1.1. Pamatojums
Tiesību akta projekts paredz veikt grozījumus Ministru kabineta 2022. gada 20. septembra noteikumos Nr. 594 "Eiropas Savienības Atveseļošanas un noturības mehānisma plāna 1.2. reformu un investīciju virziena "Energoefektivitātes uzlabošana" 1.2.1.2.i. investīcijas "Energoefektivitātes paaugstināšana uzņēmējdarbībā (ietverot pāreju uz atjaunojamo energoresursu tehnoloģiju izmantošanu siltumapgādē un pētniecības un attīstības aktivitātes (t. sk. bioekonomikā))" 1.2.1.2.i.1. pasākuma "Energoefektivitātes paaugstināšana uzņēmējdarbībā (ietverot pāreju uz atjaunojamo energoresursu tehnoloģiju izmantošanu siltumapgādē)" īstenošanas noteikumi" (turpmāk - Noteikumu projekts).
Ministru kabineta 2022. gada 20. septembra protokollēmuma Nr. 48 44. § 3. un 4. punkta izpilde
1.2. Mērķis
- nodrošināt Ministru kabineta 2022. gada 20. septembra protokollēmuma Nr. 48 44. § 3. un 4. punkta izpildi;
- novirzīt finansējumu sabiedrības "Altum" aizdevumu kredītriska zaudējumu segšanai;
- precizēt nosacījumus, vērtējot komersantu atbalsta piešķiršanas brīdī;
- paredzēt atbalstu N1 kategorijas transportlīdzekļu iegādei;
- precizēt subsīdijas ekvivalenta aprēķinu aizdevumam;
- veikt tehniskus precizējumus.
1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi
Ministru kabineta 2022. gada 20. septembra noteikumu Nr. 594 "Eiropas Savienības Atveseļošanas un noturības mehānisma plāna 1.2. reformu un investīciju virziena "Energoefektivitātes uzlabošana" 1.2.1.2.i. investīcijas "Energoefektivitātes paaugstināšana uzņēmējdarbībā (ietverot pāreju uz atjaunojamo energoresursu tehnoloģiju izmantošanu siltumapgādē un pētniecības un attīstības aktivitātes (t. sk. bioekonomikā))" 1.2.1.2.i.1. pasākuma "Energoefektivitātes paaugstināšana uzņēmējdarbībā (ietverot pāreju uz atjaunojamo energoresursu tehnoloģiju izmantošanu siltumapgādē)" īstenošanas noteikumi" (turpmāk - MK noteikumi Nr. 594) ietvaros komersantiem pieejams atbalsts energoefektivitātes paaugstināšanai, pārejai uz atjaunojamiem energoresursiem (turpmāk - AER) un bezemisiju transportlīdzekļu (turpmāk - elektroauto) iegādei. MK noteikumos Nr. 594 pieejamais finansējums ir sadalīts trīs projektu pieteikumu atlases kārtās.
Saskaņā ar Ministru kabineta 2022. gada 20. septembra sēdes protokola Nr. 48 44. § 4. punktu, Ekonomikas ministrijai pēc pirmās atlases kārtas norises beigām normatīvajos aktos noteiktā kārtībā jāsagatavo un jāiesniedz izskatīšanai Ministru kabinetā izvērtējums par MK noteikumos Nr. 594 noteikto atbalsta saņēmēju loku, izvērtējot iespēju to paplašināt ar nozarēm, kas šī brīža MK noteikumu Nr. 594 redakcijā uz atbalstu nevar pretendēt.
Ņemot vērā iepriekš minēto, vēršam uzmanību, ka MK noteikumi Nr. 594 stājās spēkā 2022. gada 5. oktobrī, savukārt pieteikumu pieņemšanu tika uzsākta jau 2022. gada 4. novembrī plkst.12:00 un norisinājās līdz 2023. gada 4. janvāra plkst.11:59. Šāda pieeja tika izvēlēta, lai komersanti, kas jau ir sagatavojuši MK noteikumos Nr. 594 noteiktos iesniedzamos dokumentus, pēc iespējas ātrāk varētu iesniegt pieteikumus dalībai programmā un uzsākt projekta realizāciju. Ņemot vērā augstās energoresursu cenas, nepieciešams pēc iespējas ātrāk komersantiem nodrošināt atbalstu, tādējādi mazinot negatīvo ietekmi no augstām energoresursu cenām un straujām to izmaksu svārstībām.
Pirmās atlases kārtas ietvaros kopējais pieejamais finansējums bija 25 750 840 euro, no kuriem:
1) 8 583 614 euro - energoefektivitātes paaugstināšanas pasākumu īstenošanai;
2) 15 000 000 euro - AER tehnoloģiju ieviešanai;
3) 1 666 667 euro - elektroauto iegādei.
Iesniegtie pieteikumi tiek savstarpēji vērtēti un salīdzināti attiecīgajā kategorijā, kurā iesniegti, t.i., ja pieteikums iesniegts energoefektivitātes paaugstināšanas pasākumu īstenošanai, tad iegūto punktu skaits tiek vērtēts ar pārējiem energoefektivitātes paaugstināšanas projektiem. Vienā atlases kārtā var iesniegt vairākus pieteikumus, tostarp vienā atbalsta jomā (piemēram, energoefektivitātē) vai vairākās atbalsta jomās (piemēram, energoefektivitātē un AER tehnoloģiju jomā), ievērojot, ka pieteikumi katrā atbalsta jomā iesniedzami atsevišķi.
Kopumā pirmās atlases kārtas ietvaros tika iesniegti 138 pieteikumi dalībai programmā par kopējo finansējumu 21,97 milj. euro. Vislielākais pieteikumu skaits (114 pieteikumi) iesniegts AER pasākumu īstenošanā, pieprasot 110% no atlases kārtai pieejamā finansējuma, savukārt elektroauto iegādei iesniegts vismazākais pieteikumu skaits - 3 pieteikumi, pieprasot 4% no atlases kārtā pieejamā finansējuma.
Informācija par iesniegtajiem pieteikumiem pirmās atlases kārtas ietvaros
| Energoefektivitātes paaugstināšanas pasākumi | AER pasākumi | Elektroauto iegāde | |
| Iesniegto pieteikumu skaits | 21 | 114 | 3 |
| Pieprasītā finansējuma apmērs, EUR | 5 407 656.19 | 16 489 867.24 | 75 000 |
| Pieprasītā finansējuma īpatsvars no atlases kārtā pieejamā finansējuma | 63% | 110% | 4% |
Analizējot komersantu aktivitāti iesniedzot pieteikumus energoefektivitātes paaugstināšanas un AER pasākumu īstenošanā, norādām, ka saņemts salīdzinoši liels pieteikumu skaits. Ņemot vērā, ka šī bija pirmā atlases kārta ar salīdzinoši īsu laika periodu sagatavot nepieciešamos dokumentus, energoefektivitātes paaugstināšanas pasākumu īstenošanā tika iesniegti pieteikumi 63% apmērā, savukārt AER pasākumu gadījumā - 110% apmērā no atlases kārtai pieejamā finansējuma noteiktā kategorijā.
