Anotācija

Aktuālos procesus Latvijas izglītības sistēmā raksturo pāreja uz mūsdienu prasībām atbilstošu, kvalitatīvu un iekļaujošu izglītību, kas pieejama ikvienam[1]. Lai to nodrošinātu, nepieciešams gan valsts, gan izglītības iestādes un tā dibinātāja līmenī turpināt pilnveidot ar izglītības kvalitātes nodrošināšanu saistītos procesus.
Redzējums par sistēmu izglītības kvalitātes nodrošināšanai (quality assurance) nostiprināts Izglītības likuma 2021.gada grozījumos: 4.¹ pants: Valsts sistēma izglītības kvalitātes nodrošināšanai - (1) Valsts sistēma izglītības kvalitātes nodrošināšanai ir sistematizēts politikas, vadlīniju, procedūru, darbību un resursu kopums, lai plānotu, sasniegtu, uzturētu, uzraudzītu un pastāvīgi pilnveidotu izglītības kvalitāti. (2) Valsts veido sistēmu izglītības kvalitātes nodrošināšanai un nosaka izglītības iestāžu, to dibinātāju, valsts un pašvaldību iestāžu tiesības un pienākumus, kā arī atbildību par izglītības kvalitāti. Izglītības iestādes dibinātājs un izglītības procesa īstenotājs nodrošina izglītības kvalitāti izglītības iestādē [2].
Izglītības kvalitātes nodrošināšana ietver dažādas darbības, tostarp novērtēšanu un kvalitātes kontroli, kas paredzētas, lai izsekotu un novērstu trūkumus, optimizētu ieguldījumus un procesus, lai nodrošinātu, ka pastāvīgi tiek apmierinātas arvien pieaugošās izglītojamo vajadzības un prasības. Bet strauji mainīgajā pasaulē ir jāpievēršas kvalitātes nodrošināšanai, neliekot galveno uzsvaru uz kvalitātes kontroli, jo globalizācijas dēļ izmaiņas resursu veidos, procesos un prasmēs rada nepārtrauktu tiekšanos pēc labākās kvalitātes vadības pieejas.
Kvalitātes trīsstūris izglītības kvalitātes nodrošināšanas pieejā ietver trīs galvenās kvalitātes nodrošināšanas funkcijas to sinerģijā: (1) kvalitātes definēšana, (2) kvalitātes mērīšana un monitorings un (3) kvalitātes uzlabošana.
Eiropas Savienības fondu 2014.-2020.gada plānošanas perioda Eiropas Sociālā fonda projekta Nr. 8.3.6.2/17/I/001 „Izglītības kvalitātes monitoringa sistēmas izveide un īstenošana” (turpmāk – 8.3.6.2.pasākuma projekts) ietvaros izveidota izglītības kvalitātes koncepcija.
Izglītības kvalitātes koncepcija attiecināma uz visiem izglītības līmeņiem - valsts, izglītības iestādes un dibinātāja līmenī, kur:
1) Ministrija vada izglītības attīstības pamatnostādnēs noteiktās vienotās valsts politikas un attīstības stratēģijas izglītībā īstenošanu, koordinējot to ar citām izglītības procesā iesaistītajām institūcijām;
2) Pašvaldība, saskaņā ar izglītības attīstības pamatnostādnēs noteiktajiem mērķiem izstrādā izglītības attīstības stratēģiju, sniedz atbalstu izglītības iestāžu darbības kvalitātes nodrošināšanai, apkopo un analizē informāciju par izglītības (izņemot augstāko izglītību) kvalitāti savā teritorijā;
3) Izglītības iestādes,  saskaņā ar izglītības attīstības pamatnostādnēs noteiktajiem mērķiem īsteno mūsdienīgu, kvalitatīvu un uz darba tirgū augsti novērtētu prasmju attīstīšanu orientētu izglītības piedāvājumu.
Koncepcijā izglītības kvalitāti (1) nosaka četras kategorijas:
1) Atbilstība mērķiem, kas ietver izglītojamo un visas sabiedrības vajadzībām atbilstošus izglītības rezultātus: attīstītas kompetences, spēju iesaistīties darba tirgū un dažādu sabiedrības grupu iekļaušanu;
2) Kvalitatīvas mācības, kas raksturo mācību procesu un pedagogus, kuriem ir vistiešākā ietekme uz izglītības rezultātu sasniegšanu;
3) Iekļaujoša vide, kas veicina izglītojamo un pedagogu motivāciju, nodrošinot fizisku un emocionālu drošību;
4) Laba pārvaldība, kas nodrošina efektīvus procesus, lai veicinātu iekļaujošu vidi, atbalstītu izglītojamos un pedagogus mācību procesā [3].
Šajā pieejā izglītības kvalitāte ir saistīta ar izvirzīto mērķu sasniegšanu - vai iegūtā izglītība ļauj sasniegt izglītojamo personīgos un sabiedrības mērķus.
Kvalitātes mērīšana (2), monitorings izglītības kontekstā ietver:
· regulāru datu vākšanu un uzglabāšanu (piemēram, valsts līmenī - Valsts izglītības informācijas sistēma, Centrālās statistikas pārvaldes datu kopas, starptautiski salīdzinošie pētījumi; izglītības iestādes līmenī – mācību analītikas (learning analytics) dati);
· rīkus/instrumentus izglītības kvalitātes mērīšanai aspektos, kur mērīšana ir kompleksa (piemēram, izglītojamo sniegums, labbūtība u.c.);
· rīkus/instrumentus datu analīzei un vizualizācijai (piemēram, skolu tīkla efektivitātes rīks, augstākās izglītības absolventu monitoringa rīks u.c.);
· izglītības kvalitātes mērīšanas un monitoringa procesus (izglītības iestāžu akreditācija u.c.);
· pētījumi, izvērtējumi, kas sniedz pārskatu par izglītības kvalitātes nodrošināšanas aspektiem;
· ziņojumus, pārskatus, kas sniedz informāciju par aktuālo situāciju un risināmiem jautājumiem attiecībā uz izglītības kvalitāti.
Izglītības kvalitātes mērīšana un monitorings balstās uz un izriet no izglītības kvalitātes definēšanas, proti, izglītības kvalitāte tiek mērīta un monitorēta pret noteiktu izpratni/vienošanos par izglītības kvalitāti, standartiem, prasībām, kritērijiem u.c., kas noteikti normatīvajos dokumentos, un mērķiem un mērķu rezultatīvajiem rādītājiem, kas noteikti nozaru politikas plānošanas un izglītības iestādes, tās dibinātāja attīstības dokumentos.
Izglītības kvalitātes monitorings nepieciešams, lai varētu pieņemt pierādījumos balstītus lēmumus un tādējādi veicinātu izglītības kvalitātes attīstību. Lai to nodrošinātu nepieciešama visu monitoringa procesu savstarpēja sasaiste un to pārraudzība. Lēmumu pieņēmēji jānodrošina ar objektīvu esošās situācijas atspoguļojumu, kas balstīta kvalitatīvu un ticamu datu analīzē, izslēdzot iespējamās kļūdas datu interpretācijā. Turklāt datu analīzes rezultātā iegūtajai informācijai jākalpo par pamatu snieguma un progresa novērtēšanai attiecībā pret noteiktiem mērķiem, sagaidāmiem rezultātiem.
