Anotācija (ex-ante)

Lai piesaistītu Eiropas Savienības Atveseļošanas un noturības mehānisma finansējumu meliorācijas būvju būvniecībai nepieciešams izstrādāt jaunu noteikumu projektu, kas  noteiktu Investīcijas kārtību, nosacījumus, kritērijus un tās administrēšanas kārtību.Atbalsts tiks sniegts granta veidā, kas mazinās riskus iedzīvotājiem un visām uzņēmējdarbības formām applūstošajās teritorijās.

Noteikumu projekts noteiks Eiropas Savienības Atveseļošanas un noturības mehānisma plāna 1.3. reformu un investīciju virziena “Pielāgošanās klimata pārmaiņām” 1.3.1.2.i. investīcijas “Plūdu risku mazināšana infrastruktūrā, t.sk. polderu sūkņu staciju atjaunošana vai pārbūve, aizsargdambju atjaunošana, potamālo upju regulēto posmu atjaunošana” (turpmāk – investīcija) īstenošanas un uzraudzības kārtību, nosakot investīcijas:
1)mērķi un mērķa grupu;
2)sasniedzamos rādītājus un atskaites punktus;
3) projekta īstenotāja un iesaistīto institūciju tiesības un pienākumus;
4) pieejamo finansējumu;
5)atbalstāmās darbības un izmaksu attiecināmības nosacījumus;
6)projekta īstenošanas un uzraudzības kārtību.

1. Mērķis un mērķa grupa
Investīcijas mērķis ir samazināt plūdu riskus Latvijas lauku teritorijai un stimulēt pielāgošanās klimata pārmaiņu pasākumus atbilstoši nacionālajām programmām, mazinot riskus iedzīvotājiem un visām uzņēmējdarbības formām applūstošajās teritorijās.
Investīcijas mērķa grupa ir iedzīvotāji plūdu apdraudētajās Latvijas lauku teritorijās un polderu platībās.

2. Sasniedzamie rādītāji un atskaites punkti
Investīciju īstenošanas laikā ZMNĪ līdz 2024.gada 31.decembrim jānoslēdz 50% no kopējā atjaunojamo un pārbūvējamo būvju skaita, bet līdz 2025.gada 31.decembrim noslēgti visi 100%  no visu atjaunojamo vai pārbūvējamo būvju skaita
Kā papildus mērķis ir noteikta zemes platība, kas aizsargāta pret applūšanas risku 59 000 ha platība līdz 2026. gada 30. jūnijam;
Bez tam īstenošanas laikā jāuzskaita tas iedzīvotāju skaits, kuri gūst labumu no investīcijām aizsardzībai pret plūdiem un citām ar klimatu saistītām dabas katastrofām.
Saistībā ar ANM Investīcijām ir paredzēts īstenot 29  projektus.
Sasniegtos rezultātus un aktuālos datus ievadīs Kohēzijas politikas fondu vadības informācijas sistēmā (turpmāk – vadības informācijas sistēma).
Lai veicinātu iepriekš minēto rādītāju izpildi un sekmētu Investīciju īstenošanu, tajā plānotās atbalstāmās darbības  atbilstoši Plūdu plānam ir esošo valsts hidrotehnisko būvju pārbūve un atjaunošana, polderu sūkņu staciju un aizsargdambju atjaunošana, potomālo upju posmu atjaunošana.

3. Projekta īstenotāja un iesaistīto institūciju tiesības un pienākumus
Investīcijas  īstenošanā iesaistīto institūciju tiesības, pienākumus  un uzraudzības kārtību nosaka Ministru kabineta 2021.gada 7.septembra noteikumi Nr.621 “Eiropas Savienības Atveseļošanas un noturības mehānisma plāna īstenošanas un uzraudzības kārtība”.
Par Investīciju mērķa īstenošanu atbildīgā iestāde ir Zemkopības ministrija.
Finansējumu investīcijas īstenošanai piešķir un administrē Lauku atbalsta dienests (turpmāk – LAD).
Būvniecības projektu iesniegumus plānots izraudzīties ierobežotas atlases veidā, jo Investīciju īstenošanai plānots viens projekta iesniedzējs – ZMNĪ.
ZMNĪ kā projekta iesniedzējs pēc projekta apstiprināšanas ir arī projekta īstenotājs (turpmāk – projekta īstenotājs), kas veic Zemkopības ministrijas deleģēto uzdevumu ANM investīcijas īstenošanai un pēc projekta iesnieguma apstiprināšanas saņem finansējumu investīcijas īstenošanai.

