Anotācija (ex-ante)

24-TA-521: Noteikumu projekts (Jauns)
Anotācijas (ex-ante) nosaukums
Tiesību akta projekta "Virszemes ūdensobjektu un ostu akvatoriju tīrīšanas un padziļināšanas kārtība" sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojums (anotācija)
1. Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība

1.1. Pamatojums

Izstrādes pamatojums
Ministrijas / iestādes iniciatīva
Apraksts
Ministru kabineta 2006. gada 13. jūnija noteikumos Nr. 475 “Virszemes ūdensobjektu un ostu akvatoriju tīrīšanas un padziļināšanas kārtība” (turpmāk - MK not. 475) nepieciešams mainīt izvirzītās prasības virszemes ūdensobjektu, ostu akvatoriju tīrīšanai un padziļināšanai, lai mazinātu un atvieglotu administratīvo slogu atbilstoši Valsts vides dienesta (turpmāk - VVD) un Dabas aizsardzības pārvaldes (turpmāk - DAP) iesūtītajiem priekšlikumiem.
Noteikumu spēkā esošajā redakcijā ir izvirzītas vienādas prasības ūdensobjektu tīrīšanai un padziļināšanai. Ja abu šo darbību veikšanai saskaņā ar likumu "Par ietekmes uz vidi novērtējumu’’ nav nepieciešams ietekmes uz vidi novērtējums, VVD izdod tehniskos noteikumus un gadījumos, ja darbība plānota ūdensobjektā, kura sateces baseins ir lielāks par 25 m2 vai tā platība ir vismaz 10 ha, darbības ierosinātājam papildus ir nepieciešams saņemt sertificēta eksperta atzinumu par padziļināšanas vai tīrīšanas darbu iespējamo ietekmi zivju resursiem, īpaši aizsargājamām dabas teritorijām, īpaši aizsargājamām sugām, īpaši aizsargājamiem biotopiem, apkārtējiem ūdensobjektiem. Nepieciešamības gadījumā VVD pieprasa DAP izvērtēt saņemto atzinumu.

1.2. Mērķis

Mērķa apraksts
Noteikumu projekts paredz noteikt kārtību, kādām ar ūdensobjektu tīrīšanu saistītām darbībām nav nepieciešami VVD tehniskie noteikumi. Paredzēts precizēt un noteikt prasības tīrīšanas un padziļināšanas darbībām, kuras jāievēro pirms darbību uzsākšanas ūdensobjektos un to veikšanas laikā. Nepieciešams nodalīt un precizēt VVD un DAP kompetenču jomas. Paredzēts precizēt, kādos gadījumos pirms darbības uzsākšanas nepieciešams saņemt sertificēta eksperta atzinumu. Nepieciešams izdot jaunus noteikumus, jo grozījumi aptver vairāk nekā pusi no iekļautajām normām.
Spēkā stāšanās termiņš
Vispārējā kārtība

