23-TA-184: Likumprojekts (Grozījumi)
Anotācijas (ex-ante) nosaukums
Tiesību akta projekta "Grozījumi likumā "Par policiju"" sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojums (anotācija)
1. Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība
1.1. Pamatojums
Izstrādes pamatojums
Tiesību akts / Ministru Prezidenta rezolūcija
Apraksts
Likumprojekts "Grozījumi likumā "Par policiju"" izstrādāts, lai izpildītu Pašvaldību likuma Pārejas noteikumu 12. punkta otrajā apakšpunktā Ministru kabinetam doto uzdevumu.
1.2. Mērķis
Mērķa apraksts
Likumprojekta mērķis ir nodrošināt likuma "Par policiju" saskaņotību ar Pašvaldību likumu.
Spēkā stāšanās termiņš
01.01.2024.
Pamatojums
Likums stāsies spēkā 2024. gada 1. janvārī, vienlaikus ar Pašvaldību likuma 4. panta pirmās daļas 14. punktu daļā par pienākumu izveidot un finansēt pašvaldības policiju.
1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi
Pašreizējā situācija
Lai nodrošinātu laikmetīgu pārvaldību pēc pašvaldību administratīvi teritoriālās reformas tika izstrādāts un 2022. gada 20. oktobrī Saeimā pieņemts Pašvaldību likums. Pašvaldību likums stājās spēkā 2023. gada 1. janvārī.
Pašvaldību likuma izstrādes gaitā tā sākotnējās ietekmes novērtējuma ziņojuma (anotācijas) IV. sadaļā identificēta nepieciešamība veikt grozījumus virknē citu likumu, lai tos saskaņotu ar Pašvaldību likumu. Likumu, tostarp likuma “Par policiju” grozījumu nepieciešamība pamatā saistīta ar atsauču precizēšanu normās, kurās ir norāde uz spēku zaudējušo likumu "Par pašvaldībām". Līdz ar to likuma Pārejas noteikumos noteikts uzdevums Ministru kabinetam līdz 2023. gada 31. martam izstrādāt un iesniegt Saeimai likumprojektus par nepieciešamajiem grozījumiem citos likumos, lai tos saskaņotu ar Pašvaldību likumu.
Pašvaldību likuma 4. panta (Autonomās funkcijas) pirmās daļas 14. punktā noteikts, ka viena no pašvaldības autonomām funkcijām ir piedalīties sabiedriskās kārtības un drošības nodrošināšanā, tostarp izveidojot un finansējot pašvaldības policiju.
Atbilstoši Pašvaldību likuma Pārejas noteikumu otrajam punktam Pašvaldību likuma 4. panta pirmās daļas 14. punkts daļā par pienākumu izveidot un finansēt pašvaldības policiju stājas spēkā 2024. gada 1. janvārī.
Arī spēku zaudējušā likuma "Par pašvaldībām" 15. panta pirmās daļas 12. punktā bija noteikts, ka viena no pašvaldības autonomām funkcijām ir piedalīties sabiedriskās kārtības nodrošināšanā.
Secīgi likuma "Par policiju" 19. panta pirmajā daļā ir noteikts, ka pašvaldība var izveidot pašvaldības policiju vai Valsts pārvaldes iekārtas likumā noteiktajā kārtībā deleģēt šā panta otrās daļas 1., 2.1, 4. un 6. punktā minēto uzdevumu izpildi citai pašvaldībai. Pašvaldības saskaņā ar likumu "Par pašvaldībām" var izveidot kopīgu pašvaldības policiju.
Minēto likumu normas kopumā līdz šim tika interpretētas un piemērotas tā, ka pašvaldībām, piedaloties sabiedriskās kārtības nodrošināšanā (autonomā funkcija), bija izvēle veidot vai neveidot pašvaldības policiju.
Pašvaldības policiju šobrīd nav izveidojusi vai pašvaldības policijas uzdevumu izpildi citai pašvaldībai nav deleģējušas tikai viena valstspilsēta (Rēzeknes valstspilsēta) un sešu novadu (Augšdaugavas, Līvānu, Madonas, Rēzeknes, Ventspils un Varakļānu novads) pašvaldības. Neviena pašvaldība nav vienojusies ar citām pašvaldībām par kopīgas pašvaldības policijas izveidi. Dažas pašvaldības līdz administratīvi teritoriālajai reformai bija deleģējušas pašvaldības policijas uzdevumu izpildi citai pašvaldībai (Ķekavas novadam).
