Anotācija (ex-ante)

Ministru kabineta noteikumu projekta mērķis ir nodrošināt pētniecības un attīstības projektu  finansējuma nepārtrauktību, mainoties plānošanas periodiem un pēc iespējas ātrāk risinātu COVID-19 radītos ekonomiskos izaicinājumus, piešķirot Atveseļošanas un noturības mehānisma plāna finansējumu 25 000 000  euro apmērā kompetences centriem, lai uzņēmumi varētu nepārtraukti turpināt izstrādāt jaunus produktu vai pakalpojumus viedās specializācijas jomās.
Finansējumu piešķirs ierobežotam projektu iesniedzēju lokam.

Vispārējā kārtība

Ministru kabinets 2021. gada 28. aprīlī (prot. Nr. 36 27. §) apstiprināja rīkojumu Nr.292 “Par Latvijas Atveseļošanas un noturības mehānisma plānu”, kas iesniegts Eiropas Komisijā 2021. gada 30. aprīlī. Atveseļošanas un noturības mehānisma (turpmāk – Atveseļošanās fonds) Padomes Īstenošanas lēmums  2021. gada 13. jūlijā apstiprināts Eiropas Savienības Ekonomikas un finanšu padomē.

Apstiprinātā Atveseļošanās fonda ietvaros paredzēti nosacījumi,  lai nodrošinātu finansējuma nepārtrauktību, mainoties plānošanas periodiem un pēc iespējas ātrāk risinātu COVID-19 radītos ekonomiskos izaicinājumus, daļa finansējuma Atveseļošanās fonds tiks piešķirta darbības programmas “Izaugsme un nodarbinātība” 1.2.1.1. pasākuma “Atbalsta instruments kompetences centru attīstībai” ceturtās kārtas apstiprinātajiem Kompetences centriem (turpmāk – KC):
•   SIA “LEO pētījumu centrs”;
•   SIA “Latvijas pārtikas kompetences centrs”;
•   SIA “IT Kompetences centrs”;
•   SIA “Meža nozares kompetences centrs”;
•   SIA “Mašīnbūves kompetences centrs”;
•   SIA "Farmācijas, biomedicīnas un medicīnas tehnoloģiju Kompetences centrs";
•   SIA “ETKC” (Enerģētikas un transporta kompetences centru);
•   SIA “VMKC” (Viedo materiālu kompetences centru).

Ceturtā kārta tika izsludināta 2018. gada 4. ceturksnī. Pēc iesniegto projektu izvērtēšanas projektu atlases rezultātā 2019. gada sākumā tika atbalstīti 8  KC Kopējais 4. kārtas Eiropas reģionālais attīstības fonda  finansējums ir 37 664 892 euro, tai skaitā 12 014 892 euro starpnozaru sadarbības pētījuma projektu īstenošanai. Ceturtās kārtas ietvaros 8 KC uz 2021. gada septembri apstiprināti 220 pētniecības projekti, un atbalstīti 158 komersanti, lai laistu tirgū jaunus produktus, kas par 78% pārsniedz no Ministru kabineta 2016. gada 5. janvāra noteikumos Nr. 2 “Darbības programmas "Izaugsme un nodarbinātība" 1.2.1. specifiskā atbalsta mērķa "Palielināt privātā sektora investīcijas P&A" 1.2.1.1. pasākuma "Atbalsts jaunu produktu un tehnoloģiju izstrādei kompetences centru ietvaros" pirmās, otrās un ceturtās projektu iesniegumu atlases kārtas īstenošanas noteikumi” (turpmāk – 1.2.1.1.pasākums) norādītā rādītāja. Izstrādāti vairāk kā 115 jauni produkti vai tehnoloģijas, kas ieviestas ražošanā, atbalstot tautsaimniecības modernizāciju, digitalizāciju un virzību uz vidi saudzējošu un CO2  emisijas samazinošu inovāciju attīstību.

Atveseļošanās fonda 5.1. reformu un investīciju virziena “Produktivitātes paaugstināšana caur investīciju apjoma palielināšanu P&A” 5.1.1.r. reformas ”Inovāciju pārvaldība un privāto P&A investīciju motivācija” 5.1.1.2.i. investīcijas “Atbalsta instruments inovāciju klasteru attīstībai” (turpmāk - investīcija) ir noteikts intervences lauks “008 - Pētniecības un inovācijas pasākumi”. Kods pēc būtības nosaka, ka projekts galvenokārt vērsts uz pētniecības un inovācijas pasākumu kopumu, lai izstrādātu jaunu produktu, tehnoloģiju un pakalpojumu. Pētniecības projekta ietvaros intervences kods nav jānorāda.

Noteikumu projektā ierobežotā projektu iesniegumu  atlasē Atveseļošanās fonda plānā iekļauto pārejas finansējumu 25 000 000 euro apmērā plānots piešķirt 1.2.1.1.pasākuma ceturtās kārtas apstiprinātajiem KC, kas pierādījuši, ka var sasniegt noteiktos rezultātus, ir pieredze pētniecības projektu izvērtēšanā, apstiprināšanā un īstenošanā.

Kopējais Atveseļošanās fonda plāna produktivitātes reformas finansējums ir 108 000 000 euro. Atlikušais Atveseļošanās fonda finansējums (83 000 000 euro) tiks izmantots investīcijas ieviešanai un inovāciju klasteru programmai (sākot no 2023.gada beigām).

Investīcijas ietvaros piešķirts tiek atbalsts ierobežotam projektu iesniedzēju lokam, kas noteikti šo noteikumu 14.punktā.

Atveseļošanas fonda ietvaros investīcijai ir noteikti šādi rādītāji:
1.   Mērķis: Līdz 2026.gada 30.jūnijam apstiprināt projektus par vismaz 98 000 000 euro no finansējuma;
2.   Uzraudzības rādītāji:
2.1. Līdz 2025.gada 30.septembrim apstiprināt projektus par vismaz 78 000 000 euro no finansējuma;
2.2. Līdz 2024.gada 30.septembrim apstiprināt projektus par vismaz 48 000 000 euro no finansējuma;
3.   Kopējais rādītājs: Atbalstīto uzņēmumu skaits (no tiem mazie – arī mikro,  vidējos un lielos).

Investīcijas mērķa grupa ir mazie –  arī mikro, vidējie, lielie komersanti (t.sk. valsts kapitālsavienības) un pētniecības un zināšanu izplatīšanas organizācijas, kas attīsta produktus un tehnoloģijas viedās specializācijas jomās.