4.Finansējums
15. Investīcijai pieejamais ANM finansējums ir 32 967 000 euro un valsts budžeta finansējums 6 923 070 euro pievienotās vērtības nodokļa  maksājumiem.
Pievienotās vērtības nodokļa izmaksas (turpmāk–PVN), kas saistītas ar projektu, nav attiecināmas finansēšanai no Atveseļošanas fonda finanšu līdzekļiem. Tā kā Zemkopības ministrija ir  finansējuma saņēmējs, tad PVN ir sedzams no valsts budžeta līdzekļiem.

5.atbalstāmās darbības un izmaksu attiecināmības nosacījumus
Plānotie ieguldījumi infrastruktūrā paredzēti valstij piederošu polderu sūkņu staciju,  aizsargdambju un valsts nozīmes potomālo upju posmu un tajos ietilpstošo funkcionālo būvju un konstrukciju atjaunošanai vai pārbūvei, atbilstoši Ministru kabineta 2015. gada 30. jūnija noteikumos Nr. 329 “Noteikumi par Latvijas būvnormatīvu LBN 224–15”Meliorizācijas sistēmas un hidrotehniskās ēkas” noteiktajam. 
Investīcijas projektā plānotā būve atbilst attiecīgās pašvaldības teritorijas plānojumā noteiktajam funkcionālajam zonējumam.
Projektu īstenošanas vieta ir Latvijas Republika.
Investīcijas atbalsta veids ir grants.
Projektu īstenotājam pirms darbu uzsākšanas jārīkojas saskaņā ar Publisko iepirkumu likumu un uz tā pamata izdoto normatīvo aktu prasībām. Projekta īstenotājs un kontroles institūcijas nodrošina korupcijas, krāpšanas un interešu konflikta riska neiestāšanos, kā arī dubultfinansējuma riska neiestāšanos un demarkāciju, ja projektā plānotajām darbībām ir varētu būt sinerģija ar citu atbalsta instrumentu investīcijām.
Paredzēts, ka projekta iesniedzējs nodrošina sasniegto rezultātu ilgtspēju un objektu uzturēšanu vismaz piecus gadus pēc projekta pabeigšanas un atbalstāmās darbības ir atbilstošas Ministru kabineta 2010.gada 3.augusta noteikumiem Nr. 714 „Meliorācijas sistēmas ekspluatācijas un uzturēšanas noteikumi”. Projektu uzturēšanas izmaksas pieprasāmas no valsts budžeta līdzekļiem, saskaņā ar Likumā par budžetu un finanšu vadību 9.¹ panta otrajā daļā noteikto.

6.Demarkācija
Analoģiski pretplūdu pasākumi tika īstenoti 2014-2022.gadā no Eiropas Reģionālās attīstības fonda  Darbības programmā "Izaugsme un nodarbinātība" 5.1.2. specifiskā atbalsta mērķa "Samazināt plūdu riskus lauku teritorijās".
Pašlaik šīs programmas īstenošana ir noslēguma fāzē un jauni investīciju projekti netiek uzsākti un īstenoti. 
Lai turpinātu pretplūdu būvju būvniecību un iedzīvotāju aizsardzību pret plūdu risku,  tagad tiek plānota  ANM plāna īstenošana.
Lai novērstu dubultā finansējuma risku, vienu būvniecības projektu ir aizliegts finansēt no dažādiem ES līdzfinansētiem finanšu avotiem.
No ANM plāna plānots finansēt valsts polderu sūkņu staciju atjaunošanu un pārbūvi, aizsargdambju un potomālo (lēni tekošo) upju posmu atjaunošanu.
 