Papildus norādām, ka, ka iesniegtos pieteikumus ne tikai vērtē pēc MK noteikumu Nr. 594 1. pielikumā noteiktajiem specifiskajiem kritērijiem, bet arī pēc gatavības uzsākt projektā plānotos pasākumus, piemērojot lielāko punktu skaitu augstas gatavības projektiem. Tiek uzskatīts, ka projektam ir augsta gatavība uzsākšanai, ja projekta īstenošanai nav nepieciešams papildus sagatavot dokumentus, piemēram, elektroenerģijas ražošanas iekārtas gadījumā saņemtas visas nepieciešamās atļaujas jaunu elektroenerģijas ražošanas iekārtu ieviešanai vai jaudu palielināšanai un komersants ir sniedzis detalizētu informācija par potenciālo pakalpojumu sniedzēju (kontakti, rekvizīti, vispārēja informācija par komersantu), paskaidrojot izvēles kritērijus un pamatojot, piem., ar saraksti, sākotnējiem piedāvājumiem, komersanta veikts izvērtējums, nosakot saimnieciski izdevīgāko piedāvājumu, salīdzinot vismaz 2 piegādātāju piedāvājumus u.tml.), projekta izmaksu tāmi u.c. dokumenti, kas nepieciešami, ja uzstādot iekārtas nepieciešams veikt būvdarbus.
Kopumā no 135 iesniegtajiem pieteikumiem energoefektivitātes paaugstināšanas un AER pasākumu īstenošanā, 52 pieteikumi iesniegti kā augstas gatavības projekti. Papildus vēršam uzmanību, ka iesniedzot pieteikumus, atbilstoši MK noteikumiem Nr. 594 no komersantiem tiek sagaidīta vismaz vidēja gatavība projekta uzsākšanai. Tiek uzskatīts, ka projektam ir vidēja gatavība uzsākšanai, ja projekta uzsākšanai nepieciešams sagatavot vēl kādus dokumentus (detalizētāku informāciju skatīt https://www.altum.lv/pakalpojumi/biznesam/energoefektivitates-aizdevums-ar-kapitala-atlaidi/projektu-atlase/).
Ņemot vērā izstrādāto pieeju komersantu vērtēšanā arī pēc projektu gatavības to uzsākšanai, sagaidāms, ka otrās atlases kārtas ietvaros tiks iesniegts lielāks dalībai atbalsta programmā pieteikumu skaits - saņemot pieteikumus, kas nepaguva sagatavot nepieciešamos dokumentus sev vēlamajā gatavības stadijā pirmās atlases kārtas ietvaros, kā arī saņemot pieteikumus, kas līdz šim tikai apsvēra vajadzību saņemt atbalstu MK noteikumu Nr. 594 ietvaros.
Papildus vēršam uzmanību, ka atbilstoši MK noteikumu Nr. 594 26.1. apakšpunktam, uz atbalstu energoefektivitātes paaugstināšanai un AER tehnoloģiju ieviešanai var pretendēt jebkuras darbības nozares (izņemot MK noteikumu Nr. 594 28. punktā minētās nozares) sīkais (mikro), mazais vai vidējais komersants, kas atbilst Komisijas 2014. gada 17. jūnija Regulas (ES) Nr. 651/2014, ar ko noteiktas atbalsta kategorijas atzīst par saderīgām ar iekšējo tirgu, piemērojot Līguma 107. un 108. pantu (turpmāk – Komisijas regula Nr. 651/2014) 1. pielikuma nosacījumiem, vai lielais komersants, kas atbilst Komisijas regulas Nr. 651/2014 2. panta 24. punkta nosacījumiem.
Pirmās atlases kārtas ietvaros vislielākais pieteikumu skaits saņemts no apstrādes rūpniecības komersantiem. No kopējā pieteikumu skaita energoefektivitātes paaugstināšanas pasākumu īstenošanā, 85% ir apstrādes rūpniecības komersantu pieteikumi, savukārt pārejai uz AER - 57% apstrādes rūpniecības komersantu pieteikumi.
Papildus jāņem vērā, ka pēc Centrālās statistikas pārvaldes datiem energoresursu galapatēriņš 2021. gadā bija 174,6 PJ, kas ir par 5,5 % vairāk nekā 2020. gadā. Lielākie energoresursu patērētāji 2021. gadā bija mājsaimniecības, kas patērēja 50,4 PJ (28,8 % no galapatēriņa), transports 49,6 PJ jeb 28,4 % un rūpniecība 41,2 PJ jeb 23,6 %. Salīdzinot ar 2020. gadu, energoresursu galapatēriņa pieaugums ir vērojams ķīmisko vielu un ķīmisko produktu ražošanā - par 20,1 %, savukārt energoresursu patēriņa samazinājums par 6,5 % novērojams lauksaimniecības un mežizstrādes nozarēs.
Piecu gadu laikā energoresursu patēriņš rūpniecībā pieauga par 5,3 PJ jeb 14,8 %, un salīdzinājumā ar 2020. gadu palielinājies par 1,6 PJ jeb 4 %, 2021. gadā veidojot 41,2 PJ. Lielākais energoresursu patēriņš 2021. gadā bija koksnes, koka, korķu izstrādājumu ražošanas nozarē – 22,2 PJ jeb 54 % no energoresursu patēriņa rūpniecībā.
Ņemot vērā, ka rūpniecība ir viens no lielākajiem enerģijas gala patērētājiem valstī, būtiski nemainīgi turpināt sniegt atbalstu energoefektivitātes paaugstināšanai un pārejai uz AER tehnoloģijām līdz šim MK noteikumos Nr. 594 noteiktajām nozarēm. Ir svarīgi nodrošināt rūpniecības ilgtspējīgu konkurētspēju, ilgtermiņa enerģētikas politikas mērķu sasniegšanu, tādējādi samazinot enerģijas gala patēriņu. Energoefektivitātes paaugstināšana rūpniecībā samazina kopējo enerģijas patēriņu nozarē, kā arī enerģijas īpatsvaru ražošanas izmaksu struktūrā. Šobrīd energoresursu cenu svārstības būtiski ietekmē kopējo ražošanas izmaksu apjomu apstrādes rūpniecībā, tādējādi energoresursu turpmāka sadārdzināšanās var ietekmēt vairākas tautsaimniecībā būtiskas nozares, piemēram, koksnes, metālu un pārtikas rūpniecību, kas veido lielāko daļu no kopējā apstrādes rūpniecības enerģijas patēriņa. Jau šobrīd apstrādes rūpniecības komersanti savas darbības nodrošināšanai izmanto AER, piemēram, kurināmā koksne, koksnes atlikumi, tomēr šādu energoresursu īpatsvars ir salīdzinoši zems, līdz ar to būtiski sniegt atbalstu pārejai arī uz AER izmantojošām tehnoloģijām.