Ņemot vērā to, ka investīcijas rādītāji plānoti atbilstoši kopējam investīcijai plānotajam finansējumam 108 912 082 euro apmērā, bet šie noteikumi paredz pārejas finansējuma piešķiršanu  1.2.1.1.pasākuma ceturtās kārtas apstiprinātajiem KC 25 000 000 euro apmērā no Atveseļošanās fonda, tad attiecīgi šo noteikumu ietvaros tiek plānotas šādas rādītāju vērtības atbilstoši 25 000 000 euro finansējumam:
• Mērķis: Līdz 2026.gada 30.jūnijam apstiprināt projektus par vismaz 22 500 000 euro no noteikumu 5.punkta finansējuma (90% no kopējā finansējuma).
Vērtība aprēķināta: par pamatu ņemts Atveseļošanas fonda ietvaros pieejamais pārejas finansējums 25000000 euro, kas reizināts ar Atveseļošanas fonda ietvaros norādīto procentuālo daudzumu pie rādītāja sasniegšanas. Iespējamā procentuālā vērtība ir aprēķināta balstoties uz iekļauto informāciju jau apstiprinātajā Atveseļošanās fonda plāna pielikumos.
Kopējā investīcijas mērķa rādītāja vērtība “Līdz 2026.gada 30.jūnijam apstiprināt projektus par vismaz 98 000 000 euro no finansējuma” tiks aprēķināta, par pamatu ņemot Atveseļošanas fonda ietvaros kopējo plānoto investīcijas rādītājs 98 000 000 euro, no kā tiks atņemts šo noteikumu ietvaros sasniedzamais rādītājs 22 500 000 euro, veidojot atlikumu 75 500 000 euro apmērā, kas jāsasniedz būs no atlikušā finansējuma 83 912 082 euro.  
• Uzraudzības rādītāji:
* Līdz 2025.gada 30.septembrim apstiprināt projektus par vismaz 17 500 000 euro no noteikumu 5.punkta finansējuma (70% no kopējā finansējuma);
Vērtība aprēķināta: par pamatu ņemts Atveseļošanas fonda ietvaros pieejamais pārejas finansējums 25000000 EUR, kas reizināts ar Atveseļošanas fonda ietvaros norādīto procentuālo daudzumu pie rādītāja sasniegšanas. Iespējamais procentuālā vērtība ir aprēķināta balstoties uz iekļauto informāciju jau apstiprinātajā Atveseļošanās fonda plāna pielikumos.
Kopējā investīcijas mērķa rādītāja vērtība “Līdz 2025.gada 30.septembrim apstiprināt projektus par vismaz 78 000 000 euro no finansējuma” tiks aprēķināta, par pamatu ņemot Atveseļošanas fonda ietvaros kopējo plānoto investīcijas rādītājs 78 000 000 euro, no kā tiks atņemts šo noteikumu ietvaros sasniedzamais rādītājs 17 500 000 euro, veidojot atlikumu 60 500 000 euro apmērā, kas jāsasniedz būs no atlikušā finansējuma 83 912 082 euro.
* Līdz 2024.gada 30.septembrim apstiprināt projektus par vismaz 11 250 000 euro no noteikumu 5.punkta finansējuma (45% no kopējā finansējuma);
Vērtība aprēķināta: par pamatu ņemts Atveseļošanas fonda ietvaros pieejamais pārejas finansējums 25 000 000 EUR, kas reizināts ar Atveseļošanas fonda ietvaros norādīto procentuālo daudzumu pie rādītāja sasniegšanas. Iespējamais procentuālā vērtība ir aprēķināta balstoties uz iekļauto informāciju jau apstiprinātajā Atveseļošanās fonda plāna pielikumos
Kopējā investīcijas mērķa rādītāja vērtība “Līdz 2024.gada 30.septembrim apstiprināt projektus par vismaz 48 000 000 euro no finansējuma” tiks aprēķināta, par pamatu ņemot Atveseļošanas fonda ietvaros kopējo plānoto investīcijas rādītājs 48 000 000 euro, no kā tiks atņemts šo noteikumu ietvaros sasniedzamais rādītājs 11 250 000 euro, veidojot atlikumu 36 750 000 euro apmērā, kas jāsasniedz būs no atlikušā finansējuma 83 912 082 euro.
• Kopējais rādītājs: Atbalstīto uzņēmumu skaits (no tiem mazie –   arī mikro, vidējos un lielos).

KC 1.2.1.1.pasākuma ceturtās kārtas ietvaros veiksmīgi īsteno apstiprinātos pētniecības projektus, sasnieguši noteiktos rezultātus un apzinājušu nozares vajadzību un gatavību iesaistīties jaunu projektu īstenošanā. Atveseļošanās fonda plāna pārejas finansējuma piešķiršanas ierobežotam projektu iesniedzēja lokam, bet ar noteiktu kritēriju izvērtēšanu, ir labākais veids, kā pēc iespējas ātrāk varētu iesaistīt uzņēmumus jaunu produktu un pakalpojumu izstrādē.

Atveseļošanās fonda plānā iekļautās aktivitātes saskan ar Nacionālās industriālās politikas pamatnostādnēs 2021.-2027. gadam iekļautajiem uzdevumiem “Privātā un publiskā sektora investīciju vecināšana P&A&I” un “Uzņēmumu vadītu lietišķo pētījumu atbalsts”. Aktivitātes ietver jaunu produktu un tehnoloģiju izstrādes projektu finansēšanu. Aktivitātes tiks īstenotas, balstoties uz esošo KC programmas (1.2.1.1.pasākums), kas 2014.-2020. gada plānošanas periodā veiksmīgi sasniedza tai izvirzītos mērķus un tika atzinīgi novērtēta gan vietējā, gan starptautiskā līmenī.

Pēc Noteikumu projekta apstiprināšanas, Atveseļošanās fonda plāna finansējumu sadale plānota jau 2022.gada trešajā ceturksnī, kur KC  slēgs līgumu ar Centrālo finanšu un līguma aģentūru (turpmāk – CFLA). Pēc līguma noslēgšanas, KC varēs izsludināt jaunu konkursu, lai atvērtas atlases veidā būtu iespējams atlasīt jaunu pētniecības projektus.

Reformas ietvaros tiks izveidotas Viedās specializācijas stratēģiskās (turpmāk - RIS3) vadības padomes (vismaz viena katrā no RIS3 specializācijas jomām), lai veidotu dialogu starp RIS3 vērtību ķēžu ekosistēmās iesaistītajām pusēm – uzņēmumiem, pētniecības organizācijām, politikas veidotājiem un īstenotājiem, nozaru asociācijām, dažādiem sadarbības tīkliem, investoriem, universitātēm, u.c. ieinteresētajām pusēm. RIS3 padomes nodrošina RIS3 vērtību ķēžu ekosistēmas ilgtermiņa stratēģiju un īstermiņa rīcības plānu izstrādi un īstenošanu.

Šīs stratēģijas koleģiāli izstrādā privātā, publiskā un pētniecības sektora partneri, saskaņā ar izvirzītajiem specializācijas mērķiem un uzdevumiem. Par aktīvu darbu ar vērtību ķēdēm un ekosistēmām, kā arī individuāla atbalsta sniegšanu to dalībniekiem, būs atbildīga Latvijas investīciju un attīstības aģentūra.

