Anotācija

24-TA-2171: Rīkojuma projekts (Vispārīgais)
Anotācijas (ex-ante) nosaukums
Tiesību akta projekta "Par nekustamo īpašumu daļu atsavināšanu Latvijas Republikas un Baltkrievijas Republikas valsts robežas joslas, patrulēšanas joslas un robežzīmju uzraudzības joslas ierīkošanai" sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojums (anotācija)
1. Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība

1.1. Pamatojums

Izstrādes pamatojums
Tiesību akts / Ministru Prezidenta rezolūcija
Apraksts
Rīkojuma projekts "Par nekustamo īpašumu daļu atsavināšanu Latvijas Republikas un Baltkrievijas Republikas valsts robežas joslas, patrulēšanas joslas un robežzīmju uzraudzības joslas ierīkošanai" (turpmāk - Rīkojuma projekts) izstrādāts saskaņā ar:
Latvijas Republikas valsts robežas likuma 13.panta pirmo, ceturto, piekto un devīto daļu, 31.panta trešās daļas 2.punktu;
Sabiedrības vajadzībām nepieciešamā nekustamā īpašuma atsavināšanas likuma (turpmāk – Atsavināšanas likums) 9.panta pirmo daļu;
Ārējās sauszemes robežas infrastruktūras izbūves likuma 2.pantu;
Ministru  kabineta 2024.gada 20.janvāra rīkojumu Nr.55 “Par Valdības rīcības plānu Deklarācijas par Evikas Siliņas vadītā Ministru kabineta iecerēto darbību īstenošanai” apstiprinātā Valdības rīcības plāna Deklarācijas par Evikas Siliņas vadītā Ministru kabineta iecerēto darbību īstenošanai  3.punktu (Pabeigsim žoga būvniecību uz robežas ar Baltkrieviju un Krieviju līdz 2024. gada beigām. Ieguldīsim viedajā robežapsardzībā un cilvēkresursos, kas veic robežapsardzību.).

1.2. Mērķis

Mērķa apraksts
Rīkojuma projekts paredz atsavināt no zemes īpašniekiem tiem piederošo nekustamo īpašumu daļas, kas atrodas pie valsts ārējās robežas ar Baltkrievijas Republiku, lai nodrošinātu valsts ārējās robežas efektīvu kontroli un aizsardzību. Nekustamo īpašumu daļu atsavināšanas mērķis ir nodrošināt valsts robežas joslas, patrulēšanas joslas un robežzīmju uzraudzības joslas ierīkošanu gar valsts ārējo robežu, kas ietver arī informatīvo norāžu uzstādīšanu un citas robežas apsardzībai nepieciešamās infrastruktūras ierīkošanu.
Spēkā stāšanās termiņš
Vispārējā kārtība

1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi

Pašreizējā situācija
Šobrīd Latvijas Republikas valsts robežas joslu gar ārējo un iekšējo robežu, patrulēšanas joslas izvietojumu konkrētā posmā gar ārējo robežu un valsts robežas joslas un patrulēšanas joslas norāžu paraugus un uzstādīšanas kārtību nosaka Ministru kabineta 2022.gada 24.maija noteikumi Nr.310 " Noteikumi par Latvijas Republikas valsts robežas joslu, patrulēšanas joslu, pierobežas joslu un pierobežu, kā arī pierobežas, pierobežas joslas, valsts robežas joslas un patrulēšanas joslas norāžu paraugiem un to uzstādīšanas kārtību” (turpmāk – Noteikumi Nr.310), kas izdoti pamatojoties uz Latvijas Republikas valsts robežas likumā 13.panta pirmajā un sestajā daļā, 15.panta pirmajā daļā, 19.panta pirmajā daļā un 21.pantā Ministru kabinetam doto deleģējumu.
Latvijas Republikas valsts robežas josla tiek noteikta ar mērķi – iezīmēt robežu dabā, kā arī, lai novērstu iespējamo apdraudējumu robežkontroles jomā, nodrošinātu valsts robežas neaizskaramību, organizētu kontrolētu valsts robežas šķērsošanu un novērstu personu ārējās robežas nelikumīgu šķērsošanu, kā arī mantu un preču pārvietošanu pāri valsts robežai ārpus noteiktajām robežas šķērsošanas vietām. Saskaņā ar Latvijas Republikas valsts robežas likuma 13.panta pirmo daļu Ministru kabinets nosaka noteikta platuma valsts robežas joslu, un tās platums nedrīkst būt šaurāks par Latvijas Republikas noslēgtajos starptautiskajos līgumos noteikto valsts robežas joslas platumu. Atbilstoši Noteikumu Nr.310 2.1.apakšpunktam, Latvijas Republikas valsts robežas platums ar Baltkrievijas Republiku ir 12 metri. Vietās, kur gar ārējo robežu valsts robežas josla nav nosakāma (publiskās upes un ezeri) vai to nevar noteikt dabisku šķēršļu (applūstoša vai pārpurvota teritorija, stāvkrasts) dēļ un citā veidā pie ārējās robežas nav iespējams nodrošināt robežapsardzības sistēmas pastāvēšanai nepieciešamos apstākļus, Ministru kabinets var noteikt patrulēšanas joslu. Patrulēšanas joslu nosaka pēc iespējas tuvāk valsts robežai. Saskaņā ar Latvijas Republikas valsts robežas likumā 13.panta septīto daļu teritorija no valsts robežas līdz patrulēšanas joslai ir robežzīmju uzraudzības josla. Robežzīmju uzraudzības josla nav patrulēšanas joslas sastāvdaļa. Ja no patrulēšanas joslas nav redzama vai ir būtiski apgrūtināta valsts robežas redzamība, var veikt robežzīmju uzraudzības joslas iekārtošanu un uzturēšanu atbilstoši Ministru kabineta 2022.gada 1.februāra noteikumu Nr.79 "Latvijas Republikas valsts robežas joslas, patrulēšanas joslas un robežzīmju uzraudzības joslas iekārtošanas un uzturēšanas noteikumi" noteiktām prasībām.
 