Atbilstoši 2021. gada Latvijas Makroekonomiskā apskatā noteiktam, Latvijas ekonomikas konkurētspējas priekšrocības pamatā balstās uz tehnoloģiskiem faktoriem - ražošanas efektivitātes uzlabošanu un inovācijām.
Analizējot iesniegto pieteikumu skaitu elektroauto iegādei, vēršam uzmanību, ka atbilstoši MK noteikumu Nr. 594 26.2. apakšpunktam uz atbalstu var pretendēt sīkie (mikro), mazie, vidējie un lielie komersanti, kuriem pamatdarbības nozare ir apstrādes rūpniecība (Saimniecisko darbību statistiskās klasifikācijas Eiropas Kopienā 2. redakcijas C sadaļa), un, kuri papildus atbilst vienam no kritērijiem:
1) komersants vai komersanta saistīto personu grupa pēdējā noslēgtā finanšu gada laikā eksportē vismaz 51 % no saražotā, vai;
2) komersanta eksporta apjoms pēdējā noslēgtā finanšu gada laikā ir vismaz 1 000 000 euro.
Ņemot vērā Nacionālās industriālās politikas pamatnostādnēs 2021.–2027. gadam (turpmāk – NIP) noteiktos nacionāli sasniedzamos mērķus eksporta veicināšanai, ir būtiski nemainīgi MK noteikumu Nr. 594 ietvaros sniegt atbalstu eksportējošiem apstrādes rūpniecības komersantiem. Lai gan eksporta attīstība pēdējos gados ir nedaudz straujāka nekā kopējā ekonomiskā izaugsme, tomēr tādi tautsaimniecības attīstības izaicinājumi kā nepieciešamība palielināt Latvijas preču un pakalpojumu eksportu un produktivitāti nemainās.
Atbilstoši Centrālās statistikas pārvaldes datiem laika periodā no 2015. - 2019. gadam preču eksports ik gadu vidēji palielinājās par 3,1 %. Pateicoties labvēlīgai ārējai videi, Latvijas preču eksports turpina attīstīties un, piemēram, 2021. gada novembrī preču eksporta vērtība palielinājās par 30,7% salīdzinājumā ar 2020. gada novembri. 2022. gada deviņos mēnešos preču eksporta vērtība palielinājās par 31,9 % salīdzinājumā ar attiecīgo periodu 2021. gadā, ko veicināja visas preču eksporta grupas, izņemot metāla preču grupu.
Neskatoties uz to, ka Latvijas preču un pakalpojumu eksporta apjoms pēdējos gados ir palielinājies, NIP mērķis ir palielināt eksportējošo uzņēmumu eksporta apjomu līdz pat 27 mljrd. euro 2027. gadā.
Atbilstoši 2021. gada Latvijas Makroekonomiskā apskatā sniegtajai informācijai, Latvijas tautsaimniecības turpmākā attīstība joprojām būs cieši saistīta ar eksporta iespējām, tāpēc lielākais Latvijas izaugsmes risks saistīts ar globālās ekonomikas attīstību. Būtiskas Latvijas ekonomiskās priekšrocības vidējā termiņā galvenokārt balstīsies uz panākto makroekonomisko stabilitāti, kā arī uz plānoto Eiropas Savienības atbalsta programmu efektivitāti un uzlabojumiem uzņēmējdarbības vidē.
MK noteikumu Nr. 594 pirmās atlases kārtas ietvaros, eksportējošiem apstrādes rūpniecības komersantiem tika sniegta iespēja saņemt atbalstu bezemisiju transportlīdzekļu iegādei, t.i. elektroauto iegādei. Pirmajā atlases kārtā tika iesniegti pieteikumi, pieprasot 4% no atlases kārtā atvēlētā finansējuma apmēra. Tik zems pieprasītā finansējuma apmērs saistīts ar to, ka šobrīd Latvijā tiek novērots ļoti liels elektroauto pieprasījums - atbilstoši valsts akciju sabiedrības "Ceļu satiksmes drošības direkcija" publiski pieejamai informācijai, Latvijā 2022. gadā reģistrēti 3941 elektroauto. Salīdzinot ar 2021. gada sākumu, kad bija reģistrēti 1248 elektroauto, pieprasījums pēc tiem ir vismaz 3 reizes lielāks. Līdz ar to, lai iegūtu īpašumā elektroauto, atbilstoši Auto Asociācijas sniegtajai informācijai, rindā jāgaida vidēji 9-12 mēneši, ilgākajā periodā līdz pat 18 mēnešiem, kas skaidrojams ar lielo pieprasījumu un sarežģītajām, ilgstošajām piegādēm. Līdz ar to eksportējošiem apstrādes rūpniecības komersantiem jānodrošina iespējas saņemt atbalstu arī citu transportlīdzekļu veidu iegādei.
Ņemot vērā eksportējošo apstrādes rūpniecības komersantu darba specifiku (saražotās produkcijas, materiālu pārvadāšanu u.c.), nepieciešams sniegt atbalstu arī N1 kategorijas transportlīdzekļu iegādei. Līdz ar to MK noteikumos Nr. 594 nepieciešams veikt grozījumus, paredzot atbalstu ne tikai ne tikai M1 kategorijas elektroauto iegādei, bet arī N1 kategorijas elektroauto iegādei.
Veicot šādus grozījumus, tiks palielināta komersanta interese un iespējas saņemt savā īpašumā vai turējumā bezemisiju transportlīdzekli. Ņemot vērā paredzētās izmaiņas MK noteikumos Nr. 594, nav nepieciešams precizēt atbalsta saņēmēja loku (nozares).
Papildus jāņem vērā, ka Latvija līdz 2030. gadam noteikusi ikgadējo 0,8% enerģijas galapatēriņa ietaupījumu – no 2021. - 2030. gadam uzkrāts gala enerģijas ietaupījums 1,76 Mtoe (20 472,02 GWh). Atbalsta programmas ietvaros ar pieejamo finansējumu energoefektivitātes paaugstināšanai un pārejai uz atjaunojamiem energoresursiem, iespējams panākt primārās enerģijas patēriņa ietaupījumu aptuveni 466 GWh gadā, kas līdz 2030. gadam nodrošinātu uzkrāto enerģijas ietaupījumu 3 266 GWh apmērā, tādā veidā veicinot nacionāli noteikto mērķu sasniegšanu.