1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi

Pašreizējā situācija
Šobrīd spēkā esošā MK not. 475 redakcija nosaka vienādas prasības virszemes ūdensobjektu un ostu akvatoriju tīrīšanai un padziļināšanai. Ja virszemes ūdensobjektu vai ostu akvatoriju tīrīšanai vai padziļināšanai saskaņā ar likumu "Par ietekmes uz vidi novērtējumu" nav nepieciešams ietekmes uz vidi novērtējums, Valsts vides dienests šīm darbībām izsniedz tehniskos noteikumus. Papildus ir nepieciešams sertificēta eksperta atzinums gadījumos, ja tīrīšanas vai padziļināšanas darbi ir plānoti ūdensobjektā, kur ūdensteces sateces baseins ir lielāks par 25 km2 vai ūdenstilpes spoguļa laukuma platība ir vismaz 10 ha. Nepieciešamības gadījumā Valsts vides dienests pieprasa Dabas aizsardzības pārvaldei izvērtēt atzinumu. Valsts vides dienesta tehniskie noteikumi nav nepieciešami virszemes ūdensobjektu tīrīšanai vai padziļināšanai īpaši aizsargājamā dabas teritorijā, kurai ir izstrādāts un noteiktā kārtībā apstiprināts dabas aizsardzības plāns un darbus veic saskaņā ar šo plānu, mākslīgu ūdensobjektu padziļināšanai un tīrīšanai, ja šis ūdensobjekts atbilst normatīvajiem aktiem par meliorācijas sistēmām un to hidrotehniskām būvēm, zivju dīķu tīrīšanai vai padziļināšanai (sākotnējā projektētā dziļuma atjaunošanai), ja šis objekts neatrodas uz dabiskas ūdensteces, ūdensaugu pļaušanai privātās ūdenstecēs vai ūdenstilpēs, ja pļaušana notiek laika posmā no 1. jūlija līdz 31. martam.
Problēmas un risinājumi
Problēmas apraksts
Klimata un enerģētikas ministrija (turpmāk - Ministrija) ir saņēmusi priekšlikumus izmaiņām MK not. 475 no VVD un DAP, lai samazinātu administratīvo slogu, kā arī atvieglotu un veicinātu ūdensobjektu īpašnieku, valdītāju un lietotāju iesaisti un ieinteresētību ūdensobjektu apsaimniekošanā veicot tīrīšanas vai padziļināšanas darbus. Šobrīd spēkā esošā virszemes ūdensobjektu vai ostu akvatoriju tīrīšanas un padziļināšanas kārtība paredz vienādas prasības tīrīšanas un padziļināšanas darbu veikšanai virszemes ūdensobjektos vai ostu akvatorijās - ja virszemes ūdensobjektu vai ostu akvatoriju tīrīšanai vai padziļināšanai saskaņā ar likumu "Par ietekmes uz vidi novērtējumu" nav nepieciešams ietekmes uz vidi novērtējums, šīm darbībām ir nepieciešams saņemt VVD tehniskos noteikumus. Rezultātā VVD tehniskos noteikumus ir nepieciešams saņemt arī tādām darbībām kā peldošu atkritumu izvākšana, ūdensaugu un apauguma likvidēšana, akmeņu un koku izcelšana, nogrimušu priekšmetu izcelšana u.c. Turklāt, ja darbības ir plānots veikt ūdensobjektos, kur ūdensteces sateces baseins ir lielāks par 25 km2 vai ūdenstilpes spoguļa laukuma platība ir vismaz 10 ha, papildus ir nepieciešams sertificēta eksperta atzinums. Ņemot vērā to, ka spēkā esošā kārtība rada administratīvo slogu, no VVD ir saņemts priekšlikums atteikties no nepieciešamības saņemt tehniskos noteikumus tīrīšanas darbu veikšanai virszemes ūdensobjektos un tīrīšanas un remonta padziļināšanas darbu veikšanai ostu akvatorijās. Administratīvā sloga samazināšanai no VVD un DAP ir saņemti priekšlikumi izmaiņām virszemes ūdensobjektu tīrīšanas un padziļināšanas darbu veikšanas kārtībā īpaši aizsargājamās dabas teritorijās, kā arī abu iestāžu kompetenču jomu nodalīšanai un precizēšanai.
No VVD ir saņemts priekšlikums atteikties no nepieciešamības iesniegt sertificēta eksperta atzinumu par virszemes ūdensobjektu tīrīšanas vai padziļināšanas un ostu akvatoriju kapitālās padziļināšanas darbu iespējamo ietekmi uz apkārtējiem ūdensobjektiem, jo praksē tehnisko noteikumu saņemšanai šāda veida atzinumi no darbību veicēju puses nav iesniegti un šobrīd nav spēkā neviens normatīvais akts, kurš nosaka šāda veida atzinumu saturu.
Pārējos gadījumos sertificētu ekspertu atzinumu saturu nosaka sekojoši normatīvie akti: 
1) par virszemes ūdensobjektu tīrīšanas vai padziļināšanas iespējamo ietekmi uz zivju resursiem - Ministru kabineta 2001. gada 8. maija noteikumi Nr. 188 ''Saimnieciskās darbības rezultātā zivju resursiem nodarītā zaudējuma noteikšanas un kompensācijas kārtība'',
2) par virszemes ūdensobjektu tīrīšanas vai padziļināšanas iespējamo ietekmi uz īpaši aizsargājamām dabas teritorijām, īpaši aizsargājamām sugām un īpaši aizsargājamiem biotopiem, kā arī iespējamo ietekmi uz tīrāmo vai padziļināmo ūdensobjektu - Ministru kabineta 2010. gada 30. septembra noteikumi Nr. 925 ''Sugu un biotopu aizsardzības jomas ekspertu atzinuma saturs un tajā ietvertās minimālās prasības''.
No VVD ir saņemts ierosinājums noteikumu redakcijā iekļaut iespēju pielietot alternatīvas virszemes ūdensobjektu attīrīšanas metodes, kas balstās uz piesārņotāju saistīšanu nešķīstošos savienojumos, lai uzlabotu virszemes ūdensobjektu kvalitāti. Šāds ierosinājums pamatojas uz to, ka 2024. gada vidū plānots realizēt ''Trust Alum'' projektu, kā ietvaros paredzēta Baltijā pirmā ezera attīrīšana no vēsturiskā fosfora piesārņojuma izmantojot Skandināvijā populāru ALUM metodi. Projektā ir paredzēts attīrīt Velnezeru, kas atrodas Juglas apkaimē Rīgā. Cilvēku darbības rezultātā Velnezerā nonākuši lieli fosfora apjomi. Ezera bioloģiskā daudzveidība ir noplicināta, ūdenī ir maz skābekļa un vasarās var novērot aļģu ziedēšanu. Velnezera kvalitāte ir zema un tas aizaug. Šāda veida attīrīšanas metožu pielietošanas priekšrocības ir ātrs rezultāts (ūdens dzidrums palielinās jau dažu dienu laikā) un ilgtermiņa pozitīva ietekme, kas var saglabāties gadiem. Šobrīd spēkā esošajā noteikumu redakcijā šāda veida attīrīšanas metožu pielietošana nav paredzēta.
Pēc Ministrijas, VVD un DAP savstarpēji organizētām pārrunām un iniciatīvas tika izvirzīts ierosinājums precizēt un papildināt ar virszemes ūdensobjektu un ostu akvatoriju tīrīšanu un padziļināšanu saistītās definīcijas, tajās iekļaujot ūdensaugu pļaušanu, bebru aizsprostu un citu mākslīgi radītu šķēršļu (mākslīgi radītu akmeņu krāvumu, ūdensteces gultni aizsprostojošu konstrukciju, kas nav klasificējamas kā būves, piemēram, nelikumīgu nēģu taču u.c. zvejas rīku konstrukciju, nelikumīgu ūdens līmeņa paaugstināšanas konstrukciju likvidēšanu), kritušu un peldošu koku un to sanesumu likvidēšanu.
