Anotācija (ex-ante)

Likumprojekta mērķis ir vērsts uz Pievienotās vērtības nodokļa likuma (turpmāk - PVN likums) regulējuma pielāgošanu grāmatvedību regulējošajos normatīvajos aktos noteiktai obligātai prasībai par attaisnojuma dokumentu (rēķinu) lietošanu strukturētā elektroniskā formā, PVN jomas tiesiskā regulējuma pilnveidošanu atbilstoši ES prasībām, administratīvā sloga mazināšanu, reģistrējoties VID PVN maksātāju reģistrā.

Jebkādi citi nosacījumi (atrunāti tiesību aktā)

Likumprojekts stājas spēkā vispārīgā kārtībā. 
Ņemot vērā, ka grozījumi Grāmatvedības likumā, ar kuriem ir noteikta obligāta prasība attaisnojuma dokumentu, kuru uzņēmums izsniedz citam Latvijas Republikā reģistrētam uzņēmumam — preces vai pakalpojuma saņēmējam — samaksāšanai (rēķinu), noformē kā strukturētu elektronisko rēķinu, stājas spēkā 2026.gada 1.janvārī, arī grozījumi PVN likumā attiecībā uz PVN rēķinu izrakstīšanu strukturētā elektroniskā formā stājas spēkā 2026.gada 1.janvārī atbilstoši pārejas noteikumiem.