Ekonomikas ministrija (turpmāk - nozares ministrija) jaunajā RIS3 pārvaldības modelī stiprinās analītikas un monitoringa kapacitāti, kā arī nodrošinās nozaru politikas veidošanu RIS3 specializācijas jomās, tādējādi nodrošinot, ka RIS3 ilgtermiņa stratēģijās un rīcības plānos iekļautie mērķi un uzdevumi tiek īstenoti no valsts pārvaldes puses. Investīcijas ietvaros ar 2023.gada sākumu tiks izveidoti Inovāciju klasteri (vismaz viens katrā no RIS3 jomām). Inovāciju klasteru programmas ieviešanas shēma, lēmumu pieņemšanas un projektu atlases sistēma tiek veidota balstoties uz esošās KC programmas (1.2.1.1. pasākums) ieviešanas shēmu. Lēmumu par atbilstību valsts atbalsta nosacījumiem pieņems CFLA. Inovāciju klasteri būs atbildīgi par nozarei nepieciešamu, inovatīvu, lietderīgu un komercspējīgu pētniecības projektu atlasi.

Inovāciju klasteru darbība būs cieši saistīta ar jauno inovāciju pārvaldības modeli un noteiktajiem RIS3 specializācijas jomu ilgtermiņa un īstermiņa mērķiem, tāpēc to izveide ir plānota pēc tam, kad ir pabeigta RIS3 specializācijas jomu stratēģiju un rīcības plānu izstrāde. Inovāciju klasteru veiktajām aktivitātēm ir jāveicina vērtību RIS3 specializācijas jomas mērķu sasniegšana, kā arī to atbalstītajiem inovāciju un internacionalizācijas projektiem ir jāatbilst RIS3 specializācijas jomas stratēģijā noteiktajām prioritātēm. Kā atsevišķi prioritārie pētniecības virzieni Inovāciju klasteru programmā ir iezīmēti digitalizācija un produktu izstrāde, kas saistīti ar zemu oglekļa emisiju ekonomiku, noturību pret klimata pārmaiņām un pielāgošanos tām. Šie virzieni ir izvēlēti balstoties uz Eiropas Savienības noteiktajiem stratēģiskajiem mērķiem virzībai uz zaļo un digitālo transformāciju.
 
Nozares ministrijas pārstāvis darbojoties pētniecības projektu atlases padomē:
• projektu atlases padomes sēdēs lēmumi tiek pieņemti ievērojot interešu konflikta novēršanas, caurspīdīguma un vienlīdzības principus, vienlaikus novēršot dubultā finansējuma iestāšanās, krāpšanas un korupcijas riskus;
• pētniecības projektā ir norādīta un analizēta veicamo vai jau veikto investīciju lietderība un pamatotība, kā arī komercializācijas potenciāls;
• ir norādīta pētniecības projekta atbilstība KC attīstības stratēģijai definētajam mērķim un pētniecības virzieniem;
• sadarbības partneris neveic tādu pašu pētniecības projektu vairākos KC vai citās valsts atbalsta programmās Eiropas Savienības struktūrfondu un Kohēzijas fonda 2014.-2020.gada plānošanas perioda, Atveseļošanas fonda finansētos pasākumos vai Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021.–2027.gadam ietvaros;
• pētniecības projekta iesniedzēji demonstrē izpratni un vīziju par zināšanu potenciālo pielietošanas veidu un ietekmi, un demonstrētais apjoms, ietekme un ieguvumi pārsniedz paredzamās pētniecības projekta izmaksas;
• pētniecības projektā ir norādīti pētniecības projekta posmi, pēc kuru pabeigšanas tiek pārvērtēta pētniecības projekta turpināšanas lietderība;
• pētniecības projektā ir paredzēta un ir pārbaudāma reāla komersanta finansiālā līdzdalība pētniecības projekta finansējuma intensitātei atbilstošajā apjomā. Nozares ministrija pārstāvis pētniecības projektu atlases padomē iepazīstas ar pētniecības projekta starpposma izvērtējumu, lai noteiktu, vai sadarbības partneris un KC ir izvērtējuši,  ja paredzēts, pētniecības projekta starpposma rezultātus un vai vērtējumi par pētniecības projekta turpināšanu vai pārtraukšanu ir dokumentēti un pamatoti ar faktiem;
• pētniecības projekta ietvaros starpposma atskaitēs iekļautie izdevumi ir saistīti ar pētījuma rezultātu sasniegšanu, un šī saistība ir skaidri saprotama un pamatota no sadarbības partnera puses, ievērojot saimnieciskuma, lietderības un efektivitātes principus.
Ar vienlīdzības principu ir saprotams Latvijas Republikas Satversme 91. pantā ietvertais vienlīdzības principam, proti, ka visi cilvēki Latvijā ir vienlīdzīgi likuma un tiesas priekšā, ievērojot vienādus nosacījumus investīcijas piešķiršanā.
Ar caurspīdīguma principu ir saprotams ar pārskatāms lēmuma pieņemšanas process un pamatojošo dokumentu izsekojamība.

Šo noteikumu 14.punktā minētie projektu iesniedzēji projektu iesniegumus Atveseļošanas fonda finansējuma saņemšanai iesniedz Vadības informācijas sistēmā, parakstot ar drošu elektronisko parakstu, pamatojoties uz nozares ministrijas elektroniskā dokumenta veidā nosūtītā uzaicinājuma, kur iekļauta iesnieguma formu. Ja uz projekta iesniegšanas brīdi vēl nav nodrošināta Vadības informācijas sistēmas funkcionalitāte, projekta iesniedzējs iesniedz projekta iesniegumu nozares ministrijai elektroniskā dokumenta veidā noteiktajā termiņā un CFLA izstrādātajā projekta iesnieguma formā.

Atbalsts tiek sniegts tādām k projekta iesnieguma darbībām, kas tiek uzsāktas pēc kompetences centra projekta iesnieguma  iesniegšanas dienas Vadības informācijas sistēmā, ko vērtē nozares ministrija. Izmaksas ir attiecināmas no kompetences centra projekta iesnieguma iesniegšanas dienas Vadības informācijas sistēmā, ko vērtē nozares ministrija.KC Projektu īstenošanas termiņu Atveseļošanās fonda finansējuma ietvaros līdz 2026. gada 30. jūnijam, paredzot arī šādu termiņu maksājuma pieprasījuma iesniegšanai CFLA un nosacījumu, ka finansējums tiek sadalīts vienādas daļās starp visiem KC.