Savukārt atbilstoši Valsts zemes dienesta sniegtajiem datiem, esošais nedzīvojamo ēku nolietojums ir 41 %. Lielākajai daļai Latvijā esošo ēku ir augsts energoresursu patēriņš un tām ir būtiski zemākas siltumtehniskās īpašības nekā var nodrošināt ar šobrīd pieejamām tehnoloģijām. Vairums šo ēku tiks ekspluatētas vēl ievērojamu laika periodu, līdz ar to aktuāla ir šo ēku pakāpeniska atjaunošana, uzlabojot to energoefektivitāti (Latvijā kopumā ir 1 milj. nedzīvojamo ēku, kas ir 71,76 % no kopējo ēku skaita). Latvija noteikusi, ka līdz 2050. gadam nepieciešams atjaunot 21 822 nedzīvojamās ēkas. Līdz šim jau ir ieguldīti 150 milj. euro nedzīvojamo ēku atjaunošanā (kopumā atjaunojot ap 419 ēkām), tomēr kopējās nepieciešamās investīcijas ir vismaz 5,8 miljr. euro apmērā. Atbalsta programmas ietvaros nedzīvojamo ēku atjaunošanai pieejami 25,7 milj. euro, ar ko iespējams sniegt atbalstu ap 100 nedzīvojamām ēkām. Ieguldot atbalsta programmai pieejamos 25,7 milj. euro ēku atjaunošanā, katru gadu apkures rēķini samazinās par 1,29 milj. euro.
Atbilstoši 2021. gada pieejamai informācijai, enerģētikas sektors (neieskaitot transportu) radīja 37 % no kopējām SEG emisijām. Lielākais apakšsektors, kas rada SEG emisijas, ir elektroenerģijas un siltumenerģijas ražošana, kas radīja 14,2% no kopējām enerģētikas emisijām. Atbalsta programmas pirmās atlases kārtas ietvaros lielākā daļa pieteikumi tika apstiprināti atjaunojamās enerģijas projektiem uzņēmuma pašpatēriņa nodrošināšanai, un to potenciāli plānotais SEG emisiju samazinājums ik gadu ir 5251 tonnas CO2. Līdz ar to atbalsta programmas ietvaros plānots SEG emisiju samazinājums 11 498 CO2 ekvivalenta tonnas gadā.
Ņemot vērā šī brīža augstās energoresursu cenas un straujās to izmaksu svārstības, nepieciešams turpināt sniegt atbalstu komersantiem energoefektivitātes paaugstināšanai, atjaunojamo energoresursu tehnoloģiju ieviešanai, kā arī elektroauto iegādei.
Kā arī, lai nodrošinātu skaidru un nepārprotamu MK noteikumu Nr. 594 redakciju, nepieciešams veikt ne tikai tehniskus precizējumus, bet arī precizējumus atbilstoši Eiropas Komisijas sniegtajam viedoklim, papildus paredzot grozījumus, kas sniedz plašākas izvēles iespējas transportlīdzekļu klāstā.
Noteikumu projekts paredz šādas izmaiņas MK noteikumos Nr. 594:
1. Novirzīt finansējumu akciju sabiedrības "Attīstības finanšu institūcija Altum" (turpmāk – sabiedrība "Altum") aizdevumu kredītriska zaudējumu segšanai
Lai nodrošinātu samērīgas aizdevuma likmes, nepieciešams nodrošināt risku segumu sabiedrības "Altum" aizdevumiem. Līdz ar to, līdz šim sabiedrībai "Altum" administrēšanas un uzraudzības funkciju nodrošināšanai atvēlēto finansējumu 4 835 160 euro apmērā, nepieciešams daļēji (4 158 302 euro apmērā) novirzīt sabiedrības "Altum" aizdevumu kredītriska zaudējumu segšanai, sabiedrības "Altum" administrēšanas un uzraudzības funkciju nodrošināšanai nosakot finansējumu 676 858 euro apmērā.
2. Precizēt, ka maksimālais kapitāla atlaides apmērs tiek noteikts vienam vienotam uzņēmumam
Skaidrākai un nepārprotamai MK noteikumu Nr. 594 redakcijai, nepieciešams precizēt MK noteikumu Nr. 594 47. punktu, nosakot, ka, piešķirot aizdevumu vai paralēlo aizdevumu, kapitāla atlaides apmērs kopā ar kapitāla atlaižu kopsummu par kurām ir noslēgti aizdevuma vai paralēlā aizdevuma līgumi saistīto personu grupā nepārsniedz 1 500 000 euro, nepārsniedzot MK noteikumos Nr. 594 noteiktās pieļaujamās atbalsta intensitātes vai vienam vienotam uzņēmumam pieejamo de minimis limita apmēru.
3. Precizēt 2. pielikuma atsauci
MK noteikumos Nr. 594 ir noteikts, ka sabiedrība "Altum" organizētu trīs atlases kārtas atbilstoši noteiktajam finansējuma sadalījumam, t.i. pirmā atlases kārtā tiek pieņemti pieteikumi dalībai atbalsta programmā 8,58 milj. euro apmērā energoefektivitātes paaugstināšanas pasākumu īstenošanai, 15 milj. euro apmērā AER tehnoloģiju ieviešanas pasākumu īstenošanai, savukārt 1,66 milj. euro apmērā elektroauto iegādei - kopumā pirmās atlases kārtas ietvaros tiktu pieņemti pieteikumi dalībai atbalsta programmā 25,25 milj. euro apmērā. Ja pieteikumi dalībai atbalsta programmā tiek iesniegti mazākā apmērā nekā atlases ietvaros noteiktajiem pasākumiem pieejams finansējums, MK noteikumi Nr. 594 nosaka, ka finansējuma atlikums tiek pārcelts uz nākamo atlases kārtu. Tomēr, ņemot vērā, ka atbalstu veido kapitāla atlaide un aizdevums, nepieciešams noteikt, ka atlases kārtai noslēdzoties, finansējuma atlikums tiek pārcelts uz nākamo atlases kārtu vai novirzīts "Altum" aizdevumu kredītriska zaudējumu segšanai kopā ar Noteikumu projekta konsolidētās versijas 10.5. apakšpunktā noteikto finansējumu nepārsniedzot programmas rādītāju novērtējuma sagaidāmo paredzamo zaudējumu apmēru.
