Anotācija

25-TA-1798: Rīkojuma projekts (Vispārīgais)
Anotācijas (ex-ante) nosaukums
Tiesību akta projekta "Par 2.1.3.1.i. investīcijas projekta "Energokopienu procesa digitalizācija" pases apstiprināšanu" sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojums (anotācija)
1. Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība

1.1. Pamatojums

Izstrādes pamatojums
Ministrijas / iestādes iniciatīva
Apraksts
Ministru kabineta rīkojuma projekts Par "Eiropas Savienības Atveseļošanas un noturības mehānisma plāna  2. komponentes "Digitālā transformācija"  2.1. reformu un investīciju virziena "Valsts pārvaldes, tai skaitā pašvaldību, digitālā transformācija"" 2.1.3.1.i. “Datu pieejamība, koplietošana un analītika” investīcijas projekta “Energokopienu procesa digitalizācija” projekta pases apstiprināšanu (turpmāk – Projekts) izstrādāts saskaņā ar Ministru kabineta 2024. gada 14. jūlija noteikumu Nr. 435 “Eiropas Savienības Atveseļošanas un noturības mehānisma plāna 2. komponentes "Digitālā transformācija" 2.1. reformu un investīciju virziena "Valsts pārvaldes, tai skaitā pašvaldību, digitālā transformācija"" īstenošanas noteikumi" (turpmāk - MK noteikumi Nr.435) 2.1.3.1.i. “Datu pieejamība, koplietošana un analītika” investīcijas nosacījumiem, kas paredz, ka 2.1.3.1.i. investīcijas (2.1.3.1.i. investīcijas nolūks - "Energoresursu informācijas sistēmas (ERIS) un Aizsargāto lietotāju datu informācijas sistēmas (ALDIS) pilnveidojumi") ietvaros tiek atbalstīti projekti, kuru īstenošana apstiprināta ar Ministru kabineta rīkojumu. Ņemot vērā apstākli, ka projekta ietvaros veicamās investīcijas tiešā veidā skar pakalpojumu nodrošināšanu enerģētikas nozarē, projekta virzītājs, balstoties uz iesaistīto institūciju - Būvniecības valsts kontroles biroja, Biroja darbību pārraugošās institūcijas,  Ekonomikas ministrijas, un Klimata un enerģētikas ministrijas kā par enerģētikas politiku atbildīgās institūcijas - vienošanos, projekta virzītājs ir Klimata un enerģētikas ministrija. 

1.2. Mērķis

Mērķa apraksts
Rīkojuma mērķis ir nodrošināt Eiropas Savienības Atveseļošanas un noturības mehānisma plāna 2.1.3.1.i. investīcijas “Datu pieejamība, koplietošana un analītika” investīcijas projekta “Energokopienu procesa digitalizācija” īstenošanu, lai pilnveidotu energokopienu reģistrācijas procesa digitalizāciju, nodrošinot pilnībā elektronizētu procesu atbilstoši 2024. gada 10. decembra Ministru kabineta noteikumiem Nr. 808 “Energokopienu reģistrēšanas un darbības noteikumi”.
Spēkā stāšanās termiņš
Vispārējā kārtība

