Anotācija (ex-ante)

24-TA-2192: Rīkojuma projekts (Vispārīgais)
Anotācijas (ex-ante) nosaukums
Tiesību akta projekta "Par apropriācijas pārdali no budžeta resora "74. Gadskārtējā valsts budžeta izpildes procesā pārdalāmais finansējums" programmas 18.00.00 "Finansējums valsts drošības stiprināšanas pasākumiem" uz Ārlietu ministrijas un Finanšu ministrijas budžetu" sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojums (anotācija)
1. Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība

1.1. Pamatojums

Izstrādes pamatojums
Ministrijas / iestādes iniciatīva
Apraksts
Ministru kabineta rīkojuma projekts "Par apropriācijas pārdali no budžeta resora "74. Gadskārtējā valsts budžeta izpildes procesā pārdalāmais finansējums" programmas 18.00.00 "Finansējums valsts drošības stiprināšanas pasākumiem""  (turpmāk – rīkojuma projekts) sagatavots, pamatojoties uz  likuma "Par valsts budžetu 2024.gadam un budžeta ietvaru 2024., 2025. un 2026.gadam" 70. pantu, lai nodrošinātu pasākumu īstenošanu visaptverošam Ukrainas atbalstam un rekonstrukcijai.

1.2. Mērķis

Mērķa apraksts
Veicot apropriācijas pārdali no budžeta resora "74. Gadskārtējā valsts budžeta izpildes procesā pārdalāmais finansējums" programmas 18.00.00 "Finansējums valsts drošības stiprināšanas pasākumiem", tiks nodrošināts finansējums pasākumiem Ukrainas atbalstam un globālās drošības veicināšanai (atbalsts Ukrainas rekonstrukcijai un iemaksas Ukrainas atbalstam).
Spēkā stāšanās termiņš
Vispārējā kārtība

1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi

Pašreizējā situācija
Ukrainai nodarītie zaudējumi kopš Krievijas agresijas kara sākuma ir mērāmi miljardos. Krievija turpina uzbrukumus Ukrainas civiliedzīvotājiem un infrastruktūrai, tai skaitā civilajai un enerģētikas. Latvija kopš pirmajām pilna mēroga iebrukuma dienām ir sniegusi Ukrainai visaptverošu atbalstu gan militāro, gan nemilitāro nepieciešamību nodrošināšanai, taču Krievijas nodarītie zaudējumi un Ukrainas vajadzības turpina pieaugt. Ukrainas iedzīvotāji turpina saskarties ar plašajām Krievijas agresijas sekām, kas izpaužas gan sarežģītos dzīves apstākļos, īpaši tuvojoties nākamajai ziemas sezonai, gan apgrūtinātā pamatpakalpojumu kā medicīniskās palīdzības pieejamībā, gan Krievijas karaspēka veikto kara noziegumu un cilvēktiesību pārkāpumu fiziskajās un psiholoģiskajās sekās.
Jau kopš 2022. gada rudens Latvija iesaistās Ukrainas, it īpaši Černihivas apgabala rekonstrukcijā, iesaistoties sociālās infrastruktūras atjaunošanā, tādējādi uzlabojot Ukrainas iedzīvotāju dzīves kvalitāti. Visaptveroša atbalsta sniegšana Ukrainai, tai skaitā iemaksas starptautiskajās institūcijās un iesaiste Ukrainas rekonstrukcijā ilgtermiņā, ir viens no Latvijas ārpolitikas prioritārajiem darbības virzieniem. Latvija apstiprinājusi savu apņemšanos ilglaicīgam Ukrainas atbalstam šī gada 11. aprīlī parakstītajā Latvijas un Ukrainas vienošanās[1] par ilglaicīgu atbalstu un drošības saistībām, kas cita starpā ietver tādas atbalsta jomas kā atbalsts Eiropas Savienības (turpmāk - ES) integrācijā, Krievijas atbildības nodrošināšana, tai skaitā par zaudējumu vai kaitējuma nodarīšanu, projektu veicināšana psiholoģiskam un praktiskam atbalstam kara noziegumos cietušajiem, tostarp seksuālās vardarbības upuriem un kara noziegumu pierādījumu dokumentēšanas sekmēšana, civilās atmīnēšanas veicināšana, Ukrainas Miera iniciatīvas principu īstenošanas veicināšana.
Šobrīd valsts budžeta prioritārā pasākuma "Pasākumi Ukrainas atbalstam un globālās drošības veicināšanai (atbalsts Ukrainas rekonstrukcijai un iemaksas Ukrainas atbalstam)" īstenošanai nepieciešamais finansējums ir rezervēts un pieejams budžeta resora "74. Gadskārtējā valsts budžeta izpildes procesā pārdalāmais finansējums" programmā 18.00.00 "Finansējums valsts drošības stiprināšanas pasākumiem". 