Pamatojoties Ministrijas, VVD un DAP pārrunu gaitā izvirzītajiem ierosinājumiem un priekšlikumiem, lai atteiktos no nepieciešamības saņemt tehniskos noteikumus virszemes ūdensobjektu tīrīšanai un ostu akvatoriju tīrīšanai un remonta padziļināšanai, secināts, ka nepieciešams papildināt noteikumu redakciju izvirzot nosacījumus, kuri darbu veicējiem jāievēro pirms tīrīšanas un remonta padziļināšanas darbu uzsākšanas un to veikšanas gaitā. Vienlaikus Valsts vides dienests ierosina noteikt papildus vides aizsardzības prasības, kas darbu veicējiem jāievēro, plānojot un veicot ostu akvatoriju tīrīšanas un padziļināšanas darbus. Vienlaikus VVD un DAP rosina, ka noteikumu redakcija būtu jāpapildina arī ar nosacījumiem, kuri izvirzāmi pirms virszemes ūdensobjektu padziļināšanas darbu uzsākšanas un to veikšanas laikā.
Saskaņā ar VVD un DAP ierosinājumiem, lai samazinātu administratīvo slogu, nepieciešams precizēt un papildināt noteikumu redakciju, paredzot kādos gadījumos nav nepieciešams saņemt tehniskos noteikumus virszemes ūdensobjektu padziļināšanas darbiem.
Lai samazinātu administratīvo slogu, ir saņemts priekšlikums no VVD - tīrīšanas darbus virszemes ūdensobjektos turpmāk saskaņot tikai ar attiecīgā ūdensobjekta īpašnieku vai valdītāju, saņemot tā rakstisku piekrišanu.
No VVD ir saņemti precizējumi un papildinājumi ostu akvatoriju padziļināšanas darbu rezultātā iegūtās grunts izvietošanas nosacījumos, paredzot iespēju iegūto grunti izmantot jūras krastu piebarošanai, lai mazinātu krastu erozijas procesus.
No DAP saņemts priekšlikums papildināt noteikumu redakciju ar nosacījumu, ka sertificēta eksperta atzinumu nepieciešams saņemt arī par ostas akvatorijas padziļināšanas darbu gaitā iegūtās grunts izvietošanas iespējamo ietekmi uz īpaši aizsargājamām dabas teritorijām, īpaši aizsargājamām sugām un īpaši aizsargājamiem biotopiem, kā arī iespējamo ietekmi uz padziļināmo ūdens objektu. Spēkā esošajā noteikumu redakcijā šāda prasība ir attiecināta tikai uz padziļināšanas darbiem virszemes ūdensobjektos.
VVD ir izteikusi priekšlikumu, ka ir nepieciešams veikt izmaiņas spēkā esošajā regulējumā, nosakot, ka kapitālās padziļināšanas darbi ostas akvatorijā jāsaskaņo arī ar Latvijas Jūras administrāciju.
VVD rosina, ka spēkā esošo regulējumu būtu nepieciešams papildināt ar prasību, ka ostas pārvaldēm līdz 1. martam jāinformē VVD par iepriekšējā kalendārajā gadā ostas akvatorijā veiktajiem padziļināšanas darbiem, norādot padziļināto akvatoriju platības, izņemtās grunts apjomus katrā no padziļinātajām akvatorijām, izņemtās grunts izvietošanas vietas un novietoto grunts apjomu katrā no šīm vietām. 
Risinājuma apraksts
Apkopojot Ministrijas, VVD un DAP organizēto pārrunu un savstarpējās sarakstes gaitā saņemtos priekšlikumus un ierosinājumus izmaiņām MK not. 475, secināts, ka paredzētie grozījumi aptver vairāk nekā pusi no iekļautajām normām, kā rezultātā ir sagatavota jauna noteikumu projekta redakcija.
Noteikumu projektā ir pārņemtas spēkā esošo MK not. Nr. 475 normas, kur veikti regulējuma grozījumi, precizējumi un papildinājumi, par ko panākta vienošanās ar VVD un DAP noteikumu projekta izstrādes laikā. Lai samazinātu administratīvo slogu un atteiktos no nepieciešamības saņemt VVD tehniskos noteikumus virzemes ūdensobjektu tīrīšanai, noteikumu projekts ir papildināts ar jaunām normām, kur izvirzīti papildus nosacījumi, kas darbības veicējiem jāievēro pirms tīrīšanas darbu uzsākšanas, kā arī to veikšanas laikā.
Noteikumu projektā ietverti sekojoši grozījumi, precizējumi un papildinājumi ar jaunām normām salīdzinājumā ar spēkā esošo MK not. Nr. 475 regulējumu:
1) Papildināts un precizēts 2.3. apakšpunktā izvirzītais nosacījums, ka noteikumi neattiecas uz meliorācijas sistēmu ekspluatāciju un uzturēšanu, ja tās atbilst normatīvajiem aktiem par meliorācijas sistēmām un to hidrotehniskām būvēm, izņemot šo noteikumu 5. punktā un 25.3. apakšpunktā minētos gadījumus, uz kuriem attiecīgi sniegta atsauce,
2) 3.2. apakšpunktā papildināta ostas akvatorijas remonta padziļināšanas definīcija ar nosacījumu par ūdens transportlīdzekļu kuģošanas ostu akvatorijā,
3) 3.3. apakšpunktā paplašināta un precizēta virszemes ūdensobjekta vai ostas akvatorijas tīrīšanas definīcija nosakot, ka virszemes ūdensobjekta vai ostas akvatorijas tīrīšana ir peldošu un nogrimušu atkritumu izvākšana, ūdensaugu pļaušana, ūdensaugu un apauguma likvidēšana, kritušu un peldošu koku un to sanesumu likvidēšana, bebru aizsprostu un citu mākslīgi radītu šķēršļu likvidēšana,
4) Noteikumu redakcija papildināta ar 3.4. apakšpunktu, lai ieviestu jaunu definīciju - virszemes ūdensobjekta attīrīšana, kas nozīmē alternatīvu tīrīšanas metožu ar piesārņotāju saistīšanu nešķīstošos savienojumos izmantošanu, lai uzlabotu virszemes ūdensobjekta kvalitāti. Saskaņā ar vietnē Tezaurs publicēto, vārds “tīrīšana” ir kaut kā atbrīvošana no piemaisījumiem, nevajadzīgā; savukārt vārda “attīrīt” nozīme ir  tīrot atbrīvot (no kā nevajadzīga, traucējoša, arī netīra), padarīt tīru (kādu platību). Pēc būtības abi šie vārdi nozīmē atbrīvošanu no nevajadzīgā. Šo noteikumu regulēto darbību gadījumā  - no atkritumiem, ūdensaugiem, apauguma, piesārņotiem nogulumiem. Atbrīvošanai no nevajadzīgā var izmantot dažādas metodes, gan tradicionālas, gan netradicionālas (alternatīvas) – būtībā tie ir dažādi tīrīšanas veidi, kuru regulēšanai ir dots deleģējums Ūdens apsaimniekošanas likumā. Atsevišķu terminu “virszemes ūdensobjekta attīrīšana” šo noteikumu redakcijā ieviests tādēļ, lai nošķirtu tīrīšanas metodes, kam nav vajadzīgi VVD tehniskie noteikumi no tīrīšanas metodēm, kam VVD tehniskie noteikumi ir nepieciešami,
5) Noteikumu redakcija papildināta ar 3.5. apakspunktu, kur precizēta virszemes ūdensobjekta padziļināšanas definīcija, nosakot, ka virszemes ūdensobjekta padziļināšana ir gultnes grunts izņemšana vai gultnes pārveidošana dziļuma un citu parametru palielināšanai,
6) Noteikumu redakcija papildināta ar 3.6. apakšpunktu, lai ieviestu jaunu definīciju - jūras krastu piebarošana, kas nozīmē padziļināšanas darbu rezultātā iegūtās grunts un sanesu materiāla izvietošanu pludmalē vai seklūdens daļā,
7) Noteikumu projekts papildināts ar 3.7. apakšpunktu, kurā precizēta darbības ierosinātāja definīcija, ietverot visas darbības, ko regulē šie noteikumi,
8) Noteikumu redakcijas 4. punktā precizēts kādos gadījumos VVD izsniedz tehniskos noteikumus - virszemes ūdensobjekta padziļināšanai, ostas akvatorijas kapitālajai padziļināšanai un, virszemes ūdensobjekta attīrīšanai, ja attiecīgajai darbībai saskaņā ar likumu "Par ietekmes uz vidi novērtējumu" nav nepieciešams ietekmes uz vidi novērtējums,
9) Lai precizētu un nodalītu VVD un DAP kompetenču jomas, noteikumu redakcija papildināta ar 5. punktu nosakot, ka gadījumos, ja virszemes ūdensobjekts atrodas īpaši aizsargājamā teritorijā, mikroliegumā vai tas ir reģistrēts, kā īpaši aizsargājamo sugu dzīvotne vai īpaši aizsargājams biotops, virszemes ūdensobjektu tīrīšanas un padziļināšanas kārtību nosaka šie noteikumi, attiecīgās īpaši aizsargājamās dabas teritorijas aizsardzību un izmantošanu regulējošie normatīvie akti, sugu un biotopu aizsardzību regulējošie normatīvie akti,
