22-TA-2774: Noteikumu projekts (Jauns)
Anotācijas (ex-ante) nosaukums
Tiesību akta projekta "Stacionāro ārstniecības iestāžu resursu informācijas sistēmas noteikumi" sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojums (anotācija)
1. Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība
1.1. Pamatojums
Apraksts
Projekts sagatavots atbilstoši Ārstniecības likuma 9.panta ceturtajai daļai, kurā noteikts, ka Ministru kabinets nosaka stacionāro ārstniecības iestāžu resursu informācijas sistēmas pārzini, šajā informācijas sistēmā iekļaujamos datus, šo datu apjomu un apstrādes kārtību.
1.2. Mērķis
Mērķa apraksts
Stacionāros veselības aprūpes pakalpojumus sniedzošo ārstniecība iestāžu (turpmāk - Ārstniecības iestādes) resursu informācijas sistēma (turpmāk – Sistēma) ir izstrādāta un uzsākta tās izmantošana, lai nodrošinātu operatīvās un statistiskās informācijas apriti par resursu un veselības aprūpes pakalpojumu pieejamību un ierobežojumiem un notikumiem, kas ietekmē Ārstniecības iestādes darbības nepārtrauktību, tai skaitā ārkārtas situācijām vai to draudu gadījumiem un epidemioloģisko situāciju.
Spēkā stāšanās termiņš
Vispārējā kārtība
1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi
Pašreizējā situācija
Ārstniecības iestāžu resursu uzskaiti, kas nepieciešama ārkārtas situāciju pārvaldīšanai, līdz šim uzturēja un iekļāva Valsts Katastrofu medicīnas plānā, nodrošinot vienu reizi gadā to aktualizāciju. Ārkārtas situācijas gadījumā, lai nodrošinātu situācijas pārvaldīšanu nepieciešams veikt operatīvi ārstniecības iestāžu resursu aktualizāciju un datu apkopošanu un analīzi, kas ir laika ietilpīgs process (elektronisko pasta informācijas izsūtīšana, saņemšana, apkopošana izmantojot MS Excel formāta datnes) un aizkavē atbildīgo iestāžu informācijas sagatavošanu un Valsts Operatīvās Medicīniskās Komisijas (turpmāk - VOMK) turpmāko lēmumu pieņemšanu. Covid-19 pandēmijas izraisītās ārkārtējās situācijas laikā, lai nodrošinātu datu aktualizāciju un apmaiņu, monitorētu situāciju un pieņemtu lēmumus starp pārraudzības iestādēm (Veselības ministrija, Nacionālais veselības dienests, Slimību profilakses un kontroles centrs, Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienests) (turpmāk – Pārraudzības iestādes) un Ārstniecības iestādēm, sākotnēji datu apmaiņa tika realizēta sūtot MS Excel formāta datnes, kā arī papildus tika noteiktas citas resursu grupas un informācija par kurām Ārstniecības iestādes ar noteiktu regularitāti sniedza datus. Kā būtiska informācija Covid-19 pandēmijas laikā, ierobežotu resursu gadījumā bija operatīvie dati par Covid-19 gultu un cita profila gultu skaitu stacionārā un to pieejamība, lai Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienests varētu plānot un koordinēt pacientu transportēšanu un Covid-19 pacientu pieauguma gadījumā atbildīgās iestādes un VOMK pieņemt lēmumus par papildus gultu pārprofilēšanu, citu pakalpojumu sniegšanas iespējām un resursu piesaisti.
Lai veicinātu datu operatīvu apmaiņu, situācijas monitoringu un analīzi par resursu pieejamību vienkopus, kā arī mazinātu administratīvo slogu gan Pārraudzības iestādēm, gan Ārstniecības iestādēm, tika izveidota jauna informācijas Sistēma, kurā Ārstniecības iestādes tiešsaistē sniedz datus par attiecīgajiem resursiem un to pieejamību, Covid-19 stacionētu pacientu skaitu, slimības smagumu un iznākumu Ārstniecības iestādē, savukārt Pārraudzības iestādes tiešsaistē redz Ārstniecības iestāžu iesūtītos datus dažādos griezumos (slimnīcas līmenī, slimnīcu sadarbības teritorijas līmenī, slimnīcu aprūpes līmeņa ietvaros, kā arī reģionālā līmenī).
Datu sniegšana Sistēmā ārkārtas situācijas laikā tika noteikta ar VOMK lēmumu.
Kopš Sistēmas darbības uzsākšanas 2021.gadā, datus ik dienu šajā Sistēmā sniedz Ārstniecības iestādes, tādejādi nodrošinot ar operatīvu informāciju Pārraudzības iestādes, kas savukārt, balstoties uz šiem datiem var veikt izvērtējumu par resursu pieejamību un pieņemt lēmumus par nepieciešamām izmaiņām veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanā, papildus resursu piesaisti ārkārtas situācijas gadījumā un starptautiskās palīdzības pieprasīšanu.