Problēmas un risinājumi
Problēmas apraksts
Lai veiktu Latvijas Republikas un Baltkrievijas Republikas valsts robežas ierīcību atbilstoši Latvijas Republikas valsts robežas likuma nosacījumiem, nepieciešams no zemes īpašniekiem atsavināt nekustamo īpašumu daļas, kas atrodas pie valsts ārējās sauszemes robežas un kas dotu iespēju saskaņā ar Noteikumu Nr.310 nosacījumiem noteikt noteikta platuma valsts robežas joslu, patrulēšanas joslu gar valsts ārējo robežu un robežzīmju uzraudzības joslas ierīkošanu, kas ietver arī informatīvo norāžu uzstādīšanu un citas robežas apsardzībai nepieciešamās infrastruktūras ierīkošanu.
Risinājuma apraksts
Veicot Latvijas Republikas un Baltkrievijas Republikas valsts robežas ierīcību, nepieciešams atsavināt šādu nekustamo īpašumu daļas:
1. nekustamā īpašuma “Senči” (kadastra Nr. 6092 006 0231) daļu – zemes vienību (zemes vienības kadastra apzīmējums 6092 006 0469) 0,008 ha platībā Šķaunes pagastā, Krāslavas novadā (turpmāk – nekustamais īpašums “Senči”);
2. nekustamā īpašuma “Kvintas” (kadastra Nr. 6080 001 0137) daļu – zemes vienību (zemes vienības kadastra apzīmējums 6080 005 0087) 0,3676 ha platībā Ķepovas pagastā, Krāslavas novadā (turpmāk – nekustamais īpašums “Kvintas”);
3. nekustamā īpašuma (kadastra Nr. 6092 006 0452) daļu – zemes vienību (zemes vienības kadastra apzīmējums 6092 006 0467) 0,0029 ha platībā Šķaunes pagastā, Krāslavas novadā (turpmāk – nekustamais īpašums);
4. nekustamā īpašuma “Kalni plus” (kadastra Nr. 4486 007 0043) sastāvā esošās zemes vienības ar kadastra apzīmējumu 4486 007 0043 daļu ar aptuveno platību 0,2025 ha platībā (zemes ierīcības projektā zemes vienības kadastra apzīmējums 4486 007 0085; platība var tikt precizēta pēc zemes kadastrālās uzmērīšanas) Skrudalienas pagastā, Augšdaugavas novadā (turpmāk – nekustamais īpašums “Kalni plus”).
Atsavināmo nekustamo īpašumu daļu apraksts:
1. Nekustamais īpašums "Senči” ir ierakstīts Latgales rajona tiesas Šķaunes pagasta zemesgrāmatas nodalījumā Nr. 100000144171. Nekustamajam īpašumam “Senči” zemesgrāmatā nav ierakstīti aizliegumi par labu trešajām personām. Nekustamā īpašuma "Senči”  zemes vienībai ar kadastra apzīmējumu 6092 006 0469 Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmā (turpmāk – Kadastra informācijas sistēma) ir noteikti šādi apgrūtinājumi:
- 7316120200 -  pierobežas josla -  0.0080 ha;
- 7316120300 -  pierobeža  - 0.0080 ha;
- 7311041000  - ūdensnotekas (ūdensteču regulēta posma un speciāli raktas gultnes), kā arī uz tās esošas hidrotehniskas būves un ierīces ekspluatācijas aizsargjoslas teritorija lauksaimniecībā izmantojamās zemēs  - 0.0046 ha.
Nekustamajam īpašumam noteiktie apgrūtinājumi neietekmēs nekustamā īpašuma turpmāko izmantošanu tā atsavināšanas gadījumā.
Nekustamā īpašuma “Senči” īpašniekiem saskaņā ar Ārējās sauszemes robežas infrastruktūras izbūves likuma 3. panta otro daļu un Atsavināšanas likuma 18.panta otro daļu un 2011.gada 15.marta noteikumu Nr.204 “Kārtība, kādā nosaka taisnīgu atlīdzību par sabiedrības vajadzībām atsavināmo nekustamo īpašumu” (turpmāk - MK noteikumi Nr.204) 13.punktu, 2023.gada 30.augustā nosūtīts paziņojums Nr.1.3.2-10/6090 “Par ārējās sauszemes robežas infrastruktūras izbūvei nepieciešamās teritorijas izveidošanu gar Latvijas Republikas un Baltkrievijas Republikas valsts robežu” (turpmāk - Paziņojums).
