25-TA-1023: Noteikumu projekts (Jauns)
Anotācijas (ex-ante) nosaukums
Tiesību akta projekta "Latvijas invazīvo sugu saraksts, introdukcijas un izplatīšanās profilakses un pārvaldības noteikumi" sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojums (anotācija)
1. Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība
1.1. Pamatojums
Izstrādes pamatojums
Ministrijas / iestādes iniciatīva
Apraksts
Izstrādāts saskaņā ar Sugu un biotopu aizsardzības likuma 4. panta 21. punkta "e)" apakšpunktu un 22. punktu.
1.2. Mērķis
Mērķa apraksts
Noteikt Latvijā sugas, kas rada kaitējumu bioloģiskajai daudzveidībai, ekosistēmu pakalpojumiem, cilvēka veselībai vai ekonomikai, bet nav iekļautas Eiropas Savienības invazīvo sugu sarakstā, un noteikt šo sugu pārvaldības pasākumus – izplatības ierobežošanas un iznīcināšanas pasākumus, tostarp metodes, kā arī cietušo ekosistēmu atjaunošanu. Noteikt Spānijas kailgliemezi Arion vulgaris kā invazīvu svešzemju sugu.
Spēkā stāšanās termiņš
Vispārējā kārtība
1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi
Pašreizējā situācija
Kā pirmā invazīvā suga Latvijā 2008. gadā tika noteikta invazīvā augu suga - Sosnovska latvānis Heracleum sosnowskyi Manden (Ministru kabineta 2008. gada 30. jūnija noteikumi Nr. 468 “Invazīvo augu sugu saraksts” (zaudējuši spēku 2025. gada 1. martā.)). Šobrīd minētā suga ir iekļauta Eiropas Savienības (turpmāk – ES) invazīvo sugu sarakstā, atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes 2014. gada 22. oktobra regulai (ES) Nr. 1143/2014 par invazīvu svešzemju sugu introdukcijas un izplatīšanās profilaksi un pārvaldību (turpmāk – Regula Nr. 1143/2014).
Spānijas kailgliemezis Arion vulgaris (turpmāk – Spānijas kailgliemezis) ir viena no nozīmīgākajām invazīvo dzīvnieku sugām un ir ierindota starp simt visinvazīvākajām sugām Eiropā. Spānijas kailgliemezis atbilst galvenajiem invazīvas sugas kritērijiem: apdraud dabiskos biotopus, vairojas savvaļā, izraisa Arion kailgliemežu ģints sugu ģenētisko eroziju (dabā krustojas ar Arion rufus). Sugai ir negatīva ekonomiskā ietekme (lauksaimniecības kaitēklis), tā samazina ekosistēmu pakalpojumu kvalitāti, rada apdraudējumu cilvēka un mājdzīvnieku veselībai. Arī kaimiņvalstīs šī suga ir invazīva suga. Cilvēku darbība palīdz sugai aktīvi izplatīties (galvenokārt dārzkopības ceļā), to ievazājot jaunās teritorijās, tāpēc sugas izplatīšanās nav saistāma ar dabisku areāla paplašināšanos. Vietās, kur suga īpaši savairojas, tai raksturīgas masveida populācijas, tā ieņem savu ekoloģisko nišu un izrāda tālākas invāzijas pazīmes. (Pilāte D. et al. 2018. Spānijas kailgliemeža Arion vulgaris (Moquin-Tandon, 1855) sugas ierobežošanas plāns. 5.lpp.).
Latvijā suga ir ienākusi relatīvi nesen – pirmo reizi konstatēta 2009. gadā Pastendē. Turpmākos gadus īpaša izplatība netika novērota, taču 2020. gadā notika Spānijas kailgliemeža ekspansija. Šobrīd Latvijā, iekļaujot sabiedrības novērojumus, jau ir identificētas 662 (2025.g. 1.aprīļa dati) atradnes.
Spānijas kailgliemezis ir iekļauts Valsts augu aizsardzības dienesta sagatavotajos informatīvajos materiālos par Latvijā izplatītākajiem kaitīgajiem organismiem (https://registri.vaad.gov.lv/reg/kaitigie_organismi.aspx).
Informācija par Spānijas kailgliemezi ir pieejama arī Dabas aizsardzības pārvaldes tīmekļvietnē un izmantojama informēšanas un izglītošanas pasākumu veikšanai pašvaldībās (https://www.daba.gov.lv/lv/spanijas-kailgliemezis).
Straujo izplatīšanos veicina arī stādu ievešana no citām valstīm un stādu tirdzniecība ar invadētiem stādiem. Kopš 20. gadsimta vidus Spānijas kailgliemezis ir parādījies gandrīz visās Eiropas valstīs (Weidema 2006, Slotsbo 2014). Baltijas valstis ir vienas no pēdējām, kurās šī suga ir parādījusies, tāpēc ietekme vēl ne visos gadījumos ir pamanīta (Pilāte D. et al. 2018. Spānijas kailgliemeža Arion vulgaris (Moquin-Tandon, 1855) sugas ierobežošanas plāns. 7.lpp.).
Arī citās boreālā bioģeogrāfiskā reģiona valstīs[1] Spānijas kailgliemezis rada problēmas un gan Igaunija[2;3], gan Lietuva[4] velta nozīmīgas pūles kailgliemeža ierobežošanai un iznīcināšanai.
Par Spānijas kailgliemezi Latvijā ir sagatavoti vairāki zinātniskie pētījumi, sākot no 2016. gada, kad tika sagatavotas Spānijas kailgliemeža faktu lapas, ietverot sugas morfoloģisko raksturojumu, izplatību, ekoloģiju, ietekmi un ierobežošanas pasākumus[5;6].
Sugas ietekme var izpausties dažādi, tā jāvērtē kompleksi, ne tikai vērtējot tiešu kailgliemežu ietekmi uz dabiskajām ekosistēmām. Masveidīgas savairošanās gadījumā var rasties situācijas, kad jāizmanto dažādi ķīmiskie ierobežošanas līdzekļi, kas rezultējas ar citu gliemežu sugu iznīcināšanu, produkcijas kvalitāti un pašizmaksu. Suga var netieši radīt problēmas sociāli ekonomiskajās jomās. Neatkarīgi no tā – tiek vai netiek veikta kailgliemežu skaita un izplatības ierobežošana, jau šobrīd suga ietekmē pagaidām salīdzinoši nelielas daļas iedzīvotāju dzīves kvalitāti un dzīves dārdzību. Masveida savairošanās gadījumā, suga var ietekmēt ekosistēmu pakalpojumu kvalitāti, samazināt uzņēmēju ienākumus, zemes un īpašumu vērtību (skat.: Pilāte D. et al. 2018. Spānijas kailgliemeža Arion vulgaris (Moquin-Tandon, 1855) sugas ierobežošanas plāns. 19.lpp.).