Šobrīd Ārstniecības iestādes datus par pacientu skaitu gaidīšanas rindā, reizi mēnesī, sniedz ar Excel atskaitēm. Visas atskaites tiek manuāli apkopotas, koriģētas un publicētas Nacionālā veselības dienesta mājas lapā. Lai samazinātu manuālo atskaišu skaitu, darbinieku noslodzi, turpmāk atskaites apkopos un iegūs no Sistēmā uzkrātās informācijas. Gaidīšanas rindu statistikai ir būtiska loma pacienta virzības nodrošināšanai uz konkrētu ārstniecības iestādi.
Lai veicinātu datu operatīvu apmaiņu, situācijas monitoringu un analīzi par resursu pieejamību vienkopus, kā arī mazinātu administratīvo slogu gan Pārraudzības iestādēm, gan Ārstniecības iestādēm, tika izveidota jauna informācijas Sistēma, kurā Ārstniecības iestādes tiešsaistē sniedz datus par attiecīgajiem resursiem un to pieejamību, Covid-19 stacionētu pacientu skaitu, slimības smagumu un iznākumu Ārstniecības iestādē, savukārt Pārraudzības iestādes tiešsaistē redz Ārstniecības iestāžu iesūtītos datus dažādos griezumos (slimnīcas līmenī, slimnīcu sadarbības teritorijas līmenī, slimnīcu aprūpes līmeņa ietvaros, kā arī reģionālā līmenī).
Datu sniegšana Sistēmā ārkārtas situācijas laikā tika noteikta ar VOMK lēmumu.
Kopš Sistēmas darbības uzsākšanas 2021.gadā, datus ik dienu šajā Sistēmā sniedz Ārstniecības iestādes, tādejādi nodrošinot ar operatīvu informāciju Pārraudzības iestādes, kas savukārt, balstoties uz šiem datiem var veikt izvērtējumu par resursu pieejamību un pieņemt lēmumus par nepieciešamām izmaiņām veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanā, papildus resursu piesaisti ārkārtas situācijas gadījumā un starptautiskās palīdzības pieprasīšanu.
Šobrīd Ārstniecības iestādes datus par pacientu skaitu gaidīšanas rindā, reizi mēnesī, sniedz ar Excel atskaitēm. Visas atskaites tiek manuāli apkopotas, koriģētas un publicētas Nacionālā veselības dienesta mājas lapā. Lai samazinātu manuālo atskaišu skaitu, darbinieku noslodzi, turpmāk atskaites apkopos un iegūs no Sistēmā uzkrātās informācijas. Gaidīšanas rindu statistikai ir būtiska loma pacienta virzības nodrošināšanai uz konkrētu ārstniecības iestādi.
Problēmas un risinājumi
Problēmas apraksts
Kopš Sistēmas izmantošanas uzsākšanas ārkārtas situācijas laikā, tā ir pierādījusi savu efektivitāti, nodrošinot operatīvās informācijas apriti starp Pārraudzības un Ārstniecības iestādēm, kā arī mazinot administratīvo slogu Ārstniecības iestādēm, sniedzot vienkopus un vienāda veida datus, nodrošinot Pārraudzības iestādēm iespēju atlasīt tos dažādos griezumos un veikt datu analīzi. Tāpat ir tehniski realizēta arī iespēja automātiski realizēt noteiktu datu kopu publicēšanu atvērto datu portālā, bez Pārraudzības iestādes darbinieku manuāla darba. Šobrīd automātiski tiek publicēta kopa – “Stacionāru operatīvie dati par Covid-19”.
Sistēmā tehniski ir realizēta arī iespēja Ārstniecības iestādēm datus iesūtīt izmantojot API (Application Programming Interface – programmsaskarnes) tos izgūstot no Ārstniecības iestādes informācijas sistēmas, savukārt Pārraudzības iestādēm izgūt ārstniecības iestāžu iesūtītos datus, izmantojot API, lai analizētu tos un veidotu vizualizācijas, izmantojot Biznesa inteliģences rīkus.
Sistēmā ir iestrādāta apziņošanas iespēja, kas nodrošina iespēju Pārraudzības iestādēm operatīvi sazināties ar Ārstniecības iestādēm, noteiktai norādītai kontaktinformācijas grupai, izsūtot ziņojumus. Savukārt Ārstniecības iestādēm, iesniegt sistēmā ziņojumu, gadījumos, kad Ārstniecības iestādē ir izveidojusies vai plānota situācijas, kas ietekmē noteiktu pakalpojumu nodrošināšanu vai Ārstniecības iestādes darbības nepārtrauktību.
Sistēmas izmantošanas laikā, kopš 2021.gada ir gūta pieredze, ka Sistēma ir paplašināma, pievienojot jaunas resursu grupu, par kurām Ārstniecības iestādes sniedz informāciju, tādejādi efektivizējot un uzlabojot datu apmaiņas procesus, kurus agrāk īstenoja Ārstniecības iestāžu pusē veidojot MS Excel pārskatus un sūtot e-pastos Pārraudzības iestādēm, bet Pārraudzības iestādes manuāli tos apvienoja, kopīgoja un analizēja.