          Informācija par nekustamo īpašumu "Senči" un dokumenti, kas raksturo atsavināmo nekustamo īpašumu, tajā skaitā dokumenti, kas raksturo nekustamā īpašuma sastāvu, stāvokli, uz tā gulstošās nastas un apgrūtinājumus, ienesīgumu, un citi dokumenti par nekustamo īpašumu, kas varētu ietekmēt īpašuma vērtības noteikšanu, no īpašniekiem nav saņemti.  Īpašnieki, atsaucoties uz Paziņojumu, iesniedza Rīgas Apgabaltiesas zvērinātas notāres Gunas Stikutes 2015.gada 10.martā izdotu Universālpilnvaru Nr.890.
Sertificēts nekustamā īpašuma vērtētājs, veicot nekustamā īpašuma “Senči” novērtēšanu, secinājis, ka nekustamā īpašuma “Senči” zemes vienības (zemes vienības kadastra apzīmējums 6092 006 0469) 0,008 ha platībā tirgus vērtība un kompensējamie zaudējumi uz 2024.gada 22.februāri ir 56,79 euro (piecdesmit seši euro 79 centi), t.sk. zemes vienības tirgus vērtība ir 33,69 euro (trīsdesmit trīs euro 69 centi) un īpašniekam kompensējamie zaudējumi saistībā ar nekustamā īpašuma atsavināšanu (zemes vienībā esošās koksnes vērtība) 23,10 euro (divdesmit trīs euro 10 centi). Citi atsavināšanas rezultātā radušies zaudējumi, tajā skaitā zaudējumi, kas varētu rasties saistībā ar atlikušās nekustamā īpašuma daļas vērtības samazinājumu un izmaiņām tās lietošanā atbilstoši Atsavināšanas likuma 25.panta otrajā daļā noteiktajam, nav identificēti.
Nekustamā īpašuma “Senči” īpašnieki nepiedalījās zemes vienības apsekošanā dabā.
Atbilstoši vērtētāja sagatavotajam nekustamā īpašuma vērtējumam Iekšlietu ministrijas 2024.gada 10.maija rīkojumu Nr.1-2/579 “Par pastāvīgās komisijas izveidi taisnīgas atlīdzības noteikšanai par sabiedrības vajadzībām atsavināmo nekustamo īpašumu” izveidotā komisija (turpmāk – Komisija) aprēķināja atlīdzības apmēru.
Nekustamā īpašuma “Senči” īpašniekiem saskaņā ar MK noteikumu Nr.204 27.punktu 2024. gada 21.jūnijā nosūtīts paziņojums Nr. 1.3.2-18/4661 “Par uzaicinājumu piedalīties sēdē par aprēķinātās atlīdzības izvērtēšanu”.
          Nekustamā īpašuma “Senči” īpašnieki rakstiski nav informējuši komisiju, vai piekrīt aprēķinātajai atlīdzībai un Komisijas sēdē par aprēķinātās atlīdzības izvērtēšanu nepiedalījās.
Komisija 2024.gada 30.jūlijā, pamatojoties uz MK noteikumu Nr.204 35.punktu, nolēma apstiprināt atlīdzību par nekustamā īpašuma “Senči” atsavināšanu, nosakot to atbilstoši vērtētāja sagatavotajam vērtējumam zemes vienībai ar kadastra apzīmējumu 6092 006 0469) 0,008 ha platībā - 56,79 euro (piecdesmit seši euro 79 centi), t.sk. zemes vienības tirgus vērtība ir 33,69 euro (trīsdesmit trīs euro 69 centi) un īpašniekam kompensējamie zaudējumi saistībā ar nekustamā īpašuma atsavināšanu (zemes vienībā esošās koksnes vērtība) 23,10 euro (divdesmit trīs euro 10 centi).
2. Nekustamais īpašums "Kvintas" ir ierakstīts Latgales rajona tiesas Ķepovas pagasta zemesgrāmatas nodalījumā Nr. 100000136947. Nekustamajam īpašumam "Kvintas" zemesgrāmatā nav ierakstīti aizliegumi par labu trešajām personām. Nekustamā īpašuma "Kvintas" zemes vienībai ar kadastra apzīmējumu 6080 005 0087 Kadastra informācijas sistēmā ir noteikti šādi apgrūtinājumi:
- 7311020102  - no 25 līdz 100 kilometriem garas dabiskas ūdensteces vides un dabas resursu aizsardzības aizsargjoslas teritorija lauku apvidos - 0.3676 ha;
- 7316120200  - pierobežas josla -  0.3676 ha;
- 7316120300  - pierobeža - 0.3676 ha.
Nekustamajam īpašumam noteiktie apgrūtinājumi neietekmēs nekustamā īpašuma turpmāko izmantošanu tā atsavināšanas gadījumā.
Nekustamā īpašuma “Kvintas” īpašniekam saskaņā ar Ārējās sauszemes robežas infrastruktūras izbūves likuma 3. panta otro daļu un Atsavināšanas likuma 18.panta otro daļu un  MK noteikumu Nr.204 13.punktu, 2023.gada 18.septembrī nosūtīts paziņojums Nr.1.3.2-10/6594 “Par ārējās sauszemes robežas infrastruktūras izbūvei nepieciešamās teritorijas izveidošanu gar Latvijas Republikas un Baltkrievijas Republikas valsts robežu”.