Atveseļošanās fonda finansējuma ietvaros sadarbības partnerim nosakot komercdarbības atbalsta nosacījumus vērtē:
•       Grūtībās nonākušu uzņēmumu statusu CFLA vērtē uz komercdarbības atbalsta piešķiršana brīdi;
•   Projekta iesniedzējam Latvijas Republikā nav nodokļu parādi, tajā skaitā valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu parādi, kas kopsummā pārsniedz 150 euro, izņemot nodokļu maksājumus, kuru am ar Valsts ieņēmumu dienesta lēmumu nodokļu maksājumu termiņš ir pagarināts vai atlikts saskaņā ar likuma "Par nodokļiem un nodevām" 24. panta pirmo daļu. CFLA nodokļu parādu neesamību vērtē uz  brīdi, kad CFLA pieņem lēmumu par KC atbilstību valsts atbalsta normām. CFLA par nodokļu parādu pārbauda informāciju par Valsts ieņēmumu dienesta administrēto nodokļu parādu statusu Valsts ieņēmumu dienesta administrēto nodokļu (nodevu) parādnieku datubāzē. Ja nodokļu maksātājam pēdējā aktualizācijas datumā ir nodokļu parāds uz brīdi, kad CFLA pieņem lēmumu par KC atbilstību komercdarbības atbalsta nosacījumiem, tad CFLA lūdz iesniegt KC Valsts ieņēmumu dienesta lēmumu par nodokļu maksājumu termiņš ir pagarināts vai atlikts saskaņā ar likuma "Par nodokļiem un nodevām" 24. panta pirmo daļu, ja informācija nav pieejam publiski.
•     Uzņēmuma atbilstību MVU vai lielā uzņēmuma statusam CFLA vērtē uz  brīdi, kad CFLA pieņem lēmumu par sadarbības partnera atbilstību valsts atbalsta normām.
•       Sadarbības partnera atbilstību valsts atbalsta nosacījumiem CFLA vērtē uz  brīdi, kad CFLA pieņem lēmumu par sadarbības partnera atbilstību valsts atbalsta normām;
•       Atbalstu, kas pasākuma ietvaros sniegts saskaņā ar Komisijas regulas Nr.  651/2014 25. pantu, var apvienot ar citā valsts atbalsta programmā vai individuālā atbalsta projektā sniegto atbalstu dažādām nosakāmām vai vienām un tām pašām attiecināmajām izmaksām, tai skaitā var apvienot ar citā valsts atbalsta programmā vai individuālā atbalsta projektā sniegto de minimis atbalstu, nepārsniedzot maksimāli pieļaujamo atbalsta finansējuma intensitāti saskaņā ar Komisijas regulas Nr. 651/2014 25. panta 5., 6. un 7. punktu;
•      Sadarbības partnerim ir jāiesniedz apliecinājums par Komisijas 2014. gada 17. jūnija Regulas Nr. 651/2014, ar ko noteiktas atbalsta kategorijas atzīst par saderīgām ar iekšējo tirgu, piemērojot Līguma 107. un 108. pantu (turpmāk - EK Regula Nr. 651/2014) 2. panta 18. punkta c) apakšpunktā ietvertā nosacījuma ievērošanu - uzņēmums neatbilst normatīvajos aktos noteiktiem kritērijiem, lai tam pēc kreditora pieprasījuma piemērotu maksātnespējas procedūru.
•       Stimulējošās ietekmes prasības tiks ievērotas atbilstoši Eiropas Komisijas Regulas Nr.651/2014 6.panta prasībām.
Sadarbības partneriem izmaksas tiek segtas atbilstoši Komisijas regulu Nr. 651/2014 normām.

Noteikumu projektā noteikts, ka pētniecības projekta ietvaros ir attiecināmas šo noteikumu 38.1.4., 38.1.5. un 38.1.6. apakšpunktos minētās izmaksas, kas radušās iepriekš noslēgtā saimnieciskā darījuma līguma  ietvaros. Papildus izmaksas tiek norādītas privātā līdzfinansējuma daļā un netiek pārbaudītas no CFLA puses. Skaidrojam, ka minētās izmaksas attiecināmas uz sadarbības partnera noslēgtajiem saimnieciskās darbības līgumiem pirms pētniecības projekta sākuma, ko iespējam attiecināt no privātā līdzfinansējuma daļas. Ņemot vērā, ka CFLA pienākums ir pārliecināties par publiskā finansējuma izlietojumu, tad privātā finansējuma daļas pārbaude nav CFLA kompetence.

Atveseļošanās fonda plāna 1. pielikumā “Principa Nenodarīt būtisku kaitējumu novērtējums” ietvertajā novērtējumā investīcijas ietvaros paredzētajām atbalstāmajām darbībām ir nebūtiska vai neesoša paredzamā ietekme uz visiem vides mērķiem, vērtējot gan tiešās, gan primārās netiešās sekas visā aprites ciklā. Lai nodrošinātu, ka  atbalstāmās darbības nerada būtisku ietekmi uz vides mērķiem, atbalstītam pētniecības projektam līgumā plānots iekļaut informāciju par būtiska kaitējuma nodarošo iniciatīvu neatbalstīšanu.

Nozares ministrijas pārstāvis, darbojoties pētniecības projektu atlases padomē, pārliecinās, ka sadarbības partneris neveic tādu pašu pētniecības projektu vairākos KC vai Eiropas Savienības Struktūrfonda, Atveseļošanas fonda vai citās valsts atbalsta programmās.

Nozares ministrijas pārstāvim ir tiesības pieprasīt informāciju saistībā ar KC projekta ietvaros veiktajiem pētniecības projektiem, kas var būt noderīgi ekonomiskās politikas veidošanai un papildinošu atbalsta instrumentu izveidošanai. Skaidrojam, ka nozares ministrijas pārstāvis var lūgt iesniegt informāciju par pētniecības projekta rezultāta komercializēšanas rezultātiem, uzņēmuma attīstības virzieniem, KC ietekmi uz viedās specializācijas stratēģijām un citu informāciju. Iegūtā informācija palīdzēs veikt nepieciešamās izmaiņas atbalsta pasākumos, kas vērsti uz tautsaimniecības transformāciju. KC ir tiesības, to atbilstoši pamatojot, neizsniegt datus, kuru iegūšana nav pamatojama ar ekonomiskās politikas īstenošanas vai uzraudzības vajadzībām.

Piesakoties Atveseļošanās fonda finansējumam, KC iesniedz darbības plānu un KC attīstības stratēģiju līdz 2026. gada 30. jūnijam. KC var paredzēt iespēju piesaistīt neatkarīgu revidentu vai iekšējo auditoru, kas sniegtu apliecinājumu par pētniecības projektu starpposmu vai gala noslēgumā atskaitē minēto mērķu sasniegšanu un izmaksu pamatotību.

KC ir atbildīgs par projektu uzraudzības, datu ievades, interešu konflikta novēršanas, dubultā finansējuma pārbaudes veikšanu.   

KC ir pienākums nodrošināt nozares intereses pārstāvniecību starptautiski Eiropas kopējo interešu projektu darba grupās jeb IPCEI (Important Projects of Common European Interest), nodrošinot komunikāciju ar potenciālajiem pētniecības projekta pieteicējiem.

KC pienākums ir izstrādāt pētniecības projektu atlases kritērijus saskaņā ar nozares ministrijas izstrādāto pētniecības projektu kritēriju piemērošanas metodiku, ko nozares ministrija publicē savā tīmekļa vietnē.