4. Precizēt MK noteikumu Nr. 594 27.6. apakšpunktu, uzskaitot kritērijus, kuri nevar būt attiecināmi uz komersantu atbalsta piešķiršanas brīdī
Norma precizēta atbilstoši Finanšu ministrijas un Centrālā finanšu un līgumu aģentūras skaidrojumam, kas pamatots ar Eiropas Komisijas norādīto, ka izslēgšanas kritēriji Atveseļošanas un noturības mehānisma ietvaros var tikt pārbaudīti tāpat kā nacionālajā Eiropas Savienības struktūrfondu regulējumā. Ņemot vērā minēto, Noteikumu projekts paredz Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES, Euratom) 2018/1046 (2018. gada 18. jūlijs) par finanšu noteikumiem, ko piemēro Savienības vispārējam budžetam, ar kuru groza Regulas (ES) Nr. 1296/2013, (ES) Nr. 1301/2013, (ES) Nr. 1303/2013, (ES) Nr. 1304/2013, (ES) Nr. 1309/2013, (ES) Nr. 1316/2013, (ES) Nr. 223/2014, (ES) Nr. 283/2014 un Lēmumu Nr. 541/2014/ES un atceļ Regulu (ES, Euratom) Nr. 966/2012 136. pantā minēto izslēgšanas nosacījumu aizstāšanu ar izslēgšanas nosacījumiem, kas noteikti Eiropas Savienības fondu 2021.—2027. gada plānošanas perioda vadības likuma 22. pantā.
Attiecīgi uz komersantu nav attiecināms jebkurš no šādiem gadījumiem:
1. komersants vai persona, kura ir komersanta valdes vai padomes loceklis vai prokūrists, vai persona, kura ir pilnvarota pārstāvēt komersantu ar filiāli saistītās darbībās, ar tādu prokurora priekšrakstu par sodu vai tiesas spriedumu, kas stājies spēkā un kļuvis neapstrīdams un nepārsūdzams, ir atzīta par vainīgu jebkurā no šādiem noziedzīgiem nodarījumiem:
1.1. noziedzīgas organizācijas izveidošana, vadīšana, iesaistīšanās tajā vai tās sastāvā ietilpstošā organizētā grupā vai citā noziedzīgā formējumā vai piedalīšanās šādas organizācijas izdarītos noziedzīgos nodarījumos;
1.2. kukuļņemšana, kukuļdošana, kukuļa piesavināšanās, starpniecība kukuļošanā, neatļauta labumu pieņemšana vai komerciāla uzpirkšana, prettiesiska labumu pieprasīšana, pieņemšana vai došana, tirgošanās ar ietekmi;
1.3. krāpšana, piesavināšanās vai noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšana;
1.4. izvairīšanās no nodokļu un tiem pielīdzināto maksājumu nomaksas;
1.5. terorisms, terorisma finansēšana, teroristu grupas izveide vai organizēšana, ceļošana terorisma nolūkā, terorisma attaisnošana, aicinājums uz terorismu, terorisma draudi vai personas vervēšana, apmācīšana un apmācīšanās terorismam;
1.6. cilvēku tirdzniecība;
2. komersants ar tādu attiecīgā jomā kompetentas institūcijas lēmumu, prokurora priekšrakstu par sodu vai tiesas spriedumu, kas stājies spēkā un kļuvis neapstrīdams un nepārsūdzams, ir atzīts par vainīgu un sodīts par pārkāpumu, kas izpaužas kā:
2.1. vienas vai vairāku personu nodarbināšana, ja tām nav nepieciešamās darba atļaujas vai ja tās nav tiesīgas uzturēties Eiropas Savienības dalībvalstī;
2.2. personas nodarbināšana bez rakstveidā noslēgta darba līguma;
3. komersants ar tādu attiecīgā jomā kompetentas institūcijas lēmumu vai tiesas spriedumu, kas stājies spēkā un kļuvis neapstrīdams un nepārsūdzams, ir atzīts par vainīgu konkurences tiesību pārkāpumā, kas izpaužas kā vertikālā vienošanās, kuras mērķis ir ierobežot pircēja iespēju noteikt tālākpārdošanas cenu, vai horizontālā karteļa vienošanās, izņemot gadījumu, kad attiecīgā institūcija, konstatējot konkurences tiesību pārkāpumu, par sadarbību iecietības programmas ietvaros komersantu ir atbrīvojusi no naudas soda vai naudas sodu samazinājusi;
4. tiek apturēta vai pārtraukta komersanta saimnieciskā darbība vai komersants tiek likvidēts.
Augstāk minēto izslēgšanas nosacījumu kontrole tiek veikta, tostarp pārbaudot attiecīgās personas sodāmību Sodu reģistrā saskaņā ar zemāk norādītajām normām:
| Personas dalības veids | Tiesību akts | Tiesību akta norma |
| Pārbaudāmā persona, pārbaudāmās personas valdes vai padomes loceklis, prokūrists vai persona, kura ir pilnvarota pārstāvēt pārbaudāmo personu darbībās, kas saistītas ar filiāli | Krimināllikums | 79.1 pants. Terorisms |
| 79.2 pants. Terorisma finansēšana | ||
| 79.3 pants. Teroristu grupa | ||
| 79.4 pants. Personas vervēšana, apmācīšana un apmācīšanās terorismam | ||
| 79.5 pants. Ceļošana terorisma nolūkā | ||
| 79.6 pants. Terorisma attaisnošana, aicinājums uz terorismu un terorisma draudi | ||
| 89.1 pants. Noziedzīga organizācija | ||
| 154.1 pants. Cilvēku tirdzniecība | ||
| 177. pants. Krāpšana | ||
| 179. pants. Piesavināšanās | ||
| 184.pants trešā daļa. Izspiešana organizētā grupā | ||
| 190.1 pants. Preču un vielu, kuru aprite ir aizliegta vai speciāli reglamentēta, pārvietošana pāri Latvijas Republikas valsts robežai | ||
| 195. pants. Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšana | ||
| 198. pants. Neatļauta labumu pieņemšana | ||
| 199. pants. Komerciālā uzpirkšana | ||
| 218. pants. Izvairīšanās no nodokļiem un tiem pielīdzināto maksājumu nomaksas | ||
| 320. pants. Kukuļņemšana | ||
| 321. pants. Kukuļa piesavināšanās | ||
| 323. pants. Kukuļdošana | ||
| 326. pants. Neatļauta piedalīšanās mantiskos darījumos | ||
| 326.1 pants. Tirgošanās ar ietekmi | ||
| 326.2 pants. Prettiesiska labumu pieprasīšana un pieņemšana | ||
| 326.3 pants. Prettiesiska labumu došana | ||
| Par nodokļiem un nodevām | 142. panta otrā daļa. Informatīvo deklarāciju iesniegšanas termiņu neievērošanu | |
