Anotācija (ex-ante)

22-TA-579: Likumprojekts (Grozījumi)
Anotācijas (ex-ante) nosaukums
Tiesību akta projekta "Grozījumi Zinātniskās darbības likumā" sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojums (anotācija)
1. Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība

1.1. Pamatojums

Izstrādes pamatojums
Attīstības plānošanas dokuments
Apraksts
Ievērojot, ka Zinātniskās darbības likums regulē doktorantūras daļu par zinātnes doktora grāda ieguvi un promociju tiesībām, tad likumprojekts ir sagatavots, ievērojot vienlaikus virzāmu likumprojektu “Grozījumi Augstskolu likumā” (22-TA-1113) kā vienotu likumprojekta paketi, kas sagatavots, pamatojoties uz konceptuālo ziņojumu "Par jauna doktorantūras modeļa ieviešanu Latvijā" (atbalstīts ar Ministru kabineta 2020. gada 25. jūnija rīkojumu Nr. 345 "Par konceptuālo ziņojumu "Par jauna doktorantūras modeļa ieviešanu Latvijā"") (turpmāk – konceptuālais ziņojums), kas paredz Valdības rīcības plāna (https://www.mk.gov.lv/lv/content/darbibu-regulejosie-dokumenti) 60.5. pasākuma izpildi, ka valdība izstrādās un ieviesīs jaunu, Zalcburgas principiem (2005) un rekomendācijām (2010) atbilstošu doktorantūras modeli, kas ir uz inovācijām orientēta doktorantūra, tostarp arī promocijas procesa organizēšanas kārtību jaunam doktorantūras finansēšanas modelim, pilnveidotu regulējumam doktora studiju, tai skaitā doktorantūras skolu izveidošanai, kā arī prasības studiju kvalitātei un augstskolu un citu zinātnisko institūciju sadarbības apjomam, lai nodrošinātu kvalitatīvas, uz zinātnisko izcilību balstītu doktorantūras studijas. Mākslas un kultūras augstskolām, kas īsteno profesionālās doktora studiju programmas mākslās, ieteikums izmantot arī Florences principus.
Ministru kabineta 2020. gada 25. jūnija rīkojuma Nr. 345 “Par konceptuālo ziņojumu "Par jauna doktorantūras modeļa ieviešanu Latvijā”” 4.punktu, ka "Izglītības un zinātnes ministrijai izstrādāt konceptuālajā ziņojumā ietvertā risinājuma ieviešanai nepieciešamos normatīvos aktus un izglītības un zinātnes ministram rīcības plānā norādītajos termiņos iesniegt tos noteiktā kārtībā Ministru kabinetā.”.
Saskaņā ar konceptuālajā ziņojumā ietverto turpmākās rīcības indikatīvo plānu uzdevuma pakāpeniskai izpildei grozījumi Augstskolu likumā un Zinātniskās darbības likumā bija jāiesniedz izskatīšanai Ministru kabinetā līdz 2021. gada 31. decembrim. Šis termiņš jau tiek kavēts, ņemot vērā Izglītības un zinātnes ministrijas (turpmāk - IZM) virzāmo doktorantūras reformu apjomu. Vienlaikus IZM apzinās, ka, ievērojot likumprojekta “Grozījumi Augstskolu likumā” (22-TA-1113) apjomu un virzības gaitu, kā arī to, ka 2022. gads ir 14. Saeimas vēlēšanu gads, ir iespējama likumprojekta (t.sk., arī likumprojekta “Grozījumi Augstskolu likumā” (22-TA-1113)) spēkā stāšanās termiņa – 01.09.2023. gads – nobīde un secīgi arī saistīto tiesību aktu izstrādes grafika nobīde.
 

1.2. Mērķis

Mērķa apraksts
Nodrošināt jaunā doktorantūras modeļa ieviešanu atbilstoši konceptuālajam ziņojumam likumprojekta “Grozījumi Augstskolu likumā” (22-TA-1113) ietvaros,  izslēdzot no Zinātniskās darbības likuma normas par promocijas tiesību deleģēšanu augstskolām, promocijas padomēm, zinātnes grāda pretendentiem, zinātnes doktora grāda iegūšanu, Latvijas Zinātnes padomes ekspertiem  un ekspertu komisijām, jo jaunais doktorantūras modelis minēto regulējumu vairs neparedz, bet ievieš regulējumu, kas atbilst labai starptautiskai praksei atbilstošu doktorantūru.
Spēkā stāšanās termiņš
01.09.2023.
Pamatojums
Likumprojektā “Grozījumi Augstskolu likumā” (22-TA-1113) ietvertā jaunā doktorantūras modeļa ieviešanas termiņš.