1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi

Pašreizējā situācija
ERIS Energokopienu modulis sākotnēji tika izstrādāts pirms 2024. gada 10. decembra Ministru kabineta noteikumiem Nr. 808 “Energokopienu reģistrēšanas un darbības noteikumi”. Sākotnējā funkcionalitāte paredzēja tikai informācijas par Energokopienām reģistrēšanu un informācijas uzkrāšanu. Pēc ieviešanas produkcijā tika secināts, ka, lai gan ir izstrādāts energokopienu reģistrācijas modelis, joprojām energokopienu reģistrācijas un atļaujas process ir sarežģīts, nav pilnībā digitalizēts, kā rezultātā netiek veicināta jaunu energokopienu izveide un reģistrācija. 2024. gada 10. decembra Ministru kabineta noteikumi Nr. 808 “Energokopienu reģistrēšanas un darbības noteikumi” paredz energokopienu procesa pilnvērtīgu digitālu pārvaldību, digitalizējot energokopienu atļaujas procesu, lai veicinātu jaunu energokopienu izveidi. Esošajā energokopienu modulī nav iekļautas darba vietas sistēmas operatoriem un elektroenerģijas tirgotājiem. Ņemot vērā, ka saskaņā ar minētajiem Ministru kabineta noteikumiem sistēmas operatoriem ir pienākums aktīvi informāciju sniegt vismaz reizi mēnesī un kopējo gada pārskatu, tad par katru energokopienu ir nepieciešams izveidot darba vietu sistēmas operatoriem, lai tie varētu ērtā veidā sniegt informāciju par tām energokopienām, ar kurām ir noslēgts līgums.
Problēmas un risinājumi
Problēmas apraksts
Lai nodrošinātu pilnu energokopienas reģistrācijas, atļaujas izsniegšanas un kopienu pārvaldības procesa digitalizāciju – Būvniecības valsts kontroles birojam kā atbildīgajai institūcijai ir nepieciešami līdzekļi   655 747 euro apmērā, tai skaitā Atveseļošanās fonda finansējumu  541 940 euro apmērā un valsts budžeta līdzekļi 113 807 euro apmērā pievienotās vērtības nodokļa  izdevumu segšanai. Projekta ietvaros tiks īstenota ERIS energokopienu pakalpojuma pilnveide energokopienu modulī, ERIS funkcionālo moduļu lietojamības pilnveide, kā arī veikts jaunizstrādātās funkcionalitātes drošības audits.
Risinājuma apraksts
Klimata un enerģētikas ministrija ir sagatavojusi Rīkojuma projektu, kam pievienota investīcijas 2.1.3.1.i. “Datu pieejamība, koplietošana un analītika” pase. Projekta pasē ir iekļauta informācija par Projekta mērķi, pamatojumu, darbībām, rezultatīvajiem rādītājiem un darbību izmaksām.

Realizējot projektu “Energokopienu procesa digitalizācija”, energokopienu reģistrācijas process tiks digitalizēts, pilnveidots iesniegumu un ikgadējo pārskatu iesniegšanas process, pēc iespējas automatizējot procesa soļus un izpildāmās darbības, izveidota darbavieta procesa dalībniekiem,  pilnveidota ERIS funkcionālo moduļu lietojamība, veicot procesu standartizāciju un lietotāja saskarņu uzlabošanu, kā arī veikts jaunizstrādātās funkcionalitātes drošības audits.
Vai ir izvērtēti alternatīvie risinājumi?
Vai ir izvērtēts prasību un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem?
Apraksts
Digitalizējot procesu, būtiskākie ieguvumi paredzami jaunu Energokopienu izveidošanā un reģistrēšanā, administratīvā sloga samazinājumā sabiedrībai un Valsts vides dienesta (VVD) darbiniekiem. Atbilstoši Ministru kabineta 2024. gada 10. decembra noteikumiem Nr. 808 “Energokopienu reģistrēšanas un darbības noteikumi” energokopienu reģistrāciju, atkārtotu reģistrāciju un izslēgšanu no energokopienu reģistra, kā arī energokopienu reģistrā iekļautās informācijas aktualizēšanu veic  Enerģētikas un vides aģentūra (atbilstoši Ministru kabineta 2025.gada 26.augusta rīkojumam Nr.533 “Par Enerģētikas un vides aģentūras pievienošanu Valsts vides dienestam” ar 2025.gada 1.oktobri Enerģētikas un vides aģentūra tiek likvidēta, to pievienojot Valsts vides dienestam).