Atbilstoši Sugu un biotopu aizsardzības likuma 23.2 panta otrajai daļai Latvijas invazīvo sugu sarakstā iekļauto sugu pārvaldības pasākumus var noteikt pašvaldība. Savukārt saskaņā ar minētā panta piekto daļu invazīvo sugu sarakstā iekļauto sugu izplatības ierobežošanas pasākumu īstenošanā atbilstoši Ministru kabineta noteiktajai kārtībai iesaistās attiecīgā valstspilsētas vai novada pašvaldība. Pašvaldība:
1) pieņem lēmumu par invazīvo sugu izplatības ierobežošanas pasākumiem attiecīgās pašvaldības teritorijā un publicē to saskaņā ar Oficiālo publikāciju un tiesiskās informācijas likumu, kā arī vietējās pašvaldības laikrakstā un tīmekļvietnē;
2) ievērojot normatīvos aktus par attiecīgās invazīvās sugas ierobežošanas pasākumiem un metodēm, var koordinēt un sadarbībā ar attiecīgo kompetento institūciju organizēt invazīvo sugu ierobežošanas pasākumus, ja zemes īpašnieks, lietotājs vai valdītājs neveic invazīvo sugu izplatības ierobežošanas pasākumus.
Sugu un biotopu aizsardzības likuma 30.1 pants nosaka administratīvos pārkāpumus invazīvo sugu pārvaldības jomā. Atbilstoši panta trešajai daļai par Latvijas invazīvo sugu sarakstā iekļauto indivīdu izplatīšanās pieļaušanu, tostarp ierobežošanas pasākumu neīstenošanu un vairošanās pieļaušanu, piemēro brīdinājumu vai naudas sodu fiziskajai personai līdz trīssimt naudas soda vienībām, bet juridiskajai personai — līdz sešsimt naudas soda vienībām.
Savukārt iestāžu kompetenci administratīvo pārkāpumu procesā nosaka Sugu un biotopu aizsardzības likuma 31. pants, nodalot kompetenci par Eiropas Savienības invazīvo sugu sarakstā iekļautajām sugām un Latvijas invazīvajām sugām. Atbilstoši panta astotajai daļai administratīvā pārkāpuma procesu par Sugu un biotopu aizsardzības likuma 30.1 panta trešajā daļā minētajiem pārkāpumiem līdz administratīvā pārkāpuma lietas izskatīšanai veic pašvaldības policijas, pašvaldības administratīvās inspekcijas, pašvaldības vides inspekcijas vai pašvaldības vides kontroles amatpersonas. Administratīvā pārkāpuma lietu izskata pašvaldības administratīvā komisija vai apakškomisija.
Attiecībā par utilizāciju jānorāda, ka Latvijā atkritumu apsaimniekošanas jomā nav pieejamas tādas atkritumu apstrādes metodes, kas varētu nodrošināt Spānijas kailgliemeža oliņu iznīcināšanu. Nav pieejama viennozīmīga informācija par biogāzes stacijās un fermentēšanas tuneļos esošo temperatūras līmeņa pietiekamību, lai invazīvas sugas oliņas tiktu iznīcinātas un nebūtu dzīvotspējīgas saražotajā digestātā un kompostā, kas var tikt izplatīts tālāk vidē, tādējādi sekmējot invazīvās sugas vēl plašāku izplatību jau citās teritorijās. Komposta un digestāta turpmāka izmantošana, kura sagatavošanas procesā būs bijuši invazīvas sugas dzīvnieku līķi un to oliņas, kuru dzīvotspēja nebūs pilnīgi izslēgta, var tikai veicināt gliemežu invāziju, un radīt negatīvu ietekmi uz kopējiem ierobežošanas pasākumiem un uz tautsaimniecību kopumā.
[1] https://ias.eea.europa.eu/products/european-statistics/dashboard-ias-of-member-state-concern (2014.-2018.)
[2] https://keskkonnaamet.ee/en/alien-slug-species
[3] https://experience.arcgis.com/experience/6fbdb2e24dcb4c67b8b1bb57f8cf839f/?draft=true
[4] https://madeinvilnius.lt/lv/zi%C5%86as/Lietuvas-zi%C5%86as/Vides-ministrija-l%C5%ABgs-iedz%C4%ABvot%C4%81jus-re%C4%A3istr%C4%93t-invaz%C4%ABv%C4%81s-sl%C5%AB%C5%BEas%2C-tiks-pie%C5%A1%C4%B7irtas-dot%C4%81cijas/#google_vignette
[5] https://www.daba.gov.lv/lv/invazivas-sugas
[6] https://www.daba.gov.lv/lv/materiali
Spānijas kailgliemezis Arion vulgaris (turpmāk – Spānijas kailgliemezis) ir viena no nozīmīgākajām invazīvo dzīvnieku sugām un ir ierindota starp simt visinvazīvākajām sugām Eiropā. Spānijas kailgliemezis atbilst galvenajiem invazīvas sugas kritērijiem: apdraud dabiskos biotopus, vairojas savvaļā, izraisa Arion kailgliemežu ģints sugu ģenētisko eroziju (dabā krustojas ar Arion rufus). Sugai ir negatīva ekonomiskā ietekme (lauksaimniecības kaitēklis), tā samazina ekosistēmu pakalpojumu kvalitāti, rada apdraudējumu cilvēka un mājdzīvnieku veselībai. Arī kaimiņvalstīs šī suga ir invazīva suga. Cilvēku darbība palīdz sugai aktīvi izplatīties (galvenokārt dārzkopības ceļā), to ievazājot jaunās teritorijās, tāpēc sugas izplatīšanās nav saistāma ar dabisku areāla paplašināšanos. Vietās, kur suga īpaši savairojas, tai raksturīgas masveida populācijas, tā ieņem savu ekoloģisko nišu un izrāda tālākas invāzijas pazīmes. (Pilāte D. et al. 2018. Spānijas kailgliemeža Arion vulgaris (Moquin-Tandon, 1855) sugas ierobežošanas plāns. 5.lpp.).
Latvijā suga ir ienākusi relatīvi nesen – pirmo reizi konstatēta 2009. gadā Pastendē. Turpmākos gadus īpaša izplatība netika novērota, taču 2020. gadā notika Spānijas kailgliemeža ekspansija. Šobrīd Latvijā, iekļaujot sabiedrības novērojumus, jau ir identificētas 662 (2025.g. 1.aprīļa dati) atradnes.
Spānijas kailgliemezis ir iekļauts Valsts augu aizsardzības dienesta sagatavotajos informatīvajos materiālos par Latvijā izplatītākajiem kaitīgajiem organismiem (https://registri.vaad.gov.lv/reg/kaitigie_organismi.aspx).
Informācija par Spānijas kailgliemezi ir pieejama arī Dabas aizsardzības pārvaldes tīmekļvietnē un izmantojama informēšanas un izglītošanas pasākumu veikšanai pašvaldībās (https://www.daba.gov.lv/lv/spanijas-kailgliemezis).