Kvalitātes uzlabošana balstās uz un izriet no izglītības kvalitātes mērīšanas un monitorēšanas. Kvalitātes uzlabošana (3) izglītības kontekstā ietver:
· pētījumos, pierādījumos balstītas rekomendācijas snieguma uzlabošanai izglītības iestādes, indivīdu (izglītojamais, pedagogi, vadība) līmenī (piemēram, akreditācijas rekomendācijas, secinājumus par attīstāmām kompetencēm vadītāju vērtēšanā) un  valsts līmenī (piemēram, priekšlikumu un rekomendācijas rīcībpolitikas pilnveidei);
· rekomendāciju iestrādi konkrētās procedūrās, procesos, politikās (piemēram, iestādes darbības plāns, iestādes attīstības plāns u.c.), un šo rekomendāciju īstenošanu.
Kvalitatīva datu vākšana ir neatņemama labi funkcionējošas monitoringa sistēmas daļa, kas nodrošina rādītāju aprēķināšanu un izglītības sistēmā iesaistīto pušu snieguma novērtēšanu. Šobrīd dati par Latvijas izglītību turpina būt izkaisīti pa dažādām informācijas sistēmām, piemēram - Valsts izglītības informācijas sistēmu (turpmāk - VIIS), e-studiju sistēmām (piemēram, Moodle), Nacionālajā zinātniskās darbības informācijas sistēmu un citām. Būtiski atzīmēt, ka izglītības sektorā izmantotajām publiskajām informācijas sistēmām ir jāattīsta analītiskās funkcijas, lai minimizētu situācijas, kad dati ir jāeksportē apstrādei citā programmatūrā vai rīkā.
Datu vākšanai un uzglabāšanai vienotā  sistēmas līmenī jau savienoti:
· Valsts izglītības informācijas sistēma (VIIS), kuru pārvalda IZM, un VIIS ir pašreizējā datu vākšanas un uzglabāšanas procesa pamatā, kuras mērķis ir sniegt visām izglītības sektorā iesaistītajām pusēm informāciju, kas veicinātu lēmumu pieņemšanu ikdienā un izglītības kvalitātes un efektivitātes novērtēšanu. VIIS uzglabātie dati tiek saņemti no dažādiem avotiem: piemēram, tos VIIS ievadot izglītības iestādēm, IKVD, VISC, pašvaldībām vai arī automātiskā režīmā tos saņemot no citām informācijas sistēmām. IZM, AIC, IKVD, pašvaldības un izglītības iestādes ir atbildīgas par datu ievadīšanu VIIS. Tie tiek ievadīti dažādos veidos, piemēram, izglītības iestādes ievada informāciju ekrānformās, bet informācija no Valsts pārbaudījumu informācijas sistēmas, Iedzīvotāju reģistra un citām sistēmām tiek pārsūtīta datu apmaiņas ceļā (MK Nr. 276). IZM nodrošina valsts statistikas datu ieguvi par vispārējo pamata un vidējo izglītību, kā arī interešu izglītību un profesionālo ievirzi sportā, par pamatu izmantojot izglītības iestāžu ievadītos datus VIIS. Arī valsts statistikas nodrošināšanai CSP par profesionālo pamata un vidējo izglītību un augstāko izglītību IZM sniedz datus no VIIS. Ar izglītības jomu saistītie operatīvie un valsts statistikas dati, kā arī publiski pieejamie monitoringa rīki un datu vizualizācijas tiek publicēti VIIS publiskajā portālā, kur tiem ir pieeja katram interesentam
· Centrālā statistikas pārvalde (turpmāk - CSP) – apkopo IZM un citu organizāciju iesniegto statistikas informāciju un nodrošina statistikas pieejamību publiskās datu bāzēs; īsteno nacionālus un Eurostat apsekojumus, t. sk. par pieaugušo dalību izglītībā (piem., ES Darbspēka apsekojums (Labour Force Survey, EU-LFS)); sagatavo Latvijas izglītības statistikas datus (raw data) un iesniedz starptautiskajām un reģionālajām organizācijām (UNESCO, OECD, Eurostat), kur šo organizāciju analītiķi sagatavo starptautiski salīdzināmus rādītājus, izmantojamus izglītības sistēmu snieguma monitoringam;
· Starptautiskie salīdzinošie pētījumi, kuros Latvija uzsāka dalību jau 90-to gadu beigās, tiek īstenoti ciklos un Latvija aktuāli piedalās liela mēroga starptautiskās prasmju aptaujās (dalība OECD PISA); prasmju aptaujas un pētījumos, kas galvenokārt notiek obligātās izglītības posmā – tiek mērītas un starptautiski salīdzinātas sākumskolas izglītojamo prasmes matemātikā, dabaszinātnēs un lasītprasmē (IEA TIMSS, IEA PIRLS), izglītojamo lasīšanas, matemātikas, dabaszinātņu, finanšu pratības u.c. kompetences pamatizglītības posma noslēgumā (OECD PISA),  pamatizglītības otrā posma izglītojamo pilsoniskās zināšanas un kompetences (IEA ICCS) un pieaugušo kompetences pētījumā OECD PIAAC. Starptautisko pētījumu ciklu ietvaros tiek salīdzinātas arī mācību vide un pedagogu un skolvadības darbība pamatizglītības otrajā posmā (OECD TALIS). Visi nosauktie starptautiskie izglītības pētījumi  kalpo par datu avotiem dažādu nacionālu, reģionālu un starptautisku izglītības stratēģiju īstenošanas progresa monitoringam.
Arī visu līmeņu izglītības iestādēm ir iespēja un pieredze vākt un uzkrāt datus gan par izglītojamo sasniegumiem, to labizjūtu un ikdienas izglītības nodrošināšanas procesiem – piemēram,
· vispārējās izglītības iestādes ar zināmu cikliskumu veic 360 grādu aptaujas, iesaistot izglītības iestādes vadību, pedagogus, atbalsta personālu, izglītojamo un vecākus);
· profesionālās izglītības iestādēs regulāri tiek veiktas aptaujas par absolventu apmierinātību ar studiju programmu saturu un apgūto specializēto priekšmetu noderību darba tirgum;
· augstākās izglītības iestādes (lielākajā skaitā gadījumu) veic regulāras studējošo aptaujas gan par atsevišķiem studiju kursiem – to saturu un mācībspēka sagatavotību, studiju kursa kvalitāti, abiturientu aptaujas un absolventu aptaujas, kā arī darba devēju aptaujas par augstskolu absolventu sagatavotību darba tirgum.

