Anotācija (ex-ante)

PAZIŅOJUMS:
VRAA informē, ka saistībā ar uzturēšanas darbiem 19. aprīlī no plkst. 23.00 līdz 20. aprīļa plkst. 12.00 ir iespējami traucējumi juridisko personu pilnvarošanas risinājumā.
21-TA-825: Noteikumu projekts (Grozījumi)
Anotācijas (ex-ante) nosaukums
Tiesību akta projekta "Grozījums Ministru kabineta 2015. gada 14. jūlija noteikumos Nr. 395 "Kārtība, kādā energoietilpīgi apstrādes rūpniecības uzņēmumi iegūst tiesības uz samazinātu līdzdalību obligātā iepirkuma komponentes maksājumam"" sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojums (anotācija)
1. Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība

1.1. Pamatojums

Izstrādes pamatojums
Ministrijas / iestādes iniciatīva
Apraksts
Ekonomikas ministrijas iniciatīva, balstoties uz divpusējām konsultācijām ar Eiropas Komisijas par komercdarbības valsts atbalstu atbildīgā dienesta amatpersonām.

1.2. Mērķis

Mērķa apraksts
MK noteikumu projekts “Grozījums Ministru kabineta 2015. gada 14. jūlija noteikumos Nr. 395 "Kārtība, kādā energoietilpīgi apstrādes rūpniecības uzņēmumi iegūst tiesības uz samazinātu līdzdalību obligātā iepirkuma komponentes maksājumam"” (turpmāk – noteikumu projekts) paredz svītrot no kvalifikācijas kritērijiem, pēc kuriem energoietilpīgie apstrādes rūpniecības uzņēmumi var kvalificēties tiesībām uz obligātā iepirkuma komponentes samazinājumu, nosacījumu, ka komersanta darbinieku vidējam skaitam iepriekšējos trijos kalendāra gados ir jābūt vismaz 50.
Spēkā stāšanās termiņš
01.01.2022.
Pamatojums
Ministru kabineta 2015. gada 14. jūlija noteikumu Nr. 395 “Kārtība, kādā energoietilpīgi apstrādes rūpniecības uzņēmumi iegūst tiesības uz samazinātu līdzdalību obligātā iepirkuma komponentes maksājumam” 5.5. apakšpunkts stāsies spēkā 2022. gada 1. janvārī.

1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi

Pašreizējā situācija
Ministru kabineta 2015. gada 14. jūlija noteikumu Nr. 395 “Kārtība, kādā energoietilpīgi apstrādes rūpniecības uzņēmumi iegūst tiesības uz samazinātu līdzdalību obligātā iepirkuma komponentes maksājumam” (turpmāk – MK noteikumi Nr. 395) 5. punkts noteic kritērijus, pēc kuriem komersanti, kas veic saimniecisko darbību kādā no MK noteikumu Nr. 395 1. pielikumā minētajām nozarēm, var iegūt tiesības uz obligātā iepirkuma komponentes samazinājumu.
2020. gada 22. decembrī Ministru kabinets pieņēma noteikumus Nr. 831 “Grozījumi Ministru kabineta 2015. gada 14. jūlija noteikumos Nr. 395 "Kārtība, kādā energoietilpīgi apstrādes rūpniecības uzņēmumi iegūst tiesības uz samazinātu līdzdalību obligātā iepirkuma komponentes maksājumam"” (turpmāk – MK noteikumu Nr. 395 grozījumi), ar kuriem cita starpā tika paplašināts atbalsttiesīgo nozaru tvērums, vienlaikus kā papildu kvalifikācijas kritēriju atbalsta saņemšanai nosakot minimālā darbinieku skaita slieksni, proti, komersanta darbinieku vidējam skaitam saimnieciskās darbības nozarē, kas atbilst  noteikumu Nr. 395 1. pielikumā minētajām nozarēm, iepriekšējos trijos kalendāra gados ir jābūt vismaz 50.
Minimālā darbinieku skaita kritērijs tika noteikts, ņemot vērā  ierobežoto atbalsta sniegšanai paredzētā finansējuma apjomu, kā arī nepieciešamību Covid-19 krīzes pārvarēšanas procesā atbalstīt esošo darbavietu saglabāšanu. Minētā norma stātos spēkā 2022. gada 1. janvārī.
 
