (Daugavas). Zemes vienībām "Daugava" NĪVKIS reģistrēts nekustamā īpašuma lietošanas mērķis – publiskie ūdeņi (nekustamā īpašuma lietošanas mērķa kods 0301). Zemes vienības "Daugava" reģistrētas NĪVKIS, tās nodalot no zemes vienībām (to kadastra apzīmējumi 7401 006 0532 un 7494 015 0165) – zemes zem iekšzemes publiskajiem ūdeņiem (Daugavas).
Saskaņā ar Civillikuma 1104. pantu publiskie ūdeņi ir valsts īpašums, ciktāl uz tiem nepastāv īpašuma tiesības privātai personai. Zemes vienības "Daugava" ir valsts īpašums.
Atbilstoši Zemes pārvaldības likuma 15. panta otrajai daļai vietējā pašvaldība ir valdītāja tās administratīvajai teritorijai piegulošajiem jūras piekrastes ūdeņiem, kā arī tās administratīvajā teritorijā esošajai jūras piekrastes sauszemes daļai un iekšzemes publiskajiem ūdeņiem, kuru valdītājs nav par vides aizsardzību atbildīgā ministrija vai cita ministrija un kuri nav privātpersonu īpašumā. Atbilstoši Zemes pārvaldības likuma 16. panta pirmajai daļai uz likuma pamata pastāvošās īpašuma tiesības uz jūras piekrastes joslu un iekšzemes publiskajiem ūdeņiem ir spēkā arī bez ierakstīšanas zemesgrāmatā. Ministrija norāda, ka Zemes pārvaldības likumā nav noteikts, ka publiskie ūdeņi nav ierakstāmi zemesgrāmatā. Zemes pārvaldības likumā ir noteikts, ka īpašuma tiesības uz jūras piekrastes joslu un iekšzemes publiskajiem ūdeņiem nenostiprina zemesgrāmatā, ja likumos nav noteikts citādi. Zemes pārvaldības likumā noteikts, ka valdījuma tiesības uz jūras piekrastes joslu un iekšzemes publiskajiem ūdeņiem reģistrē NĪVKIS atbilstoši šā likuma 15. panta pirmajai un otrajai daļai. Zemes pārvaldības likuma 15. panta pirmajā un otrajā daļā nav noteikts, ka ministrija ir rīkojuma projektā minēto nekustamo īpašumu tiesiskā valdītāja. Saskaņā ar likuma "Par valsts un pašvaldību zemes īpašuma tiesībām un to nostiprināšanu zemesgrāmatās" 8. panta ceturto daļu uz valsts vārda Zemkopības ministrijas personā zemesgrāmatās tiek ierakstīta valstij piederošā un piekrītošā zeme, kā arī saskaņā ar attiecīgu Ministru kabineta rīkojumu — cita valstij piederošā un piekrītošā zeme. Rīkojuma projekts ir sagatavots kā tiesiskais pamatojums rīkojuma projektā minēto nekustamo īpašumu iegūšanai ministrijas valdījumā.

Rīkojuma projektā minētajām zemes vienībām NĪVKIS ir reģistrēti šādi apgrūtinājumi:
a) zemes vienībai (zemes vienības kadastra apzīmējums 7401 006 0970)
7312030100 – ekspluatācijas aizsargjoslas teritorija gar ielu vai ceļu – sarkanā līnija – 0,2594 ha;
7311040300 – ekspluatācijas aizsargjoslas teritorija ap aizsargdambi – 0,0160 ha;
7311020105 – dabiskas ūdensteces vides un dabas resursu aizsardzības aizsargjoslas teritorija pilsētās un ciemos – 0,5830 ha;
7313090100 – būvniecības ierobežojumu teritorija, kas noteikta teritorijas attīstības plānošanas dokumentā, – 0,4139 ha;
7311090900 – vides un dabas resursu ķīmiskās aizsargjoslas teritorija ap pazemes ūdens ņemšanas vietu – 0,5830 ha;
7312070202 – navigācijas tehniskā līdzekļa aviācijas gaisa kuģu lidojumu drošības nodrošināšanai tālās ietekmes zona – 0,1679 ha;
7312010300 – ekspluatācijas aizsargjoslas teritorija gar pašteces kanalizācijas vadu – 0,0077 ha;
7312050201 – ekspluatācijas aizsargjoslas teritorija gar elektrisko tīklu kabeļu līniju – 0,0006 ha;
7311040300 – ekspluatācijas aizsargjoslas teritorija ap aizsargdambi – 0,3902 ha;