Sistēma ir izstrādāta, saskaņā ar visām prasībām, kādas normatīvajos aktos ir noteiktas augstākās klases informācijas drošības klases sistēmai.
Lai mazinātu slogu lietotāju pārvaldībā (veidot jaunus ārstniecības iestāžu lietotājus, uzturēt lietotāju tiesības, bloķēt lietotājus), Sistēmā tiek izmantots Vienotais Pieteikšanās modulis ar juridisko personu un pilnvaroto personu autorizāciju, kā arī portāla Latvija.lv e-pakalpojums “Pilnvarojums veikt darbības elektroniskā vidē juridiskas personas vārdā”. Tādejādi Ārstniecības iestādes, kuras ir sistēmas lietotāji – pašas veic savu lietotāju pārvaldību, izmantojot pilnvarošanas risinājumu, kas būtiski mazina administratīvo slogi un paātrina iespējas lietotājiem uzsākt sistēmas izmantošanu, negaidot kad Pārraudzības iestādes saņems pieteikumus un izveidos lietotāju kontus darbam ar Sistēmu
Ārkārtas situācijai beidzoties, Sistēma ir pierādījusi savu efektivitāti un ir plānota tās tālākā attīstība, paplašinot datu kopas, kuras tiek iesniegtas elektroniski Sistēmā, aizstājot datu gatavošanu un sūtīšanu Pārraudzības iestādēm MS Excel datnēs, tādejādi uzlabojot un efektivizējot datu aprites procesus un mazinot administratīvo slogu gan Ārstniecības iestāžu, gan Pārraudzības iestāžu pusē.
Normālos apstākļos Ārstniecības iestādes sniedz datus, kas norādīti projekta 3.punktā, savukārt ārkārtas situācijās – ar VOMK lēmumu (nevis veicot grozījumus projektā) nosaka papildus sniedzamos datus, lai iegūtu datus, kas ir nepieciešami Veselības ministrijai un tās iestādēm attiecīgās ārkārtas situācijas novērtēšanai, lēmumu pieņemšanai par kvalitatīvas veselības aprūpes nodrošināšanu, iestājoties apzinātai ārkārtas situācijai un risku vadībai.
Gaidīšanas rindu iekļaušana Sistēmā operatīvi apkopos visu Ārstniecības iestāžu sniegto informāciju, identificēs neatbilstības, veidos arhīvu. Iesūtītie dati būs pārredzami, eksportējami, tādējādi samazinot darbinieku manuālu noslodzi.
Sistēmā tehniski ir realizēta arī iespēja Ārstniecības iestādēm datus iesūtīt izmantojot API (Application Programming Interface – programmsaskarnes) tos izgūstot no Ārstniecības iestādes informācijas sistēmas, savukārt Pārraudzības iestādēm izgūt ārstniecības iestāžu iesūtītos datus, izmantojot API, lai analizētu tos un veidotu vizualizācijas, izmantojot Biznesa inteliģences rīkus.
Sistēmā ir iestrādāta apziņošanas iespēja, kas nodrošina iespēju Pārraudzības iestādēm operatīvi sazināties ar Ārstniecības iestādēm, noteiktai norādītai kontaktinformācijas grupai, izsūtot ziņojumus. Savukārt Ārstniecības iestādēm, iesniegt sistēmā ziņojumu, gadījumos, kad Ārstniecības iestādē ir izveidojusies vai plānota situācijas, kas ietekmē noteiktu pakalpojumu nodrošināšanu vai Ārstniecības iestādes darbības nepārtrauktību.
Sistēmas izmantošanas laikā, kopš 2021.gada ir gūta pieredze, ka Sistēma ir paplašināma, pievienojot jaunas resursu grupu, par kurām Ārstniecības iestādes sniedz informāciju, tādejādi efektivizējot un uzlabojot datu apmaiņas procesus, kurus agrāk īstenoja Ārstniecības iestāžu pusē veidojot MS Excel pārskatus un sūtot e-pastos Pārraudzības iestādēm, bet Pārraudzības iestādes manuāli tos apvienoja, kopīgoja un analizēja.
Sistēma ir izstrādāta, saskaņā ar visām prasībām, kādas normatīvajos aktos ir noteiktas augstākās klases informācijas drošības klases sistēmai.