Straujo izplatīšanos veicina arī stādu ievešana no citām valstīm un stādu tirdzniecība ar invadētiem stādiem. Kopš 20. gadsimta vidus Spānijas kailgliemezis ir parādījies gandrīz visās Eiropas valstīs (Weidema 2006, Slotsbo 2014). Baltijas valstis ir vienas no pēdējām, kurās šī suga ir parādījusies, tāpēc ietekme vēl ne visos gadījumos ir pamanīta (Pilāte D. et al. 2018. Spānijas kailgliemeža Arion vulgaris (Moquin-Tandon, 1855) sugas ierobežošanas plāns. 7.lpp.).
Arī citās boreālā bioģeogrāfiskā reģiona valstīs[1] Spānijas kailgliemezis rada problēmas un gan Igaunija[2;3], gan Lietuva[4] velta nozīmīgas pūles kailgliemeža ierobežošanai un iznīcināšanai.
Par Spānijas kailgliemezi Latvijā ir sagatavoti vairāki zinātniskie pētījumi, sākot no 2016. gada, kad tika sagatavotas Spānijas kailgliemeža faktu lapas, ietverot sugas morfoloģisko raksturojumu, izplatību, ekoloģiju, ietekmi un ierobežošanas pasākumus[5;6].
Sugas ietekme var izpausties dažādi, tā jāvērtē kompleksi, ne tikai vērtējot tiešu kailgliemežu ietekmi uz dabiskajām ekosistēmām. Masveidīgas savairošanās gadījumā var rasties situācijas, kad jāizmanto dažādi ķīmiskie ierobežošanas līdzekļi, kas rezultējas ar citu gliemežu sugu iznīcināšanu, produkcijas kvalitāti un pašizmaksu. Suga var netieši radīt problēmas sociāli ekonomiskajās jomās. Neatkarīgi no tā – tiek vai netiek veikta kailgliemežu skaita un izplatības ierobežošana, jau šobrīd suga ietekmē pagaidām salīdzinoši nelielas daļas iedzīvotāju dzīves kvalitāti un dzīves dārdzību. Masveida savairošanās gadījumā, suga var ietekmēt ekosistēmu pakalpojumu kvalitāti, samazināt uzņēmēju ienākumus, zemes un īpašumu vērtību (skat.: Pilāte D. et al. 2018. Spānijas kailgliemeža Arion vulgaris (Moquin-Tandon, 1855) sugas ierobežošanas plāns. 19.lpp.).
Atbilstoši Sugu un biotopu aizsardzības likuma 23.2 panta otrajai daļai Latvijas invazīvo sugu sarakstā iekļauto sugu pārvaldības pasākumus var noteikt pašvaldība. Savukārt saskaņā ar minētā panta piekto daļu invazīvo sugu sarakstā iekļauto sugu izplatības ierobežošanas pasākumu īstenošanā atbilstoši Ministru kabineta noteiktajai kārtībai iesaistās attiecīgā valstspilsētas vai novada pašvaldība. Pašvaldība:
1) pieņem lēmumu par invazīvo sugu izplatības ierobežošanas pasākumiem attiecīgās pašvaldības teritorijā un publicē to saskaņā ar Oficiālo publikāciju un tiesiskās informācijas likumu, kā arī vietējās pašvaldības laikrakstā un tīmekļvietnē;
2) ievērojot normatīvos aktus par attiecīgās invazīvās sugas ierobežošanas pasākumiem un metodēm, var koordinēt un sadarbībā ar attiecīgo kompetento institūciju organizēt invazīvo sugu ierobežošanas pasākumus, ja zemes īpašnieks, lietotājs vai valdītājs neveic invazīvo sugu izplatības ierobežošanas pasākumus.
Sugu un biotopu aizsardzības likuma 30.1 pants nosaka administratīvos pārkāpumus invazīvo sugu pārvaldības jomā. Atbilstoši panta trešajai daļai par Latvijas invazīvo sugu sarakstā iekļauto indivīdu izplatīšanās pieļaušanu, tostarp ierobežošanas pasākumu neīstenošanu un vairošanās pieļaušanu, piemēro brīdinājumu vai naudas sodu fiziskajai personai līdz trīssimt naudas soda vienībām, bet juridiskajai personai — līdz sešsimt naudas soda vienībām.
Savukārt iestāžu kompetenci administratīvo pārkāpumu procesā nosaka Sugu un biotopu aizsardzības likuma 31. pants, nodalot kompetenci par Eiropas Savienības invazīvo sugu sarakstā iekļautajām sugām un Latvijas invazīvajām sugām. Atbilstoši panta astotajai daļai administratīvā pārkāpuma procesu par Sugu un biotopu aizsardzības likuma 30.1 panta trešajā daļā minētajiem pārkāpumiem līdz administratīvā pārkāpuma lietas izskatīšanai veic pašvaldības policijas, pašvaldības administratīvās inspekcijas, pašvaldības vides inspekcijas vai pašvaldības vides kontroles amatpersonas. Administratīvā pārkāpuma lietu izskata pašvaldības administratīvā komisija vai apakškomisija.
Attiecībā par utilizāciju jānorāda, ka Latvijā atkritumu apsaimniekošanas jomā nav pieejamas tādas atkritumu apstrādes metodes, kas varētu nodrošināt Spānijas kailgliemeža oliņu iznīcināšanu. Nav pieejama viennozīmīga informācija par biogāzes stacijās un fermentēšanas tuneļos esošo temperatūras līmeņa pietiekamību, lai invazīvas sugas oliņas tiktu iznīcinātas un nebūtu dzīvotspējīgas saražotajā digestātā un kompostā, kas var tikt izplatīts tālāk vidē, tādējādi sekmējot invazīvās sugas vēl plašāku izplatību jau citās teritorijās. Komposta un digestāta turpmāka izmantošana, kura sagatavošanas procesā būs bijuši invazīvas sugas dzīvnieku līķi un to oliņas, kuru dzīvotspēja nebūs pilnīgi izslēgta, var tikai veicināt gliemežu invāziju, un radīt negatīvu ietekmi uz kopējiem ierobežošanas pasākumiem un uz tautsaimniecību kopumā.
[1] https://ias.eea.europa.eu/products/european-statistics/dashboard-ias-of-member-state-concern (2014.-2018.)
[2] https://keskkonnaamet.ee/en/alien-slug-species
[3] https://experience.arcgis.com/experience/6fbdb2e24dcb4c67b8b1bb57f8cf839f/?draft=true
[4] https://madeinvilnius.lt/lv/zi%C5%86as/Lietuvas-zi%C5%86as/Vides-ministrija-l%C5%ABgs-iedz%C4%ABvot%C4%81jus-re%C4%A3istr%C4%93t-invaz%C4%ABv%C4%81s-sl%C5%AB%C5%BEas%2C-tiks-pie%C5%A1%C4%B7irtas-dot%C4%81cijas/#google_vignette
[5] https://www.daba.gov.lv/lv/invazivas-sugas
[6] https://www.daba.gov.lv/lv/materiali
Problēmas un risinājumi
Problēmas apraksts
Saskaņā ar veiktajiem zinātniskajiem pētījumiem Spānijas kailgliemezim ir būtiska negatīva ietekme uz dabiskajiem biotopiem un vietējiem organismiem, negatīva ekonomiskā ietekme, kā arī tas var negatīvi ietekmēt cilvēka veselību (piem., lietojot pārtikā augļus un dārzeņus, kas bijuši saskarē ar Spānijas kailgliemezi, bet nepietiekami attīrīti no tā gļotām).