1. PVN rēķini elektroniskā formā 
    Ar 2024.gada 31.oktobrī  pieņemtajiem grozījumiem Grāmatvedības likumā ir noteikta obligāta prasība attaisnojuma dokumentu, kuru uzņēmums izsniedz citam Latvijas Republikā reģistrētam uzņēmumam — preces vai pakalpojuma saņēmējam — samaksāšanai (rēķinu), noformēt kā strukturētu elektronisko rēķinu. Minētais  Grāmatvedības likuma regulējums paredz, ka visiem uzņēmumiem (Grāmatvedības likuma subjektiem) no 2026. gada 1. janvāra tiek noteikts obligāts pienākums rēķinu, kas izrakstīts samaksāšanai par preci vai pakalpojumu, sagatavot kā strukturētu elektronisku rēķinu (Business to Business (B2B) darījumos). Savukārt Latvijā reģistrēts uzņēmums attaisnojuma dokumentu (rēķinu), kuru izraksta  budžeta iestādei - preces vai pakalpojuma saņēmējam — samaksāšanai, noformē kā strukturētu elektronisko rēķinu (Business to Goverment (B2G) darījumi) jau sākot no 2025. gada 1. janvāra.
      Tā kā Latvijā jau šobrīd strukturētam elektroniskam rēķinam ir jāatbilst vienotam elektronisko rēķinu (turpmāk - e-rēķins) standartam, kas noteikts Grāmatvedības likumā, tad arī obligāto e-rēķinu sistēmas ieviešanā B2B darījumos tiks attīstīts esošais risinājums, kas paredzēts nodokļu maksātājiem saziņā ar valsts pārvaldi (B2G segmentā), tādējādi strukturēto elektronisko rēķinu datu struktūrai tiek izmantots Eiropas Savienības vienotais e-rēķiniem piemērojamais standarts un specifikāciju kopums, kas atbilst PEPPOL BIS Billing 3.0 e-rēķinu pamatelementu izmantošanas specifikācijai (Core Invoice Usage Specification (CIUS).
Paredzēts, ka nodokļu maksātāju B2B segmentā obligātās iekšzemes e-rēķinu aprites nodrošināšanai tiks ieviests risinājums decentralizētai e-rēķinu apritei, izmantojot trīs elektroniskos nosūtīšanas veidus (kanālus):
- bezmaksas valsts piegādes risinājums (e-adrese);
- e-rēķinu pakalpojuma sniedzēji jeb operatori (maksas pakalpojums);
- individuālā veidā starp nodokļu maksātājiem, t. i., rēķina izrakstītājam un saņēmējam vienojoties par aprites kanālu (piemēram, izmantojot e-pastu vai tiešās programmatūras integrācijas saskarnes).
       Grāmatvedības likumā ir paredzēts arī pilnvarojumu Ministru kabinetam noteikt strukturēta elektroniskā rēķina aprites kārtību un kārtību, kādā strukturētu elektronisko rēķinu datus jāiesniedz VID. Strukturētu elektronisko rēķinu datu iesniegšana VID nodrošināma Grāmatvedības likuma subjektam izvēloties tam piemērotāko datu iesniegšanas veidu vai ar e-rēķinu pakalpojuma sniedzēju starpniecību.
      Attiecībā uz PVN jomu Latvijai kā ES dalībvalstij nacionālie normatīvie akti ir jāsaskaņo ar ES noteiktajām prasībām, ko nosaka Direktīva 2006/112/EK, atbilstoši kurai PVN likumā ir pārņemta PVN rēķinu izrakstīšanas kārtība.
     Atbilstoši PVN likumam par PVN rēķinu uzskata dokumentu papīra vai elektroniskā formā, kurā norādīti PVN likuma 125. panta pirmajā daļā minētie rekvizīti un informācija. Par PVN rēķinu elektroniskā formā uzskata PVN rēķinu, kas ir izsniegts un saņemts jebkādā elektroniskā veidā. 
PVN rēķins ir jāizraksta reģistrētam PVN maksātājam par:
     1) jebkurām veiktām preču piegādēm un sniegtajiem pakalpojumiem;
     2) avansa maksājumu, ko tas saņēmis pirms veiktās preču piegādes vai pakalpojumu sniegšanas;
   Savukārt reģistrētam PVN maksātājam nav pienākuma izrakstīt PVN rēķinu par ar PVN neapliekamiem darījumiem.
     Atbilstoši PVN likuma regulējumam galvenā prasība gan papīra, gan elektroniskas formas rēķiniem ir tāda, ka PVN rēķina autentiskumu, satura integritāti un salasāmību ir jānodrošina no PVN rēķina izsniegšanas brīža līdz glabāšanas termiņa beigām. Veidu, kādā tiek nodrošināts PVN rēķina izcelsmes autentiskums (rēķina izsniedzēja identitātes apliecinājums), nemainīgs saturs un salasāmība, nosaka pats PVN maksātājs, garantējot darījumu izsekojamību, saistot savā starpā PVN rēķinu un veikto darījumu.
     Saskaņā ar PVN likuma regulējumu par PVN rēķinu elektroniskajā formā uzskata PVN rēķinu, kas izsniegts un saņemts jebkādā elektroniskā veidā. Tādējādi, reģistrēts PVN maksātājs var izvēlēties PVN rēķina formātu, piemēram, strukturētā elektroniskā formā (XML formātā) vai citā formātā. Pie tam PVN rēķina elektroniskās formas autentiskumu (PVN rēķina izsniedzēja identitātes apliecinājumu) un nemainīgu saturu var nodrošināt, ja PVN rēķinam ir drošs elektroniskais paraksts Elektronisko dokumentu likuma izpratnē vai, ja PVN rēķins ir nosūtīts, izmantojot elektronisko datu apmaiņu vai citu veidu, ko izvēlējies pats PVN maksātājs un kas garantē iepriekš minētās prasības.
     Šobrīd reģistrēts PVN maksātājs PVN rēķinu elektroniskā formā ir tiesīgs izrakstīt (noformēt) un izsniegt tikai tad, ja šā PVN rēķina saņēmējs atzīst šādu PVN rēķina formu. Direktīvā 2006/112/EK ir noteikts, ka PVN rēķini var būt gan papīra, gan elektroniskā formā, kā arī e-rēķina izmantošana notiek tikai ar saņēmēja piekrišanu. Lai ieviestu obligātu PVN e-rēķinu izmantošanu, ES dalībvalstij līdz šim bija nepieciešams lūgt Eiropas Komisijai atkāpi no Direktīvas 2006/112/EK regulējuma.
     2022. gadā EK nāca klajā ar vairākiem priekšlikumiem PVN jomā, tā saucamo PVN pakotni "PVN digitālajā laikmetā (VAT in the Digital Age), kas cita starpā paredz PVN digitālās ziņošanas sistēmas ieviešanu pārrobežu darījumos, kas balstās uz obligātu strukturētu e-rēķinu noformēšanu, kā arī iespēju minēto sistēmu ieviest iekšzemes darījumos. 2025. gada 11.martā ES Padome pieņēma minēto pakotni, ar kuru plānots pakāpeniski ieviest arī PVN digitālās ziņošanas sistēmu līdz 2030.gada 1.jūlijam. Ar minētajiem Direktīvas 2006/112/EK grozījumiem ir paredzēts, ka ES dalībvalstīm nav nepieciešams lūgt EK atkāpi no Direktīvas 2006/112/EK regulējuma obligātai e-rēķinu sistēmas ieviešanai, ja ieviešamais risinājums atbilst PVN pakotnes "PVN digitālajā laikmetā" ietvertajai sistēmai  PVN digitālās ziņošanas procesā. 
    PVN pakotnes "PVN digitālajā laikmetā" ietvertais risinājums nav pretrunā ar Grāmatvedības likumā noteikto obligāto e-rēķinu sistēmu, kas  ir pamats turpmāko ES prasību izpildes nodrošināšanai. 