KC CFLA pieņemto lēmumu par iesniegtā sadarbības partnera pētniecības projekta atbilstību komercdarbības atbalsta nosacījumiem var apstrīdēt CFLA. Par CFLA pieņemto lēmumu KC var celt prasību pret CFLA vispārējās jurisdikcijas tiesā. Strīdi, kas rodas projekta īstenošanas laikā pēc līguma noslēgšanas, tiek risināti civiltiesiskā kārtībā un vispirms KC iesniedz pretenziju CFLA un, ja domstarpības neizdodas atrisināt sarunu ceļā, tad KC var celt prasību pret CFLA vispārējās jurisdikcijas tiesā.

CFLA lēmumu par KC atbilstību komercdarbības atbalsta nosacījumiem s var apstrīdēt Finanšu ministrijā viena mēneša laikā no lēmuma spēkā stāšanās dienas. Finanšu ministrijas izdoto lēmumu var pārsūdzēt Administratīvā rajona tiesā.

Dubultā finansējuma riska novēršanai kompetences centri sekos līdzi, lai Atveseļošanas fonda investīcijā, ES fondu 2014. – 2020.gada plānošanas perioda 1.2.1.1.pasākumu un Eiropas Savienības struktūrfondu un Kohēzijas fonda 2021.–2027. gada plānošanas perioda darbības programmas 1.2.1. specifiskā atbalsta mērķa “Pētniecības un inovāciju kapacitātes stiprināšana un progresīvu tehnoloģiju ieviešana uzņēmumiem” 1.2.1.1. pasākumu " Atbalsts jaunu produktu attīstībai un internacionalizācijai "  ietvaros netiek īstenots viens un tas pats pētniecības projekts vairākos atbalsta pasākumos.

Nozares ministrija skaidro, ka  likuma “Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā” 4.panta 22.punkts attiecās uz ārvalstu finanšu atbalsta vadībā iesaistītajām institūcijām, kas nebūtu attiecināms uz kompetences centru, kas pēc būtības ir finansējuma saņēmējs, kur pēc projekta pieteikuma izvērtēšanas tiek parakstīts līgums par projekta īstenošanu. Projekta īstenošanas ietvaros kompetences centrs izveido pētniecības projektu atlases padomi, kas nodrošina caurspīdīgu un vienotu pieeju izvērtēt labākos nozares pētniecības projektus, ko īsteno sadarbības partneri. Pēc noteikuma projekta lēmumu par atbilstību valsts atbalsta normām pieņem CFLA. CFLA un nozares ministrija būtu uzskatāma kā atbalsta vadībā iesaistītās institūcijas, kas pilda uzraudzības, kontroles un sodīšanas funkcijas, pieņem lēmumus par finansējuma izlietojumu. CFLA pieņem lēmumu par atbilstību komercdarbības atbalsta nosacījumiem. Nozares ministrija pieņem lēmumu par atbilstību stratēģijai un pētniecības proejktu nedublēšanos. KC nepieņem nosūta CFLA sarakstu ar pētniecības projektiem, kas pēc pētniecības projektu atlases padomes izvērtējuma ir saņēmuši lielāko punktu skaitu. Šajā gadījumā pētniecības projektu atlases padome ir identificējama kā konsultatīvā padome, kas nevar ietekmēt CFLA lēmumu par sadarbības partnera atbilstību valsts atbalsta nosacījumiem. 

Noteikumu 38.1.8. apakšpunktā noteikts, ka pētniecības projektu īstenotāju īpašumā esošo telpu, instrumentu, iekārtu un to aprīkojuma, patentu un licenču amortizācijas izmaksas, ciktāl tos izmanto pētījumā, tai skaitā finanšu nomā iegādāto iekārtu amortizācijas izmaksas. Iekārtu amortizācijai piemēro tādu pašu nolietojuma aprēķināšanas metodi kā nomnieka īpašumā esošiem pamatlīdzekļiem. Amortizācijas izmaksas iekārtām, kas iegādātas finanšu nomā, nevar būt lielākas par veikto nomas maksājumu par pamatlīdzekļa iegādi. Netiek segtas telpu, instrumentu, iekārtu un to aprīkojuma, patentu un licenču amortizācijas izmaksas, ja to iegādei vai izveidei jau ir ticis saņemts atbalsts no valsts, pašvaldības, Eiropas Savienības vai citiem publiskajiem līdzekļiem šī vai cita atbalsta pasākuma vai projekta ietvaros. Patentu un licenču amortizācijas izmaksas var būt attiecināmas tikai tad, ja tās iegādātas pēc projekta iesnieguma iesniegšanas. Ja laiks, kamēr telpas, instrumentus, iekārtas, patentus un licences izmanto pētījumā, neaptver visu attiecīgo telpu, instrumentu, iekārtu, patentu un licenču lietderīgās lietošanas laiku, par attiecināmajām izmaksām uzskata tikai tādas amortizācijas izmaksas, kas atbilst pētniecības projekta termiņam. Pamatlīdzekļiem, kas iegādāti no 01.01.2018., nolietojums jārēķina atbilstoši likuma “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” 11.5. panta prasībām. Pamatlīdzekļiem, kas iegādāti līdz 01.01.2018. ir jāpiemēro iepriekšējais regulējums attiecībā uz normatīvajos aktos par uzņēmumu ienākuma nodokļa piemērošanu.

Kompetences centrs iesniedz maksājuma pieprasījumu CFLA ne biežāk kā reizi ceturksnī. Maksājuma pieprasījumā iekļauj tikai tādus sadarbības partnera pētniecības projekta izdevumus, kuri ir faktiski izlietoti pētniecības projektā, tos ir izvērtējis un apstiprinājis kompetences centrs un projektu atlases padome. Kompetences centra noslēgtajā līgumā ar CFLA tiek atrunātas minimālās prasības un biežums attiecībā uz maksājuma pieprasījumu.

Ja tiek pārkāptas šajos noteikumos noteiktās komercdarbības atbalsta kontroles normas, tostarp nosacījumi, kas izriet no Komisijas regulas Nr.  651/2014, Atveseļošanas fonda finansējuma saņēmējam ir pienākums atmaksāt CFLA nelikumīgo projekta ietvaros saņemto valsts atbalstu kopā ar procentiem no līdzekļiem, kas ir brīvi no valsts atbalsta atbilstoši Komercdarbības atbalsta kontroles likuma IV vai V nodaļas nosacījumiem. Procenti ir aprēķināmi no dienas, kad nelikumīgais atbalsts pirmo reizi nodots sadarbības partnerim, līdz tā atgūšanas dienai. Minētajā gadījumā finansējuma saņēmējam ir tiesības no sadarbības partnera saņemt kompensāciju atmaksātā nelikumīgā atbalsta  - kopā ar procentiem – apmērā. Konkrētā atbalsta programma ietver divpakāpju komercdarbības atbalsta sniegšanas procedūru un finansējuma saņēmējs ir vienlaikus gan atbalsta saņēmējs, gan finansējuma saņēmējs, gan arī sniedz priekšizvērtējumu par sadarbības partneru atbilstību komercdarbības atbalsta prasībām. Skaidrojam, ka MK noteikumi nedublē Komercdarbības atbalsta kontroles likumu un vispārīga atsauce uz Komercdarbības atbalsta kontroles likuma IV vai V nodaļu nenodrošina skaidru tiesību normu piemērošanu un paver plašas interpretācijas iespējas gan finansējuma saņēmējiem, gan sadarbības partneriem, gan CFLA kā Sadarbības iestādei.
Noteikumu projekta 117.punkta izpratnē ar komercdarbības atbalsta saņēmēju ir saprotams sadarbības partneris. Savukārt 116.punkta izpratnē ar komercdarbības atbalsta saņēmēju ir saprotams kompetences centrs.