Pašvaldību likuma izstrādes gaitā tā sākotnējās ietekmes novērtējuma ziņojuma (anotācijas) IV. sadaļā identificēta nepieciešamība veikt grozījumus virknē citu likumu, lai tos saskaņotu ar Pašvaldību likumu. Likumu, tostarp likuma “Par policiju” grozījumu nepieciešamība pamatā saistīta ar atsauču precizēšanu normās, kurās ir norāde uz spēku zaudējušo likumu "Par pašvaldībām". Līdz ar to likuma Pārejas noteikumos noteikts uzdevums Ministru kabinetam līdz 2023. gada 31. martam izstrādāt un iesniegt Saeimai likumprojektus par nepieciešamajiem grozījumiem citos likumos, lai tos saskaņotu ar Pašvaldību likumu.
Pašvaldību likuma 4. panta (Autonomās funkcijas) pirmās daļas 14. punktā noteikts, ka viena no pašvaldības autonomām funkcijām ir piedalīties sabiedriskās kārtības un drošības nodrošināšanā, tostarp izveidojot un finansējot pašvaldības policiju.
Atbilstoši Pašvaldību likuma Pārejas noteikumu otrajam punktam Pašvaldību likuma 4. panta pirmās daļas 14. punkts daļā par pienākumu izveidot un finansēt pašvaldības policiju stājas spēkā 2024. gada 1. janvārī.
Arī spēku zaudējušā likuma "Par pašvaldībām" 15. panta pirmās daļas 12. punktā bija noteikts, ka viena no pašvaldības autonomām funkcijām ir piedalīties sabiedriskās kārtības nodrošināšanā.
Secīgi likuma "Par policiju" 19. panta pirmajā daļā ir noteikts, ka pašvaldība var izveidot pašvaldības policiju vai Valsts pārvaldes iekārtas likumā noteiktajā kārtībā deleģēt šā panta otrās daļas 1., 2.1, 4. un 6. punktā minēto uzdevumu izpildi citai pašvaldībai. Pašvaldības saskaņā ar likumu "Par pašvaldībām" var izveidot kopīgu pašvaldības policiju.
Minēto likumu normas kopumā līdz šim tika interpretētas un piemērotas tā, ka pašvaldībām, piedaloties sabiedriskās kārtības nodrošināšanā (autonomā funkcija), bija izvēle veidot vai neveidot pašvaldības policiju.
Pašvaldības policiju šobrīd nav izveidojusi vai pašvaldības policijas uzdevumu izpildi citai pašvaldībai nav deleģējušas tikai viena valstspilsēta (Rēzeknes valstspilsēta) un sešu novadu (Augšdaugavas, Līvānu, Madonas, Rēzeknes, Ventspils un Varakļānu novads) pašvaldības. Neviena pašvaldība nav vienojusies ar citām pašvaldībām par kopīgas pašvaldības policijas izveidi. Dažas pašvaldības līdz administratīvi teritoriālajai reformai bija deleģējušas pašvaldības policijas uzdevumu izpildi citai pašvaldībai (Ķekavas novadam).
Problēmas un risinājumi
Problēmas apraksts
Nepieciešami grozījumi likuma "Par policiju" 19. panta pirmajā daļā, lai to saskaņotu ar Pašvaldību likumā noteikto, proti, no 2024. gada 1. janvāra pašvaldībai nevar būt izvēle veidot vai neveidot pašvaldības policiju, jo pašvaldības policijas izveide un finansēšana paredzēta kā pienākums pašvaldības autonomās funkcijas ietvaros.
Risinājuma apraksts
Likumprojekts paredz noteikt, ka, sākot ar 2024. gada 1. janvāri, pašvaldībai ir trīs iespējas, kā īstenot Pašvaldību likumā noteikto pienākumu izveidot un finansēt pašvaldības policiju, proti:
1) pašvaldībai ir iespēja izveidot pašvaldības policiju;
2) pašvaldībām savstarpēji vienojoties ar citām pašvaldībām ir iespēja izveidot kopīgu pašvaldības policiju, ievērojot Pašvaldību likuma 80. pantā noteikto;
3) pašvaldībai ir iespēja deleģēt visus pašvaldības policijas uzdevumus citai pašvaldībai, ievērojot Valsts pārvaldes iekārtas likuma V nodaļas prasības.
Jāatzīmē, ka atšķirībā no spēkā esošā likuma, kurā pašvaldībai paredzētas tiesības deleģēt citai pašvaldībai tikai konkrētu likuma "Par policiju" 19.panta otrajā daļā minēto pašvaldības policijas pienākumu (uzdevumu) izpildi, likumprojektā pašvaldībai paredzētas tiesības deleģēt visus pašvaldības policijas uzdevumus, proti, gan tos uzdevumus, kuri noteikti likumā “Par policiju”, gan citos normatīvajos aktos.