          Informācija par nekustamo īpašumu "Kvintas" un dokumenti, kas raksturo atsavināmo nekustamo īpašumu, tajā skaitā dokumenti, kas raksturo nekustamā īpašuma sastāvu, stāvokli, uz tā gulstošās nastas un apgrūtinājumus, ienesīgumu, un citi dokumenti par nekustamo īpašumu, kas varētu ietekmēt īpašuma vērtības noteikšanu, no īpašnieka nav saņemti.
Sertificēts nekustamā īpašuma vērtētājs, veicot nekustamā īpašuma “Kvintas” novērtēšanu, secinājis, ka nekustamā īpašuma “Kvintas” zemes vienības (zemes vienības kadastra apzīmējums 6080 005 0087) 0,3676 ha platībā tirgus vērtība un kompensējamie zaudējumi uz 2024.gada 21.martu ir 1708,99 euro (viens tūkstotis septiņi simti astoņi euro 99 centi), t.sk. zemes vienības tirgus vērtība ir 1330,84 euro (viens tūkstotis trīs simti trīsdesmit euro 84 centi) un īpašniekam kompensējamie zaudējumi saistībā ar nekustamā īpašuma atsavināšanu (zemes vienībā esošās koksnes vērtība) 378,15 euro (trīs simti septiņdesmit astoņi euro 15 centi). Citi atsavināšanas rezultātā radušies zaudējumi, tajā skaitā zaudējumi, kas varētu rasties saistībā ar atlikušās nekustamā īpašuma daļas vērtības samazinājumu un izmaiņām tās lietošanā atbilstoši Atsavināšanas likuma 25.panta otrajā daļā noteiktajam, nav identificēti.
Nekustamā īpašuma “Kvintas” īpašnieks nepiedalījās zemes vienības apsekošanā dabā.
Atbilstoši vērtētāja sagatavotajam nekustamā īpašuma vērtējumam Komisija aprēķināja atlīdzības apmēru.
Nekustamā īpašuma “Kvintas” īpašniekam saskaņā ar MK noteikumu Nr.204 27.punktu 2024. gada 17.jūnijā nosūtīts paziņojums Nr.1.3.2-18/4534 “Par uzaicinājumu piedalīties sēdē par aprēķinātās atlīdzības izvērtēšanu”.
          Nekustamā īpašuma “Kvintas” īpašnieks 2024.gada 16.jūlijā informēja, ka piekrīt aprēķinātajai atlīdzībai un Komisijas sēdē par  aprēķinātās atlīdzības izvērtēšanu nepiedalīsies.
          Komisija 2024.gada 30. jūlijā, pamatojoties uz MK noteikumu Nr.204 35.punktu, nolēma apstiprināt atlīdzību par nekustamā īpašuma “Kvintas” atsavināšanu, nosakot to zemes vienībai ar kadastra apzīmējumu 6080 005 0087 0,3676 ha platībā - 1708,99 euro (viens tūkstotis septiņi simti astoņi euro 99 centi), t.sk. zemes vienības tirgus vērtība ir 1330,84 euro (viens tūkstotis trīs simti trīsdesmit euro 84 centi)   un īpašniekam kompensējamie zaudējumi saistībā ar nekustamā īpašuma atsavināšanu (zemes vienībā esošās koksnes vērtība) 378,15 euro (trīs simti septiņdesmit astoņi euro 15 centi).
3. Nekustamais īpašums (kadastra Nr. 6092 006 0452) ir ierakstīts Latgales rajona tiesas Šķaunes pagasta zemesgrāmatas nodalījumā Nr. 100000627263. Nekustamajam īpašumam zemesgrāmatā nav ierakstīti aizliegumi par labu trešajām personām. Nekustamā īpašuma (kadastra Nr. 6092 006 0452) zemes vienībai ar kadastra apzīmējumu 6092 006 0467 Kadastra informācijas sistēmā ir noteikti šādi apgrūtinājumi:
- 7311040900 - ūdensnotekas (ūdensteču regulēta posma un speciāli
raktas gultnes), kā arī uz tās esošas hidrotehniskas būves un ierīces
ekspluatācijas aizsargjoslas teritorija meža zemēs - 0,0015 ha;
- 7316120200 - pierobežas josla - 0,0029 ha;
- 7316120300 – pierobeža - 0,0029.
Nekustamajam īpašumam noteiktie apgrūtinājumi neietekmēs nekustamā īpašuma turpmāko izmantošanu tā atsavināšanas gadījumā.