b) zemes vienībai (zemes vienības kadastra apzīmējums 7494 015 0948)
7312030301 – ekspluatācijas aizsargjoslas teritorija gar valsts galvenajiem autoceļiem lauku apvidos – 0,1500 ha;
7311090900 – vides un dabas resursu ķīmiskās aizsargjoslas teritorija ap pazemes ūdens ņemšanas vietu – 0,1500 ha;
7311020107 – Daugavas vides un dabas resursu aizsardzības aizsargjoslas teritorija lauku apvidos – 0,1500 ha;
7312070202 – navigācijas tehniskā līdzekļa aviācijas gaisa kuģu lidojumu drošības nodrošināšanai tālās ietekmes zona – 0,1500 ha;
7311040300 – ekspluatācijas aizsargjoslas teritorija ap aizsargdambi – 0,1500 ha.

Ministrijai, pārņemot valdījumā nekustamos īpašumus, ir saistoša Aizsargjoslu likumā noteiktā izmantošanas kārtība atbilstoši aizsargjoslu veidam.

Pašvaldība ar 2023. gada 10. augusta vēstuli Nr. 2-5.1/1958 "Par zemes vienību nodošanu valsts valdījumā un būves nodošanu valsts īpašumā" ierosina tās valdījumā esošās zemes vienības ar nosaukumu "Daugavas Vārti" (zemes vienību kadastra apzīmējumi 7401 006 0970 un 7494 015 0948), mainot to valdītāju, kā arī būvi – dambi Nr. D40010 (būves kadastra apzīmējums 7401 006 0970 001) – nodot ministrijas valdījumā. Pašvaldība norāda, ka valsts sabiedrības ar  ierobežotu atbildību "MELIORPROJEKTS" 2023. gadā sagatavotajā atzinumā par pašvaldības dambja Nr. D40010, būves ar kadastra apzīmējumu 7401 001 0473 001, un dambja Nr. D40010:002001 (Rīgas HES Ogres-2 poldera aizsargdambja D-2) hidrotehnisko būvju sasaisti un to ietekmi uz Ogres pilsētas pretplūdu nodrošinājumu" secināts, ka, izvērtējot Rīgas HES Ogres-2 poldera aizsargdambja D-2 un dambja Nr. D40010 tehnisko dokumentāciju, dambji ir būvēti dažādos periodos, un, lai gan dambim un ar to saistītajām būvēm ir bijušas papildu funkcijas, abi dambji kalpo krasta erozijas novēršanai un Ogres pilsētas plūdu riska novēršanai. Pēc Rīgas HES Ogres-2 poldera aizsargdambja atjaunošanas būvdarbu pabeigšanas plānotie dambja atjaunošanas un pārbūves pasākumi ir nepieciešami tāpēc, ka citādi pastāv Ogres pilsētas teritorijas daļas applūšanas risks. Lai gan šo risku mazina dambja apkārtnē esošais reljefs un hidrotehniskās būves, šo būvju laba tehniskā stāvokļa nodrošināšana Rīgas HES ūdenskrātuves mainīgo ūdens līmeņu zonā (īpaši pavasara palu periodā) ir būtiski svarīga un savstarpēji saistīta. Lai turpmāk nodrošinātu vienotu hidrotehniskās būves ekspluatācijas pasākumu (tehnisko pārbaužu, remontdarbu, atjaunošanas darbu) īstenošanu, ir lietderīgi abiem dambjiem noteikt vienu būvju apsaimniekotāju. Ievērojot abu būvju nozīmi un to, ka par Rīgas HES Ogres-2 poldera aizsargdambja uzturēšanu un apsaimniekošanu ir atbildīga valsts sabiedrība ar ierobežotu atbildību "Zemkopības ministrijas nekustamie īpašumi" (turpmāk – ZMNĪ), ir lietderīgi dambi Nr. D40010 nodot ZMNĪ pārvaldīšanā, lai atbilstoši Meliorācijas likuma 19. pantam nodrošinātu būvniecību, uzturēšanu un ekspluatāciju un atbilstoši 27. pantam – šiem darbiem nepieciešamo finansējumu.
 