8.3.6.2 pasākuma projekta ietvaros gan jauniem, gan salīdzināmiem datiem īstenoti 9 izglītības kvalitāti raksturojoši pētījumi, kuru rezultātā izveidoti prototipi turpmāk digitalizētiem 5 izglītības kvalitātes monitoringa rīkiem  - (1) Skolu efektivitātes monitoringa rīks, (2) Risku identificēšanas rīks, (3) Augstākās izglītības absolventu monitoringa rīks, (4) Profesionālās izglītības absolventu monitoringa rīks, (5) Pedagogu pieprasījuma un piedāvājuma prognozēšanas rīks, bet sestajam izglītības kvalitātes monitoringa rīkam - (6) Izglītības turpināšanas rīkam  izveidots prototips turpmākai integrācijai VIIS.
8.3.6.2 pasākuma projekta ietvaros sagatavotais Izglītības kvalitātes monitoringa sistēmas (IKMS) apraksts veido uzstādījumu pārvaldības sistēmai izglītības kvalitātes nodrošināšanai Latvijā, kas turpmāk nostiprināms ar Ministru kabineta noteikumiem par prasībām sistēmiskai izglītības kvalitātes nodrošināšanai, jo nepieciešams izstrādāt vienotu normatīvo regulējumu par izglītības kvalitātes monitoringa sistēmas darbību.

Šobrīd norāde uz nepieciešamību veidot vienotu valsts sistēmu izglītības kvalitātes nodrošināšanai ir iekļauta Izglītības likuma 4.1 pantā[4], kur noteikts, ka “Valsts sistēma izglītības kvalitātes nodrošināšanai ir sistematizēts politikas, vadlīniju, procedūru, darbību un resursu kopums, lai plānotu, sasniegtu, uzturētu, uzraudzītu un pastāvīgi pilnveidotu izglītības kvalitāti. Valsts veido sistēmu izglītības kvalitātes nodrošināšanai un nosaka izglītības iestāžu, to dibinātāju, valsts un pašvaldību iestāžu tiesības un pienākumus, kā arī atbildību par izglītības kvalitāti.” Pamatojoties uz minēto, apstiprināšanai 2023.gadā izstrādāti Ministru kabineta noteikumu projekti par valsts sistēmu izglītības kvalitātes nodrošināšanai un izglītības kvalitātes monitoringam, nosakot Izglītības likumā minēto iesaistīto pušu tiesības un pienākumus, kā arī monitoringa rīku un rādītāju izmantošanas kārtību izglītības kvalitātes analīzei visās izglītības pakāpēs. Tāpat normatīvajā regulējumā plānots noteikt izglītības datu ievākšanas regularitāti, atbildīgās puses un datu izmantošanas principus. Ir aktuāli arī izdarīt grozījumus esošajos Ministru kabineta noteikumos, kas regulē izglītības iestāžu reģistrāciju, izglītības programmu licencēšanu, izglītības iestāžu akreditāciju, ilgstošu neattaisnotu kavējumu fiksēšanas un novēršanas procesu, lai dažādus pašreizējos izglītības kvalitātes novērtēšanas un monitoringa procesus iekļautu vienotā sistēmā.

IKMS analītikas rīki, kas attīstīti 8.3.6.2 pasākuma projekta finansējumā, kā daļa no valsts veidotas sistēmas izglītības kvalitātes nodrošināšanai, datu analītikai veido tikai daļēju pārklājumu pa izglītības līmeņiem un veidiem:
• Skolu tīkla efektivitātes rīks (turpmāk  - SEMR) sniedz informatīvi analītisku atbalstu   lēmumu pieņemšanā vispārējās izglītības līmenī (valsts institūcijām, dibinātājiem un izglītības iestādēm), lai novērtētu finanšu ieguldījumu atdevi pret izglītības kvalitāti, apkopojot datus par izglītības iestāžu kvalitāti raksturojošajiem  rādītājiem rādītājiem (izstrādāts projektā “VIIS attīstība – izglītības monitoringa sistēma” (Nr. 2.2.1.1/17/I/019).
• Risku identificēšanas rīks (turpmāk - RIR) sniedz informatīvi analītisku atbalstu   lēmumu pieņemšanā vispārējās izglītības un profesionālās izglītības līmenī (valsts institūcijām, dibinātājiem un izglītības iestādēm) izglītības kvalitātēs risku vadībai -  izglītības iestāžu paškontrolei, risku prognozēšanai un novēršanai,  vienlīdzīgu iespēju nodrošināšanai un regulāram ārējam izglītības iestāžu kvalitātes monitoringam, lai uz izglītības kvalitāti potenciāli pazeminošiem apstākļiem varētu reaģēt nekavējoties, parādoties pirmajām pazīmēm.
• Pedagogu pieprasījuma un piedāvājuma prognozēšanas rīks sniedz informatīvi analītisku atbalstu  vispārējās izglītības un profesionālās izglītības līmenī (valsts institūcijām, dibinātājiem un izglītības iestādēm), lai, modelējot pedagogu nodarbinātību, prognozētu pieprasījumu un piedāvājumu vispārējās un profesionālās izglītības iestāžu pedagogiem (t.sk. pirmsskolas, interešu izglītības un speciālās izglītības pedagogiem vienas iestādes ietvaros), ilgtermiņā plānotu pedagogu piesaisti un profesionālās kompetences pilnveidi.
 • Augstākās izglītības absolventu monitoringa rīks (turpmāk – AI) nodrošina informāciju par augstāko izglītību ieguvušām personām (nodarbinātību, ienākumiem un nodarbinātības / bezdarba līmeni 10 gadus pēc augstskolas beigšanas) (izstrādāts projektā “VIIS attīstība – izglītības monitoringa sistēma” (Nr. 2.2.1.1/17/I/019).
•  Profesionālās izglītības absolventu monitoringa rīks (turpmāk – PROF)   nodrošina informāciju par profesionālo izglītību ieguvušām personām (nodarbinātību, ienākumiem un nodarbinātības / bezdarba līmeni 10 gadus pēc profesionālās izglītības iestādes beigšanas).
• Izglītības turpināšanas rīks  sniedz informatīvi analītisku atbalstu vispārējās izglītības, profesionālās izglītības un augstākā izglītības līmenī ar mērķi novērtēt izglītības pamešanas gadījumu dinamiku, identificēt būtiskākos ietekmējošos faktorus.