Lai mazinātu slogu lietotāju pārvaldībā (veidot jaunus ārstniecības iestāžu lietotājus, uzturēt lietotāju tiesības, bloķēt lietotājus), Sistēmā tiek izmantots Vienotais Pieteikšanās modulis ar juridisko personu un pilnvaroto personu autorizāciju, kā arī portāla Latvija.lv e-pakalpojums “Pilnvarojums veikt darbības elektroniskā vidē juridiskas personas vārdā”. Tādejādi Ārstniecības iestādes, kuras ir sistēmas lietotāji – pašas veic savu lietotāju pārvaldību, izmantojot pilnvarošanas risinājumu, kas būtiski mazina administratīvo slogi un paātrina iespējas lietotājiem uzsākt sistēmas izmantošanu, negaidot kad Pārraudzības iestādes saņems pieteikumus un izveidos lietotāju kontus darbam ar Sistēmu
Ārkārtas situācijai beidzoties, Sistēma ir pierādījusi savu efektivitāti un ir plānota tās tālākā attīstība, paplašinot datu kopas, kuras tiek iesniegtas elektroniski Sistēmā, aizstājot datu gatavošanu un sūtīšanu Pārraudzības iestādēm MS Excel datnēs, tādejādi uzlabojot un efektivizējot datu aprites procesus un mazinot administratīvo slogu gan Ārstniecības iestāžu, gan Pārraudzības iestāžu pusē.
Normālos apstākļos Ārstniecības iestādes sniedz datus, kas norādīti projekta 3.punktā, savukārt ārkārtas situācijās – ar VOMK lēmumu (nevis veicot grozījumus projektā) nosaka papildus sniedzamos datus, lai iegūtu datus, kas ir nepieciešami Veselības ministrijai un tās iestādēm attiecīgās ārkārtas situācijas novērtēšanai, lēmumu pieņemšanai par kvalitatīvas veselības aprūpes nodrošināšanu, iestājoties apzinātai ārkārtas situācijai un risku vadībai.
Gaidīšanas rindu iekļaušana Sistēmā operatīvi apkopos visu Ārstniecības iestāžu sniegto informāciju, identificēs neatbilstības, veidos arhīvu. Iesūtītie dati būs pārredzami, eksportējami, tādējādi samazinot darbinieku manuālu noslodzi.
Risinājuma apraksts
Lai nodrošinātu sistēmas darbības juridisko pamatu, kā arī ar normatīvajos aktos tiktu noteikts Sistēmā iekļaujamo datu apjoms un citi būtiski jautājumi, ir nepieciešami Ministru kabineta noteikumi.
Vai ir izvērtēti alternatīvie risinājumi?
Jā
Apraksts
Ir veikta izvērtēšana vai un kādus datus ir iespējams izgūt no jau šobrīd esošajām veselības nozarē izmantotajām informācijas sistēmām. Veicot izvērtēšanu, tika konstatēts, ka par lielāko daļu no resursu grupām – dati netiek sniegti un nav pieejami citās informācijas sistēmās.
Par vienu resursu grupu – stacionētiem pacientiem, to slimības smagumu un iznākumu, dati ir pieejami veselības informācijas norēķinu sistēmā, bet tā kā Ārstniecības iestādes norēķinu vajadzībām datus iesniedz tikai noslēdzoties konkrētai ārstēšanās epizodei (pie pacienta pārvēšanas, izrakstīšanas) – tad šie dati nesniedz operatīvu informāciju, tādēļ ir nepieciešams tos sniegt arī jaunajā Sistēmā.
Par vienu resursu grupu – stacionētiem pacientiem, to slimības smagumu un iznākumu, dati ir pieejami veselības informācijas norēķinu sistēmā, bet tā kā Ārstniecības iestādes norēķinu vajadzībām datus iesniedz tikai noslēdzoties konkrētai ārstēšanās epizodei (pie pacienta pārvēšanas, izrakstīšanas) – tad šie dati nesniedz operatīvu informāciju, tādēļ ir nepieciešams tos sniegt arī jaunajā Sistēmā.
Vai ir izvērtēts prasību un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem?
Jā
Apraksts
-
1.4. Izvērtējumi/pētījumi, kas pamato TA nepieciešamību
Nosaukums
Sistēmas ieviešanas būtiskie ieguvumi ir sekojoši:
Apraksts
1) Mazināts administratīvais slogs iesaistītajiem:
Ārstniecības iestādēm – sagatavojot datus un iesniedzot Sistēmā, tie vairs nav jāgatavo noteiktas formas MS Excel datnēs un jāsūta dati uz noteiktām Pārraudzības iestāžu e-pasta adresēm. Sistēmā iesniegtos datus, Ārstniecības iestāde var eksportēt MS Excel formātā un ja nepieciešams izmantot savām vajadzībām. Traucētu pakalpojumu vai plānotu traucējumu gadījumā Ārstniecības iestādes iesniedz attiecīgu ziņojumu Sistēmā, kas ir redzams pašai Ārstniecības iestādei, Pārraudzības iestādēm, kā arī tiek nosūtīts apziņošanas e-pasts attiecīgām Pārraudzības iestāžu personu norādītām adresēm – lai operatīvi iegūtu informāciju un pieņemtu lēmumus par atbilstošām darbībām.