10) Lai samazinātu administratīvo slogu, noteikumu redakcija papildināta ar 6. punktu, kas nosaka, ka gadījumos, ja virszemes ūdensobjekts neatrodas īpaši aizsargājamā dabas teritorijā un tas nav reģistrēts dabas datu pārvaldības sistēmā kā īpaši aizsargājamo sugu dzīvotne vai īpaši aizsargājams biotops, virszemes ūdensobjekta tīrīšanu saskaņo ar vietējo pašvaldību,
11) Noteikumu redakcijas 7. punktā jēdziens ''derīgos izrakteņus'' aizstāts ar jēdzienu ''dabas resursus'', kā arī veikti precizējumi nosakot, ka VVD dabas resursu lietošanas atļauju nav nepieciešams saņemt gadījumos, ja ostas akvatorijas kapitālās vai remonta padziļināšanas laikā iegūto grunti vai sanesu materiālu novieto grunts novietnē jūrā, izmanto jūras krastu piebarošanai vai iegūto grunti vai sanesu materiālu izmanto attiecīgās ostas pārvaldes infrastruktūras izbūvē ostas teritorijā,
12) Precizēta noteikumu 8. punkta redakcija nosakot, ka darbības ierosinātājs nodrošina grunts ķīmiskās un ekotoksikoloģiskās analīzes veikšanu atbilstoši Valsts vides dienesta noteiktai ķīmisko un ekotoksikoloģisko analīžu veikšanas darbu programmai,
13) Noteikumu redakcija papildināta ar 9. punktu, kur noteikts, ka gadījumos, ja ostas akvatorijas padziļināšanas darbos iegūto grunti paredzēts izvietot pagaidu vai pastāvīgās novietnēs sauszemē vai zemūdens hidrotehnisko būvju aizņemtajās platībās, izmantot jūras krastu piebarošanai darbības ierosinātājs nodrošina iegūtās grunts ķīmiskās un ekotoksikoloģiskās analīzes atbilstoši normatīvo aktu prasībām par augsnes un grunts kvalitāti,
14) Noteikumu redakcija papildināta ar 11. punktu, kur noteikts, ka grunts ķīmiskās un ekotoksikoloģiskās analīzes var neveikt, ja ir paredzēta ostas kuģu pieejas kanālu padziļināšana, kur grunts sanesas uzkrājušās jūras straumju darbības rezultātā,
15) Precizēts noteikumu redakcijas 12. punkts, kur noteikts, ka grunts ķīmiskās un ekotoksikoloģiskās analīzes nav nepieciešamas ostas akvatorijas remonta padziļināšanas darbiem, kurus veic saskaņā ar šo noteikumu 43. punktu pēc dabas stihijas un kuru laikā iegūto grunti vai sanesu materiālu nenovieto grunts novietnē jūrā, kā arī gadījumā, kad padziļināšanas darbi tiek veikti kuģu pieejas kanālos no moliem ārējā reidā,
16) Precizēts un papildināts noteikumu redakcijas 13. punkts, kur noteikts, ka grunts ķīmiskās analīzes ostas akvatorijas remonta padziļināšanas darbiem veic reizi trīs gados (MK not. 475 redakcijā noteikts, ka grunts ķīmiskās analīzes veic reizi piecos gados), kā arī nepārsniedz normatīvajos aktos par augsnes un grunts kvalitāti norādītos piesardzības robežlielumus,
17) Noteikumu redakcijas 15.3. apakšpunktā pēc VVD ierosinājuma mainīts izņemamās grunts daļiņu izmērs no 2 mm uz < 63 µm ir mazāk par 10%,
18) Noteikumu redakcijas 15.4. apakšpunktā pēc VVD mainīts organisko vielu saturs izņemamā gruntī no 5% uz 1%,
19) Noteikumu redakcijas 13. punktā, 15.2. apakšpunktā un 16. punktā precizēta grunts ķīmiskās analīzes veikšanas kārtība nosakot, ka analīzes nav nepieciešams veikt, ja:
a) iepriekš veikto analīžu rezultāti apliecina, ka piesārņojošo vielu koncentrācija attiecīgajā teritorijā un tās tuvākajā apkārtnē (300-500 metru rādiusā) nepārsniedz šo noteikumu pielikumā norādītās grunts kvalitātes pirmo robežlielumu, kā arī ja triju gadu laikā attiecīgajā teritorijā vai tās tuvākajā apkārtnē nav notikušas piesārņojumu izraisošas darbības vai avārijas,
b) padziļināšanai paredzētajā teritorijā un tās tuvākajā apkārtnē (300-500 metru rādiusā) nav nozīmīgu punktveida vai difūzā piesārņojuma avotu vai akumulētā piesārņojuma, kas var radīt minēto vielu klātbūtni gruntī,
c) ja Valsts vides dienesta rīcībā ir informācija, ka padziļināšanai paredzētajā teritorijā un tās tuvākajā apkārtnē (300-500 metru rādiusā) nav piesārņojuma avotu vai akumulētā piesārņojuma, kas var radīt Dihlordifeniltrihloretāna (DDT), dihlordifenildihloretilēna (DDE), dihlordifenildihloretāna (DDD), kā arī dioksīnu un furānu (PCDD un PGDF) klātbūtni gruntī,
20) Noteikumu redakcijas 18. punkts papildināts ar nosacījumiem, ka no virszemes ūdensobjekta vai ostas akvatorijas iegūto grunti, kuras kvalitāte atbilst vides vai veselības aizsardzības normatīvajos aktos noteiktajām prasībām, var izmantot attiecīgās ostas pārvaldes infrastruktūras izbūvei ostas teritorijā, teritorijas uzbēršanai, jūras krastu piebarošanai, kā arī teikuma daļa ''līdz vienam gadam'' aizstāta ar ''līdz trīs gadiem'',
21) Noteikumu projekta redakcijas 19. punktā veikti papildinājumi nosakot, ka virszemes ūdensobjekta vai ostas akvatorijas padziļināšanas darbos iegūto piesārņoto grunti vai sanesu materiālu novieto īpaši paredzētā vietā attīrīšanai vai poligonā, kuram ir A vai B kategorijas atļauja šādu atkritumu apglabāšanai,
22) Noteikumu redakcijas 20. punktā veikts precizējums izdarot izmaiņas tekstā, kur teikumā vārds ''izņemto'' aizvietots ar ''ostas akvatorijas padziļināšanas darbos iegūto'', tādējādi nosakot, ka, ja ostas akvatorijas padziļināšanas darbos iegūto grunti paredzēts novietot grunts novietnē jūrā, Valsts vides dienests izsniedz atļauju grunts novietošanai jūras novietnē atbilstoši normatīvo aktu par Helsinku konvencijām par Baltijas jūras reģiona jūras vides aizsardzību prasībām, pamatojoties uz darbības ierosinātāja iesniegumu,
23) Noteikumu projekta 21. un 24. punktā pēc VVD ierosinājuma vārds ''izņemto'' aizstāts ar ''iegūto'',
24) Pamatojoties uz VVD un DAP sniegtajiem priekšlikumiem administratīvā sloga samazināšanai, ir veiktas regulējuma izmaiņas noteikumu projekta redakcijā, kur 25. punktā ir izvirzīti nosacījumi, kādos gadījumos virszemes ūdensobjektu tīrīšanai un padziļināšanai nav nepieciešami VVD tehniskie noteikumi, kur:
a) 25.1. apakšpunkts nosaka, ka VVD tehniskie noteikumi nav nepieciešami virszemes ūdensobjekta, tajā skaitā mākslīga ūdensobjekta tīrīšanai,