[1] Latvijas Republikas un Ukrainas vienošanās par ilglaicīgu atbalstu un drošības saistībām.  https://www.mfa.gov.lv/lv/media/12759/download?attachment
Problēmas un risinājumi
Problēmas apraksts
Lai nodrošinātu valsts budžeta prioritārā pasākuma "Pasākumi Ukrainas atbalstam un globālās drošības veicināšanai (atbalsts Ukrainas rekonstrukcijai un iemaksas Ukrainas atbalstam)" īstenošanu, nepieciešams veikt apropriācijas pārdali no budžeta resora "74. Gadskārtējā valsts budžeta izpildes procesā pārdalāmais finansējums" programmas 18.00.00 "Finansējums valsts drošības stiprināšanas pasākumiem" uz Ārlietu ministrijas un Finanšu ministrijas budžetu atbilstoši likuma "Par valsts budžetu 2024.gadam un budžeta ietvaru 2024., 2025. un 2026.gadam" 70.pantam. Paredzēts, ka no pārdalītā finansējuma Ārlietu ministrija, Finanšu ministrija un Centrālā finanšu un līgumu aģentūra nodrošinās pasākumu īstenošanu visaptverošam Ukrainas atbalstam un rekonstrukcijai. Atbilstoši Ministru kabineta 2024.gada 2.aprīļa rīkojumam Nr.258 no prioritārā pasākuma "Pasākumi Ukrainas atbalstam un globālās drošības veicināšanai (atbalsts Ukrainas rekonstrukcijai un iemaksas Ukrainas atbalstam)" rezervētā finansējuma ministrijām tika pārdalīts finansējums 7 637 753 euro apmērā (Ārlietu ministrijai 4 599 944 euro, Finanšu ministrijai 2 937 809 euro un Satiksmes ministrijai 100 000 euro). Savukārt atbilstoši Ministru kabineta 2024.gada 26.jūnija rīkojumam Nr.523 tika pārdalīti 2 000 000 euro Ekonomikas ministrijai. Līdz ar to ar šo Ministru kabineta rīkojuma projektu tiek paredzēts pārdalīt atlikušo finansējuma daļu no rezervētajiem finanšu līdzekļiem Ukrainas atbalstam un rekonstrukcijai.
Risinājuma apraksts
Pārdalīto finansējumu 1 736 000 euro apmērā paredzēts novirzīt šādiem pasākumiem Ukrainas atbalstam un rekonstrukcijai:

1) Ukrainas enerģētikas sektora atbalstam. Starptautiskās Enerģētikas kopienas sekretariāts (Vīnē) izveidojis speciālu Ukrainas Enerģētikas atbalsta fondu ar mērķi neitralizēt Krievijas uzbrukumu ietekmi uz kritisko enerģētikas infrastruktūru. Maksājumi fondā tiek novirzīti, lai finansētu Ukrainas enerģētikas uzņēmumu steidzamākās vajadzības, piemēram, iekārtas, rezerves daļas un citas tehniskas preces, kā arī degvielu un pakalpojumus, kas nepieciešami infrastruktūras remontam un enerģijas un siltumapgādes uzturēšanai Ukrainā. Paredzēts veikt iemaksu Starptautiskās Enerģētikas kopienas Ukrainas Enerģētikas atbalsta fondā 400 000 euro apmērā;