Administratīvā sloga samazinājums sabiedrībai

Administratīvā sloga samazinājuma aprēķins balstīts uz šādiem pieņēmumiem:
•             vidējie ceļa izdevumi Rīgā (pārvietojas ar sabiedrisko transportu vai automašīnu un izmanto stāvvietu) 5,00 euro;
•             vidējie ceļa izdevumi reģionā (pārvietojas ar sabiedrisko transportu vai automašīnu un izmanto stāvvietu) 17,5 euro;
•             klātienes pakalpojumi Rīgā ir 90%;  iekļauj Energokopienu reģistrēšanu, atkārtotu reģistrēšanu un izslēgšanu no reģistra;
•             klātienes pakalpojumi no reģiona  ir 95%; iekļauj Energokopienu reģistrēšanu, atkārtotu reģistrēšanu un izslēgšanu no reģistra.
•             patērētais laiks ceļā, pārvietošanās laiks un EVA apmeklējums – 2,5h; Energokopienas pārstāvja patērētais laiks Energokopienu reģistrēšanai, atkārtotai reģistrēšanai un izslēgšanai no reģistra un darbības procesā nepieciešamās informācijas iesniegšanai un apstrādei:
Iesnieguma iesniegšana
Energokopienas statūtu kopijas iesniegšana
Iesniedzēja dalībnieku sapulces lēmums par Energokopienas izveidi un tās reģistrāciju.
•             vidējā vienas stundas darba likme Latvijā 2024. gadā – 11.38 euro, 14.06 ar darba devēja VSAOI.
Ieguvuma aprēķins (5 euro * 2 skaits * 17 Rīgas komers.skaits + 14.06 euro/h * 17 * 2.5h)+(17,5 euro * 2 * 76 reģionu komers. skaits +14.06 euro/h * 76 * 2.5h ) = 6 099 euro
Paredzēts, ka līdz 2030. gadam Energokopienas būs reģistrējuši 116 pārstāvji. 

Sociālekonomiskais ieguvums jaunu energokopienu reģistrēšanai

Digitalizējot un vienkāršojot Energokopienu reģistrācijas un atļaujas saņemšanas procesu, kā arī nodrošinot tā vienkāršotu pārvaldību paredzams, ka būtiski pieaugs energokopienu izveide. Esošais process tā sarežģītības dēļ kavē komersantus un privātpersonas no energokopienu reģistrēšanas. Atvieglojot šo procesu, tiktu panākts, ka tiek izveidotas un reģistrētas energokopienas un gan komersantiem, gan privātpersonām veidojas būtisks ieguvums no energokopienu izveides.
Aprēķinot sociālekonomisko ieguvumu tika pieņemts, ka balstoties uz procesa digitalizāciju tiks veicināta jaunu energokopienu izveide, kur apmēram līdz 16 energokopienām varētu izveidot kopīgas mājsaimniecības (daudzdzīvokļu namu īpašnieki ar vidējo dzīvokļu skaitu līdz 50 dzīvokļiem) savukārt līdz 100 energokopienām izveidot Latvijas uzņēmumi, kur katra uzņēmuma energopatēriņš gadā ir apmēram 100 000 kWh (atbilst vidējam uzņēmumam ar 100 -150 darbiniekiem, mazai ražošanas ēkai vai vidējam loģistikas uzņēmumam ar mērenu elektroenerģijas slodzi).

Sociālekonomiskais ieguvums daudzdzīvokļu namu īpašniekiem
Tiek pieņemts, ka uz ēkas ir iespējams izvietot saules paneļus ar kopējo sistēmas jaudu 17 kWp. Vidēji Latvijā saules paneļi ražo 1000 kWh gadā, kas būtu ap 17 000 kWh gadā. Tiek pieņemts, ka vidējā elektrības cena ir 0,18 euro/kWh (vidējā cena, ņemot vērā, ka gala cena mājsaimniecībām svārstās no 0,16 līdz 0,20 euro/kWh, neieskaitot fiksētos maksājumus, kas nav saistīti ar elektroenerģiju un nebūtu attiecināmi uz aprēķinu, piemēram, pieslēguma jauda, abonēšanas maksa u.c.).
Aprēķinot Energokopienas kopīgi saražotos 17 000 kWh ar vidējo elektrības cenu 0,18 euro/kwh veidojas ieguvums – 3 060 euro uz vienu energokopienu. Paredzot, ka varētu tikt izveidotas līdz 16 šādas privātmāju energokopienas, kopējais ieguvums ir līdz 48 960 euro gadā.