b) 25.2. apakšpunkts nosaka, ka VVD tehniskie noteikumi nav nepieciešami virszemes ūdensobjekta padziļināšanai, ja virszemes ūdensobjekts atrodas īpaši aizsargājamā dabas teritorijā un mikroliegumā, izņemot gadījumus, ja tiek veikti valsts nozīmes ūdensnotekas atjaunošanas un pārbūves darbi; ja darbi tiek veikti saskaņā ar ūdensobjekta ekspluatācijas (apsaimniekošanas) noteikumiem, kas ir izstrādāti un saskaņoti normatīvajos aktos par ūdensobjektu ekspluatācijas (apsaimniekošanas) noteikumu izstrādāšanu noteiktajā kārtībā un šajos noteikumos ir paredzēta attiecīgā ūdensobjekta padziļināšana; ja darbi tiek veikti publiskajās ūdenstilpēs un ūdenstecēs, ja attiecīgajam ūdensobjektam saskaņā ar normatīvajiem aktiem par publisko ūdeņu nomu ir izstrādāts ūdenstilpes apsaimniekošanas dokuments, kur paredzēta attiecīgā ūdensobjekta padziļināšana; ja ūdensobjekta padziļināšanas darbu ietvaros tiek atjaunotas zivju nārsta vietas ar valsts un Eiropas Savienības atbalstu,
c) 25.3. apakšpunkts nosaka, ka VVD tehniskie noteikumi nav nepieciešami, mākslīga ūdensobjekta padziļināšanai, ja attiecīgais ūdensobjekts atbilst normatīvajiem aktiem par meliorācijas sistēmām un to hidrotehniskām būvēm, izņemot gadījumus, ja mākslīgam ūdensobjektam piekļaujas dabas datu pārvaldības sistēmā reģistrēta īpaši aizsargājamas sugas dzīvotne vai  īpaši aizsargājams biotops; mākslīgs ūdensobjekts ir saistīts ar virszemes ūdensobjektu (mākslīgs ūdensobjekts ir savienots ar virszemes ūdensobjektu, kuru starpā notiek netraucēta ūdens apmaiņa un zivju migrācija) vai ūdensobjektu, kas dabas datu pārvaldības sistēmā ir reģistrēts kā īpaši aizsargājamas sugas dzīvotne vai īpaši aizsargājams biotops; zivju dīķa padziļināšanai (sākotnējā projektētā dziļuma atjaunošanai), ja dīķis neatrodas uz dabiskas ūdensteces,
25) Noteikumu projekta redakcijas 26. punkts papildināts ar vārdiem ''attīrīšanai vai'', tādējādi nosakot, ka VVD tehniskos noteikumus nepieciešams saņemt virszemes ūdensobjekta attīrīšanai vai padziļināšanai,
26) Noteikumu projekta 26.2. apakšpunktā veikts precizējums vārdu ''firma'' aizvietojot ar ''juridiskās personas'' un svītrojot ''komercreģistrā'',
27) Noteikuma projekta 26.3., 26.4., 26.7., un 26.8. apakšpunktos vārdi ''tīrīšanai'' un ''tīrīt'' ir aizvietoti ar vārdiem ''attīrīšanai'' un ''attīrīt'', tādējādi papildinot regulējumu, ka tehnisko noteikumu saņemšanai ir nepieciešams iesniegt VVD iesniegumu gan attīrīšanas, gan padziļināšanas darbu veikšanai virszemes ūdensobjektos (MK not. 475 redakcijā noteikts, ka VVD tehniskie noteikumi nepieciešami virszemes ūdensobjektu tīrīšanai un padziļināšanai),
28) Noteikumu projekta redakcijas 27. punktā veiktas regulējuma izmaiņas nosakot, ka sertificēta eksperta atzinumu ir nepieciešams iesniegt gadījumos, ja virszemes ūdensobjekta attīrīšanas vai padziļināšanas darbi paredzēti īpaši aizsargājamā dabas teritorijā, mikroliegumā vai pastāv negatīvas ietekmes risks uz īpaši aizsargājamām sugām un īpaši aizsargājamiem biotopiem, zivīm, uz padziļināšanai paredzēto ūdensobjektu vai apkārtējiem ūdensobjektiem,
29) Noteikumu projekta 28. punktā veikti regulējuma precizējumi nosakot, ka gadījumos, ja paredzēts tīrīt:
a) publisku ūdensteci vai ūdenstilpi, darbības ierosinātājs saņem attiecīgās ūdensteces vai ūdenstilpes tiesiskā valdītāja rakstisku piekrišanu,
b) privātu ūdensteci vai ūdenstilpi, kurā zvejas tiesības pieder valstij vai privātu ūdensteci vai ūdenstilpi, kurā zvejas tiesības nepieder valstij, darbības ierosinātājs saņem attiecīgās ūdensteces vai ūdenstilpes īpašnieka rakstisku piekrišanu,
c) virszemes ūdensobjektu pie valsts aizsardzības nozīmes objektiem, darbības ierosinātājs saņem Aizsardzības ministrijas rakstisku piekrišanu,
30) Noteikumu projekta redakcijas 29. punktā veikti regulējuma precizējumi un papildinājumi nosakot, ka, gadījumos, ja paredzēts attīrīt vai padziļināt:
a) publisku ūdensteci vai ūdenstilpi, darbības ierosinātājs saņem attiecīgās ūdensteces vai ūdenstilpes tiesiskā valdītāja rakstisku piekrišanu, kuru pievieno šo noteikumu 26. punktā minētajam iesniegumam,
b) privātu ūdensteci vai ūdenstilpi, kurā zvejas tiesības pieder valstij vai  ūdensteci vai ūdenstilpi, kurā zvejas tiesības nepieder valstij, pirms tehnisko noteikumu saņemšanas darbības ierosinātājs saņem ūdensobjekta īpašnieka rakstisku piekrišanu, kuru pievieno šo noteikumu 26. punktā minētajam iesniegumam,
c) virszemes ūdensobjektu pie valsts aizsardzības nozīmes objektiem, pirms tehnisko noteikumu saņemšanas darbības ierosinātājs saņem Aizsardzības ministrijas rakstisku piekrišanu, kuru pievieno šo noteikumu 26. punktā minētajam iesniegumam,
31) Noteikumu projekta redakcija papildināta ar 30. punktu nosakot, ka rakstiska piekrišana virszemes ūdensobjekta tīrīšanai, attīrīšanai vai padziļināšanai nav nepieciešama, ja darbības ierosinātājs ir virszemes ūdensobjekta tiesiskais valdītājs vai īpašnieks,
32) Noteikumu projekta redakcijas 31. punktā veikti precizējumi papildinot teikumu ar vārdiem ''Valsts vides dienesta'' un ''attīrīšanai'', tādējādi nosakot, ka Valsts vides dienesta tehniskajos noteikumos virszemes ūdensobjekta attīrīšanai vai padziļināšanai papildus vides aizsardzības normatīvajos aktos noteiktajām prasībām iekļauj šādus nosacījumus:,
33) Noteikumu projekta redakcijas 31.2. un 31.6. apakšpunktos pievienots vārds ''ūdensobjekta'',
34) Noteikumu projekta redakcijas 31.3. apakšpunkts papildināts ar vārdiem ''veidi un'',
35) Noteikumu projekta redakcijas 31.4. apakšpunkts papildināts ar teikuma daļu ''un šo noteikumu 3. punktā minēto cita veida materiālu'', kā arī vārds ''izņemtās'' aizstāts ar ''iegūtās'',
36) Pamatojoties uz ministrijas, VVD un DAP noteikumu projekta izstrādes laikā organizētajām pārrunām un to rezultātā apkopotajiem priekšlikumiem un ierosinājumiem, noteikumu projekta 32. punktā izvirzītas prasības, kuras jāievēro veicot tīrīšanas darbus virszemes ūdensobjektos, kur:
a) 32.1. apakšpunkts noteic, ka tīrīšanu veic, nenodarot kaitējumu zivju resursiem, tajā skaitā ievēro tīrīšanas darbu aizliegumu zivju nārsta, migrācijas un ikru attīstības laikā, saskaņā ar Zvejniecības likuma 13. panta pirmajā daļā minētajiem zvejas noteikumiem; īpaši aizsargājamām dabas teritorijām, īpaši aizsargājamām sugām, to dzīvotnēm un īpaši aizsargājamiem biotopiem,
b) 32.2. apakšpunkts noteic, ka tīrīšanas darbus neveic putnu ligzdošanas periodā no 1. aprīļa līdz 30. jūnijam, izņemot peldvietās, kā arī, ja īpaši aizsargājamo dabas teritoriju un mikroliegumu aizsardzību regulējošos normatīvajos aktos attiecīgajam virszemes ūdensobjektam ir noteikts cits termiņš,
c) 32.3. apakšpunkts papildināts ar vārdu ''ūdensteces'',
d) 32.6. apakšpunkts noteic, ka ūdensaugus pļauj zem ūdens virsmas, iespējami tuvu ūdensobjekta gultnei, izņemot ledus periodā, kad ūdensaugus pļauj virs ledus,
e) 32.8. apakšpunkts noteic, ka tīrīšanas darbu laikā neizņem grunti un nepārveido ūdensobjekta gultni un krasta līniju,