1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi

Pašreizējā situācija
Pēdējās divās desmitgadēs doktorantūras loma un uzdevumi ir krasi mainījušies, īpaši Eiropā, un doktorantūra ir kļuvusi par nozīmīgu saikni starp Eiropas Augstākās izglītības telpu un Eiropas Pētniecības telpu, un tās galvenais uzdevums ir nodrošināt personām ar doktora grādu vislabāko kvalifikāciju jaunu zināšanu un inovāciju radīšanai, īstenošanai un izplatīšanai. Straujo un plašo pārmaiņu procesu Eiropā iezīmēja doktora līmeņa studiju kā trešā cikla iekļaušana Boloņas procesā [1] un ar to saistītā Eiropas Savienības (turpmāk – ES) politikas attīstība. Plašāk informāciju skatīt likumprojekta “Grozījumi Augstskolu likumā” (22-TA-1113) anotācijā.
Pašreizējā situācijā, lai iegūtu zinātnes doktora grādu, persona veiksmīgi pabeidz akadēmiskā doktora studiju programmu augstskolā saskaņā ar Augstskolu likumu un tad atbilstoši Zinātniskās darbības likumam un, pamatojoties uz Ministru kabineta 2005.gada 27.decembra noteikumiem Nr.1001 “Zinātniskā doktora grāda piešķiršanas (promocijas) kārtība un kritēriji” (turpmāk – MK noteikumi Nr.1001), iegūst zinātnes doktora grāda pretendenta statusu un, ja promocijas darbs tiek veiksmīgi aizstāvēts, tad promocijas padome pieņem lēmumu par zinātnes doktora grāda piešķiršanu. Zinātnes doktora grāda diplomu izsniedz augstskola. Papildinot minēto, pamatojoties uz MK noteikumiem Nr.1001, personai ir tiesības pretendēt uz zinātnes doktora grāda ieguvi arī gadījumā, ja nav īstenotas akadēmiskās zinātnes doktora studijas Pašreizējā situācijā zinātnes doktora grāda pretendenta jautājumu regulē tikai Zinātniskās darbības likuma  11.panta otrā daļa, kas nosaka, ka promocijas darbu ir tiesības aizstāvēt zinātnes doktora grāda pretendentam, kas ir persona, kura sekmīgi apguvusi akreditētas doktora studiju programmas akadēmisko daļu un sagatavojusi promocijas darbu aizstāvēšanai vai kuras akadēmiskā darbība, kas veikta ārpus šīs programmas, tiek tai pielīdzināta, ievērojot šajā programmā paredzēto kārtību un atbilstoši Ministru kabineta noteiktajiem kritērijiem, un kura ir sekmīgi nokārtojusi eksāmenus izraudzītajā zinātnes nozarē.
Pašreizējā situācijā Augstskolu likums regulē tikai akadēmiskās doktora studiju īstenošanu. Likumprojekts "Grozījumi Augstskolu likumā" (TAP Nr.22-TA-1113) paredz jaunu regulējumu par zinātnes doktora grāda iegūšanu, tas ir, ka zinātnes doktora grādu doktorants iegūst veiksmīgi pabeidzot akadēmiskā doktora studiju programmu, kas aptver gan studiju daļu, gan grāda ieguvi. 
Ievērojot minēto, attiecīgi ir ir grozāms Zinātniskās darbības likums.
Pašreizējā situācijā Augstskola likums neregulē augstskolas promocijas padomes izveidi un tās darbību zinātnes doktora grāda ieguves procesā. To nosaka Zinātniskās darbības likuma 11.panta trešā  daļa un, pamatojoties uz Ministru kabineta 2005.gada 27.decembra noteikumiem Nr.1000 “Noteikumi par doktora zinātniskā grāda piešķiršanas (promocijas) tiesību deleģēšanu augstskolām” (turpmāk – MK noteikumi Nr.1000).Papildus minētajam, MK noteikumu Nr.1001 5.punkts nosaka, ka promocijas padomes sastāvā iekļauj vismaz piecus zinātniekus, kuriem ir Latvijas Zinātnes padomes (turpmāk - padome) eksperta (turpmāk – padomes eksperts) tiesības zinātnes nozarē, no tiem diviem – zinātnes apakšnozarē, kurā tiek aizstāvēts promocijas darbs. Padomes eksperta tiesības iegūst saskaņā ar Zinātniskās darbības likuma 18. panta piekto un astoto daļu un, pamatojoties uz Ministru kabineta 2019. gada 9. jūlija noteikumiem Nr. 320 “Latvijas Zinātnes padomes ekspertu tiesību piešķiršanas un ekspertu komisiju izveides kārtība” (turpmāk – MK noteikumi Nr.320)