Izglītības kvalitātes monitoringam procesa attīstībai nepieciešams turpinājums rīku attīstībā, kas orientēts gan uz visu izglītības līmeņu un veidu aptvērumu, gan izglītojamā snieguma rādītājiem indivīda līmeni.
Līdz šim attīstīto IKMS rīku fokuss ir uz izglītības iestādes snieguma mērījumiem. Pastāv datu pārrāvums izglītības iestādei darbam nepieciešamajiem datiem par izglītojamo – atbalsta intervencēm individuālā izglītojamā līmenī, piemēram - ja  izglītojamais maina izglītības iestādi, gan pa vidu izglītības posmam, gan arī noslēdzot izglītības posmu, iestādei, kura uzņem izglītojamo trūkst datu gan par izglītojamo iepriekšējiem mācību sasniegumiem (portfolio, caurviju prasmju sniegums u.c.), gan par iepriekš diagnosticētajiem atbalsta pasākumiem un sniegto atbalstu. Trūkst mērījumu par to, cik daudziem izglītojamiem būtu nepieciešams atbalsts, cik daudz atbalsta izglītojamie saņem no izglītības iestādes atbalsta personāla. Tāpat izglītības iestādēm trūkst instrumentu, kā izmērīt pedagogu profesionālās pilnveides ietekmi uz mācību procesu, kā izmērīt izglītojamo psiholoģisko drošību, labbūtību (wellbeing). Izglītojamo snieguma vērtēšana kā longitudināls monitorings ikkatra izglītojamā snieguma dinamikas apzināšanai attīstāms kā papildinošs rīks izglītības kvalitātes nodrošināšanai pie līdz šim izmantojamiem formatīvajiem un diagnostikas instrumentiem un novērojumiem, lai savlaicīgi sniegtu individuāla līmeņa atbalsta intervences atbilstoši izglītojamā izaugsmes vajadzībām.
4.2.2.4 pasākums nodrošinās pēctecību un papildinātību 8.3.6.2.pasākuma projekta ietvaros uzsāktajām darbībām bez pārtraukuma un ar fokusētu virzību pierādījumos balstītu lēmumu pieņemšanas atbalstam izglītības iestādes, pašvaldības un valsts mērogā izglītības kvalitātes nodrošināšanai un pilnveidei paradigmas maiņai izglītībā.

[1] Izglītības likuma grozījumu 08.04.2021. 3.pants – „ikvienam ir tiesības uz kvalitatīvu un iekļaujošu izglītību” (stājās spēkā 04.05.2021.); https://likumi.lv/ta/id/50759-izglitibas-likums

[2] Izglītības likuma grozījumu 08.04.2021. redakcija, kas stājās spēkā 04.05.2021.; https://likumi.lv/ta/id/50759-izglitibas-likums .

[3] https://petijumi.mk.gov.lv/node/3401  

[4] Izglītības likuma grozījumu 08.04.2021. redakcija, kas stājās spēkā 04.05.2021.; https://likumi.lv/ta/id/50759-izglitibas-likums .
 