7.Vides prasības
Īstenojot Investīciju projektus tiks ievērotas prasības, kas ietvertas:
1)Eiropas Padomes Direktīva 92/43/EEK (1992. gada 21. maijs) par dabisko dzīvotņu, savvaļas faunas un floras aizsardzību (turpmāk – Dzīvotņu direktīva);
2) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2009/147/EK ( 2009. gada 30. novembris par savvaļas putnu aizsardzību (turpmāk–Putnu direktīva);
3) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2000/60/EK (2000. gada 23. oktobris), ar ko izveido sistēmu Kopienas rīcībai ūdens resursu politikas jomā (turpmāk–Ūdens pamatdirektīva).
Investīciju īstenošana ierobežos plūdu un palu izraisīto postu, ko nodara teritoriju applūšana un veicinās bioloģiskās daudzveidības saglabāšanos un nesamazināšanos. Lai pasargātu un saglabātu bioloģisko daudzveidību, īstenojot Investīciju netiek būvētas jaunas būves, kas iespējams varētu izmainīt ekoloģisko situāciju ūdens objektā.
Investīcijas īstenošanai tiks piemērots horizontālais princips “Nenodarīt būtisku kaitējumu” (Do no significant harm – DNSH princips).
Polderu sūkņu staciju atjaunošana un pārbūve, aizsargdambju, kā arī potomālo upju posmu atjaunošana samazinās piegulošo teritoriju applūšanas risku, tādējādi samazinot atkritumu un piesārņojošo vielu nokļūšanu upēs, noteces baseinā un Baltijas jūrā, līdz ar to veicinot arī mērķī “Pielāgošanos klimata pārmaiņām, risku novēršana un vadība” noteikto problēmu risināšanu.
Atbilstoši Investīcijām novēršot applūšanas risku, tiks aizsargātas un saglabātas dabas un kultūrvēsturiskās vērtības, lauksaimniecībā un mežsaimniecībā izmantojamās teritorijas, kā arī nodrošināta kvalitatīva dzīves vide iedzīvotājiem. Ieguldītās Investīcijas papildus palielinās dabas teritorijas vērtību un pievilcīgumu, kā arī stimulēs to produktīvu izmantošanu. Īstenojot Investīcijas tiks atjaunotas un pārbūvētas pretplūdu būves: hidrobūves, kā arī potomālo upju regulētie posmi, ja vien šīs darbības nemazina Natura 2000 teritoriju dabas vērtību. Ja projektu iecerēts īstenot īpaši aizsargājamā dabas teritorijā, tad tajā plānotajām darbībām ir jānotiek saskaņā ar normatīvajiem aktiem, kas regulē šo teritoriju aizsardzību, un šo teritoriju dabas aizsardzības plāniem, ja tādi ir izstrādāti.
Būvju būvniecībā ir jāievēro Ministru kabineta 2015.gada 30.jūnija noteikumu Nr. 329 „Noteikumi par Latvijas būvnormatīvu LBN 224-15 „Meliorācijas sistēmas un hidrotehniskās būves””, kā arī vides prasības.
Investīciju projektos noteiktās vides prasības tiks ir noteiktas Valsts vides dienesta Reģionālās vides pārvaldes izsniegtajos tehniskajos noteikumos, pamatojoties uz atzinumiem, ko snieguši projekta izstrādē iesaistītie eksperti, tostarp sugu un biotopu aizsardzības jomā sertificēti eksperti.
Applūšanas riska teritorijas visvairāk sastopamas potomālo jeb lēni plūstošo upju posmos. Plūdu laikā tiek applūdinātas lielas apdzīvotas vai citādi saimnieciski intensīvi izmantotas platības, nodarot zaudējumus saimnieciskajai un sociālajai videi. Investīciju projektu īstenošanas teritorijas tiks izvēlētas, saskaņojot ar pašvaldībām, vietās, kas rada būtiskāko plūdu apdraudējumu iedzīvotājiem.. Lai nodrošinātu sadarbību ar pašvaldību un atbilstību teritorijas plānojumam, MK noteikumu projekts paredz, ka projekta iesniedzējs iesniedz attiecīgās pašvaldības apliecinājumu (izziņu) par to, ka plānotā būve vai tās pārbūve atbilst teritorijas plānojumā noteiktajam funkcionālajam zonējumam.
Investīcijas veicamas saskaņā ar valsts SIA “Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs” (turpmāk –LVĢMC) izstrādātajiem Upju baseinu apgabalu apsaimniekošanas un Plūdu riska pārvaldības plāniem 2022.-2027. gadam.
Investīcijas tiks veiktas pamatojoties uz šiem  Upju baseinu apgabalu apsaimniekošanas un Plūdu riska pārvaldības plāniem (turpmāk–Plūdu plāns).
Plūdu draudi ir izvērtēti  LVĢMC izstrādātajā “Sākotnējā plūdu risku novērtējumā 2019-2024.gadam”.
Valsts civilās aizsardzības plāns ir plānošanas dokuments, kas tiek sagatavots, ņemot vērā risku novērtējumu, kuru veic par attiecīgo nozari atbildīgās ministrijas, to padotībā esošās institūcijas un pašvaldības, un kurā noteikti katastrofas pārvaldīšanas, tai skaitā, preventīvie, gatavības, reaģēšanas un seku likvidēšanas pasākumi un to īstenotāji.
Zemkopības ministrija, lai nodrošinātu Valsts civilās aizsardzības plāna īstenošanu, piesaista Investīcijas  esošo  pretplūdu būvju (hidrotehnisko būvju) atjaunošanā un pārbūvē.