Likumprojekts "Grozījumi Augstskolu likumā" (TAP Nr.22-TA-1113) neparedz šādu promocijas tiesību deleģējumu augstskolām, bet paredz, ka Ministru kabinets noteiks prasības promocijas padomes locekļu kvalifikācijai,prasības un kārtību promocijas padomes izveidei un darbībai, kā arī promocijas padomes uzdevumus, kā arī prasības un kārtību promocijas padomei, kādā tā vērtē promocijas darbu un piešķir zinātnes doktora grādu. ievērojot minēto ir veicami attiecīgi grozījumi Zinātniskās darbības likumā, izslēdzot normas par padomes ekspertiem, kā arī normas par Latvijas Zinātnes padomes ekspertu komisijām (turpmāk – padomes ekspertu komisijas).
Pašreizējā situācijā Zinātniskās darbības likuma 11.panta ceturtā daļa nosaka, ka zinātnes doktora grāda piešķiršanu pārrauga Ministru kabineta izveidota Valsts zinātniskās kvalifikācijas komisija. Šī komisija darbojas Ministru kabineta noteiktajā kārtībā, tas ir pamatojoties uz Ministru kabineta 2005.gada 8.marta noteikumiem Nr.165 “Valsts zinātniskās kvalifikācijas komisijas nolikums” (turpmāk – MK noteikumi Nr.165). Jaunais doktorantūras modelis Augstskolu likumā neparedzēs šādas komisijas darbību un līdz ar to ir veicami attiecīgi grozījumi Zinātniskās darbības likumā.
ievērojot, ka ar likumprojektu "Grozījumi Augstskolu likumā" (TAP Nr.22-TA-1113) tiek ieviests jaunais doktorantūras modelis ir nepieciešams veikt arī citus redakcionālus precizējumus Zinātniskās darbības likumā, tajā skaita arī sakārtotu terminu lietojumu visā likuma tekstā, jo veicot iepriekšējos grozījumus, tas netika veikts pilnā apjomā.
Problēmas un risinājumi
Problēmas apraksts
(1) Nepieciešams izslēgt normas par promocijas tiesību deleģēšanu augstskolām, promocijas padomēm, zinātnes grāda pretendentiem, Valsts zinātniskās kvalifikācijas komisiju, padomes ekspertiem un padomes ekspertu komisijām, jo likumprojekts “Grozījumi Augstskolu likumā” (22-TA-1113) paredz, ka promocijas padomi apstiprina atbilstoši augstskolas noteiktajai kārtībai un  šis likumprojekts paredzēs deleģējumu Ministru kabinetam noteikt  promocijas darba veidus un prasības promocijas darbam, promocijas padomes locekļu un promocijas darba vadītāju kvalifikācijai, kā arī promocijas padomes izveidei, darbībai un tās uzdevumus, tostarp arī kārtību, kādā promocijas padome vērtē promocijas darbu.
(2) Izslēdzamas normas par padomes eksperta statusu un padomes ekspertu komisijām, jo likumprojekts “Grozījumi Augstskolu likumā” (22-TA-1113) vairs neparedz promocijas padomes loceklim būt ar padomes eksperta tiesībām un turpmāk šāds eksperta statuss vairs nebūtu aktuāls, jo Latvijas zinātnieks kurš vēlas īstenot savu zinātnisko darbību zinātniskā eksperta statusā, to var veikt noteiktā kārtībā, piedaloties starptautiskajās šādu ekspertu datubāzēs, kuras izmanto arī padome, pieaicinot ekspertus zinātnisko pētījumu programmu un projektu zinātniskajai ekspertīzei. Ievērojot, ka padomes eksperta tiesības vairs netiks piešķirtas, savas darbības nozīmi pēc būtības zaudē padomes ekspertu komisijas, kurām pašlaik Zinātniskās darbības likuma 18.panta pirmā daļa paredz divus uzdevumus: 1) dot atzinumus un veikt zinātnisko ekspertīzi pēc padomes pieprasījuma; 2) sagatavot pārskatus par stāvokli zinātnes nozarēs Latvijā. Savukārt, lai nodrošinātu padomei Zinātniskās darbības likumā 14.panta otrajā daļā noteikto funkciju, 16.pantā minēto kompetenču un šajā likumā vēl citu noteikto uzdevumu izpildi, ir tiesības saskaņā ar Zinātniskās darbības likuma 17.panta pirmās daļas 5.punktu pieaicināt ekspertus un veidot darba grupas šajā likumā noteikto Latvijas Zinātnes padomes funkciju izpildei.