Izpildot Izglītības attīstības pamatnostādnēs 2021.-2027.gadam "Nākotnes prasmes nākotnes sabiedrībai" rīcības virziena 4.2. Pētniecībā un pierādījumos balstīta, lietotājcentrēta izglītības politika uzdevumu 4.2.2. Pilnveidot izglītības kvalitātes vadības un monitoringa sistēmu apakšpunktu 4.2.2.4.b Attīstīt pētniecību izglītības kvalitātes monitoringa sistēmas ieviešanai, izstrādājot analītiskos rīkus izglītības kvalitātes veicināšanai un digitālos risinājumus to praktiskai lietojamībai, tiks īstenots 4.2.2.4. pasākums "Izglītības kvalitātes monitoringa sistēmas attīstība un nodrošināšana".
Noslēdzoties Ministrijas īstenotajiem 8.3.6. SAM ietvaros projektiem dizainēta 2023.gadā apstiprinātā valsts pētījumu programma "Izglītība", kura kā valsts pasūtījums būs politikas īstenošanas mehānisms, ar kura palīdzību tiks identificēti un pētīti Latvijas izglītības sistēmai nozīmīgi jautājumi, kuru risināšanai ir nepieciešams koncentrēt Latvijas izglītības zinātnieku darbu un noteikt zinātniskus uzdevumus, atbalstot zinātnes personāla ataudzi sociālajās zinātnēs,  4.2.2.4 pasākuma ietvaros galvenokārt tiks turpinātas izglītības kvalitātes monitoringa sistēmas attīstībai un lietotājorientētai ieviešanai nepieciešamās darbības pierādījumos balstītu lēmumu izglītības politikai izglītības iestādes, pašvaldības un valsts mērogā izglītības kvalitātes nodrošināšanai un pilnveidei.
4.2.2.4 pasākums orientēts uz to, lai nodrošinātu pēctecību un papildinātību 8.3.6.2.pasākuma ietvaros uzsāktajām darbībām bez pārtraukuma un ar fokusētu virzību uz datu analītikas kompetences attīstīšanu un IKMS lietojamības ieviešanu.
4.2.2.4. pasākuma uzdevumi vērsti uz to, lai darbībās nodrošinātu:
(1) IKMS jaunu rīku izstrādi, rīku prototipu  digitalizāciju, aprobāciju, testēšanu, ieviešanu un pilnveidi, kā arī IKMS esošo rīku attīstība atbilstoši to lietošanas vajadzībām un IKMS rīku pilnveidi IKMS.
Šobrīd IKMS galvenokārt nosedz jautājumu loku, kas saistās ar vispārējo, profesionālo un daļēji arī augstāko izglītību. Turpmākā monitoringa sistēmas attīstība paredz arī orientēties uz pirmsskolas, profesionālās pilnveides, tālākizglītības, mūžizglītības un profesionālās ievirzes izglītības tvērumu, tādējādi nodrošinot IKMS pilnvērtīgu ieviešanu un tās rīku lietojamību visos izglītības līmeņos (pirmsskolas izglītība, pamatizglītība, vidējā izglītība un augstākā izglītība) un veidos (vispārējā izglītība, profesionālā izglītība, augstākā izglītība un pieaugušo izglītība).
Lai rīku tvērums sniegtu iespējas datu analītikai gan izglītības iestādes, gan izglītojamā līmenī, profilējami IKMS rīki gan pēc to funkcijas (pārraudzībai, prognozēšanai, prevencijai), gan fokusa. IKMS jāturpina būvēt, ievērojot principu - centrā ir cilvēks - izglītības sistēmas dalībnieks, līdz ar ko būtiski pievērst uzmanību līdzdalības izmaiņām izglītošanās procesā. Tam nozīmīgs, jo fokusā atšķirīgs, būs izglītojamo snieguma vērtēšanas rīks (turpmāk – SSVR), kas orientēts uz to, lai novērtētu cik lielā mērā izglītojamie ir apguvuši sasniedzamos rezultātus noteiktos mācību posmos, savlaicīgiem atbalsts pasākumiem, lai mazinātu priekšlaicīgu mācību pārtraukšanu, izglītības neturpināšanu nākamajā pakāpē. Proti, plānots izstrādāt rīkus 3. un 6.klases izglītojamiem, kā arī pirmsskolas vecumposmam, lai novērtētu viņu sniegumu pamatprasmēs, kā piemēram, lasītprasme un rēķinātpratība. Šāda rīka izstrāde ir ļoti svarīga, tā kā pašlaik izglītības kvalitātes monitoringa sistēma primāri orientēta uz izglītības iestādes snieguma monitoringu. Būtiski uzsvērt, ka monitoringa sistēmas viens no pamatprincipiem ir palīdzēt saprast, kāda veida atbalsts izglītības iestādei un/vai indivīdam ir nepieciešams, nevis sodīt vāju sniegumu, līdz ar to arī šāds individuālu izglītojamo snieguma novērtējums būtu papildu atbalsts gan pedagogiem, gan izglītības iestādes vadībai, lai saprast, kādās jomās konkrētiem izglītojamiem ir nepieciešams atbalsts. Tas ļautu novērtēt individuālu izglītojamo izaugsmi un arī plānot atbalstu pedagogam individualizēta atbalsta nodrošināšanai. Par šādu rīku attīstību ilgi ir runāts ar nozari, kā arī tā ir izcelta kā viena no prioritārām darbības jomām Valdības rīcības plānā.
(2) Datu kā analītikas resursa un lietotājorientētu datu pieejamības nodrošināšanu IKMS ietvaros un arī katra IKMS rīka tvēruma datu papildināšanu un izgūšanu no statistiskās informācijas, datu bāzēm un salīdzinošo izglītības pētījumu rezultātiem, tai skaitā tādu datu vākšanu, kuri nepieciešami IKMS un tās rīku uzturēšanai, kā arī attīstībai IT vidē. Turpmāka izglītības monitoringa sistēmas attīstība ar to rīku kopumu paredz iekļaut arī citus izglītības veidus, kas būtiski palielina datu resursu. Līdz ar ko - lai veidotu vienotu savstarpēji saskaņotu un hierarhiski pakārtotu izglītības kvalitātes plānošanas un uzraudzības sistēmu, veidojama skaidra mērķu un rādītāju noteikšanas kaskāde, kas nodrošina datu uzkrāšanu gan izglītības iestāžu, gan pašvaldību – pilsētas un novada līmenī. Lietotājorientētu datu vadības paneļu (dashboards) veidošana paredzēta kā datu pieejamības nodrošināšana rīku lietotājiem, lai pilnvērtīgi un vispusīgi, padziļinātos griezumos, analizētu monitoringa sistēmas rīkos uzkrātos datus. Datu vadības paneļi arī bez būtiskām priekšzināšanām sniegs iespēju izgūt augsti kvalitatīvus un izprotamus sistēmas datus un tie veidojami katrai no lietotāju grupām - četriem līmeņiem (valsts, izglītības iestāde, pašvaldība, vecāks-sabiedrība). Informācijas vadības paneļu lielākā priekšrocība ir tā, ka tajos iespējams visus nozares datus, to analīzi un vizualizācijas apskatīt vienkopus.
(3) IKMS dažādu piekļuves līmeņu lietotāju datu analītikas kapacitātes stiprināšanu mācībās, pieredzes pārneses pasākumos. Nozīmīga būs lietotāju izglītošanai par IKMS rīkiem, ar turpmāku datu analītikas kapacitātes pilnveidi, tieši 4.2.2.4.pasākuma pirmajā posmā, lai stiprinātu IKMS lietotājpratību datos balstītiem lēmumiem izglītības politikas īstenošanā.
(4) Kvalitatīva izglītības procesa nodrošinātāju - pašvaldību izglītības pārvaldēs un izglītības iestādēs - sadarbībai IKMS ietvaros, attīstīšanu. 4.2.2.4.pasākuma sākumposmā būtiski sekmēt lietotājpratības attīstīšanu pieejamo monitoringa rīku izmantošanā un attiecīgā procesa nodrošināšanā, lai paplašinātu gan licencēto lietotāju aptveramību, gan nodrošinātu izglītības kvalitātes monitoringa kā procesa efektivitāti.
(5) VIIS funkcionalitātes izvērtējums un pilnveide IKMS vajadzībām, atbilstoši 4.2.2.4. pasākuma mērķim, kas paredz izglītības kvalitātes monitoringa sistēmas uzturēšanu un attīstību,  rīku izstrādi, aprobāciju un pilnveidi, turpinot 8.3.6.2. pasākuma projekta izstrādnēs attīstīto IKMS rīku prototipu attīstību digitālos risinājumos. Kā viens no VIIS nākotnes mērķiem ir jāizvirza tieši vienota informācijas (vadības) paneļa attīstība. Līdz ar digitāliem risinājumiem gan rīkiem, gan procesiem, kļūst iespējams risināt administratīvo slogu datu lietotājiem visos izglītības sistēmas līmeņos.
(6) Ad -hoc pētījumus (t.sk. ekspertīzes, gadījumu izpētes, intervijas, aptaujas, datu analīze un modelēšana) izglītības jomā IKMS vajadzībām un rīcībpolitikas attīstībai datos balstītiem lēmumiem.

Ilgtspējai tiks turpinātas 8.3.6.2.pasākuma projekta ietvaros uzsāktās iestrādnes - rīcībpolitikai attīstīts 2.posms “skola kā mācīšanās organizācija” konceptam nacionālā līmenī, turpināta 2. un 3. kategorijas datu pilnvērtīga uzkrāšana un izmantošana datu analīzes procesiem, kā arī turpināta digitālā pilnveide IKMS rīku lietojamībai, datu un rādītāju papildināšana IKMS rīkiem, risināta noteiktu kvalitatīvo datu kopu integrācija.