Pārraudzības iestādēm – ievērojami mazāks manuāls darbs, kas nepieciešamas, lai iestāžu iesniegtos datus apkopotu, salīdzinātu un iegūtu operatīvus pārskatus par noteiktiem resursiem. Gadījumos, kad ir nepieciešama operatīva saziņa ar Ārstniecības iestādēm, iespēja izsūtīt apziņošanas ziņojumu noteiktai par konkrētu jautājumu atbildīgo kontaktpersonu grupai, individuālas saziņas gadījumā – iegūt aktuālo informāciju par konkrētā Ārstniecības iestādē par noteiktu jautājumu atbildīgo personu un tās kontaktinformāciju.
Pārraudzības iestādēm, kas plāno medicīnisko ierīču, individuālo aizsardzības līdzekļu (turpmāk-IAL) resursu nodrošinājumu – Ārstniecības iestāžu sniegtā informācija par iestāžu nodrošinājumu ar medicīnas ierīcēm, noteikta veida resursu patēriņu noteiktā laika periodā un pieejamo atlikumu – nodrošina iespēju Pārraudzības iestādēm iegūt informāciju par kopējo nodrošinājumu ar noteiktiem resursiem, kā arī pieņemt lēmumus par iespējām veikt resursu pārdali starp Ārstniecības iestādēm, kā arī plānot iepirkumus un ārkārtas situācijas gadījumā pieprasīt starptautisko palīdzību.
2) Lietderīgi izmantoti veselības aprūpes pakalpojuma resursi, lai Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienests varētu plānot un koordinēt pacientu transportēšanu atbilstoši Ārstniecības iestādes iesniegtajiem datiem par gultu un pakalpojumu pieejamību dažādos profilos, nodrošinot operatīvu pacientu nogādāšanu uz tuvāko slimības profilam atbilstošo Ārstniecības iestādi.
Ārstniecības iestādēm – sagatavojot datus un iesniedzot Sistēmā, tie vairs nav jāgatavo noteiktas formas MS Excel datnēs un jāsūta dati uz noteiktām Pārraudzības iestāžu e-pasta adresēm. Sistēmā iesniegtos datus, Ārstniecības iestāde var eksportēt MS Excel formātā un ja nepieciešams izmantot savām vajadzībām. Traucētu pakalpojumu vai plānotu traucējumu gadījumā Ārstniecības iestādes iesniedz attiecīgu ziņojumu Sistēmā, kas ir redzams pašai Ārstniecības iestādei, Pārraudzības iestādēm, kā arī tiek nosūtīts apziņošanas e-pasts attiecīgām Pārraudzības iestāžu personu norādītām adresēm – lai operatīvi iegūtu informāciju un pieņemtu lēmumus par atbilstošām darbībām.
Pārraudzības iestādēm – ievērojami mazāks manuāls darbs, kas nepieciešamas, lai iestāžu iesniegtos datus apkopotu, salīdzinātu un iegūtu operatīvus pārskatus par noteiktiem resursiem. Gadījumos, kad ir nepieciešama operatīva saziņa ar Ārstniecības iestādēm, iespēja izsūtīt apziņošanas ziņojumu noteiktai par konkrētu jautājumu atbildīgo kontaktpersonu grupai, individuālas saziņas gadījumā – iegūt aktuālo informāciju par konkrētā Ārstniecības iestādē par noteiktu jautājumu atbildīgo personu un tās kontaktinformāciju.
Pārraudzības iestādēm, kas plāno medicīnisko ierīču, individuālo aizsardzības līdzekļu (turpmāk-IAL) resursu nodrošinājumu – Ārstniecības iestāžu sniegtā informācija par iestāžu nodrošinājumu ar medicīnas ierīcēm, noteikta veida resursu patēriņu noteiktā laika periodā un pieejamo atlikumu – nodrošina iespēju Pārraudzības iestādēm iegūt informāciju par kopējo nodrošinājumu ar noteiktiem resursiem, kā arī pieņemt lēmumus par iespējām veikt resursu pārdali starp Ārstniecības iestādēm, kā arī plānot iepirkumus un ārkārtas situācijas gadījumā pieprasīt starptautisko palīdzību.
2) Lietderīgi izmantoti veselības aprūpes pakalpojuma resursi, lai Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienests varētu plānot un koordinēt pacientu transportēšanu atbilstoši Ārstniecības iestādes iesniegtajiem datiem par gultu un pakalpojumu pieejamību dažādos profilos, nodrošinot operatīvu pacientu nogādāšanu uz tuvāko slimības profilam atbilstošo Ārstniecības iestādi.
1.5. Pēcpārbaudes (ex-post) izvērtējums
Vai tiks veikts?
Nē
1.6. Cita informācija
-
2. Tiesību akta projekta ietekmējamās sabiedrības grupas, ietekme uz tautsaimniecības attīstību un administratīvo slogu
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
2.1. Sabiedrības grupas, kuras tiesiskais regulējums ietekmē, vai varētu ietekmēt
Fiziskās personas
- Pacienti, kuriem ir nepieciešams saņemt noteiktu veselības aprūpes pakalpojumu.