Pētniecības projektu vērtēšanas procesā kompetences centram jānovērš interešu konflikts pētniecības projektu atlases padomes locekļu un ekspertu darbībā, ievērojot Komisijas 2018. gada 18. jūlija Regulas (ES) Nr. 2018/1046, par finanšu noteikumiem, ko piemēro Savienības vispārējam budžetam, ar kuru groza Regulas (ES) Nr. 1296/2013, (ES) Nr. 1301/2013, (ES) Nr. 1303/2013, (ES) Nr. 1304/2013, (ES) Nr. 1309/2013, (ES) Nr. 1316/2013, (ES) Nr. 223/2014, (ES) Nr. 283/2014 un Lēmumu Nr. 541/2014/ES un atceļ Regulu (ES, Euratom) Nr. 966/2012 (turpmāk – Regulas 2018/1046) 61.panta nosacījumus. Regulējums ir attiecināms uz nosacījumu ievērošanu Eiropas Savienības vispārējā budžeta izveidi un izpildi un par to pārskatu sniegšanu un revīziju. Ņemto vērā, ka kompetences centri ir iesaistīti Eiropas Savienības finansējuma izpildē, tad nepieciešams ievērot Regulas 2018/1046 nosacījumus. Papildus jāievēro Eiropas Komisijas 2021.gada 9.aprīļa paziņojuma “Norādījumi par izvairīšanos no interešu konfliktiem un to pārvaldību saskaņā ar Finanšu regulu” Nr. 2021/C 121/01 nosacījumi.

Šo noteikumu izpratnē interešu konflikts ir situācija, kad pētniecības projektu atlases padomes loceklis vai eksperts, vērtējot un apstiprinot pētniecības projektus, pieņem lēmumu, piedalās lēmuma pieņemšanā vai veic citas saistītas darbības, kas ietekmē vai var ietekmēt pētniecības projekta atlases padomes locekļa, eksperta, tā radinieka vai darījumu partnera personiskās vai mantiskās intereses. Par interešu konfliktu ir uzskatāms, ja šajā punktā minēto personu pienākumu neatkarīgu un objektīvu pildīšanu negatīvi ietekmē iemesli, kas saistīti ar ģimeni, jūtu dzīvi, politisko piederību vai valstspiederību, mantiskajām vai jebkādām citām tiešām vai netiešām personīgajām interesēm, kas attiecīgajai personai ir kopējas ar labuma saņēmēju, pamatojoties uz Regulas 2018/1046 61.panta nosacījumiem.

CFLA kā atbildīgā iestāde par investīciju projektu iesniegumu atlasi, ja to paredz noteikumu projekts pirms līguma slēgšanas pārliecinās, ka (CFLA vērtē uz brīdi, kad CFLA pieņem lēmumu par kompetences centra atbilstību komercdarbības atbalsta nosacījumiem):
• šo noteikumu 14.punktā minētais projekta iesniedzējs atbilst komercdarbības atbalsta nosacījumiem;
• projekta iesniedzējam Latvijas Republikā nav nodokļu parādi, tajā skaitā valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu parādi, kas kopsummā pārsniedz 150 euro, izņemot nodokļu maksājumus, kuru segšanai ir piešķirts samaksas termiņa pagarinājums saskaņā ar likuma "Par nodokļiem un nodevām" 24.panta pirmo daļu;
• kompetences centrs neatbilst izslēgšanas kritērijiem, kas noteikti Eiropas Parlamenta un Padomes 2018.gada 18.jūlija regula (ES, Euratom) Nr. 2018/1046, par finanšu noteikumiem, ko piemēro Savienības vispārējam budžetam, ar kuru groza Regulas (ES) Nr. 1296/2013, (ES) Nr. 1301/2013, (ES) Nr. 1303/2013, (ES) Nr. 1304/2013, (ES) Nr. 1309/2013, (ES) Nr. 1316/2013, (ES) Nr. 223/2014, (ES) Nr. 283/2014 un Lēmumu Nr. 541/2014/ES un atceļ Regulu (ES, Euratom) Nr. 966/2012 136.pantā:
Izslēgšanas kritērijus CFLA vērtē atbilstoši Finanšu ministrijas izstrādāto vadlīniju “Vadlīnijas informatīvā ziņojuma vai Ministru kabineta noteikumu izstrādei par Eiropas Savienības Atveseļošanas un noturības mehānisma plāna reformas vai investīcijas ieviešanu” 31.punkta nosacījumiem, kas izriet no Regulas Nr.2021/241, Regulas Nr.2018/1046 un Komisijas un Latvijas Republikas Atveseļošanas un noturības mehānisma nolīgumā ietvertajām prasībām.  
Regulas Nr.2021/241 ievaddaļas 18.punkts nosaka, ka šajā regulā minētie finansēšanas veidi un īstenošanas metodes būtu jāizvēlas atkarībā no iespējām ar tiem sasniegt konkrētos darbību mērķus un gūt rezultātus, īpaši ņemot vērā kontrolēšanas izmaksas, administratīvo slogu un paredzamo neatbilstības risku. Savukārt minētās regulas 22.panta 1.punkts nosaka, ka īstenojot atveseļošanas un noturības mehānismu dalībvalstis kā mehānisma līdzekļu saņēmējas vai aizņēmējas veic visus attiecīgos pasākumus, lai aizsargātu Savienības finanšu intereses un nodrošinātu, ka līdzekļu izmantošana saistībā ar pasākumiem, ko atbalsta ar mehānismu, atbilst piemērojamiem Savienības un valsts tiesību aktiem, jo īpaši attiecībā uz krāpšanas, korupcijas un interešu konfliktu novēršanu, atklāšanu un labošanu. Šajā nolūkā dalībvalstis nodrošina rezultatīvu un efektīvu iekšējās kontroles sistēmu un kļūdaini izmaksāto vai nepareizi izmantoto līdzekļu atgūšanu. Tāpat, ievērojot minētās regulas nosacījumus saskaņā ar Komisijas un Latvijas Republikas Atveseļošanas un noturības mehānisma nolīgumā ietvertajām prasībām dalībvalsts pienākums ir nodrošināt tādas pārbaudes prasības un mehānismu, kas izriet no korupcijas, krāpšanas un dubultā finansējuma kontroles nodrošināšanas prasībām, kas saskaņā ar minēto nolīgumu tiek vērtētas atbilstoši jau minētajām definētajām prasībām un kas kopumā darbojas un tiek ieviestas jau vairāku Eiropas savienības fondu plānošanas periodu   ES fondu vadības ietvaros un praksē ir noregulēta to pārbaudes kārtība, kas faktiski izriet no jau vairāku periodu ietvaros definēto izslēgšanas kritēriju izvērtēšanas un pārbaudes, kas jau sākotnēji tika veidoti uz Regulas Nr.2018/1046 136.panta 1.punktā definētajām prasībām. Lai šīs visas prasības nodrošinātu, EK 2021.gada 9.aprīlī izdeva paziņojumu “Norādījumi par izvairīšanos no interešu konfliktiem un to pārvaldību saskaņā ar Finanšu regulu” (2021/C 121/01) (Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis 09.04.2021. V121/1) (turpmāk – EK Norādījumi), kur 2.punktā minēts, ka interešu konflikti ir jānovērš un jārisina, un ir pienācīgi jāievēro principi, kas reglamentē ES budžetu saskaņā ar Regulas Nr.2018/1046 II sadaļu. Labas pārvaldības būtiska daļa ir sīki izstrādāta politika un noteikumi par izvairīšanos no interešu konfliktiem un to pārvaldību. Papildus EK Norādījumi 3.2.4.apakšpunkts nosaka, ja pastāv neatrisināts objektīvi uztverts interešu konflikts vai ja interešu konflikts īstenojas, šādās situācijās būtu jāpārbauda to ietekme uz ES budžeta izpildi, arī nolūkā noteikt piemērotus tiesiskās aizsardzības līdzekļus, piemēram, atcelt un atkārtoti izvērtēt piešķiršanas procedūras, atcelt līgumus/nolīgumus, apturēt maksājumus, veikt finanšu korekcijas un atgūt līdzekļus. Turklāt šādas situācijas parasti varētu kvalificēt kā neatļautu darbību saskaņā ar administratīvajām tiesībām, civildienesta tiesībām vai krimināltiesībām, un par tām būtu jāpiemēro attiecīgs sods. No otras puses, kandidātu, pretendentu vai pieteikuma iesniedzēju mēģinājumi nepamatoti ietekmēt piešķiršanas procedūru vai iegūt konfidenciālu informāciju būtu jāuzskata vismaz par smagu pārkāpumu saistībā ar profesionālo rīcību, un to rezultātā attiecīgās personas būtu jāizslēdz no dalības piešķiršanas procedūrās saskaņā ar Regulas Nr.2018/1046 ar 136. pantu.
Skaidrojam, ka noteikumu ietvaros Regulas Nr.2018/1046 136.panta 1.punkta b) apakšpunktā atbilstība nodokļu parādiem tiek vērtēta atbilstoši nosacījumiem, ka kompetences centram un sadarbības partnerim Latvijas Republikā nav nodokļu parādi, tajā skaitā valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu parādi, kas kopsummā pārsniedz 150 euro, izņemot nodokļu maksājumus, kam ar Valsts ieņēmumu dienesta lēmumu nodokļu maksājumu termiņš ir pagarināts vai atlikts saskaņā ar likuma "Par nodokļiem un nodevām" 24. panta pirmo daļu.
Regulas Nr.2018/1046 136.panta 6.punkta  nosacījumi iestāšanās apstākļos finansējuma saņēmējs netiek izslēgts.