4.2.2.4. pasākuma mērķis ir Izglītības kvalitātes monitoringa sistēmas uzturēšana un attīstīšanu ar tālāku analītisko rīku kopuma izveidi (rīku izstrāde, aprobācija un pilnveide) datu analītikai un datos balstītiem lēmumiem kvalitatīva izglītības procesa īstenošanai izglītības iestādēs, ievērojot vidējā termiņā un ilgtermiņā sasniedzamos nozares stratēģiskos mērķus un rezultātus.
4.2.2.4. pasākuma mērķa grupas: (1) valsts institūcijas, kas ir atbildīgas par izglītības politikas izstrādi un īstenošanu - tai skaitā izglītības satura izstrādi, pārraudzību, izglītības kvalitātes novērtēšanu, kā arī starptautisku pētījumu īstenošanu izglītības politikas jomā, lai, nodrošinot vadlīniju, procedūru, darbību un resursu kopumu,  plānotu, sasniegtu, uzturētu, uzraudzītu un pastāvīgi pilnveidotu izglītības kvalitāti, (2) pašvaldības izglītības ekosistēmas ietvaros,  kas izstrādā izglītības attīstības stratēģiju, koordinē izglītības īstenošanu visās izglītības programmās un pakāpēs, un administratīvi teritoriālajā izglītības pārvaldībā nodrošina izglītības kvalitāti izglītības iestādēs,  apkopo un analizē informāciju par izglītības (izņemot augstāko izglītību) kvalitāti savā teritorijā (3) izglītības iestādes - izglītības programmu īstenotājas.
Plānotais finansējuma saņēmējs ir Ministrija, kas ir vadošā valsts pārvaldes iestāde, kas izstrādā izglītības un zinātnes politiku, kā arī organizē un koordinē tās īstenošanu. Ministrija nodrošina vidēja termiņa politikas plānošanas dokumenta - izglītības attīstības pamatnostādņu katriem septiņiem gadiem izstrādi un šīm pamatnostādnēm atbilstošu rīcības plānu sagatavošanu un īstenošanas uzraudzību.
Plānotie sadarbības partneri ir  VISC, IKVD, AIC. Sadarbības partneru iesaiste plānota, lai nostiprinātu šo institūciju analītisko kapacitāti un sadarbību izglītības kvalitātes monitoringa sistēmas ietvaros visos izglītības līmeņos un veidos.
Vienlaikus kā sadarbības partnerus plānots piesiastīt Centrālo statistikas pārvaldi (turpmāk – CSP) un Vienoto pakalpojumu centru (turpmāk – VPC), lai nodrošinātu VIIS izvērtējumu: (1) datu kvalitātes un (2) tehnoloģisko. CSP nodrošinātu datu kvalitātes izvērtējumu (ievadi) VIIS ietvaros, kā arī interviju veikšana ar datu ievadē iesiastītajām personām pašvaldību, skolu līmenī. VPC nodrošinātu vienotu tehnoloģisko atbalstu VIIS lietojamībā rīku kontekstā, komunicējot ar pašvaldībām VIIS publiskā portāla attīstībā.

Noteikumu projektā iekļautās atbalstāmās darbības paredz:
(1) IKMS jaunu rīku izstrāde, rīku prototipu digitalizācija, aprobācija, testēšana, ieviešana un pilnveide, kā arī IKMS rīku pilnveide un attīstība atbilstoši to lietotāju vajadzībām;
(2) datu kā analītikas resursa un lietotājorientētu datu pieejamības nodrošināšana IKMS ietvaros un un IKMS rīka tvēruma datu avota papildināšana un izgūšana no statistiskās informācijas, datu bāzēm un salīdzinošo izglītības pētījumu rezultātiem, tai skaitā tādu datu vākšana, kuri nepieciešami IKMS  un tās rīku uzturēšanai un attīstībai informācijas tehnoloģijas (turpmāk - IT) vidē;
(3) VIIS funkcionalitātes izvērtējums un pilnveide IKMS vajadzībām;
(4) Rīcībpolitikas pētījumu izglītības jomā IKMS ietvaram īstenošana;
(5) IKMS dažādu piekļuves līmeņu lietotāju datu analītikas kapacitātes stiprināšana mācībās, pieredzes pārneses u.c. pasākumos;
(6) kvalitatīvas izglītības procesu nodrošinātāju  attīstīšana pašvaldibu izglītības pārvaldēs un izglītības iestādēs sadarbībai IKMS ietvaros;
(7) Mērķsadarbības un stratēģiskās komunikācijas pasākumu īstenošana, tai skaitā mācības un pieredzes pārneses pasākumi IKMS attīstītājiem, administrētājiem un lietotājiem, projekta vadības un īstenošanas personālam un sadarbības partneriem;
(8) Datu analītiķu tīkla izveide pašvaldību atbalstam;
(9) Projekta vadību un projekta īstenošanas nodrošināšanu;
(10) Informācijas un publicitātes pasākumus par projekta īstenošanu.