| Pārbaudāmā persona | Konkurences likums | 11. panta pirmā daļa (tostarp jebkurš no minētās daļas punktiem), ja par vertikālo vienošanos, kuras mērķis ir ierobežot pircēja iespēju noteikt tālākpārdošanas cenu, vai horizontālā karteļa vienošanos kā izslēgšanas pamatu no iepirkuma procedūras Sodu reģistrā ir norādījusi Konkurences padome |
| Imigrācijas likums | 68.4 pants (1) Par vienas vai vairāku personu nodarbināšanu, ja attiecīgā persona ir tiesīga uzturēties Latvijas Republikā, bet tai nav piešķirtas tiesības uz nodarbinātību un to nepieciešamību nosaka šis likums. (2) Par vairāk nekā piecu personu nodarbināšanu, ja tās ir tiesīgas uzturēties Latvijas Republikā, bet tām nav piešķirtas tiesības uz nodarbinātību un to nepieciešamību nosaka šis likums. (3) Par vienas vai vairāku tādu personu (līdz piecām personām) nodarbināšanu, kuras nav tiesīgas uzturēties Latvijas Republikā. |
|
| Darba likums | 158. pants. Darba līguma nenoslēgšana rakstveida formā |
5. Noteikt, ka atbalstu piešķir citiem pasākumiem, ja tie nepieciešami energoefektivitātes paaugstināšanai un sasniegto rezultātu ilgtspējai
Šī brīža MK noteikumu Nr. 594 redakcijā tika noteikts, ka atbalstu piešķir arī citiem pasākumiem ja tie ir nepieciešami energoefektivitātes paaugstināšanai. Tomēr nepieciešams pievienot papildus piebildi, ka atbalstu piešķir arī pasākumiem, kas nodrošina sasniegto rezultātu ilgtspēju. Ar to tiek saprasti papildus pasākumi, kas nepieciešami pēc energoefektivitātes pasākumu veikšanas, lai nodrošinātu atbilstošu ēkas tehnisko stāvokli, vai darbi, kas nodrošina energoefektivitātes pasākumu ilgtspēju, piemēram, ja tiek veikti energoefektivitātes pasākumi bēniņos, tad, iespējams, jāveic arī bojātā jumta nomaiņa vai labošana, lai no energoefektivitātes pasākumu īstenošanas tiktu panākts rezultāts ilgtermiņā. Sabiedrība "Altum" nodrošinās, ka tiek ievēroti atbalstāmo darbību un izmaksu attiecināmības nosacījumi.
6. Nepārprotami definēt, ka atbalstu piešķir enerģijas ražošanai no AER, kas tiks izmantota nedzīvojamo ēku enerģijas patēriņa nodrošināšanai
Lai novērstu situāciju, kad MK noteikumu Nr. 594 ietvaros atbalstu vēlas saņemt iekārtu uzstādīšanai dzīvojamās mājās, MK noteikumus Nr. 594 nepieciešams papildināt ar 66.1 punktu, kas nosaka, ka atbalstu piešķir enerģijas ražošanai, kas tiks izmantota nedzīvojamo ēku enerģijas patēriņa nodrošināšanai. Ar nedzīvojamām ēkām tiek saprastas ēkas atbilstoši būvju klasifikācijas noteikumiem.
7. Noteikt, ka biogāzes tehnoloģiju iegāde un uzstādīšana nav atbalstāma obligātā iepirkuma komponentes (OIK) maksājuma saņēmējiem
Lai vēlreiz nesubsidētu OIK maksājuma saņēmējus biogāzes tehnoloģiju iegādē un uzstādīšanā, nepieciešams noteikt, ka, ja komersants saņem valsts atbalstu saskaņā ar Ministru kabineta 2020. gada 2. septembra noteikumiem Nr. 561 "Noteikumi par elektroenerģijas ražošanu, uzraudzību un cenu noteikšanu, ražojot elektroenerģiju koģenerācijā" un Ministru kabineta 2020. gada 2. septembra noteikumiem Nr. 560 "Noteikumi par elektroenerģijas ražošanu, izmantojot atjaunojamos energoresursus, kā arī par cenu noteikšanas kārtību un uzraudzību", komersants MK noteikumu Nr. 594 ietvaros nevar pretendēt uz atbalstu biogāzes tehnoloģiju iegādei un uzstādīšanai.
8. Precizēt nosacījumus elektroauto iegādei
Šī brīža MK noteikumu Nr. 594 redakcijas 98. punktā noteikts, ka sabiedrība "Altum" kapitāla atlaidi elektroauto iegādei piemēro, ja cits finansētājs komersanta vārdā:
1) izmantojis garantiju noteiktajam mērķim un īstenojis projektu saskaņā ar pieteikumā dalībai atbalsta programmā norādīto informāciju;
2) 60 dienu laikā no brīža, kad komersants kā transportlīdzekļa turētājs reģistrēts Transportlīdzekļu un to vadītāju valsts reģistrā, iesniedz pārskatu par nobraukumu gadā un iesniedzis nobraukuma pamatojošos dokumentus.
Tomēr ņemot vērā, ka atbalsta saņēmējs ir komersants nevis cits finansētājs, šie uzdevumi būtu jānosaka komersantam, savukārt citam finansētājām jānosaka, ka tas izmantojis garantiju MK noteikumu Nr. 594 noteiktajam mērķim.
Tāpat arī nepieciešams pagarināt garantijas pieteikuma iesniegšanas termiņu - šobrīd noteiktos četrus mēnešus. Ņemot vērā, ka elektroauto piegāde visbiežāk ir ilgāka par četriem mēnešiem, cita finansētāja garantijas pieteikuma iesniegšanas termiņš jānosaka tik garš, lai visos gadījumos nebūtu atsevišķi jāveic vēl papildus darbības, t.i. atbilstoši Noteikumu projekta 94. punktam - jālūdz sabiedrībai "Altum" termiņa pagarinājums vēl par četriem mēnešiem. Ņemot vērā iepriekš minēto garantijas pieteikuma iesniegšanas termiņu nepieciešams pagarināt no četriem uz astoņiem mēnešiem, ar iespēju to pagarināt vēl par četriem mēnešiem.
Ņemot vērā, ka elektroauto atbalsts tiek sniegts kombinētā finanšu instrumenta garantija ar kapitāla atlaidi veidā, papildus nepieciešams vienādot garantijas termiņu ar kapitāla atlaides piemērošanas maksimālo termiņu. Līdz ar to nepieciešams svītrot nosacījumu (MK noteikumu Nr. 594 39. punktu), kas noteica, ka sabiedrība "Altum" var pagarināt garantijas termiņu, nepārsniedzot 18 mēnešu termiņu, ja cits finansētājs komersanta vārdā iesniedzis sabiedrībā "Altum" attiecīgu pieteikumu. Ar šādu pieeju tiktu atvieglota garantiju piešķiršanas kārtība.
