Anotācija (ex-ante)

1. Lai izpildītu MK 2021. gada 28. septembra lēmumu par daļas 9.3.1.1. pasākuma atbrīvotā finansējuma novirzīšanu jauna 9.3.1.3. pasākuma "Sabiedrībā balstītu sociālo pakalpojumu infrastruktūras attīstība Rīgas valstspilsētā" (turpmāk – 9.3.1.3. pasākums) īstenošanai, nepieciešams samazināt 9.3.1.1. pasākuma kopējā attiecināmā finansējuma apmēru.

2. 2021. gada 1. oktobrī Labklājības ministrija saņēma Alūksnes novada pašvaldības vēstuli, ar kuru pašvaldība informē, ka atsakās no viena infrastruktūras objekta – grupu dzīvokļu izveides projektā. Ņemot vērā būvniecības cenu straujo pieaugumu, kas attiecīgi pārsniedz projektos plānotās izmaksas un pašvaldību iespējas līdzfinansēt projektos paredzēto pakalpojumu infrastruktūras izveidi, ir saņemta informācija, ka Aizkraukles novada pašvaldība lauzīs līgumu par projekta īstenošanu un neveidos sabiedrībā balstītu sociālo pakalpojumu infrastruktūru. Tāpat LM ir saņēmusi neformālu informāciju arī no citām pašvaldībām, ka augsto būvniecības izmaksu dēļ arī šīs pašvaldības apsver līguma laušanu par 9.3.1.1. pasākuma projekta īstenošanu.

3. No 2021. gada 1. jūlija Latvijā stājās spēkā administratīvi teritoriālā reforma (turpmāk – ATR), kas paredz, ka Latvijas teritorijā pašvaldības iedala valstspilsētu pašvaldībās un novadu pašvaldībās. Savukārt MK noteikumos Nr. 871 tiek lietota cita terminoloģija – nacionālās un reģionālās nozīmes attīstības centru pašvaldības, kā arī pašvaldības, kas nav nacionālās vai reģionālās nozīmes attīstības pašvaldības.

4.Atbilstoši MK 2015.gada 17.marta noteikumu Nr.130 “Noteikumi par valsts budžeta līdzekļu plānošanu Eiropas Savienības struktūrfondu un Kohēzijas fonda projektu īstenošanai un maksājumu veikšanu 2014.–2020.gada plānošanas periodā” 19.punktam ir paredzami arī starpposma maksājumi.