Nekustamā īpašuma (kadastra Nr. 6092 006 0452) īpašniekam saskaņā ar Atsavināšanas likuma 18.panta otro daļu un  MK noteikumu Nr.204 13.punktu, 2023.gada 29.augustā nosūtīts paziņojums Nr.1.3.2-10/6054 “Par ārējās sauszemes robežas infrastruktūras izbūvei nepieciešamās teritorijas izveidošanu gar Latvijas Republikas un Baltkrievijas Republikas valsts robežu”.
          Informācija par nekustamo īpašumu un dokumenti, kas raksturo atsavināmo nekustamo īpašumu, tajā skaitā dokumenti, kas raksturo nekustamā īpašuma sastāvu, stāvokli, uz tā gulstošās nastas un apgrūtinājumus, ienesīgumu, un citi dokumenti par nekustamo īpašumu, kas varētu ietekmēt īpašuma vērtības noteikšanu, no īpašnieka nav saņemti.
Sertificēts nekustamā īpašuma vērtētājs, veicot nekustamā īpašuma (kadastra Nr. 6092 006 0452) novērtēšanu, secinājis, ka nekustamā īpašuma zemes vienības (zemes vienības kadastra apzīmējums 6092 006 0467) 0,0029 ha platībā tirgus vērtība uz 2024.gada 22.februāri ir 9,62 euro (deviņi euro un 62 centi), kompensējamie zaudējumi saistībā ar nekustamā īpašuma atsavināšanu netika konstatēti.  Citi atsavināšanas rezultātā radušies zaudējumi, tajā skaitā zaudējumi, kas varētu rasties saistībā ar atlikušās nekustamā īpašuma daļas vērtības samazinājumu un izmaiņām tās lietošanā atbilstoši Atsavināšanas likuma 25.panta otrajā daļā noteiktajam, nav identificēti.
Nekustamā īpašuma īpašnieks zemes vienības apsekošanā dabā nepiedalījās un ar vērtētāju nav sazinājies.
Atbilstoši vērtētāja sagatavotajam nekustamā īpašuma vērtējumam Komisija aprēķināja atlīdzības apmēru.
Nekustamā īpašuma īpašniekam saskaņā ar MK noteikumu Nr.204 27.punktu 2024. gada 17.jūnijā nosūtīts paziņojums Nr. 1.3.2-18/4532 “Par uzaicinājumu piedalīties sēdē par aprēķinātās atlīdzības izvērtēšanu”.
          Nekustamā īpašuma īpašnieks 2024.gada 20.jūnijā rakstiski informēja Komisiju, ka nepiekrīt aprēķinātajai atlīdzībai, norādot, ka aprēķinātā atlīdzība ir neadekvāti zema un neatbilst tirgus situācijai, tā vietā pieprasot atlīdzību 1962,54 euro (viens tūkstotis deviņi simti sešdesmit divi euro 54 centi) apmērā, kā arī informēja, ka Komisijas sēdē par aprēķinātās atlīdzības izvērtēšanu nepiedalīsies.
          2024.gada 11.jūlijā nekustamā īpašuma īpašniekam nosūtīta vēstule Nr.1.3.2-18/5084 “Par Atsavināmās zemes vienības atlīdzības noteikšanu” ar skaidrojumu par Atsavināšanas likumā un MK noteikumos Nr.204 paredzēto atlīdzības noteikšanas kārtību un aicinājumu piedalīties Komisijas 2024.gada 30.jūlija sēdē par atlīdzības apmēra noteikšanu, kā arī lūgums iesniegt alternatīvu sertificēta vērtētāja vērtējumu atbilstoši noteikumu Nr.204 30.punktam. Nekustamā īpašuma īpašnieks alternatīvu vērtējumu noteiktajā termiņā neiesniedza un Komisijas sēdē nepiedalījās.
          Komisija, pamatojoties uz MK noteikumu Nr.204 35.punktu, 2024.gada 30.jūlija sēdē nolēma apstiprināt atlīdzību par nekustamā īpašuma atsavināšanu, nosakot to zemes vienībai ar kadastra apzīmējumu 6092 006 0467) 0,0029  ha platībā 9,62 euro (deviņi euro 62 centi) apmērā.
4. Nekustamais īpašums "Kalni plus" ir ierakstīts Latgales rajona tiesas Skrudalienas pagasta zemesgrāmatas nodalījumā Nr. 100000150024. Nekustamajam īpašumam "Kalni plus" zemesgrāmatā nav ierakstīti aizliegumi par labu trešajām personām. Nekustamā īpašuma "Kalni plus" projektētajai  zemes vienībai ar kadastra apzīmējumu 4486 007 0085 zemes ierīcības projektā ir noteikti šādi apgrūtinājumi, kuru aizņemtās platības tiks noteiktas zemes kadastrālās uzmērīšanas procesā:
- 7313050000 – dabas parka teritorija, ja tā nav iedalīta
funkcionālajās zonās;
- 7311020203 – no 25 līdz 100 hektāriem lielas dabiskas