Atbalstāmo darbību īstenošana tiek paredzēta gan visā 4.2.2.4. pasākuma īstenošanas periodā (2024-2029), gan dažādos tā posmos vai ar atšķirīgu intensitāti vai apjomu perioda ietvaros. Visā 4.2.2.4. pasākuma īstenošanas periodā:
Darbība (1) Rīki, kas atbilstoši 4.2.2.4.pasākuma mērķim paredz izglītības kvalitātes monitoringa sistēmas uzturēšanu un attīstību,  rīku izstrādi, aprobāciju un pilnveidi, ir visa pasākuma īstenošanas perioda darbība, kas turpina 8.3.6.2. projekta izstrādnes izglītības kvalitātes monitoringa rīku tālākai attīstībai un  turpina IKMS rīku un to prototipu attīstību digitālos risinājumos.
Darbība (2) Dati arī ir visa 4.2.2.4. pasākuma īstenošanas perioda darbība, jo IKMS rīku pilnveides ietvaros paredz gan datu failu struktūras izmaiņas, gan jaunu rādītāju ieviešanu, esošo rādītāju algoritmu pilnveidi, grafiku nomaiņu, datu pārskatu sagatavošanu/pilnveidi, kas ir nepieciešamie darbi IKMS un tās rīku uzturēšanai un attīstībai.
Darbību (1,2,3) Dati, Rīki, IT vide ietvaros būtiska visa pasākuma īstenošanas periodā ir VIIS funkcionalitātes nodrošināšana IK monitoringam,  kam tiek paredzēts veikt  IT vides izvērtējumu, un plānot darbus, kas nepieciešami IKMS (tostarp monitoringa rīkiem) nepieciešamo datu pieejamības un kvalitātes nodrošināšanai, izmantojot dažādus mehānismus – jaunu validāciju iestrādāšanu, kontroles skatu izveidi un attīstīšanu,jaunas VIIS funkcionalitātes izstrāde, kas nepieciešama IK monitoringa pilnveidei u.c.
Darbība ­(7) Komunikācija nodrošināma visa pasākuma īstenošanas periodā, jo gan izglītības resorā un tās jomā, gan sabiedrībā kopumā, jāveido vienprātība par to, kas ir galvenie rādītāji izglītības kvalitātei un to veidojošajiem raksturlielumiem, un tam nepieciešama komunikācija, kas stratificēta pa galvenajām mērķauditorijām, lai sasniegtu, informētu un izglītotu par izglītības kvalitātes un tās monitoringa jautājumiem, nodrošinot IKMS ieviešanu un tās rīku lietojamību visos izglītības līmeņos (pirmsskolas izglītība, pamatizglītība, vidējā izglītība un augstākā izglītība) un veidos (vispārējā izglītība, profesionālā izglītība, augstākā izglītība un pieaugušo izglītība).
Darbība (8) Datu analītiķi pašvaldībās, kurus plānots piesaistīt uz stipendiju pamata, kas nepārsniegtu 1200 eur mēnesī. Tie būtu studenti no augstākās izglītības iestādēm, zinātniskām institūcijām (zinātnisko institūciju konsorcijs – LU SEADS, RBS, SSER), kuru darbības pamatā/jomā ir datu analītikas prasmju apguve, tādējādi teorētiko apvienojot ar praktisko zināšanu apguvi, iesaistoties pašvaldību vajadzību/doto uzdevumu izpētē attiecībā, piemēram uz izglītojamo snieguma datiem.  Tas kalpotu kā sākotnējas iestrādnes aizvietot trūkstošo datu analītiķu vakances pašvaldībās, kuru šobrīd tur nav. Vienlaikus tā būtu investīcija studentos, to datu analītikas prasmēs. Tiks slēgti trīspusēji līgumi starp pašvaldību AI/ZI un studentu, AI/ZI atlasi veiks finansējuma saņēmējs.
Darbības ar intensitāti 4.2.2.4.pasākuma atsevišķos posmos:
Darbību (1,2,3) Dati, Rīki, IT vide ietvaros lietotājorientētu datu vadības paneļu (dashboards) veidošana lietotāju grupām - 4 līmeņiem (valsts, izglītības iestāde, pašvaldība, vecāks-sabiedrība) datu pieejamības nodrošināšanai, lai pilnvērtīgi un vispusīgi, padziļinātos griezumos, analizētu monitoringa sistēmas rīkos uzkrātos datus, paredzēta pasākuma īstenošanas vidusposmā (2026-2028).
Darbība (4) Pētījumi t.sk. esošās situācijas izvērtējuma (monitoringa) un rekomendāciju pētījumi, reformu/politikas/iniciatīvu efektivitātes un  ietekmes pētījumu dizaina un metodikas izstrāde paredzēti pasākuma vidusposmā (2025-2028).
Darbība (5,6) Kapacitāte nozīmīga pasākuma pirmajā posmā lietotāju izglītošanai par IKMS rīkiem, ar turpmāku datu analītikas kapacitātes pilnveidi, lai stiprinātu IKMS lietotājpratību datos balstītiem lēmumiem izglītības politikas īstenošanā. Darbības ietvaros un pasākuma sākumposmā būtiska lietotājpratības attīstīšana pieejamo monitoringa rīku izmantošanā un attiecīgā procesa nodrošināšanā, lai pasākuma ietvaros paplašinātu gan licencēto lietotāju aptveramību, gan nodrošinātu izglītības kvalitātes monitoringa kā procesa efektivitāti.

4.2.2.4. pasākuma plānotais kopējais attiecināmais finansējums ir 25 238 235  euro, tai skaitā Eiropas Sociālā fonda Plus finansējums 21 452 501 euro un valsts budžeta finansējums – 3 785 734 euro. Projekta iesniegumā pasākuma īstenošanai pieejamo kopējo finansējumu plāno ne vairāk kā 24 513 317 euro apmērā, tai skaitā Eiropas Sociālā fonda Plus finansējumu – 20 836 320 euro, valsts budžeta finansējumu – 3 676 997 euro apmērā.

Elastības finansējums 7 469 478  euro apmērā 4.2.2.4. pasākumam var tikt piešķirts pēc ES fondu 2021.-2027. gada plānošanas perioda vidusposma izvērtējuma sasniegtajiem rādītājiem. 

Šobrīd plānotais pieejamais kopējais attiecināmais finansējums bez elastības finansējuma 4.2.2.4.pasākuma ir 3 803 235 euro, plānots papildu nepieciešamo summu 21 435 000 euro apmērā piesiastīt no citiem finanšu avotiem, t.i., veicot pārdali no 4.2.3.2.pasākuma “Interešu izglītības, brīvā laika un bērnu pieskatīšanas pakalpojumu pieejamības paplašināšana sociālās atstumtības riskam pakļautiem izglītojamajiem un bērniem ar speciālām vajadzībām”.

Projekta atlases veids finansējuma saņemšanai ir ierobežota projekta iesnieguma atlase, kurā finansējuma saņēmējs ir Ministrija. 

4.2.2.4. pasākuma ietvaros tiek plānoti šādi sasniedzamie rādītāji līdz 2029. gada 31. decembrim:
1) iznākuma rādītājs līdz 2029. gada 31. decembrim: nacionāla, reģionāla vai vietēja mēroga valsts administrācijas vai sabiedrisko pakalpojumu iestāžu un pakalpojumu skaits, kas saņēmuši atbalstu – 1, tai skaitā līdz 2024. gada 31. decembrim 1 iestāde;
2) programmas specifiskais rezultāta rādītājs līdz 2029. gada 31. decembrim: iestādes, kas ieviesušas uzlabojumus izglītības un mācību sistēmu kvalitātei, efektivitātei un atbilstībai darba tirgum – 1;
3) nacionālie rādītāji:
3.1.līdz 2025. gada 31. decembrim izstrādāti pieci izglītojamo snieguma monitoringa (turpmāk – ISM) vērtēšanas darbi izglītojamo pamatprasmju novērtēšanai un līdz 2029.gada 31.decembrim kopā deviņi;
3.2.līdz 2026. gada 31. decembrim veikti nozares reformu ieviešanas efektivitātes monitoringa pētījumi IKMS ietvara attīstībai– trīs;
3.3.līdz 2024.gada 31.decembrim izstrādāta pašvaldībām monitoringa mācību programma -viena;
3.4.līdz 2026.gada 31.decembrim pilnveidotas vadlīnijas izglītības kvalitātes nodrošināšanai, izstrādājot un aprobējot rīcības algoritmu pašvaldībām izglītības kvalitātes monitoringa īstenošanai un izglītības kvalitātes pilnveidei - viens;
3.5.līdz 2028. gada 31. decembrim izveidoti analītiskas informācijas paneļi (angļu valodā - dashboards), lai nodrošinātu datu vizualizācijas tematiskam datu skatījumam dažādām  lietotāju grupām– četri;
3.6.līdz 2028. gada 31. decembrim IKMS lietošanai - datu apstrādei un analītikai pašvaldībās sagatavoti IKMS rīku lietotāji - vismaz viena persona katrā pašvaldībā - 43 personas;  

Ja tiks piešķirts elastības finansējums, tad:
līdz 2028. gada 31. decembrim IKMS ietvarā attīstīts un ieviests SSM rīks datu analītikai līdz indivīda līmenim – viens;
līdz 2029. gada 31. decembrim veikti nozares reformu ieviešanas efektivitātes monitoringa pētījumi IKMS ietvara attīstībai – pieci;
līdz 2028.gada 31.decembrim veikta VIIS pilnveide IKMS vajadzībām - viena.