Valsts civilās aizsardzības plānā (turpmāk – Aizsardzības plāns), kas stājies spēkā no 2020.gada 26.augusta,  ir ietverta informācija, kas ir saistoša un attiecināma uz Investīciju īstenošanu. Aizsardzības plānā ir informācija par plūdiem, to iemeslu, plūdu apdraudētajām vietām un iespējamo HES pārrāvumu ietekme uz iedzīvotāju drošību. Aizsardzības plāna 4.pielikumā ietverta informācija par paliem, plūdiem un vēja uzplūdiem, kā arī  preventīvie un gatavības pasākumi plūdu gadījumā.
Kā viens no pretplūdu pasākumiem ir noteikts esošo hidrotehnisko būvju, tehnoloģisko iekārtu un pārgāžņu pārbūve un atjaunošana, kā arī  virszemes noteces un lietus ūdeņu novadīšanas infrastruktūras būvju būvniecība un pārbūve. Investīcijas paredzētas, saskaņojot tās Plūdu apdraudēto vietu sarakstu. Daļa Aizsardzības plānā noteikto mērķu ir saistoši, arī īstenojot Investīcijas – samazināt plūdu risku apdraudētās Latvijas lauku teritorijās.
Plūdu rezultātā var tikt nodarīts būtisks kaitējums aizsargājamām dabas vērtībām.  Īpaši aizsargājamās dabas teritorijas atsevišķās vietās Latvijā pilnībā vai daļēji atrodas plūdu draudiem pakļautās teritorijās. Lielākā daļa no šīm teritorijām ir iekļautas Eiropas nozīmes aizsargājamo teritoriju “Natura 2000” tīklā.
Investīcijas plānots veikt arī Īpaši aizsargājamās dabas teritorijās, bet izvērtējot būvju ietekmi uz vidi.
Investīcijas nesamazina:
1) Natura 2000 teritoriju dabas vērtību un, ja projektu iecerēts īstenot īpaši aizsargājamā dabas teritorijā, tajā plānotās darbības notiek saskaņā ar normatīvajiem aktiem, kas regulē šo teritoriju aizsardzību un apsaimniekošanu, un šo teritoriju dabas aizsardzības plāniem, ja tādi ir izstrādāti;
2) dabas vērtību projektos, kas nav tieši saistīti ar aizsargājamo dabas teritoriju vai nav vajadzīgi tās apsaimniekošanai, bet varētu ietekmēt minēto teritoriju, tajā plānotās darbības notiek saskaņā ar normatīvajiem aktiem.
Projekta īstenotāja pienākums, īstenojot investīciju projektu, ir nodrošināt principa “Nenodarīt būtisku kaitējumu” ievērošanu:
1) nepieciešamības gadījumā veic atbilstošus novērtējumus, kā minēts Dzīvotņu direktīvas 6. panta 3. punktā, lai novērtētu ierosināto projektu ietekmi uz aizsargājamām sugām un dzīvotnēm kā noteikts Putnu direktīvā un Dzīvotņu direktīvā Atbilstošie novērtējumi jāveic visiem tiem projektiem, kas atrodas bioloģiskās daudzveidības ziņā jutīgos apgabalos vai to tuvumā, ja to nosaka normatīvie akti;
2) nodrošina, ka teritorijām, kurām tiek veikts atbilstošs vides prasību novērtējums, ievieš dabas aizsardzības pasākumus;
3) investīcija neizraisa ūdensobjektu stāvokļa neto pasliktināšanos saskaņā ar Ūdens pamatdirektīvas 4. panta 7. punktu; 
4) plānotā investīciju pasākumā netiek paredzēta jaunu aizsargdambju būvniecība,
5) plānotā investīcijā būvju atjaunošanu un pārbūvi veic, ņemot vērā  nokrišņu intensitātes palielinājumu risku, dodot priekšroku zaļās infrastruktūras elementiem, izmantojot dabā balstītus risinājumus.
LAD pārbauda un kontrolē  kā projekta īstenotājs ievēro principa “Nenodarīt būtisku kaitējumu” iekļaušanu investīcijas projektos Projekta īstenotājs, īstenojot investīciju projektu, nodrošina principa “Nenodarīt būtisku kaitējumu” ievērošanu, lai īstenotie investīciju pasākumi neatstātu būtisku negatīvu ietekmi uz vidi vai klimatu.Projekta īstenotājs katrā projektā izvērtē un, ja nepieciešams, piemēro praksē:
1) izvērtē nepieciešamos objekta krasta nostiprinājumus un sertificēti krasta nostiprinājumu materiāli;
2) veido krasta nostiprinājumus, lai novērstu erozijas draudus;
3)nepieļauj ūdenstilpju ūdens kvalitātes rādītājus pasliktināšanos;
4)nodrošina, lai no būvobjektā nenotiek piesārņojuma noplūde;
5) kur iespējams, saglabāti vai veidoti vides elementi - koku grupas, lieli akmeņi, straujteces, u.c.;
6)atkritumi apsaimniekošana atbilstoši atkritumu apsaimniekošanas prasībām;
7)veidot zaļos koridorus un  atbilstošus nogāzes slīpumus, lai varētu dabā varētu pārvietoties zīdītāji un abinieki;
8) ūdens objektos nodrošina minimālo ekoloģisko caurplūdumu.
9) izvērtē  pasākuma ietekmi uz aizsargājamām sugām (putniem) un dzīvotnēm;
10) netraucē putnus  ligzdošanas laikā;
11) būvniecības ietekmi uz šo teritoriju, ievērojot tās aizsardzības mērķus;
12)nodrošina, ka teritorijām, attiecībā uz kurām tiek veikts attiecīgs izvērtējums, ir teritorijai specifiski saglabāšanas mērķi un ka ir ieviesti vajadzīgie saglabāšanas pasākumi.
Būvju projekti norādīti atbilstoši ANM plāna principa “Nenodarīt būtisku kaitējumu ” pielikumā.