ūdenstilpnes vides un dabas resursu aizsardzības
aizsargjoslas teritorija lauku apvidos;
- 7311050300 – tauvas joslas teritorija gar ezeru;
- 7316120300 – pierobeža;
- 7316120200 – pierobežas josla;
- 7316120100 – valsts robežas josla.
Nekustamajam īpašumam noteiktie apgrūtinājumi neietekmēs nekustamā īpašuma turpmāko izmantošanu tā atsavināšanas gadījumā.
Sakarā ar to, ka nav zināma nekustamā īpašuma “Kalni plus” īpašnieka dzīvesvieta, 2022.gada 12.decembrī atbilstoši Ārējās sauszemes robežas infrastruktūras izbūves likuma 3. panta otro daļu un Atsavināšanas likuma 18.panta otrajā daļā un MK noteikumu Nr.204 13.punktā noteiktajam Latvijas Republikas oficiālajā izdevumā “Latvijas Vēstnesis” publicēts paziņojums “Paziņojums par ārējās sauszemes robežas infrastruktūras izbūvei nepieciešamās teritorijas izveidošanu gar Latvijas Republikas un Baltkrievijas Republikas valsts robežu”, paziņojums Nr. OP 2022/240.DA4.
Nekustamā īpašuma “Kalni plus” īpašnieks uz paziņojumā minēto aicinājumu nav atsaucies un MK noteikumos Nr.204 noteiktajā termiņā noteikto informāciju nav iesniedzis.
Atbilstoši Atsavināšanas likumā un MK noteikumos Nr.204 noteiktajam nekustamā īpašuma “Kalni plus” atsavināšanas process tika turpināts, jo apstāklis, ka nekustamā īpašuma īpašnieks nav sniedzis nepieciešamo informāciju, nav pamats atsavināšanas procesa apturēšanai.
  Sertificēts nekustamā īpašuma vērtētājs, veicot nekustamā īpašuma “Kalni plus” novērtēšanu, secinājis, ka atsavināmās zemes vienības daļas aptuveni 0,2025 ha platībā tirgus vērtība un kompensējamie zaudējumi uz 2023.gada 6.septembri (pārvērtējot uz 2024.gada 30.augustu) ir 465,40 euro (četri simti sešdesmit pieci euro 40 centi), t.sk. zemes vienības tirgus vērtība ir 331,80 euro (trīs simti trīsdesmit viens euro 80 centi) vai 1638,53 euro par hektāru un īpašniekam kompensējamie zaudējumi saistībā ar nekustamā īpašuma “Kalni plus” atsavināšanu (zemes vienībā esošās koksnes vērtība) 133,60 euro (viens simts trīsdesmit trīs euro 60 centi). Citi atsavināšanas rezultātā radušies zaudējumi, tajā skaitā zaudējumi, kas varētu rasties saistībā ar atlikušās nekustamā īpašuma daļas vērtības samazinājumu un izmaiņām tās lietošanā, nav identificēti.         
Nekustamā īpašuma “Kalni plus” īpašnieks zemes vienības apsekošanā dabā nepiedalījās.
2024.gada 25.jūnijā saskaņā ar MK noteikumu Nr.204 27.punktu Latvijas Republikas oficiālajā izdevumā “Latvijas Vēstnesis” publicēts paziņojums “Uzaicinājums nekustamā īpašuma īpašniekam piedalīties sēdē par aprēķinātās atlīdzības izvērtēšanu”, paziņojums Nr. 2024/121.DA26.
          Nekustamā īpašuma “Kalni plus” īpašnieks uz paziņojumā minēto aicinājumu nav atsaucies un nav arī informējis Komisiju par dalību Komisijas sēdē par aprēķinātās atlīdzības izvērtēšanu, un Komisijas sēdē nepiedalījās.
Atbilstoši vērtētāja sagatavotajam nekustamā īpašuma vērtējumam Komisija aprēķināja atlīdzības apmēru.
          Komisija, pamatojoties uz MK noteikumu Nr.204 35.punktu, nolēma apstiprināt atlīdzību par nekustamā īpašuma “Kalni plus” atsavināšanu, nosakot to 465,40 euro (četri simti sešdesmit pieci euro 40 centi), tajā skaitā zemes vienības tirgus vērtība – 331,80 euro (trīs simti trīsdesmit viens euro 80 centi) vai 1638,53 euro par hektāru  un kompensējamie zaudējumi (zemes vienībā esošās koksnes vērtība) 133,60 euro (viens simts trīsdesmit trīs euro 60 centi) apmērā. Ja pēc zemes kadastrālās uzmērīšanas platība tiks precizēta, atlīdzības apmērs tiks precizēts, izmantojot noteikto cenu par vienu hektāru.

