Anotācija (ex-ante)

Iedzīvotāju vidū pastāv bažas par vēja elektrostaciju darbības uzraudzības pietiekamību, jo prasības ir noteiktas vairākos tiesību aktos un to izpildes uzraudzība nav pietiekami pārskatāma.

Noteikumu projekts paredz minimālās prasības, kas jāievēro elektroenerģijas ražotājam, kura vēja elektrostacija atrodas Latvijas Republikas teritorijā, iekšējos jūras ūdeņos, teritoriālajā jūrā vai ekskluzīvajā ekonomiskajā zonā un kuras uzstādītā jauda ir vienāda ar vienu megavatu vai lielāka par to. Ja Valsts vides dienesta sagatavotais atzinums par ietekmes uz vidi novērtējuma ziņojumu, pašvaldības akcepta lēmums vai Valsts vides dienesta tehniskie noteikumi paredz stingrākas prasības, elektroenerģijas ražotājs ievēro attiecīgajā dokumentā individuāli noteiktās prasības. 
Šo noteikumu izpratnē dzīvojamās mājas ir jebkura tipa mājas atbilstoši Būvju klasifikatora 11.- 19. kodam.
Termins "nominālā jauda" nozīmē elektroenerģijas ražošanas iekārtas projektēto aktīvo elektrisko jaudu, ko ražotājs noteicis kā iekārtas darbības jaudu normālos ekspluatācijas apstākļos.
Atbilstoši Elektroenerģijas tirgus likuma 22.² panta trešajai daļai vēja elektrostacijas ekspluatācijas prasību izpildi uzrauga Valsts vides dienests sadarbībā ar kompetentajām iestādēm. Minētā norma paredz koordinētu institucionālo pieeju, kurā Valsts vides dienests īsteno regulatīvo un dokumentālo uzraudzību, savukārt kompetentās iestādes nodrošina savas nozares prasību kontroli atbilstoši to kompetencei. Vienlaikus būtiski uzsvērt, ka noteikumu projekts regulē vienīgi vēja elektrostaciju ekspluatācijas periodu un neattiecas uz vēja elektrostaciju projektēšanas, būvniecības vai nodošanas ekspluatācijā posmu. Minēto posmu prasību izpildi un uzraudzību atbilstoši normatīvajiem aktiem savas kompetences ietvaros nodrošina dažādas valsts un pašvaldību institūcijas, tostarp pašvaldības būvvalde, kā arī elektroenerģijas pārvades vai sadales sistēmas operators.
Saskaņā ar noteikumu  projektu Valsts vides dienests uzraudzību īsteno, izvērtējot elektroenerģijas ražotāja iesniegtās atskaites, monitoringa rezultātus un citus noteikumos paredzētos dokumentus, lai pārliecinātos par noteikumu prasību ievērošanu. Valsts vides dienests neveic to jautājumu pārbaudi, kuru uzraudzība atbilstoši normatīvajiem aktiem ir citu kompetento institūciju pārziņā. Piemēram, trokšņa robežlielumu ievērošanas kontroli un trokšņa mērījumu organizēšanu nodrošina Veselības inspekcija, savukārt aizsargājamo sugu un biotopu, kā arī citu dabas aizsardzības prasību ievērošanas izvērtēšanu veic Dabas aizsardzības pārvalde. Līdz ar to Valsts vides dienests savas kompetences ietvaros izvērtē kompetento institūciju sniegtos atzinumus, monitoringa rezultātus un elektroenerģijas ražotāja iesniegto dokumentāciju. Ja no tiem izriet, ka noteikumu prasības ir ievērotas, Valsts vides dienestam nav tiesiska pamata lemt par ierobežojošu pasākumu piemērošanu.
Vienlaikus, Noteikumu projekts paredz, ka, konstatējot noteikumos noteikto prasību pārkāpumus, Valsts vides dienests piemēro normatīvajā aktā par piesārņojumu noteikto uzraudzības un piespiedu izpildes mehānismu. Atbilstoši Piesārņojuma likuma 32.¹⁰ panta pirmajai daļai Valsts vides dienests vispirms izdod elektroenerģijas ražotājam brīdinājumu par iekārtas darbības uzsākšanas aizliegumu vai apturēšanu, ja tajā noteiktajā termiņā netiks novērsti konstatētie pārkāpumi. Brīdinājumā Valsts vides dienests norāda konstatētos pārkāpumus, to novēršanai nepieciešamos pasākumus un nosaka termiņu pārkāpumu novēršanai no trim dienām līdz trim mēnešiem. Elektroenerģijas ražotājs Valsts vides dienestam iesniedz pasākumu plānu pārkāpumu novēršanai, kuru Valsts vides dienests izvērtē un akceptē. Ja nepieciešams, Valsts vides dienests pārkāpumu novēršanas termiņu var pagarināt līdz sešiem mēnešiem, savukārt gadījumos, kad pārkāpuma novēršana objektīvu iemeslu dēļ nav iespējama noteiktajā termiņā un pārkāpums nerada būtisku kaitējumu videi vai cilvēku veselībai, termiņš var tikt pagarināts līdz vienam gadam.