2) Civilai atmīnēšanai, kas Ukrainā ir vitāli svarīga, lai padarītu dzīvi drošāku mīnēto teritoriju tuvumā dzīvojošo kopienām, kā arī veicinātu Ukrainas ekonomikas atjaunošanos, atmīnētajām teritorijām kļūstot pieejamām ekonomiskajai darbībai. Latvija apņēmusies atbalstīt Ukrainas civilās atmīnēšanas centienus, civilā atmīnēšana ir aktuāls izaicinājums arī Latvijas prioritāri atbalstītajā Černihivas apgabalā. Paredzēts veikt iemaksu The Halo Trust civilās atmīnēšanas nodrošināšanai Ukrainā 250 000 euro apmērā. Apvienotajā Karalistē bāzētā nevalstiskā organizācija The Halo Trust ir viena no vadošajām organizācijām civilās atmīnēšanas jomā pasaulē ar vairāk nekā 30 gadu pieredzi. Ukrainā organizācija strādā ar mīnu lauku kartēšanu un iegulda arī vietējā darbaspēka apmācībā, tādējādi nodrošinot ilgtspēju. Šī gada pavasarī sekmīgi noslēdzās pirmā Latvijas sadarbība (57 000 euro iemaksa) ar The Halo Trust, ko augstu novērtēja Černihivas apgabala administrācija;

3) Moduļu slimnīcas izveidošanai frontes tuvumā. Krievijas īstenotais karš Ukrainā būtiski ietekmē valsts veselības aprūpes nozari, traucējot veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanu un apdraudot Ukrainas iedzīvotāju veselības stāvokli. Pasaules Veselības organizācija (turpmāk - PVO) jau ilgstoši strādā Ukrainā ar mērķi uzlabot civiliedzīvotāju piekļuvi primāriem veselības aprūpes pakalpojumiem vietās, kas kara apstākļos ir iznīcinātas un kļuvušas nelietojamas. PVO sadarbībā ar Ukrainas Veselības ministriju veido modulāras primāras aprūpes iestādes, tādējādi nodrošinot ātru risinājumu akūtai vajadzībai un stiprinot Ukrainas primārās aprūpes infrastruktūru. Lai gan modulārās primārās veselības aprūpes iestādes ir pagaidu risinājums, tās var kalpot kā bojāto iestāžu aizvietotājas līdz pat 10 gadiem. Iemaksas mērķis ir stiprināt Ukrainas medicīnas iestāžu darbību, kā arī veicināt akūti nepieciešamās medicīniskās palīdzības sniegšanas iespējas karavīriem frontes tuvumā. Paredzēts veikt iemaksu PVO 100 000 euro apmērā. Iemaksa plānota kā papildinājums 2024. gada 23. jūlijā Ministru kabinetā apstiprinātajam rīkojuma projektam par finansējuma piešķiršanu Ārlietu ministrijai 100 000 euro apmērā no valsts budžeta programmas "Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem" (24-TA-1761), lai veiktu iemaksu Latvijas atbalstam Ukrainas medicīnas iestāžu darbībai kara un bezprecedenta uzbrukuma apstākļos. Tādējādi par Latvijas līdzekļiem 200 000 euro apmērā plānots izveidot vienu modulāro veselības aprūpes iestādi;

4) Ukrainas tiesībsarga Cilvēktiesību aizsardzības centra izveidošanai Černihivā, atjaunojot centram atrasto telpu un aprīkojot to darbam. Ukrainas tiesībsarga biroja darbības mērķis ir sociāli neaizsargātu iedzīvotāju, sieviešu un bērnu, kas cietuši no vardarbības vai tiesību pārkāpumiem, personu ar invaliditāti, valsts iekšienē pārvietotu personu, civiliedzīvotāju un militārpersonu ģimeņu, bezvēsts pazudušo personu tiesību aizsardzība. Šobrīd Ukrainas reģionos ar dažādu donoru finansējumu tiek atvērti Ukrainas tiesībsarga reģionālie biroji, lai stiprinātu tiesībsarga funkciju īstenošanu katrā reģionā uz vietas. Plānots, ka Černihivas Cilvēktiesību aizsardzības centrs risinās arī jautājumus, kas saistīti ar karagūstekņu apmaiņu. Atsaucoties uz Ukrainas Augstākās Radas cilvēktiesību komisāra pārstāves Černihivas apgabalā nosūtīto lūgumu līdz 2024. gada novembrim aprīkot un atvērt Ukrainas tiesībsarga birojam Černihivas apgabalā Cilvēktiesību aizsardzības centru, Attīstības sadarbības aģentūra Latvijā/Centrālā finanšu un līgumu aģentūra (turpmāk – CFLA) sadarbībā ar biedrību "Centrs MARTA" (turpmāk "Centrs MARTA") ir gatavi īstenot šādu projektu. "Centrs MARTA" jau kopš 2023. gada ir iesaistījies Černihivas apgabala rekonstrukcijā, izveidojot dienas rehabilitācijas un atbalsta centrus, kā arī īstenojot psiholoģiskā atbalsta programmas. Nepieciešamais finansējums centra izveidošanai atbilstoši Ukrainas Augstākās Radas cilvēktiesību komisāra pārstāves Černihivas apgabalā vēstulei ir 100 000 euro;

