Anotācija (ex-ante)

22-TA-1611: Rīkojuma projekts (Vispārīgais)
Anotācijas (ex-ante) nosaukums
Tiesību akta projekta "Par valsts augstskolu stratēģisko specializāciju" sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojums (anotācija)
1. Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība

1.1. Pamatojums

Izstrādes pamatojums
Tiesību akts / Ministru Prezidenta rezolūcija
Apraksts
Izglītības un zinātnes ministrija (turpmāk – ministrija) ir sagatavojusi Ministru kabineta rīkojuma projektu "Par valsts augstskolu stratēģisko specializāciju" (turpmāk – projekts), pamatojoties uz Augstskolu likuma pārejas noteikumu 73.punktu, kurš nosaka, ka augstskolas dibinātājs nosaka valsts dibināto augstskolu sākotnējo stratēģisko specializāciju.
Projekts ir izstrādāts nosakot valsts augstskolām to sākotnējo stratēģisko specializāciju dibinātāja izraudzītajās zinātnes jomās, pamatojoties uz augstskolas sasniegtajiem pētniecības un studiju rezultātiem, kā arī pamatojoties uz valsts augstskolu plāniem par to attīstību dibinātāja izraudzītajās zinātnes jomās.

1.2. Mērķis

Mērķa apraksts
Projekta mērķis ir valsts dibināto augstskolu (turpmāk – augstskolas) sākotnējās stratēģiskās specializācijas noteikšana, lai specializācijai atbilstošajās zinātnes jomās augstskolas studiju un pētniecības darbībā tiktu sasniegta starptautiski atzīta izcilība un nodrošināta atbilstība sabiedrības vajadzībām un prasībām. Noteiktā sākotnējā stratēģiskā specializācija veido pamatu augstskolas stratēģiskās attīstības plānošanai un izstrādei, nosakot primāri attīstāmās zinātnes jomas, kas ir nepieciešamas augstskolai studiju un pētniecības darbībā.
Spēkā stāšanās termiņš
Vispārējā kārtība

1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi

Pašreizējā situācija
Augstskolu likuma 1.panta 17.punkts nosaka, ka augstskolas dibinātāja noteiktas zinātnes jomas, kurās augstskola akadēmiskajā un zinātniskajā darbā specializējas, piemēram: dabaszinātnes, inženierzinātnes un tehnoloģijas, medicīna un veselības zinātne, lauksaimniecības, meža un veterinārā zinātne, sociālā zinātne, humanitārās zinātnes un mākslas. Stratēģiskā specializācija kalpo par pamatu augstskolas stratēģiskās attīstības plānošanai, nosakot primāri attīstāmās zinātnes nozares un studiju virzienus. Atbilstoši augstskolu likuma 3.panta 1.1 daļai augstskolas dibinātājs nosaka augstskolas stratēģisko specializāciju, lai izraudzītajās zinātnes jomās augstskolas studiju un pētniecības darbībā tiktu sasniegta starptautiski atzīta izcilība un atbilstība sabiedrības vajadzībām un prasībām.

Augstskolu likuma 3.panta 1.¹ daļa nosaka, ka zinātnes universitātēm, lai nodrošinātu starpdisciplinaritāti un daudznozaru pētniecības attīstību, ir nosakāmas vismaz trīs zinātnes jomas, kurās tās specializējas.

Ar zinātnes jomām saprot zinātnes nozaru grupas OECD publicētajā zinātnes statistikas metodoloģijas krājumā Frascati Manual piedāvātajai zinātnes nozaru klasifikācijai (https://www.oecd.org/science/inno/38235147.pdf) un kura jau tiek izmantota 35 pasaules valstīs, tai skaitā lielākajā daļā Eiropas Savienības valstu. Šajā krājumā dotais zinātnes nozaru klasifikācija pa zinātnes nozaru grupām, ir iestrādāts arī Ministru kabineta 2018. gada 23. janvāra noteikumos Nr. 49 “Noteikumi par Latvijas zinātnes nozarēm un apakšnozarēm”.

Projekts paredz augstskolai  tiesības īstenot studiju programmas un pētniecisko darbību arī ārpus šajā rīkojumā noteiktajām sākotnējam stratēģiskas specializācijas jomām, ievērojot, ka Augstskolu likuma 1.panta 17.punkts nosaka tikai primārās zinātnes jomas un studiju virzienus, kas tādejādi ļauj augstskolai attīstīt arī citas zinātnes jomas un studiju virzienus, kā arī minēto augstskolu tiesību nosaka arī Augstskolu likuma 4.pants par augstskolas autonomiju un akadēmisko brīvību.
Problēmas un risinājumi
Problēmas apraksts
Valsts augstskolu dibinātājam ir jānosaka to sākotnējā stratēģiskā specializācija.
Risinājuma apraksts
Nosakot projekta 1.punktā minēto 15 augstskolu sākotnējo stratēģisko specializāciju, tika ņemti vērā gan šo augstskolu sasniegtie studiju un zinātniskā darba rezultāti, gan pašu augstskolu redzējums par savu attīstību projekta 1.punktā minētajās  stratēģiskās specializācijas zinātnes jomās, tiekoties ar augstskolām un periodā starp 2022.gada 21. un 31.martu, pārrunājot ar augstskolām un nozaru ministrijām rīkojumā nosakāmo sākotnējo stratēģisko specializāciju.