Saskaņā ar Oficiālo publikāciju un tiesiskās informācijas likuma 9. panta piekto daļu spēku zaudē MK noteikumi Nr.1001, MK noteikumi Nr.1000, MK noteikumi Nr. 320 “Latvijas Zinātnes padomes ekspertu tiesību piešķiršanas un ekspertu komisiju izveides kārtība”, savukārt  MK noteikumi Nr.165, kas izdoti uz Valsts pārvaldes iekārtas likuma pamata, noteiktajā kārtībā tiks virzīti uz Ministru kabinetu atzīšanai par spēku zaudējušiem.
(3) Zinātniskās darbības likumā 5. panta tagadējā pirmā un otrā daļa atkārtojas un nav juridiski korekts formulējums, ka zinātnieka statusu nosaka arī ekspertu vērtējums. Tā kā šis pants nosaka pie kādiem nosacījumiem ir zinātnieka statuss, tad ir jānosaka ka šo statusu var arī atcelt vai anulēt.
(4)  Lai plānotu zinātniskās ekspertīzes darbus ar ārvalstu ekspertu piesaisti, it īpaši, kad ir skaitliski daudz pētniecības konkursi vienlaikus, veidojas liels zinātnisko projektu pieteikumu apjoms (līdz 500 viena konkursa ietvaros), kā arī, ievērojot apstākli, ka zinātnisko pētījumu programmu un projektu izvērtēšana ietver sevī gan administratīvo, gan zinātnisko izvērtēšanu (ekspertīzi), kur zinātniskajā ir jāpiesaista ekspertus no Eiropas Savienības, tajā skaitā starptautiskajam ekspertu datubāzēm, kas ir cilvēkresursu ietilpīgs un laikietilpīgs procedūru kopums, ka arī šie eksperti ir ar noteiktu noslodzi šādu ekspertīžu veikšanā, jo ir pieprasīti, tad nepieciešams precizēt Zinātniskās darbības likuma 16.panta 4.punktu, nosakot minēto programmu un projektu zinātniskajai izvērtēšanai (ekspertīzei) garāku termiņu, tas ir līdz sešiem mēnešiem tagadējo trīs vietā. Minētajā punktā ir precizējams arī tas, ka zinātniskās ekspertīzes procesam jābūt nevis atklātam, bet caurspīdīgam, jo ekspertu identitāte tiek anonimizēta. Šajā pantā ir nepieciešams precizēt redakcionāli 6.punktu, jo padomes kompetencē ir ne tikai starptautiskās zinātniskās sadarbības organizēšana, bet arī jānodrošina tās finansēšana, pamatojoties uz Ministru kabineta 2015.gada 26.maija noteikumiem Nr.259 “Atbalsta piešķiršanas kārtība dalībai starptautiskās sadarbības programmās pētniecības un tehnoloģiju jomā”. Minētais sešu mēnešu termiņš zinātniskajai izvērtēšanai (ekspertīzei), nav attiecināms uz Eiropas Savienības fondu un citu ārvalstu finanšu instrumentu zinātnisko pētījumu projektu vai programmu projektu apstiprināšanu vai noraidīšanu, ievērojot, ka šādu projektu vērtēšanas termiņi ir noteikti citos speciālo regulējumu aptverošos normatīvajos aktos. Pašreizējo Zinātniskās darbības likuma 16.panta 4.punktu nepiemēro Eiropas Savienības fondu un citu ārvalstu finanšu instrumentu projektiem, jo šo finanšu instrumentu ekspertīzes procedūra ir atrunāta šo instrumentu regulējošajos speciālajos tiesību aktos. Ja ir nepieciešams, ka padome nodrošina ekspertīzes Eiropas Savienības fondu un citu ārvalstu finanšu projektiem, tad to jau paredz Zinātniskās darbības likuma 14.panta otrās daļas 3.punkts, ka padome, īstenojot valsts zinātnes un tehnoloģiju attīstības politiku, nodrošina zinātniskās ekspertīzes nodrošināšanu publiskā un privātā sektora vajadzībām. 
(5) Ievērojot, ka likuma 17.pants nosaka Latvijas Zinātnes padomes tiesības, tad, lai nodrošinātu Zinātniskās darbības likuma 14.panta otrajā daļā noteikto funkciju un 16.pantā noteikto kompetenču izpildi, ir jāprecizē šā likuma 17.pantā padomei noteiktās tiesības.
(6) Ievērojot, ka no Zinātniskās darbības likuma tiks izslēgtas normas par padomes ekspertiem un padomes ekspertu komisijas askaņā ar Oficiālo publikāciju un tiesiskās informācijas likuma 9. panta piekto daļu spēku zaudē Ministru kabineta 2019. gada 9. jūlija noteikumi Nr. 320 “Latvijas Zinātnes padomes ekspertu tiesību piešķiršanas un ekspertu komisiju izveides kārtība”.