Ietekmes apraksts
Ārstniecības iestādes, Sistēmā ik dienu (noteiktos gadījumus vairākas reizes dienā – informācijas sniegšanas biežums tiek noteikts, saskaņā ar aktuālo situāciju veselības aprūpes jomā) – sniedz informāciju par to kapacitāti un spējām uzņemt un stacionēt pacientus noteikta profila gultās.
Tāpat gadījumos, kad ir izveidojusies situācija, kad kādu apstākļu dēļ pakalpojuma sniegšana ir ierobežota vai traucēta (piemēram, speciālista neesamības dēļ vai medicīniskās ierīces tehniska bojājuma dēļ) vai mainīta pakalpojuma sniegšanas kārtība (piemēram, remontu dēļ ir mainīta piebraukšanas kārtība Ārstniecības iestādes teritorijā) – Ārstniecības iestādes sniedz paziņojumus, kas visā tā darbības periodā ir redzams Pārraudzības iestādēm.
Šīs informācijas operatīva pieejamība Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienestam, uzlabo lēmumu pieņemšanas iespējas par pacienta stacionēšanu tuvākajā Ārstniecības iestādē, kurā reāli ir pieejams nepieciešamais speciālists, medicīniskās ierīces un noteikta profila brīvas gultasvieta. Operatīvas informācijas pieejamība uzlabo pacientam sniegtās medicīniskās palīdzības kvalitāti – ātrāk nogādājot pacientu Ārstniecības iestādē, kur pieejama atbilstoša medicīniskā palīdzība, samazinot nepieciešamību pēc pacienta pārvešanas uz citu stacionāru, kad Ārstniecības iestāde, kura saskaņā ar Nacionālo veselības dienestu noslēgto līgumu nodrošina pakalpojumu, bet noteiktu apstākļu dēļ, attiecīgajā brīdī nevar uzņemt pacientu. Papildus ieguvums pacienta veselībai, uzreiz to nogādājot uz to Ārstniecības iestādi, kas reāli var sniegt nepieciešamo palīdzību, samazinās arī valsts izdevumi, kas saistīti ar pacienta tālāku transportēšanu uz citu Ārstniecības iestādi. Savukārt, ņemot vērā Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta brigāžu noslodzi, kas saistīta ar kopējo cilvēkresursu trūkumu veselības jomā, nogādājot pacientu uzreiz nepieciešamajā stacionārā, izvairoties no situācijām, kad tikai nogādājot pacientu Ārstniecības iestādes uzņemšanas nodaļā konstatē, ka pakalpojums nav pieejams un jāveic tālāka transportēšana - samazinās izsaukumā patērētais Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta brigādes laiks, kas saistīts ar pacienta pārvešanu, tādejādi uzlabojot Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta brigādes ātrāku izsaukuma izpildi un pieejamību nākamam izsaukumam.
Tāpat gadījumos, kad ir izveidojusies situācija, kad kādu apstākļu dēļ pakalpojuma sniegšana ir ierobežota vai traucēta (piemēram, speciālista neesamības dēļ vai medicīniskās ierīces tehniska bojājuma dēļ) vai mainīta pakalpojuma sniegšanas kārtība (piemēram, remontu dēļ ir mainīta piebraukšanas kārtība Ārstniecības iestādes teritorijā) – Ārstniecības iestādes sniedz paziņojumus, kas visā tā darbības periodā ir redzams Pārraudzības iestādēm.
Šīs informācijas operatīva pieejamība Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienestam, uzlabo lēmumu pieņemšanas iespējas par pacienta stacionēšanu tuvākajā Ārstniecības iestādē, kurā reāli ir pieejams nepieciešamais speciālists, medicīniskās ierīces un noteikta profila brīvas gultasvieta. Operatīvas informācijas pieejamība uzlabo pacientam sniegtās medicīniskās palīdzības kvalitāti – ātrāk nogādājot pacientu Ārstniecības iestādē, kur pieejama atbilstoša medicīniskā palīdzība, samazinot nepieciešamību pēc pacienta pārvešanas uz citu stacionāru, kad Ārstniecības iestāde, kura saskaņā ar Nacionālo veselības dienestu noslēgto līgumu nodrošina pakalpojumu, bet noteiktu apstākļu dēļ, attiecīgajā brīdī nevar uzņemt pacientu. Papildus ieguvums pacienta veselībai, uzreiz to nogādājot uz to Ārstniecības iestādi, kas reāli var sniegt nepieciešamo palīdzību, samazinās arī valsts izdevumi, kas saistīti ar pacienta tālāku transportēšanu uz citu Ārstniecības iestādi. Savukārt, ņemot vērā Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta brigāžu noslodzi, kas saistīta ar kopējo cilvēkresursu trūkumu veselības jomā, nogādājot pacientu uzreiz nepieciešamajā stacionārā, izvairoties no situācijām, kad tikai nogādājot pacientu Ārstniecības iestādes uzņemšanas nodaļā konstatē, ka pakalpojums nav pieejams un jāveic tālāka transportēšana - samazinās izsaukumā patērētais Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta brigādes laiks, kas saistīts ar pacienta pārvešanu, tādejādi uzlabojot Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta brigādes ātrāku izsaukuma izpildi un pieejamību nākamam izsaukumam.