Vienlaikus jāatzīmē, ka deleģējot pašvaldības policijas uzdevumu izpildi citai pašvaldībai, pašvaldībai saglabāsies pilna atbildība par deleģēto uzdevumu izpildi un būs jānodrošina efektīva deleģēto uzdevumu uzraudzība.
Papildus likumprojektā paredzētas tiesības pašvaldībai, kura ir izveidojusi pašvaldības policiju, atsevišķus pašvaldības policijas uzdevumus Valsts pārvaldes iekārtas likumā noteiktajā kārtībā deleģēt citai pašvaldībai. Šāds risinājums nodrošinās to, ka gadījumos, kad izveidotā pašvaldības policija, piemēram ārkārtas situācijā, ar saviem cilvēkresursiem vai materiāltehnisko nodrošinājumu nevarēs patstāvīgi nodrošināt kāda pašvaldības policijas uzdevuma izpildi pilnā apjomā, pašvaldība atsevišķu pašvaldības policijas uzdevumu varēs deleģēt citai pašvaldībai un tādējādi tiks radīta iespēja pašvaldības policijai saņemt nepieciešamo atbalstu no citas pašvaldības policijas. Turklāt šādā veidā tiks vienlaikus novērsta problēma, kura saistīta ar likumā “Par policiju” paredzēto regulējumu, ka pašvaldības policijas darbinieks pilda pienākumus un attiecīgi var izmantot ar likumu piešķirtās tiesības tikai tās pašvaldības administratīvajā teritorijā, kuras pašvaldības policijā pieņemts darbā.
1) pašvaldībai ir iespēja izveidot pašvaldības policiju;
2) pašvaldībām savstarpēji vienojoties ar citām pašvaldībām ir iespēja izveidot kopīgu pašvaldības policiju, ievērojot Pašvaldību likuma 80. pantā noteikto;
3) pašvaldībai ir iespēja deleģēt visus pašvaldības policijas uzdevumus citai pašvaldībai, ievērojot Valsts pārvaldes iekārtas likuma V nodaļas prasības.
Jāatzīmē, ka atšķirībā no spēkā esošā likuma, kurā pašvaldībai paredzētas tiesības deleģēt citai pašvaldībai tikai konkrētu likuma "Par policiju" 19.panta otrajā daļā minēto pašvaldības policijas pienākumu (uzdevumu) izpildi, likumprojektā pašvaldībai paredzētas tiesības deleģēt visus pašvaldības policijas uzdevumus, proti, gan tos uzdevumus, kuri noteikti likumā “Par policiju”, gan citos normatīvajos aktos.
Vienlaikus jāatzīmē, ka deleģējot pašvaldības policijas uzdevumu izpildi citai pašvaldībai, pašvaldībai saglabāsies pilna atbildība par deleģēto uzdevumu izpildi un būs jānodrošina efektīva deleģēto uzdevumu uzraudzība.
Papildus likumprojektā paredzētas tiesības pašvaldībai, kura ir izveidojusi pašvaldības policiju, atsevišķus pašvaldības policijas uzdevumus Valsts pārvaldes iekārtas likumā noteiktajā kārtībā deleģēt citai pašvaldībai. Šāds risinājums nodrošinās to, ka gadījumos, kad izveidotā pašvaldības policija, piemēram ārkārtas situācijā, ar saviem cilvēkresursiem vai materiāltehnisko nodrošinājumu nevarēs patstāvīgi nodrošināt kāda pašvaldības policijas uzdevuma izpildi pilnā apjomā, pašvaldība atsevišķu pašvaldības policijas uzdevumu varēs deleģēt citai pašvaldībai un tādējādi tiks radīta iespēja pašvaldības policijai saņemt nepieciešamo atbalstu no citas pašvaldības policijas. Turklāt šādā veidā tiks vienlaikus novērsta problēma, kura saistīta ar likumā “Par policiju” paredzēto regulējumu, ka pašvaldības policijas darbinieks pilda pienākumus un attiecīgi var izmantot ar likumu piešķirtās tiesības tikai tās pašvaldības administratīvajā teritorijā, kuras pašvaldības policijā pieņemts darbā.