Minētajās sarunās ar augstskolām, Izglītības un zinātnes ministrija (turpmāk - ministrija) pamatojās uz šādiem valsts augstskolas rezultatīvajiem rādītājiem kā pamatu satonējas stratēģiskās specializācijas noteikšanai:  

1. zinātniskajām publikācijām, t.sk. augsta līmeņa (indeksētas Web of Science un SCOPUS datubāzēs)
2. izpildīto zinātnisko darbu apmēru (euro izteiksmē)
3. zinātniskā personāla skaitu (pilna laika ekvivalenta izteiksmē)
4. dalību 2019.gada zinātnisko institūciju starptautiskajā izvērtējumā, t.sk. ar augstiem rezultātiem (3 vai vairāk punkti)
5. studējošo skaitu (t.sk. izglītības tematisko jomu griezumā)
6. absolventu skaitu (t.sk. izglītības tematisko jomu griezumā)
7. doktorantūras studējošo skaitu (t.sk. izglītibas tematisko jomu griezumā).

Augstskolu likuma 1.panta 17.punktā ir uzskaitītas konkrētas zinātnes jomas, kurās ir nosakāma augstskolu stratēģiskā specializācija, (piemēram, dabaszinātnes, inženierzinātnes un tehnoloģijas, medicīna un veselības zinātne, lauksaimniecības, meža un veterinārā zinātne, sociālā zinātne, humanitārās zinātnes un mākslas), to nosakot zinātnes nozaru grupu līmenī, kas ir tāda detalizācijas pakāpe, kura ir pieejama visos augstskolām stratēģiskās specializācijas pamata noteikšanai iepriekšminētajos rādītājos. Papildus tam, studējošo un absolventu rādītajiem ir atsevišķi ņemti vērā iepriekšminētie rādītāji izglītības tematisko jomu griezumā, atbilstoši Ministru kabineta 2017.gada 13.jūlija noteikumiem Nr. 322 "Noteikumi par Latvijas izglītības klasifikāciju".
 
Balstoties uz šiem rādītājiem un tajos sasniegtajiem rezultātiem, ministrija analizēja, vai augstskolām ir potenciāls specializēties konkrētā zinātnes jomā un ar to saistītajās izglītības tematiskajās jomās, to pamatojot ar šādiem principiem. Pirmkārt, augstskolai ir potenciāls specializēties konkrētajā zinātnes jomā, ja tā uz pārējo augstskolu rezultātu fona sasniedz vismaz 5% īpatsvaru iepriekšminētajos rezultatīvajos rādītājos un ir piedalījusies zinātnisko institūciju darbības starptautisko novērtējuma . Ja vairumā minēto rādītāju šāda apmēra ietekme konkrētajā zinātnes jomā ir vērojama - tas dod objektīvu pamatu augstskolai specializēties šajā zinātnes jomā. Augstskolas, kuras konkrētajā zinātnes jomā sasniedz šādus rezultātus, objektīvi ir nopietna apmēra spēlētājs starp pārējām augstskolām. Otrs princips galvenokārt attiecas uz augstskolām ar mazu studējošo skaitu, kur būtiskāk bija analizēt augstskolas relatīvo specializāciju, ņemot vērā vai to rezultatīvo rādītāju vērtības konkrētajā zinātnes jomā sasniedz vismaz pusi no augstskolas kopējā rezultāta konkrētajā rādītājā. Pamatojoties uz šiem rādītājiem un tajos iegūtajiem rezultātiem, katrai augstskolai tas kalpoja kā pamats sarunām ar augstskolu par tās sākotnējās stratēģiskās specializācijas noteikšanu.