Sociālekonomiskais ieguvums uzņēmumiem izveidojot energokopienu
Tiek pieņemts, ka četri vidējie uzņēmumi izveidos sistēmu ar jaudu līdz 100 kWp. Tiek pieņemts, ka vidēji viens šāds uzņēmums vidēji gadā patērē līdz 100 000 kWh.
Tiek pieņemts, ka uzņēmumiem vidējā elektrības cena ir 0,11 euro/kWh bez PVN.
Izveidojot energokopienu ar jaudas sistēmu līdz 100 kWp, gadā tiek saražotas 100 000 kWh. Līdz ar to ieguvums izveidojot šādu energokopienu ir apmēram 11 000 euro gadā. Pieņemot, ka procesa vienkāršošana un digitalizācija veicinās līdz šādu 100 energokopienu izveidi, tad veidojas sociālekonomiskais ieguvums uzņēmumiem 1 100 000 euro gadā.
Līdz ar to kopējais sociālekonomiskais ieguvums, kas tiek iegūts no procesa digitalizācijas un vienkāršošanas privātpersonām ir 1 148 960 euro gadā.

1.4. Izvērtējumi/pētījumi, kas pamato TA nepieciešamību

1.5. Pēcpārbaudes (ex-post) izvērtējums

Vai tiks veikts?

1.6. Cita informācija

Projekta aktivitātes tiks īstenotas kā vienots projekts, un tā sekmīgai īstenošanai tiks izveidots projekta vadības un uzraudzības organizatoriskais ietvars, nosakot atbildīgās personas, galvenos uzdevumus, termiņus un pārskatu sniegšanas mehānismu un izveidojot uzraudzības padomi, projekta vadības grupu un projekta darba grupas. 

Uzraudzību MK noteikumu Nr.435 16.punkta izpratnē īstenos Klimata un enerģētikas ministrija, noslēdzot ar Centrālo finanšu un līgumu aģentūru starpresoru vienošanos par sadarbību Eiropas Savienības Atveseļošanas un noturības mehānisma plānā noteikto investīciju īstenošanā un uzraudzībā. 

Projekta īstenošanas laikā projekta vadība, kā arī biznesa prasību precizēšanā un nodevumu testēšanā tiks iesaistīti esošie cilvēkresursi, kas nosegs nepieciešamās kompetences un kapacitāti. 

Finansējuma saņēmējs ir tiešā valsts pārvaldes iestāde un atbilstoši Ministru kabineta 2014.gada 30.septembra noteikumu Nr.576 “Būvniecības valsts kontroles biroja nolikums” 3.punktam īsteno informācijas sistēmu izstrādi un uzturēšanu būvniecības un enerģētikas jomās. Savukārt projekta īstenošanas partneris – Valsts vides dienests (Klimata un enerģētikas ministrijas pakļautībā esoša tiešās pārvaldes iestāde) īsteno energokopienu reģistra administrēšanu un pilnveidošanu.

Finansējuma saņēmējam un projekta īstenošanas partnerim sniegtais atbalsts nav kvalificējams kā atbalsts saimnieciskai darbībai vai kā komercdarbības atbalsts.
2. Tiesību akta projekta ietekmējamās sabiedrības grupas, ietekme uz tautsaimniecības attīstību un administratīvo slogu
Vai projekts skar šo jomu?