2. Īpašs PVN piemērošanas režīms darījumos ar lietotām mantām, mākslas darbiem, kolekciju priekšmetiem un senlietām
       PVN likuma 138.pantā ir noteikts īpašs PVN piemērošanas režīms darījumos ar lietotām mantām, mākslas darbiem, kolekciju priekšmetiem un senlietām (turpmāk – īpašs PVN piemērošanas režīms). Minētais regulējums ir pārņemts no Direktīvas 2006/112/EK. Šo īpašo režīmu ir tiesības izvēlēties lietotu mantu, mākslas darbu, kolekciju priekšmetu un senlietu tirgotājam, kas ir reģistrēts PVN maksātājs, kura saimnieciskā darbība ir minēto lietu pirkšana vai importēšana, lai tās pārdotu, neatkarīgi no tā, vai rīkojas savās vai citas personas interesēs. Atbilstoši īpašajam PVN piemērošanas režīmam ar PVN apliek starpību starp pārdošanas vērtību (naudas summu), ko tirgotājs ir saņēmis par pircējam piegādātajām lietotām mantām, mākslas darbiem, kolekciju priekšmetiem vai senlietām, un iepirkuma vērtību, samazinot šo starpību par aprēķinātā PVN vērtību. Īpašo PVN piemērošanas režīmu ir tiesības piemērot arī lietoto auto tirdzniecībā. Tomēr saskaņā ar PVN likuma 138.panta divdesmit otro daļu īpašo PVN piemērošanas režīmu nepiemēro tādu transportlīdzekļu piegādēm, ko atbilstoši šā likuma 1.panta 9.punktam uzskata par jauniem transportlīdzekļiem. Savukārt jaunie transportlīdzekļu PVN likuma 1.panta 9.punkta izpratnē ir: 
     a) sauszemes motorizētais transportlīdzeklis, kura motora tilpums ir lielāks par 48 kubikcentimetriem vai jauda ir lielāka par 7,2 kilovatiem un kurš paredzēts pasažieru vai preču pārvadāšanai, ja tas ir lietots mazāk par sešiem mēnešiem vai nobraucis mazāk par 6000 kilometriem,
     b) kuģis vai cits kuģošanas līdzeklis, kas ir garāks par 7,5 metriem un paredzēts pasažieru vai preču pārvadāšanai, ja tas ir lietots mazāk par trim mēnešiem vai nobraucis mazāk par 100 stundām, izņemot šā likuma 47.panta pirmajā daļā minētos kuģus,
     c) gaisakuģis, kura pacelšanās masa ir lielāka par 1550 kilogramiem un kurš paredzēts pasažieru vai preču pārvadāšanai, ja tas ir lietots mazāk par trim mēnešiem vai nolidojis mazāk par 40 stundām, izņemot šā likuma 48.panta pirmajā daļā minētos gaisakuģus.