Veģetācijas sezonā no dažādām vietām Latvijā tiek saņemtas sūdzības gan no pašvaldībām, gan organizācijām, gan atsevišķām privātpersonām par problēmām, ko rada Spānijas kailgliemeža invāzija un savairošanās, kā arī lūgumi veikt izmaiņas normatīvajā regulējumā, lai pašvaldībām būtu iespēja noteikt Spānijas kailgliemeža ierobežošanas un iznīcināšanas pasākumus.
Normatīvā regulējuma trūkums liedz pilnvērtīgu apsaimniekošanas pasākumu piemērošanu invāzijas skartajās teritorijās – ja suga nav iekļauta invazīvo sugu sarakstā. Ja pasākumi netiek veikti, invāzija turpinās, pārņemot visu iespējamo teritoriju un turpinot izplatību. Spānijas kailgliemezis ļoti labi iedzīvojas un izplatās pilsētās, invāzijai pārņemot gan privātmāju un mazdārziņu rajonus, gan pilsētu zaļās teritorijas. Šobrīd gan preventīvo pasākumu ievērošana, gan izplatības ierobežošana atstāta kā mazdārziņu un zemju īpašnieku brīvprātīga iniciatīva. Arī bez normatīvā regulējuma daudzas personas savā īpašumā veic teritorijas apsaimniekošanas pasākumus, iznīcinot Spānijas kailgliemezi.
ES invazīvo sugu sarakstā iekļautajām sugām profilakses un pārvaldības pasākumi ir jāpiemēro obligāti. Sugām, kam Latvijā ir invazīva ietekme, bet, kuras nav iekļautas ES invazīvo sugu sarakstā, tas būtu vēlams. Pasākumu neveikšana rada kumulatīvās izmaksas, kas ilgtermiņā var pieaugt daudzas reizes, salīdzinot ar pasākumu izmaksām [1], neatkarīgi no tā vai suga iekļauta ES vai Latvijas invazīvo sugu sarakstā.
[1] “Managing biological invasions: the cost of inaction” https://link.springer.com/article/10.1007/s10530-022-02755-0
Veģetācijas sezonā no dažādām vietām Latvijā tiek saņemtas sūdzības gan no pašvaldībām, gan organizācijām, gan atsevišķām privātpersonām par problēmām, ko rada Spānijas kailgliemeža invāzija un savairošanās, kā arī lūgumi veikt izmaiņas normatīvajā regulējumā, lai pašvaldībām būtu iespēja noteikt Spānijas kailgliemeža ierobežošanas un iznīcināšanas pasākumus.
Normatīvā regulējuma trūkums liedz pilnvērtīgu apsaimniekošanas pasākumu piemērošanu invāzijas skartajās teritorijās – ja suga nav iekļauta invazīvo sugu sarakstā. Ja pasākumi netiek veikti, invāzija turpinās, pārņemot visu iespējamo teritoriju un turpinot izplatību. Spānijas kailgliemezis ļoti labi iedzīvojas un izplatās pilsētās, invāzijai pārņemot gan privātmāju un mazdārziņu rajonus, gan pilsētu zaļās teritorijas. Šobrīd gan preventīvo pasākumu ievērošana, gan izplatības ierobežošana atstāta kā mazdārziņu un zemju īpašnieku brīvprātīga iniciatīva. Arī bez normatīvā regulējuma daudzas personas savā īpašumā veic teritorijas apsaimniekošanas pasākumus, iznīcinot Spānijas kailgliemezi.
ES invazīvo sugu sarakstā iekļautajām sugām profilakses un pārvaldības pasākumi ir jāpiemēro obligāti. Sugām, kam Latvijā ir invazīva ietekme, bet, kuras nav iekļautas ES invazīvo sugu sarakstā, tas būtu vēlams. Pasākumu neveikšana rada kumulatīvās izmaksas, kas ilgtermiņā var pieaugt daudzas reizes, salīdzinot ar pasākumu izmaksām [1], neatkarīgi no tā vai suga iekļauta ES vai Latvijas invazīvo sugu sarakstā.
[1] “Managing biological invasions: the cost of inaction” https://link.springer.com/article/10.1007/s10530-022-02755-0
Risinājuma apraksts
Ir sagatavots tiesību akta projekts "Latvijas invazīvo sugu saraksts, introdukcijas un izplatīšanās profilakses un pārvaldības noteikumi, invazīvo sugu izplatības ierobežošanas un iznīcināšanas pasākumi un metodes, cietušo ekosistēmu atjaunošana" (turpmāk - Noteikumu projekts), kurā noteikta Latvijai neraksturīgā suga – Spānijas kailgliemezis. Noteikumu projekts attiecas uz sekojošām teritorijām, atbilstoši teritorijas plānojumiem: pilsētām, ciemu un lauku teritorijās noteiktām savrupmāju apbūves teritorijām, mazstāvu dzīvojamās apbūves teritorijām, daudzstāvu dzīvojamās apbūves teritorijām, publiskās apbūves teritorijām, jauktas centra apbūves teritorijām, rūpnieciskās apbūves teritorijām, labiekārtotām publiskām ārtelpām, transporta infrastruktūras teritorijām (kuras robežojas ar iepriekš minētajām teritorijām), atbilstoši Ministru kabineta 2013.gada 30.aprīļa noteikumiem Nr.240 "Vispārīgie teritorijas plānošanas, izmantošanas un apbūves noteikumi". Šāda norma par teritorijām ietverta, jo Spānijas kailgliemezi kā plaši izplatījušos invazīvo sugu nav iespējams vienlaikus iznīcināt visās teritorijās, bet ir jākoncentrējas uz ierobežošanas pasākumu īstenošanu konkrētās pašvaldības teritorijā, kur tas visvairāk nepieciešams, bet, piemēram, neskarot mežu vai purvu teritorijas, kur ierobežošanas pasākumi ir praktiski neiespējami un būtu nesamērīgi dārgi. Ierobežošanas pasākumi izvērtējami katrā gadījumā individuāli, tai skaitā izvēloties teritorijas, kuras tiek atvēlētas dabīgo pļavu un zālāju atjaunošanai vai arī Spānijas kailgliemeža iznīcināšanai vairākkārtīgi pļaujot teritoriju vienā veģetācijas sezonā.
Nosakot Spānijas kailgliemezi normatīvajā regulējumā kā invazīvu sugu, būs iespējams piemērot pasākumus, lai samazinātu šīs sugas izplatību un, iespējams, novērstu izplatīšanos uz tiem Latvijas reģioniem, kur Spānijas kailgliemezis vēl nav ieviesies.