5) Atbalstam starptautisko cilvēktiesību un starptautisko humanitāro tiesību pārkāpumu dokumentēšanā. Apvienoto Nāciju Organizācijas Cilvēktiesību uzraudzības misija Ukrainā (UN Human Rights Monitoring Mission in Ukraine) (turpmāk – misija) tika izveidota 2014. gada martā, lai uzraudzītu un ziņotu par cilvēktiesību situāciju valstī, taču kopš Krievijas agresijas kara Ukrainā sākuma ANO misijas darbs ir vērsts uz starptautisko cilvēktiesību un starptautisko humanitāro tiesību pārkāpumu dokumentēšanu, apkopojot informāciju par civilajiem upuriem, kā arī civilās infrastruktūras bojājumiem. ANO misija ir kļuvusi par vadošo statistikas sniedzēju par cilvēktiesību pārkāpumu statistiku Ukrainā. Misija dokumentē atbrīvoto karagūstekņu liecības. ANO misijā paredzēts veikt iemaksu 150 000 euro apmērā;

6) Ukrainas cilvēku atbalstam ziemas mēnešos enerģētikas infrastruktūras krīzes apstākļos. ANO Bēgļu aģentūra izveidojusi Ukrainas ziemas reaģēšanas plānu 2024 – 2025 (Ukraine Winter Response Plan 2024 – 2025) ar mērķi sniegt atbalstu 600 tūkstošiem pārvietoto un kopumā karā cietušo ziemas mēnešos valsts enerģijas infrastruktūras krīzes apstākļos. Plāna ietvaros ANO Bēgļu aģentūra cieši sadarbojas ar partneriem un Ukrainas valdību, lai kopīgi palīdzētu cilvēkiem izdzīvot skarbos ziemas apstākļus Ukrainā. Paredzēts veikt iemaksu ANO Augstā komisāra bēgļu jautājumos birojam (UNHCR) Ukrainas ziemas reaģēšanas plāna atbalstam 100 000 euro apmērā;

7) Ukrainas ES integrācijas reformu atbalstam. Pievienošanās ES ir viena no Ukrainas ārpolitikas prioritātēm, ko Latvija ir apņēmusies atbalstīt. Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (turpmāk - OECD) Ukrainas valsts programma izstrādāta, lai atbalstītu nepieciešamās reformas eirointegrācijai un OECD standartu sasniegšanai. Programmas prioritātes noteiktas, vadoties pēc  Ukrainas Valsts atveseļošanas un attīstības plāna[1] un saskaņā ar donorvalstu koordinācijā noteiktajām prioritātēm. Valsts programma ir izstrādāta ciešā sadarbībā ar Ukrainas valdību un atspoguļo tās prioritātes, koncentrējoties uz spēcīgākām institūcijām un valsts pārvaldi, turpinot cīņu pret korupciju, piesaistot privātā sektora investīcijas un liekot pamatus ilgtermiņa labklājībai un iespējām saviem cilvēkiem. Tas ietver galvenos atjaunošanas uzdevumus, piemēram, infrastruktūras politiku un atbalstu pārvietotajām personām un bēgļiem, kas atgriežas, kā arī izglītību un prasmes, konkurenci, vides politiku un statistiku. Paredzēts veikt iemaksu OECD Ukrainas valsts programmas budžetā 57 000 euro apmērā, pēc iespējas Ukrainas atbalsta programmas ietvaros piesaistot arī Latvijas eksperta dalību;

8) Ukrainas zaudējumu reģistrēšanai. Eiropas Padome ir izveidojusi zaudējumu reģistru ar mērķi reģistrēt un dokumentēt pierādījumus un prasības par kaitējumu vai zaudējumiem, kas radušies Krievijas agresijas pret Ukrainu rezultātā no 2022. gada 24. februāra. Reģistrs dokumentē zaudējumus, kas radušies Krievijas starptautiski prettiesiskās rīcības Ukrainā vai pret to Ukrainas starptautiski atzītajās robežās, kā arī teritoriālajos ūdeņos, visām fiziskām un juridiskām personām, kā arī Ukrainas valstij, tās reģionālajām un vietējām iestādēm, valstij piederošiem vai kontrolētiem uzņēmumiem. Paredzēts veikt iemaksu Eiropas Padomes Zaudējumu reģistram 29 000 euro apmērā;