Ja Valsts vides dienesta noteiktajā termiņā pārkāpumi netiek novērsti vai netiek īstenoti pasākumu plānā paredzētie pasākumi, saskaņā ar Piesārņojuma likuma 32.¹⁰ panta trešo daļu Valsts vides dienests pieņem lēmumu par par vēja elektrostacijas darbības uzsākšanas aizliegumu vai darbības apturēšanu. Lēmums par darbības uzsākšanas aizliegumu vai darbības apturēšanu tiek pieņemts administratīvā procesa kārtībā un ir pārsūdzams normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.
Pēc pārkāpumu novēršanas operators iesniedz Valsts vides dienestam iesniegumu par darbības atjaunošanu, pievienojot dokumentus, kas apliecina pārkāpumu novēršanu un uzdoto pasākumu izpildi. Atbilstoši Piesārņojuma likuma 32.¹¹ pantam Valsts vides dienests piecu darbdienu laikā izvērtē iesniegtos dokumentus un pieņem lēmumu par iekārtas darbības pilnīgu vai daļēju atjaunošanu vai atteikumu atjaunot darbību, ja pārkāpumi nav novērsti.

Trokšņa robežlielumi un to uzraudzība
Noteikumu projektā noteiktie robežlielumi – dienas, vakara un nakts trokšņa rādītājam 40 dB(A), kā arī A-izsvarotā skaņas spiediena līmenim 45 dB(A) pie nominālās jaudas – noteikti, ņemot vērā starptautiskās rekomendācijas par vēja elektrostaciju radītā trokšņa ietekmi uz cilvēku veselību, kā arī vairāku Eiropas valstu regulējumā piemērotās pieejas. 40 dB(A) ilgtermiņa trokšņa rādītājs nodrošina aizsardzību pret traucējumiem, savukārt 45 dB(A) maksimālais skaņas spiediena līmenis pie nominālās jaudas ļauj kontrolēt vēja elektrostaciju darbību pie nelabvēlīgākajiem ekspluatācijas apstākļiem.
Noteikumu projektā noteiktie zemas frekvences trokšņa robežlielumi – 20 dB(A) summārajam līmenim un 25 dB(A) līmenim pie nominālās jaudas – noteikti, ņemot vērā zemas frekvences trokšņa izplatīšanās īpatnības un tā iespējamo ietekmi uz cilvēku labsajūtu.
Noteikumu projektā noteikta vienotā aprēķinu metodika un prasība izmantot skaņas jaudas datus pie vēja ātruma 6 m/s un 8 m/s 10 metru augstumā atbilst starptautiski izmantotajiem vēja elektrostaciju akustisko raksturlielumu noteikšanas nosacījumiem un raksturo ekspluatācijas režīmus, kuros trokšņa emisija ir būtiska.
Noteikumu projektā paredzētā summārās ietekmes vērtēšana noteikta faktiskā trokšņa slodzes vērtēšanai no visām vienlaikus darbojošām vēja elektrostacijām, nevis katras elektrostacijas ietekme atsevišķi, tādējādi novēršot pieļaujamo trokšņa līmeņu pārsniegšanu kopējās ietekmes rezultātā.
Noteikumu projektā ietverta vēja elektrostaciju radītā trokšņa kontroles kārtība, nosakot elektroenerģijas ražotāju pienākumus, kompetento institūciju iesaistes sadalījumu, kā arī iedzīvotāju tiesības ierosināt neatkarīgu trokšņa mērījumu veikšanu.