Balstoties uz augstskolu sasniegtajiem rezultātiem un augstskolu attīstības plāniem, sākotnējās stratēģiskās specializācijas jomās parādījās arī skaidra nepieciešamība vairumam augstskolu identificēt detalizētāku sākotnējo stratēģisko specializāciju, salīdzinot ar sākotnējo pieeju ar sešām zinātnes jomām, kas minētas Augstskolu likuma 1.panta 17.punktā.. Projekta 1.punktā tas ir veikts, vajadzības gadījumā nosakot ar attiecīgo zinātnes jomu piekritīgo/-ās izglītības tematiskās jomas un atsevišķām augstskolām, kurām bija tāda nepieciešamība arī izglītības programmu grupu. Šāda pieeja ir veikta attiecībā uz tām augstskolām tajās zinātnes jomās, kurās augstskolas studiju un pētnieciskas darbības profils koncentrējas uz daļu no zinātnes jomā ietilpstošajām zinātnes nozarēm, izglītības tematiskajām jomām vai studiju virzieniem. Ja augstskolas darbības profils aptver vairumu no zinātnes jomas  ietilpstošajām zinātnes nozarēm, izglītības tematiskajām jomām vai studiju virzieniem, tad tālāka detalizācija projekta ietvaros nav nepieciešama. Projekta 1.punktā papildus stratēģiskās specializācijas jomām (kuras balstās Augstskolu likuma 1.panta 17.punktu, atbilstoši sešām zinātnes jomām) ir iezīmēta arī augstāka līmeņa detalizācija, kuras noteikšanai ir izmantotas izglītības tematiskās jomas, tas ir, ka nosakāmas arī primāri attīstāmos studiju virzienus;. Izglītības tematiskās jomas ir vislabāk pielietojamas, lai nodrošinātu sasaisti ar Augstskolu likuma 1.panta 17.punktā minētajām primāri attīstāmajām zinātnes jomām un studiju virzieniem un tās no datu pieejamības viedokļa ir savietojamas ar studējošo un absolventu rādītājiem augstskolās, kur, piemēram, zinātnes nozaru klasifikators nav tik labi savietojams ar šiem rādītājiem. Papildus tam, augstskolu stratēģiskās specializācijas ietvars, kurā ir noteikta augstskolai piekritīgā zinātnes joma/-s un vajadzības gadījumā ar to saistītā  izglītības tematiskā joma studiju virziena ietvaros, arī ļauj precīzāk atspoguļot augstskolas darbības faktisko situāciju tajās zinātnes jomās, kurās ir augsta starpdisciplinaritāte un pārklājums ar vairākām zinātnes jomām (piemēram, datorika, kura atkarībā no augstskolas profila var būt piekritīga gan dabaszinātnēm, gan inženierzinātnēm un tehnoloģijām). Vienīgais izņēmums tika noteikts Liepājas Universitātei attiecībā par tās sākotnējo stratēģisko specializāciju zinātnes jomā - inženierzinātnēs un tehnoloģijās. Šī brīža Liepājas Universitātes rezultāti šajā jomā pagaidām neliecina par pietiekamu pamatu šīs jomas noteikšanai, taču pamatojoties uz Liepājas Universitātes ambīcijām par šīs jomas attīstību, pēdējo gadu progresu šajā jomā (īpaši pētniecībā) un Liepājas pilsētas pašvaldības pausto atbalstu šādai Liepājas Universitātes sākotnējās stratēģiskajās specializācijas zinātnes jomai, Projekta 1.punktā Liepājas Universitātei ir noteikta sākotnējā stratēģiskā specializācija zinātnes jomā - inženierzinātnes un tehnoloģijas ar fokusu uz  normatīvajā regulējumā par Latvijas izglītības klasifikāciju ietilpstošo izglītības tematisko jomu - datoriku un izglītības programmu grupu - elektroniku un automātiku. Ņemot vērā, ka minētā Liepājas Universitātes stratēģiskās specializācijas joma ir noteikta balstoties uz nākotnes potenciālu, projekta protokollēmuma 4.punktā ir noteikts, ka šī stratēģiskās specializācijas joma līdz 2023.gada 31.augustam tiks izvērtēta, atkarībā no Liepājas Universitātes spējai sasniegt progresu Augstskolu likumā attiecīgajam augstskolu tipam noteikto sasniedzamo mērķu izpildē minētajā stratēģiskās specializācijas jomā,  lemjot par tās turpināšanu, pamatojoties uz projekta protokollēmumā 3.punktā minētajiem noteikumiem un 2025.gadā organizējamo kārtējo zinātnisko institūciju darbību starptautisko novērtējumu.