(7) Zinātnisko pētījumu programmās un pētījumos darbojas akadēmiskajos amatos ievelētie vadošie pētnieki, pētnieki un zinātniskie asistenti. Ievelēšanas termiņš ir 6 gadi. Ar zināmu regularitāti ievēlētas personas šajos amatos ir pamatotā prombūtnē, līdz ar to ir problemātiska darbu izpilde, jo jārīko jauni amatu konkursi. Kā risinājums ir atļaut pieņemt darbā uz darba līguma pamata personu, kura izpildīs prombūtnē esoša ievēlētās personas akadēmiskā amatā pienākumus.  Tādējādi tiks nodrošināta zinātniskajām institūcijām zinātnisko pētījumu darbu izpilde termiņos.  Attiecīgi ir jāpapildina arī Zinātniskās darbības likuma 26.¹ pants, nosakot, ka Nacionālā zinātniskās darbības informācijas sistēmas Zinātnisko institūciju akadēmiskajos amatos ievēlēto personu reģistrā iekļauj arī personas, kuras ir nodarbinātas kā zinātnisko institūciju vadošo pētnieku, pētnieku un zinātnisko asistentu amata pienākumu izpildītājas. Minētais ļaus sekot zinātnisko institūciju vēlēto akadēmisko amatu piepildījumu un jaunu amata vietu nepieciešamības pamatojumu.
(8) Zinātniskās darbības likuma 36.pants paredz, ka tirgus orientēto pētījumu projektu zinātnisko ekspertīzi veic padomes eksperti. Tā kā padomes eksperti un padomes ekspertu komisijas tiks izslēgtas ar likumprojektu, ir nepieciešams noteikt, kas veiks zinātnisko ekspertīzi šiem projektiem. Šādu ekspertīzi veiks ārvalsts eksperti, kuru piesaistes darbu veiks padome tāpat kā citam zinātnisko pētījumu programmām un projektiem, kurus administrē padome.
(9) Ir nepieciešams precizēt Zinātniskās darbības likuma 38.panta otras daļas 1. un 2.punktu, ievērojot minētajā likuma 1.pantā noteiktos terminus "zinātnes tehniskais personāls", "zinātni apkalpojošais personāls", 26.pantā noteikto formulējumu "zinātniskās institūcijas akadēmiskie amati".
(10) Tā kā padomes eksperti un padomes ekspertu komisijas tiks izslēgti ar likumprojektu, ir nepieciešams  izslēgt Zinātniskās darbības likuma 42.panta otrās daļas 3.punktu, kas pašreiz paredz, ka Nacionālā zinātniskās darbības informācijas sistēmā ietver Latvijas Zinātnes padomes ekspertu datubāzi un Latvijas Zinātnes padomes eksperta tiesību pieteikuma iesniegšanas un Latvijas Zinātnes padomes komisiju vēlēšanu elektronisko sistēmu.
(11) Likumprojekta pārejas noteikumos ir atrunāts pārejas regulējums, kas ir salāgots ar likumprojektu “Grozījumi Augstskolu likumā” (22-TA-1113).
Risinājuma apraksts
Likumprojekts paredz izslēgt Zinātniskās darbības likumā:
a) 1.panta pirmās daļas 8.punkta terminu “Latvijas Zinātnes padomes eksperts”;  
b) 4.panta 1.punktu, jo zinātnieks nav zinātniskā darbinieka amats, bet statuss;
c) 10.panta otro daļu par zinātnieka statusu, jo tas tiek atrunāts likumprojektā par Zinātniskās darbības likuma 5.panta jaunajā redakcijā;
d) 11.pantu par zinātnes doktora grāda piešķiršanas kārtību;
e) 16.panta 8., 8.¹ un 11.punktu, jo padomes kompetencē ir padomes eksperta tiesību piešķiršana, kā arī padomes ekspertu komisiju izveidošana un to kompetences noteikšana un augstskolu doktorantūras studiju programmu īstenošanā iesaistīto padomes ekspertu apstiprināšana atbilstoši Zinātniskās darbības likuma 11. panta trešajai daļai, kā arī ziņu ievade, apstrāde un aktualizēšana Latvijas Zinātnes padomes ekspertu datubāzē;
f) 18.pantu, jo likumprojekts “Grozījumi Augstskolu likumā” (22-TA-1113) vairs neparedz promocijas padomes locekļiem padomes eksperta statusu un līdz ar to arī padomes ekspertu komisiju darbība būtiski samazinās līdz tam, ka vairs nav lietderīgi tādas veidot;
g) 42.panta otrās daļas 3.punktu, kas nosaka, ka Nacionālā zinātniskās darbības informācijas sistēma ietver arī Latvijas Zinātnes padomes ekspertu datubāzi un Latvijas Zinātnes padomes eksperta tiesību pieteikuma iesniegšanas un Latvijas Zinātnes padomes komisiju vēlēšanu elektronisko sistēmu.