9) Atbalstam kara radīto seku novēršanai. Eiropas Drošības un sadarbības organizācijas (turpmāk - EDSO) Ukrainas atbalsta programma (Support Programme for Ukraine) aptver plaša spektra tēmas, ieskaitot ķīmisko draudu novēršanu, kara radītā kaitējuma videi uzraudzīšanu, civilo atmīnēšanu, pārvietoto personu aizsardzību pret cilvēktirdzniecības riskiem, psiholoģiskā atbalsta sistēmas izveidi karā skartajiem cilvēkiem un deportētajiem bērniem, kā arī uz politiku pilnveidošanu vērstas tēmas, kā tiesiskums, cīņu ar korupciju, sabiedrības noturības stiprināšana. Ukraina vēlas, lai nākotnes projekti fokusētos uz Ukrainas atjaunošanu. Paredzēts veikt iemaksu EDSO ārpusbudžeta Ukrainas atbalsta programmai 100 000 euro apmērā;

10) Cilvēktiesību un humanitāro tiesību pārkāpumu izmeklēšanas atbalstam. ANO Augstā komisāra cilvēktiesību jautājumos birojs nodrošina ANO Cilvēktiesību padomē izveidoto mandātu cilvēktiesību situācijas izvērtēšanai darbību, tai skaitā Neatkarīgā starptautiskā izmeklēšanas komisija Ukrainas jautājumā, kas izmeklē Krievijas pastrādātos cilvēktiesību pārkāpumus un noziegumus Ukrainā un atbilstoši starptautisko tiesību standartiem fiksē pierādījumus, liecības un kriminālistikas materiālus, lai tie nākotnē varētu tikt izmantoti tiesvedībās. Neatkarīgā starptautiskā izmeklēšanas komisija Ukrainas jautājumā arī strādā pie cilvēktiesību un humanitāro tiesību pārkāpumus veikušo personu un organizāciju identificēšanas. Paredzēts veikt iemaksu ANO Augstā komisāra cilvēktiesību jautājumos birojā 50 000 euro apmērā;

11) Atbalstam sievietēm, kuras cietušas no seksuālas vardarbības bruņotā konfliktā. ANO Dzimumu līdztiesības un sieviešu iespēju veicināšanas institūcija (UN Women) (turpmāk – ANO institūcija) īsteno projektus Ukrainā, kuros tiek sniegta palīdzība sievietēm, kas bruņotā konfliktā cietušas no seksuālas vardarbības. Paredzēts veikt iemaksu ANO institūcijas birojam projektu īstenošanai Ukrainā 50 000 euro apmērā;

12) Karā skarto bērnu un viņu ģimeņu steidzamo vajadzību nodrošināšanai. ANO Starptautiskais Bērnu fonds (UNICEF) strādā Ukrainā, lai veicinātu karā skarto bērnu un viņu ģimeņu steidzamo vajadzību nodrošināšanu, tai skaitā nodrošinātu apģērbu un segas, mācību materiālus un bērnu iesaistīšanu formālajā un neformālajā izglītībā, psihoemocionālā atbalsta sniegšanu bērniem un aprūpētājiem, drošu piekļuvi ūdenim cilvēkiem, kuri dzīvo vietās, kur ir bojāti vai iznīcināti ūdensapgādes tīkli, higiēnas piederumus, veselības aprūpi cilvēkiem kara skartajās teritorijās. Paredzēts veikt iemaksu ANO Starptautiskā Bērnu fonda budžetā darbam Ukrainā 50 000 euro apmērā;

13) Ukrainas iesaistei globālās pārtikas drošības veicināšanā. Ukrainas prezidents 2022. gadā izveidoja humānās palīdzības programmu Grain from Ukraine. Programma tiek realizēta ciešā partnerībā ar ANO Pasaules Pārtikas programmu. Pārtikas drošība ir būtiska tēma arī Ukrainas miera iniciatīvas ietvaros un atbalstošās valstis paudušas apņēmību turpināt atbalstīt Grain from Ukraine programmu. Paredzēts veikt iemaksu Grain from Ukraine programmas īstenošanai 50 000 euro apmērā;