Problēmas un risinājumi
Problēmas apraksts
Meliorācijas likuma 4. panta pirmajā daļā un 19. pantā noteikts, ka ZMNĪ izdod tehniskos noteikumus darbībām ekspluatācijas aizsargjoslās ap meliorācijas būvēm un ierīcēm un ka valsts meliorācijas sistēmu un valsts nozīmes meliorācijas sistēmu būvniecību, uzturēšanu un ekspluatāciju nodrošina ZMNĪ.
Izveidojot Daugavas HES kaskādi, ir ievērojami pārveidota upes gultne un krasti, kā arī kardināli mainīts Daugavas hidroloģiskais režīms. Šo izmaiņu sekas ir Rīgas ūdenskrātuves krastu ievērojama erozija. Daugavas HES krasta nostiprinājumi ir stratēģiskas nozīmes būves, kas ir nozīmīgas valstij un sabiedrībai, un pret tām ekspluatācijas laikā jāizturas ar vislielāko atbildību.
Lai nepieļautu Daugavas krastu noskalošanos, ir sistemātiski jāveic ūdenskrātuvju krastu nostiprināšanas darbi un regulāri jāuztur kārtībā krastu aizsargbūves, tostarp jānostiprina būvju pamati vai apdraudētās būves. Daugavas posmos, kuros saglabājušies dabiski krasti, jānovērtē erozijas ietekme un jāīsteno dažādi aizsargpasākumi, lai nozīmīgi samazinātu dambju pārrāvuma risku un iespējamos neatgriezeniskos zaudējumus, kas varētu tikt nodarīti cilvēkiem, apkārtējai videi un infrastruktūrai, it īpaši Ogres pilsētai.
ZMNĪ nodrošina Rīgas HES ūdenskrātuves inženiertehnisko aizsargbūvju ekspluatāciju un uzturēšanu, ar to palīdzību novērš plūdu risku Ogres pilsētā, tostarp apkārtējās infrastruktūras applūdināšanas varbūtību. Laikā no 2016. līdz 2019. gadam ZMNĪ ir īstenojusi Eiropas Reģionālā attīstības fonda līdzfinansētu projektu "Rīgas HES ūdenskrātuves Ogres aizsargdambja (pik 00/00-24/67) atjaunošana". Atjaunotais Ogres aizsargdambis pie Rīgas HES ūdenskrātuves tika nodots ekspluatācijā 2019. gadā 12. martā, tomēr, tā kā daļa Ogres pilsētas aizsargdambja nav atjaunota, to vajag atjaunot visā tā garumā. Lai ZMNĪ varētu atjaunot atlikušo Ogres aizsargdambja daļu un izdarīt valsts vai Eiropas Savienības finanšu līdzekļu investīcijas, ja tādas iespējams piesaistīt, Būvi nepieciešams pārņemt ministrijas valdījumā.
Lai piesaistītu finanšu līdzekļus Ogres aizsargdambja daļas atjaunošanai, tiek plānots īstenot projektu, izmantojot Eiropas Savienības Atveseļošanas un noturības mehānisma plāna 1. komponentes "Klimata pārmaiņas un vides ilgtspēja" 1.3. reformu un investīciju virziena "Pielāgošanās klimata pārmaiņām" 1.3.1.2.i. investīciju "Investīcijas plūdu risku mazināšanas infrastruktūrā". Par investīcijas īstenošanu atbildīgā ir nozares ministrija, un šajā programmā tā ir ministrija, kas saskaņā ar normatīvajiem aktiem par Atveseļošanas fonda plāna īstenošanas un uzraudzības kārtību nodrošina investīcijas ieviešanu. Savukārt finansējumu investīcijas īstenošanai piešķir un administrē Lauku atbalsta dienests, tāpēc Pašvaldība nevar būt projekta pieteicēja šajā programmā, lai patstāvīgi izdarītu investīcijas attiecīgajā objektā. Lai izpildītu būvniecības procesā paredzētās darbības atbilstoši Būvniecības likuma 15. panta pirmās daļas 2. punkta prasībām un būtu iespējams saņemt attiecīgu būvatļauju, kas tiek izdota, ja būvniecības iecere ir saskaņota ar zemes gabala īpašnieku un būves īpašnieku gadījumā, kad būvniecība paredzēta esošajā būvē, atbilstoši šā panta otrajai daļai noteikts, ka speciālajos būvnoteikumos paredzētajos gadījumos būvatļauju inženierbūves būvniecībai izdod pirms šā panta pirmās daļas 2. punktā minēto prasību izpildes un attiecīgās prasības iekļauj būvatļaujas projektēšanas nosacījumos. Tā kā to minēto likumu normas paredz, ir nepieciešams sakārtot rīkojuma projektā minētā nekustamā īpašuma sastāvā esošās būves īpašuma tiesības, nostiprinot tās zemesgrāmatā kopā ar zemi vienotā īpašuma sastāvā, jo saskaņā ar Civillikuma 994. pantu par īpašnieku atzīstams tikai tas, kas par tādu ir ierakstīts zemesgrāmatā.