Iekšlietu ministrija saskaņā ar MK noteikumu Nr. 204 36.1.apakšpunktu izskatīja Komisijas 2024.gada 30.jūlija protokola Nr.6 lēmumus un nolēma:
1. ar Iekšlietu ministrijas 2024.gada 27.augusta lēmumu Nr.1-60/770 "Par atlīdzības apmēru" apstiprināt Komisijas noteikto atlīdzības apmēru par nekustamā īpašuma "Senči" atsavināšanu, nosakot to zemes vienībai ar kadastra apzīmējumu 6092 006 0469 - 0,008 ha platībā -  56,79 euro (piecdesmit seši euro, 79 centi) apmērā;
2. ar Iekšlietu ministrijas 2024.gada 27.augusta lēmumu Nr.1-60/769 “Par atlīdzības apmēru” apstiprināt Komisijas noteikto atlīdzības apmēru par nekustamā īpašuma "Kvintas" atsavināšanu, nosakot to zemes vienībai ar kadastra apzīmējumu 6080 005 0087 - 0,3676 ha platībā -  1708,99 euro (viens tūkstotis septiņi simti astoņi euro, 99 centi) apmērā;
3. ar Iekšlietu ministrijas 2024.gada 2.septembra lēmumu Nr.1-60/773 “Par atlīdzības apmēru” apstiprināt Komisijas noteikto atlīdzības apmēru par nekustamā īpašuma atsavināšanu, nosakot to zemes vienībai ar kadastra apzīmējumu 6092 006 0467 - 0,0029 ha platībā -  9,62 euro (deviņi euro 62 centi) apmērā;
4. ar Iekšlietu ministrijas 2024.gada 3.septembra lēmumu Nr.1-60/775 “Par atlīdzības apmēru” apstiprināt Komisijas noteikto atlīdzības apmēru par nekustamā īpašuma "Kalni plus" atsavināšanu, nosakot to zemes vienības ar kadastra apzīmējumu 4486 007 0043 daļai aptuveni - 0,2025 ha platībā -  465,40 euro (četri simti sešdesmit pieci euro 40 centi) apmērā.
Pēc atsavināšanas pabeigšanas Iekšlietu ministrija īpašuma tiesības uz nekustamo īpašumu daļām normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā nostiprinās zemesgrāmatā uz valsts vārda Iekšlietu ministrijas personā.
Atbilstoši tiesu praksei atzīmes veidā zemesgrāmatā izdarīts ieraksts par ceļa servitūtu neapliecina ceļa servitūta nodibināšanu par labu kādam nekustamajam īpašumam. Zemesgrāmatā ierakstīta atzīme nerada lietu tiesību, kas lietošanas ziņā aprobežo svešu lietu, un nepiešķir tiesības pārvietoties pa strīdus ceļu un kā tādējādi zemesgrāmatā ierakstītajai atzīmei par ceļa servitūtu nav lietu tiesību nodibinoša spēka par labu noteiktām personām vai īpašumiem. Servitūti, kuri nodibināti atbilstoši Ārējās sauszemes robežas infrastruktūras izbūves likuma 3. panta pirmai daļai pēc atsavināšanas pabeigšanas tiks dzēsti.
Saskaņā ar Likuma 27. panta pirmajā un otrajā daļā noteikto Nekustamā īpašuma īpašniekam ir tiesības apstrīdēt Iekšlietu ministrijas noteikto atlīdzības apmēru. Ja netiks noslēgts pirkuma līgums par Nekustamā īpašuma daļas labprātīgu atsavināšanu, tiks virzīts likumprojekts par Nekustamā īpašuma daļas piespiedu atsavināšanu sabiedrības vajadzībām.
Vai ir izvērtēti alternatīvie risinājumi?
Vai ir izvērtēts prasību un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem?