14) Ukrainas makrofinansiālajam un reformu atbalstam. Pasaules Bankas Ukrainas Atjaunošanas, rekonstrukcijas un reformu trasta fonds (turpmāk - URTF) tika izveidots 2022. gada oktobrī, lai sniegtu grantu atbalstu valsts atjaunošanai un noturīgai rekonstrukcijai divās fāzēs:
(1) palīdzēt valdībai uzturēt administratīvo kapacitāti, nodrošināt valsts pakalpojumus un īstenot palīdzības pasākumus iedzīvotājiem;
(2) plānot un īstenot pasākumus Ukrainas atjaunošanai, noturīgai rekonstrukcijai un reformu īstenošanai.
Paredzēts veikt iemaksu URTF 250 000 euro apmērā. Tādējādi tiks stiprināts Latvijas ieguldījums URTF, kam Latvija pievienojās 2023.gadā, veicot iemaksu 2 milj. euro apmērā. Papildus URTF tiks novirzīts kupons no Latvijas ieguldījuma iemaksas Pasaules Bankas hibrīdkapitāla instrumentā, ko Ministru kabinets apstiprināja 2024.gada 28. martā.


[1] https://www.ukrainefacility.me.gov.ua/wp-content/uploads/2024/03/ukraine-facility-plan.pdf
Vai ir izvērtēti alternatīvie risinājumi?
Apraksts
Ir izvērtēti dažādi sadarbības mehānismi, iesaistot nevalstiskā sektora organizācijas, vietējos uzņēmējus un starptautiskās organizācijas.
Vai ir izvērtēts prasību un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem?

1.4. Izvērtējumi/pētījumi, kas pamato TA nepieciešamību

1.5. Pēcpārbaudes (ex-post) izvērtējums

Vai tiks veikts?

1.6. Cita informācija

-
2. Tiesību akta projekta ietekmējamās sabiedrības grupas, ietekme uz tautsaimniecības attīstību un administratīvo slogu
Vai projekts skar šo jomu?
3. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
Vai projekts skar šo jomu?
Rādītājs
2024
saskaņā ar valsts budžetu kārtējam gadam
izmaiņas kārtējā gadā, salīdzinot ar valsts budžetu kārtējam gadam
Turpmākie trīs gadi (euro)
2025
2026
2027
saskaņā ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
saskaņā ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
1
2
3
4
5
6
7
8
1. Budžeta ieņēmumi
0
0
0
0
0
0
0
1.1. valsts pamatbudžets, tai skaitā ieņēmumi no maksas pakalpojumiem un citi pašu ieņēmumi
0
0
0
0
0
0
0
1.2. valsts speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
1.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
0
0
0
2. Budžeta izdevumi
0
1 736 000
0
0
0
0
0
2.1. valsts pamatbudžets
0
1 736 000
0
0
0
0
0
2.2. valsts speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
2.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
0
0
0
3. Finansiālā ietekme
0
-1 736 000
0
0
0
0
0
3.1. valsts pamatbudžets
0
-1 736 000
0
0
0
0
0
3.2. speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
3.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
0
0
0
4. Finanšu līdzekļi papildu izdevumu finansēšanai (kompensējošu izdevumu palielinājumu norāda ar "-" zīmi)
0
1 736 000
0
0
0
0
0
5. Precizēta finansiālā ietekme
0
0
0
0
5.1. valsts pamatbudžets
0
0
0
0
5.2. speciālais budžets
0
0
0
0
5.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
6. Detalizēts ieņēmumu un izdevumu aprēķins (ja nepieciešams, detalizētu ieņēmumu un izdevumu aprēķinu var pievienot anotācijas (ex-ante) pielikumā)
-
6.1. detalizēts ieņēmumu aprēķins
-
6.2. detalizēts izdevumu aprēķins
Lai sniegtu atbalstu Ukrainas rekonstrukcijai, 2024. gadā nepieciešams finansējums 1 736 000 euro apmērā, tai skaitā:
1) Ārlietu ministrijai 1 386 000 euro apmērā iemaksu veikšanai starptautiskās organizācijās Ukrainas atbalstam un rekonstrukcijai (detalizēts starptautisko organizāciju saraksts un iemaksu apmērs norādīts anotācijā);
2) Finanšu ministrijai 250 000 euro apmērā iemaksas veikšanai Pasaules Bankas "Ukrainas Atjaunošanas, rekonstrukcijas un reformu trasta fondam";
3) Finanšu ministrijai (CFLA) 100 000 euro apmērā Ukrainas tiesībsarga Cilvēktiesību aizsardzības centra izveidošanai Černihivā (finansējums "Centrs MARTA").
7. Amata vietu skaita izmaiņas (palielinājuma gadījumā: izvērsts pamatojums, izvērtējums par esošo resursu pārskatīšanas iespējām, t.sk. vakanto štata vietu, ilgstošo vakanču izmantošanu u.c.)
-
Cita informācija
Finansējums 1 736 000 euro apmērā plānots kā vispārējās valdības budžeta izdevumi 2024. gadā, kas kā vienreizējie izdevumi Ukrainas atbalstam saskaņā ar likuma "Par valsts budžetu 2024. gadam un budžeta ietvaru 2024., 2025. un 2026. gadam" 5.panta 5.punktu tiek izslēgti no vispārējās valdības budžeta strukturālās bilances mērķa.
Finansējums 1 736 000 euro  apmērā tiks pārdalīts no budžeta resora "74. Gadskārtējā valsts budžeta izpildes procesā pārdalāmais finansējums" programmas 18.00.00 "Finansējums valsts drošības stiprināšanas pasākumiem'' prioritārajam pasākumam "Pasākumi Ukrainas atbalstam un globālās drošības veicināšanai (atbalsts Ukrainas rekonstrukcijai un iemaksas Ukrainas atbalstam)" rezervētā finansējuma 1 386 000 euro apmērā uz Ārlietu ministrijas budžeta programmu 02.00.00. "Iemaksas starptautiskajās organizācijās" , 250 000 euro apmērā uz Finanšu ministrijas budžeta apakšprogrammu 41.03.00 "Iemaksas starptautiskajās organizācijās" un 100 000 euro apmērā uz Finanšu ministrijas budžeta apakšprogrammu 38.01.00 "Eiropas Savienības pirmsstrukturālo, strukturālo un citu finanšu instrumentu koordinācija". 
-
5. Tiesību akta projekta atbilstība Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām
Vai projekts skar šo jomu?

