Anotācija (ex-ante)

(1) Nepieciešams izslēgt normas par promocijas tiesību deleģēšanu augstskolām, promocijas padomēm, zinātnes grāda pretendentiem, Valsts zinātniskās kvalifikācijas komisiju, padomes ekspertiem un padomes ekspertu komisijām, jo likumprojekts “Grozījumi Augstskolu likumā” (22-TA-1113) paredz, ka promocijas padomi apstiprina atbilstoši augstskolas noteiktajai kārtībai un  šis likumprojekts paredzēs deleģējumu Ministru kabinetam noteikt  promocijas darba veidus un prasības promocijas darbam, promocijas padomes locekļu un promocijas darba vadītāju kvalifikācijai, kā arī promocijas padomes izveidei, darbībai un tās uzdevumus, tostarp arī kārtību, kādā promocijas padome vērtē promocijas darbu.
(2) Izslēdzamas normas par padomes eksperta statusu un padomes ekspertu komisijām, jo likumprojekts “Grozījumi Augstskolu likumā” (22-TA-1113) vairs neparedz promocijas padomes loceklim būt ar padomes eksperta tiesībām un turpmāk šāds eksperta statuss vairs nebūtu aktuāls, jo Latvijas zinātnieks kurš vēlas īstenot savu zinātnisko darbību zinātniskā eksperta statusā, to var veikt noteiktā kārtībā, piedaloties starptautiskajās šādu ekspertu datubāzēs, kuras izmanto arī padome, pieaicinot ekspertus zinātnisko pētījumu programmu un projektu zinātniskajai ekspertīzei. Ievērojot, ka padomes eksperta tiesības vairs netiks piešķirtas, savas darbības nozīmi pēc būtības zaudē padomes ekspertu komisijas, kurām pašlaik Zinātniskās darbības likuma 18.panta pirmā daļa paredz divus uzdevumus: 1) dot atzinumus un veikt zinātnisko ekspertīzi pēc padomes pieprasījuma; 2) sagatavot pārskatus par stāvokli zinātnes nozarēs Latvijā. Savukārt, lai nodrošinātu padomei Zinātniskās darbības likumā 14.panta otrajā daļā noteikto funkciju, 16.pantā minēto kompetenču un šajā likumā vēl citu noteikto uzdevumu izpildi, ir tiesības saskaņā ar Zinātniskās darbības likuma 17.panta pirmās daļas 5.punktu pieaicināt ekspertus un veidot darba grupas šajā likumā noteikto Latvijas Zinātnes padomes funkciju izpildei.
Saskaņā ar Oficiālo publikāciju un tiesiskās informācijas likuma 9. panta piekto daļu spēku zaudē MK noteikumi Nr.1001, MK noteikumi Nr.1000, MK noteikumi Nr. 320 “Latvijas Zinātnes padomes ekspertu tiesību piešķiršanas un ekspertu komisiju izveides kārtība”, savukārt  MK noteikumi Nr.165, kas izdoti uz Valsts pārvaldes iekārtas likuma pamata, noteiktajā kārtībā tiks virzīti uz Ministru kabinetu atzīšanai par spēku zaudējušiem.
(3) Zinātniskās darbības likumā 5. panta tagadējā pirmā un otrā daļa atkārtojas un nav juridiski korekts formulējums, ka zinātnieka statusu nosaka arī ekspertu vērtējums. Tā kā šis pants nosaka pie kādiem nosacījumiem ir zinātnieka statuss, tad ir jānosaka ka šo statusu var arī atcelt vai anulēt.