Lai mazinātu birokrātisko slogu, Sugu un biotopu aizsardzības likumā pašvaldībām ir paredzēta izvēles iespēja – pašām izlemt vai pašvaldības teritorijā nepieciešami pasākumi Spānijas kailgliemežu ierobežošanai vai prevencijai.
Noteikumu projekts ietver arī pasākumu katalogu pašvaldībām - pasākumus un metodes invazīvās sugas izplatības ierobežošanai un iznīcināšanai, kā arī pasākumus cietušo ekosistēmu atjaunošanai, kurus pašvaldības var piemērot pašvaldības teritorijā vai teritorijas daļā.
Atbilstoši Noteikumu projektam pašvaldības var izvēlēties vienu vai vairākus pasākumus un paredzēt to īstenošanu pašvaldības normatīvajos aktos par Spānijas kailgliemeža pārvaldības pasākumiem, nosakot zemes īpašniekiem, lietotājiem un tiesiskajiem valdītājiem pienākumu īstenot attiecīgos katalogā paredzētos pasākumus pašvaldības teritorijā vai tās daļās.
Noteikumu projekts paredz vairākus savākto gliemežu likvidēšanas veidus -nodošanu dzīvnieku līķu dedzināšanas iekārtām atbilstoši pašvaldības noslēgtam līgumam, ja pašvaldībai nepieciešams, vai aprakšanu, tostarp kompostējot (bez daudzuma ierobežojuma). Zemes īpašnieks, lietotājs vai tiesiskais valdītājs praktiski īsteno Spānijas kailgliemeža ierobežošanu un iznīcināšanu saskaņā ar šo noteikumu pielikumu vai citām metodēm.
Atbilstoši Sugu un biotopu aizsardzības likuma 9. panta 5. punktam zemes īpašniekiem vai lietotājiem ir pienākums veikt invazīvās sugas pārvaldības pasākumus, lai novērstu tās tālāku izplatību. Tai pat laikā atbilstoši Sugu un biotopu aizsardzības likuma 23.2 panta otrajai daļai Latvijas invazīvo sugu sarakstā iekļauto sugu pārvaldības pasākumus var noteikt pašvaldība. Saskaņā ar Sugu un biotopu aizsardzības likuma 23.2 panta piekto daļu invazīvo sugu sarakstā iekļauto sugu izplatības ierobežošanas pasākumu īstenošanā atbilstoši Ministru kabineta noteiktajai kārtībai iesaistās attiecīgā valstspilsētas vai novada pašvaldība. Pašvaldība:
1) pieņem lēmumu par invazīvo sugu izplatības ierobežošanas pasākumiem attiecīgās pašvaldības teritorijā un publicē to saskaņā ar Oficiālo publikāciju un tiesiskās informācijas likumu, kā arī vietējās pašvaldības laikrakstā un tīmekļvietnē;
2) ievērojot normatīvos aktus par attiecīgās invazīvās sugas ierobežošanas pasākumiem un metodēm, var koordinēt un sadarbībā ar attiecīgo kompetento institūciju organizēt invazīvo sugu ierobežošanas pasākumus, ja zemes īpašnieks, lietotājs vai valdītājs neveic invazīvo sugu izplatības ierobežošanas pasākumus.
Līdz ar to Sugu un biotopu aizsardzības likuma 9.panta 5. punktā noteiktais pienākums jāskata kopsakarībā ar iepriekšminētajām pašvaldības tiesībām noteikt ierobežošanas pasākumus konkrētā teritorijā.
Nosakot Spānijas kailgliemezi normatīvajā regulējumā kā invazīvu sugu, būs iespējams piemērot pasākumus, lai samazinātu šīs sugas izplatību un, iespējams, novērstu izplatīšanos uz tiem Latvijas reģioniem, kur Spānijas kailgliemezis vēl nav ieviesies.
Lai mazinātu birokrātisko slogu, Sugu un biotopu aizsardzības likumā pašvaldībām ir paredzēta izvēles iespēja – pašām izlemt vai pašvaldības teritorijā nepieciešami pasākumi Spānijas kailgliemežu ierobežošanai vai prevencijai.
Noteikumu projekts ietver arī pasākumu katalogu pašvaldībām - pasākumus un metodes invazīvās sugas izplatības ierobežošanai un iznīcināšanai, kā arī pasākumus cietušo ekosistēmu atjaunošanai, kurus pašvaldības var piemērot pašvaldības teritorijā vai teritorijas daļā.
Atbilstoši Noteikumu projektam pašvaldības var izvēlēties vienu vai vairākus pasākumus un paredzēt to īstenošanu pašvaldības normatīvajos aktos par Spānijas kailgliemeža pārvaldības pasākumiem, nosakot zemes īpašniekiem, lietotājiem un tiesiskajiem valdītājiem pienākumu īstenot attiecīgos katalogā paredzētos pasākumus pašvaldības teritorijā vai tās daļās.
Noteikumu projekts paredz vairākus savākto gliemežu likvidēšanas veidus -nodošanu dzīvnieku līķu dedzināšanas iekārtām atbilstoši pašvaldības noslēgtam līgumam, ja pašvaldībai nepieciešams, vai aprakšanu, tostarp kompostējot (bez daudzuma ierobežojuma). Zemes īpašnieks, lietotājs vai tiesiskais valdītājs praktiski īsteno Spānijas kailgliemeža ierobežošanu un iznīcināšanu saskaņā ar šo noteikumu pielikumu vai citām metodēm.
Atbilstoši Sugu un biotopu aizsardzības likuma 9. panta 5. punktam zemes īpašniekiem vai lietotājiem ir pienākums veikt invazīvās sugas pārvaldības pasākumus, lai novērstu tās tālāku izplatību. Tai pat laikā atbilstoši Sugu un biotopu aizsardzības likuma 23.2 panta otrajai daļai Latvijas invazīvo sugu sarakstā iekļauto sugu pārvaldības pasākumus var noteikt pašvaldība. Saskaņā ar Sugu un biotopu aizsardzības likuma 23.2 panta piekto daļu invazīvo sugu sarakstā iekļauto sugu izplatības ierobežošanas pasākumu īstenošanā atbilstoši Ministru kabineta noteiktajai kārtībai iesaistās attiecīgā valstspilsētas vai novada pašvaldība. Pašvaldība:
1) pieņem lēmumu par invazīvo sugu izplatības ierobežošanas pasākumiem attiecīgās pašvaldības teritorijā un publicē to saskaņā ar Oficiālo publikāciju un tiesiskās informācijas likumu, kā arī vietējās pašvaldības laikrakstā un tīmekļvietnē;
2) ievērojot normatīvos aktus par attiecīgās invazīvās sugas ierobežošanas pasākumiem un metodēm, var koordinēt un sadarbībā ar attiecīgo kompetento institūciju organizēt invazīvo sugu ierobežošanas pasākumus, ja zemes īpašnieks, lietotājs vai valdītājs neveic invazīvo sugu izplatības ierobežošanas pasākumus.