Problēmas apraksts
Likuma "Par policiju" 19. panta pirmās daļas otrajā teikumā noteikts, ka pašvaldības saskaņā ar likumu "Par pašvaldībām" var izveidot kopīgu pašvaldības policiju un 19. panta piektās daļas pirmajā teikumā noteikts, ka pašvaldības policijas darbinieku skaitu nosaka attiecīgā pašvaldība vai likumā "Par pašvaldībām" noteiktā uzraudzības padome.
Nepieciešami grozījumi likuma "Par policiju" 19. panta pirmajā un piektajā daļā, lai aizstātu atsauces uz spēku zaudējušo likumu "Par pašvaldībām".
Nepieciešami grozījumi likuma "Par policiju" 19. panta pirmajā un piektajā daļā, lai aizstātu atsauces uz spēku zaudējušo likumu "Par pašvaldībām".
Risinājuma apraksts
Likumprojekts paredz 19.panta pirmās daļas izteikšanu jaunā redakcijā un 19.panta piektajā daļā atsauces uz likumu "Par pašvaldībām" aizstāšanu ar atsauci uz Pašvaldību likumu.
Problēmas apraksts
Likuma "Par policiju" 19. panta trešā daļa paredz, ka, ja pašvaldība neveido savu vai kopīgu pašvaldības policiju, vai nav deleģējusi pašvaldības policijas uzdevumus citai pašvaldībai, šā panta otrās daļas 4. punktā minēto pienākumu attiecībā uz kontroli pār to, kā tiek izpildīti pašvaldību saistošie noteikumi, par kuru pārkāpšanu paredzēta administratīvā atbildība, izpilda Valsts policija.
Tā kā 2024. gada 1. janvārī stājas spēkā Pašvaldību likuma 4. panta pirmās daļas 14. punkta norma daļā par pienākumu izveidot un finansēt pašvaldības policiju, vairs nevar veidoties situācija, ka pašvaldības policijas neesamības dēļ pašvaldību saistošo noteikumu, par kuru pārkāpšanu paredzēta administratīvā atbildība, izpildes kontroli nodrošina Valsts policija.
Lai novērstu Valsts policijas un pašvaldības policijas funkciju dublēšanos, likuma "Par policiju" 19. panta trešo daļu nepieciešams izslēgt. Turklāt norādāms, ka kopš Administratīvās atbildības likuma spēkā stāšanās Valsts policija nevar nodrošināt šī uzdevuma izpildi, jo saskaņā ar Administratīvās atbildības likuma 115. panta trešo daļu administratīvā pārkāpuma procesu pašvaldības saistošajos noteikumos paredzēto sodu piemērošanai var veikt tikai pašvaldību iestāžu amatpersonas.
Tā kā 2024. gada 1. janvārī stājas spēkā Pašvaldību likuma 4. panta pirmās daļas 14. punkta norma daļā par pienākumu izveidot un finansēt pašvaldības policiju, vairs nevar veidoties situācija, ka pašvaldības policijas neesamības dēļ pašvaldību saistošo noteikumu, par kuru pārkāpšanu paredzēta administratīvā atbildība, izpildes kontroli nodrošina Valsts policija.
Lai novērstu Valsts policijas un pašvaldības policijas funkciju dublēšanos, likuma "Par policiju" 19. panta trešo daļu nepieciešams izslēgt. Turklāt norādāms, ka kopš Administratīvās atbildības likuma spēkā stāšanās Valsts policija nevar nodrošināt šī uzdevuma izpildi, jo saskaņā ar Administratīvās atbildības likuma 115. panta trešo daļu administratīvā pārkāpuma procesu pašvaldības saistošajos noteikumos paredzēto sodu piemērošanai var veikt tikai pašvaldību iestāžu amatpersonas.
Risinājuma apraksts
Likumprojekts paredz izslēgt likuma "Par policiju" 19. panta trešo daļu.
Vai ir izvērtēti alternatīvie risinājumi?
Nē
Vai ir izvērtēts prasību un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem?
Nē
1.4. Izvērtējumi/pētījumi, kas pamato TA nepieciešamību
1.5. Pēcpārbaudes (ex-post) izvērtējums
Vai tiks veikts?
Nē
1.6. Cita informācija
-
2. Tiesību akta projekta ietekmējamās sabiedrības grupas, ietekme uz tautsaimniecības attīstību un administratīvo slogu
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
2.1. Sabiedrības grupas, kuras tiesiskais regulējums ietekmē, vai varētu ietekmēt
Fiziskās personas
- sabiedrība kopumā
- pašvaldības policijas darbinieki
- Valsts policijas darbinieki
Ietekmes apraksts
Pašvaldības policijas izveide administratīvajās teritorijās, kurās tās līdz šim nebija, veicinās dzīvošanai, tūrismam, atpūtai un citām aktivitātēm labvēlīgāku un drošāku vidi.