(4)  Lai plānotu zinātniskās ekspertīzes darbus ar ārvalstu ekspertu piesaisti, it īpaši, kad ir skaitliski daudz pētniecības konkursi vienlaikus, veidojas liels zinātnisko projektu pieteikumu apjoms (līdz 500 viena konkursa ietvaros), kā arī, ievērojot apstākli, ka zinātnisko pētījumu programmu un projektu izvērtēšana ietver sevī gan administratīvo, gan zinātnisko izvērtēšanu (ekspertīzi), kur zinātniskajā ir jāpiesaista ekspertus no Eiropas Savienības, tajā skaitā starptautiskajam ekspertu datubāzēm, kas ir cilvēkresursu ietilpīgs un laikietilpīgs procedūru kopums, ka arī šie eksperti ir ar noteiktu noslodzi šādu ekspertīžu veikšanā, jo ir pieprasīti, tad nepieciešams precizēt Zinātniskās darbības likuma 16.panta 4.punktu, nosakot minēto programmu un projektu zinātniskajai izvērtēšanai (ekspertīzei) garāku termiņu, tas ir līdz sešiem mēnešiem tagadējo trīs vietā. Minētajā punktā ir precizējams arī tas, ka zinātniskās ekspertīzes procesam jābūt nevis atklātam, bet caurspīdīgam, jo ekspertu identitāte tiek anonimizēta. Šajā pantā ir nepieciešams precizēt redakcionāli 6.punktu, jo padomes kompetencē ir ne tikai starptautiskās zinātniskās sadarbības organizēšana, bet arī jānodrošina tās finansēšana, pamatojoties uz Ministru kabineta 2015.gada 26.maija noteikumiem Nr.259 “Atbalsta piešķiršanas kārtība dalībai starptautiskās sadarbības programmās pētniecības un tehnoloģiju jomā”. Minētais sešu mēnešu termiņš zinātniskajai izvērtēšanai (ekspertīzei), nav attiecināms uz Eiropas Savienības fondu un citu ārvalstu finanšu instrumentu zinātnisko pētījumu projektu vai programmu projektu apstiprināšanu vai noraidīšanu, ievērojot, ka šādu projektu vērtēšanas termiņi ir noteikti citos speciālo regulējumu aptverošos normatīvajos aktos. Pašreizējo Zinātniskās darbības likuma 16.panta 4.punktu nepiemēro Eiropas Savienības fondu un citu ārvalstu finanšu instrumentu projektiem, jo šo finanšu instrumentu ekspertīzes procedūra ir atrunāta šo instrumentu regulējošajos speciālajos tiesību aktos. Ja ir nepieciešams, ka padome nodrošina ekspertīzes Eiropas Savienības fondu un citu ārvalstu finanšu projektiem, tad to jau paredz Zinātniskās darbības likuma 14.panta otrās daļas 3.punkts, ka padome, īstenojot valsts zinātnes un tehnoloģiju attīstības politiku, nodrošina zinātniskās ekspertīzes nodrošināšanu publiskā un privātā sektora vajadzībām. 
(5) Ievērojot, ka likuma 17.pants nosaka Latvijas Zinātnes padomes tiesības, tad, lai nodrošinātu Zinātniskās darbības likuma 14.panta otrajā daļā noteikto funkciju un 16.pantā noteikto kompetenču izpildi, ir jāprecizē šā likuma 17.pantā padomei noteiktās tiesības.
(6) Ievērojot, ka no Zinātniskās darbības likuma tiks izslēgtas normas par padomes ekspertiem un padomes ekspertu komisijas askaņā ar Oficiālo publikāciju un tiesiskās informācijas likuma 9. panta piekto daļu spēku zaudē Ministru kabineta 2019. gada 9. jūlija noteikumi Nr. 320 “Latvijas Zinātnes padomes ekspertu tiesību piešķiršanas un ekspertu komisiju izveides kārtība”.