Pēc savas būtības atbalsta piešķiršanai kā priekšnoteikums ir nepieciešamība izmantot Regulas Nr.2018/1046 nosacījums atbalsta mehānismā, kur 135.panta 1.punkta b) apakšpunkts nosaka, ka, lai aizsargātu ES finanšu intereses, EK izveido un uztur agrīnas atklāšanas un izslēgšanas sistēmu ar mērķi izslēgt no vērtēšanas procesa subjektus, uz kuriem attiecas kāda no 136. panta 1. punktā minētajām izslēgšanas situācijām un minētā prasība faktiski ir nodrošināma visos atbalsta saņemšanas līmeņos (gan kompetences centram, gan sadarbības partneri), tādējādi jau preventīvi novēršos korupcijas, krāpšanas un dubultā finansējuma riskus. No dalībvalsts puses ir pienākums nodrošināt arī kompetences centru projektu pieteikumu vērtēšanu no lēmuma pieņemšanu par komercdarbības atbalsta pieņemšanu ir CFLA, pamatojoties uz MK 2021.gada 7.septembra noteikumu Nr.621 “Eiropas Savienības Atveseļošanas un noturības mehānisma plāna īstenošanas un uzraudzības kārtība” 2.3.1.apakšpunktu, kas nosaka, ka CFLA nodrošina Atveseļošanas fonda plāna ietvaros investīciju projektu iesniegumu atlasi, ja to paredz attiecīgie Ministru kabineta noteikumi.
Regula Nr.2021/241 nosaka, ka investīcijas ietvaros nepieciešamas nodrošināt, ka tiek novērsta, atklāta un labota krāpšana, korupcija un interešu konflikti un ka netiek pieļauta dubulta finansēšana no mehānisma un citām Savienības programmām. Līdz ar to nozares ministrijai, kompetences centriem, projektu atlases padomei investīcijas ietvaros jāveic atbilstīgus pasākumus, lai efektīvi novērstu, konstatētu un labotu interešu konfliktus, krāpšanu, korupciju, dubultā finansējuma situācijas.

Kompetences centram pirms sākotnējās pētniecības projektu atlases padomes sēdes, jānosūta nozares ministrijai rakstiska vēstule ar lūgumu deleģēt pārstāvi dalībai projektu atlases padomes sēdēs.

Nozares ministrija izstrādā pētniecības projektu kritēriju piemērošanas metodiku, ko publicē savā mājaslapā. Pamatojoties un nozares ministrijas izstrādāto metodiku, finansējuma saņēmējam nepieciešams izstrādāt pētniecības projektu vērtēšanas kritērijus, atspoguļojot katra piešķirtā punktu vērtību un pamatojumu. Kritērijus iesniedz kopā ar projekta pieteikumu, ko vērtē nozares ministrija un CFLA. Finansējuma saņēmējs savā mājaslapā publicē pētniecības projektu vērtēšanas kritērijus un metodiku pirms pētniecības projekta pieteikuma atlases uzsākšanas.

Gadījumā, ja ir nepieciešamas izmaiņas pētniecības projektu atlases padomes sastāvā, kompetences centrs sākotnēji rakstiski informē par to esošo pētniecības projekta atlases padomes dalībniekus. Lēmumu par pētniecības projekta atlases padomes sastāva maiņu pieņem kompetences centrs.