2) Likumprojekts paredz Zinātniskās darbības likumā:
a) papildināt 4.panta 1.punktu, paredzot, ka zinātniskie darbinieki ir arī vēlētu akadēmisko amatu (vadošais pētnieks, pētnieks un zinātniskais asistents) pienākumu izpildītāji;
b) izteikt jaunā redakcijā 5.pantu, nosakot kas ir zinātnieka un jaunā zinātnieka statuss, kas to apliecina, kā arī zinātnieka statusa zaudēšanas nosacījumu;
c) izteikt jaunā redakcijā 10.panta pirmo daļu, jo ārvalstīs iegūta zinātnes doktora grāda pielīdzināšana notiek ne tikai saskaņā ar Latvijai saistošiem starptautiskajiem līgumiem, bet arī saskaņā ar Izglītības likuma 11.1 pantu par ārvalstīs izsniegto izglītības dokumentu atzīšanu Latvijā, tas ir, nosaka ārvalstī izsniegta izglītības dokumenta vai ārvalstī piešķirta akadēmiskā grāda atbilstību Latvijā piešķiramam zinātnes doktora grādam;
d) izteikt jaunā redakcijā 10.panta trešo daļu, jo zinātnes doktora grādu min oficiālajā sarakstē zinātnes doktora grāda ieguvējs, bet ne zinātnieks, jo zinātnieks ir statuss, bet zinātnes doktora grāds apliecina akadēmiskās izglītības iegūšanas faktu;
e)  16.pantā izteikt jaunā redakcijā 4.punktu, nosakot, ka padomes kompetencē ir lēmuma par konkursa kārtībā pieteikta un no valsts budžeta finansējama šajā likumā noteikta zinātniskā pētījuma projekta vai programmas projekta apstiprināšanu vai noraidīšanu pieņemšana sēšu mēnešu laikā no attiecīgā konkursa nolikumā noteiktā šāda projekta iesniegšanas beigu datuma, vienlaikus nodrošinot šā procesa caurspīdīgumu; precizēt šā panta 8.punktu, aizstājot vārdus “un veicināšana” ar vārdiem “un finansēšana” un izteikt jaunā redakcijā šā panta 10.punktu, aizstājot vārdus “ētikas kritēriju un diskusijas principu” ar vārdiem “ētikas un zinātniskās diskusiju principu noteikšana”;
f)  precizēt 17.panta pirmās daļas 1. un 2.punktu, nosakot, ka padomei ir tiesības pieprasīt un saņemt zinātnisko pētījumu projektu un programmu izvērtēšanas, īstenošanas un rezultātu monitoringa nodrošināšanai nepieciešamo informāciju; kā arī to, ka padome var pieņemt lēmumus par zinātniskā pētījuma vai programmas projektam piešķirtā valsts budžeta  finansējuma apturēšanu vai izbeigšanu, nepamatoti izlietotā finansējuma atgūšanu, ja tas ir padomes kompetencē, piemēram fundamentālo un lietisko pētījumu jomā;
g) papildināt 26.panta sesto daļu ar otru teikumu, ka akadēmiskajā amatā ievēlēta un nodarbināta persona var veikt arī vadošā pētnieka, pētnieka vai zinātniskā asistenta amata pienākumu izpildītāja pienākumus zinātniskajā institūcijā, kurā tā ir ievēlēta, kā arī citā zinātniskajā institūcijā, atbilstoši darba tiesiskajam regulējumam un ievērojot šā panta septīto daļu. Savukārt šis pants tiek papildināta ar jaunu septīto daļu, ka zinātniskajai institūcijai ir tiesības pieņemt darbā personu bez konkursa izsludināšanas uz akadēmiskajā amatā ievēlētas un nodarbinātas personas amata vietu uz tās pamatotu prombūtnes laiku, kura ir šī amata pienākumu izpildītāja un atbilst šim akadēmiskajam amatam noteiktajām prasībām. Zinātniskā institūcija ar personu, kura izpildīs zinātniskās institūcijas akadēmiskajā amatā ievēlētās un nodarbinātās personas amata pienākumus, slēdz darba līgumu uz noteiktu laiku, kas atbilst akadēmiskajā amatā ievēlētās un nodarbinātās personas pamatotas prombūtnes laikam. Personai, kura ir zinātniskās institūcijas akadēmiskajā amatā ievēlētās personas amata pienākumu izpildītāja, ir tādas pašas tiesības un pienākumi kā zinātniskās institūcijas akadēmiskajos amatos ievēlētajiem un nodarbinātajiem, bet nav tiesīga kandidēt uz zinātniskās institūcijas zinātniskās padomes locekļa amatu un viņu nevar ievēlēt par minētās institūcijas locekli;
h) precizēt 26.¹ pantā pirmo un otro daļu, nosakot, ka zinātnisko institūciju akadēmiskajos amatos ievēlēto personu reģistrā iekļauj arī personas, kuras ir nodarbinātas kā zinātnisko institūciju vadošo pētnieku, pētnieku un zinātnisko asistentu amata pienākumu izpildītājas;
k) precizēt 36.pantu, nosakot, ka tirgus orientēto pētījumu projektu zinātnisko ekspertīzi nodrošina padome;
j) precizēt 38.panta otras daļas 1. punktu, aizstājot vārdus “tehniskā un apkalpojošā personāla” ar vārdiem “zinātnes tehniskā personāla un zinātni apkalpojošā personāla” un 2.punktā, aizstājot vārdus “ iesaistītā zinātniskā personāla” ar vārdiem “iesaistīto zinātnisko institūciju akadēmiskajos amatos ievēlēto personu un akadēmisko amatu pienākumu izpildītāju”;
k) papildināt ar pārejas noteikumus ar 40., 41., 42. un 43. punktu, nosakot: 1) tās likumprojekta normas, kuras stāsies spēkā ar 2023.gada 1.septembri; 2) promocijas darbu, par kuru promocijas padome ir pieņēmusi lēmumu par tā publisku aizstāvēšanu līdz 2023.gada 31.augustam, bet ne ilgāk kā līdz 2024. gada 31.decembrim, aizstāv un zinātnes doktora grādu piešķir atbilstoši tiesiskajam regulējumam, kas ir spēkā līdz 2023.gada 31.augustam; 3) persona, kurai ir padomes eksperta tiesības, zaudē šīs tiesības 2023.gada 31.augustā; 4) persona, kura vienlaikus ir padomes eksperts un promocijas padomes loceklis, turpina pildīt attiecīgas promocijas padomes locekļa pienākumus arī pēc 2023.gada 1.septembra, bet ne ilgāk kā līdz 2024. gada  31.decembrim, lai nodrošinātu likumprojektā ietvertā pārejas noteikuma 41.punkta izpildi.
Vai ir izvērtēti alternatīvie risinājumi?
Apraksts
Alternatīvie risinājumi pašreizējā doktorantūras īstenošanas procesa pilnveidei tika izvērtēti konceptuālā ziņojuma izstrādes laikā. Projekts pamatojas konceptuālajā ziņojumā ietvertajā un Ministru kabineta atbalstītajā risinājumā.
Vai ir izvērtēts prasību un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem?
Apraksts
Ieguvumi, īstenojot doktorantūru atbilstoši konceptuālajā ziņojumā ietvertajam risinājumam, ir samērīgi ar projektā ietvertajām prasībām un izmaksām, jo novērš pašreizējā doktorantūras īstenošanas procesa trūkumus un panāk, ka pēc projekta stāšanās spēkā doktorantūras īstenošana Latvijā atbildīs Eiropas Augstākās izglītības telpā un Eiropas Pētniecības telpā noteiktajiem principiem, standartiem un rekomendācijām.