Problēmas un risinājumi
Problēmas apraksts
MK noteikumu Nr. 395 grozījumu 4. punkts noteic, ka finansējumu par noteikumu ietvaros attiecināmajām izmaksām par 2021. gadu var saņemt pēc tam, kad Eiropas Komisija ir pieņēmusi lēmumu par noteikumu ietvaros sniegtā atbalsta pasākuma atbilstību Eiropas Savienības iekšējam tirgum. Līdz ar to Ekonomikas ministrija sadarbībā ar Finanšu ministriju uzsāka divpusējas konsultācijas ar Eiropas Komisijas par komercdarbības valsts atbalstu  atbildīgo dienestu, lūdzot sniegt viedokli par  MK noteikumu Nr. 395  grozījumos ietverto komercdarbības valsts atbalsta nosacījumu atbilstību Eiropas Savienības tiesību normām.
Eiropas Komisija 2021. gada 10. septembra vēstulē informēja Latviju, ka, Eiropas Komisijas ieskatā, MK noteikumu Nr. 395 grozījumos ietvertais minimālā darbinieku skaita kritērijs, lai kvalificētos atbalsta saņemšanai, ir pretrunā  Pamatnostādņu par valsts atbalstu vides aizsardzībai un enerģētikai 2014.  – 2020. gadam[1] (2014/C 200/01) (turpmāk – Pamatnostādnes) 187. punktam, līdz ar to būtu grozāms. Pamatnostādņu 187. punkts noteic, ka “atbalstāmajā nozarē dalībvalstīm jānodrošina, ka atbalsta saņēmēju atlase ir balstīta uz objektīviem, nediskriminējošiem un pārredzamiem kritērijiem un atbalsta piešķiršana notiek principā tādā pašā veidā visiem konkurentiem tajā pašā nozarē, ja tie atrodas līdzīgā faktiskā situācijā”.
Ievērojot Eiropas Komisijas praksi iespējamu konkurences pārkāpumu gadījumos, pastāv risks, ka, Latvijai saglabājot minēto kritēriju normatīvajos aktos, Eiropas Komisija varētu atvērt formālo izmeklēšanas procedūru pret Latviju. Papildus jāņem vērā, ka formālās izmeklēšanas procedūras ilgums varētu sasniegt 18 mēnešus, kuru laikā Latvija nevarētu piešķirt nekādu atbalstu, kas paredzēts MK noteikumu Nr. 395 grozījumos.


[1] https://eur-lex.europa.eu/legal-content/EN/TXT/?uri=CELEX%3A52014XC0628%2801%29
 
Risinājuma apraksts
Ņemot vērā minēto, lai novērstu risku, ka pret Latviju tiek uzsākta formālā izmeklēšanas procedūra par Eiropas Savienības konkurences noteikumu pārkāpumu, noteikumu projekts paredz svītrot minimālā darbinieku skaita kritēriju no MK noteikumiem Nr. 395  un līdz ar to tas netiks iekļauts atbalsta saņēmēju kvalifikācijas kritēriju sarakstā.
Vai ir izvērtēti alternatīvie risinājumi?
Nē
Vai ir izvērtēts prasību un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem?
Nē

1.4. Izvērtējumi/pētījumi, kas pamato TA nepieciešamību

1.5. Pēcpārbaudes (ex-post) izvērtējums

Vai tiks veikts?
Nē

1.6. Cita informācija

-
2. Tiesību akta projekta ietekmējamās sabiedrības grupas, ietekme uz tautsaimniecības attīstību un administratīvo slogu
Vai projekts skar šo jomu?
Jā

2.1. Sabiedrības grupas, kuras tiesiskais regulējums ietekmē, vai varētu ietekmēt

Fiziskās personas
Nē
Juridiskās personas
  • visi uzņēmumi
Ietekmes apraksts
Minimālā darbinieku skaita kritērija svītrošana no atbalsta saņemšanas nosacījumiem paplašinās potenciālo atbalsta saņēmēju loku, tādējādi sniedzot iespēju stiprināt konkurētspēju lielākam uzņēmumu skaitam. Vienlaikus grozījumi atbalsta nosacījumos varētu potenciāli samazināt pieejamā atbalsta apjomu tiem komersantiem, kuri nodarbina vismaz 50 darbiniekus.
Nozare
Apstrādes rūpniecība
Nozaru ietekmes apraksts
Minimālā darbinieku skaita kritērija svītrošana no atbalsta saņemšanas nosacījumiem paplašinās potenciālo atbalsta saņēmēju loku, tādējādi sniedzot iespēju stiprināt konkurētspēju lielākam uzņēmumu skaitam. Vienlaikus grozījumi atbalsta nosacījumos varētu potenciāli samazināt pieejamā atbalsta apjomu tiem komersantiem, kuri nodarbina vismaz 50 darbiniekus.

2.2. Tiesiskā regulējuma ietekme uz tautsaimniecību

Vai projekts skar šo jomu?
Nē

2.3. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums

Vai projekts skar šo jomu?
Nē

2.4. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums

Vai projekts skar šo jomu?
Nē
3. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
Cita informācija
-

4.2. Cita informācija

-
5. Tiesību akta projekta atbilstība Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām
Vai projekts skar šo jomu?
Jā

5.1. Saistības pret Eiropas Savienību

Vai ir attiecināms?
Jā
ES tiesību akta CELEX numurs
-
ES tiesību akta datums, izdevējinstitūcija, numurs, veids un nosaukums
Komisijas paziņojums "Pamatnostādnes par valsts atbalstu vides aizsardzībai un enerģētikai 2014.–2020. gadam" (2014/C 200/01)
Apraksts
-