Vienlaikus ir paredzēta kārtība, kādā Veselības inspekcija, saņemot iesniegumu par iespējamu trokšņa robežlielumu pārsniegumu, organizē pārbaudi. Trokšņa mērījumi tiek veikti tikai gadījumos, kad pārbaudes laikā vēja elektrostaciju radītais troksnis novērtēšanas vietā ir faktiski dzirdams, tādējādi nodrošinot samērīgu un racionālu valsts resursu izmantošanu un izvairoties no nepamatotas mērījumu veikšanas. 
Ja pārbaudes rezultātā tiek konstatēts noteikumos noteikto trokšņa robežlielumu pārsniegums, mērījumu izmaksas sedz elektroenerģijas ražotājs.
Lai nodrošinātu samērīgu regulējuma piemērošanu, noteikts izņēmums elektroenerģijas ražotājiem, kuru vēja elektrostacijas atrodas vairāk nekā divu kilometru attālumā no jebkuras novērtēšanas vietas. Šādos gadījumos obligāta regulārā trokšņa monitoringa veikšana nav nepieciešama, jo, ņemot vērā attālumu līdz potenciāli ietekmējamām teritorijām, būtiskas trokšņa ietekmes iespējamība ir ievērojami mazāka, līdz ar to administratīvais slogs elektroenerģijas ražotājiem būtu nesamērīgs ar sasniedzamo sabiedrības ieguvumu.

Vizuālās ietekme un tās uzraudzība
Noteikumu projektā ir noteiktas prasības vēja elektrostaciju turbīnu ārējam vizuālajam izskatam, paredzot gaišas krāsas un mazatstarojošas virsmas izmantošanu. Vēlamie toņi atbilstoši atbilstoši starptautiskajai RAL krāsu sistēmai ir RAL 7035, 9001, 9003, 9010, 9016, 9018 un līdzīgi. Gaišs krāsojums un  mazatstarojošas virsmas nodrošina vēja elektrostaciju konstrukciju pietiekamu redzamību aviācijai, vienlaikus mazinot to vizuālo ietekmi uz ainavu un samazinot saules gaismas atspīdumus.
Vēja elektrostacijas aprīko ar aviācijas normatīvajiem aktiem atbilstošu marķējumu un aizsarggaismām, nosakot, ka aizsarggaismu darbībai jābūt savstarpēji sinhronizētai, lai samazinātu vizuālo traucējumu intensitāti apkārtējā vidē salīdzinājumā ar situāciju, kad dažādu turbīnu gaismas mirgo nesaskaņoti, vienlaikus nemazinot aviācijas drošības līmeni.
Pieļaujamais mirgošanas laiks – ne vairāk kā 30 minūtes dienā un 8 stundas gadā – ir balstīts uz starptautiski atzītu praksi vēja elektrostaciju radītā mirgošanas efekta regulēšanā. Vairākās Eiropas valstīs, tostarp Vācijā, Austrijā un Beļģijā, tiek piemērots 30 minūšu dienā un 30 stundu gadā teorētiskais (sliktākā scenārija) robežlielums. Savukārt, ja vēja elektrostacijas ir aprīkotas ar automātisku mirgošanas kontroles sistēmu, kas ņem vērā faktiskos meteoroloģiskos apstākļus un turbīnas darbību, par pieļaujamo faktiskās ietekmes robežvērtību tiek uzskatītas 8 stundas gadā.
Šāda pieeja izriet no Vācijas federālo zemju vadlīnijām par vēja elektrostaciju optisko ietekmju novērtēšanu un ir pārņemta arī citu Eiropas valstu regulējumā.
Prasība vēja elektrostacijas aprīkot ar automātiskās vai manuālās tālvadības sistēmu nodrošina iespēju ierobežot vēja elektrostacijas darbību tikai tajos laikposmos, kad, pamatojoties uz prognozēto mirgošanas laiku, pastāv risks pārsniegt noteikumos noteiktās robežvērtības. Tādējādi tiek nodrošināta noteikto prasību ievērošana, vienlaikus samazinot elektroenerģijas ražošanas ierobežojumus līdz minimumam, jo turbīnu darbība tiek ierobežota tikai objektīvi nepieciešamajos laikposmos.
Prognozējamā mirgošanas laika aprēķināšanai paredzēta specializētu datorprogrammu izmantošana, kas ir starptautiski atzīta un plaši izmantota metode mirgošanas efekta novērtēšanai. Ja aprēķinu rezultāti liecina, ka prognozētais mirgošanas laiks var pārsniegt noteikumos noteiktās robežvērtības, elektroenerģijas ražotājam ir pienākums paredzēt un īstenot pasākumus mirgošanas laika samazināšanai, tostarp nepieciešamības gadījumā īslaicīgi ierobežot vēja elektrostacijas darbību.