8. Projekta īstenošanas un uzraudzības kārtība
Investīcijas  īstenošanā iesaistīto institūciju tiesības, pienākumus  un uzraudzības kārtību nosaka Ministru kabineta 2021.gada 7.septembra noteikumi Nr.621 “Eiropas Savienības Atveseļošanas un noturības mehānisma plāna īstenošanas un uzraudzības kārtība”. Projekta īstenotājs investīcijas projekta īstenošanai un uzraudzībai nepieciešamo informāciju iesniedz vadības informācijas sistēmā. 
Zemkopības ministrija izstrādā investīcijas projekta iesnieguma veidlapu (turpmāk – projekta veidlapa) nosakot, kuri no vadības informācijas sistēmas pieejamajiem datu laukiem attiecībā uz projekta veidlapu projekta iesniedzējam ir jāaizpilda.
Pēc šo noteikumu spēkā stāšanās projekta īstenotājs iesniedz projekta veidlapu un projekta pielikumus ar projekta īstenošanai nepieciešamo informāciju, aizpildot projekta datu laukus vadības informācijas sistēmā:
1) par 50% projektu no kopējā atjaunojamo un pārbūvējamo būvju skaita līdz 2024.gada 1.decembrim;
2) par atlikušajiem 50% projektu no kopējā atjaunojamo un pārbūvējamo būvju skaita līdz 2025.gada 1.decembrim.
Par katru projektu tiks pieņemts atsevišķs LAD lēmums, lai sasniegtu iepriekš minētos rādītājus no kopējā būvju skaita.
      