5.3. Cita informācija

Apraksts
-
Skaidrojums
-

6.4. Cita informācija

-
7. Tiesību akta projekta izpildes nodrošināšana un tās ietekme uz institūcijām
Vai projekts skar šo jomu?

7.1. Projekta izpildē iesaistītās institūcijas

Institūcijas
  • Biedrība "Centrs MARTA"
  • Ārlietu ministrija
  • Finanšu ministrija
  • Centrālā finanšu un līgumu aģentūra

7.2. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums

Vai projekts skar šo jomu?

7.3. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums

Vai projekts skar šo jomu?

7.4. Projekta izpildes ietekme uz pārvaldes funkcijām un institucionālo struktūru

Ietekme
Jā/Nē
Skaidrojums
1. Tiks veidota jauna institūcija
-
2. Tiks likvidēta institūcija
-
3. Tiks veikta esošās institūcijas reorganizācija
-
4. Institūcijas funkcijas un uzdevumi tiks mainīti (paplašināti vai sašaurināti)
-
5. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu efektivizācija
-
6. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu digitalizācija
-
7. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu optimizācija
-
8. Cita informācija
-

7.5. Cita informācija

-
8. Horizontālās ietekmes

8.1.1. uz publisku pakalpojumu attīstību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.2. uz valsts un pašvaldību informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.3. uz informācijas sabiedrības politikas īstenošanu

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.4. uz Nacionālā attīstības plāna rādītājiem

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.5. uz teritoriju attīstību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.6. uz vidi

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.7. uz klimatneitralitāti

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.8. uz iedzīvotāju sociālo situāciju

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.9. uz personu ar invaliditāti vienlīdzīgām iespējām un tiesībām

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.10. uz dzimumu līdztiesību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.11. uz veselību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.12. uz cilvēktiesībām, demokrātiskām vērtībām un pilsoniskās sabiedrības attīstību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.13. uz datu aizsardzību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.14. uz diasporu

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.15. uz profesiju reglamentāciju

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.16. uz bērna labākajām interesēm

Vai projekts skar šo jomu?

8.2. Cita informācija

-
Pielikumi