Tāpat arī šī brīža MK noteikumu Nr. 594 redakcijā noteikts, ka garantijas gada prēmijas likme ir 0,65 % gadā no garantijas saistību atlikuma. Tomēr nepieciešams precizēt MK noteikumu Nr. 594 84. punkta redakciju, nosakot, ka garantijas gada prēmijas likme ir 0,65 % gadā, ko piemēro kā vienreizēju komisiju no garantijas summas garantijas piešķiršanas brīdī, aprēķinot par pilnu garantijas termiņu. Izmaiņas nodrošinās administratīvā sloga samazināšanu programmas ieviešanā gan atbalsta saņēmēja, gan cita finansētāja pusē – par visu garantijas periodu sagatavojot vienu rēķini.
9. Paredzēt atbalstu N1 kategorijas transportlīdzekļu iegādei
Ņemot vērā nacionāli noteiktos sasniedzamos klimata mērķus, kā arī M1 kategorijas transportlīdzekļu ilgstošos piegādes laikus, kas var sasniegt pat 18 mēnešus, nepieciešams veikt grozījumus MK noteikumos Nr. 594, kas paredzētu atbalstu arī N1 kategorijas elektroauto iegādei.
Atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes 2018. gada 30. maija Regulai (ES) 2018/858 par mehānisko transportlīdzekļu un to piekabju, kā arī tādiem transportlīdzekļiem paredzētu sistēmu, sastāvdaļu un atsevišķu tehnisku vienību apstiprināšanu un tirgus uzraudzību un ar ko groza Regulas (EK) Nr. 715/2007 un (EK) Nr. 595/2009 un atceļ Direktīvu 2007/46/EK 4. pantam ir noteikts šāds kategoriju raksturojums:
1) M1 kategorijas transportlīdzekļiem papildus transportlīdzekļa vadītāja sēdvietai ir ne vairāk kā astoņas sēdvietas, nav vietas stāvošu pasažieru pārvadāšanai, kā arī sēdvietu skaits var būt ierobežots līdz vienai (t. i., transportlīdzekļa vadītāja) sēdvietai;
2) N kategorijā ietilpst transportlīdzekļi, kas projektēti un būvēti galvenokārt kravu pārvadāšanai:
- N1 kategorijas transportlīdzekļi, kuru maksimālā masa nepārsniedz 3,5 tonnas;
- N2 kategorijas transportlīdzekļi, kuru maksimālā masa pārsniedz 3,5 tonnas, bet nepārsniedz 12 tonnas;
- N3 kategorijas transportlīdzekļi, kuru maksimālā masa pārsniedz 12 tonnas.
Ņemot vērā, ka MK noteikumos Nr. 594 atbalstu transportlīdzekļu iegādei sniedz saskaņā ar Komisijas 2013. gada 18. decembra Regulu (ES) Nr. 1407/2013 par Līguma par Eiropas Savienības darbību 107. un 108. panta piemērošanu de minimis atbalstam (turpmāk – Komisijas regula Nr. 1407/2013), tajā skaitā Noteikumu projektā paredzētā N1 kategorijas transportlīdzekļu iegādei, tiek precizēti MK noteikumi Nr. 594, nodrošinot atbilstību Komisijas regulai Nr. 1407/2013, tajā skaitā Komisijas regulas Nr. 1407/2013 3. panta 2. un 3. punktā noteiktajam.
Saskaņā ar Noteikumu projekta 28.5. apakšpunktu atbalsts netiek paredzēts transporta nozarei (tajā skaitā kravu komercpārvadājumu autotransporta uzņēmumiem) atbilstoši Komisijas regulas Nr. 651/2014 2. panta 45. punktā noteiktajai definīcijai. Tāpat arī Noteikumu projekta 26.2. apakšpunkts nosaka, ka elektroauto iegādei uz atbalstu var pretendēt tikai eksportējošie apstrādes rūpniecības komersanti. Lai nodrošinātu atbilstību Komisijas regulai Nr. 1407/2013, vismaz divus gadus no brīža, kad komersants kā N1 kategorijas transportlīdzekļa turētājs reģistrēts Transportlīdzekļu un to vadītāju valsts reģistrā, transportlīdzekli neizmanto kravu komercpārvadājumu veikšanai un neiznomā citiem kravu komercpārvadājumu veikšanai.
Saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2020/1054, ar ko Regulu (EK) Nr. 561/2006 groza attiecībā uz minimālajām prasībām par maksimālajiem transportlīdzekļa ikdienas un iknedēļas vadīšanas laikiem, minimālajiem pārtraukumiem un ikdienas un iknedēļas atpūtas laikposmiem un ar ko Regulu (ES) Nr. 165/2014 groza attiecībā uz pozicionēšanu ar tahogrāfu palīdzību 1.panta 3.punktu “nekomerciāli pārvadājumi” nozīmē jebkurus autopārvadājumus, kas nav komercpārvadājumi vai pašpārvadājumi un par kuriem netiek saņemta tieša vai netieša samaksa, un kas tieši vai netieši nerada ieņēmumus transportlīdzekļa vadītājam vai citiem, un kuriem nav saiknes ar profesionālu vai komerciālu darbību.”. Piemēram, ja maizes cepējs piegādā savu saražoto preci līdz veikalam, tad šis pārvadājums tiek uzskatīts par pašpārvadājumu nevis komercpārvadājumu, ja par piegādi netiek piemērota atsevišķa maksa.
Tāpat arī apstrādes rūpniecības nozares uzņēmumam pieļaujams piešķirt de minimis atbalstu ar robežvērtību līdz 200 000 euro un de minimis atbalstu var izmantot N1 klases kravas transporta līdzekļa iegādei, pie nosacījuma, ka uzņēmums izmantos šo kravas transportlīdzekli, lai, piemēram, izvadātu tikai savu produkciju uz sev piederošiem veikaliem. Nav pieļaujams, ka, piemēram, apstrādes rūpniecības nozares uzņēmums ar de minimis atbalstu iegādāto transportlīdzekli iznomās citiem uzņēmumiem kravu komercpārvadājumu veikšanai.
Savukārt saskaņā ar Komisijas regulas Nr.1407/2013 preambulas 5.punktā minēto, par pārvadājumu pakalpojumu nebūtu uzskatāma tāda integrēta pakalpojuma sniegšana kā pārcelšanās pakalpojumi, pasta vai kurjera pakalpojumi vai atkritumu savākšanas vai pārstrādes pakalpojumi, ja pārvadājumi ir tikai viens no šā pakalpojuma elementiem.