LAD 20 darbdienu laikā pēc projekta veidlapas saņemšanas no projekta īstenotāja veic tās pārbaudi atbilstoši šajos noteikumos noteiktajam un projekta veidlapā pieprasītajai informācijai, kā arī pārbauda, vai uz projekta īstenotāju nav attiecināms neviens no Eiropas Parlamenta un Padomes 2018. gada 18. jūlija Regulas (ES) Nr. 2018/1046 par finanšu noteikumiem, ko piemēro Savienības vispārējam budžetam, ar kuru groza Regulas (ES) Nr. 1296/2013, (ES) Nr. 1301/2013, (ES) Nr. 1303/2013, (ES) Nr. 1304/2013, (ES) Nr. 1309/2013, (ES) Nr. 1316/2013, (ES) Nr. 223/2014, (ES) Nr. 283/2014 un Lēmumu Nr. 541/2014/ES un atceļ Regulu (ES, Euratom) Nr. 966/2012 136. pantā minētajiem izslēgšanas kritērijiem (turpmāk – izslēgšanas kritēriji). Ja LAD konstatē kaut vienu no izslēgšanas kritērijiem, tad šādu projektu nevar īstenot.
LAD drīkst lūgt iesniegt projekta īstenotājam iesniegt papildus informāciju vai precizēt iepriekš iesniegto informāciju.
Ja projekta veidlapu LAD neapstiprina, tad ZMNĪ ir tiesības apstrīdēt LAD lēmumu Zemkopības ministrijā, kuras lēmums nav apstrīdams.
Investīcijas īstenošanai ministrija noslēdz deleģējuma līgumu par projekta īstenošanu (turpmāk – Līgums) ar LAD un projekta īstenotāju, iekļaujot Līgumā vismaz šādu informāciju:
1)Zemkopības ministrijas, LAD un projekta īstenotāja tiesības un pienākumus;
2) investīcijas  īstenošanas un uzraudzības nosacījumus, tai skaitā dokumentu, finanšu un grāmatvedības datu iesniegšanai un izskatīšanai, pārbaužu veikšanai, datu ievadei vadības informācijas sistēmā;
3) plānoto avansa, starpposma un noslēguma maksājumu pieprasīšanas un veikšanas kārtību;
4) kārtību, kādā veicami Līguma grozījumi;
5) Līgumā iekļauto objektu saraksts;
6) laika termiņu, kādā LAD informē Zemkopības ministriju par apstiprinātajiem projektiem.