f) 32.9. apakšpunkts noteic, ka ūdensobjekta tīrīšanas darbu rezultātā radušos atkritumus savāc un nodod atkritumu apsaimniekošanas uzņēmumam par atkritumu apsaimniekošanu normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā,
g) 32.10. apakšpunkts noteic, ka tīrīšanas darbu laikā no ūdensobjekta izņemtos materiālus novieto pagaidu novietojuma vietā ūdensobjekta krastā. Pēc ūdensobjekta tīrīšanas darbu pabeigšanas no virszemes ūdensobjekta izņemtos materiālus no pagaidu novietojuma vietas pārvieto uz pastāvīgu novietojuma, uzglabāšanas vai izmantošanas vietu, lai nepieļautu, ka izņemtie materiāli strauju ūdens līmeņa izmaiņu rezultātā nonāk atpakaļ ūdensobjektā, kā arī novērstu atkārtotu ūdensobjekta piesārņošanu ar viegli noārdāmām organiskām vielām un sedimentu uzkrāšanos,
h) 32.11. apakšpunkts noteic, ka tīrīšanas darbos iesaistītā tehnika ir tehniskā darba kārtībā, nav pieļaujama ūdensobjekta piesārņošana ar naftas produktiem, smērvielām vai citām piesārņojošām vielām, izmanto tikai tādu tehniku, kas ir aprīkota ar absorbējošiem materiāliem, lai avārijas situācijā spētu operatīvi reaģēt un piesārņojošo vielu noplūdes gadījumā nodrošināt to savākšanu,
i) 32.12. apakšpunkts noteic, ka, ja ūdensobjekta tīrīšanu veic peldvietas izveidošanai, peldvietas vietā pieļaujama izņemtās grunts aizstāšana ar minerālgrunti, izmantojot granti vai rupju smilti bez smalko augsnes frakciju piemaisījuma (māls, dolomīts, melnzeme), lai samazinātu uzduļķojuma rašanos,
j) 32.13. apakšpunkts noteic, ka tīrot ūdensteces, pēc iespējas saglabā: par vienu metru garākus lielāku dimensiju koku stumbrus, uz kuru virsmas veidojies patstāvīgs sūnu apaugums, kas liecina par ilgstošu un nemainīgu stumbra atrašanos gaisa un ūdens vidē. Saglabājot šādus koku stumbrus, nodrošina brīvu ūdens plūsmu; smiltīs iegrimušus koku stumbrus un to daļas, kā arī gar krastu, paralēli straumei esošus koku stumbrus; pāri ūdenstecei pārkritušus kokus, kuru diametrs ir lielāks par 30 centimetriem un kuri atrodas vismaz vienu metru virs ūdensteces gultnes. Šādā gadījumā saglabātajam koka stumbram apzāģē uz leju vērstos zarus,
k) 32.14. apakšpunkts noteic, ka ūdenstecē straujteces posma tīrīšanas darbus veic ar rokas darba instrumentiem un aprīkojumu. Tehnikas izmantošana ir pieļaujama, ja netiek radīti krasta zemsedzes bojājumi un krasta erozija,
l) 32.15. apakšpunkts noteic, ka, ja ūdensobjekta krastā dabas datu pārvaldības sistēmā ir reģistrēta īpaši aizsargājamas sugas dzīvotne vai īpaši aizsargājams biotops, šajā teritorijā neveido tehnikas un tīrīšanas darbu laikā no ūdensobjekta izņemto materiālu novietni,
37) Pamatojoties uz ministrijas, VVD un DAP noteikumu projekta izstrādes laikā organizētajām pārrunām un to rezultātā apkopotajiem priekšlikumiem un ierosinājumiem, noteikumu projekta 33. punktā izvirzītas prasības, kuras jāievēro veicot padziļināšanas darbus virszemes ūdensobjektos, kur:
a) 33.1. apakšpunkts noteic, ka padziļināšanu veic, nenodarot kaitējumu: zivju resursiem, tajā skaitā ievēro padziļināšanas darbu veikšanas aizliegumu zivju nārsta, migrācijas un ikru attīstības laikā saskaņā ar Zvejniecības likuma 13. panta pirmajā daļā uzskaitītajiem zvejas noteikumiem. Ja ir saņemts šo noteikumu 27.1. apakšpunktā minētais atzinums, padziļināšanas darbu gaitā ievēro atzinumā zivju resursu aizsardzībai izvirzītās prasības; īpaši aizsargājamām dabas teritorijām, īpaši aizsargājamām sugām, to dzīvotnēm un īpaši aizsargājamiem biotopiem. Ja ir saņemts šo noteikumu 27.2. apakšpunktā minētais atzinums, padziļināšanas darbu gaitā ievēro atzinumā izvirzītās prasības,
b) 33.2. apakšpunkts noteic, ka padziļināšanas darbus ūdensobjektā neveic putnu ligzdošanas periodā no 1. aprīļa līdz 30. jūnijam, ja īpaši aizsargājamo dabas teritoriju un mikroliegumu aizsardzību regulējošos normatīvajos aktos vai šo noteikumu 27.2. apakšpunktā minētā sertificēta eksperta atzinumā nav noteikts cits termiņš,
c) 33.3. apakšpunkts noteic, ka ūdensobjekta padziļināšanas darbu rezultātā radušos atkritumus savāc un nodod atkritumu apsaimniekošanas uzņēmumam par atkritumu apsaimniekošanu normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā,
d) 33.4. apakšpunkts noteic, ka ūdensobjekta padziļināšanas laikā no ūdensobjekta izņemtos materiālus novieto pagaidu novietojuma vietā ūdensobjekta krastā. Pēc ūdensobjekta padziļināšanas darbu pabeigšanas no ūdensobjekta izņemtos materiālus no pagaidu novietojuma vietas pārvieto uz pastāvīgu novietojuma, uzglabāšanas vai izmantošanas vietu, lai nepieļautu, ka izņemtie materiāli strauju ūdens līmeņa izmaiņu rezultātā nonāk atpakaļ ūdensobjektā, kā arī novērstu atkārtotu ūdensobjekta piesārņošanu ar viegli noārdāmām organiskām vielām un sedimentu uzkrāšanos,
e) 33.5. apakšpunkts noteic, ka padziļināšanas darbos iesaistītā tehnika ir tehniskā darba kārtībā, nav pieļaujama ūdensobjekta piesārņošana ar naftas produktiem, smērvielām vai citām piesārņojošām vielām, izmanto tikai tādu tehniku, kas ir aprīkota ar absorbējošiem materiāliem, lai avārijas situācijā spētu operatīvi reaģēt un piesārņojošo vielu noplūdes gadījumā nodrošināt to savākšanu,
f) 33.6. apakšpunkts noteic, ka, ja ūdensobjekts dabas datu pārvaldības sistēmā ir reģistrēts kā īpaši aizsargājamas sugas dzīvotne vai īpaši aizsargājams biotops, padziļināšanu iespēju robežās veic no krasta, ar tehniku nepārvietojoties pa virszemes ūdensobjekta gultni,
g) 33.7. apakšpunkts noteic, ka, ja ūdensobjekta padziļināšanu veic peldvietas izveidošanai, peldvietas vietā pieļaujama iegūtās grunts aizstāšana ar minerālgrunti, izmantojot granti vai rupju smilti bez smalko frakciju piemaisījuma (māls, dolomīts, melnzeme), lai samazinātu uzduļķojuma rašanos,
h) 33.8. apakšpunkts noteic, ka, ja ūdensobjekta krastā dabas datu pārvaldības sistēmā ir reģistrēta īpaši aizsargājamas sugas dzīvotne vai īpaši aizsargājams biotops, šajās teritorijās neveido tehnikas un padziļināšanas darbu laikā no ūdensobjekta izņemto materiālu novietni,
38) No VVD un DAP saņemti priekšlikumi noteikumu projekta redakciju papildināt ar 34. punktu, kurš nosaka, ka darbības ierosinātājs par plānoto tīrīšanas, attīrīšanas vai padziļināšanas darbu uzsākšanas vietu, laiku un izpildes termiņu vismaz piecas darbdienas pirms darbu uzsākšanas informē:
a) Valsts vides dienestu,
b) Dabas aizsardzības pārvaldi, ja virszemes ūdensobjekts atrodas īpaši aizsargājamā dabas teritorijā vai mikroliegumā,
c) attiecīgā virszemes ūdensobjekta tiesisko valdītāju vai īpašnieku,