2.1. Sabiedrības grupas, kuras tiesiskais regulējums ietekmē, vai varētu ietekmēt

Fiziskās personas
Juridiskās personas
  • Enerģijas projektu ieviesēji
Ietekmes apraksts
Tiek samazināts administratīvais slogs, kā arī samazināts manuālais darbs, uzlabota iesaistīto pušu savstarpēja datu apmaiņa. Būvniecības valsts kontroles birojs veiks finansējuma saņēmēja funkcijas.

2.2. Tiesiskā regulējuma ietekme uz tautsaimniecību

Vai projekts skar šo jomu?

2.2.1. uz makroekonomisko vidi:

Ietekmes apraksts
Administratīvā sloga samazinājums sabiedrībai sastāda 6 099 euro (ar PVN) gadā un sociālekonomiskais ieguvums jaunu energokopienu reģistrēšanai 1 148 960 euro (bez PVN) gadā. 

2.2.2. uz nozaru konkurētspēju:

Ietekmes apraksts
Tiek uzlaboti darbības apstākļi enerģētikas uzņēmumiem, īpaši enerģijas ražošanas nozarē. Vienkāršota atļauju sistēma samazina šķēršļus ienākšanai tirgū un samazina izmaksas jauniem tirgus dalībniekiem, uzlabojot konkurētspēju starp esošajiem un jaunajiem tirgus dalībiekiem. 

2.2.3. uz uzņēmējdarbības vidi:

Ietekmes apraksts
Pozitīva ietekme uz uzņēmējdarbības vidi, samazinās birokrātiskās prasības, uzlabojas caurspīdība un procesa skaidrība. Atļauju iegūšana ātrāka, lētāka un digitāli pārskatāma, kas atvieglo uzņēmējdarbības uzsākšanu enerģētikas sektorā.

2.2.4. uz mazajiem un vidējiem uzņēmējiem:

Ietekmes apraksts
Digitalizējot elektroenerģijas ražošanas no atjaunojamiem resursiem atļauju procesu, mazajiem un vidējiem uzņēmumiem būs iespēja vieglāk un ātrāk saņemt nepieciešamās atļaujas. 

2.2.5. uz konkurenci:

Ietekmes apraksts
Atļauju sistēmas digitalizācija un caurspīdīgums veicina vienlīdzīgus nosacījumus tirgus dalībniekiem un samazina priekšrocības lielajiem uzņēmumiem ar lielākiem resursiem. Tas padara tirgu atvērtāku jauniem spēlētājiem un palielina konkurenci atjaunīgās enerģijas jomā. 

2.2.6. uz nodarbinātību:

2.3. Administratīvo izmaksu novērtējums juridiskām personām

Vai projekts skar šo jomu?
Sabiedrības grupa
Palielinās/samazinās
Stundas samaksas likme - euro
Laika patēriņš uz vienību - stundās
Subjektu skaits
Cik bieži - reizes gadā
Administratīvās izmaksas - euro
Aprēķinu skaidrojums
Enerģijas projektu ieviesēji
samazinās
Vērtības nozīme:
Precīzi aprēķini pieejami anotācijas 1.3. sadaļā
Kopā
0,00

2.4. Administratīvā sloga novērtējums fiziskām personām

Vai projekts skar šo jomu?