Nozares ministrija pētniecības projektu vērtēšanai var piesaistīt starptautiskos vai vietējos ekspertus. Ja tiek slēgta vienošanās ar Eiropas Komisijas zinātnisko ekspertu datubāzē vai citā zinātnisko ekspertu datubāzē reģistrētu ekspertu tādiem pakalpojumiem pētniecības un attīstības jomā, kas saistīti ar pētniecības projektu iesniegumu sākotnējo zinātnisko novērtējumu vai šādu projektu starpposma vai sasniegto rezultātu novērtējumu, tad tiek piemērota normatīvajos aktos publisko iepirkumu jomā noteiktā izņēmuma procedūra. Par eksperta piesaisti pētniecības projekta vērtēšanai lemj pētniecības projektu atlases padomes ietvaros. Pēc eksperta vērtējuma saņemšanas pētniecības projekts tiek atkārtoti skatīts pētniecības projektu atlases padomē un padome lemj par pētniecības projekta apstiprināšanu vai noraidīšanu. Ja  nozares ministrijas pārstāvis pētniecības projektu atlases padomes vērtēšanas procesa ietvaros konstatē, ka nav pietiekami pamatots pētniecības projekta iesniegums, starpposma vai gala atskaites izvērtēšanas process un pētniecības projektu atlases padome neapstiprina neatkarīga eksperta pieaicināšanu, tad nozares ministrijas pārstāvis neparaksta protokolu un saraksts par atbalstītajiem pētniecības projektiem netiek virzīts uz CFLA.
Vēlamies vērst uzmanību, ka bez nozares ministrijas pārstāvja klātbūtnes kā projektu atlases padomes sēdes dalībnieka, lēmumi KC projektu atlases padomēs par apstiprināto pētniecības projektu sarakstu nevar tikt virzīti, jo netiek parakstīt projektu atlases padomes protokols.

Noteikumi nosaka, ja pētniecības projekta vērtēšanā ir iesniegta pētījuma ideja, kuras autors ir sadarbības partneris, kura pārstāvis ir iekļauts pētniecības projektu atlases padomes sēdē, konkrētajam pārstāvim ir jāatturas no vērtēšanas un balsojuma vērtēšanas procesā. Kompetences centram jāizvērtē esošais pētniecības projektu atlases padomes sēdes sastāvs, un nepieciešamības gadījumā jāpaplašina, nosakot lielāko balsu īpatsvaru uzņēmumiem, kas paši nepretendē uz finansējumu.

Kompetences centrs un sadarbības partneris nodrošina informācijas un publicitātes pasākumus saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2021. gada 12. februāra Regulas Nr. 2021/241 34. pantu un Eiropas Komisijas un Latvijas Republikas Atveseļošanas un noturības mehānisma finansēšanas nolīguma 10.pantu, kā arī Eiropas Savienības fondu 2021.–2027. gada plānošanas perioda un Atveseļošanas fonda komunikācijas un dizaina vadlīnijām.

Š noteikuma projekta 86.punkta minētā intensitātes iespējams palielināt par 10 vai 15 procentpunktiem tikai pie nosacījuma, ka pašā projekta iesniegumā jau sākotnēji ir paredzēts, ka sadarbības partneris plāno izpildīt kādu no 87. un 89. punktā noteiktajiem nosacījumiem. Pētniecības projekta īstenošanas laikā sadarbības partneris nevar palielināt piešķirto intensitāti.

Ja tiek pārkāptas Komisijas regulas Nr.  1407/2013 prasības, Atveseļošanas fonda finansējuma saņēmējam ir pienākums atmaksāt CFLA visu projekta ietvaros saņemto komercdarbības atbalstu no līdzekļiem, kas ir brīvi no komercdarbības atbalsta kopā ar nelikumības procentiem, kas aprēķināmi no dienas, kad projektā de minimis atbalsts tika izmaksāts finansējuma saņēmējam līdz tā atgūšanas dienai, atbilstoši Komercdarbības atbalsta kontroles likuma IV vai V nodaļas nosacījumiem.
Ņemot vērā, ka investīcijas mērķis ir sniegt atbalstu pētniecības projektu īstenošanai ar mērķi radīt komercializējumu produktu, pakalpojumu vai tehnoloģiju, un kopējais rādītājs ir atbalstītie uzņēmumu skaits, tad biedrību un nodibinājumu iesaiste investīcijas ietvaros nav iespējama. Sadarbības partneri var iesaistīt iepirkumu procedūrā biedrības un nodibinājums, kas saistīts ar pētniecības projekta īstenošanu.

Nozares ministrija pusgada progresa ziņojuma sagatavošanai par Atveseļošanas fonda plāna izpildi, pamatojoties uz Atveseļošanas fonda darbības kārtību (Operational arrangements), izmanto šādus dokumentus:
• sadarbības partneru saraksts, norādot sadarbības partnera nosaukumu, reģistrācijas numuru, pētniecības projekta nosaukumu un īsu pētniecības projekta aprakstu;
• līguma kopija, kas apliecina apstiprināto Atveseļošanaās fonda finansējumu pētniecības projektiem, izmantojot Vadības informācijas sistēmā  pieejamo informāciju, ko nodrošina kompetences centrs;
• RIS3 stratēģijas darbības rezultātu novērtējums.

Datu uzglabāšanas nosacījumus finansējuma saņēmējam un sadarbības partnerim, paredzot finansējuma saņēmējam nodrošināt informācijas pieejamību 10 gadus, sākot no dienas, kad ir piešķirts pēdējais atbalsts saskaņā ar atbalsta shēmu un sadarbības partnerim (pētniecības projekta īstenotājam) - 10 gadus, skaitot no atbalsta piešķiršanas brīža.

Atveseļošanas fonda ietvaros nav iespējams attiecināt pievienotās vērtības nodoklis. Finansējuma saņēmējs un sadarbības partneris pievienotās vērtības nodokli sedz no saviem līdzekļiem.

Atbilstības pārbaude de minimis prasībām tiek veikta pēc jauna KC  iesnieguma saņemšanas, ar kuru tiek pieprasīts de minimis atbalsts saskaņā ar noteikumu projektu.

Lēmumi par atbalsta piešķiršanu saskaņā ar Komisijas regulu Nr. 651/2014 vai Komisijas regulu Nr. 1407/2013 netiek pieņemti pēc minēto regulu spēka zaudēšanas.

Ņemot vērā Eiropas Komisijas tematiskā audita Nr.DAC514LV1050 norisi, kas notika 1.2.1.1.pasākuma kompetences centros no 2021.gada 29.novembra līdz 7.decembrim, Ekonomikas ministrija nodrošinās nepieciešamo precizējumu virzīšanu šajos noteikumos pēc EK audita ziņojuma projekta skaņošanas procesa un/vai pēc EK audita ziņojuma gala redakcijas saņemšanas, lai novērstu un mazinātu audita ziņojumā konstatētos labojumus, riskus un iekļautu nepieciešamos uzlabojumus attiecībā uz interešu konflikta, dubultā finansējuma, korupciju, lēmuma pieņemšanas procesa, rezultātu uzraudzību un sasniegšanu saistītos nosacījumus.
 

Nē

Nē

Komersants, lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvā sabiedrība vai pētniecības un zināšanu izplatīšanas organizācija, kura plāno veikt pētniecības projektu kompetences centra ietvaros.
 

Visas nozares

-

Jā

Nē

Nē

Jā

-

-