39) Pēc VVD ierosinājuma, lai samazinātu administratīvo slogu, noteikumu projekta redakcija ir papildināta ar 35. punktu, kurš nosaka, ka VVD tehniskie noteikumi nav nepieciešami ostas akvatorijas remonta padziļināšanai,
40) Noteikumu projekta 36. punkts papildināts ar vārdu ''kapitālajai'', tādējādi nosakot, ka VVD tehniskie noteikumi nepieciešami ostas akvatorijas kapitālajai padziļināšanai,
41) Noteikumu projekta 36.2. apakšpunktā veikts precizējums vārdu ''firma'' aizvietojot ar ''juridiskās personas'' un svītrojot ''komercreģistrā'',
42) Noteikumu redakcijas 36.3. apakšpunkts papildināts ar teikuma daļu ''ja šāda informācija ir zināma tehnisko noteikumu pieprasījuma brīdī'',
43) Noteikumu projekta redakcijas 37. punktā pēc VVD ierosinājuma mainīts regulējums aizstājot vārdus ''tīrīšanai vai''  ar vārdu ''kapitālajai'', tādējādi nosakot, ka VVD tehniskos noteikumus nepieciešams saņemt tikai ostas akvatorijas kapitālajai padziļināšanai un darbības ierosinātājam nepieciešams iesniegt VVD rakstisku iesniegumu,
44) Noteikumu projekta redakcijas 37.3. apakšpunktā pēc VVD ierosinājuma izdarītas izmaiņas teikuma daļu ''arhitektūras un plānošanas uzdevuma apliecinātu kopiju vai kopiju, uzrādot oriģinālu (tikai kapitālās padziļināšanas darbu veikšanai)'' aizstājot ar ''būvniecībai izsniegtu būvatļauju, ja tāda tiek izsniegta tehnisko noteikumu pieprasījuma brīdī'',
45) Noteikumu projekta redakcijas 37.4. un 40.3. apakšpunktā vārds ''izņemtās'' aizstāts ar ''iegūtās'',
46) Noteikumu projekta redakcijas 37.6. apakšpunkts papildināts ar vārdu ''kapitālās'', tādējādi nosakot, ka, lai saņemtu tehniskos noteikumus ostas akvatorijas kapitālajai padziļināšanai, ir nepieciešams iesniegt sertificēta eksperta atzinumu par ostas akvatorijas kapitālās padziļināšanas iespējamo ietekmi uz zivju resursiem,
47) Noteikumu projekta redakcija pēc DAP ierosinājuma papildināta ar 37.7. apakšpunktu nosakot, ka VVD tehnisko noteikumu saņemšanai iesniegumam jāpievieno sertificēta eksperta atzinums par grunts izvietošanas iespējamo ietekmi uz īpaši aizsargājamām dabas teritorijām, īpaši aizsargājamām sugām un īpaši aizsargājamiem biotopiem, kā arī iespējamo ietekmi uz padziļināmo ūdens objektu, ja grunti paredzēts izvietot uz sauszemes, izmantot hidrotehnisko būvju būvniecībai, teritorijas uzbēršanai vai jūras krastu piebarošanai un ja nepieciešams, VVD pieprasa DAP izvērtēt saņemto atzinumu, un izdevumus, kas saistīti ar minētās institūcijas izvērtējuma sagatavošanu, sedz darbības ierosinātājs. Pēc VVD ierosinājuma noteikumu projektā svītrota prasība pēc sertificēta eksperta atzinuma par ostas akvatorijas padziļināšanas iespējamo ietekmi uz apkārtējiem ūdensobjektiem,
48) Noteikumu projekta 39. punktā apvienoti MK not. 475 redakcijas 34. un 35. punkti nosakot, ka ostas akvatorijas tīrīšanas un padziļināšanas darbu veikšanai jāsaņem:
a) attiecīgās ostas pārvaldes saskaņojums, ja darbu pasūtītājs nav ostas pārvalde,
b) Latvijas Jūras administrācijas saskaņojums ostas akvatorijas kapitālajai padziļināšanai,
49) Noteikumu projekta redakcijas 38. punkts papildināts ar teikuma daļu ''vai jūras krastu piebarošanai, iesniegumā'', tādējādi nosakot, ka, ja grunti paredzēts izvietot uz sauszemes, izmantot hidrotehnisko būvju būvniecībai, teritorijas uzbēršanai vai jūras krastu piebarošanai, iesniegumā norāda 38.1. un 38.2. apakšpunktos minēto informāciju,
50) Noteikumu projekta redakcija pēc VVD ierosinājuma papildināta ar 41. punktu, kurš nosaka, ka plānojot un veicot jebkāda veida ostas akvatorijas tīrīšanas vai padziļināšanas darbus, ievēro šādas vispārējas vides aizsardzības un kuģošanas drošības prasības:
a) ostas akvatorijas tīrīšanas vai padziļināšanas darbos iesaistītajai tehnikai ir jāatbilst kuģošanas drošības prasībām un jābūt tehniskā darba kārtībā, nav pieļaujama ostas akvatorijas piesārņošana ar naftas produktiem, smērvielām vai citām piesārņojošām vielām, tehnikai jābūt aprīkotai ar absorbējošiem materiāliem, lai avārijas situācijā spētu operatīvi reaģēt un piesārņojošo vielu noplūdes gadījumā nodrošināt to savākšanu,
b) ostas akvatorijas tīrīšanas vai padziļināšanas darbos radušos atkritumus savāc un nodod atkritumu apsaimniekošanas uzņēmumam par atkritumu apsaimniekošanu normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā,
c) iegūto grunti vai sanesu materiālu saimnieciskām vajadzībām, hidrotehnisko būvju būvniecībai, zemūdens hidrotehnisko būvju aizņemto platību aizpildīšanai, novietošanai pastāvīgās vai pagaidu novietnēs (līdz trīs gadiem), novietošanai grunts novietnēs jūrā, jūras krastu piebarošanai izmanto, ja saskaņā ar analīžu rezultātiem grunts kvalitāte atbilst vides vai veselības aizsardzības normatīvajos aktos noteiktajām prasībām,
51) Pēc VVD un DAP ierosinājuma noteikumu redakcija ir papildināta ar 42. punktu nosakot, ka darbības ierosinātājs vismaz piecas darbdienas pirms ostas akvatorijas tīrīšanas vai remonta padziļināšanas darbu uzsākšanas informē Valsts vides dienestu par plānoto tīrīšanas vai remonta padziļināšanas darbu uzsākšanas laiku, izpildes vietu un termiņu,
52) Pēc VVD ierosinājuma ir papildināta noteikumu projekta 43. punkta redakcija ar teikuma daļu ''ostas pārvalde nekavējoties informē Valsts vides dienestu par iecerēto darbu sākšanas laiku'', tādējādi nosakot, ka, ja dabas stihijas dēļ ir radušies draudi kuģošanas drošībai un nepieciešama iepriekš neplānota, steidzama kuģu ceļu projektētā dziļuma atjaunošana – ostas pārvalde nekavējoties informē Valsts vides dienestu par iecerēto darbu sākšanas laiku. Ja draudi kuģošanas drošībai vai videi ir radušies kuģu avārijas vai līdzīgu ārkārtas situāciju dēļ, ostas pārvalde šādā gadījumā par dziļuma uzturēšanas darbu veikšanu un to apmēriem nekavējoties informē VVD,
53) Noteikumu projekta 44. punkta redakcija papildināta ar vārdu ''kapitālās'', tādējādi nosakot, ka saskaņā ar zivsaimnieciskās ekspertīzes atzinumu ir nepieciešami ostas akvatorijas kapitālās padziļināšanas darbu ierobežojumi zivju nārsta un migrācijas laikā, tie tiek noteikti tikai diennakts tumšajā laikā,
54) Pēc VVD ierosinājuma noteikumu projekta redakcija ir papildināta ar 45. punktu nosakot, ka ostas pārvalde līdz 1. martam informē Valsts vides dienestu par iepriekšējā kalendārajā gadā ostas akvatorijā veiktajiem padziļināšanas darbiem, norādot padziļināto akvatoriju platības, izņemtās grunts apjomus katrā no padziļinātajām akvatorijām, izņemtās grunts izvietošanas vietas un novietoto grunts apjomu katrā no šīm vietām.
Vai ir izvērtēti alternatīvie risinājumi?
Vai ir izvērtēts prasību un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem?

