Anotācija (ex-ante)

Valsts augstskolu dibinātājam ir jānosaka to sākotnējā stratēģiskā specializācija.

Nosakot projekta 1.punktā minēto 15 augstskolu sākotnējo stratēģisko specializāciju, tika ņemti vērā gan šo augstskolu sasniegtie studiju un zinātniskā darba rezultāti, gan pašu augstskolu redzējums par savu attīstību projekta 1.punktā minētajās  stratēģiskās specializācijas zinātnes jomās, tiekoties ar augstskolām un periodā starp 2022.gada 21. un 31.martu, pārrunājot ar augstskolām un nozaru ministrijām rīkojumā nosakāmo sākotnējo stratēģisko specializāciju.

Minētajās sarunās ar augstskolām, Izglītības un zinātnes ministrija (turpmāk - ministrija) pamatojās uz šādiem valsts augstskolas rezultatīvajiem rādītājiem kā pamatu satonējas stratēģiskās specializācijas noteikšanai:  

1. zinātniskajām publikācijām, t.sk. augsta līmeņa (indeksētas Web of Science un SCOPUS datubāzēs)
2. izpildīto zinātnisko darbu apmēru (euro izteiksmē)
3. zinātniskā personāla skaitu (pilna laika ekvivalenta izteiksmē)
4. dalību 2019.gada zinātnisko institūciju starptautiskajā izvērtējumā, t.sk. ar augstiem rezultātiem (3 vai vairāk punkti)
5. studējošo skaitu (t.sk. izglītības tematisko jomu griezumā)
6. absolventu skaitu (t.sk. izglītības tematisko jomu griezumā)
7. doktorantūras studējošo skaitu (t.sk. izglītibas tematisko jomu griezumā).

Augstskolu likuma 1.panta 17.punktā ir uzskaitītas konkrētas zinātnes jomas, kurās ir nosakāma augstskolu stratēģiskā specializācija, (piemēram, dabaszinātnes, inženierzinātnes un tehnoloģijas, medicīna un veselības zinātne, lauksaimniecības, meža un veterinārā zinātne, sociālā zinātne, humanitārās zinātnes un mākslas), to nosakot zinātnes nozaru grupu līmenī, kas ir tāda detalizācijas pakāpe, kura ir pieejama visos augstskolām stratēģiskās specializācijas pamata noteikšanai iepriekšminētajos rādītājos. Papildus tam, studējošo un absolventu rādītajiem ir atsevišķi ņemti vērā iepriekšminētie rādītāji izglītības tematisko jomu griezumā, atbilstoši Ministru kabineta 2017.gada 13.jūlija noteikumiem Nr. 322 "Noteikumi par Latvijas izglītības klasifikāciju".
 
Balstoties uz šiem rādītājiem un tajos sasniegtajiem rezultātiem, ministrija analizēja, vai augstskolām ir potenciāls specializēties konkrētā zinātnes jomā un ar to saistītajās izglītības tematiskajās jomās, to pamatojot ar šādiem principiem. Pirmkārt, augstskolai ir potenciāls specializēties konkrētajā zinātnes jomā, ja tā uz pārējo augstskolu rezultātu fona sasniedz vismaz 5% īpatsvaru iepriekšminētajos rezultatīvajos rādītājos un ir piedalījusies zinātnisko institūciju darbības starptautisko novērtējuma . Ja vairumā minēto rādītāju šāda apmēra ietekme konkrētajā zinātnes jomā ir vērojama - tas dod objektīvu pamatu augstskolai specializēties šajā zinātnes jomā. Augstskolas, kuras konkrētajā zinātnes jomā sasniedz šādus rezultātus, objektīvi ir nopietna apmēra spēlētājs starp pārējām augstskolām. Otrs princips galvenokārt attiecas uz augstskolām ar mazu studējošo skaitu, kur būtiskāk bija analizēt augstskolas relatīvo specializāciju, ņemot vērā vai to rezultatīvo rādītāju vērtības konkrētajā zinātnes jomā sasniedz vismaz pusi no augstskolas kopējā rezultāta konkrētajā rādītājā. Pamatojoties uz šiem rādītājiem un tajos iegūtajiem rezultātiem, katrai augstskolai tas kalpoja kā pamats sarunām ar augstskolu par tās sākotnējās stratēģiskās specializācijas noteikšanu.