(7) Zinātnisko pētījumu programmās un pētījumos darbojas akadēmiskajos amatos ievelētie vadošie pētnieki, pētnieki un zinātniskie asistenti. Ievelēšanas termiņš ir 6 gadi. Ar zināmu regularitāti ievēlētas personas šajos amatos ir pamatotā prombūtnē, līdz ar to ir problemātiska darbu izpilde, jo jārīko jauni amatu konkursi. Kā risinājums ir atļaut pieņemt darbā uz darba līguma pamata personu, kura izpildīs prombūtnē esoša ievēlētās personas akadēmiskā amatā pienākumus.  Tādējādi tiks nodrošināta zinātniskajām institūcijām zinātnisko pētījumu darbu izpilde termiņos.  Attiecīgi ir jāpapildina arī Zinātniskās darbības likuma 26.¹ pants, nosakot, ka Nacionālā zinātniskās darbības informācijas sistēmas Zinātnisko institūciju akadēmiskajos amatos ievēlēto personu reģistrā iekļauj arī personas, kuras ir nodarbinātas kā zinātnisko institūciju vadošo pētnieku, pētnieku un zinātnisko asistentu amata pienākumu izpildītājas. Minētais ļaus sekot zinātnisko institūciju vēlēto akadēmisko amatu piepildījumu un jaunu amata vietu nepieciešamības pamatojumu.
(8) Zinātniskās darbības likuma 36.pants paredz, ka tirgus orientēto pētījumu projektu zinātnisko ekspertīzi veic padomes eksperti. Tā kā padomes eksperti un padomes ekspertu komisijas tiks izslēgtas ar likumprojektu, ir nepieciešams noteikt, kas veiks zinātnisko ekspertīzi šiem projektiem. Šādu ekspertīzi veiks ārvalsts eksperti, kuru piesaistes darbu veiks padome tāpat kā citam zinātnisko pētījumu programmām un projektiem, kurus administrē padome.
(9) Ir nepieciešams precizēt Zinātniskās darbības likuma 38.panta otras daļas 1. un 2.punktu, ievērojot minētajā likuma 1.pantā noteiktos terminus "zinātnes tehniskais personāls", "zinātni apkalpojošais personāls", 26.pantā noteikto formulējumu "zinātniskās institūcijas akadēmiskie amati".
(10) Tā kā padomes eksperti un padomes ekspertu komisijas tiks izslēgti ar likumprojektu, ir nepieciešams  izslēgt Zinātniskās darbības likuma 42.panta otrās daļas 3.punktu, kas pašreiz paredz, ka Nacionālā zinātniskās darbības informācijas sistēmā ietver Latvijas Zinātnes padomes ekspertu datubāzi un Latvijas Zinātnes padomes eksperta tiesību pieteikuma iesniegšanas un Latvijas Zinātnes padomes komisiju vēlēšanu elektronisko sistēmu.
(11) Likumprojekta pārejas noteikumos ir atrunāts pārejas regulējums, kas ir salāgots ar likumprojektu “Grozījumi Augstskolu likumā” (22-TA-1113).

Likumprojekts paredz izslēgt Zinātniskās darbības likumā:
a) 1.panta pirmās daļas 8.punkta terminu “Latvijas Zinātnes padomes eksperts”;  
b) 4.panta 1.punktu, jo zinātnieks nav zinātniskā darbinieka amats, bet statuss;
c) 10.panta otro daļu par zinātnieka statusu, jo tas tiek atrunāts likumprojektā par Zinātniskās darbības likuma 5.panta jaunajā redakcijā;
d) 11.pantu par zinātnes doktora grāda piešķiršanas kārtību;
e) 16.panta 8., 8.¹ un 11.punktu, jo padomes kompetencē ir padomes eksperta tiesību piešķiršana, kā arī padomes ekspertu komisiju izveidošana un to kompetences noteikšana un augstskolu doktorantūras studiju programmu īstenošanā iesaistīto padomes ekspertu apstiprināšana atbilstoši Zinātniskās darbības likuma 11. panta trešajai daļai, kā arī ziņu ievade, apstrāde un aktualizēšana Latvijas Zinātnes padomes ekspertu datubāzē;
f) 18.pantu, jo likumprojekts “Grozījumi Augstskolu likumā” (22-TA-1113) vairs neparedz promocijas padomes locekļiem padomes eksperta statusu un līdz ar to arī padomes ekspertu komisiju darbība būtiski samazinās līdz tam, ka vairs nav lietderīgi tādas veidot;
g) 42.panta otrās daļas 3.punktu, kas nosaka, ka Nacionālā zinātniskās darbības informācijas sistēma ietver arī Latvijas Zinātnes padomes ekspertu datubāzi un Latvijas Zinātnes padomes eksperta tiesību pieteikuma iesniegšanas un Latvijas Zinātnes padomes komisiju vēlēšanu elektronisko sistēmu.