 Elektroenerģijas ražotājs nav ierobežots  prognozējamā mirgošanas laika aprēķināšanai specializētas datorprogrammas izvēlē (DIgSILENT PowerFactory, ETAP, PSS®E un līdzīgas).
Noteikumu projektā noteiktais divu kilometru rādiuss mirgošanas efekta novērtēšanai izvēlēts, ņemot vērā starptautisko praksi un zinātniskos pētījumus par mirgošanas efekta izplatību. Pētījumi liecina, ka būtiska mirgošanas ietekme praktiski ir tikai vēja elektrostacijas tuvākajā teritorijā, savukārt modelēšana līdz divu kilometru attālumam nodrošina pietiekamu piesardzības līmeni, lai izvērtētu visas potenciāli ietekmējamās novērtēšanas vietas. Divu kilometru rādiuss nodrošina pilnvērtīgu ietekmes novērtējumu pirms vēja elektrostaciju ekspluatācijas uzsākšanas.
Tāpat paredzēts, ka elektroenerģijas ražotājam ir pienākums nodrošināt noteikto prasību ievērošanu arī tad, ja pēc vēja elektrostacijas nodošanas ekspluatācijā tās ietekmes zonā tiek uzbūvēta jauna ēka, kas kvalificējama kā novērtēšanas vieta.
Noteikumu projektā arī paredzēts, ka gadījumos, kad mirgošanas efektu rada vairākas vēja elektrostacijas, tiek vērtēta to summārā ietekme, lai novērstu situācijas, kad atsevišķas vēja elektrostacijas individuāli atbilst noteiktajām prasībām, bet to kopējais radītais mirgošanas laiks pārsniedz pieļaujamos robežlielumus.
Lai nodrošinātu Noteikumu projektā noteikto prasību izpildes uzraudzību, elektroenerģijas ražotājam ir pienākums iesniegt Valsts vides dienestam informāciju par iepriekšējā gada teorētiski plānoto vēja elektrostaciju darbības apturēšanu mirgošanas efekta ierobežošanai un faktiski veikto apturēšanas statistiku, tostarp norādot apturēšanas laiku, ilgumu un pievienojot izdruku no vēja elektrostacijas kontroles sistēmas ar turbīnas gaismas sensoru datiem, kas objektīvāk raksturo mirgošanas efekta rašanās apstākļus un nodrošina regulējuma mērķa efektīvāku sasniegšanu, tādējādi kompetentās institūcijas gūs pārliecību par mirgošanas ierobežošanas pasākumu efektivitāti un nepieciešamības gadījumā izvērtēs to pilnveidošanas nepieciešamību.

Dabas aizsardzības prasības
Noteikumu projektā ietvertas prasības vēja elektrostaciju darbības organizēšanai, lai novērstu vai minimizētu nelabvēlīgu ietekmi uz kritiski apdraudētām un stipri apdraudētām putnu sugām, kā arī sikspārņiem, un nosaka šo pasākumu uzraudzības kārtību ekspluatācijas laikā, vienlaikus saglabājot samērīgu pieeju vēja enerģētikas attīstībai.
Lai samazinātu sadursmju risku kritiski apdraudētām un stipri apdraudētām dienas plēsīgo putnu sugām, noteikumu projektā paredzēta prasība izmantot automātiskas putnu identificēšanas un atpazīšanas sistēmas, kas nodrošina vēja elektrostacijas darbības apturēšanu vai rotora griešanās ātruma samazināšanu pirms putns nonāk sadursmes riska zonā. Noteikumu projektā paredzētais minimālais detektēšanas attālums – 500 metri – noteikts, lai nodrošinātu pietiekamu laiku aizsargājamās sugas identificēšanai un vēja elektrostacijas darbības ierobežošanai.
Dabas aizsardzības pārvaldei ir paredzēta tiesība, pamatojoties uz ekspluatācijas monitoringa rezultātiem, pārskatīt detektējamo sugu sarakstu vai noteikt citus ietekmes mazināšanas vai kompensēšanas pasākumus, ja tiek konstatēta būtiska ietekme uz citām aizsargājamām putnu sugām. Šāda pieeja nodrošina adaptīvu pārvaldību, kas balstīta uz faktiskajiem monitoringa rezultātiem.