Balstoties uz augstskolu sasniegtajiem rezultātiem un augstskolu attīstības plāniem, sākotnējās stratēģiskās specializācijas jomās parādījās arī skaidra nepieciešamība vairumam augstskolu identificēt detalizētāku sākotnējo stratēģisko specializāciju, salīdzinot ar sākotnējo pieeju ar sešām zinātnes jomām, kas minētas Augstskolu likuma 1.panta 17.punktā.. Projekta 1.punktā tas ir veikts, vajadzības gadījumā nosakot ar attiecīgo zinātnes jomu piekritīgo/-ās izglītības tematiskās jomas un atsevišķām augstskolām, kurām bija tāda nepieciešamība arī izglītības programmu grupu. Šāda pieeja ir veikta attiecībā uz tām augstskolām tajās zinātnes jomās, kurās augstskolas studiju un pētnieciskas darbības profils koncentrējas uz daļu no zinātnes jomā ietilpstošajām zinātnes nozarēm, izglītības tematiskajām jomām vai studiju virzieniem. Ja augstskolas darbības profils aptver vairumu no zinātnes jomas  ietilpstošajām zinātnes nozarēm, izglītības tematiskajām jomām vai studiju virzieniem, tad tālāka detalizācija projekta ietvaros nav nepieciešama. Projekta 1.punktā papildus stratēģiskās specializācijas jomām (kuras balstās Augstskolu likuma 1.panta 17.punktu, atbilstoši sešām zinātnes jomām) ir iezīmēta arī augstāka līmeņa detalizācija, kuras noteikšanai ir izmantotas izglītības tematiskās jomas, tas ir, ka nosakāmas arī primāri attīstāmos studiju virzienus;. Izglītības tematiskās jomas ir vislabāk pielietojamas, lai nodrošinātu sasaisti ar Augstskolu likuma 1.panta 17.punktā minētajām primāri attīstāmajām zinātnes jomām un studiju virzieniem un tās no datu pieejamības viedokļa ir savietojamas ar studējošo un absolventu rādītājiem augstskolās, kur, piemēram, zinātnes nozaru klasifikators nav tik labi savietojams ar šiem rādītājiem. Papildus tam, augstskolu stratēģiskās specializācijas ietvars, kurā ir noteikta augstskolai piekritīgā zinātnes joma/-s un vajadzības gadījumā ar to saistītā  izglītības tematiskā joma studiju virziena ietvaros, arī ļauj precīzāk atspoguļot augstskolas darbības faktisko situāciju tajās zinātnes jomās, kurās ir augsta starpdisciplinaritāte un pārklājums ar vairākām zinātnes jomām (piemēram, datorika, kura atkarībā no augstskolas profila var būt piekritīga gan dabaszinātnēm, gan inženierzinātnēm un tehnoloģijām). Vienīgais izņēmums tika noteikts Liepājas Universitātei attiecībā par tās sākotnējo stratēģisko specializāciju zinātnes jomā - inženierzinātnēs un tehnoloģijās. Šī brīža Liepājas Universitātes rezultāti šajā jomā pagaidām neliecina par pietiekamu pamatu šīs jomas noteikšanai, taču pamatojoties uz Liepājas Universitātes ambīcijām par šīs jomas attīstību, pēdējo gadu progresu šajā jomā (īpaši pētniecībā) un Liepājas pilsētas pašvaldības pausto atbalstu šādai Liepājas Universitātes sākotnējās stratēģiskajās specializācijas zinātnes jomai, Projekta 1.punktā Liepājas Universitātei ir noteikta sākotnējā stratēģiskā specializācija zinātnes jomā - inženierzinātnes un tehnoloģijas ar fokusu uz  normatīvajā regulējumā par Latvijas izglītības klasifikāciju ietilpstošo izglītības tematisko jomu - datoriku un izglītības programmu grupu - elektroniku un automātiku. Ņemot vērā, ka minētā Liepājas Universitātes stratēģiskās specializācijas joma ir noteikta balstoties uz nākotnes potenciālu, projekta protokollēmuma 4.punktā ir noteikts, ka šī stratēģiskās specializācijas joma līdz 2023.gada 31.augustam tiks izvērtēta, atkarībā no Liepājas Universitātes spējai sasniegt progresu Augstskolu likumā attiecīgajam augstskolu tipam noteikto sasniedzamo mērķu izpildē minētajā stratēģiskās specializācijas jomā,  lemjot par tās turpināšanu, pamatojoties uz projekta protokollēmumā 3.punktā minētajiem noteikumiem un 2025.gadā organizējamo kārtējo zinātnisko institūciju darbību starptautisko novērtējumu.

Projekta 2.punkts arī pasaka, ka augstskolai ir tiesības īstenot studiju programmas un pētniecisko darbību arī ārpus noteiktajām sākotnējām stratēģiskās specializācijas jomām. Šāda tiesība izriet no Augstskolu likuma 1.panta 17.punkta, kur noteiktas nosaka tikai primārās jomas un 4.pantu (sasaiste ar augstskolu autonomiju) un ir arī tieši saistīta ar augsto starpdisciplinaritāti gan studiju, gan pētniecības ietvaros (kura ir papildus uzsvērta projekta 3.punktā), kā arī ar šo tiek noteikts, ka augstskola var gan attīstīt dažādas nišas programmas ārpus tās stratēģiskās specializācijas ietvara, gan nodrošināt jaunu zinātnes jomu attīstīšanu (ņemot vērā, ka pēc sākotnējās stratēģiskās specializācijas, augstskolas izstrādās pastāvīgu stratēģisko specializāciju ar aktualizācijas tiesībām, pamatojoties uz Ministru kabineta kārtību, kā to nosaka augstskolu likuma 3.panta 1.¹ daļa ietvertais deleģējums.
kā projekts nosaka tikai sākotnējo stratēģisko specializāciju, protokollēmuma projekta 3..punktā ir noteikts, ka līdz 2023.gada 31.augustam ministrija izstrādās un iesniegs Ministru kabinetā noteikumu projektu par kārtību, kādā valsts dibinātām augstskolām nosaka to stratēģisko specializāciju un tās aktualizācija.