Papildus tiek precizēta kapitāla atlaides saņemšanas nosacījumi N1 kategorijas elektroauto gadījumā. Ņemot vērā Komisijas regulas Nr. 1407/2013 nozaru ierobežojumus un transportlīdzekļa amortizācijas perioda ilgumu, saskaņā ar Eiropas Komisijas skaidrojumiem tiek precizēts Noteikumu projekta 82.4.apakšpunkts, nosakot termiņu, kādā ir jāievēro transportlīdzekļa izmantošanas ierobežojumi atbilstoši Komisijas regulai Nr. 1407/2013. T.i. vismaz piecus gadus no brīža, kad komersants kā N1 kategorijas transportlīdzekļa turētājs reģistrēts Transportlīdzekļu un to vadītāju valsts reģistrā, komersants transportlīdzekli neizmanto kravu komercpārvadājumu veikšanai un neiznomā citiem kravu komercpārvadājumu veikšanai. Monitoringa perioda ilgums noteikts, ņemot vērā transportlīdzekļu amortizācijas minimālo periodu, kas ir pieci gadi. Lai nodrošinātu šī nosacījuma izpildi un uzraudzību, komersants 60 dienu laikā gan pēc viena gada perioda, gan pēc piecu gadu perioda (no brīža, kad tas kā transportlīdzekļa turētājs reģistrēts Transportlīdzekļu un to vadītāju valsts reģistrā), iesniedz apliecinājumu, ka N1 kategorijas transportlīdzekli neizmanto kravu komercpārvadājumu veikšanai un neiznomā citiem kravu komercpārvadājumu veikšanai.
Garantija viena M1 kategorijas elektroauto iegādei sedz līdz 5 000 euro un līdz 10 000 euro viena N1 kategorijas elektroauto iegādei, nepārsniedzot 30 % no cita finansētāja līzinga saistību apmēra projekta attiecināmajām izmaksām. Pēc kapitāla atlaides izmaksāšanas garantija zaudē spēku. Garantijas termiņš ir 18 mēneši. Savukārt maksimāli pieļaujamā kapitāla atlaide viena M1 kategorijas elektroauto iegādei ir 5 000 euro, viena N1 kategorijas elektroauto - 10 000 euro, vienlaikus ievērojot MK noteikumu Nr. 594 48. punktā minētos ierobežojumus un nepārsniedzot piešķirtās garantijas apmēru.
10. Precizēt MK noteikumu Nr. 594 1. pielikuma "Projekta vērtēšanas kritēriji" 3. specifiskā kritērija robežvērtības un sasniedzamo punktu skaitu
Pēc šobrīd iesniegto pieteikumu (elektroauto iegādei) plānotajām sasniedzamajām vērtībām, kā arī MK noteikumos Nr. 594 noteiktajiem sasniedzamajiem mērķiem, nepieciešams pievienot papildus 1. pielikuma 3. specifiskā kritērija robežvērtības (tām nosakot arī saņemamo punktu skaitu). Ņemot vērā, ka iegādājoties elektroauto, iespējams pieprasīt mazāku kapitāla atlaides apmērs par maksimāli noteikto un nodrošināt lielāku nobraukumu par MK noteikumos Nr. 594 minimāli noteikto, komersants var nodrošināt ļoti augstas efektivitātes projektus. Līdz šim MK noteikumu Nr. 594 1. pielikuma 3. specifiskā kritērijā lielākais punktu skaits (6 punkti) tika sasniegts, ja ar kapitāla atlaidi 1000 euro plānotais siltumnīcefekta gāzu emisiju samazinājums (tCO2/gadā) bija 0,42 tCO2/gadā vai vairāk, tad līdz ar grozījumiem lielākais punktu skaits būs 10 punkti, 3. specifiskā kritērijā sasniedzot vērtību 0,62 tCO2/gadā vai vairāk.
11. Nodrošināt Eiropas Komisijas skaidrojumiem atbilstošu subsīdijas ekvivalenta aprēķinu
Subsīdijas ekvivalenta aprēķina kārtība noteikta, pamatojoties uz Eiropas Komisijas 2022. gada 11. oktobrī sniegto viedokli jautājumā, kura pamatā tika lūgts skaidrot, vai aizdevuma daļai, kas pārsniedz kapitāla atlaides apmēru, subsīdijas ekvivalenta aprēķinā jāņem vērā viss aizdevuma apmērs, tostarp tā kapitāla atlaides daļā, vai arī ņemams vērā ir tikai aizdevuma apmērs, kas pārsniedz kapitāla atlaides apmēru.
Eiropas Komisija norādīja, ka kārtība, kad kopējais subsīdijas ekvivalents tiek aprēķināts, summējot attiecīgās piešķirtā atbalsta daļas, kurā daļai, kas ir vienāda ar piešķirto kapitāla atlaidi, subsīdijas ekvivalents ir vienāds ar komersantam piešķirto kapitāla atlaides apmēru, un daļai, kas pārsniedz piešķirtās kapitāla atlaides apjomu, subsīdijas ekvivalentu aprēķina, par bāzi ņemot tikai attiecīgo kopējā aizdevuma daļu, kas pārsniedz kapitāla atlaides apmēru, ir atbilstoša Komisijas regulas Nr. 651/2014 5.panta 2.daļas b) un j) punktā norādītajām pārredzamām atbalsta kategorijām.
Savukārt, aprēķina kārtība, kad aizdevuma daļai, kas ir vienāda ar piešķirto kapitāla atlaidi, subsīdijas ekvivalents ir vienāds ar komersantam piešķirto kapitāla atlaides apmēru, ir pamatota ar Eiropas Komisijas 2022. gada 5. aprīlī sniegto viedokli, ka subsīdijas ekvivalents var būt arī visa aizdevuma summa, neatkarīgi no tā, vai kapitāla atlaide tiks piemērota pilnā apmērā.
Grozījumi, ko paredz Noteikumu projekts, neietekmē līdz šim iesniegtos pieteikumus dalībai atbalsta programmā, tāpat arī neuzliek kādus papildus pienākumus, vai tieši otrādi - atvieglojumus.
1.4. Izvērtējumi/pētījumi, kas pamato TA nepieciešamību
1.5. Pēcpārbaudes (ex-post) izvērtējums
1.6. Cita informācija
-
2.1. Sabiedrības grupas, kuras tiesiskais regulējums ietekmē, vai varētu ietekmēt
- visi uzņēmumi
2.2. Tiesiskā regulējuma ietekme uz tautsaimniecību
2.3. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums
2.4. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums
4.2. Cita informācija
5.1. Saistības pret Eiropas Savienību
5.2. Citas starptautiskās saistības
5.3. Cita informācija
5.4. 1. tabula. Tiesību akta projekta atbilstība ES tiesību aktiem
6.1. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas
6.2. Sabiedrības līdzdalības organizēšanas veidi
6.3. Sabiedrības līdzdalības rezultāti
6.4. Cita informācija
7.1. Projekta izpildē iesaistītās institūcijas
- "Attīstības finanšu institūcija Altum" AS