Anotācija

Atbilstoši Ministru prezidentes 2025. gada 5. marta rīkojumam Nr. 2025/1.2.1.-77 “Par Stratēģisko koordinācijas darba grupu” tika izstrādāts informatīvais ziņojums, kura mērķis bija piedāvāt konceptuālus risinājumus aizsardzības un drošības finansējuma palielināšanai. Darba grupas ietvaros tika izskatīti jautājumi, kas skar NBS vajadzību spēju attīstībai, aizsardzības un drošības finansējuma palielinājuma scenārijus, risinājumus drošības finansējuma pārstrukturēšanai, vietējās un ārzemju aizsardzības industrijas iesaistei piegāžu ķēdēs un ražošanas veicināšanai Latvijā, kā arī potenciālie risinājumi administratīvā sloga mazināšanai un pārskatīta administratīvo procedūru atbilstību aizsardzības industrijas uzņēmumu darbības veidošanai un ienākšanai Latvijā.
Nosakot papildu spēju vajadzības, Aizsardzības ministrija sadarbībā ar NBS ir noteikuši tās spēju jomas, kuras būtu attīstāmas īstermiņā un vidējā termiņā, par ko tika runāts ziņojumā. Kā ārkārtīgi steidzamas aizsardzības spējas un prioritārie attīstības virzieni ir noteikti: kaujas spējīgas divīzijas “Ziemeļi” izveide, sauszemes spēku mehanizētās kājnieku brigādes attīstība, pretgaisa aizsardzība un sabiedroto spēku uzņemšanas spēju attīstība un kaujas atbalsta spējas.
Atbilstoši NBS vajadzībām, lai nodrošinātu spēju ieviešanu, vidējā termiņā nepieciešams  vismaz 5% no iekšzemes kopprodukta (turpmāk – IKP).  Aizsardzības ministrijas izdevumi jau šobrīd ir 3,68% no IKP un saskaņā ar Ministru kabineta 13.05.2025. protokola Nr.19 50.§ 2. punktu, ir noteikts, ka valsts aizsardzības un drošības vajadzībām, NATO spēju mērķu sasniegšanai, kā arī militārajam atbalstam Ukrainai Ministru Kabinets sākot ar 2026. gadu plāno virzīties uz izdevumiem 5% apmērā no IKP.
Īstenojot Valdības rīcības plāna Deklarācijas par Evikas Siliņas vadītā Ministru kabineta iecerēto darbību sadaļā “Droša Latvija” dotos uzdevumus, ārlietu resors strādā ar drošību sekmējošiem pasākumiem ANO, NATO, ES, kā arī citās organizācijās un divpusēji ar ārvalstu partneriem. Darbs aptver, piemēram, hibrīdā apdraudējuma izpausmes, t.sk. dezinformāciju, politisko spiedienu (sankcijas), kā arī sabiedroto militāro klātbūtni Latvijā. Ņemot vērā ārlietu dienesta lomu krīzes situācijā, gan nodrošinot sabiedroto atbalstu, gan uzturot saikni ar Latvijas valstspiedrīgajiem ārvalstīs, būtiski ir sekmēt ārlietu resora noturību. Ārlietu ministrijas un diplomātisko un konsulāro pārstāvniecību telpas ir instruments, lai īstenotu valdības deklarācijā izvirzītos uzdevumus un Ministru kabineta apstiprinātās Ārlietu ministrijas funkcijas, tajā skaitā, strādājot ar nacionālās drošības stiprināšanai būtiskiem jautājumiem.

Ministru kabineta 2025. gada 13. maija sēdes protokola Nr.19 50.§ “Informatīvais ziņojums “Plāns efektīvai aizsardzības un drošības finansējuma palielināšanai”” 5.punkts, kas paredz “Aizsardzības ministrijai sadarbībā ar Finanšu ministriju un Iekšlietu ministriju līdz 2025. gada 1. augustam sagatavot un aizsardzības ministram iesniegt izskatīšanai Ministru kabinetā likumprojektu par Aizsardzības un drošības fonda izveidi.”. Likumprojekts nosaka Fonda izveides, finansēšanas, pārvaldības un līdzekļu izmantošanas kārtību. Fondā noteiktie finanšu līdzekļi – ir finanšu līdzekļi, kuri tiks piešķirti papildus likumā par valsts budžetu kārtējam gadam un vidējā termiņa budžeta ietvaru (turpmāk – valsts budžeta likumā) paredzētajiem finanšu līdzekļiem nozaru ministrijā, atbilstoši Ministru kabineta akceptam.