2) Likumprojekts paredz Zinātniskās darbības likumā:
a) papildināt 4.panta 1.¹ punktu, paredzot, ka zinātniskie darbinieki ir arī vēlētu akadēmisko amatu (vadošais pētnieks, pētnieks un zinātniskais asistents) pienākumu izpildītāji;
b) izteikt jaunā redakcijā 5.pantu, nosakot kas ir zinātnieka un jaunā zinātnieka statuss, kas to apliecina, kā arī zinātnieka statusa zaudēšanas nosacījumu;
c) izteikt jaunā redakcijā 10.panta pirmo daļu, jo ārvalstīs iegūta zinātnes doktora grāda pielīdzināšana notiek ne tikai saskaņā ar Latvijai saistošiem starptautiskajiem līgumiem, bet arī saskaņā ar Izglītības likuma 11.¹ pantu par ārvalstīs izsniegto izglītības dokumentu atzīšanu Latvijā, tas ir, nosaka ārvalstī izsniegta izglītības dokumenta vai ārvalstī piešķirta akadēmiskā grāda atbilstību Latvijā piešķiramam zinātnes doktora grādam;
d) izteikt jaunā redakcijā 10.panta trešo daļu, jo zinātnes doktora grādu min oficiālajā sarakstē zinātnes doktora grāda ieguvējs, bet ne zinātnieks, jo zinātnieks ir statuss, bet zinātnes doktora grāds apliecina akadēmiskās izglītības iegūšanas faktu;
e)  16.pantā izteikt jaunā redakcijā 4.punktu, nosakot, ka padomes kompetencē ir lēmuma par konkursa kārtībā pieteikta un no valsts budžeta finansējama šajā likumā noteikta zinātniskā pētījuma projekta vai programmas projekta apstiprināšanu vai noraidīšanu pieņemšana sēšu mēnešu laikā no attiecīgā konkursa nolikumā noteiktā šāda projekta iesniegšanas beigu datuma, vienlaikus nodrošinot šā procesa caurspīdīgumu; precizēt šā panta 8.punktu, aizstājot vārdus “un veicināšana” ar vārdiem “un finansēšana” un izteikt jaunā redakcijā šā panta 10.punktu, aizstājot vārdus “ētikas kritēriju un diskusijas principu” ar vārdiem “ētikas un zinātniskās diskusiju principu noteikšana”;
f)  precizēt 17.panta pirmās daļas 1. un 2.punktu, nosakot, ka padomei ir tiesības pieprasīt un saņemt zinātnisko pētījumu projektu un programmu izvērtēšanas, īstenošanas un rezultātu monitoringa nodrošināšanai nepieciešamo informāciju; kā arī to, ka padome var pieņemt lēmumus par zinātniskā pētījuma vai programmas projektam piešķirtā valsts budžeta  finansējuma apturēšanu vai izbeigšanu, nepamatoti izlietotā finansējuma atgūšanu, ja tas ir padomes kompetencē, piemēram fundamentālo un lietisko pētījumu jomā;
g) papildināt 26.panta sesto daļu ar otru teikumu, ka akadēmiskajā amatā ievēlēta un nodarbināta persona var veikt arī vadošā pētnieka, pētnieka vai zinātniskā asistenta amata pienākumu izpildītāja pienākumus zinātniskajā institūcijā, kurā tā ir ievēlēta, kā arī citā zinātniskajā institūcijā, atbilstoši darba tiesiskajam regulējumam un ievērojot šā panta septīto daļu. Savukārt šis pants tiek papildināta ar jaunu septīto daļu, ka zinātniskajai institūcijai ir tiesības pieņemt darbā personu bez konkursa izsludināšanas uz akadēmiskajā amatā ievēlētas un nodarbinātas personas amata vietu uz tās pamatotu prombūtnes laiku, kura ir šī amata pienākumu izpildītāja