Ogres aizsargdambis kalpo par Daugavas HES plūdu novēršanas būvi, lai pasargātu Ogres pilsētu un tās iedzīvotājus. Meliorācijas būve – dambis Nr. D40010 (Daugavas krasta nostiprinājuma konstrukcija) – ir funkcionāli saistīta ar ministrijas īpašumā esošo Daugavas upes aizsargdambja un sūkņu stacijas būvju konstrukcijām. 

Rīkojuma projektā norādītās zemes vienības un Būve (būves kadastra apzīmējums 7401 006 0970 001) pēc pārņemšanas ministrijas valdījumā ietilps valsts nozīmes meliorācijas sistēmā Rīgas HES ūdenskrātuves inženieraizsardzības Ogres poldera aizsargdambja D-3 (meliorācijas kods D40010 pik.00/00-04/69) Ogres pilsētā Ogres novadā saistībā ar atjaunošanas projektu.

ZMNĪ, kurā 100 % akciju pieder valstij un kura valsts kapitāla daļu turētāja ir ministrija, vispārīgais stratēģiskais mērķis ir īstenot pārvaldījumā nodoto valsts teritorijas attīstībai stratēģiski svarīgu valsts īpašumu – meliorācijas sistēmu un hidrotehnisko būvju – un meliorācijas kadastra uzturēšanu, nodrošinot lauksaimniecības un mežsaimniecības zemes resursu ekonomiski izdevīgu, videi draudzīgu un sociāli atbildīgu ilgtspēju. Pēc rīkojuma projektā minēto nekustamo īpašumu pārņemšanas ministrijas valdījumā tos būs iespējams nodot ZMNĪ pārvaldīšanā.
Risinājuma apraksts
Atbilstoši Ministru kabineta 2019. gada 30. aprīļa noteikumu Nr. 187 "Zemkopības ministrijas nolikums" 4.1.16. apakšpunktam ministrijai noteikta funkcija, kas paredz klimata pārmaiņu samazināšanu un ierobežošanu un pielāgošanos tām lauksaimniecības, meža un zivsaimniecības nozarē.
Zemes pārvaldības likuma 15. panta sestajā daļa noteikts, ka par vides aizsardzību atbildīgā ministrija pārrauga vietējo pašvaldību darbību, kas saistīta ar to valdījumā esošo iekšzemes publisko ūdeņu un jūras piekrastes joslas pārvaldību.
Rīkojuma projekta būtība ir nekustamos īpašumus nodot ministrijai, jo tie ir nepieciešami noteiktās valsts funkcijas izpildei. Ministrija uzsver, ka funkcijas izbeigšana nav paredzēta un netiek prognozēta.
Rīkojuma projektam ir pievienoti nekustamo īpašumu valdījuma tiesības apliecinošie dokumenti un Pašvaldības lēmumi.
Ievērojot rīkojuma projektā minēto un Aizsargjoslu likumā noteiktos ierobežojumus, rīkojumā minēto nekustamo īpašumu valdītāja maiņa ir lietderīga un normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā zemesgrāmatā ir nostiprināmas īpašumtiesības uz valsts vārda ministrijas personā.
Vai ir izvērtēti alternatīvie risinājumi?
Vai ir izvērtēts prasību un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem?