Sadarbības iestāde neveic nacionālo rādītāju datu pārbaudes (noteikti noteikumu projekta 4.3. apakšpunktā). Nacionālos rādītājus finansējuma saņēmējs ievada Kohēzijas politikas fondu vadības informācijas sistēmā, iesniedzot maksājuma pieprasījumu.

4.2.2.4. pasākuma ietvaros ir attiecināmas šādas izmaksas:
• tiešās attiecināmās izmaksas, kas ir tieši saistītas ar projekta darbību īstenošanu un nepieciešamas projekta rezultātu sasniegšanai, un šī saistība ir skaidri saprotama un pierādāma.
• netiešās attiecināmās izmaksas, kas nav tieši saistītas ar projekta rezultātu sasniegšanu, bet atbalsta un nodrošina atbilstošus apstākļus projekta darbību īstenošanai un projekta rezultātu sasniegšanai.
•  neparedzētās izmaksas.

Ņemot vērā, ka ir precizēts 4.2.2.4.pasākumam pieejamais finansējums (pārdalot daļu finansējums no 4.2.2.3.pasākuma), tad ESF finansējuma sadalījums pa intervences kodiem 4.2.2.4.pasākumā 20 165 350 EUR plānoti 149. intervences kodā “Atbalsts pamatizglītībai un vidējai izglītībai (izņemot infrastruktūru)” un 1 287 150 EUR plānoti 150. intervences kodā “Atbalsts terciārajai izglītībai (izņemot infrastruktūru)”.

Noteikumu projekts paredz, ka 4.2.2.4. pasākuma finansējuma saņēmējam izmaksas ir attiecināmas pirms vienošanās par projekta īstenošanu noslēgšanas ar sadarbības iestādi, ja tās atbilst noteikumos minētajām izmaksu pozīcijām un ir radušās no 2024. gada 1. janvāra, kā arī Valsts izglītības satura centram izmaksas ir attiecināmas pirms vienošanās par projekta īstenošanu noslēgšanas ar sadarbības iestādi, ja tās atbilst noteikumos minētajām izmaksu pozīcijām un ir radušās no 2024. gada 1. janvāra saistībā ar 20.1. apakšpunktā minētās darbības īstenošanu. Izmaksās, kas radušās pirms noteikumu projekta apstiprināšanas vai vienošanās par projekta īstenošanu ar sadarbības iestādi noslēgšanas, nedrīkst attiecināt jau pabeigtas darbības. Saskaņā ar noteikumu projektam pievienoto protokollēmumu tiek noteikts, ka līdz vienošanās par projekta īstenošanu noslēgšanai ar Centrālo finanšu un līgumu aģentūru 4.2.2.4. pasākuma īstenošanai nepieciešamo finansējumu attiecināmo izmaksu segšanai Izglītības un zinātnes ministrijai kā 4.2.2.4. pasākuma plānotajam finansējuma saņēmējam līdz 978 189 euro apmērā 2024. gadā nodrošina no 74. resora "Gadskārtējā valsts budžeta izpildes procesā pārdalāmais finansējums" programmas 80.00.00 "Nesadalītais finansējums Eiropas Savienības politiku instrumentu un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansēto projektu un pasākumu īstenošanai" normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā. Izglītības un zinātnes ministrijai uzdots nekavējoties informēt Ministru kabinetu, ja izmaksas, kas 4.2.2.4. pasākumā veiktas pirms projekta iesnieguma apstiprināšanas, varētu netikt vai netiek attiecinātas finansēšanai no Eiropas Sociālā fonda Plus, sagatavojot attiecīgu informatīvo ziņojumu, kurā norādīts detalizēts apraksts par radušos situāciju, neatbilstības rašanās cēloņiem, finansiālo ietekmi, un sniegt fiskāli neitrālu priekšlikumu/aprakstu situācijas risinājumam, lai turpinātu projekta īstenošanu.

4.2.2.4.pasākuma īstenošana nav saistīts ar saimnieciskās darbības veikšanu vai nav kvalificējams kā komercdarbības atbalsts. Tā ietvaros tiks izveidoti un attīstīti izglītības kvalitātes monitoringa rīki analītisko rīku kopumam kvalitatīva izglītības procesa īstenošanai, negūstot ieņēmumus no projekta īstenošanas.
4.2.2.4.pasākuma ieviešanā tiks nodrošināta darbību sinerģija un papildinātība, kā arī nepārklāšanās ar 8.3.6.2.pasākuma projektu.

4.2.2.4. pasākuma sociālekonomiskās ietekmes analīzes apraksts: 4.2.2.4. pasākuma īstenošana veicinās IAP mērķu un rādītāju sasniegšanu, ar virzību uz pierādījumos balstītas izglītības politikas ieviešanu, kas paredz, ka izglītības iestādēm strukturēti jāsniedz dati un rādītāji izglītības kvalitātes monitoringa sistēmas ietvaros, lai raksturotu sniegtās izglītības kvalitāti, kam ir potenciāla ietekme uz izglītības sistēmu kopumā, jo atbalsta pierādījumos balstītu lēmumu pieņemšanu strukturālām izmaiņām. Digitalizējot datu vadības un monitoringa procesus, iespējams risināt administratīvo slogu datu lietotājiem visos izglītības sistēmas līmeņos. Tā kā IKMS rīki paredzēti gan izglītības sistēmas līmenī, gan indivīda līmenī, tad to sistēmisko lietderību un potenciālo ietekmi varēs pilnībā fiksēt pēc vairākiem gadiem.
Tā kā attīstītie IKMS rīki balstās uz datiem, kas jau uzkrāti VIIS un VPIS sistēmās, tad tie neveido papildus administratīvo slogu. Turklāt līdz šim VIIS uzkrātie dati ir salīdzinoši maz analizēti kontekstā ar izglītības kvalitāti, tādējādi, sistematizējot jau uzkrātos datus un iegūstot jaunus, izglītības politikas veidotāji un ieviesēji varēs veidot efektīvākās politikas. No politikas veidošanas perspektīvas dati ir būtiski, lai monitorētu virkni aspektu (piemēram, izglītības procesā ieguldītos resursus vai izglītojamo snieguma progresu) un nodrošinātu, ka izglītības politikas veidošana kopumā norisinās atbilstoši un ir datos balstītas (evidence based) politikas veidošanas pieejai. Ministrija kā vadošā valsts pārvaldes iestāde, kas izstrādā izglītības un zinātnes politiku, kā arī organizē un koordinē tās īstenošanu, ir arī tā, kas turpmāk visvairāk izmantos SAM ietvaros izstrādātos rīkus.