un atbilst šim akadēmiskajam amatam noteiktajām prasībām. Zinātniskā institūcija ar personu, kura izpildīs zinātniskās institūcijas akadēmiskajā amatā ievēlētās un nodarbinātās personas amata pienākumus, slēdz darba līgumu uz noteiktu laiku, kas atbilst akadēmiskajā amatā ievēlētās un nodarbinātās personas pamatotas prombūtnes laikam. Personai, kura ir zinātniskās institūcijas akadēmiskajā amatā ievēlētās personas amata pienākumu izpildītāja, ir tādas pašas tiesības un pienākumi kā zinātniskās institūcijas akadēmiskajos amatos ievēlētajiem un nodarbinātajiem, bet nav tiesīga kandidēt uz zinātniskās institūcijas zinātniskās padomes locekļa amatu un viņu nevar ievēlēt par minētās institūcijas locekli;
h) precizēt 26.¹ pantā pirmo un otro daļu, nosakot, ka zinātnisko institūciju akadēmiskajos amatos ievēlēto personu reģistrā iekļauj arī personas, kuras ir nodarbinātas kā zinātnisko institūciju vadošo pētnieku, pētnieku un zinātnisko asistentu amata pienākumu izpildītājas;
k) precizēt 36.pantu, nosakot, ka tirgus orientēto pētījumu projektu zinātnisko ekspertīzi nodrošina padome;
j) precizēt 38.panta otras daļas 1. punktu, aizstājot vārdus “tehniskā un apkalpojošā personāla” ar vārdiem “zinātnes tehniskā personāla un zinātni apkalpojošā personāla” un 2.punktā, aizstājot vārdus “ iesaistītā zinātniskā personāla” ar vārdiem “iesaistīto zinātnisko institūciju akadēmiskajos amatos ievēlēto personu un akadēmisko amatu pienākumu izpildītāju”;
k) papildināt ar pārejas noteikumus ar 40., 41., 42. un 43. punktu, nosakot: 1) tās likumprojekta normas, kuras stāsies spēkā ar 2023.gada 1.septembri; 2) promocijas darbu, par kuru promocijas padome ir pieņēmusi lēmumu par tā publisku aizstāvēšanu līdz 2023.gada 31.augustam, bet ne ilgāk kā līdz 2024. gada 31.decembrim, aizstāv un zinātnes doktora grādu piešķir atbilstoši tiesiskajam regulējumam, kas ir spēkā līdz 2023.gada 31.augustam; 3) persona, kurai ir padomes eksperta tiesības, zaudē šīs tiesības 2023.gada 31.augustā; 4) persona, kura vienlaikus ir padomes eksperts un promocijas padomes loceklis, turpina pildīt attiecīgas promocijas padomes locekļa pienākumus arī pēc 2023.gada 1.septembra, bet ne ilgāk kā līdz 2024. gada  31.decembrim, lai nodrošinātu likumprojektā ietvertā pārejas noteikuma 41.punkta izpildi.

Pieaudzis doktorantu skaits, personu, kam piešķirts doktora grāds, skaits; akadēmiskā personāla atjaunotne – pieaudzis personu skaits, kam attiecīgajā periodā piešķirts doktora grāds un kas turpina darbu augstākās izglītības un zinātniskajās institūcijās.

“Izglītības attīstības pamatnostādņu 2021.–2027. gadam “Nākotnes prasmes nākotnes sabiedrībai””[1] rādītājs, kas tiks monitorēts izglītības attīstības pamatnostādņu īstenošanas laikā, doktorantu skaits, personu, kam piešķirts doktora grāds, skaits, akadēmiskā personāla atjaunotne – cik personu, kam piešķirts doktora grāds, turpina darbu augstākās izglītības un zinātniskajās institūcijās.