Zemkopības ministrija nodrošina investīcijas uzraudzību sadarbībā ar LAD un noteikumos Nr.621 minētajām institūcijām un atbilstoši tajos noteiktajā kārtībā.
LAD pārbauda projekta īstenošanā nav konstatējams risks, kas liecina par pieļautu interešu konflikta, korupcijas, krāpšanas vai dubultā finansējuma situāciju, kā arī veic fiziskās pārbaudes projekta īstenošanas vietās.
LAD sniedz informāciju Zemkopības ministrijai līdz kārtējā gada 20. janvārim un 20. jūlijam.
Investīciju īstenošanai ir atbalstāmas tādas darbības, kas nav uzsāktas pirms 2020.gada 1.februāra un nav pabeigtas līdz 2021.gada 13.jūlijam.

Investīcijā ir attiecināmas šādas izmaksas:
 1) investīciju projekta vadības izmaksas, piemērojot vienoto likmi 3 procentu apmērā no attiecināmajām tiešajām izmaksām, saskaņā ar Regulas Nr. 2021/1060  54. panta a) apakšpunktu;
2) būvprojekta sagatavošanas izmaksas:
3) būvprojekta, būvniecības ieceres dokumentācijas, tai skaitā būvprojekta minimālā sastāvā izstrādes un  būvekspertīzes izmaksas;
4) vides ekspertu atzinumu sagatavošanas izmaksas;
5) bebru veidoto aizsprostu nojaukšanas izmaksas;
6) esošas būves atjaunošanas vai pārbūves izmaksas, tai skaitā izmaksas, kas saistītas ar būvniecības uzsākšanu un būves pieņemšanu ekspluatācijā;
7) infrastruktūras un labiekārtojuma elementu atjaunošanas izmaksas, nepārsniedzot 10 procentus no būvdarbu attiecināmajām izmaksām;
8) būvuzraudzības un autoruzraudzības izmaksas;
9) iekārtu, tehnikas un aprīkojuma izmaksas, tai skaitā iekārtu piegādes, montāžas un noregulēšanas izmaksas;
10) investīcijas informācijas un publicitātes pasākumu izmaksas;
11) izmaksas neparedzētu izdevumu segšanai ne vairāk kā 10 procentu apmērā no kopējo attiecināmo izmaksu summas, saskaņojot ar LAD;
12) zvērināta revidenta atzinuma sagatavošanas izmaksas par investīcijas mērķa sasniegšanu un izmaksu pamatotību.
Neparedzēti izdevumi  no ANM finansējuma ir izdevumi, kas rodas slēdzot līgumu, ja  līguma pusēm šādus apstākļus nebija iespējams saprātīgi paredzēt, t.sk. dabas katastrofas.
ANM plāna ietvaros, plānojot projektu izmaksas pēc līdzības ar ES fondu 2014.-2020 periodu, ZM paredzēja arī projekta vadības izmaksas un plānoja, ka minētās izmaksas iekļaujas esošā ANM plāna finansējuma ietvaros, attiecīgi neietekmējot ANM plānā noteikto mērķu un rādītāju sasniegšanu, kā arī tām netiks prasīts papildu finansējums.
 
Projekta vadības izmaksas ir aprēķinātas 7 darbiniekiem, kas pilnu darba laiku strādās tikai ANM projektu īstenošanā.
Projekta vadības personāla izmaksas ir sekojošas:
Lai piesaistītu kvalificētus speciālistus, viena darbinieka darba samaksa mēnesī ir noteikta 2240 eiro un papildus Valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas ir 528,42 eiro (jeb  23,59%), kas kopā sastāda darba samaksu  2768,42 eiro mēnesī.
2240+528,42=2768,42 eiro
Septiņiem darbiniekiem vienā mēnesī darba samaksa kopā:
 2768,42 eiro x 7 darbinieki=19378,94 eiro  
t.sk. darba samaksa 15680,00 un Valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas ir 3698,94 eiro.
Kopā projektu īstenošana sākas 2023.gada 1.janvārī un beidzas 2026.gada 31.decembrī, t.i. 48 mēnešus.
Darba samaksa kopā visiem darbiniekiem 48 mēnešos ir 19378,94x48=930189,12 eiro
Darba telpu noma-14269 eiro, komunālie pakalpojumi-10500 eiro, darba vides nodrošināšana- 19600 eiro,  sakaru pakalpojumi- 2940 eiro , degvielas izmaksas-16800 eiro, biroja preces-1400 eiro, kas kopā sastāda - 65509 eiro, jeb 7% no darba samaksas.
Kopā projekta vadības izmaksas:
930189,12eiro (darba samaksa­)+ 65509 eiro (darba vietas izmaksas)=995698,12eiro jeb aptuveni 1 0000 000 eiro.
Ja ANM finansējums ir 32 967 000 eiro, tad projekta vadības izmaksas ir 1 000 000 eiro;
1) 32 967 000 eiro – 1 000 000 eiro = 31 967 000 eiro
2) 1 000 000 / 31 967 000 eiro = 3,1 % (no pārējā attiecināmā Atveseļošanas fonda finansējuma apmēra).
Lai vienkāršotu projekta vadības izmaksu vienotās likmes piemērošanu un izmaksu uzskaiti, tā tiek noapaļota no 3,1 % līdz veseliem 3 %.
Konkrētie septiņi darbinieki, kas strādās tikai ar ANM plāna investīciju projektiem uz terminētu laiku 48 mēneši, t.i. konkrēto ANM plāna projektu īstenošanas laiku un ar šīm izmaksām netiks aizstātas ZMNĪ esošās izmaksas ikdienas funkciju veikšanai, t.i.  neveidosies dubultais finansējums. ZMNĪ nodrošinās ANM investīcijas  projektu vadības personāla izmaksu nodalīšanu no tekošā atalgojuma izmaksām.