Līdz ar to Sugu un biotopu aizsardzības likuma 9.panta 5. punktā noteiktais pienākums jāskata kopsakarībā ar iepriekšminētajām pašvaldības tiesībām noteikt ierobežošanas pasākumus konkrētā teritorijā.
Vai ir izvērtēti alternatīvie risinājumi?
Nē
Vai ir izvērtēts prasību un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem?
Jā
Apraksts
Pasākumu neveikšana rada kumulatīvās izmaksas, kas ilgtermiņā var pieaugt daudzas reizes, salīdzinot ar pasākumu izmaksām. Tai pat laikā nav lietderīgi paredzēt pasākumus teritorijās, piemēros mežos, kur ierobežošanas pasākumu īstenošana ir neiespējama. Līdz ar to noteikumu projekts nosaka teritorijas, kurās šāda ierobežošana veicama.
1.4. Izvērtējumi/pētījumi, kas pamato TA nepieciešamību
Nosaukums
Pilāte D. et al. 2018. Spānijas kailgliemeža Arion vulgaris (Moquin-Tandon, 1855) sugas ierobežošanas plāns.
Apraksts
Plāns ietver Spānijas kailgliemeža izplatību un invāziju Latvijā, ieteikumus tiesiskā regulējuma pilnveidošanai, ziņošanas un ātras reaģēšanas, izpētes, izglītošanas un informēšanas uzlabošanai. Plānā apskatīta nepieciešamā rīcība un pasākumi gliemežu skaita un izplatības ierobežošanai, apkopota informācija par ierobežošanas metodēm un līdzekļiem.
Nosaukums
Spānijas kailgliemezis Arion vulgaris un citu invazīvo kailgliemežu sugas Latvijā un to ierobežošanas metodes. Iveta Jakubāne, Digna Pilāte, Arturs Stalažs, Inese Kivleniece, Dainis Ruņģis. Daugavpils, 2022. ISBN 978-9934-23-684-6
Apraksts
Ierobežošanas metodes.
Nosaukums
Ieteikumi Spānijas kailgliemeža Arion vulgaris (Moquin- Tandon, 1855) pārvaldības plānam. Autori: Digna Pilāte, Iveta Jakubāne. Daugavpils 2022.
Apraksts
Spānijas kailgliemeža pārvaldības aktualizēšana.
Nosaukums
D.A.Ahmed, E.J.Hudgins, R.N.Cuthbert, M.Kourantidou, C.Diagne, P.J.Haubrock, B.Leung, C.Liu, B.Leroy, S.Petrovskii, A.Beidas, F.Courchamp.2022.Managing biological invasions: the cost of inaction.
Apraksts
Bezdarbības izmaksu konceptuālais modelis.
1.5. Pēcpārbaudes (ex-post) izvērtējums
Vai tiks veikts?
Nē
1.6. Cita informācija
Noteikumu projekts nenosaka kompetentās iestādes un to funkcijas, tāpēc Ministru kabineta pilnvarojums izpildās daļēji un Noteikumu projekta nosaukumā un 1. punktā netiek iekļauti vārdi “kompetentās iestādes un to funkcijas”. Iestāžu kompetence vispārīgi noteikta Sugu un biotopu aizsardzības likumā. Detalizēti tiks noteikta izstrādes procesā esošajā Tiesību akta projektā 25-TA-618 “Invazīvo sugu introdukcijas un izplatīšanās profilakses un pārvaldības noteikumi”.
2. Tiesību akta projekta ietekmējamās sabiedrības grupas, ietekme uz tautsaimniecības attīstību un administratīvo slogu
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
2.1. Sabiedrības grupas, kuras tiesiskais regulējums ietekmē, vai varētu ietekmēt
Fiziskās personas
- Zemes īpašniekus un personas, kuru pienākumos ietilpst nekustamā īpašuma apsaimniekošana.
Ietekmes apraksts
Nekustamā īpašuma regulāra apsaimniekošana.
Juridiskās personas
- Personas, kuru pienākumos ietilpst nekustamā īpašuma apsaimniekošana.
Ietekmes apraksts
Nekustamā īpašuma regulāra apsaimniekošana.
2.2. Tiesiskā regulējuma ietekme uz tautsaimniecību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.3. Administratīvo izmaksu novērtējums juridiskām personām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.4. Administratīvā sloga novērtējums fiziskām personām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.5. Atbilstības izmaksu novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
3. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
Cita informācija
Ietekme uz pašvaldību budžetiem nav aprēķināma, ņemot vērā, ka pašvaldība var izvēlēties cik plašās teritorijās un kādus pasākumus īstenot Spānijas kailgliemeža ierobežošanai.
Noteikumu projektā paredzēto Spānijas kailgliemeža izplatības ierobežošanas, kontroles un iznīcināšanas pārvaldības pasākumu īstenošana, kā arī augu audzēšanas, turēšanas un tirdzniecības vietu kontrole un tirgotāju uzraudzība par Latvijas invazīvās sugas - Spānijas kailgliemeža klātbūtni tiks nodrošināta esošo valsts budžeta līdzekļu ietvaros, neradot negatīvu ietekmi uz valsts budžeta izdevumiem.
Noteikumu projektā paredzēto Spānijas kailgliemeža izplatības ierobežošanas, kontroles un iznīcināšanas pārvaldības pasākumu īstenošana, kā arī augu audzēšanas, turēšanas un tirdzniecības vietu kontrole un tirgotāju uzraudzība par Latvijas invazīvās sugas - Spānijas kailgliemeža klātbūtni tiks nodrošināta esošo valsts budžeta līdzekļu ietvaros, neradot negatīvu ietekmi uz valsts budžeta izdevumiem.
4. Tiesību akta projekta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
4.2. Cita informācija
-
5. Tiesību akta projekta atbilstība Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
5.1. Saistības pret Eiropas Savienību
Vai ir attiecināms?
Jā
ES tiesību akta CELEX numurs
32014R1143
ES tiesību akta datums, izdevējinstitūcija, numurs, veids un nosaukums
Eiropas Parlamenta un Padomes 2014. gada 22. oktobra regula (ES) Nr. 1143/2014 par invazīvu svešzemju sugu introdukcijas un izplatīšanās profilaksi un pārvaldību
Apraksts
Tiek izpildīts Eiropas Parlamenta un Padomes 2014. gada 22. oktobra regulas (ES) Nr. 1143/2014 par invazīvu svešzemju sugu introdukcijas un izplatīšanās profilaksi un pārvaldību 12. pants.
5.2. Citas starptautiskās saistības
Vai ir attiecināms?
Nē
5.3. Cita informācija
Apraksts
Noteikumu projekts īsteno Regulas Nr. 1143/2014 12. pantu, izmantojot dalībvalstij paredzēto rīcības brīvību izveidot valsts sarakstu ar invazīvajām svešzemju sugām, kas rada bažas dalībvalstij. Latvijas invazīvo sugu sarakstā ieklauta invazīvā suga - Spānijas kailgliemezis.