Prasības sikspārņu aizsardzībai ir izstrādātas, ņemot vērā vadlīnijas par sikspārņu aizsardzību vēja elektrostaciju projektos (Agreement on the Conservation of Populations of European Bats), kurās norādīts, ka efektīvākais ekspluatācijas pasākums sikspārņu bojāejas samazināšanai ir vēja elektrostaciju darbības ierobežošana periodos, kad sikspārņu aktivitāte ir visaugstākā. Zinātniskie pētījumi liecina, ka visaugstākais sadursmju risks ir vasaras periodā nakts laikā, pie neliela vēja ātruma, salīdzinoši augstas gaisa temperatūras un nelielas nokrišņu intensitātes. Tādēļ noteikumu projektā paredzēts ierobežot vēja elektrostaciju darbību laikposmā no 1. jūnija līdz 15. septembrim no saulrieta līdz saullēktam, ja vienlaikus vēja ātrums gondolas augstumā nepārsniedz 5 m/s, gaisa temperatūra 10 m augstumā virs zemes virsmas pārsniedz 10 °C un nokrišņu daudzums nepārsniedz 1 mm stundā.
Šādi kritēriji atbilst starptautiskajās vadlīnijās rekomendētajiem ekspluatācijas ierobežošanas principiem un ļauj būtiski samazināt sikspārņu bojāeju, vienlaikus ierobežojot elektroenerģijas ražošanas apjomu tikai tajos periodos, kad tas ir nepieciešams.
Lai nodrošinātu noteikto prasību izpildi, noteikumu projektā paredzēts pienākums vēja elektrostacijas aprīkot ar vadības sistēmām, kas nodrošina reāllaika meteoroloģisko datu iegūšanu, aizsargājamo putnu identificēšanu, automātisku vēja elektrostacijas darbības ierobežošanu un ekspluatācijas datu reģistrēšanu. Elektroenerģijas ražotājam ir pienākums iesniegt Valsts vides dienestam informāciju par vēja elektrostaciju darbības apturēšanas gadījumiem, tādējādi nodrošinot iespēju uzraudzīt noteikumu projektā noteikto prasību izpildi un izvērtēt piemēroto ietekmes mazināšanas pasākumu efektivitāti.
Vienlaikus noteikumu projektā paredzēta iespēja piemērot arī citus tehniskos risinājumus, ja Dabas aizsardzības pārvalde ir izvērtējusi, ka tie nodrošina līdzvērtīgu vai augstāku aizsardzības līmeni nekā noteikumu projektā noteiktie pasākumi. Tādējādi tiek nodrošināta tehnoloģiskā neitralitāte, kas ļauj izmantot jaunus tehniskos risinājumus, kuru efektivitāte ir zinātniski pamatota.
Lai novērtētu vēja elektrostaciju kopējo ietekmi uz kritiski apdraudētu un stipri apdraudētu putnu sugu populācijām, Noteikumu projektā paredzēts Dabas aizsardzības pārvaldes pienākums reizi piecos gados veikt kumulatīvās ietekmes novērtējumu, izmantojot ekspluatācijas monitoringa rezultātus. Piecu gadu novērtēšanas periods ir pietiekams, lai iegūtu reprezentatīvus monitoringa datus un izvērtētu populāciju izmaiņu tendences, kuras nav objektīvi nosakāmas īsākā laikposmā. Kumulatīvās ietekmes novērtējuma rezultāti tiek publicēti un ņemti vērā turpmākajos ietekmes uz vidi novērtējumos. Ja monitoringa rezultāti liecina, ka ir sasniegti monitoringa programmā noteiktie kritiskās ietekmes rādītāji vai pastāv būtiskas kumulatīvās ietekmes risks, ietekmes uz vidi novērtējumā nosaka papildu prasības ietekmes novēršanai, samazināšanai vai kompensēšanai, kas nodrošinās, ka jaunu vēja elektrostaciju ieviešana notiks, pamatojoties uz aktuāliem datiem par aizsargājamo sugu populāciju stāvokli atbilstoši adaptīvās pārvaldības principam, kas paredz monitoringa rezultātu izmantošanu turpmākajā lēmumu pieņemšanā.

Drošības prasības
Noteikumu projekts nosaka vēja elektrostacijas aprīkot ar zibens aizsardzības, ledus detektēšanas vai pretapledošanas sistēmām, kā arī ugunsdrošības sistēmām. Prasība ugunsdrošības sistēmas ierīkot atbilstoši iekārtas ražotāja specifikācijai nodrošina konkrētā vēja elektrostacijas modeļa tehnisko risinājumu un drošas ekspluatācijas nosacījumu ievērošanu.