Projekta 2.punkts arī pasaka, ka augstskolai ir tiesības īstenot studiju programmas un pētniecisko darbību arī ārpus noteiktajām sākotnējām stratēģiskās specializācijas jomām. Šāda tiesība izriet no Augstskolu likuma 1.panta 17.punkta, kur noteiktas nosaka tikai primārās jomas un 4.pantu (sasaiste ar augstskolu autonomiju) un ir arī tieši saistīta ar augsto starpdisciplinaritāti gan studiju, gan pētniecības ietvaros (kura ir papildus uzsvērta projekta 3.punktā), kā arī ar šo tiek noteikts, ka augstskola var gan attīstīt dažādas nišas programmas ārpus tās stratēģiskās specializācijas ietvara, gan nodrošināt jaunu zinātnes jomu attīstīšanu (ņemot vērā, ka pēc sākotnējās stratēģiskās specializācijas, augstskolas izstrādās pastāvīgu stratēģisko specializāciju ar aktualizācijas tiesībām, pamatojoties uz Ministru kabineta kārtību, kā to nosaka augstskolu likuma 3.panta 1.¹ daļa ietvertais deleģējums.
kā projekts nosaka tikai sākotnējo stratēģisko specializāciju, protokollēmuma projekta 3..punktā ir noteikts, ka līdz 2023.gada 31.augustam ministrija izstrādās un iesniegs Ministru kabinetā noteikumu projektu par kārtību, kādā valsts dibinātām augstskolām nosaka to stratēģisko specializāciju un tās aktualizācija.
Vai ir izvērtēti alternatīvie risinājumi?
Apraksts
Alternatīvie risinājumi tika izskatīti izstrādes laikā, galvenokārt saistībā gan ar detalizācijas pakāpi kādā sākotnējā stratēģiskā specializācija tiek noteikta, gan izvēlēto klasifikācijas ietvaru augstākas detalizācijas noteikšanai, kas savukārt galvenokārt izriet no pieejamības šādā detalizācijas pakāpē.
Vai ir izvērtēts prasību un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem?
Apraksts
Rīkojuma projekts nerada jaunas prasības un izmaksas.

1.4. Izvērtējumi/pētījumi, kas pamato TA nepieciešamību

1.5. Pēcpārbaudes (ex-post) izvērtējums

Vai tiks veikts?

1.6. Cita informācija

-
2. Tiesību akta projekta ietekmējamās sabiedrības grupas, ietekme uz tautsaimniecības attīstību un administratīvo slogu
Vai projekts skar šo jomu?

2.1. Sabiedrības grupas, kuras tiesiskais regulējums ietekmē, vai varētu ietekmēt

Fiziskās personas
Juridiskās personas
  • Valsts augstskolas
Ietekmes apraksts
Administratīvais slogs valsts augstskolām ņemt vērā sākotnēji noteiktās stratēģiskās specializācijas rezultātus un tos iestrādāt kā pamatu augstskolas stratēģiskās attīstības plānošanai, nosakot primāri attīstāmās zinātnes nozares un studiju virzienus.

2.2. Tiesiskā regulējuma ietekme uz tautsaimniecību

Vai projekts skar šo jomu?
-

2.3. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums

Vai projekts skar šo jomu?
-

2.4. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums

Vai projekts skar šo jomu?
-
3. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
Vai projekts skar šo jomu?
Cita informācija
-
-
5. Tiesību akta projekta atbilstība Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām
Vai projekts skar šo jomu?

5.3. Cita informācija

Apraksts
-

6.1. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas

Valsts un pašvaldību institūcijas
Kultūras ministrija, Veselības ministrija, Zemkopības ministrija, Valsts augstskolas
Nevalstiskās organizācijas
-
Cits
-

6.2. Sabiedrības līdzdalības organizēšanas veidi

6.3. Sabiedrības līdzdalības rezultāti

Pēc augstskolu sākotnējās specializācijas noteikšanas, izejot no augstskolu zinātniskā un studiju darba rādītājiem - sākotnējais specializācijas ietvars pārrunāts ar katru augstskolu un nozaru ministrijām, vajadzības gadījumā to papildinot un precizējot. Paralēli pirmreizējai saskaņošanai ar ministrijām un nozaru organizācijām caur TAP tika arī katrai valsts augstskolai līdz 30.05 lūgts viedoklis par augstskolām noteikto sākotnējo stratēģisko specializāciju, kurš tika arī ņemts vērā rīkojuma projekta pilnveidē.

6.4. Cita informācija

-
7. Tiesību akta projekta izpildes nodrošināšana un tās ietekme uz institūcijām
Vai projekts skar šo jomu?

7.5. Cita informācija

-
8. Horizontālās ietekmes

8.1.1. uz publisku pakalpojumu attīstību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.2. uz valsts un pašvaldību informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.3. uz informācijas sabiedrības politikas īstenošanu

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.4. uz Nacionālā attīstības plāna rādītājiem

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.5. uz teritoriju attīstību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.6. uz vidi

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.7. uz klimatneitralitāti

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.8. uz iedzīvotāju sociālo situāciju

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.9. uz personu ar invaliditāti vienlīdzīgām iespējām un tiesībām

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.10. uz dzimumu līdztiesību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.11. uz veselību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.12. uz cilvēktiesībām, demokrātiskām vērtībām un pilsoniskās sabiedrības attīstību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.13. uz datu aizsardzību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.14. uz diasporu

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.15. uz profesiju reglamentāciju

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.16. uz bērna labākajām interesēm

Vai projekts skar šo jomu?

8.2. Cita informācija

-
Pielikumi