Juridiskās personas
Nē
2.2. Tiesiskā regulējuma ietekme uz tautsaimniecību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.3. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.4. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
3. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Rādītājs
2022
saskaņā ar valsts budžetu kārtējam gadam
izmaiņas kārtējā gadā, salīdzinot ar valsts budžetu kārtējam gadam
Turpmākie trīs gadi (euro)
2023
2024
2025
saskaņā ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
saskaņā ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
1
2
3
4
5
6
7
8
1. Budžeta ieņēmumi
100 000
0
0
0
0
0
0
1.1. valsts pamatbudžets, tai skaitā ieņēmumi no maksas pakalpojumiem un citi pašu ieņēmumi
100 000
0
0
0
0
0
0
1.2. valsts speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
1.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
0
0
0
2. Budžeta izdevumi
100 000
439 276
0
329 120
0
329 120
329 120
2.1. valsts pamatbudžets
100 000
439 276
0
329 120
0
329 120
329 120
2.2. valsts speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
2.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
0
0
0
3. Finansiālā ietekme
0
-439 276
0
-329 120
0
-329 120
-329 120
3.1. valsts pamatbudžets
0
-439 276
0
-329 120
0
-329 120
-329 120
3.2. speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
3.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
0
0
0
4. Finanšu līdzekļi papildu izdevumu finansēšanai (kompensējošu izdevumu palielinājumu norāda ar "-" zīmi)
0
439 276
0
329 120
0
329 120
329 120
5. Precizēta finansiālā ietekme
0
0
0
0
5.1. valsts pamatbudžets
0
0
0
0
5.2. speciālais budžets
0
0
0
0
5.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
6. Detalizēts ieņēmumu un izdevumu aprēķins (ja nepieciešams, detalizētu ieņēmumu un izdevumu aprēķinu var pievienot anotācijas (ex-ante) pielikumā)
Ar likumu “Par valsts budžetu 2022.gadam” budžeta apakšprogrammā 42.01.00 “Veselības aprūpes finansējuma administrēšana un ekonomiskā novērtēšana” prioritārajam pasākumam “Operatīvais datu panelis (ODP)” piešķirts finansējums 100 000 euro. Prioritārā pasākuma ietvaros pasākuma izpilde uz 15.07.2022. veido 95 819,92 euro, jeb 96%. MK 2022.gada 15.februāra lēmuma 8 76.§ 9.punkts paredz, lai nodrošinātu 2021.gadā iesāktā operatīvā datu paneļa izveides īstenošanu 2022. gadā, kas ar 2021.gada novembri tika aizstāta ar datu ievadi Stacionāro ārstniecības iestāžu resursu informācijas sistēmā (SAIRIS) 2022.gadā valsts budžeta programmas 02.00.00 “Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem” rezervēts finansējums 439 276 euro apmērā. Nacionālais veselības dienests pēc prioritārā pasākuma īstenošanai piešķirtā finansējuma apguves, atbilstoši projekta īstenošanas faktiskajiem izdevumiem 2022.gadā iesniegts izskatīšanai Ministru kabinetā rīkojumu projektu par finanšu līdzekļu piešķiršanu no valsts budžeta programmas 02.00.00 “Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem”.
Ņemot vērā, MK 2022.gada 15.februāra lēmuma 8 76.§ 9.punktu, lai nodrošinātu 2021. gadā iesāktā operatīvā datu paneļa izveides īstenošanu 2022. gadā, kas ar 2021. gada novembri tika aizstāta ar datu ievadi Stacionāro ārstniecības iestāžu resursu informācijas sistēmā (SAIRIS) Veselības ministrijai 2023., 2024., 2025. un turpmāk ik gadu nepieciešams finansējums 329 120 euro:
līdzekļi funkcionēšanas problēmu profilaksei, kļūdu novēršanai un sistēmas lietotāju atbalstam, sistēmas ekspluatācijas laikā konstatēto kļūdu novēršanai, sistēmas darbības nepārtrauktības nodrošināšanai, pielāgošanas darbiem, kas saistīti izmaiņām izmantotajos tehnoloģiskajos risinājumos, sistēmas darbības pielāgojumi atbilstoši lietotāju vajadzībām u.c. – 135 520 euro;
atbalsta pakalpojumi un konsultācijas risinājumu pielāgošanā saistībā ar dažāda veida izmaiņām (normatīvie, sistēmiskie u.c.) – 193 600 euro.