1.4. Izvērtējumi/pētījumi, kas pamato TA nepieciešamību

1.5. Pēcpārbaudes (ex-post) izvērtējums

Vai tiks veikts?

1.6. Cita informācija

-
2. Tiesību akta projekta ietekmējamās sabiedrības grupas, ietekme uz tautsaimniecības attīstību un administratīvo slogu
Vai projekts skar šo jomu?
3. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
Vai projekts skar šo jomu?
Cita informācija
Rīkojuma projektam nav ietekmes uz valsts budžetu, jo papildu līdzekļi no valsts budžeta nav nepieciešami. Nekustamo īpašumu tiesību nostiprināšanu zemesgrāmatā uz valsts vārda ministrijas personā ZMNĪ segs par saviem finanšu līdzekļiem.
-
5. Tiesību akta projekta atbilstība Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām
Vai projekts skar šo jomu?

5.3. Cita informācija

Apraksts
-
Skaidrojums
Atbilstoši Ministru kabineta 2009. gada 25. augusta noteikumu Nr. 970 "Sabiedrības līdzdalības kārtība attīstības plānošanas procesā" 5. punktam sabiedrības līdzdalības kārtība ir piemērojama to tiesību aktu projektu izstrādē, kas būtiski maina esošo regulējumu vai paredz ieviest jaunas politiskās iniciatīvas. Tā kā rīkojuma projekts neatbilst minētajiem kritērijiem, sabiedrības līdzdalības kārtība rīkojuma projekta izstrādē netiek piemērota.

6.4. Cita informācija

Rīkojuma projekta tiesiskais regulējums un risinātie jautājumi saistībā ar meliorācijas sistēmas ierīkošanu un uzlabošanu tiešā veidā neietekmē un nemaina sabiedrības mērķgrupas tiesības un pienākumus.
7. Tiesību akta projekta izpildes nodrošināšana un tās ietekme uz institūcijām
Vai projekts skar šo jomu?

7.1. Projekta izpildē iesaistītās institūcijas

Institūcijas
  • Zemkopības ministrija
  • Ogres novada pašvaldība
  • Valsts sabiedrība ar ierobežotu atbildību "Zemkopības ministrijas nekustamie īpašumi"

7.2. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums

Vai projekts skar šo jomu?
-

7.3. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums

Vai projekts skar šo jomu?

7.4. Projekta izpildes ietekme uz pārvaldes funkcijām un institucionālo struktūru

Ietekme
Jā/Nē
Skaidrojums
1. Tiks veidota jauna institūcija
-
2. Tiks likvidēta institūcija
-
3. Tiks veikta esošās institūcijas reorganizācija
-
4. Institūcijas funkcijas un uzdevumi tiks mainīti (paplašināti vai sašaurināti)
-
5. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu efektivizācija
-
6. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu digitalizācija
-
7. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu optimizācija
-
8. Cita informācija
-

7.5. Cita informācija

-
8. Horizontālās ietekmes

8.1.1. uz publisku pakalpojumu attīstību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.2. uz valsts un pašvaldību informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.3. uz informācijas sabiedrības politikas īstenošanu

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.4. uz Nacionālā attīstības plāna rādītājiem

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.5. uz teritoriju attīstību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.6. uz vidi

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.7. uz klimatneitralitāti

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.8. uz iedzīvotāju sociālo situāciju

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.9. uz personu ar invaliditāti vienlīdzīgām iespējām un tiesībām

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.10. uz dzimumu līdztiesību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.11. uz veselību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.12. uz cilvēktiesībām, demokrātiskām vērtībām un pilsoniskās sabiedrības attīstību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.13. uz datu aizsardzību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.14. uz diasporu

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.15. uz profesiju reglamentāciju

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.16. uz bērna labākajām interesēm

Vai projekts skar šo jomu?

8.2. Cita informācija

-
Pielikumi