1. Lai risinātu iepriekšminēto problēmu un izpildītu MK 2021. gada 28. septembra protokollēmuma uzdevumu, daļa atbrīvotā 9.3.1.1. pasākuma finansējuma 508 182 euro apmērā (Eiropas Reģionālās attīstības fonda (turpmāk – ERAF) un valsts budžeta finansējums), kas izveidojies atsevišķu projektu noslēgšanas un neatbilstoši veikto izdevumu (turpmāk – NVI) rezultātā, tiek novirzīta jauna 9.3.1.3. pasākuma īstenošanai. Tā kā kopējo atbrīvoto 9.3.1.1. pasākuma finansējumu veido arī pašvaldību līdzfinansējuma un valsts dotācijas pašvaldībām daļa, kuru no finansējuma saņēmēja NVI gadījumā neatgūst un līdz ar to tas nav novirzāms cita projekta īstenošanai, kopumā 9.3.1.1. pasākuma finansējumu ir nepieciešams samazināt par kopējo atbrīvoto finansējumu 726 485 euro apmērā, tai skaitā ERAF 480 886 euro, valsts budžeta finansējums 27 296 euro, valsts budžeta dotācija 20 006 euro un pašvaldības finansējums 198 297 euro. Ņemot vērā, ka NVI ir konstatēti gan pirmās projektu iesniegumu atlases kārtas, gan otrās projektu iesniegumu atlases kārtas (turpmāk – atlases kārtas) projektos, atbrīvotais finansējums tiks samazināts abām atlases kārtām. Attiecīgi pirmās atlases kārtas finansējums tiek samazināts par 174 570 euro (tai skaitā ERAF 143 979 euro, valsts budžeta dotācija 5 270 euro un pašvaldības finansējums 25 321 euro), bet otrās atlases kārtas finansējumus – par 551 915 euro (tai skaitā ERAF 336 907 euro, valsts budžets 27 296 euro, valsts budžeta dotācija 14 736 euro un pašvaldības finansējums 172 976 euro). Lai gan tiek veiktas izmaiņas pirmās atlases kārtas, kura tiek īstenota atbilstoši integrēto teritoriālo investīciju (turpmāk – ITI) ieviešanas mehānismam, finansējuma apmērā, netiks veikti grozījumi MK 2015. gada 10. novembra rīkojumā Nr. 709 "Par integrēto teritoriālo investīciju specifisko atbalsta mērķu finansējuma kopējo apjomu katram nacionālas nozīmes attīstības centram un kopējiem rezultatīvajiem rādītājiem nacionālas nozīmes attīstības centru grupai" (detālāku skaidrojumu skat. anotācijas 4. sadaļā).
Ņemot vērā, ka daļa atbrīvotā 9.3.1.1. pasākuma finansējuma tiek novirzīta jaunā 9.3.1.3. pasākuma īstenošanai, kura ietvaros tiks izveidotas 36 jaunas sabiedrībā balstītu sociālo pakalpojumu sniegšanas vietas personām ar garīga rakstura traucējumiem (16 pakalpojuma vietas grupu mājas (dzīvokļa) pakalpojumā un 20 pakalpojuma vietas dienas aprūpes centra pakalpojumā), nepieciešams attiecīgi samazināt (par 36 pakalpojuma vietām) 9.3.1.1. pasākuma iznākuma rādītāju "izveidoto un labiekārtoto vietu skaits sabiedrībā balstītu sociālo pakalpojumu sniegšanai personām ar garīga rakstura traucējumiem un bērniem ar funkcionāliem traucējumiem". Minētais iznākuma rādītājs tiek samazināts 9.3.1.1. pasākuma otrās atlases kārtas ietvaros, ņemot vērā, ka atsevišķas pašvaldības projektu īstenošanas laikā ir veikušas izmaiņas sabiedrībā balstītu sociālo pakalpojumu infrastruktūras attīstības risinājumos un mazinājušas izveidojamo pakalpojuma vietu skaitu. Savukārt specifiskā atbalsta mērķa 9.3.1. "Attīstīt pakalpojumu infrastruktūru bērnu aprūpei ģimeniskā vidē un personu ar invaliditāti neatkarīgai dzīvei un integrācijai sabiedrībā" līmenī iznākuma rādītāja i.9.3.1.b vērtība netiek mainīta, ņemot vērā, ka jaunizveidotās 36 pakalpojuma vietas 9.3.1.3. pasākumā veicina šī uzraudzības rādītāja kopējās vērtības sasniegšanu.