Pašvaldības policijas izveide radīs iespējas uz nodarbinātību (jaunas darbavietas).
Pēc pašvaldību policijas izveides visās pašvaldībās pašvaldības saistošo noteikumu kontroli nodrošinās pašvaldības policijas darbinieki. Valsts policijas darbiniekiem turpmāk nebūs jāveic pašvaldības saistošo noteikumu kontrole un tie tiks atslogoti un novirzīti citu ar sabiedrisko kārtību un drošību saistītu uzdevumu izpildei.
Pašvaldības policijas izveide radīs iespējas uz nodarbinātību (jaunas darbavietas).
Pēc pašvaldību policijas izveides visās pašvaldībās pašvaldības saistošo noteikumu kontroli nodrošinās pašvaldības policijas darbinieki. Valsts policijas darbiniekiem turpmāk nebūs jāveic pašvaldības saistošo noteikumu kontrole un tie tiks atslogoti un novirzīti citu ar sabiedrisko kārtību un drošību saistītu uzdevumu izpildei.
Juridiskās personas
- visi uzņēmumi
Ietekmes apraksts
Pašvaldības policijas izveide administratīvajās teritorijās, kurās tās līdz šim nebija, veicinās uzņēmējdarbībai labvēlīgāku un drošāku vidi.
2.2. Tiesiskā regulējuma ietekme uz tautsaimniecību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.3. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.4. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
3. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
Cita informācija
-
4. Tiesību akta projekta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
4.2. Cita informācija
-
5. Tiesību akta projekta atbilstība Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
5.3. Cita informācija
Apraksts
-
6. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas un sabiedrības līdzdalības process
Sabiedrības līdzdalība uz šo tiesību akta projektu neattiecas
Nē
6.1. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas
Valsts un pašvaldību institūcijas
NēNevalstiskās organizācijas
NēCits
Nē6.2. Sabiedrības līdzdalības organizēšanas veidi
Veids
Publiskā apspriešana
Saite uz sabiedrības līdzdalības rezultātiem
https://tapportals.mk.gov.lv/public_participation/2f618644-f84e-4303-8544-6304cad2fb5c
6.3. Sabiedrības līdzdalības rezultāti
Iebildumi un priekšlikumi nav saņemti
6.4. Cita informācija
-
7. Tiesību akta projekta izpildes nodrošināšana un tās ietekme uz institūcijām
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
7.1. Projekta izpildē iesaistītās institūcijas
Institūcijas
- Pašvaldības
7.2. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.3. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.4. Projekta izpildes ietekme uz pārvaldes funkcijām un institucionālo struktūru
Ietekme
Jā/Nē
Skaidrojums
1. Tiks veidota jauna institūcija
Nē
-
2. Tiks likvidēta institūcija
Nē
-
3. Tiks veikta esošās institūcijas reorganizācija
Nē
-
4. Institūcijas funkcijas un uzdevumi tiks mainīti (paplašināti vai sašaurināti)
Nē
-
5. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu efektivizācija
Nē
-
6. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu digitalizācija
Nē
-
7. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu optimizācija
Nē
-
8. Cita informācija
Nē
-
7.5. Cita informācija
Pašvaldībām, kurās līdz šim nav izveidota pašvaldības policija, būs jānodrošina tās izveide, nosakot resursus, finansējumu, jāapstiprina darbības nodrošināšanas procedūras, kā arī jānodrošina darbības uzraudzība.
8. Horizontālās ietekmes
8.1. Projekta tiesiskā regulējuma ietekme
8.1.1. uz publisku pakalpojumu attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.2. uz valsts un pašvaldību informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.3. uz informācijas sabiedrības politikas īstenošanu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.4. uz Nacionālā attīstības plāna rādītājiem
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.5. uz teritoriju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.6. uz vidi
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.7. uz klimatneitralitāti
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.8. uz iedzīvotāju sociālo situāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.9. uz personu ar invaliditāti vienlīdzīgām iespējām un tiesībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.10. uz dzimumu līdztiesību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.11. uz veselību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.12. uz cilvēktiesībām, demokrātiskām vērtībām un pilsoniskās sabiedrības attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.13. uz datu aizsardzību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.14. uz diasporu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.15. uz profesiju reglamentāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.16. uz bērna labākajām interesēm
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.2. Cita informācija
-
Pielikumi