Ņemot vērā, MK 2022.gada 15.februāra lēmuma 8 76.§ 9.punktu, lai nodrošinātu 2021. gadā iesāktā operatīvā datu paneļa izveides īstenošanu 2022. gadā, kas ar 2021. gada novembri tika aizstāta ar datu ievadi Stacionāro ārstniecības iestāžu resursu informācijas sistēmā (SAIRIS) Veselības ministrijai 2023., 2024., 2025. un turpmāk ik gadu nepieciešams finansējums 329 120 euro:
līdzekļi funkcionēšanas problēmu profilaksei, kļūdu novēršanai un sistēmas lietotāju atbalstam, sistēmas ekspluatācijas laikā konstatēto kļūdu novēršanai, sistēmas darbības nepārtrauktības nodrošināšanai, pielāgošanas darbiem, kas saistīti izmaiņām izmantotajos tehnoloģiskajos risinājumos, sistēmas darbības pielāgojumi atbilstoši lietotāju vajadzībām u.c. – 135 520 euro;
atbalsta pakalpojumi un konsultācijas risinājumu pielāgošanā saistībā ar dažāda veida izmaiņām (normatīvie, sistēmiskie u.c.) – 193 600 euro.
6.1. detalizēts ieņēmumu aprēķins
-
6.2. detalizēts izdevumu aprēķins
-
7. Amata vietu skaita izmaiņas (palielinājuma gadījumā: izvērsts pamatojums, izvērtējums par esošo resursu pārskatīšanas iespējām, t.sk. vakanto štata vietu, ilgstošo vakanču izmantošanu u.c.)
-
Cita informācija
Jautājumu par nepieciešamo papildu finansējumu 2023. – 2025. gadā un turpmāk katru gadu par datu ievadi Stacionāro ārstniecības iestāžu resursu informācijas sistēmā (SAIRIS), Veselības ministrija ir iesniegusi kā prioritāro pasākumu izskatīšanai Ministru kabinetā likumprojekta “Par vidējā termiņa budžeta ietvaru 2023., 2024. un 2025.gadam” un likumprojekta “Par valsts budžetu 2023.gadam” sagatavošanas procesā.
4. Tiesību akta projekta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
4.2. Cita informācija
-
5. Tiesību akta projekta atbilstība Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
5.3. Cita informācija
Apraksts
-
6. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas un sabiedrības līdzdalības process
Sabiedrības līdzdalība uz šo tiesību akta projektu neattiecas
Nē
6.1. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas
Valsts un pašvaldību institūcijas
Nacionālais veselības dienests, Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienests, Slimību profilakses un kontroles centrs, Veselības ministrijaNevalstiskās organizācijas
NēCits
Nē6.2. Sabiedrības līdzdalības organizēšanas veidi
Veids
Sabiedriskā apspriede
Saite uz sabiedrības līdzdalības rezultātiem
-
6.3. Sabiedrības līdzdalības rezultāti
-
6.4. Cita informācija
-
7. Tiesību akta projekta izpildes nodrošināšana un tās ietekme uz institūcijām
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
7.1. Projekta izpildē iesaistītās institūcijas
Institūcijas
- Veselības ministrija
- Slimību profilakses un kontroles centrs
- Nacionālais veselības dienests
- Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienests
- Ārstniecības iestādes, kas sniedz stacionāros pakalpojumus
7.2. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.3. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.4. Projekta izpildes ietekme uz pārvaldes funkcijām un institucionālo struktūru
Ietekme
Jā/Nē
Skaidrojums
1. Tiks veidota jauna institūcija
Nē
-
2. Tiks likvidēta institūcija
Nē
-
3. Tiks veikta esošās institūcijas reorganizācija
Nē
-
4. Institūcijas funkcijas un uzdevumi tiks mainīti (paplašināti vai sašaurināti)
Nē
-
5. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu efektivizācija
Jā
Uzlabota informācijas aprite, mazināts manuāls darbs.
6. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu digitalizācija
Jā
Uzlabota informācijas aprite, mazināts manuāls darbs.
7. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu optimizācija
Jā
Uzlabota informācijas aprite, mazināts manuāls darbs, automatizēta datu nodošana atvērto datu portālam.
8. Cita informācija
Nē
-
7.5. Cita informācija
-
8. Horizontālās ietekmes
8.1. Projekta tiesiskā regulējuma ietekme
8.1.1. uz publisku pakalpojumu attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.2. uz valsts un pašvaldību informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.3. uz informācijas sabiedrības politikas īstenošanu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.4. uz Nacionālā attīstības plāna rādītājiem
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.5. uz teritoriju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.6. uz vidi
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.7. uz klimatneitralitāti
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.8. uz iedzīvotāju sociālo situāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.9. uz personu ar invaliditāti vienlīdzīgām iespējām un tiesībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.10. uz dzimumu līdztiesību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.11. uz veselību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.12. uz cilvēktiesībām, demokrātiskām vērtībām un pilsoniskās sabiedrības attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.13. uz datu aizsardzību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.14. uz diasporu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.15. uz profesiju reglamentāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.16. uz bērna labākajām interesēm
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.2. Cita informācija
-
Pielikumi