2. Lai veicinātu 9.3.1.1. pasākuma mērķu un plānoto uzraudzības rādītāju sasniegšanu, kā arī radītu iespēju tām pašvaldībām, kuras būtu gatavas izveidot sabiedrībā balstītu sociālo pakalpojumu infrastruktūru, no kuras izveides mērķa grupas personām daļēji vai pilnā apmērā atsakās citas pašvaldības, nepieciešams līdz 2022. gada 31. decembrim (par 24 mēnešiem) pagarināt termiņu, līdz kuram pašvaldības varētu mainīt (gan palielināt, gan samazināt) projekta kopējo attiecināmo izmaksu apmēru. Minētais termiņa pagarinājums līdz 2022. gada 31. decembrim ir optimāls laika periods, līdz kuram būtu iespējams veikt izmaiņas pašvaldību sabiedrībā balstītu sociālo pakalpojumu infrastruktūras risinājumos (tai skaitā paredzot papildu pakalpojumu vietu izveidi un attiecīgas izmaiņas kopējā projekta attiecināmajā finansējumā) un pabeigt projekta darbību īstenošanu līdz 9.3.1.1. pasākuma īstenošanas termiņa beigām (2023. gada 31. decembrim). Tā kā 9.3.1.1. pasākuma finansējuma sadalē starp plānošanas reģioniem ir piemērots kvotu princips, primāri šāda finansējuma un sasniedzamo uzraudzības rādītāju pārdales starp pašvaldībām ir veicama tā paša plānošanas reģiona ietvaros. Tikai gadījumā, ja tā paša plānošanas reģiona cita pašvaldība nebūs gatava pārņemt finansējuma un uzraudzības rādītāju sasniegšanu, šis atbrīvotais 9.3.1.1. pasākuma finansējuma un uzraudzības rādītāju apmērs tiktu piedāvāts citu plānošanas reģionu pašvaldībām, tādējādi veicot izmaiņas arī plānošanas reģiona 9.3.1.1. pasākuma finansējuma kvotās. Piemērs: Rīgas plānošanas reģiona pašvaldība ”A” izlemj neveidot vienu no diviem sabiedrībā balstītu sociālo pakalpojumu infrastruktūras objektiem – dienas aprūpes centru ar 10 pakalpojuma vietām personām ar garīga rakstura traucējumiem, kura izveide projekta ietvaros izmaksā 100 000 euro. Pieņemot, ka par šo infrastruktūras objektu pašvaldība “A” projektā nav veikusi nekādus maksājumus, Rīgas plānošanas reģions šos 100 000 euro finansējumu un izveidojamās 10 pakalpojuma vietas personām ar garīga rakstura traucējumiem var pārdalīt citai Rīgas plānošanas reģiona pašvaldībai “B”, kura savu sabiedrībā balstītu sociālo pakalpojumu infrastruktūras attīstības risinājumu papildina ar prioritāri tādam pašam pakalpojumam, jeb 10 jaunām vai papildu vietām dienas aprūpes centrā personām ar garīga rakstura traucējumiem un projekta kopējo izmaksu apmēru palielina par 100 000 euro. Gadījumā, ja pašvaldība “B” jau viedo pietiekamu dienas aprūpes centra pakalpojuma personām ar garīga rakstura traucējumiem vietu skaitu un papildu vietas pašvaldībā nav nepieciešamas, pašvaldība “B” var veidot arī papildu 10 pakalpojuma vietas personām ar garīga rakstura traucējumiem citā pakalpojumā, piemēram, specializētajās darbnīcās vai grupu mājas (dzīvokļa) pakalpojumā.vai arī veidot sabiedrībā balstītus sociālos pakalpojumus citai projekta mērķa grupai – bērniem ar funkcionāliem traucējumiem vai ārpusģimenes aprūpē esošiem bērniem. Ja neviena Rīgas plānošanas reģiona pašvaldība neuzņemas papildu pakalpojumu vietu izveidošanu un papildu 9.3.1.1. pasākuma finansējuma uzņemšanu savā projektā, plānošanas reģioni šo atbrīvoto 9.3.1.1. pasākuma finansējumu 100 000 euro un izveidojamās 10 pakalpojuma vietas personām ar garīga rakstura traucējumiem piedāvā pārējo plānošanas reģionu pašvaldībām.
