Anotācija (ex-ante)

Lai varētu sekmīgi reformēt augstākās izglītības nozari un izmantot to valsts attīstības un starptautiskās konkurētspējas mērķim, ir nepieciešams pilnveidot augstākās izglītības finansēšanas sistēmu, kas ļaus veicināt augstākās izglītības kvalitāti, pieejamību, kā arī efektīvu resursu izmantošanu.

Pašreizējie augstākās izglītības finansēšanas principi nosaka, ka galvenais finanšu stimuls augstskolām ir aizpildīt no valsts budžeta finansētās studiju vietas. Tas noved pie uzņemšanas prasību pazemināšanas, lai saglabātu esošo studiju finansējumu,  savukārt zemas uzņemšanas prasības ir viens no augsta atbiruma iemesliem. Situācija nav vienāda visās augstskolās - ir arī augstskolas, kurās joprojām ir liels konkurss uz no valsts budžeta finansētajām vietām. Tomēr kopumā no valsts budžeta finansētās studiju vietas aizpildīšana kā galvenais studiju finansējuma iegūšanas mehānisms rada nepareizu stimulu un nesniedz apmierinošu rezultātu - tautsaimniecības attīstībai nepieciešamo absolventu skaitu. Pašreizējie finansēšanas principi arī neveicina racionālu un efektīvu līdzekļu izlietošanu. 

Lai novērstu problēmas aprakstā minēto, tiek piedāvāts turpināt attīstīt jau esošo trīs pīlāru modeli, pastiprinot tā stiprās puses un koriģējot vājās. Primārais mērķis ir mainīt fokusu no procesa uz noteiktiem rezultātiem.

Likumprojekts paredz atteikties no tā, ka Izglītības un zinātnes ministrija (turpmāk – IZM) un Augstākās izglītības padome nosaka valsts budžeta finansēto vietu skaitu augstskolās un studiju programmās, tai vietā deleģējot tiesības pašai augstskolai noteikt studiju vietu skaitu. Valsts augstskolas padome varēs kopējā finansējuma ietvaros pieņemt racionālākus lēmumus par to, cik studējošo tiek uzņemti un pēc kādiem kritērijiem, koncentrējot resursus uz studējošiem, kuriem sekmes ir pietiekošas studiju pabeigšanai. Šīs pārmaiņas arī novērsīs finansiālo stimulu kavēties ar nesekmīgo studējošo atskaitīšanu, tai vietā koncentrējot resursus - gan finanšu līdzekļus, gan akadēmiskā personāla darbu - uz studijās progresējošo studējošo izglītošanu.

Likumprojekts ieviesīs augstskolai elastīgākas iespējas noteikt samaksas principus, kuri studējošie var studēt bez maksas, kuri par daļēju samaksu jeb līdzmaksājumu, un kuri no privātajiem līdzekļiem sedzot pilnas studiju izmaksas. Šie lēmumi var būt atšķirīgi, atkarībā no dažādu studiju programmu izmēra un pašizmaksām. Augstskolām ir jāspēj iekšēji veikt studiju izmaksu aprēķinus un kopējā pieejamā finansējuma ietvaros pieņemt racionālus lēmumus par uzņemšanas un studiju samaksas nosacījumiem. Tām augstskolām, kurām vēl nav izstrādāti studiju programmu pašizmaksu kalkulācijas rīki, kā vadlīnijas ir iespējams izmantot IZM pasūtījumā A/S KPMG Baltics veikto pētījumu par studiju vietas bāzes izmaksām un studiju tematisko jomu izmaksu koeficientiem, kā arī studiju programmu pašizmaksu kalkulācijas rīku.

Tā vietā, lai noteiktu budžeta vietas, IZM un atbildīgās nozares ministrijas slēgs vienošanos ar augstskolām par sagatavojamo speciālistu skaitu, it īpaši par tiem, kas ir svarīgi tautsaimniecības attīstībai - par izglītības, veselības aprūpes, STEM jomu absolventiem, liekot uzsvaru uz rezultātu (absolvents), nevis procesu (budžeta vieta). Tāpat arī, lai veicinātu augstākās izglītības kvalitāti, IZM vēlas paredzēt iespēju veidot studējošo un absolventu aptaujas, lai varētu iegūt informāciju par apmierinātību ar studijām.

Tā kā spēku zaudēs tiesību norma, uz kuras pamata izdoti Ministru kabineta 2006.gada 12.decembra noteikumus Nr. 994 “Kārtība, kādā augstskolas un koledžas tiek finansētas no valsts budžeta līdzekļiem” (turpmāk- MK noteikumi Nr. 994), nepieciešams izdot jaunus noteikumus atbilstoši jaunās normas deleģējumam, ietverot kārtību, kādā tiks piešķirts finansējums studiju nodrošināšanai un snieguma finansējums.


Projekta būtiskākie grozījumi paredz:

1) likuma 52.pantā tiek mainīts regulējums, nosakot, ka augstskolas senāts nosaka un padome apstiprina studiju vietu skaitu un  studiju maksas nosacījumus (kuros gadījumos studiju maksu pilnā apmērā sedz no augstskolas līdzekļiem, kuros tiek noteikts privātpersonu (studējošā un/vai, piemēram, darba devēja) līdzekļiem, un kuros studiju maksu pilnā apmērā sedz no privātpersonas līdzekļiem);
2) 78.pantā tiek ietverts 3 pīlāru modelis – finansējums studiju nodrošināšanai (studiju bāzes bloka dotācija), snieguma finansējums par rezultātiem pētniecībā balstītas augstākās izglītības nodrošināšanā un absolventu sagatavošanā, un attīstības finansējums;
3) skaidrāk diferencēti divu no valsts budžeta līdzekļiem piešķiramo stipendiju veidi- studiju un sociālā. 

Lai nodrošinātu likumprojekta atbilstību tiesiskās paļāvības principam, izstrādāts pārejas noteikums, kas paredz, ka augstskolas nodrošina studējošo, kuri imatrikulēti augstskolās līdz 2026.gada 31.decembrim, studijas valsts finansētajās studiju vietās atbilstoši šā likuma noteikumiem, kas bija spēkā līdz 2026.gada 31.decembrim, un noslēgtajiem studiju līgumiem.

Pieaudzis pilnā slodzē nodarbinātā akadēmiskā personāla īpatsvars, pieaudzis  doktorantu skaits, pieaudzis doktorantu skaits, kas turpina darbu augstākās izglītības un zinātniskajās institūcijās, pieaugusi augstākās izglītības absolventu nodarbinātība 0. līdz 3. profesiju pamatgrupā.

“Izglītības attīstības pamatnostādņu 2021.–2027. gadam “Nākotnes prasmes nākotnes sabiedrībai””[1] rādītāji- augstākās izglītības absolventu nodarbinātība 0. līdz 3. profesiju pamatgrupā (vadītāji, vecākie speciālisti un speciālisti), akadēmiskā personāla, kuri nodarbināti pilna laika slodzē augstākās izglītības institūcijās, īpatsvars,  doktorantu skaits, personu, kam piešķirts doktora grāds, skaits, akadēmiskā personāla atjaunotne – cik personu, kam piešķirts doktora grāds, turpina darbu augstākās izglītības un zinātniskajās institūcijās, un citi pamatnostādnēs paredzētie rādītāji attiecībā uz augstāko izglītību.

[1] https://likumi.lv/ta/id/324332-par-izglitibas-attistibas-pamatnostadnem-2021-2027-gadam