Saskaņā ar Regulas Nr. 1143/2014 12. panta pirmo daļu dalībvalstis attiecībā uz valsts sarakstā iekļautajām sugām var piemērot pasākumus, kas paredzēti Regulas Nr. 1143/2014 7., 8., 13. līdz 17., 19. un 20. pantā. Noteikumu projektā minēto pasākumu piemērošana atspoguļojas šādi:
1. pārvaldības pasākumi (Regulas Nr. 1143/2014 19. pants) – Noteikumu projekta pielikumā ir noteikts pārvaldības pasākumu katalogs Spānijas kailgliemeža izplatības ierobežošanai un iznīcināšanai, tostarp fiziskas, ķīmiskas un bioloģiskas metodes, organizatoriskie pasākumi un piespiedu pasākumu iespēja;
2. cietušo ekosistēmu atjaunošana (Regulas Nr. 1143/2014 20. pants) – katalogā ir iekļauti pasākumi cietušo ekosistēmu pasīvai vai aktīvai atjaunošanai un atkārtotas invāzijas profilaksei;
3. profilakses un izplatības mazināšanas pasākumu kopums (saistāms ar Regulas Nr. 1143/2014 7. panta mērķi – introdukcijas un izplatīšanās nepieļaušanu, kā arī ar 12. panta ietvaru) – noteikumu projekts nosaka preventīvos pasākumus (piem., aizsargbarjeras, aizsargzonas, teritorijas kopšana, monitorings, informēšana un izglītošana), kas vērsti uz sugas tālāku izplatību un invāzijas mazināšanu;
4. uzraudzības/monitoringa elementu izmantošana pārvaldības efektivitātei (Regulas Nr. 1143/2014 14. pants, kā arī 19. panta ceturtā daļa) – katalogā paredzēts izlases monitorings invāzijas kontroles un plānošanas mērķiem un atbalsta pasākumi invadēto teritoriju uzraudzībai.
Atbilstoši Regulas Nr. 1143/2014 12. panta pirmās daļas pēdējam teikumam valsts līmeņa pasākumi atbilst Līgumam par Eiropas Savienības darbību: pasākumi ir vērsti uz leģitīmu mērķi – bioloģiskās daudzveidības un ekosistēmu aizsardzību, ir samērīgi un piemērojami nediskriminējoši, kā arī tiek īstenoti pēc vajadzības, ļaujot pašvaldībai izvēlēties vienu vai vairākus pasākumus un noteikt to īstenošanu saistošajos noteikumos vai lēmumā, ievērojot konkrētās teritorijas invāzijas apstākļus.
Papildus norādāms, ka saskaņā ar Regulas Nr. 1143/2014 12. panta otro daļu dalībvalstis informē Eiropas Komisiju un pārējās dalībvalstis par sugām, kuras iekļautas valsts sarakstā, un par pasākumiem, ko piemēro saskaņā ar Regulas Nr. 1143/2014 12. panta pirmo daļu.
Saskaņā ar Regulas Nr. 1143/2014 12. panta pirmo daļu dalībvalstis attiecībā uz valsts sarakstā iekļautajām sugām var piemērot pasākumus, kas paredzēti Regulas Nr. 1143/2014 7., 8., 13. līdz 17., 19. un 20. pantā. Noteikumu projektā minēto pasākumu piemērošana atspoguļojas šādi:
1. pārvaldības pasākumi (Regulas Nr. 1143/2014 19. pants) – Noteikumu projekta pielikumā ir noteikts pārvaldības pasākumu katalogs Spānijas kailgliemeža izplatības ierobežošanai un iznīcināšanai, tostarp fiziskas, ķīmiskas un bioloģiskas metodes, organizatoriskie pasākumi un piespiedu pasākumu iespēja;
2. cietušo ekosistēmu atjaunošana (Regulas Nr. 1143/2014 20. pants) – katalogā ir iekļauti pasākumi cietušo ekosistēmu pasīvai vai aktīvai atjaunošanai un atkārtotas invāzijas profilaksei;
3. profilakses un izplatības mazināšanas pasākumu kopums (saistāms ar Regulas Nr. 1143/2014 7. panta mērķi – introdukcijas un izplatīšanās nepieļaušanu, kā arī ar 12. panta ietvaru) – noteikumu projekts nosaka preventīvos pasākumus (piem., aizsargbarjeras, aizsargzonas, teritorijas kopšana, monitorings, informēšana un izglītošana), kas vērsti uz sugas tālāku izplatību un invāzijas mazināšanu;
4. uzraudzības/monitoringa elementu izmantošana pārvaldības efektivitātei (Regulas Nr. 1143/2014 14. pants, kā arī 19. panta ceturtā daļa) – katalogā paredzēts izlases monitorings invāzijas kontroles un plānošanas mērķiem un atbalsta pasākumi invadēto teritoriju uzraudzībai.
Atbilstoši Regulas Nr. 1143/2014 12. panta pirmās daļas pēdējam teikumam valsts līmeņa pasākumi atbilst Līgumam par Eiropas Savienības darbību: pasākumi ir vērsti uz leģitīmu mērķi – bioloģiskās daudzveidības un ekosistēmu aizsardzību, ir samērīgi un piemērojami nediskriminējoši, kā arī tiek īstenoti pēc vajadzības, ļaujot pašvaldībai izvēlēties vienu vai vairākus pasākumus un noteikt to īstenošanu saistošajos noteikumos vai lēmumā, ievērojot konkrētās teritorijas invāzijas apstākļus.
Papildus norādāms, ka saskaņā ar Regulas Nr. 1143/2014 12. panta otro daļu dalībvalstis informē Eiropas Komisiju un pārējās dalībvalstis par sugām, kuras iekļautas valsts sarakstā, un par pasākumiem, ko piemēro saskaņā ar Regulas Nr. 1143/2014 12. panta pirmo daļu.
5.4. 1. tabula. Tiesību akta projekta atbilstība ES tiesību aktiem
Attiecīgā ES tiesību akta datums, izdevējinstitūcija, numurs, veids un nosaukums
Eiropas Parlamenta un Padomes 2014. gada 22. oktobra regula (ES) Nr. 1143/2014 par invazīvu svešzemju sugu introdukcijas un izplatīšanās profilaksi un pārvaldību
ES TA panta numurs
Projekta vienība, kas pārņem vai ievieš A minēto
Tiek pārņemts pilnībā vai daļēji
Vai B minētais paredz stingrākas prasības un pamatojums
A
B
C
D
12. pants. 1. punkts.
Viss noteikumu projekts.
Pārņemtas pilnībā
Neparedz stingrākas prasības.
Kā ir izmantota ES tiesību aktā paredzētā rīcības brīvība dalībvalstij pārņemt vai ieviest noteiktas ES tiesību akta normas? Kādēļ?