Fonda finanšu līdzekļi neaizstāj un nemaina aizsardzības nozares finansējuma plānošanas, piešķiršanas un izlietojuma principus. Aizsardzības politikas un NBS valsts aizsardzības spēju attīstības finansējuma pamatu veidoja un turpmāk veidos vidēja termiņa budžeta ietvarā un gadskārtējā valsts budžeta ietvarā paredzētais finansējums.
Saskaņā ar NATO aizsardzības plānošanas procesu, Aizsardzības ministrija šobrīd ir vienīgā valsts pārvaldes institūcija, kas sagatavo attīstības plānus ilgtermiņā jeb 12 gadiem. Šāda pieeja tiek īstenota, ņemot vērā, ka vidējais aizsardzības spēju ieviešanas termiņš ir līdz 10 gadiem, kam šī perioda laikā nepieciešams nodrošināt konstantu finanšu plūsmu uzņemoties ilgtermiņa saistības. Līdz ar to ilgtermiņa plānošanas process tiek balstīts uz Valsts aizsardzības finansēšanas likumā noteikto finansējuma apjomu procentos, prognozējot aizsardzības budžetu pamatojoties uz Finanšu ministrijas vidējā termiņa IKP izaugsmes tempiem un Ekonomikas ministrijas ilgtermiņa IKP izaugsmes prognozēm. Līdz ar to, veidojot Aizsardzības un drošības fonda likumu, tiek plānots veikt grozījumus arī Valsts aizsardzības finansēšanas likumā, kas primāri noteiks turpmāko aizsardzības finansēšanas apmēru no IKP, ļaujot īstenot nepārtrauktu spēju attīstības plānošanu ilgtermiņā. Savukārt Valsts Aizsardzības un drošības fonda likums kalpos par daļu no īstermiņa un vidējā termiņa spēju attīstības plānošanas finanšu mehānismiem tiem projektiem, kuriem finansējums ir pietrūcis vai mainoties operacionālajai vajadzībai nav iekļauts NBS attīstības plānā. Likumprojekta 2. pants nosaka Fonda finansējuma avotus. Fonda finanšu līdzekļus veidos papildu valsts budžeta līdzekļi (dotācija no vispārējiem ieņēmumiem), kā arī tie valsts budžeta līdzekļi, kas piešķirti kā dotācija no vispārējiem ieņēmumiem saskaņā ar valsts izņēmuma klauzulu atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes 2024. gada 29. aprīļa Regulas (ES) 2024/1263 par ekonomikas politikas efektīvu koordināciju un budžeta daudzpusēju uzraudzību un ar ko atceļ Padomes Regulu (EK) Nr. 1466/97 26. pantam, ja kādi no Fonda finanšu līdzekļu izmantošanas virzieniem atbilst valsts izņēmuma klauzulas nosacījumiem, fizisko un juridisko personu ziedojumi, ārvalstu finanšu palīdzība (ja tie piešķirti Fonda mērķu sasniegšanai atbilstoši finanšu līdzekļu izlietošanas virzieniem) un citi ieņēmumu avoti saskaņā ar Saeimas vai Ministru kabineta lēmumiem. Likumprojekta 3. pants regulē Fonda finanšu līdzekļu plānošanu. Minētie finanšu līdzekļi, kuru resurss ir dotācija no vispārējiem ieņēmumiem, tiks plānoti budžeta resora "74. Gadskārtējā valsts budžeta izpildes procesā pārdalāmais finansējums" (turpmāk - 74. resors) atsevišķā budžeta programmā, ārvalstu finanšu palīdzības līdzekļi tiek plānoti atbildīgās ministrijas budžetā. Savukārt fizisko un juridisko personu ziedojumi netiek plānoti valsts budžeta likumā – ziedojumu izlietošanai atbilstoši mērķiem tiek sagatavota tāme atbilstoši normatīvajos aktos noteiktajai kārtībai. Tāpat likumprojekta 3. pants paredz, ka 74. resora atsevišķajā budžeta programmā, kā arī atbildīgo ministriju atbilstošajās budžeta programmās iepriekšējā saimnieciskajā gadā neizlietotos asignējumus atbildīgās ministrijas ir tiesīgas pieprasīt no valsts budžeta programmas “Apropriācijas rezerve” budžeta atbilstoši finanšu vadības jomas normatīvajiem aktiem.