2.5. Atbilstības izmaksu novērtējums

Vai projekts skar šo jomu?
3. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
Vai projekts skar šo jomu?
Rādītājs
2025
saskaņā ar valsts budžetu kārtējam gadam
izmaiņas kārtējā gadā, salīdzinot ar valsts budžetu kārtējam gadam
Turpmākie trīs gadi (euro)
2026
2027
2028
saskaņā ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
saskaņā ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
1
2
3
4
5
6
7
8
1. Budžeta ieņēmumi
0
0
0
541 940
0
0
0
1.1. valsts pamatbudžets, tai skaitā ieņēmumi no maksas pakalpojumiem un citi pašu ieņēmumi
0
0
0
541 940
0
0
0
1.2. valsts speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
1.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
0
0
0
2. Budžeta izdevumi
0
0
0
685 058
58 621
58 621
58 621
2.1. valsts pamatbudžets
0
0
0
685 058
58 621
58 621
58 621
2.2. valsts speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
2.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
0
0
0
3. Finansiālā ietekme
0
0
0
-143 118
-58 621
-58 621
-58 621
3.1. valsts pamatbudžets
0
0
0
-143 118
-58 621
-58 621
-58 621
3.2. speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
3.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
0
0
0
4. Finanšu līdzekļi papildu izdevumu finansēšanai (kompensējošu izdevumu palielinājumu norāda ar "-" zīmi)
0
0
0
0
0
0
0
5. Precizēta finansiālā ietekme
0
-143 118
-58 621
-58 621
5.1. valsts pamatbudžets
0
-143 118
-58 621
-58 621
5.2. speciālais budžets
0
0
0
0
5.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
6. Detalizēts ieņēmumu un izdevumu aprēķins (ja nepieciešams, detalizētu ieņēmumu un izdevumu aprēķinu var pievienot anotācijas (ex-ante) pielikumā)
Investīciju projekta izdevumi plānoti 2026.gadā:

ERIS energokopienu pakalpojuma pilnveide energokopienu modulī
Indikatīvais finansējums darbības nodrošināšanai – 348 080,00 EUR (bez PVN).

ERIS funkcionālo moduļu lietojamības pilnveide
Indikatīvais finansējums darbības nodrošināšanai - 187 860 EUR (bez PVN).
Jaunizstrādātās funkcionalitātes drošības audits
Indikatīvais finansējums darbības nodrošināšanai -– 6 000 EUR (bez PVN).

Kopā IT sistēmas izstrādes izmaksas 541 940 euro apmērā (bez PVN).

PVN no IT izstrādes izmaksām 541 940 * 21% = 113 807 euro.
Kopējais investīcijas projekta īstenošanas izdevumu apmērs plānots no Atveseļošanas fonda plāna finansējuma 541 940 EUR apjomā, bet valsts budžeta finansējums pievienotās vērtības nodokļa (PVN) izmaksu segšanai 113 807 EUR. Kopā  655 747 EUR.

Pēc investīciju projekta pabeigšanas rezultātu uzturēšanas izmaksas: 2026.gadā 29 311 un turpmāk 58 621 EUR gadā, sākot ar 2027.gadu. Uzturēšanas izmaksu aprēķinam tiek ņemts vērā 10 % izmaksu aprēķins no izstrādes izmaksām.

Uzturēšanas izmaksu sadalījums pa izmaksu posteņiem:
Sistēmas pielāgošanas pakalpojumi 41 035 euro;
Datu centru infrastruktūrai 8 793 euro.
Sistēmas problēmu, kļūdu novēršanas un profilaktiskās uzturēšanas pakalpojumi 8 793 euro;
 
6.1. detalizēts ieņēmumu aprēķins
-
6.2. detalizēts izdevumu aprēķins
-
7. Amata vietu skaita izmaiņas (palielinājuma gadījumā: izvērsts pamatojums, izvērtējums par esošo resursu pārskatīšanas iespējām, t.sk. vakanto štata vietu, ilgstošo vakanču izmantošanu u.c.)
-
Cita informācija
Projekta īstenošanai nepieciešamo finansējumu, t.sk. pievienotās vērtības nodokļa izmaksu segšanai Ekonomikas ministrija pieprasīs no 74.resora “Gadskārtējā valsts budžeta izpildes procesā pārdalāmais finansējums” 80.00.00 programmas “Nesadalītais finansējums Eiropas Savienības politiku instrumentu un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansēto projektu un pasākumu īstenošanai”.

Savukārt pēc projekta pabeigšanas nepieciešamo finansējumu projekta uzturēšanas izmaksu segšanai Ekonomikas ministrija pieprasīs normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā. 
-
5. Tiesību akta projekta atbilstība Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām
Vai projekts skar šo jomu?