Latvija izmanto Regulas Nr. 1143/2014 12. panta 1. punktā paredzēto rīcības brīvību izveidot valsts sarakstu ar invazīvām svešzemju sugām, kas rada bažas Latvijai, iekļaujot sarakstā Spānijas kailgliemezi. Attiecībā uz šo sugu Noteikumu projekts Regulas Nr. 1143/2014 12. panta 1. punkta ietvarā nosaka pasākumu kopumu, kas pēc satura atbilst Regulā Nr. 1143/2014 paredzētajiem pasākumu veidiem, tostarp:
– pārvaldības pasākumi (Regulas Nr. 1143/2014 19. pants): pielikumā noteiktas fiziskas, ķīmiskas un bioloģiskas metodes, organizatoriski pasākumi, kā arī iespēja organizēt pasākumus gadījumos, kad zemes īpašnieks/lietotājs/tiesiskais valdītājs tos neveic;
– cietušo ekosistēmu atjaunošana (Regulas Nr. 1143/2014 20. pants): paredzēta pasīva vai aktīva atjaunošana un atkārtotas invāzijas profilakse;
– profilakses un izplatības mazināšanas pasākumi (Regulas Nr. 1143/2014 7. panta mērķim atbilstoši pasākumu veidi): paredzēti preventīvie pasākumi un informēšana/izglītošana;
– uzraudzība/monitorings (Regulas Nr. 1143/2014 14. pants un 19. panta ceturtā daļa): paredzēts monitorings invāzijas kontroles un plānošanas mērķiem.
– pārvaldības pasākumi (Regulas Nr. 1143/2014 19. pants): pielikumā noteiktas fiziskas, ķīmiskas un bioloģiskas metodes, organizatoriski pasākumi, kā arī iespēja organizēt pasākumus gadījumos, kad zemes īpašnieks/lietotājs/tiesiskais valdītājs tos neveic;
– cietušo ekosistēmu atjaunošana (Regulas Nr. 1143/2014 20. pants): paredzēta pasīva vai aktīva atjaunošana un atkārtotas invāzijas profilakse;
– profilakses un izplatības mazināšanas pasākumi (Regulas Nr. 1143/2014 7. panta mērķim atbilstoši pasākumu veidi): paredzēti preventīvie pasākumi un informēšana/izglītošana;
– uzraudzība/monitorings (Regulas Nr. 1143/2014 14. pants un 19. panta ceturtā daļa): paredzēts monitorings invāzijas kontroles un plānošanas mērķiem.
Saistības sniegt paziņojumu ES institūcijām un ES dalībvalstīm atbilstoši normatīvajiem aktiem, kas regulē informācijas sniegšanu par tehnisko noteikumu, valsts atbalsta piešķiršanas un finanšu noteikumu (attiecībā uz monetāro politiku) projektiem
Nav.
Cita informācija
Saskaņā ar Regulas Nr. 1143/2014 12. panta 1. punkta pēdējo teikumu pasākumi ir saderīgi ar Līgumu par Eiropas Savienības darbību (samērīgi, nediskriminējoši, vērsti uz vides aizsardzības mērķi).
Saskaņā ar Regulas Nr. 1143/2014 12. panta 2. punktu pastāv pienākums sniegt vispārīgu informāciju Eiropas Komisijai un pārējām dalībvalstīm par valsts sarakstā iekļauto sugu un piemērotajiem pasākumiem.
Saskaņā ar Regulas Nr. 1143/2014 12. panta 2. punktu pastāv pienākums sniegt vispārīgu informāciju Eiropas Komisijai un pārējām dalībvalstīm par valsts sarakstā iekļauto sugu un piemērotajiem pasākumiem.
6. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas un sabiedrības līdzdalības process
Sabiedrības līdzdalība uz šo tiesību akta projektu neattiecas
Nē
6.1. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas
Valsts un pašvaldību institūcijas
Dabas aizsardzības pārvaldeNevalstiskās organizācijas
Latvijas Pašvaldību savienībaCits
Nē6.2. Sabiedrības līdzdalības organizēšanas veidi
Veids
Publiskā apspriešana
Saite uz sabiedrības līdzdalības rezultātiem
https://vktap.mk.gov.lv/legal_acts/headers/432994b0-54d3-4b94-88d6-15dae56525b1/public_participations
6.3. Sabiedrības līdzdalības rezultāti
Publiskā apspriešana nodrošināta no 2025. gada 24. septembra līdz 2025. gada 8. oktobrim.
Daļēji ņemti vērā septiņi izteiktie viedokļi, precizējot noteikumu projektu.
Daļēji ņemti vērā septiņi izteiktie viedokļi, precizējot noteikumu projektu.
6.4. Cita informācija
-
7. Tiesību akta projekta izpildes nodrošināšana un tās ietekme uz institūcijām
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
7.1. Projekta izpildē iesaistītās institūcijas
Institūcijas
- pašvaldības
7.2. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.3. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.4. Projekta izpildes ietekme uz pārvaldes funkcijām un institucionālo struktūru
Ietekme
Jā/Nē
Skaidrojums
1. Tiks veidota jauna institūcija
Nē
-
2. Tiks likvidēta institūcija
Nē
-
3. Tiks veikta esošās institūcijas reorganizācija
Nē
-
4. Institūcijas funkcijas un uzdevumi tiks mainīti (paplašināti vai sašaurināti)
Nē
-
5. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu efektivizācija
Nē
-
6. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu digitalizācija
Nē
-
7. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu optimizācija
Nē
-
8. Cita informācija
Nē
-
7.5. Cita informācija
Funkcijas tiks veiktas esošā finansējuma ietvaros.
8. Horizontālās ietekmes
8.1. Projekta tiesiskā regulējuma ietekme
8.1.1. uz publisku pakalpojumu attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.2. uz valsts un pašvaldību informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.3. uz informācijas sabiedrības politikas īstenošanu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.4. uz Nacionālā attīstības plāna rādītājiem
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.5. uz teritoriju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.6. uz vidi
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Apraksts
Spānijas kailgliemezis atbilst galvenajiem invazīvas sugas kritērijiem: apdraud dabiskos biotopus, vairojas savvaļā, izraisa Arion ģints sugu ģenētisko eroziju (dabā krustojas ar Arion rufus), tam ir negatīva ekonomiskā ietekme (lauksaimniecības kaitēklis), tas samazina ekosistēmu pakalpojumu kvalitāti un rada apdraudējumu cilvēka un mājdzīvnieku veselībai.
8.1.7. uz klimatneitralitāti
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.8. uz iedzīvotāju sociālo situāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.9. uz personu ar invaliditāti vienlīdzīgām iespējām un tiesībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.10. uz dzimumu līdztiesību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.11. uz veselību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.12. uz cilvēktiesībām, demokrātiskām vērtībām un pilsoniskās sabiedrības attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.13. uz datu aizsardzību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.14. uz diasporu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.15. uz profesiju reglamentāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.16. uz bērna labākajām interesēm
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.2. Cita informācija
-
Pielikumi