1.4. Izvērtējumi/pētījumi, kas pamato TA nepieciešamību

1.5. Pēcpārbaudes (ex-post) izvērtējums

Vai tiks veikts?

1.6. Cita informācija

-
2. Tiesību akta projekta ietekmējamās sabiedrības grupas, ietekme uz tautsaimniecības attīstību un administratīvo slogu
Vai projekts skar šo jomu?

2.1. Sabiedrības grupas, kuras tiesiskais regulējums ietekmē, vai varētu ietekmēt

Fiziskās personas
Ietekmes apraksts
Fiziskām personām, kuras saskaņā ar normatīvajiem aktiem veiks tīrīšanas darbus virszemes ūdensobjektos, turpmāk nebūs nepieciešams saņemt VVD tehniskos noteikumus, bet būs jāievēro normatīvajos aktos izvirzītās prasības pirms tīrīšanas darbu uzsākšanas un to veikšanas laikā.
Juridiskās personas
Ietekmes apraksts
Juridiskām personām, kuras saskaņā ar normatīvajiem aktiem veiks tīrīšanas darbus virszemes ūdensobjektos vai remonta padziļināšanas darbus ostu akvatorijās, turpmāk nebūs nepieciešams saņemt VVD tehniskos noteikumus, bet būs jāievēro normatīvajos aktos izvirzītās prasības pirms tīrīšanas darbu uzsākšanas un to veikšanas laikā.
Juridiskām personām, kuras saskaņā ar normatīvajiem aktiem veiks attīrīšanas vai padziļināšanas darbus virszemes ūdensobjektos vai kapitālās padziļināšanas darbus ostu akvatorijās, jāvēršas VVD iesniedzot attiecīgu iesniegumu vai DAP, ja virszemes ūdensobjekts atrodas īpaši aizsargājamā dabas teritorijā vai mikroliegumā vai tas ir reģistrēts dabas datu pārvaldības sistēmā kā īpaši aizsargājamo sugu dzīvotne vai īpaši aizsargājams biotops.

2.2. Tiesiskā regulējuma ietekme uz tautsaimniecību

Vai projekts skar šo jomu?

2.3. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums

Vai projekts skar šo jomu?

2.4. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums

Vai projekts skar šo jomu?
3. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
Vai projekts skar šo jomu?
Cita informācija
-
-
5. Tiesību akta projekta atbilstība Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām
Vai projekts skar šo jomu?

5.1. Saistības pret Eiropas Savienību

Vai ir attiecināms?

5.2. Citas starptautiskās saistības

Vai ir attiecināms?
Starptautiskā dokumenta nosaukums
1992. gada Konvencija par Baltijas jūras reģiona jūras vides aizsardzību (Helsinku konvencija)
Apraksts
1992. gada Helsinku konvencijas V. pielikums nosaka atbrīvojumus no vispārējā aizlieguma atkritumu un citu materiālu izgāšanai Baltijas jūras reģionā, to skaitā, 2.noteikums paredz, ka atbilstošai institūcijai (Latvijas gadījumā - Valsts vides dienests) jāizdod atļaujas bagarētu materiālu izvietošanai jūrā, bet 3. noteikums paredz, kāda informācija jāņem vērā, izdodot šādas atļaujas.  

5.3. Cita informācija

Apraksts
-

5.5. 2. tabula. Ar tiesību akta projektu izpildītās vai uzņemtās saistības, kas izriet no starptautiskajiem tiesību aktiem vai starptautiskas institūcijas vai organizācijas dokumentiem. Pasākumi šo saistību izpildei

Attiecīgā starptautiskā tiesību akta vai starptautiskas institūcijas vai organizācijas dokumenta (turpmāk – starptautiskais dokuments) datums, numurs un nosaukums
1992. gada Konvencija par Baltijas jūras reģiona jūras vides aizsardzību (Helsinku konvencija)
Starptautiskās saistības pasākums/uzdevums
Projekta vienība, ar ko izpilda A minēto
Tiek pārņemts pilnībā vai daļēji
A
B
C
V. pielikums, Nosacījumi, kas jāievēro, izvietojot bagarētus materiālus jūrā
20. punkts
Pārņemtas pilnībā
Vai starptautiskajā dokumentā paredzētās saistības nav pretrunā ar jau esošajām Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām
No Helsinku konvencijas izrietošās saistības Latvijā ir spēkā kopš 1994.gada, tās nav pretrunā ar citām Latvijas starptautiskajām saistībām.
Cita informācija
1992. gada Helsinku konvencija Latvijā ir pieņemta un apstiprināta ar 1994. gada 3. marta likumu par 1974. gada un 1992. gada Helsinku konvencijām par Baltijas jūras reģiona jūras vides aizsardzību. 

6.1. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas

Valsts un pašvaldību institūcijas
Dabas aizsardzības pārvalde, Valsts vides dienests, Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrija
Nevalstiskās organizācijas
Cits

6.2. Sabiedrības līdzdalības organizēšanas veidi

Veids
Publiskā apspriešana
Saite uz sabiedrības līdzdalības rezultātiem
https://tapportals.mk.gov.lv/legal_acts/7152929b-efd4-4ab4-aa25-ecf1d43a867e

6.3. Sabiedrības līdzdalības rezultāti

https://vktap.mk.gov.lv/legal_acts/additional_documents/f9ba68ef-4462-46a4-a30a-15135563266b/download

6.4. Cita informācija

-
7. Tiesību akta projekta izpildes nodrošināšana un tās ietekme uz institūcijām
Vai projekts skar šo jomu?

7.1. Projekta izpildē iesaistītās institūcijas

Institūcijas
  • Valsts vides dienests
  • Dabas aizsardzības pārvalde
  • Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrija

7.2. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums

Vai projekts skar šo jomu?

7.3. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums

Vai projekts skar šo jomu?

7.4. Projekta izpildes ietekme uz pārvaldes funkcijām un institucionālo struktūru

Ietekme
Jā/Nē
Skaidrojums
1. Tiks veidota jauna institūcija
-
2. Tiks likvidēta institūcija
-
3. Tiks veikta esošās institūcijas reorganizācija
-
4. Institūcijas funkcijas un uzdevumi tiks mainīti (paplašināti vai sašaurināti)
Tiks samazināts VVD un DAP administratīvais slogs
5. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu efektivizācija
Samazinoties administratīvajam slogam, palielināsies VVD un DAP iekšējo procesu efektivitāte.
6. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu digitalizācija
-
7. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu optimizācija
Samazinot administratīvo slogu, tiks uzlabota VVD un DAP iekšējo procesu optimizācija.
8. Cita informācija
-

7.5. Cita informācija

-
8. Horizontālās ietekmes

8.1.1. uz publisku pakalpojumu attīstību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.2. uz valsts un pašvaldību informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.3. uz informācijas sabiedrības politikas īstenošanu

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.4. uz Nacionālā attīstības plāna rādītājiem

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.5. uz teritoriju attīstību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.6. uz vidi

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.7. uz klimatneitralitāti

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.8. uz iedzīvotāju sociālo situāciju

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.9. uz personu ar invaliditāti vienlīdzīgām iespējām un tiesībām

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.10. uz dzimumu līdztiesību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.11. uz veselību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.12. uz cilvēktiesībām, demokrātiskām vērtībām un pilsoniskās sabiedrības attīstību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.13. uz datu aizsardzību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.14. uz diasporu

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.15. uz profesiju reglamentāciju

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.16. uz bērna labākajām interesēm

Vai projekts skar šo jomu?

8.2. Cita informācija

-
Pielikumi
Piekrītu
Paziņojums par sīkdatņu lietošanu
Lai nodrošinātu TAP portāla pieejamību, tā darbībai tiek izmantotas tikai obligātās tehniskās sīkdatnes. Esmu informēts par sīkdatņu izmantošanu un, turpinot darboties šajā vietnē, piekrītu to izmantošanai. Lasīt vairāk