5.3. Cita informācija

Apraksts
-
Skaidrojums
Atbilstoši Ministru kabineta 2024. gada 15. oktobra noteikumu Nr. 639 “Sabiedrības līdzdalības kārtība attīstības plānošanas procesā” 4. punktam sabiedrības līdzdalības kārtība ir piemērojama attīstības plānošanas dokumentu projektu, kā arī tiesību aktu projektu izstrādē un citās sabiedrībai nozīmīgās iniciatīvās un procesos, it īpaši reformu izstrādes un īstenošanas procesā un publiskā finansējuma plānošanā, nodrošinot sabiedrības pārstāvjiem iespējas iegūt informāciju un sniegt priekšlikumus par reformu vai publiskā finansējuma prioritātēm. 
Ņemot vērā, ka rīkojuma projekts neatbilst minētajiem kritērijiem, jo nav saistīts ar reformu izstrādi un tā īstenošanas procesu, vai publiskā finansējuma plānošanu, sabiedrības līdzdalības kārtība projekta izstrādē netiek piemērota. 
Projekts un tā anotācija būs publiski pieejami Ministru kabineta tīmekļvietnē – sadaļā/Tiesību aktu projekti.  

6.4. Cita informācija

-
7. Tiesību akta projekta izpildes nodrošināšana un tās ietekme uz institūcijām
Vai projekts skar šo jomu?

7.1. Projekta izpildē iesaistītās institūcijas

Institūcijas
  • Būvniecības valsts kontroles birojs
  • Enerģētikas un vides aģentūra

7.2. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums

Vai projekts skar šo jomu?

7.3. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums

Vai projekts skar šo jomu?

7.4. Projekta izpildes ietekme uz pārvaldes funkcijām un institucionālo struktūru

Ietekme
Jā/Nē
Skaidrojums
1. Tiks veidota jauna institūcija
-
2. Tiks likvidēta institūcija
-
3. Tiks veikta esošās institūcijas reorganizācija
-
4. Institūcijas funkcijas un uzdevumi tiks mainīti (paplašināti vai sašaurināti)
-
5. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu efektivizācija
-
6. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu digitalizācija
Pilnīga energokopienas reģistrācijas, atļaujas izsniegšanas un kopienu pārvaldības procesa digitalizācija palielinās publiskās pārvaldes sektora efektivitāti. 
7. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu optimizācija
Tiek nodrošināta datu tālāka atkalizmantošana. 
8. Cita informācija
-

7.5. Cita informācija

-
8. Horizontālās ietekmes

8.1.1. uz publisku pakalpojumu attīstību

Vai projekts skar šo jomu?
Apraksts
Projekts būtiski uzlabo publisko pakalpojumu kvalitāti enerģētikas jomā. 

8.1.2. uz valsts un pašvaldību informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstību

Vai projekts skar šo jomu?
Apraksts
Projekts attīstīs digitālo valsts pārvaldes vidi, veicinot datu atkārtotu izmantošanu un arī veicinot efektivitāti. 

8.1.3. uz informācijas sabiedrības politikas īstenošanu

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.4. uz Nacionālā attīstības plāna rādītājiem

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.5. uz teritoriju attīstību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.6. uz vidi

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.7. uz klimatneitralitāti

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.8. uz iedzīvotāju sociālo situāciju

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.9. uz personu ar invaliditāti vienlīdzīgām iespējām un tiesībām

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.10. uz dzimumu līdztiesību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.11. uz veselību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.12. uz cilvēktiesībām, demokrātiskām vērtībām un pilsoniskās sabiedrības attīstību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.13. uz datu aizsardzību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.14. uz diasporu

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.15. uz profesiju reglamentāciju

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.16. uz bērna labākajām interesēm

Vai projekts skar šo jomu?

8.2. Cita informācija

-
Pielikumi