1.4. Izvērtējumi/pētījumi, kas pamato TA nepieciešamību

1.5. Pēcpārbaudes (ex-post) izvērtējums

Vai tiks veikts?
Skaidrojums
IZM izstrādā un uztur augstākās izglītības jomas monitoringu, kurā ietverti arī kritēriji doktorantūras īstenošanas procesa pastāvīgai izvērtēšanai. Tādējādi jaunā doktorantūras modeļa ieviešanas pēcpārbaudes (ex-post) izvērtējums notiks minētā monitoringa ietvaros.
Kas veiks ex-post novērtējumu?
IZM
Ietekmes pēcpārbaudes veikšanas termiņš
31.12.2027.
Rezultāti/rādītāji, pēc kā tiek vērtēta tiesību akta (vai kādas tā daļas) mērķa sasniegšana
Rezultāts
Pieaudzis doktorantu skaits, personu, kam piešķirts doktora grāds, skaits; akadēmiskā personāla atjaunotne – pieaudzis personu skaits, kam attiecīgajā periodā piešķirts doktora grāds un kas turpina darbu augstākās izglītības un zinātniskajās institūcijās.
Rādītājs
“Izglītības attīstības pamatnostādņu 2021.–2027. gadam “Nākotnes prasmes nākotnes sabiedrībai””[1] rādītājs, kas tiks monitorēts izglītības attīstības pamatnostādņu īstenošanas laikā, doktorantu skaits, personu, kam piešķirts doktora grāds, skaits, akadēmiskā personāla atjaunotne – cik personu, kam piešķirts doktora grāds, turpina darbu augstākās izglītības un zinātniskajās institūcijās.

1.6. Cita informācija

nav
2. Tiesību akta projekta ietekmējamās sabiedrības grupas, ietekme uz tautsaimniecības attīstību un administratīvo slogu
Vai projekts skar šo jomu?

2.1. Sabiedrības grupas, kuras tiesiskais regulējums ietekmē, vai varētu ietekmēt

Fiziskās personas
  • studenti
  • doktoranti, zinātnes doktora grāda pretendenti, padomes eksperti, promociju padomes locekļi, zinātnieki, zinātnisko institūciju akadēmiskajos amatos ievēlētas personas.
Ietekmes apraksts
Doktorantiem, kas ir topošie zinātnes doktora grāda pretendenti, tiks piemērota jauna procedūra un prasības zinātnes grāda iegūšanai Augstskolu likuma ietvaros. Padomes eksperti zaudēs šo statusu un līdz ar to arī nebūs vairs promociju padomes locekļi. Zinātnisko institūciju vēlēto akadēmisko amatu izpildītajiem būs tiesības veikt zinātnisko darbību citā zinātniskajā institūcijā.  Palielināsies un arī samazināsies noteikta satura darba apjoms padomes nodarbinātajiem.
Juridiskās personas
  • augstskolas, zinātniskās institūcijas
Ietekmes apraksts
Netiks vairs deleģētas promocijas tiesības augstskolām un vairs neveidos augstskolu promocijas padomes. Samazināsies noteikta satura darba apjoms padomei.

2.2. Tiesiskā regulējuma ietekme uz tautsaimniecību

Vai projekts skar šo jomu?

2.2.1. uz makroekonomisko vidi:

2.2.2. uz nozaru konkurētspēju:

Ietekmes apraksts
Jaunais doktorantūras modelis nodrošinās, ka pieaugs Latvijā pētniecībā nodarbināto skaits, kas sekmēs Latvijas nozaru konkurētspēju, tostarp veicinās jaunu zināšanu radīšanu, tālāknodošanu un inovāciju attīstību.

2.2.3. uz uzņēmējdarbības vidi:

Ietekmes apraksts
Nodrošinot Latvijā pētniecībā nodarbināto skaita pieaugumu, jaunais doktorantūras modelis sekmēs arī Latvijas dalību ES inovāciju procesos un programmās.

2.2.4. uz mazajiem un vidējiem uzņēmējiem:

2.2.5. uz konkurenci:

Ietekmes apraksts
Jaunais doktorantūras modelis nodrošinās, ka pieaugs Latvijā pētniecībā nodarbināto skaits, kas sekmēs Latvijas nozaru konkurētspēju, tostarp veicinās jaunu zināšanu radīšanu, tālāknodošanu un inovāciju attīstību.

2.2.6. uz nodarbinātību:

Ietekmes apraksts
Jaunais doktorantūras modelis nodrošinās, ka pieaugs Latvijā pētniecībā nodarbināto skaits, kas sekmēs Latvijas nozaru konkurētspēju, tostarp veicinās jaunu zināšanu radīšanu, tālāknodošanu un inovāciju attīstību.

2.3. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums

Vai projekts skar šo jomu?

2.4. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums

Vai projekts skar šo jomu?
3. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
Vai projekts skar šo jomu?
Cita informācija
Nav ietekmes uz valsts un pašvaldības budžetiem.
nav
5. Tiesību akta projekta atbilstība Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām
Vai projekts skar šo jomu?

5.3. Cita informācija

Apraksts
-
Skaidrojums
Projekts tika izskatīts publiskajā apspriešanā no 2022. gada 11. aprīļa līdz 25. aprīlim. Publiskās apskriešanas rezultātā no Latvijas Jauno zinātnieku apvienības, Latvijas Kultūras akadēmijas, Latvijas Universitātes un Rīgas Tehniskās universitātes, tika saņemti jautājumi, komentāri un priekšlikumi, kas tika izskatīti un ņemti vērā.