Tāpat, izskatot 9.3.1.1.pasākuma projektu grozījumus, Labklājības ministrija ir konstatējusi atsevišķus gadījumus, kad visu projektā plānoto atbalstāmo darbību īstenošanai un uzraudzības rādītāju sasniegšanai nav nepieciešams sākotnēji ieplānotais finansējums. Attiecīgi projektā ir izveidojies 9.3.1.1.pasākuma finansējuma atlikums. Turpretī ir liela daļa pašvaldības, kas iegulda vai kurām nepieciešams 9.3.1.1.pasākuma īstenošanā ieguldīt lielāku pašvaldības finansējumu kā minimāli nepieciešams. Tāpēc, lai sekmētu uzraudzības rādītāju sasniegšanu un minimizētu risku, ka pašvaldības lielāka ieguldījuma apmēra dēļ atsakās no projekta vai tā daļas īstenošanas, Labklājības ministrijas ieskatā atbrīvotais 9.3.1.1.pasākuma finansējums (bez uzraudzības rādītājiem) būtu pārdalāms tām pašvaldībām, kuras sabiedrībā balstītu sociālo pakalpojumu infrastruktūras izveidē iegulda lielāku pašvaldības finansējuma daļu kā minimāli nepieciešams (t.i., vairāk kā nacionālā publiskā līdzfinansējuma daļa). Primāri pārdale būtu veicama, ņemot vērā piemēroto reģionu kvotu principu, t.i., attiecīgā plānošanas reģiona, kurā konstatēts atbrīvotais finansējums, pašvaldībām. Uz šo pārdali neattiecas šīs sadaļas 2.punktā minētais pārdaļu veikšanas termiņš.
Jebkura šāda atbrīvotā 9.3.1.1. pasākuma finansējuma un sasniedzamo uzraudzības rādītāju pārdales starp pašvaldībām gadījumi tiks vērtēti un izskatīti individuāli, sākotnēji šādu pārdali paredzot attiecīgo plānošanas reģionu deinstitucionalizācijas plānos. Secīgi pēc tam pārdalē iesaistītās pašvaldības līdz 2022. gada 1. jūlijam veic attiecīgus precizējums KP VIS, attiecīgi palielinot vai samazinot projekta kopējo izdevumu un, ja attiecināms, arī sasniedzamo uzraudzības rādītāju apmēru. Ņemot vērā, ka šobrīd MK 2020. gada 22. septembra sēdes protokollēmums (Nr. 55 30.§ 2.2. apakšpunkts) aizliedz jebkuru atbrīvoto 9.3.1.1. pasākuma finansējuma apmēru pārdalīt citām pašvaldībām papildu pakalpojumu vietu izveidei 9.3.1.1. pasākuma projektos, noteikumu projektam tiek pievienots protokollēmums, kas paredz izņēmuma izdarīšanu attiecībā uz 9.3.1.1. pasākuma projektiem un atļaut Labklājības ministrijai gadījumos, ja 1) kāda pašvaldība daļēji vai pilnībā atsakās no sabiedrībā balstītu sociālo pakalpojumu infrastruktūras risinājuma īstenošanas 9.3.1.1. pasākuma ietvaros, pārdalīt atbrīvoto 9.3.1.1. pasākuma finansējumu un sasniedzamos uzraudzības rādītājus starp citām attiecīgā plānošanas reģiona pašvaldībām, vai citu plānošanas reģionu pašvaldībām; 2) kādas pašvaldības 9.3.1.1.pasākuma īstenotajā projektā mērķa un uzraudzības radītāju sasniegšanai nav nepieciešams sākotnēji paredzētais finansējums (rodas  ietaupījums pēc visu atbalstāmo darbību ieviešanas), pārdalīt atbrīvoto 9.3.1.1.pasākuma finansējumu tām attiecīgā plānošanas reģiona pašvaldībām (primāri) vai citu plānošanas reģionu pašvaldībām, kuras sabiedrībā balstītu sociālo pakalpojumu infrastruktūras izveidē iegulda vairāk pašvaldības finansējumu kā minimāli nepieciešams. Attiecīgi šādas pārdales iespējas sekmētu kopējo 9.3.1.1. pasākuma mērķu sasniegšanu un mērķa grupas personu individuālo vajadzību apmierināšanu.

3. Atbilstoši ATR, nepieciešami tehniski precizējumi MK noteikumos Nr. 871, aizstājot nacionālās nozīmes attīstības centru pašvaldības ar valstspilsētas pašvaldībām, kā arī reģionālās nozīmēs attīstības centru pašvaldības un pašvaldības, kas nav nacionālās vai reģionālās attīstības centru pašvaldības, aizstāt ar novadu pašvaldībām. Vienlaikus MK noteikumi Nr.871 tiek papildīnāti ar noslēguma jautājumua, kas paredz, ka 9.3.1.1.pasākumu pēc 2021. gada 1. jūlija  turpina īstenot atbilstoši plānošanas reģionu deinstitucionalizācijas plānos noteiktajām teritorijām, tai skaitā arī attiecībā uz pirmās un otrās atlases kārtu teritoriālo dalījumu.

4. Tehniski precizēt MK noteikumu Nr.871 37. punktu, paredzot arī starpposma maksājumus.