3. Iesnieguma reģistrācijai VID PVN maksātāju reģistrā iesniegšana Uzņēmumu reģistrā
     PVN likuma 66.panta pirmajā daļā ir noteikts, ka nereģistrētu PVN maksātāju, citas dalībvalsts PVN maksātāju vai trešās valsts vai trešās teritorijas PVN maksātāju reģistrē VID PVN maksātāju reģistrā, pamatojoties uz reģistrācijas iesniegumu, ko iesniedz Valsts ieņēmumu dienestam. Saskaņā ar PVN likuma 66.panta otro daļu reģistrācijas iesniegumu ir tiesības iesniegt Uzņēmumu reģistram (turpmāk - UR) vienlaikus ar pieteikumu par komersanta ierakstīšanu komercreģistrā.
     Saskaņā ar VID sniegto informāciju, komersants, iesniedzot iesniegumu UR kopā ar pieteikumu par komersanta ierakstīšanu komercreģistrā, drīkst neaizpildīt iesnieguma A sadaļu, kurā ir sniedzama informācija par īpašumā esošo vai nomāto pamatlīdzekļu sastāvu, speciālajām atļaujām (licencēm), telpu īpašumtiesībām vai nomas tiesībām, kurās komersants plāno veikt saimniecisko darbību atbilstoši NACE kodam. Ņemot vērā, ka šī informācija ir būtiska lēmuma reģistrācijai VID PVN maksātāju reģistrā pieņemšanai, VID nosūta vēstules visiem komersantiem, kas izvēlējušies iesniegt iesniegumus UR, ar aicinājumu novērst iesniegumos konstatētās nepilnības un/vai iesniegt papildu informāciju. Saskaņā ar VID praksē konstatēto cita veida komunikācija ar šādiem jaunreģistrētajiem komersantiem ir neefektīva – tiem nav pieslēguma VID elektroniskai deklarēšanas sistēmai (EDS), nav norādīts kontakttālrunis vai cita veida saziņas kanāls.
     Lai gan regulējuma ieviešanas mērķis, paredzot komersantu tiesības iesniegt iesniegumu reģistrācijai VID PVN maksātāju reģistrā Uzņēmumu reģistram vienlaikus ar pieteikumu par komersanta ierakstīšanu komercreģistrā, bija mazināt administratīvu slogu uzņēmējiem un nodrošināt ātrus un kvalitatīvus valsts pārvaldes pakalpojumus, secināts, ka šobrīd praksē tas darbojas neefektīvi un palielina administratīvo slogu procesā iesaistītajām pusēm - gan komersantiem, kuri izvēlējušies iesniegt iesniegumus reģistrācijai VID PVN maksātāju reģistrā Uzņēmumu reģistram kopā ar pieteikumu par komersanta ierakstīšanu komercreģistrā, gan arī VID.

4. Tiesības nereģistrēties VID PVN maksātāju reģistrā
    PVN likuma 59.panta pirmā daļa nosaka, ka iekšzemes PVN maksātājs ir tiesīgs nereģistrēties VID PVN maksātāju reģistrā gadījumā, ja tā kalendāra gadā iekšzemē veikto preču piegāžu un sniegto pakalpojumu kopējā vērtība bez PVN nav pārsniegusi 50 000 euro reģistrācijas slieksni.
     Saskaņā ar PVN likuma 59.panta ceturto daļu, ja kalendāra gadā PVN reģistrācijas slieksnis ir pārsniegts ne vairāk kā par 5000 euro, iekšzemes nodokļa maksātājs ir tiesīgs atlikt reģistrēšanos VID PVN maksātāju reģistrā līdz kalendāra gada beigām.
     Savukārt atbilstoši PVN likuma 59.panta desmitajai daļai, ja iepriekšējā kalendāra gadā ir pārsniegts PVN reģistrācijas slieksnis, iekšzemes PVN maksātājam nav tiesību kalendāra gadā piemērot 59. panta pirmo daļu. Respektīvi, PVN maksātājam, kārtējā gadā pārsniedzot PVN reģistrācijas slieksni 50 000 euro, nākamajā kalendāra gadā nav tiesību piemērot šo slieksni, jeb tam ir pienākums būt reģistrētam VID PVN maksātāju reģistrā. Minētais regulējums ir pārņemts no Direktīvas 2006/112/EK. 

Nē

Nē

Reģistrētiem PVN maksātājiem ir pienākums par ar PVN apliekamajiem darījumiem izrakstīt PVN rēķinu. Pielāgojot PVN likuma regulējumu grāmatvedības normatīvajiem aktiem, reģistrētiem PVN maksātājiem tajos gadījumos, kad grāmatvedības attaisnojuma dokuments ir izrakstāms strukturētā formātā, arī PVN rēķinu jāizraksta strukturētā elektroniskā formā.

Komersanti, kuri reģistrējas VID PVN maksātāju reģistrā, nevarēs iesniegt iesniegumu reģistrācijai VID PVN maksātāju reģistrā Uzņēmumu reģistram vienlaikus ar pieteikumu par komersanta ierakstīšanu komercreģistrā.

Ar likumprojektu reģistrēti PVN maksātāji, komersanti, kuriem ir jāreģistrējas VID PVN maksātāju reģistrā, un Valsts ieņēmumu dienests kā faktiskais regulējuma piemērotājs tiek ietekmēti tieši.

Nē

Jā

Nē

Nē

Jā

Nē

-