6.4. Cita informācija

Par konceptuālā ziņojuma sākotnējā projektā (12.11.2019. redakcija) izteiktajiem priekšlikumiem tika diskutēts 2019. gada 21. novembra publiskajā diskusijā “Virzība uz inovatīvu doktorantūru un pētniecības izcilību”. Vienlaikus konceptuālais ziņojums ietver papildinājumus un precizējumus, kas pamatojas līdz 2019. gada decembra vidum saņemtajos viedokļos. Viedokli sniedza augstskolu prorektori, pētnieki, zinātnes nozaru eksperti individuāli, Daugavpils Universitāte, Kultūras ministrija, Latvijas Mākslas augstskolu asociācija, Latviešu valodas aģentūra, Latvijas Darba devēju konfederācija, Latvijas Jauno zinātnieku apvienība, Latvijas Lauksaimniecības universitāte, Latvijas Lietišķās valodniecības asociācija un tās domubiedri, Latvijas Neatkarīgā izglītības un zinātnes apvienība, Latvijas Sporta pedagoģijas akadēmija, Latvijas Studentu apvienība, Latvijas Universitāšu asociācija, Latvijas Universitātes Arodbiedrības organizācija, Latvijas Universitātes humanitāro un sociālo zinātņu pārstāvji, Latvijas Zinātnes padomes Sociālo zinātņu ekspertu komisija un citas Latvijas Zinātnes padomes ekspertu komisijas un to locekļi, Latvijas Zinātņu akadēmija, Liepājas Universitāte, Liepājas Universitātes un Ventspils Augstskolas starpaugstskolu doktora studiju programmas “Valodniecība” padome, Pārresoru koordinācijas centrs, Pasaules Banka, Rektoru padome, Valsts zinātnisko institūtu asociācija. Par konceptuālajā ziņojumā ietverto jauno doktorantūras finansēšanas modeli tika diskutēts 2020. gada 31. martā. Tiešsaistes diskusijā piedalījās augstskolu un ministriju pārstāvji. Diskusijas rezultāti tika izmantoti, papildinot un precizējot konceptuālā ziņojuma projektu.
7. Tiesību akta projekta izpildes nodrošināšana un tās ietekme uz institūcijām
Vai projekts skar šo jomu?

7.1. Projekta izpildē iesaistītās institūcijas

Institūcijas
  • Latvijas Zinātnes padome
  • Izglītības un zinātnes ministrija

7.2. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums

Vai projekts skar šo jomu?

7.3. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums

Vai projekts skar šo jomu?

7.4. Projekta izpildes ietekme uz pārvaldes funkcijām un institucionālo struktūru

Ietekme
Jā/Nē
Skaidrojums
1. Tiks veidota jauna institūcija
-
2. Tiks likvidēta institūcija
-
3. Tiks veikta esošās institūcijas reorganizācija
-
4. Institūcijas funkcijas un uzdevumi tiks mainīti (paplašināti vai sašaurināti)
Padome vairs nepiešķirs padomes eksperta tiesības un neveidos padomes ekspertu komisijas.
5. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu efektivizācija
-
6. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu digitalizācija
-
7. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu optimizācija
-
8. Cita informācija
-

7.5. Cita informācija

Augstskola nodrošinās doktorantūras kvalitāti doktorantūras skolas iekšējās kvalitātes nodrošināšanas sistēmas ietvaros.Augstskolas vai augstskolu konsorcijs uzņemšanu doktora studiju programmās, doktora studiju programmu īstenošanu, kā arī doktora grāda piešķiršanu organizēs centralizēti – doktorantūras skolās.Tiks paaugstināta augstskolu autonomija doktorantūras īstenošanā un atbildība par doktorantūras kvalitātes nodrošināšanu.
8. Horizontālās ietekmes

8.1.1. uz publisku pakalpojumu attīstību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.2. uz valsts un pašvaldību informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.3. uz informācijas sabiedrības politikas īstenošanu

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.4. uz Nacionālā attīstības plāna rādītājiem

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.5. uz teritoriju attīstību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.6. uz vidi

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.7. uz klimatneitralitāti

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.8. uz iedzīvotāju sociālo situāciju

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.9. uz personu ar invaliditāti vienlīdzīgām iespējām un tiesībām

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.10. uz dzimumu līdztiesību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.11. uz veselību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.12. uz cilvēktiesībām, demokrātiskām vērtībām un pilsoniskās sabiedrības attīstību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.13. uz datu aizsardzību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.14. uz diasporu

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.15. uz profesiju reglamentāciju

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.16. uz bērna labākajām interesēm

Vai projekts skar šo jomu?
-

8.2. Cita informācija

nav
Pielikumi
Piekrītu
Paziņojums par sīkdatņu lietošanu
Lai nodrošinātu TAP portāla pieejamību, tā darbībai tiek izmantotas tikai obligātās tehniskās sīkdatnes. Esmu informēts par sīkdatņu izmantošanu un, turpinot darboties šajā vietnē, piekrītu to izmantošanai. Lasīt vairāk