1.4. Izvērtējumi/pētījumi, kas pamato TA nepieciešamību

1.5. Pēcpārbaudes (ex-post) izvērtējums

Vai tiks veikts?

1.6. Cita informācija

-
2. Tiesību akta projekta ietekmējamās sabiedrības grupas, ietekme uz tautsaimniecības attīstību un administratīvo slogu
Vai projekts skar šo jomu?

2.1. Sabiedrības grupas, kuras tiesiskais regulējums ietekmē, vai varētu ietekmēt

Fiziskās personas
Ietekmes apraksts
Rīkojuma projekts attiecināms uz tajā minētajiem nekustamo īpašumu īpašniekiem, kuriem piederošais īpašums tiek atsavināts.
 
Juridiskās personas
Ietekmes apraksts
Rīkojuma projekts attiecināms uz tajā minētajiem nekustamo īpašumu īpašniekiem, kuriem piederošais īpašums tiek atsavināts.
 

2.2. Tiesiskā regulējuma ietekme uz tautsaimniecību

Vai projekts skar šo jomu?

2.3. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums

Vai projekts skar šo jomu?

2.4. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums

Vai projekts skar šo jomu?
3. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
Vai projekts skar šo jomu?
Rādītājs
2024
saskaņā ar valsts budžetu kārtējam gadam
izmaiņas kārtējā gadā, salīdzinot ar valsts budžetu kārtējam gadam
Turpmākie trīs gadi (euro)
2025
2026
2027
saskaņā ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
saskaņā ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
1
2
3
4
5
6
7
8
1. Budžeta ieņēmumi
2 761
0
0
0
0
0
0
1.1. valsts pamatbudžets, tai skaitā ieņēmumi no maksas pakalpojumiem un citi pašu ieņēmumi
2 761
0
0
0
0
0
0
1.2. valsts speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
1.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
0
0
0
2. Budžeta izdevumi
2 761
0
0
0
0
0
0
2.1. valsts pamatbudžets
2 761
0
0
0
0
0
0
2.2. valsts speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
2.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
0
0
0
3. Finansiālā ietekme
0
0
0
0
0
0
0
3.1. valsts pamatbudžets
0
0
0
0
0
0
0
3.2. speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
3.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
0
0
0
4. Finanšu līdzekļi papildu izdevumu finansēšanai (kompensējošu izdevumu palielinājumu norāda ar "-" zīmi)
0
0
0
0
0
0
0
5. Precizēta finansiālā ietekme
0
0
0
0
5.1. valsts pamatbudžets
0
0
0
0
5.2. speciālais budžets
0
0
0
0
5.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
6. Detalizēts ieņēmumu un izdevumu aprēķins (ja nepieciešams, detalizētu ieņēmumu un izdevumu aprēķinu var pievienot anotācijas (ex-ante) pielikumā)
-
6.1. detalizēts ieņēmumu aprēķins
-
6.2. detalizēts izdevumu aprēķins
Iekšlietu ministrijas budžeta apakšprogrammā 40.02.00 “Nekustamais īpašums un centralizētais iepirkums” plānots finansējums 2761 euro apmērā, lai nodrošinātu izdevumu segšanu, kas saistīti ar nekustamo īpašumu daļu atsavināšanu un īpašuma tiesību nostiprināšanu zemesgrāmatā, tajā skaitā:
1.Nekustamais īpašums "Senči"
izdevumi, lai segtu atlīdzību par zemes vienības un zemes vienībā augošo koku atsavināšanu  (33,69 euro + 23,10 euro ) - 56,79 euro,
izdevumi, kas saistīti ar nostiprinājuma lūguma parakstīšanu pie notāra - 100 euro,
izdevumi, kas saistīti ar īpašuma tiesību reģistrēšanu zemesgrāmatā - 30 euro;
2.Nekustamais īpašums "Kvintas"
izdevumi, lai segtu atlīdzību par zemes vienības un zemes vienībā augošo koku atsavināšanu (1330,84 euro + 378,15 euro) – 1708,99 euro,
izdevumi, kas saistīti ar nostiprinājuma lūguma parakstīšanu pie notāra - 100 euro,
izdevumi, kas saistīti ar īpašuma tiesību reģistrēšanu zemesgrāmatā - 30 euro.
3.Nekustamais īpašums 
izdevumi, lai segtu atlīdzību par zemes vienības atsavināšanu – 9,62 euro,
izdevumi, kas saistīti ar nostiprinājuma lūguma parakstīšanu pie notāra - 100 euro,
izdevumi, kas saistīti ar īpašuma tiesību reģistrēšanu zemesgrāmatā - 30 euro.
4.Nekustamais īpašums "Kalni plus"
izdevumi, lai segtu atlīdzību par zemes vienību un zemes vienībās augošo koku atsavināšanu (331,80 euro + 133,60 euro) – 465,40  euro,
izdevumi, kas saistīti ar nostiprinājuma lūguma parakstīšanu pie notāra - 100 euro,
izdevumi, kas saistīti ar īpašuma tiesību reģistrēšanu zemesgrāmatā - 30 euro.
 
7. Amata vietu skaita izmaiņas (palielinājuma gadījumā: izvērsts pamatojums, izvērtējums par esošo resursu pārskatīšanas iespējām, t.sk. vakanto štata vietu, ilgstošo vakanču izmantošanu u.c.)
-
Cita informācija
-
-
5. Tiesību akta projekta atbilstība Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām
Vai projekts skar šo jomu?

5.3. Cita informācija

Apraksts
-
Skaidrojums
Projekts neatbilst Ministru kabineta 2024. gada 15. oktobra noteikumu Nr. 639 "Sabiedrības līdzdalības kārtība attīstības plānošanas procesā" noteiktajiem kritērijiem, sabiedrības līdzdalības kārtība projekta izstrādē netiek piemērota.

6.4. Cita informācija

-
7. Tiesību akta projekta izpildes nodrošināšana un tās ietekme uz institūcijām
Vai projekts skar šo jomu?

7.1. Projekta izpildē iesaistītās institūcijas

Institūcijas
  • Iekšlietu ministrija
  • Nodrošinājuma valsts aģentūra

7.2. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums

Vai projekts skar šo jomu?

7.3. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums

Vai projekts skar šo jomu?

7.4. Projekta izpildes ietekme uz pārvaldes funkcijām un institucionālo struktūru

Ietekme
Jā/Nē
Skaidrojums
1. Tiks veidota jauna institūcija
-
2. Tiks likvidēta institūcija
-
3. Tiks veikta esošās institūcijas reorganizācija
-
4. Institūcijas funkcijas un uzdevumi tiks mainīti (paplašināti vai sašaurināti)
-
5. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu efektivizācija
-
6. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu digitalizācija
-
7. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu optimizācija
-
8. Cita informācija
-

7.5. Cita informācija

-
8. Horizontālās ietekmes

8.1.1. uz publisku pakalpojumu attīstību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.2. uz valsts un pašvaldību informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.3. uz informācijas sabiedrības politikas īstenošanu

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.4. uz Nacionālā attīstības plāna rādītājiem

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.5. uz teritoriju attīstību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.6. uz vidi

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.7. uz klimatneitralitāti

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.8. uz iedzīvotāju sociālo situāciju

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.9. uz personu ar invaliditāti vienlīdzīgām iespējām un tiesībām

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.10. uz dzimumu līdztiesību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.11. uz veselību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.12. uz cilvēktiesībām, demokrātiskām vērtībām un pilsoniskās sabiedrības attīstību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.13. uz datu aizsardzību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.14. uz diasporu

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.15. uz profesiju reglamentāciju

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.16. uz bērna labākajām interesēm

Vai projekts skar šo jomu?

8.2. Cita informācija

-
Pielikumi
Piekrītu
Paziņojums par sīkdatņu lietošanu
Lai nodrošinātu TAP portāla pieejamību, tā darbībai tiek izmantotas tikai obligātās tehniskās sīkdatnes. Esmu informēts par sīkdatņu izmantošanu un, turpinot darboties šajā vietnē, piekrītu to izmantošanai. Lasīt vairāk