5.2. Citas starptautiskās saistības

Vai ir attiecināms?
Nē

5.3. Cita informācija

Apraksts
-

5.4. 1. tabula. Tiesību akta projekta atbilstība ES tiesību aktiem

Attiecīgā ES tiesību akta datums, izdevējinstitūcija, numurs, veids un nosaukums
Komisijas paziņojums "Pamatnostādnes par valsts atbalstu vides aizsardzībai un enerģētikai 2014.–2020. gadam" (2014/C 200/01)
ES TA panta numurs
Projekta vienība, kas pārņem vai ievieš A minēto
Tiek pārņemts pilnībā vai daļēji
Vai B minētais paredz stingrākas prasības un pamatojums
A
B
C
D
Kā ir izmantota ES tiesību aktā paredzētā rīcības brīvība dalībvalstij pārņemt vai ieviest noteiktas ES tiesību akta normas? Kādēļ?
-
Saistības sniegt paziņojumu ES institūcijām un ES dalībvalstīm atbilstoši normatīvajiem aktiem, kas regulē informācijas sniegšanu par tehnisko noteikumu, valsts atbalsta piešķiršanas un finanšu noteikumu (attiecībā uz monetāro politiku) projektiem
-
Cita informācija
-

6.1. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas

Valsts un pašvaldību institūcijas
Nē
Nevalstiskās organizācijas
Nē
Cits
Nē

6.2. Sabiedrības līdzdalības organizēšanas veidi

6.3. Sabiedrības līdzdalības rezultāti

Sabiedrības līdzdalība tika nodrošināta, izstrādājot MK noteikums Nr. 395, kā arī MK noteikumu Nr. 395 grozījumus.
Noteikumu projekts izriet no Eiropas Komisijas nostājas par MK noteikumu Nr. 395 grozījumu atbilstību Eiropas Savienības tiesību normām. Turklāt, tā kā noteikumu projekts paredz atcelt vienu no atbalsta saņēmēju kvalifikācijas kritērijiem, tas faktiski rada labvēlīgākus atbalsta saņemšanas nosacījumus tiem uzņēmumiem, kuri pēc atceļamā kritērija atbalstam nekvalificējās. Ievērojot minēto, kā arī nepieciešamību grozījumu normatīvajā regulējumā veikt iespējami savlaicīgi, lai novērstu risku, ka Eiropas Komisija uzsāk pret Latviju formālo izmeklēšanas procedūru, sabiedrības līdzdalības aktivitātes par noteikumu projektu netika rīkotas.

6.4. Cita informācija

-
7. Tiesību akta projekta izpildes nodrošināšana un tās ietekme uz institūcijām
Vai projekts skar šo jomu?
Jā

7.1. Projekta izpildē iesaistītās institūcijas

Institūcijas
  • Ekonomikas ministrija
  • Būvniecības valsts kontroles birojs

7.2. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums

Vai projekts skar šo jomu?
Nē

7.3. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums

Vai projekts skar šo jomu?
Nē

7.4. Projekta izpildes ietekme uz pārvaldes funkcijām un institucionālo struktūru

Ietekme
Jā/Nē
Skaidrojums
1. Tiks veidota jauna institūcija
Nē
-
2. Tiks likvidēta institūcija
Nē
-
3. Tiks veikta esošās institūcijas reorganizācija
Nē
-
4. Institūcijas funkcijas un uzdevumi tiks mainīti (paplašināti vai sašaurināti)
Nē
-
5. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu efektivizācija
Nē
-
6. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu digitalizācija
Nē
-
7. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu optimizācija
Nē
-
8. Cita informācija
Nē
-

7.5. Cita informācija

-
8. Horizontālās ietekmes

8.1. Projekta tiesiskā regulējuma ietekme

8.1.1. uz publisku pakalpojumu attīstību

Vai projekts skar šo jomu?
Nē

8.1.2. uz valsts un pašvaldību informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstību

Vai projekts skar šo jomu?
Nē

8.1.3. uz informācijas sabiedrības politikas īstenošanu

Vai projekts skar šo jomu?
Nē

8.1.4. uz Nacionālā attīstības plāna rādītājiem

Vai projekts skar šo jomu?
Nē

8.1.5. uz teritoriju attīstību

Vai projekts skar šo jomu?
Nē

8.1.6. uz vidi

Vai projekts skar šo jomu?
Nē

8.1.7. uz klimatneitralitāti

Vai projekts skar šo jomu?
Nē

8.1.8. uz iedzīvotāju sociālo situāciju

Vai projekts skar šo jomu?
Nē

8.1.9. uz personu ar invaliditāti vienlīdzīgām iespējām un tiesībām

Vai projekts skar šo jomu?
Nē

8.1.10. uz dzimumu līdztiesību

Vai projekts skar šo jomu?
Nē

8.1.11. uz veselību

Vai projekts skar šo jomu?
Nē

8.1.12. uz cilvēktiesībām, demokrātiskām vērtībām un pilsoniskās sabiedrības attīstību

Vai projekts skar šo jomu?
Nē

8.1.13. uz datu aizsardzību

Vai projekts skar šo jomu?
Nē

8.1.14. uz diasporu

Vai projekts skar šo jomu?
Nē

8.1.15. uz profesiju reglamentāciju

Vai projekts skar šo jomu?
Nē

8.1.16. uz bērna labākajām interesēm

8.2. Cita informācija

-
Pielikumi