Atbalstāmās darbības ietvaros attiecināmas izmaksas, kas nepieciešamas, lai atbilstoši Eiropas Komisijas un Latvijas Republikas Atveseļošanas un noturības mehānisma finansēšanas nolīguma 10. pantam nodrošinātu regulas Nr. 2021/241 34. pantā un Finanšu ministrijas vadlīnijās “Eiropas Savienības fondu 2021.–2027. gada plānošanas perioda un Atveseļošanas fonda komunikācijas un dizaina vadlīnijas” noteiktās vizuālās identitātes prasības.
Atbalstāmās darbības ietvaros attiecināmas izmaksas, kas nepieciešamas būvniecības jomas normatīvajos aktos noteiktās dokumentācijas izstrādei u.c. projekta īstenošanai nepieciešamās pamatojošās dokumentācijas izstrādei, (piemēram, tehniskās apsekošanas, būvniecības izmaksu tāmes, būvdarbu  dokumentācijas sagatavošanai).
Pēc līguma noslēgšanas finansējuma saņēmējs atbilstoši noteikumos noteiktajai kārtībai var pieprasīt avansa maksājumus, starpposma maksājumus un gala maksājumu. 
Avansa un starpposma maksājumu kopsumma nevar pārsniegt 90 %, ņemot vērā noteikumos noteikto.
Projekta īstenotājs var saņemt avansa maksājumu 30% no projekta attiecināmajām izmaksām un pēc būvniecības procesa īstenošanas saņemt starpposma maksājumu nākamos 30% no projekta kopējā attiecināmā ANM plāna finansējuma.  
Pēc 60% būvniecības procesa īstenošanas projekta īstenotājs var saņemt nākamos 30% starpposma maksājumu.
Gala noslēguma maksājuma 10% apmērā saņemšanai projekta īstenotājs iesniedz noslēguma maksājuma apmēra pamatojumu un un mērķu sasniegšanu pamatojošo dokumentāciju.
Projekta īstenotājs nodrošina un LAD kontrolē, lai visā projekta īstenošanas laikā tiks ievēroti normatīvajos aktos noteiktie interešu konflikta, korupcijas un krāpšanas novēršanas un dubultā finansējuma novēršanas nosacījumi, kuriem iestājoties pret projekta īstenotāju atbilstoši MK noteikumiem Nr.621 var tikt piemērotas attiecīgas korektīvās darbības.

Projekta īstenotājs investīciju projektus īsteno un rādītājus sasniedz līdz 2026.gada 30.jūnijam, bet LAD veic nepieciešamās pārbaudes, lai pārliecinātos par rādītāju sasniegšanu un izdevumu attiecināmību un maksājumu veikšanu projekta īstenotājam līdz 2026.gada 31.augustam.
ZMNĪ un LAD nodrošina ar projekta īstenošanu saistītās dokumentācijas uzglabāšanu visā projekta īstenošanas laikā, kā arī piecus gadus pēc noslēguma maksājuma dalībvalstij, bet ne mazāk kā līdz 2031.gada 31.decembrim.