Katrā gadījumā, kad tiks virzīta Fondu finanšu līdzekļu pārdale attiecīgajai ministrijai ar mērķi piešķirt šos līdzekļus saimnieciskās darbības veicējiem, tas tiks virzīts normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā, sagatavojot attiecīgo Ministru kabineta rīkojumu, kurā tiks ietverti arī komercdarbības atbalsta piešķiršanas nosacījumi (ja attiecināms).
Likumprojekta 4. pants definē Fonda finanšu līdzekļu izmantošanas virzienus. Paredzēts, ka Fonda finanšu līdzekļi tiks izmantoti: 1) Nacionālo bruņoto spēku attīstībai, lai īstenotu valsts aizsardzības un NATO spēju attīstības mērķus; 2) Aizsardzības industrijas projektiem, lai nodrošinātu Nacionālo bruņoto spēku spēju stiprināšanu un attīstītu tautsaimniecības spējas militārās nozīmes produktu ražošanai, ja ir attiecīgs Ekonomikas ministrijas priekšlikums par Valsts aizsardzības un drošības fonda līdzekļu izmantošanu, tai skaitā militārās nozīmes un divējādā lietojuma aizsardzības industrijas projektiem, nodrošinot projektu ekonomisko dzīvotspēju, kā arī aizsardzības industrijas attīstības atbalsta instrumentiem, t.sk. ieguldījumiem finanšu instrumentos aizsardzības industrijas projektu attīstībai ar augstu komercializācijas potenciālu; 3) visaptverošas valsts aizsardzības stiprināšanai, attīstot civilo aizsardzību, krīzes vadības sistēmu, iekšējo un ārējo drošību, kiberdrošību un valsts robežas drošību; 4) militārās mobilitātes un divējāda lietojuma infrastruktūras projektiem, t.sk., kas saistīti ar Iekšlietu ministrijas piedāvātajiem pasākumiem mobilitātes/pretmobilitātes (tajā skaitā droni un to sistēmas), kritiskās infrastruktūras aizsardzības, ārējās robežas drošības un kiberdrošības jomā; 5) militārajam atbalstam Ukrainai; 6) Ārlietu ministrijas un diplomātisko un konsulāro pārstāvniecību fiziskās informācijas un drošības sistēmu darbības uzturēšanai, nodrošināšanai, uzlabošanai un darbības atjaunošanai; 7) Civilās aizsardzības un katastrofu pārvaldībai.
Likumprojekta 5. pants nosaka Fonda finanšu līdzekļu pārvaldību un uzraudzību.
5. panta 1. daļa paredz, ka Aizsardzības ministrija sadarbībā ar Ekonomikas ministriju, Iekšlietu ministriju, Ārlietu ministriju un Satiksmes ministriju reizi gadā izstrādā priekšlikumus par Fonda plānoto līdzekļu izmantošanu nākamajiem trim gadiem. Fonda plānoto līdzekļu apkopojumu par pieņemtajiem lēmumiem un priekšlikumiem izstrādā un iesniedz Ministru kabinetā reizi gadā vienlaicīgi ar valsts budžeta prioritāro pasākumu priekšlikumu izstrādi un iesniegšanu Finanšu ministrijā atbilstoši Likumprojekta “Par valsts budžetu un budžeta ietvaru” sagatavošanas grafikam. 5. panta 2. daļa paredz, ka atbildīgajām ministrijām būs jānodrošina, ka Fonda finanšu līdzekļi tiek izlietoti atbilstoši likumprojekta 4. pantā noteiktajiem virzieniem, ievērojot nosacījumus saskaņā ar kuriem Fondam piešķirti finanšu līdzekļi. Informāciju par Fonda līdzekļu izlietojumu atbildīgās ministrijas iekļaus ikgadējā publiskajā pārskatā. Aizsardzības ministrija sadarbībā ar Finanšu ministriju, Ekonomikas ministriju, Iekšlietu ministriju, Ārlietu ministriju, Satiksmes ministriju un citām atbildīgajām ministrijām nodrošinās ikgadējā pārskata publicēšanu oficiālajā tīmekļvietnē. 5.  panta 3. daļa paredz, ka Ministru kabinets var izdot instrukciju, kas nosaka Fonda finanšu līdzekļu piešķiršanas un izlietošanas kārtību un informēšanas kārtību par sasniegtajiem rezultātiem. Likumprojekta 5. pantā paredzētā mērķtiecīgā informācijas apkopošana un izplatīšana par aizsardzībai un drošībai piešķirto papildu finansējumu un tā lietderīgu izlietojumu veicinās valdības prioritāšu labāku izpratni un caurskatāmību sabiedrībā, kā arī vispārējo uzticību valsts pārvaldei.