Noteikumu projektā paredzēta arī prasība ekspluatācijas laikā radušos šķidro bīstamo atkritumu savākšana un nodošana apsaimniekošanai, lai nodrošinātu atbilstību atkritumu apsaimniekošanas un vides aizsardzības regulējumam.
Noteikumu projektā paredzēts pienākums elektroenerģijas ražotājiem ievērot normatīvajos aktos noteiktās civilās aizsardzības un katastrofu pārvaldīšanas prasības, vienlaikus nosakot diferencētu pieeju atkarībā no vēja elektrostaciju kopējās uzstādītās jaudas.
Atbilstoši Civilās aizsardzības un katastrofas pārvaldīšanas likumam kopsakarā ar Ministru kabineta 2017. gada 19. septembra noteikumiem Nr. 563 "Paaugstinātas bīstamības objektu apzināšanas un noteikšanas, kā arī civilās aizsardzības un katastrofas pārvaldīšanas plānošanas un īstenošanas kārtība" vēja elektrostaciju parkiem, kuru kopējā jauda pārsniedz 100 MW, noteikta prasība izstrādāt civilās aizsardzības plānu un saskaņot to ar Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestu. Lai Valsts vides dienests un elektroenerģijas sistēmas operators gūtu informāciju par civilās aizsardzības plāna saskaņošanas faktu, elektroenerģijas ražotājs iesniedz pašapliecinājumu, ka minētais pienākums izpildīts. Savukārt mazākas jaudas vēja elektrostacijām paredzēta prasība ieviest drošības pārvaldības sistēmu, kurā ietverts avāriju riska izvērtējums un preventīvie pasākumi avāriju novēršanai vai to seku mazināšanai. Drošības pārvaldības sistēmas ietvaros elektroenerģijas ražotājs izstrādā avārijas rīcības plānu, kas ir pēc struktūras līdzvērtīgs civilās aizsardzības plānam.
Atšķirīga pieeja izvēlēta, ievērojot samērīguma principu, jo lielākas jaudas vēja elektrostaciju parkiem potenciāli ir plašāka ietekme avārijas gadījumā un sarežģītāka infrastruktūra, savukārt mazākas jaudas objektiem pietiekamu drošības līmeni iespējams nodrošināt ar vienkāršākiem riska pārvaldības instrumentiem.
Papildus Noteikumu projektā paredzēta prasība nodrošināt regulāru personāla instruēšanu un praktisku apmācību rīcībai ārkārtas situācijās. Regulāras praktiskās mācības ir būtisks drošības pārvaldības elements, jo tās nodrošina personāla gatavību operatīvi un atbilstoši rīkoties avāriju vai citu ārkārtas situāciju gadījumos, tādējādi samazinot iespējamo seku apmēru.
Lai nodrošinātu trešo personu mantisko interešu aizsardzību, Noteikumu projektā noteikts pienākums elektroenerģijas ražotājam visā vēja elektrostacijas ekspluatācijas laikā uzturēt spēkā civiltiesiskās atbildības apdrošināšanu. Šāda prasība nodrošina, ka gadījumos, kad vēja elektrostacijas darbības rezultātā tiek nodarīts kaitējums trešajām personām, ir pieejams finansiāls nodrošinājums zaudējumu atlīdzināšanai.
Vienlaikus Noteikumu projektā noteiktas prasības vēja elektrostaciju ekspluatācijā nodarbināto speciālistu profesionālajai kvalifikācijai. Prasība nodrošināt, ka darbus veic speciālisti, kuri ir apguvuši Global Wind Organisation akreditētas mācību programmas, balstīta uz starptautiski atzītu drošības standartu piemērošanu vēja enerģētikas nozarē. Global Wind Organisation izstrādātās apmācību prasības ir plaši piemērotas Eiropas vēja enerģētikas nozarē un nodrošina vienotu pieeju darba aizsardzībai, glābšanas darbu organizēšanai, ugunsdrošībai, darbam augstumā un pirmās palīdzības sniegšanai. Prasība regulāri atjaunot praktiskās iemaņas nodrošina personāla kompetences uzturēšanu atbilstoši nozares drošības prasībām un samazina nelaimes gadījumu risku vēja elektrostaciju ekspluatācijas laikā.